Post on 23-Jan-2020
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Grūtnieču uzturs –
veselīga dzīves sākuma pamatakmens
Kalcijs un D vitamīns
Dietoloģe Dr. med. Laila Meija, RSU Sporta un uztura katedras docente
P.Stradiņa KUS, Capital Clinic Riga
Vēres
WHO «Good Nutrition: the Best Start in Life», 2015
Nordic Nutrition Recommendations 2012
German national consensus recommendations on nutrition and lifestyle in pregnancy
US Institute of Medicine
American Academy of Pediatrics
American Dietetic Association (ADA)
British Dietetic Association (BDA)
European Food Safiety Authority (EFSA)
National Institute for Health and Care Excellence) guidelines (NICE)
2
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Uztura nozīme
• Pirms grūtniecības
• Grūtniecības laikā
• Laktācijas periodā
Vesels bērns → vesels pieaugušais
3
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Aktuālākās problēmas
Aptaukošanās vai liekais svars mātei
Pazemināts svars mātei
Nepietiekams / nepilnvērtīgs mātes uzturs
4
WHO «Good Nutrition: the Best Start in Life», 2015
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Saules vitamīns
90% saule 10% uzturs
5
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
D vitamīns (kalciferols)
Holekalciferols (D3 vitamīns) ← 7 dehidroholesterīns
Dzīvnieku valsts lipīdi
Ergokalciferols (D2 vitamīns) ← ergosterīns
Augu valsts
6
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
D vitamīns
Kustību un balsta aparāts
Imūnā funkcija
Galvas smadzeņu attīstība
Nepietiekamība/deficīts
Augļa augšanas aizture, dzimšanas svars
Neonatāla tetānija, hipokalciēmija, zobu emaljas hipoplāzija
Skeleta attīstības traucējumi, ↓kaulu masa
KV slimības, 1.t.CD, vēzis
7
WHO «Good Nutrition: the Best Start in Life», 2015
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
D vitamīna deficīts
Preeklampsija
Priekšlaicīgas dzemdības
Insulīna rezistence
Gestācijas diabēts
Imūnās sistēmas disfunkcija
Bakteriālā vaginoze
Iekaisums
8
Manila K. and Navneet M. Vitamin D in pregnancy: A metabolic outlook. Indian J Endocrinol Metab. 2013 Jan-Feb; 17(1): 76–82
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī 9
Arash Hossein-nezhad and Holick M.F., Vitamin D for Health: A Global Perspective, Mayo Clin Proc. 2013 Jul; 88(7): 720–755 2013
Fetālā programēšana
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
D vitamīns serumā
Optimālā D vitamīna koncentrācija serumā 30 – 50 ng/ml
25(OH)D
Eiropā grūtniecēm 6-29 ng/ml
57% < 20 ng/ml
23% < 10 ng/ml
Grūtnieces:
Zviedrijā 19 ng/ml
Dānijā 29 ng/ml
• 20% < 20 ng/ml
Latvijā sievietes (n=189) 33ng/ml
Premenopauzē: vasarā 40 ng/ml; ziemā 28 ng/ml
< 38 ng/ml - PTH ↑
• 70% deficīts ziemā
• 60% deficīts vasarā
10
Saraf et al. Global summary of maternal and newborn vitamin D status - a systematic review. Matern Child Nutr. 2015 Sep 15Lejnieks A u.c. Vitamin D status and its seasonal variations and association with parathyroid hormone concentration in healthy women in Riga. Medicina (Kaunas). 2013;49(7):329-34Holick M.F.et al. Evaluation, treatment, and prevention of vitamin D deficiency: an Endocrine Society clinical practice guideline // The Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism, 2011; 96(7): 1911-1930
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
