Kalcijs un D vitamīns CA D... · 2016-04-06 · Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu...

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī

Grūtnieču uzturs –

veselīga dzīves sākuma pamatakmens

Kalcijs un D vitamīns

Dietoloģe Dr. med. Laila Meija, RSU Sporta un uztura katedras docente

P.Stradiņa KUS, Capital Clinic Riga


Uztura nozīme

• Pirms grūtniecības

• Grūtniecības laikā

• Laktācijas periodā

Vesels bērns → vesels pieaugušais

2


D vitamīns (kalciferols)

Holekalciferols (D3 vitamīns) ← 7 dehidroholesterīns

Dzīvnieku valsts lipīdi

Ergokalciferols (D2 vitamīns) ← ergosterīns

Augu valsts

3


D vitamīns

Kustību un balsta aparāts

Imūnā funkcija

Galvas smadzeņu attīstība

Nepietiekamība/deficīts

Augļa augšanas aizture, dzimšanas svars

Neonatāla tetānija, hipokalciēmija, zobu emaljas hipoplāzija

Skeleta attīstības traucējumi, ↓kaulu masa

KV slimības, 1.t.CD, vēzis

4

WHO «Good Nutrition: the Best Start in Life», 2015


D vitamīna deficīts

Preeklampsija

Priekšlaicīgas dzemdības

Insulīna rezistence

Gestācijas diabēts

Imūnās sistēmas disfunkcija

Bakteriālā vaginoze

Iekaisums

5

Manila K. and Navneet M. Vitamin D in pregnancy: A metabolic outlook. Indian J Endocrinol Metab. 2013 Jan-Feb; 17(1): 76–82


6

Arash Hossein-nezhad and Holick M.F., Vitamin D for Health: A Global Perspective, Mayo Clin Proc. 2013 Jul; 88(7): 720–755 2013

Fetālā programēšana


D vitamīns serumā

Optimālā D vitamīna koncentrācija serumā 30 – 50 ng/ml

25(OH)D

Eiropā grūtniecēm 6-29 ng/ml

57% < 20 ng/ml

23% < 10 ng/ml

Grūtnieces:

Zviedrijā 19 ng/ml

Dānijā 29 ng/ml

• 20% < 20 ng/ml

Latvijā sievietes (n=189) 33ng/ml

Premenopauzē: vasarā 40 ng/ml; ziemā 28 ng/ml

< 38 ng/ml - PTH ↑

• 70% deficīts ziemā

• 60% deficīts vasarā

7

Saraf et al. Global summary of maternal and newborn vitamin D status - a systematic review. Matern Child Nutr. 2015 Sep 15 Lejnieks A u.c. Vitamin D status and its seasonal variations and association with parathyroid hormone concentration in healthy women in Riga. Medicina (Kaunas). 2013;49(7):329-34 Holick M.F.et al. Evaluation, treatment, and prevention of vitamin D deficiency: an Endocrine Society clinical practice guideline // The Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism, 2011; 96(7): 1911-1930


D vitamīns

Rudens – ziema 800 (1000) SV / 20 – 25 µg

Dalībvalstis 200 – 800 SV /5 -20 µg

PVO 200 SV / 5 µg

8


D vitamīna avoti uzturā

Bagātināts piens (ASV)

Bagātināti piena produkti

Bagātināts margarīns (Austrālija)

Graudaugi (Lielbritānija)

Ziemeļvalstis

Somija – zivis un bagātināti piena produkti

Islande – zivju aknu eļļa, zivis, bagātināti tauki

Norvēģija – zivis, bagātināts margarīns un sviests, zivju aknu eļļa

Latvija, vīrieši:

Zivis 77%

Piena produkti 8%

Olas 8%

Aknas 3%

9

Lamberg-Allardt C, Brustad M, Meyer HE, Steingrimsdottir L.Vitamin D - a systematic literature review for the 5th edition of the Nordic Nutrition Recommendations. Food Nutr Res. 2013 Oct 3;57 (2000-2011 Meija L., Vinita C., Ignace G., Siksna I., Lietuvietis L.,Lejnieks A. D vitamīns uzturā un serumā priekšdziedzera vēža pacientiem un kontroles grupas vīriešiem // RSU Zinātnisko rakstu 2013. gada medicīnas nozares pētnieciskā darba publikāciju 1.sējumums,

1886.g.


