LPMC...Kā līdzeklis tas ļauj cilvēkam pietiekami labi izprast savu apkārtni, lai dzīvotu...

LPMCLatvijas Pašvaldībumācību centrs

Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu Ģenerāldirektorāta programmas „Drošāks internets” projekts „Droša interneta lietošana” (līguma nr. SI-2012-SIC-1231217 SIC LVII)

Projekta koordinators:

Latvijas Interneta Asociācijas

Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs

Projekta partneri:

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111

Latvijas Pašvaldību mācību centrs (LPMC) LPMCLatvijas Pašvaldībumācību centrs

Metodisko materiālu sagatavoja:

• Latvijas Pašvaldību mācību centrs

• Inta Rakēviča – Rīgas Valda Zālīša sākumskola

Rīga, 2013.

2Mācību materiāls „Interneta atbildīga un droša lietošana”, 2013______________________________________________________________

Metodiskais materiāls “Interneta atbildīga un droša lietošana”

5. NODAĻA. Mācību metodes, paņēmieni un organizācijas formas

Ievads

Metodiskais materiāls sagatavots ar Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu Ģenerāldirektorāta programmas „Drošāks internets” Metodiskais materiāls paredzēts sociālo zinību skolotājiem, sociālajiem pedagogiem, bibliotekāriem, sociālajiem darbiniekiem un citiem interesentiem

Nodaļa „Mācību metodes, paņēmieni un organizācijas formas” ir izstrādāta, lai uzlabotu izglītības kvalitāti vispārējās izglītības skolu skolēniem atbilstīgi valsts izglītības politikas pamatnostādnēm, pamatizglītības standarta prasībām, ekonomikas, sabiedrības un katra indivīda attīstības tendencēm daudzkultūru sabiedrībā.

Metodiskais materiāls paredz pilnveidot izpratni par mūsdienu pedagoģiskā procesa likumsakarībām un prasmi veidot vai izvēlēties pedagoģiski un psiholoģiski pamatotas mācību metodes, lai pedagogs varētu plānot un īstenot mācīšanās rosinošu vidi, pozitīvas saskarsmes veidošanos.

Tiks pilnveidota pieredze izvērtēt konfliktus vai vardarbības gadījumus interneta vidē un to risināšanas iespējas pedagoģiskajā procesā, .rēķinoties ar skolēnu vajadzībām (hiperaktivitāte, sociālās uzvedības traucējumi, valodas un runas darbības traucējumi vai nepietiekama valodas attīstība, skolēnu īpaša apdāvinātība u.c.).

Metodiskais materiāls paredz pilnveidot prasmi plānot un īstenot skolēna mācīšanās rosinošu vidi e-vidē, izmantot daudzveidīgas informācijas tehnoloģijas skolēna mācīšanās pieredzes attīstībai. Tiks pilnveidotas skolotāju prasmes plānot un īstenot pētniecisko mācīšanos, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus.

Sekmīgi apgūstot programmu kursu klausītāji būs:

• guvuši izpratni par mūsdienīgu un inovatīvu mācību procesu interneta atbildīgā lietošanā;

• aktualizējuši zināšanas un prasmes veidot skolēnu izpratni par dzīves kvalitāti, saistībā ar personības vajadzībām un attīstību labklājības, drošības, ilgtspējības kontekstā;

• izvērtējuši savu pedagoģisko darbību mūsdienīga un inovatīva mācību procesa īstenošanā;• pilnveidojuši prasmes izmantot interaktīvas metodes un IKT mūsdienīga un inovatīva

mācību procesa veidošanā (nodarbību plānošanā, mācību materiālu atlasē un izmantošanā, skolēnu radošuma un pētniecisko prasmju attīstīšanā, mācību procesa, skolēnu radošas darbības un pētniecisko prasmju vērtēšanā);

• pilnveidojuši prasmi pārliecināt skolēnus lietot internetu atbildīgi un pieņemt adekvātus lēmumus.

___________________________________________________________________________________________________________Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas projekta „Droša interneta lietošana” ietvaros (līguma nr. SI-2012-SIC-1231217 SIC LVII)


Saturs

1. Pielikums ......................................................................................................................................... 19

Nodarbības vadītāja anketa .................................................................................................................. 19

2.Pielikums .......................................................................................................................................... 22

Nodarbības vadītāja pašvērtējums ....................................................................................................... 22

3. Pielikums .......................................................................................................................................... 23

Skolēna nodarbības novērtējums ......................................................................................................... 23



5.nodaļa. Mācību metodes, paņēmieni un organizācijas formas

Es neuzskatu, ka cilvēkam ir iespējams kaut ko iemācīt. Zināšanas nevar „ieliet tukšā traukā”. Taču cilvēki spēj daudz ko apgūt paši (..). Skolotāja uzdevums ir iedvesmot skolēnus un radīt tādus apstākļus, lai viņu mācību process būtu tik labs, cik vien tas iespējams (..).

„Vienveidīga mācīšana – lekcija vai projekts - ir apgaismības nāve.”

/I.Adolfsons/

Mācību procesā jārada tāda mācību vide, kurā skolēns sadarbībā ar skolotāju un citiem skolēniem veic izzinoši pētniecisko darbību, mācās pieņemt lēmumus.

Tas sasniedzams, izmantojot daudzveidīgu metožu klāstu. Jebkura mācību metode ir lietderīga, ja tā stimulē kopīgu patiesības meklēšanu, veic visu iesaisti mācību procesā, respektē bērna intereses, dotumus, attīsta un veicina domāšanu, rada skolēna darbības un izturēšanās, attieksmes izmaiņas, palīdz gūt jaunas atziņas un veiksmes, nodrošina mācību vielas apguvi.