D vitamīns
Rudens – ziema 800 (1000) SV / 20 – 25 µg
Dalībvalstis 200 – 800 SV /5 -20 µg
PVO 200 SV / 5 µg
11
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Vitamīns D uzturā (D3)
Produkts Daudzums SV µg
Siļķe, marinēta 85g 680 17
Lasis ,svaigs, mazsālīts 85g 612 15.3
Lasis, konservēs ar asakām 85g 520 13
Sardīnes 85g 340 8.5
Tuncis, konservēts eļļā 85g 200 5
Mencas ikri 85g 136 3.4
Siļķu, laša ikri 85g 68 1.7
Valis , pagatavots 85g 204 5.1
Garneles, vārītas 85g 34 0.85
Mencu aknu eļļa 1g 118 2.95
12
Vācijas BLS, Max Rubner institūta izveidotā pārtikas sastāva datu bāze
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
D vitamīns uzturā (D3)
Produkts Daudzums SV µg
Vistas aknas, pagatavotas 85g 34 0.85
Liellopa aknas , pagatavotas 85g 68 1.7
Vistas ola (dzeltenums) 1 gab. 40 1
Cūku tauki šķēle (50g) 12 0.3
Sviests 10g 4 0.1
Piens 2.5% glāze 250ml 5 0.13
Mātes piens 250ml 0-24 0-0.6
13
Vācijas BLS, Max Rubner institūta izveidotā pārtikas sastāva datu bāze
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Augu valsts (D2)
14
Produkts Daudzums SV µg
Kultivētās sēnes, svaigas 100g 76 1.9
Baravikas, svaigas 100g 124 3.1
Baravikas, žāvētas, saldētas 100g 160 4
Baravikas, žāvētas 100g 920 23
Vācijas BLS, Max Rubner institūta izveidotā pārtikas sastāva datu bāze
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Dioksīni, Hg
15
Results of the monitoring of dioxin levels in food and feed, European Food Safety Authority, EFSA Journal 2010; 8(3):1385
Grūtniecēm nelietot:ZobenzivsHaizivsMarlinsTunča steiksKaraliskā skumbrija
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
D vitamīna avoti uzturā
Bagātināts piens (ASV)
Bagātināti piena produkti
Bagātināts margarīns (Austrālija)
Graudaugi (Lielbritānija)
Ziemeļvalstis
Somija – zivis un bagātināti piena produkti
Islande – zivju aknu eļļa, zivis, bagātināti tauki
Norvēģija – zivis, bagātināts margarīns un sviests, zivju aknu eļļa
Latvija, vīrieši:
Zivis 77%
Piena produkti 8%
Olas 8%
Aknas 3%
16
Lamberg-Allardt C, Brustad M, Meyer HE, Steingrimsdottir L.Vitamin D - a systematic literature review for the 5th edition of the Nordic Nutrition Recommendations. Food Nutr Res. 2013 Oct 3;57 (2000-2011Meija L., Vinita C., Ignace G., Siksna I., Lietuvietis L.,Lejnieks A. D vitamīns uzturā un serumā priekšdziedzera vēža pacientiem un kontroles grupas vīriešiem // RSU Zinātnisko rakstu 2013. gada medicīnas nozares pētnieciskā darba publikāciju 1.sējumums,
1886.g.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Ar vitamīnu D bagātināti produkti
Piens (0.5- 4 µg/glāzē)
Margarīns, sviests (0.75-0.95 µg/10g)
Jogurts
Siers
Sojas, rīsu piens (0.5 µg / glāzē)
Brokastu pārslas (0.2-0.5 µg /porcijā)
Maize
Apelsīnu sula (1.25 µg/ glāzē)
Olas
Zīdaiņu formulās (1-2.5 µg/100kcal)
Multivitamīni pieaugušajiem 5 µg/D
17
D3: 0,75µg/10g
0,75µg/100ml
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Vitamīna D stabilitāte produktos
Pasterizācija – nemazina
230⁰C, 20 min.: 25-30% zudumi
9 mēn. 4-29⁰C: nemazinās
Saldējot – stabils
Gaisma, skābeklis ↓
18
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
D vitamīna uzsūkšanos kavē
Krona slimība
Cistiskā fibroze
Celiakija
Kuņģa, tievās zarnas rezekcija
Bariatriskās operācijas
Žults ceļu, aknu slimības
Aizkuņģa dziedzera fermentu deficīts
19
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Mijiedarbība
Negatīva: ↓Ca uzņemšana
Antikonvulsanti
Glikokortikoīdi
Orlistats
Holestiramīns
Laksatīvi
Cimetidīns
Rifampicīns
Pozitīva: Orālā kontracepcija (↑1,25(OH)2D)
20
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Vitamīna D toksicitāte
21
D2
D3
Lamberg-Allardt C, Brustad M, Meyer HE, Steingrimsdottir L.Vitamin D - a systematic literature review for the 5th edition of the Nordic Nutrition Recommendations. Food Nutr Res. 2013 Oct 3;57 (2000-2011)
Nierakmeņi – D vit + Ca
4000 SV - Nordic10 000 SV - ASV
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
D vitamīns
Saule
Uzturs/bagātināti produkti
Uztura bagātinātāji/
Medikamenti
22
Deficīta risks aptaukošanās (ĶMI ≥ 30 kg/m²) «dzīve iekštelpās» nelieto zivis
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī 24
UZŅEMTS - 1000mgEKSKRĒCIJAFēces – 825mgUrīns – 150 mgĀda – 25 mgAuglis akumulē 25-30gLaktācija (pienā 160-300 mg/d)
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Ca metabolisms grūtniecības laikā
↑ kalcitriols [1,25 (OH)2D]
↑ kaulu aprite: veidošanās / resorbcija
Serumā Ca, albumīns ↓; jonizētais Ca- norm.
25
Hacker AN et al. Role of calcium during pregnancy: maternal and fetal needs. Nutr Rev. 2012 Jul;70(7):397-409.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
↓ Ca uzturā
Mātei
Preeklampsija PTH↑
Renīns ↑
Priekšlaicīgas dzemdības
Kaulu masas, blīvuma ↓ Kaulu aprite 3. trimestrī
Daudzaugļu grūtniecības
Bērnam
Kaulu mineralizācija
Kaulu attīstība turpmākajā dzīvē
250-350 mg/d
Augšana, ķermeņa masa
Papildus Ca lietošana?
26
Hacker AN et al. Role of calcium during pregnancy: maternal and fetal needs. Nutr Rev. 2012 Jul;70(7):397-409.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Kalcijs grūtniecēm
1000 mg / d
1300 mg
≤ 18 g.,
atkārtotas grūtniecības
ES dalībvalstīs 300 – 1400 mg (NNR 2012 - 900 mg)
PVO 1500 – 2000 mg
ASV (Institute of Medicine 2011) 1000 mg
Otrais un trešais trimestris
Toksicitāte: 2-2,5 g/d
27
D vitamīns
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Ca daudzums uzturā
Ziemeļvalstīs : Sievietes: 800-1000mg
Vīrieši: 1000 -1200 mg
Latvijā vīrieši ˃ 45 g. 1000 mg ASV < 500 mg - 1000mg
Uusi-Rasi K et al. Calcium intake in health maintenance - a systematic review. Food Nutr Res. 2013 May 16;57 Meija L, Promocijas darbs, 2014Hacker AN et al. Role of calcium during pregnancy: maternal and fetal needs. Nutr Rev. 2012 Jul;70(7):397-409.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Kalcijs - piena produkti
Pasterizēts piens
Vājpiena produkti
Laktozes intolerance
Produkts Kalcijs
Kefīrs 2,5% 200g 300 mg
Vājpiena biezpiens 200g 380 mg
Siers 35g 324 mgZiemeļvalstīs 60-70%
(Vācijas BLS, Max Rubner institūta izveidotā pārtikas sastāva datu bāze)
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Ca biopieejamība ↑ Uzsūkšanās ↑
Laktoze
Fosfors uzturā (proporcijas)
Ca ekskrēcija ar urīnu ↓ Fosfors (proporcijas)
Alkalizējošas vielas (bikarbonāti, citrāti)
Tiazīda gr. diurētiķi
Veģetārs uzturs
32
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Ca biopieejamība ↓ Limonādes, saldinātie dzērieni (Kola)
↓ kalcifikācija
Uzsūkšanās ↓ Oksalāti Šķiedrvielas Fitīnskābe Ahlorhidrija Kafija, smēķēšana ˃ 65 g.v.
Ca ekskrēcija ar urīnu ↑ Vārāmā sāls Kofeīns Alkohols Dzīvnieku olbaltumvielas
Olbaltumvielas, A vitamīns – pietiekami, bet ne par daudz
33
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Ca zudums Mijiedarbība
Fenobarbitāls
Vairogdziedzera hormoni
GK
Furosemīds
Metotreksāts
Ciklosporīns
Tetraciklīns
Al saturošie antacīdi
Heparīns
Antikonvulsanti
Cilpas diurētiķi
Tiazīdi ↑ Ca
Cilpas diurētiķi ↓Ca
+ gentamicīns (nefrotoks. efekti)
↓tetraciklīna, kvinolonuuzsūkšanos
alendronāta uzsūkšanās
Digoksīna toksicitāte ↑
Ca citrāts + Al antacīdi (straujš Al asinīs)
ß blokatori, Ca kan. blok
Aspirīns , rosuvastatīns↓
MEDIKAMENTI
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Ca biopieejamība, preparāti
Obligāti + D vitamīns
Citrāts/bikarbonāts
↓Fe, Mg, Zn uzsūkšanos (nelietot vienlaicīgi ar Fe preparātiem)
Aizcietējumi (šķidruma lietošana)
Piemaisījumi (dolomīts, austeru čaulas) – Cu (koraļu Ca), As, Hg, Cd
Antacīdi ar Al ↓uzsūkšanos
≤500mg – vienā reizē
Vairāk, nav labāk
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Ca efekti
Mātes diēta → bērna kaulu masa
Bērna dzimšanas svars
Preeklampsija
Arteriālā hipertensija (Ca uzturā)
Svara kontrole (vājpiena produkti)
Kolorektālā adenoma, vēzis
Krūts vēzis
↓uzsūkšanos:
Fe
Zn
Mg
Fitīnskābe
Tetraciklīns
Aizcietējumi
Nierakmeņi
K-vask. risks sievietēm
Piesātinātās taukskābes
Priekšdziedzera vēzis
Body JJ et al. Extraskeletal benefits and risks of calcium, vitamin D and anti-osteoporosis medications. Osteoporos Int. 2012 February; 23(Suppl 1): S1–S23.Bolland MJ et al. Effect of calcium supplements on risk of myocardial infarction and cardiovascular events: meta-analysis.BMJ. 2010;341:c3691 (1990.g. -2010.g. 13 000) Gathirua-Mwangi WG, Zhang J. Dietary factors and risk for advanced prostate cancer. Eur J Cancer Prev. 2013 Jul 18Diet and cancer prevention: Contributions from the Gonzalez CA, Riboli E.. European Prospective Investigation into Cancer and Nutrition (EPIC) study. Eur J Cancer . 2010 Sep;46(14):2555-62Uusi-Rasi K et al. Calcium intake in health maintenance - a systematic review. Food Nutr Res. 2013 May 16;57Nordic Nutrition Recommendations. Metaanalīze 2000.g.-2011.g.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī
Ca deficīta risks
Grūtniecības 3. trimestris
Laktācijas periods
↓Ca uzturā
D vitamīna nepietiekamība vai deficīts
Pusaudzes
Anorexia nervosa
“Tievētājas”
↑sāls, cola, kofeīns, alkohols uzturā
Malabsorbcija (Krona slimība, celiakija, zarnu tr. ķirurģija)
Alerģija
GK, antikonvulsanti
Nieru slimība
↓ HCl sekrēcija kuņģī