Vitamīns D uzturā (D3)

Produkts Daudzums SV µg

Siļķe, marinēta 85g 680 17

Lasis ,svaigs, mazsālīts 85g 612 15.3

Lasis, konservēts ar asakām 85g 520 13

Sardīnes 85g 340 8.5

Tuncis, konservēts eļļā 85g 200 5

Mencas ikri 85g 136 3.4

Siļķu, laša ikri 85g 68 1.7

Valis , pagatavots 85g 204 5.1

Garneles, vārītas 85g 34 0.85

Mencu aknu eļļa 1g 118 2.95

10

Vācijas BLS, Max Rubner institūta izveidotā pārtikas sastāva datu bāze


D vitamīns uzturā (D3)


Vistas aknas, pagatavotas 85g 34 0.85

Liellopa aknas , pagatavotas 85g 68 1.7

Vistas ola (dzeltenums) 1 gab. 40 1

Cūku tauki šķēle (50g) 12 0.3

Sviests 10g 4 0.1

Piens 2.5% glāze 250ml 5 0.13

Mātes piens 250ml 0-24 0-0.6

11



Augu valsts (D2)

12


Kultivētās sēnes, svaigas 100g 76 1.9

Baravikas, svaigas 100g 124 3.1

Baravikas, žāvētas, saldētas 100g 160 4

Baravikas, žāvētas

100g 920 23



Vitamīna D stabilitāte produktos

Pasterizācija – nemazina

230⁰C, 20 min.: 25-30% zudumi

9 mēn. 4-29⁰C: nemazinās

Saldējot – stabils

Gaisma, skābeklis ↓

13


D vitamīna uzsūkšanos kavē

Krona slimība

Cistiskā fibroze

Celiakija

Kuņģa, tievās zarnas rezekcija

Bariatriskās operācijas

Žults ceļu, aknu slimības

Aizkuņģa dziedzera fermentu deficīts

14


Vitamīna D toksicitāte

15

D2

D3

Lamberg-Allardt C, Brustad M, Meyer HE, Steingrimsdottir L.Vitamin D - a systematic literature review for the 5th edition of the Nordic Nutrition Recommendations. Food Nutr Res. 2013 Oct 3;57 (2000-2011)

Nierakmeņi – D vit + Ca

4000 SV - Nordic 10 000 SV - ASV


D vitamīns

Saule

Uzturs/bagātināti produkti

Uztura bagātinātāji/

Medikamenti

16

Deficīta risks aptaukošanās (ĶMI ≥ 30 kg/m²) «dzīve iekštelpās» nelieto zivis


Kalcijs

2% no ķermeņa masas

95-99 % kaulos un zobos

Kaulos: vīriešiem 1200g; sievietēm 1000g

Zobos: 7g

Plazmā; i/c šķidrumos: 1g

Mīkstos audos:7g

Asins rece

AS

Smadzeņu funkcija

Glikozes v.m.