Lai nodrošinātu efektīvu mācību procesu, skolotājam jānodrošina pozitīvs klimats klasē.

Pozitīvu klimatu veido:

• lojalitāte – veicinot katra skolēna piederības izjūtu klasē un pārliecību par spējām domāt un mācīties;

• uzticēšanās – iesaistīt skolēnus lēmumu pieņemšanā un uzticēt katram zināmu atbildību, vienojoties par mācīšanās rezultātiem;

• atbalsts – sniegt palīdzību un iedrošinājumu mācību procesā, apņemoties veicināt katra skolēna izaugsmi un mācīšanos;

• dinamisks spraigums – enerģiski un ar entuziasmu tiekties pēc mērķiem un saglabāt morāles principus, sastopoties ar mācību grūtībām;

• paredzējumi – nospraust mērķus, būt skaidrībā par pieņēmumiem, viedokļiem un mācīšanās rezultātiem;

• komunikācija – dalīties ar informāciju par veiksmēm un neveiksmēm un, daloties zināšanās, izveidot kopīgas saistības.

Pamatnoteikumi, kas skolēniem jāpatur prātā, izturēšanās veidi, kam jākļūst par klases normām:

• uzmanīga klausīšanas – vērīgi ieklausies grupas biedru vārdos un izteiktajās izjūtās, uztverot tās ar uzmanību, cieņu un interesi;

• nedrīkst citus noniecināt – vērtēt biedru izteikumus, sniegt noderīgus papildinājumus izvairīties no negatīvām piezīmēm, apsaukāšanās, aizvainojošiem žestiem vai piezīmēm;

• tiesības neizteikties – izvēlēties, kad piedalīties grupas diskusijā un aktivitātēs, paturot tiesības grupā paklusēt;

• konfidencialitāte – ar cieņu izturēties pret grupas biedru teikto, būt pārliecinātam, ka „ tas, ko mēs šeit runājam, šeit arī paliks” .



R.Fišers. Mācīsim bērniem mācīties. RaKa, 2005

Skolotājiem tiek piedāvātas izmantot tādas mācību metodes, kuras sekmē skolēniem domāšanas prasmes, kuras sevī ietver kritisko, radošo, problēmu risināšanu u.c.

Mācību procesam jābūt organizētam tā, lai skolēniem būtu iespējams mācīties, zināt, darīt, sadzīvot, būt pašam.

UNESCO definētos 21.gadsimta svarīgākos izglītības uzdevumus sekmīgi var realizēt ar daudzveidīgu mācību projektu palīdzību, mērķtiecīgi vadot skolēnu mācību darbību. Izglītības process balstās uz četriem „vaļiem”:

MĀCĪTIES ZINĀT.

Šis mācīšanās veids ir ne tik daudz sakārtota un apkopota informācijas uzkrāšana, cik zināšanu ieguves metodika, un to var uzskatīt gan par līdzekli, gan dzīvē sasniedzamo mērķi. Kā līdzeklis tas ļauj cilvēkam pietiekami labi izprast savu apkārtni, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, attīstītu profesionālās prasmes un saskarsmes iemaņas. Šī mācīšanas veida rezultāts ir sapratnes, izziņas un atklāsmes prieks. Zinātnes daudzveidības un pastāvīgās mainības dēļ neviens cilvēks nevar zināt visu. Tomēr vispārējās zināšanas ir jāiegūst pat tiem, kas plāno darboties kādas šauras nozares ietvaros. Vispārējā izglītība iepazīstina cilvēku ar humanitāro un eksakto zinātņu pamatiem, vienojot dažādas sabiedrības grupas. Mācīties zināt priekšnoteikums ir mācīšanās mācīties, balstoties uz koncentrēšanās spēju, atmiņu un domāšanu. Atmiņas izmantošana ir svarīgākais līdzeklis, kā nezaudēt orientāciju lielajā informācijas klāstā. Domāšanas spēju vingrināšanai, kurā bērnus ievada vecāki un kuru vēlāk pilnveido skolotāji, ir jāietver mijiedarbība starp konkrēto un abstrakto. Mācībās un pētījumos svarīgi izmantot divas metodes – deduktīvo un induktīvo metodi. Zināšanu apgūšana ir nebeidzams process. Sākumizglītību var uzskatīt sekmīgu, ja tā ir devusi ierosmi un pamatu mācībām visa mūža garumā gan profesionālajā, gan personiskajā dzīvē.

MĀCĪTIES DARĪT. Zināšanu apguves veidi mācīties zināt un mācīties darīt būtībā nav šķirami, taču

mācīšanās darīt ir ciešāk saistīta ar arodizglītību. Tās galvenās problēmas: kā iemācīt bērniem izmantot praksē viņu iegūtās zināšanas un kā izglītība var sagatavot darbam nākotnē, ja nav iespējams precīzi paredzēt, kā tieši kāda profesija attīstīsies. Industriāli attīstītajās valstīs cilvēka roku darbu ir aizstājušas mašīnas. Šo sabiedrību nākotne ir atkarīga no to spējas pārvērst zināšanu sasniegumus jauninājumos, kas sekmē jaunu nozaru un darbavietu radīšanu. Tādēļ mācīties darīt process vairs nevar būt tāds, kāds tas bija, kad vajadzēja sagatavot cilvēkus skaidri definētiem praktiskiem uzdevumiem. Tam ir jāmainās, un to nevar vairs uzskatīt par vienkāršu kāda parasta darba iemaņu iemācīšanos. Arvien lielāku nozīmi iegūst prasme strādāt darba un projekta grupās un kompetence, kas iegūta tehniskās un arodizglītības gaitā.

MĀCĪTIES DARĪT KOPĀ. ___________________________________________________________________________________________________________Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas projekta „Droša interneta lietošana” ietvaros (līguma nr. SI-2012-SIC-1231217 SIC LVII)


Šis mācīšanās veids mūsdienu izglītībā, iespējams, ir pats svarīgākais. Tas ir svarīgi, lai mazinātu vardarbību pasaulē. Vēstures gaitā vienmēr ir pastāvējuši konflikti, taču tagad to risināšanas metodes kļuvušas daudz bīstamākas cilvēces attīstībai un pat pastāvēšanai. Vai ir iespējams izveidot tādu izglītības sistēmu, kas varētu novērst konfliktu rašanos vai nodrošināt to risināšanu mierīgā ceļā, ieaudzinot cilvēkos cieņu vienam pret otru, viņu kultūrām un garīgajām vērtībām? Ideja par nevardarbīgas rīcības mācīšanu skolās ir apsveicama. Lai izprastu citus, vispirms ir jāiepazīst pašam sevi. Kad cilvēki kopā strādā pie interesantiem projektiem, atšķirības un pat konflikti atvirzās otrā plānā, tādēļ pietiekami daudz laika jāvelta tam, lai jauniešiem radītu iespēju jau no bērnības sadarboties.

MĀCĪTIES BŪT. Izglītībai svarīgi veicināt katra indivīda vispusīgu attīstību – gan psihiskās spējas, gan

fiziskā sagatavotība, personīgās atbildības, intelekta un garīgo vērtību izkopšana. Visiem cilvēkiem ir jārada iespēja attīstīt neatkarīgu, kritisku domāšanu un sava sprieduma veidošanu, lai ļautu pašiem noteikt, kas viņiem būtu jādara dažādās dzīves situācijās. 21.gadsimtā ir būtiski ne tik daudz sagatavot bērnus noteiktiem sociāliem apstākļiem, cik nepārtraukti ikvienam nodrošināt prasmes un veicināt tādus uzskatus, kas nepieciešami, lai izprastu apkārtējo pasauli un izturētos atbildīgi un godīgi. Izglītībai svarīgi veicināt domu, spriedumu, izjūtu un iztēles brīvību, kas nepieciešama, lai attīstītu talantus un pilnvērtīgas dzīves prasmes.

Baltā grāmata vispārējai un profesionālai izglītībai. Mācīšana un mācīšanās ceļā uz izglītojošo sabiedrību.(tulkojums lietošanai TEMPUS-JEP-7188-94 projektā.)

Mācīšanās stils (a. Learning style, v.Lernstil, kr.стиль учения) Pieejas un paņēmieni, kurus indivīds izmanto mācīšanās procesā. Mācīšanās stilu un tā veidošanos ietekmē personība, vide, indivīda ģenētika. Mācīšanās stilu veido indivīda izziņas, sociālās, emocionālās un fizioloģiskās īpatnības. Katram indivīdam ir savs īpašs mācīšanās stils. Skolēnu aktivitāte un rezultāti mācību procesā ir atkarīgi no skolotāja prasmes saskaņot savu mācīšanas stilu ar skolēnu mācīšanās stilu(Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R: Zvaigzne ABC, 2000).

Dunn&Griggs (1995) izpētīja, ka skolēniem mācoties skolā mainās mācīšanās stili. Sākumskolas skolēni uztver 12% audiālā formā saņemtas informācijas galvenokārt šajā vecumā viņi uztver vizuāli, taktili, kinestētiski.

Citiem vārdiem, viņi mācās darot!

Respektējam mācīšanās stilus!

Vizuālais – vērojam attēlu – dators.

Audiālais – lasam tekstu par datoru.

Taktilais- modelējm ar papīra sloksnītēm vai lego klucīšiem.

Kinestētiskais – izspēlējam kādu uzdevumu.

Profesora Dunu mācīšanās modelis ietver 5 kategorijas – vides, emocionālo, sociālo, fizisko un psihisko, kas ietekmē katra indivīda mācīšanos. (Dunn, 2000)



• Vides. Reakcija uz vides faktoriem: apgaismojums, skaņa, temperatūra sēdvietu izkartojums.• Emocionālais. Faktori: motivācija, neatlaidība, noturība.• Sociālais. Socialo daļu veido faktori, kas saistīti ar to, kā indivīdi mācās sadarbojoties ar

citiem cilvēkiem: a)viens pats vai kopā ar vienaudžiem, b) ar autoritatīvu pieaugušo vai draugu.

• Fizioloģiskā. Faktori: (dzirdes, redzes, taustes, un kinestētiskais), dienas daļa (rīts, vakars, pusdienas), enerģijas paplašināšana (ēšana, strādājot) un mobilitāte (sēdus vai pārvietojoties).

• Psiholoģisko. Faktori parāda, kā notiek psiholoģiskas apstrādes: kura smadzeņu puslode darbojas uztverot un apstrādājot informāciju, impulsivitāte vai reflektēšana.

Smits, E.(2000). Paātrinatā mācīšanās klasē. Rīga: Pētergailis

Bērns mācās no tā, ko viņš piedzīvo:

• Ja bērnu patstāvīgi kritizē, viņš mācās neieredzēt;

• Ja bērnam apkārt naidīgums, viņs mācās agresivitāti;

• Ja bērnu izsmej, viņš kļūst noslēgts;

• Ja bērnam bieži pārmet, viņš mācās dzīvot ar vainas apziņu;

• Ja bērns aug iecietībā, viņš mācās pieņemt citus;

• Ja bērnu uzmundrina, vinš mācās ticēt sev;

• Ja bērnu slavē, uzteic, viņs mācās būt pateicīgs;

• Ja bērns aug godīgā vidē, viņš mācās būt taisnīgs,

• Ja bērns aug, jūtot drošību, viņš mācās ticēt cilvēkiem;

• Ja bērnu atbalsta, viņš mācās cienīt sevi;

• Ja bērnu saprot un tas aug labvēlībā, viņš mācās atrast mīlestību pasaulē.

(Izglītība un Kultūra, 1994.03.02.)



Metodes apraksts Metodes pamatdarbība

Daļēju meklējumu metode – sarežģīta uzdevuma sadalīšana skolēniem saprotamos apakšuzdevumos, ar kuru palīdzību atrisina pamatuzdevumu – kā arī pētnieciskā metode – skolēnu radošs problēmas risināšanas veids.

Skolotājs piedāvā tekstu lasīšanai, kuru skolēni sadala daļās, lai vieglāk uztvertu tā saturu.

Skolotājs piedāvā uzdevumu – atrast informāciju internetā un izzdarīt secinājumus par to.

Reproduktīvā metode – darbības paņēmienu atveidošana un atkārtošana pēc skolotāja izvirzītajiem uzdevumiem. Zināšanas tiek sniegtas, izmantojot runu, iespiestu tekstu, dažādus uzskates līdzekļus, skolotāja demonstrētos paraugus.

Skolotājs sniedz informāciju, piemēram, par internetu, skolēni noklausās un cenšas to izprast.

Problēmiskā izklāsta metode – skolotājs izvirza problēmu, rosina skolēnus rast tās risināšanas veidus.

Skolotājs izvirza problēmu – dzīve bez interneta, mīts vai patiesība. Skolēni mēģina rast risinājumu, vai mūsdienās tas ir iespējams. Piedāvāto risinājumu .pamato ar pārliecinošiem argumentiem.

Individuālais darbs – katrs skolēns saņem savu uzdevumu, līdzīgu iepriekšējam (reproduktīvie vingrinājumi), kuru viņš veic patstāvīgi.

Skolotājs piedavā skolēniem individuālu darbu. Šī metode ir laba ar to, ka iespējams diferencēt mācību uzdevumus gan pēc interesēm, gan pēc grūtības pakāpes.

Izskaidrojoši ilustratīvā metode – metode, ar kuru skolotājs pakāpeniski sniedz informāciju, papildinot savu stāstījumu ar atbilstošiem uzskates līdzekļiem.

Skolotājs stāsta par globālo tīmekli, savu stāstījumu papildina ar demonstrējumu datorā.

Frontālais darbs – skolotājs vada un ir tiešā



saskarsmē ar visiem attiecīgās klases skolēniem. Skolotājs izmanto jautājumu sesiju, iesaista skolēnus izvirzītā jautājuma apjēgšanā.

Kooperatīvā mācīšanās ir darba veids, kurā skolēni, mācoties kopā, veic gan izziņas darbības, gan attīsta sociālās prasmes.

„Visi par vienu, viens par visiem.”

A.Dimā

Skolotājs piedāvā skolēniem problēmu jautājumu un materiālos resursus, skolēni, izmantojot materiālus, kolektīvi mēģina nonākt pie galarezultāta. Kooperatīvā mācīšanās tiek plānota gan akadēmisko, gan sociālo mērķu sasnniegšanai.

Projektu metode, kas rada skolēniem iespēju:

attīstīt savas vispārējās spējas, izmantot individuālo mācību stilu, gūt projekta darba pieredzi, piedalīties sabiedriskajā dzīvē, dalīties pieredzē un mācīties no citu skolēnu

pieredzes.

„Izglītības kvalitāte nav vērtējama pēc skolēnu zināšanu apjoma, bet pēc vajadzības un vēlmes izzināt un prasmes macīties.”

R.Livingstons

Skolotājs piedāvā izstrādāt projektu „Dators man dzīvē” . Skolēni izvēlas vai strādās grupā, vai pa vienam. Labs veids, kā attīstīt skolēna patsāvīgā darba un sociālās prasmes.

Emocionāli attīstošā metode – skolēna vai skolotāja emocionāls stāstījums kā cilvēka īpaša spēja, kas attīsta asociatīvo domāšanu un ļauj uztvert sniegto veselumā.

Skolotājs šo metodi izmanto, ja vēlas attīstīt skolēnu emocionālo uztveri. Piemēram, vardarbība internetā.

Situāciju analīze –

Situācijas analīze ir kāda notikuma virknes analīze. Notikumus var attēlot mutiski, rakstveidā, attēlā, video, kā arī ar lomu spēles palīdzību.

Kāds no skolēniem mobilajā telefonā saņēmis īsziņu ar personības aizskarošu saturu. Skolotājs nekavējoties klasē organizē situācijas analīzi.



Situācijas analīzes shēma-

Noskaidro – formulē – risini – izvertē – pieņem lēmumu,

Naratīvā metode –

Stāstījums, kas veicina asociatīvo domāšanu un iztēli. Izmantojama informācijas personiski asociētai uztverei, kas veicina zināšanu noturīgumu.

Skolotājs izmanto šo metodi, lai paspilgtinātu kādu notikumu, vai arī attīstītu asociatīvo domāšanu.

Grupu darbs - sadarbībā ar skolotāju, skolēni paši plāno savu mācīšanos, kas sekmē patstāvību, gribas piepūles attīstību. Tas domāts personības izziņas, emocionālo, gribas un sociālo spēju attīstībai un prasmju lietošanai patstāvīgā darbībā un sadarbībā ar citiem.

Skolotājs izmanto šo metodi, lai attīstītu skolēnu sociālās prasmes. Mācīšanās procesu kontrolē paši skolēni, uzņemas atbildību par savu darbu.

Portfolio metode – skolēnu darbu mape:

1. solis – sagatavošanās 2. solis – portfolio tapšana3. solis – portfolio novērtēšana

Skolotājs lūdz skolēniem iekārtot savu darbu mapi, tā veicinot katra skolēna atbildību par savu darbu.



Metodes apraksts Metodes pamatdarbība

Apaļais galds.

Skolotājs vai skolēni izvirza problēmu, kuras izpētei, analizēšanai, risināšanai nepieciešamas idejas. Mācību procesā vēlama katra skolēna piedalīšanās ideju izvirzīšanā. Skolēni strādā nelielās grupās. Katrai grupai ir viena papīra lapa un viens rakstāmais. Ja vēlams zināt katra skolēna individuālo ieguldījumu, katrs skolēns grupā lieto citas krāsas rakstāmo. Pirmais dalībnieks uzraksta savu priekšlikumu un padod lapu nākamajam skolēnam pa kreisi. Ja kādam pietrūkst ideju, tas padod lapu tālāk. Skolēni brīvi izsaka savu viedokli, dalās domās, iegūstvairākus iespējamos problēmas risinājuma variantus.

Idejas apaļā galda organizēšanai:

Kā internetu lietot droši.

Galvenais mācību darbības pamatā ir meklēt, pētīt, atrast.

D.Mintons

Šo metodi lieto, ja nepieciešamas skolēnu domas, aktivizēt skolēnu darbību un domāšanu.

Apskats. Skolotājs rosina skolēnus izpētīt kādu problēmsituāciju, jautājumu. Skolēni vāc informāciju, veicot anketēšanu un rezultātus apkopo rakstveida apskatā.

Skolēni uzzina jaunus faktus, iegūst priekšstatu par kādu problēmu, situāciju, attīsta saziņas, informācijas ieguves un apstrādes prasmes.

Veido apskatu par jaunākiem interneta piedāvajumiem!

Skolotājs uzdod skolēniem izpētīt veidot apskatu par jaunākiem interneta piedāvajumiem. Skolēni attīsta prasmi pētīt, vākt informāciju un veidot kopsavilkumu vai apskatu par izpētīto. Skolēni šo darbu var veikt pāros, tā sekmējot arī sociālo prasmju attīstīšanos.

Aptauja

(anketēšana/intervija).

Skolotājs vai skolēni izvēlas jautājumu, problēmu, parādību loku vai publiski izteiktu viedokli u.tml., kuru vēlas pētīt, vai personas, kuras vēlas intervēt.

Skolotājs iesaista skolēnus aktīvā pētnieciskā darbībā, noskaidrojot respondentu viedokli par interesējošu jautājumu. Skolēniem tiek attīstītas patstāvīgā darba un sociālās prasmes, un, galvenais, atbildība par sava darba rezultātiem.



Skolotājs piedāvā skolēniem jau sagatavotus jautājumus, uz kuriem viņiem jānoskaidro respondentu atbildes, vai arī jautājumus veido paši skolēni. Skolēni iztaujā izvēlētos respondentus mutvārdos (intervija) vai rakstveidā (anketēšana). Pēc aptaujas skolēni apkopo iegūto Intervē …, izmantojot dotos jautājumus! Intervē …, izmantojot doto intervijas shēmu! Piemēri informāciju un izdara secinājumus. Skolēni attīsta prasmi iegūt un apkopot informāciju, to analizēt un izdarīt secinājumus, pilnīgo saziņas prasmi

Skolēni intervē skolas biedrus, kā viņi lieto interenetu, kādu informāciju viņi izmanto iegūtu no interneta?

Argumentētā eseja.

Dots apgalvojums, skolēniem jāatrod tam trīs apstiprinoši vai noliedzoši argumenti. Katrs arguments jāpaskaidro vismaz ar trim teikumiem. Pēc tam jāuzraksta secinājums, kurš izriet no skolēna minētajiem argumentiem.

Ieteicamā tēma argumentētajai esejai:

“Intereneta lietšana Latvijā”.

Skolotājs izmanto šo metodi, lai pilnveidotu skolēnu prasmi pamatot/argumentēt. Skolēni izsaka viedokli par to, ka Latvijā visi cilvēki lieto internetu, taču tas ir tikai izteikums, kurš jāpamato. Lai skolēni varētu pamatot/ argumentēt, viņiem ir nepieciesamas zināšanas par tēmu. Tātad izmantojot šo metodi, mēs iegūstam divas lietas, vispirms skolēni meklē informāciju par tēmu, tātad iegūst zināšanas, tad mācās pamatot/argumentēt.

Brīvais raksts.

Skolotājs pirms kādas tēmas mācīšanas, tās apguves laikā vai pēc tēmas apguves piedāvā skolēniem ar tēmu saistītu tematu, par kuru būs jāraksta. Ir svarīgi vienoties ar skolēniem par rakstīšanai atvēlēto laiku (3-5 min) vai teksta apjomu, kā arī par to, vai teksts būs jānolasa, jāiesniedz skolotājam vai paliks pašam autoram. Skolēni brīvi pārspriež norādīto tēmu un raksta, ko zina, domā un izjūt. Stundā atkarībā no mācību mērķa skolēns var nolasīt visu uzrakstīto tekstu vai tikai tā daļu, piemēram, tikai skaistāko, pareizāko, būtiskāko teikumu, galveno domu, strīdīgu apgalvojumu. Skolēni attīsta prasmi rakstveidā īsi izteikt savas domas, izjūtas, pārdzīvojumus, viedokli. Tēma – Internets manā dzīvē.

Brīvo rakstu skolotājs izmanto, lai uzzinātu skolēnu domas par sev interesējošu tēmu. Metode attīsta skolēnu domāšanu un domu loģisku skaidrojumu.



Darbs ar tekstu.

Skolotājs piedāvā tekstus lasīšanai (atbilstoši skolēnu lasīšanas tehnikas apguves līmenim) vai ierakstītus

tekstus audio un videokasetēs mācību uzdevumu veikšanai mācību stundā/mājās vai pašizglītībai. Skolēns iepazīstas ar tekstu un iegūst informāciju: veido jautājumus vai analizē, atbild uz jautājumiem atbilstoši mācību uzdevumam. Darbam ar tekstu iespējami dažādi veidi: lasīšana lomās, pāros, prognozēšana, jautājumi un atbildes.

Metode attīsta skolēnu prasmi atrast informāciju un to izmantot savā pieredzē.

Piemēram, lasa tekstu par datora izmantošanas iespējām. Analizē tektu un salīdzina to ar savu pieredzi.

Debates.

Skolotājs vai skolēni piedāvā apspriešanai kādu apgalvojumu, par kuru ir izteikti pretrunīgi viedokļi. Skolēni sadalās divās grupās. Katras grupas uzdevums ir iepazīstināt ar savu viedokli, argumentēt to, izteikt pretargumentus otras grupas viedoklim, pārliecināt pārējos. Debates var organizēt arī kā sacensības, kas notiek pēc zināmiem noteikumiem. Tādā gadījumā tiek izstrādāti arī vērtēšanas kritēriji. Debatēs svarīga nozīme ir ne tikai teiktā saturam, bet arī pasniegšanas veidam. Skolēni attīsta prasmi argumentēt un aizstāvēt savu viedokli, publiski uzstāties. Dažas ieteicamās tēmas debatēm:

“Internets manā dzīvē”,

„Spēles datorā”.

Skolotājs piedāvā tematu debatēm “Internets manā dzīvē”,

Skolēni izsaka viedokli par to un cenšas aizstāvēt savu viedokli, to argumentējot.

Solotājam ir jābūt pārliecinātam, ka skolēniem ir nepieciešamās zināšanas par šo tematu. Skolēns iesaistīsies debatēs tikai tādā gadījumā, ja būs zināšanas par debatējamo jautājumu.

Diskusija.

Skolotājs (vai skolēni) piedāvā apspriešanai kādu notikumu, jautājumu, problēmu, lai noskaidrotu uzskatu daudzveidību un/vai rastu iespējamos problēmu risinājumus, atbildes uz būtiskiem jautājumiem, izvērtējot dažādus faktus, viedokļus, pieredzi, iespējas. Skolēni iesaistās domu apmaiņā, argumentēti aizstāvot savu viedokli. Pazīstami dažādi diskusiju veidi: debates, paneļdiskusija, piramidālā diskusija,

Skolēni labprāt iesaistās diskusijās, ja temats interesants un saistošs.

Skolotājam jāatceras patiesība, ka skolēni iesaistīsies diskusijā tikai tādā gadījumā, ja būs elementāras zināšanas par diskutējamo tēmu.



plenārdiskusija, punktētā diskusija, reglamentētā diskusija, līnijdiskusija.

Diskusija izmantojama komunikatīvo prasmju attīstīšanai. Tāpēc var izmantot jebkuru skolēniem aktuālu tēmu, mācību efektivitātes nodrošināšanai.

Domu karte.

Domu karte kā viens no grafisko organizatoru veidiem palīdz strukturēt domas gaitu: sāk ar vispārīgo (tēmu), pāriet uz konkrēto (apakštēmu) un tikai tad iedziļinās detaļās. Domu kartē var gan apkopot iegūto informāciju, gan pārskatāmi attēlot zināmo pirms jaunas tēmas uzsākšanas vai papildināt informāciju tēmas apguves laikā, gan uzskatāmā veidā atspoguļot savas idejas. Lapas centrā ieraksta tēmu un apvelk ap to apli. Tad veido atzarus, kas tēmu savieno ar apakštēmām. Šiem atzariem piezīmē zariņus, pie kuriem pieraksta atslēgas vārdus, kas saistās ar apakštēmu. Arī šīs saites var sazarot tālāk.

Grafiskie organizatori.

Mācību procesā izmantojami dažādi plānošanas, domu un teksta strukturēšanas veidi, tādējādi veidojot skolēnos izpratni par daļas un veseluma attiecībām, kā arī attīstot teksta pārskatāmas veidošanas prasmi. Īpaši veiksmīgi grafiskie organizatori izmantojami, lai attīstītu skolēnu mācīšanās kompetenci. Pazīstamākie grafiskie organizatori: domu karte jeb ideju tīkls, hierarhiskais jeb pakārtojuma, nepabeigtais, secīgais, pārklājošais (kopīgais/atšķirīgais jeb Venna diagramma) plānošanas veids.

„Tas ir viegli, bet viss vieglais ir grūts.”

J.V.Gēte

Domu karte ir ap centrālo jēdzienu, tēmu, problēmu viegli uztvermā veidā pierakstītas asociācijas, idejas vai informācija par tēmu.Vienlaicīgi tas ir labs paņēmiens lietu, procesu, parādību savstarpējo sakarību izpratnes veidošanai.

Skolotājs māca daudz vairāk nekā savu priekšmetu un pat vairāk nekā domāšanas veidu.

„Viņi māca vērtības, mērķus un apņēmību tos sasniegt, pat ja māca tikai reizrēķinu.”

U.I.Līvits.

Skolotājs izmanto šo metodi ievadot skolēnus tēmā, aktivizējot domāšanu, ieinteresētību .tēmā.

Induktīvā domāšana.

Šīs metodes mērķis ir palīdzēt skolēniem praktiski attīstīt jēdzienu veidošanas prasmi. Process sadalāms trīs soļos.

1.Jēdzienu veidošana. “Kas, ar ko sader kopā?” Skolēni nosauc uz kādu noteiktu tēmu

„Piesargies no lēmumiem, par kuriem tu nevari pasmaidīt!”

H.fon Šteins



attiecināmus vārdus, grupē tos pēc kopīgām pazīmēm un izvēlas apzīmējumus.

2.Interpretācija. “Ko tu saskati?” Skolēni apraksta izveidoto klasifikāciju, nosaka kategoriju sasaisti, cēloņus un sekas, izdara secinājumus.

3.Principu lietošana. “Kas notiktu, ja …?” Skolēni izmanto saskatītās likumsakarības – mēģina pierādīt vai pamatot prognozes, pieņēmumus, hipotēzes, pārbauda. Induktīvā domāšana palīdz skolēniem atrast un grupēt informāciju, veidot un klasificēt kategorijas, izvirzīt un pārbaudīt hipotēzes par izveidoto jēdzienu grupu saiknēm. Šī metode izmantojama, piemēram, veidojot pārskatus mācību gada noslēgumā.

INSERT metode.

(interactive note system for effective eading and thinking)

INSERT metodes pamatā ir piezīmju sistēma ar noteiktiem apzīmējumiem, kurus lieto informācijas izvērtēšanai, lasot tekstu: teksta malā jāievelk kāsītis «V», ja lasītais apstiprina to, ko skolēns jau zina vai domā, ka zina; teksta malā jāliek plusa zīme «+», ja izlasītā informācija skolēnam ir jaunums; teksta malā jāliek mīnusa zīme «–», ja izlasītā informācija ir pretrunā ar to, ko skolēns jau zina vai domā, ka zina; teksta malā jāliek jautājuma zīme «?», ja saistībā ar izlasīto informāciju rodas neskaidrības vai skolēns vēlas uzzināt par to kaut ko vairāk. Šo metodi ieteicams izmantot informatīvu un mācību tekstu apguvē.

Veicot pierakstus, vispirms jāpārdomā rindkopā ietvertā informācija.

Jaunākajās klasēs ieteicams izmantot divus vai trīs

apzīmējumus:

«V», - jau zinu,

«?», - gribu uzzināt vairāk,

Šo metodi lieto, lai skolēni iemācītos iegūt un apkopot informāciju.



«+», - jauna informācija.

Šī metode rosina skolēnus mērķtiecīgi lasīt tekstu, palīdz izprast, izvērtēt, strukturēt tekstā atrasto informāciju. Izpēte (izzināšana). Skolotājs uzdod izpētīt kādu jautājumu vai problēmu. Skolēni izdomā jautājumus, uz kuriem jāmeklē atbildes, vāc informāciju, izvirza pieņēmumus, pārbauda tos, nosaka iespējamos risinājumus.

Idejas pētījumiem: Teksts par datoriem.

Prognozēšana.

Tā ir metode, kas paredz prognožu izteikšanu par apgūstamo tēmu, pamatojoties uz jau zināmo/izlasīto (virsrakstu, attēlu, fragmentu). Prognozēšanu var veikt gan nodarbības sākumā, gan vairākkārt stundas vidū, pārtraucot teksta lasīšanu. Projektu metode. Skolotājs palīdz skolēniem formulēt projekta mērķi, izveidot darba grupas, sniedz atbalstu projekta izveidē. Skolēni grupā formulē idejas un jautājumus, iegūst informāciju, pēta un risina problēmas, apkopo darba rezultātus un iepazīstina ar tiem pārējos skolēnus. Projektu metodi ieteicams izmantot komunikatīvo prasmju un vispārīgās valodniecības jautājumu apguvei, kā arī mācību gada noslēgumā, kad notiek mācību sasniegumu apkopošana. Skolēni var veidot savu grāmatu, izdot avīzi, intervēt novada ļaudis, izstrādāt mācību materiālus sev un saviem vienaudžiem un vienlaikus paši mācīties.

Izveidojiet grāmatu par…

Izveidojiet klases avīzi par…

Izstrādājiet mācību materiālus sev un saviem klasesbiedriem par…

Prognozēšanas metodi skolotājs izmanto, lai ieinteresētu skolēnus tēmā, iesaistītu visus skolēnus aktīvā stundas darbā.

Saruna (mācību dialogs).

Skolotājs vai skolēns uzdod jautājumus un vada

Skolotājs šo metodi izmanto, lai iesaistītu visus skolēnus aktīvā stundas darbā, attīstītu sociālās



sarunu, izmantojot saņemtās atbildes. Pārējie skolēni iesaistās sarunā atbilstoši noteikumiem. Dialogu tēmām, tāpat kā diskusiju tēmām, jābūt atbilstošām skolēnu vecumam, mācību situācijai un mērķim. Dialoga veidošanas prasmju izkopšanai var izmantot literatūras vai sociālo zinību tēmas. Situāciju izspēle un analīze.

Skolotājs rakstveidā vai mutvārdos piedāvā skolēniem reālas situācijas aprakstu. Skolēni risina šo situāciju, uzņemoties dažādus pienākumus atbilstoši situācijai un izspēlējot tos. (Salīdzinot ar lomu spēli, simulāciju raksturo lielāka nenoteiktība, elastīgums un sarežģītība.) Skolotājs piedāvā skolēniem reālas situācijas aprakstu un uzdod jautājumus par šo situāciju. Skolēni pārrunā (dažkārt arī novēro), analizē, pieraksta, secina, veido kopsavilkumus vai ieteikumus. Situāciju izspēle, tāpat kā lomu spēle, sekmē komunikatīvo prasmju veidošanos. Skolēni grupās var veidot sarunas situāciju aprakstus, tad mainīties un risināt dialogus atbilstoši norādītajām situācijām. Grupas cita citu vērtē un analizē atbilstoši iepriekš kopīgi izvirzītiem kritērijiem.

prasmes.

Tabula.

Tabulā var atspoguļot attiecības, struktūras un procesus. Tabulu var veidot, vācot informāciju no rakstu avotiem par kādu tēmu, lai labāk izprastu aplūkojamo tēmu un veiktu vispārinājumu, klasifikāciju, izdarītu secinājumus vai vienkārši apzinātu situāciju kādā jomā. Tabulu var veidot arī rezultātu apkopošanai, veicot pētījumus, aptaujājot respondentus. Uzskatāmais informācijas izkārtojums ļauj ietaupīt laiku un uzlabot plānošanas procesu.

Skolotājs šo metodi izmanto, lai mācītu skolēniem sakārtot informāciju loģiskā secībā, klasificētu, izdarītu secinājumus. Šī metode ir efektīva īpaši vizuālās uztveres bērniem.

Vizualizēšana.

Skolotājs vai skolēni izmanto, vai izveido patstāvīgi dažādus simboliskus uzskates līdzekļus

Skolotājs šo metodi izmanto, lai skolēnos mācītu uztvert un sakārtot informāciju.



– domu kartes, shēmas, diagrammas, tabulas, plānus, kartes, zīmējumus u.c. (Simboliskie uzskates līdzekļi ir īstenības objektu attēli ar vārdu, simbolu un krāsu palīdzību.) Skolēns vizualizē sev nepieciešamo informāciju.

Izmantotā literatūra

Pēc Rubanas, I.M. Mācīties darot. RaKa., 2004



1. Pielikums

NODARBĪBAS VADĪTĀJA ANKETA

____________________________________________________________________________

(Novads)______________________________________________________

(Iestāde)Datums _______________

Nodarbības vadītājs _______________(vārds, uzvārds)

Lūdzam atzīmēt !

Sociālo zinību skolotājs

Sociālais pedagogs

Bibliotekārs

Sociālais darbinieks darbam ar ģimeni un bērniem

Klases audzinātājs

Klase _____________

Nodarbības dalībnieku kopējais skaits _____________

(no 1 līdz 40)

tai skaitā: 5-11 gadi _____________

12-16 gadi _____________

17+ gadi _____________

zēni _____________

meitenes _____________



Jūsu nodarbība bija no šīs nodaļas: (izvēles saraksts no 4 nodaļām)

Nodarbības temats:

________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Nodarbības mērķis:

________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Nodarbības uzdevumi:

________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Nodarbībā plānotie sasniedzamie rezultāti:

________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________



NODARBĪBAS GAITA

Nodarbības laika

sadalījums

Nodarbības vadītāja darbība Izglītojamā darbība



2.Pielikums

NODARBĪBAS VADĪTĀJA PAŠVĒRTĒJUMS

Nodarbības vadītāja prasme Vērtējums

vāji viduvēji labi izcili

Protu precīzi formulēt nodarbības tēmu 1 2 3 4

Protu precīzi formulēt nodarbības uzdevumus 1 2 3 4

Protu precīzi formulēt nodarbības sasniedzamos rezultātus

1 2 3 4

Protu izvēlēties mācību metodes atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem

1 2 3 4

Protu izmantot stundas tematam atbilstošu uzskati

1 2 3 4

Realizēju individuālu pieeju, respektējot izglītojamā individualitāti

1 2 3 4

Nodrošinu un uzturu labvēlīgu izglītības vidi 1 2 3 4

Organizēju izglītojamā pašvērtējumu 1 2 3 4

Protu izvērtēt, vai plānotie nodarbības rezultāti ir sasniegti

1 2 3 4

Secinājumi: ________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Priekšlikumi: ________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________



3. Pielikums

SKOLĒNA NODARBĪBAS NOVĒRTĒJUMS

Lūdzu atbildi uz jautājumiem! Tavas atbildes palīdzēs uzlabot mācību materiālu par interneta drošu lietošanu.

Apvelc, tavuprāt, pareizo atbildi!

1. Nodarbības sākumā mums pastāstīja, ko mēs šodien uzzināsim un iemācīsimies:

a) jā

b) nē

c) nezinu

2. Skolotāja stāstījums man bija saprotams:

a) jā

b) nē

c) nezinu

3. Piedāvātās aktivitātes man palīdzēja labāk saprast nodarbības saturu:

a) jā

b) nē

c) nezinu



4. Pabeidz iesāktos teikumus!

Nodarbībā man visvairāk patika ________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Nodarbībā man nepatika ________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

6. Gribu vēl piebilst ________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Paldies par darbu!

Klase ___________________

Skola ____________________

Nodarbības vadītājs _______________


LPMC...Kā līdzeklis tas ļauj cilvēkam pietiekami labi izprast savu apkārtni, lai dzīvotu...

Documents

Transcript of LPMC...Kā līdzeklis tas ļauj cilvēkam pietiekami labi izprast savu apkārtni, lai dzīvotu...