Neiromuskulārie impulsi

Spermas kustīgums

Anatomy & Physiology, Connexions Web site. http://cnx.org/content/col11496/1.6/, Jun 19, 2013

http://images.google.com/imgres?imgurl=http://api.ning.com/files/0TmH632vPXCJLQFPvss4Ka1HgqfM8vFgfLPe*EFIxlhlBKWHC-Wpq4-e-5EfLbpHIchG1j-D6Pz0FDtib2D8SCYOANstRdXt/skeleton.jpg&imgrefurl=http://my.spill.com/xn/detail/947994:Comment:1180887&usg=__hWJ6aEig3JjCC2OQpJ9nAj3uHOs=&h=500&w=500&sz=61&hl=en&start=5&tbnid=4RpyrtCgLedv8M:&tbnh=130&tbnw=130&prev=/images?q=skeleton&gbv=2&hl=en&sa=G

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sēde 2015.gada 4.decembrī 18

UZŅEMTS - 1000mg EKSKRĒCIJA Fēces – 825mg Urīns – 150 mg Āda – 25 mg Auglis akumulē 25-30g Laktācija (pienā 160-300 mg/d)


Ca homeostāze

PTH

Kalcitonīns

D vitamīns

GK

Prolaktīns

Estrogēni

Vairogdziedziera hormoni

19


Ca metabolisms grūtniecības laikā

↑ kalcitriols [1,25 (OH)2D]

↑ kaulu aprite: veidošanās / resorbcija

Serumā Ca, albumīns ↓; jonizētais Ca- norm.

20

Hacker AN et al. Role of calcium during pregnancy: maternal and fetal needs. Nutr Rev. 2012 Jul;70(7):397-409.


↓ Ca uzturā

Mātei

Preeklampsija PTH↑

Renīns ↑

Priekšlaicīgas dzemdības

Kaulu masas, blīvuma ↓ Kaulu aprite 3. trimestrī

Daudzaugļu grūtniecības

Bērnam

Kaulu mineralizācija

Kaulu attīstība turpmākajā dzīvē

250-350 mg/d

Augšana, ķermeņa masa

Papildus Ca lietošana?

21

Hacker AN et al. Role of calcium during pregnancy: maternal and fetal needs. Nutr Rev. 2012 Jul;70(7):397-409.


Kalcijs grūtniecēm

1000 mg / d

1300 mg

≤ 18 g.,

atkārtotas grūtniecības

ES dalībvalstīs 300 – 1400 mg (NNR 2012 - 900 mg)

PVO 1500 – 2000 mg

ASV (Institute of Medicine 2011) 1000 mg

Otrais un trešais trimestris

Toksicitāte: 2-2,5 g/d

22

D vitamīns


Ca daudzums uzturā

Ziemeļvalstīs : Sievietes: 800-1000mg

Vīrieši: 1000 -1200 mg

Latvijā vīrieši ˃ 45 g. 1000 mg ASV < 500 mg - 1000mg

Uusi-Rasi K et al. Calcium intake in health maintenance - a systematic review. Food Nutr Res. 2013 May 16;57 Meija L, Promocijas darbs, 2014 Hacker AN et al. Role of calcium during pregnancy: maternal and fetal needs. Nutr Rev. 2012 Jul;70(7):397-409.


Kalcijs - piena produkti

Pasterizēts piens

Vājpiena produkti

Laktozes intolerance

Produkts Kalcijs

Kefīrs 2,5% 200g 300 mg

Vājpiena biezpiens 200g 380 mg

Siers 35g 324 mg Ziemeļvalstīs 60-70%

(Vācijas BLS, Max Rubner institūta izveidotā pārtikas sastāva datu bāze)

Laktozes

intolerance


Ca biopieejamība


Svaigēšana

Ca deficīta risks


Fitāti


Ca biopieejamība ↑ Uzsūkšanās ↑

Laktoze

Fosfors uzturā (proporcijas)

Ca ekskrēcija ar urīnu ↓ Fosfors (proporcijas)

Alkalizējošas vielas (bikarbonāti, citrāti)

Tiazīda gr. diurētiķi

Veģetārs uzturs

29


Ca biopieejamība ↓ Limonādes, saldinātie dzērieni (Kola)

↓ kalcifikācija

Uzsūkšanās ↓

Oksalāti Šķiedrvielas Fitīnskābe Ahlorhidrija Kafija, smēķēšana ˃ 65 g.v.

Ca ekskrēcija ar urīnu ↑ Vārāmā sāls Kofeīns Alkohols Dzīvnieku olbaltumvielas

Olbaltumvielas, A vitamīns – pietiekami, bet ne par daudz

30


Ca zudums Mijiedarbība

Fenobarbitāls

Vairogdziedzera hormoni

GK

Furosemīds

Metotreksāts

Ciklosporīns

Tetraciklīns

Al saturošie antacīdi

Heparīns

Antikonvulsanti

Cilpas diurētiķi

Tiazīdi ↑ Ca

Cilpas diurētiķi ↓Ca

+ gentamicīns (nefrotoks. efekti)

↓tetraciklīna, kvinolonu uzsūkšanos

alendronāta uzsūkšanās

Digoksīna toksicitāte ↑

Ca citrāts + Al antacīdi (straujš Al asinīs)

ß blokatori, Ca kan. blok

Aspirīns , rosuvastatīns↓

MEDIKAMENTI


Ca biopieejamība, preparāti

Obligāti + D vitamīns

Citrāts/bikarbonāts

↓Fe, Mg, Zn uzsūkšanos (nelietot vienlaicīgi ar Fe preparātiem)

Aizcietējumi (šķidruma lietošana)

Piemaisījumi (dolomīts, austeru čaulas) – Cu (koraļu Ca), As, Hg, Cd

Antacīdi ar Al ↓uzsūkšanos

≤500mg – vienā reizē

Vairāk, nav labāk

http://www.hemorrhoidinformationcenter.com/wp-content/uploads/2010/08/calcium-cave-man2.jpg


Ca efekti

Mātes diēta → bērna kaulu masa

Bērna dzimšanas svars

Preeklampsija

Arteriālā hipertensija (Ca uzturā)

Svara kontrole (vājpiena produkti)

Kolorektālā adenoma, vēzis

Krūts vēzis

↓uzsūkšanos:

Fe

Zn

Mg

Fitīnskābe

Tetraciklīns

Aizcietējumi

Nierakmeņi

K-vask. risks sievietēm

Piesātinātās taukskābes

Priekšdziedzera vēzis

Body JJ et al. Extraskeletal benefits and risks of calcium, vitamin D and anti-osteoporosis medications. Osteoporos Int. 2012 February; 23(Suppl 1): S1–S23. Bolland MJ et al. Effect of calcium supplements on risk of myocardial infarction and cardiovascular events: meta-analysis.BMJ. 2010;341:c3691 (1990.g. -2010.g. 13 000) Gathirua-Mwangi WG, Zhang J. Dietary factors and risk for advanced prostate cancer. Eur J Cancer Prev. 2013 Jul 18 Diet and cancer prevention: Contributions from the Gonzalez CA, Riboli E.. European Prospective Investigation into Cancer and Nutrition (EPIC) study. Eur J Cancer . 2010 Sep;46(14):2555-62 Uusi-Rasi K et al. Calcium intake in health maintenance - a systematic review. Food Nutr Res. 2013 May 16;57 Nordic Nutrition Recommendations. Metaanalīze 2000.g.-2011.g.


Ca deficīta risks

Grūtniecības 3. trimestris

Laktācijas periods

↓Ca uzturā

D vitamīna nepietiekamība vai deficīts

Pusaudzes

Anorexia nervosa

“Tievētājas”

↑sāls, cola, kofeīns, alkohols uzturā

Malabsorbcija (Krona slimība, celiakija, zarnu tr. ķirurģija)

Alerģija

GK, antikonvulsanti

Nieru slimība

↓ HCl sekrēcija kuņģī

35

Pateicos par uzmanību!

Kalcijs un D vitamīns CA D... · 2016-04-06 · Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu...

Documents

Transcript of Kalcijs un D vitamīns CA D... · 2016-04-06 · Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu...