1

Latvijas Republikas

Satiksmes ministrija

Rīgas un Pierīgas

mobilitātes plāns

Vides pārskats

Kopsavilkums

Mobility Plan Riga and Pieriga

Tornu iela 4, III C, office no. 203

Riga, LV-1050

Latvia

Phone: +371 7 223 144

Fax: +371 7 223 830

2

Esošā situācija Rīgā un Pierīgā

Rīgas un Pierīgas teritorija aptuveni sakrīt ar Rīgas aglomerācijas teritoriju, kur 6984 km² platībā dzīvo 1 069 7000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits veido 47% no visas Latvijas Republikas iedzīvotāju skaita. 67% no šiem iedzīvotājiem dzīvo Rīgas pilsētā. 0.1. attēls sniedz priekšstatu par Latvijas teritoriju un Rīgas un Pierīgas daļu tajā.

0.1. attēls Rīga un Pierīga

Rīgai un Pierīgai ir vairākas galvenās satiksmes infrastruktūras problēmas, to skaitā:

- nav vienotas sabiedriskā transporta, ceļu un dzelzceļa tīklu plānošanas un vadības,

- nepietiekoša apvedceļu kapacitāte Rīgas pilsētā, trūkst tiltu Daugavas šķērsojumam un

ir fragmentārs ielu tīkls, kā rezultātā rodas satiksmes sastrēgumi,

- viens no lielākajiem satiksmes negadījumu skaitiem Eiropā,

- neefektīvi transporta nozares uzņēmumi,

- gājēju, velosipēdistu celiņu un nodalītu sabiedriskā transporta joslu trūkums,

- organizatoriskā un juridiskā ietvara trūkums integrētām transporta sistēmām un

ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai,

- augsti gaisa piesārņojuma rādītāji.

Galvenie Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna (RPMP) mērķi un to saistība ar citiem

atbilstošiem plāniem

RPMP plāna izveidošanai tika izvirzīti sekojoši mērķi:

1. Nodrošināt maksimāli efektīvu Rīgas un Pierīgas esošās transporta sistēmas un tās

aprīkojuma izmantošanu, uzsvaru liekot uz pārvaldības pasākumiem (soft measures)

un esošās infrastruktūras rekonstrukciju, nevis uz jaunas infrastruktūras būvniecību.

2. Attīstīt efektīvu, pievilcīgu un konkurētspējīgu sabiedriskā transporta sistēmu. Par

prioritāro pārvietošanās veidu nosakot videi draudzīgu, t.sk. elektrotransportu un sliežu

transportu.

3. Pilnveidot ceļu un maģistrālo ielu struktūru, likvidējot fragmentāro raksturu.

3

4. Uzlabot ceļu satiksmes drošības līmeni, neierobežojot adekvātu sasniedzamību.

5. Nodrošināt teritoriju multimodālu sasniedzamību.

6. Uzlabot Rīgas brīvostas sasaisti ar pilsētas, nacionālās un starptautiskās nozīmes

(TEN-T) transporta infrastruktūras tīklu.

7. Nodrošināt transporta savienojumus starp Starptautisko lidostu „Rīga” un Rīgas

pilsētu, kā arī citiem galvenajiem reģionālajiem centriem.

RPMP ir izveidots atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2007 .- 2013.gadam; Rīgas

attīstības plānam 2006. - 2018. gadam, kā arī saskaņā ar attīstības programmām un

plāniem Rīgas, Zemgales, Kurzemes un Vidzemes plānošanas reģionos u.c. spēkā

esošiem politikas un plānošanas dokumentiem.

Galvenie ar transportu saistītie vides aspekti

Transporta galvenie vides aspekti, kas nelabvēlīgi ietekmē vidi un cilvēka veselību, ir

gaisa piesārņojums un troksnis.

Gaisa piesārņojums.

Pieaugot transporta līdzekļu skaitam un satiksmes intensitātei, ievērojami palielinās gaisa

piesārņojums no transporta - pieaug emisijas, īpaši slāpekļa oksīdu emisijas. Kopējais

piesārņojošo vielu daudzums, ko emitē autotransports, ir ievērojami lielāks nekā

stacionāro piesārņotāju radītais. Šai piesārņotāju grupai raksturīga tuvu zemei esoša

piesārņojošo vielu emisija, kuras izkliedi ierobežo apbūve. Šī iemesla dēļ viens un tas

pats emitēto piesārņojošo vielu daudzums rada daudz lielākas koncentrācijas gaisā tuvu

pie zemes līmeņa, kur uzturas cilvēki, nekā ja tāds pats daudzums emitēts, piemēram, no

katlu mājas.

Gaisa kvalitātes monitoringa dati Rīgā ir pieejami no 2003. gada. Kopumā gaisa

kvalitātes monitoringa rezultāti rāda, ka intensīvās autotransporta satiksmes dēļ Rīgā

regulāri tiek pārsniegti cilvēka veselības aizsardzībai noteiktie robežlielumi šādām

vielām:

- slāpekļa dioksīda gada vidējā koncentrācija;

- cieto daļiņu PM10 gada un diennakts koncentrācija;

- benzola gada vidējā koncentrācija.

Gada vidējās NO2 koncentrācijas gaisa monitoringa stacijās Rīgā 2003.-2007. gadam ir

parādītas 0.2. attēlā (LVĢMC dati).

0.2. attēls. Gada vidējās NO2 koncentrācijas gaisa monitoringa stacijās Rīgā

4

Gada vidējās PM10 koncentrācijas gaisa monitoringa stacijās Rīgā 2003.-2007. gadam ir

parādītas 0.3. attēlā (LVĢMC dati).

0.3. attēls. Gada vidējās PM10 koncentrācijas gaisa monitoringa stacijās Rīgā

Gada vidējās benzola koncentrācijas gaisa monitoringa stacijās Rīgā 2003.-2007. gadam

ir parādītas 0.4. attēlā (LVĢMC dati).

0.4. attēls. Gada vidējās benzola koncentrācijas gaisa monitoringa stacijās Rīgā

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti Rīgā un saskaņā ar MK noteikumiem "Par gaisa kvalitāti"

Rīgas dome 2004. gadā izstrādāja un apstiprināja “Rīcības programmu gaisa kvalitātes

uzlabošanai 2004.-2009. gadam”. Programmā norādīts, ka galvenais gaisa piesārņojuma

avots Rīgā ir autotransports.

Divi no īstenojamiem prioritārajiem pasākumiem bija:

uzstādīt gaisa kvalitāti kā obligātu kritēriju, izstrādājot un izvērtējot pilsētas

attīstības plānu, kā arī plānojot un optimizējot satiksmes organizāciju pilsētā,

samazināt kopējo transportlīdzekļu skaitu Rīgas vēsturiskajā centrā par 35%,

salīdzinot ar 2002.gadu, vienlaikus veicot satiksmes optimizāciju.

5

Diemžēl rīcības programmas gaisa kvalitātes uzlabošanai īstenošana Rīgā nav bijusi

veiksmīga. Transportlīdzekļu skaits pilsētas centrā nav samazinājies, un gaisa kvalitātes

robežvērtības joprojām ir pārsniegtas.

Troksnis

Troksnis ir viens no fizikāli nelabvēlīgākajiem faktoriem, kas cilvēkam izraisa

nepatīkamas izjūtas, veselības traucējumus un slimības. Īpaši transporta radītais troksnis

būtiski palielina trokšņu līmeni pilsētās, transporta maģistrāļu un mezglu tuvumā.

Pirmās Rīgas aglomerācijas trokšņa stratēģiskās kartes tika izstrādātas 2008. gadā, un tās raksturo stāvokli 2006.gadā no sliežu ceļu transportlīdzekļu satiksmes, autoceļu transportlīdzekļu satiksmes, rūpniecības objektiem un no gaisakuģu satiksmes.

Kopējo trokšņu avotu radītās dienas trokšņa rādītāja Ldiena vērtības Rīgas aglomerācijas

teritorijā ir parādītas 0.5. attēlā.

0.5. attēls. Kopējo trokšņu avotu radītās dienas trokšņa rādītāja Ldiena vērtības

Rīgas aglomerācijas teritorijā

Kopumā trokšņa visvairāk ietekmētas ir pilsētas centra teritorijas, kā arī maģistrālo ielu un sliežu transporta tiešā tuvumā esošas platības. Platības ziņā visvairāk aizņem tās teritorijas, kuras atrodas diskomforta zonās, kur trokšņa rādītāju robežlielumu vērtības tiek pārsniegtas par 0 - 5 dB (A) un 5 - 10 dB (A).

Lai būtu saskaņā ar MK noteikumiem " Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība"

Rīgas dome šobrīd strādā pie rīcības programmas trokšņa samazināšanai.

Stāvoklis bez RPMP ieviešanas

Ir novērtētas izmaiņas mobilitātē starp 2007. gadu un atsauces situāciju 2025. gadā, ja

RPMP netiek īstenots. Privāto automašīnu skaita ievērojama palielināšanās (60%) atstās

lielu ietekmi uz ceļu tīkla un sabiedriskā transporta lietošanu. Salīdzinājumā ar 2007. kā

6

bāzes gadu automobiļu satiksmes apjomi pieaugs par vairāk nekā 50%. Bez lieliem

infrastruktūras pasākumiem pieaugs sastrēgumi un kavējumi. Kravu pārvadājumi pieaugs

par aptuveni 10%. Palielinoties privāto automašīnu skaitam, samazināsies sabiedriskā

transporta izmantošana. Paredzams, ka bez papildus pasākumiem, braucienu skaits

sabiedriskajā transportā samazināsies par aptuveni 30%. Kopumā tā rezultātā

palielināsies gaisa piesārņojums, tai skaitā siltumnīcefekta gāzu emisijas, un trokšņa

līmenis.

Stāvokli 2025. gadā bez RPMP ieviešanas salīdzinājumā ar dažādu attīstības variantu

ieviešanu raksturo 0.4. tabulā parādītie vides dati katram attīstības variantam

salīdzinājumā ar bāzes attīstības scenāriju (bez RPMP).

RPMP izstrādes pieeja

RPMP transporta struktūrai ir sagatavoti četri attīstības varianti: bāzes attīstības scenārijs

un trīs reālistiski attīstības varianti. Attīstības varianti ir attīstīti trīs sekojošos soļos:

- testa scenāriji: vienotās transporta sistēmas Rīgā un Pierīgā attīstības iespējas ir

modelētas testa scenāriju veidā – ir veikta perspektīvo transporta plūsmu modelēšana;

- bāzes attīstības scenārijs (bez RPMP ieviešanas): bāzes attīstības scenārijs ir

izveidots, ņemot vērā esošo situāciju un kombinējot to ar infrastruktūras attīstības

projektiem, kuri pašlaik ir būvniecības stadijā, vai par kuriem ir noslēgti līgumi, kā arī

ņemot vērā demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības tendences. Bāzes attīstības

scenāriju izmanto kā pamatu dažādu attīstības variantu salīdzināšanai.

- reālistiskie attīstības varianti: ir izveidoti trīs RPMP attīstības varianti, ņemot vērā RPMP

mērķus, problēmu analīzes rezultātus, testa scenāriju rezultātus, ekspertu viedokļus un

esošos plānus un idejas.

Bāzes attīstības scenārijs un RPMP attīstības varianti ir izvērtēti, izmantojot satiksmes

modelēšanas analīzi, izmaksu-ieguvumu analīzi un multi-kritēriju analīzi. Attīstības

varianti sniedz priekšlikumus galveno ceļu, dzelzceļa un sabiedriskā transporta

struktūrām Rīgā un Pierīgā. Iegūtie rezultāti dod iespēju izvēlēties nākotnes transporta

sistēmas struktūru.

Lai rūpīgi un pārskatāmi aplūkotu vides aspektus saistībā ar RPMP, ir veikts stratēģiskais

ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN), atbilstoši ES direktīvai 97/11/EK, kura Latvijas

Republikā ir iestrādāta likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un saistītiem Ministru

Kabineta noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams stratēģiskais ietekmes uz vidi

novērtējums”, kā arī citiem attiecīgiem starptautiskajiem un Latvijas Republikas

normatīvajiem aktiem.

7

RPMP varianti

Trīs RPMP attīstības varianti ir izstrādāti, par pamatu ņemot bāzes attīstības scenāriju un

papildinot to ar pamatvajadzību priekšlikumiem, kas ir iekļauti arī visos trijos attīstības

variantos. Tālāk katrs attīstības variants ir papildināts ar atsevišķi izdalītiem

priekšlikumiem. Trīs attīstības varianti pārstāv dažādas galvenās izvēles, kuras jāizdara

transporta sistēmas attīstībai. Pamatvajadzību priekšlikumu un atsevišķo attīstības

variantu rīcības priekšlikumu kombinācijas mērķis ir tālāk attīstīt ceļu hierarhiju Rīgā un

Pierīgā, pabeigt un uzlabot galveno ceļu tīklu un, cik iespējams, novirzīt satiksmi uz

maģistrālo ielu tīklu. Šāda bāze dod iespēju uzlabot dzīves kvalitāti un sabiedrisko telpu

vietās, kuras atrodas tuvu maģistrālo ceļu tīklam, kā arī atver iespējas sabiedriskajam un

nemotorizētajam transportam. Šādas pieejas filozofija saskan ar galvenajiem transporta

sistēmas attīstības mērķiem.

Pamatvajadzību galvenie pasākumi ir sekojoši:

Dienvidu tilta savienojumu pabeigšana (3. kārta no Dienvidu tilta uz A7);

Akmens tilta nozīmes samazināšana (nav ietverts C variantā) un satiksmes

nomierināšana (samazināšana) Rīgas pilsētas centrā,

vienvirziena ielu sistēmas ieviešana, lai samazinātu sastrēgumu rašanos radiālos

šķērsojumos ar dzelzceļa austrumu līniju (cilpu);

savienojuma ar ostu uzlabošana (dzelzceļa izmantošana bāzes scenārijā)

Kohēzijas fonda projekts E22 Rīga - Koknese,

E77/A2 rekonstrukcija, posms starp Rīgas apvedceļu un Sēnīti un E67/A4 Rīgas

apvedceļa rekonstrukcija posmā starp A6 un A2;

E67/A7 Ķekavas apvedceļa būvniecība,

sabiedriskā transporta tīkla uzlabojumi Rīgā un Pierīgā, ar pasažieru dzelzceļa,

tramvaja un trolejbusa līnijām kā mugurkaulu.

Trīs reālistiskie attīstības varianti atšķiras ar maģistrālo ceļu hierarhiju. Variantos A un B

ceļu sistēma ir papildināta ar jaunu upes šķērsojumu Ziemeļos no Vanšu tilta. Analīze ir

parādījusi, ka šajā vietā ir relatīvi ļoti liels pieprasījums pēc šāda savienojuma. Tas tiek

uzskatīts par obligātu priekšnoteikumu transporta sistēmas uzlabošanai, jo iespējas

tālākai esošā tīkla optimizācijai bez jauna šķērsojuma ir ierobežotas. Variants A izvirza

izkliedētāku maģistrālo ceļu tīklu, ar stingru hierarhiju, lielām kapacitātēm un ātrumiem.

Variants B izvirza blīvāku maģistrālo ceļu tīklu, ar vairāk maršrutiem, bet mazāku

maršruta kapacitāti. Variants C neparedz jaunu upes šķērsojumu. Šis variants vairāk

uzmanības pievērš labākai Dienvidu tilta izmantošanai un satiksmes vadības uzlabošanai

galvenajos maršrutos ceļu hierarhijā. 0.6. līdz 0.8. attēlos ir parādīta nākotnes ceļu

hierarhija katram no trim attīstības variantiem.

A attīstības variants

Galvenie atšķirīgie priekšlikumi A attīstības variantā ir sekojoši:

pilnīga Ziemeļu transporta koridora (ZTK) izbūve, ietverot jaunu Daugavas

šķērsojumu, atslogojot ielas Rīgas vēsturiskajā centrā un uzņemot kravas

automašīnu plūsmu uz ostu un industriālajiem rajoniem pilsētas Ziemeļu daļā;

savienojuma izbūve no Jūrkalnes ielas uz Jūrmalas gatvi kā daļu no pilsētas

Rietumu apļa, arī savienojums starp abām dzelzceļa Rīga-Jūrmala pusēm;

Augusta Deglava ielas krustojuma ar Austrumu maģistrāli, rekonstrukcija,

nodrošinot labāku savienojumu ar pilsētu.

8

0.6. attēls. Ceļu hierarhija A attīstības variantā

B attīstības variants

Galvenie atšķirīgie priekšlikumi B attīstības variantā ir sekojoši:

Hanzas tilta izbūve, ieskaitot labus savienojumus upes šķērsojumam abās pusēs,

kas uzņemtu, galvenokārt, Rīgas satiksmi,

Daugavas rietumu krastā upes tuvumā esošā maršruta uzlabojums, nodrošinot

labāku, tiešu (kravas transportlīdzekļu) maršrutu no ziemeļiem uz dienvidiem,

Jauna savienojuma no Pērnavas ielas pa Vietalvas ielu uz Austrumu maģistrāli

uzlabojums kā alternatīva Austrumu maģistrāles savienošanai ar pilsētas centru.

0.7. attēls. Ceļu hierarhija B attīstības variantā

9

C attīstības variants

Galvenie atšķirīgie priekšlikumi C attīstības variantā ir sekojoši:

Daugavas kreisajā krastā upes tuvumā esošā maršruta uzlabojums, ieskaitot

jaunu tuneli, kurš savieno Raņķa dambi ar Mūkusalas ielu tā, lai tas kļūst par

galveno ziemeļu-dienvidu maršrutu nākotnē;

jauna savienojuma no Pērnavas ielas caur Vietalvas ielu uz Austrumu maģistrāli

uzlabojums kā alternatīva Austrumu maģistrāles savienošanai ar pilsētas centru;

ekstensīvas satiksmes vadības sistēmas ieviešana galvenajos radiālos, visvairāk

uzmanības pievēršot maršrutiem, kuri ir savienoti ar Dienvidu tiltu.

0.8. attēls. Ceļu hierarhija C1 attīstības variantā

1 Vanšu tilts Ir. daļa no pilsētas apļa šajā variantā, tomēr šis tilts nav pieejams smagajiem kravas auto.

10

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) joma

Projektu attīstības galvenie vides aspekti ir definēti un noteikti 0.1. tabulā

0.1. tabula. Infrastruktūras attīstības projektu ietekmes uz vidi

Aspekts Ietekme Ceļi Sabiedriskais

transports

gaiss/klimats piesārņojums

troksnis

temperatūras izmaiņas

√√

√√

√√

√

√

0

vizuālā ainava infrastruktūras novietojums

veģetācijas izmaiņas

apvidus reljefa izmaiņas

√√

√√/+

√√

√

0

0

augsne piesārņojums

piesārņotās augsnes izvietošana

saspiešana/sablīvēšana

√√

√√

√√

√

√

ūdens piesārņojums

ūdenstilpņu samazināšanās

atmosfēras ūdeņu satura izmaiņas

√

√

√

0

√

0

flora un fauna sugu samazināšanās vai izzušana

piesārņojuma ietekme

ekoloģiskā koridora traucējumi

dabisko izplatības vietu

samazināšanās/izzušana

√√/+

√√

√√

√√

0

√

√

√

biotopi un bioloģiskā

daudzveidība

izzušana

kaitējums

√√/+

√√/+

√

0

lauksaimniecība

potenicāla samazinājums

√√ √

mežsaimniecība √√ √

ūdens pārvaldība √√ 0

rekreācija un tūrisms √√/+ 0

ainavas un dabas

aizsardzība

√√ √

√√/√: būtiska negatīva ietekme; √: negatīva ietekme; 0: nenozīmīga ietekme; +: pozitīva ietekme

SIVN stratēģija

SIVN mērķis ir parādīt ietekmes uz vidi un sniegt vadlīnijas ietekmes uz vidi novērtējumu

izstrādāšanai konkrētajiem plānotajiem projektiem.

Vērtējot RPMP, ir jāsaprot sekojošais:

- projektu alternatīvas ir attīstītas līdz tādai detalizācijas pakāpei, ka tās var kvantitatīvi

salīdzināt;

- alternatīvas sastāv no dažādiem individuāliem projektiem, kuri katrs ir jāvērtē

atsevišķi, atbilstoši to individualitātei;

- ne visiem projektiem ir būtiska ietekme uz vidi.

Tādējādi SIVN metodoloģija ir jāpiemēro šiem specifiskajiem apstākļiem.

Visnepārprotamākā stratēģija ir iekļaut vides jautājumus izmaksu-ieguvumu analīzes (IIA)

modelī. Paredzot budžetu vides investīcijām, kas ir saistītas ar infrastruktūras attīstību,

var nodrošināt, ka vides jautājumi tiks adekvāti risināti. Konkrētie vides jautājumu

11

risinājumi ir atkarīgi no detalizētiem individuālajiem projektiem, kuri tiks vēlāk ieviesti, kad

šiem projektiem būs veiktas arī ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras.

Jāuzsver, ka IVN procedūras mērķis ir identificēt visas alternatīvas (ieskaitot videi

draudzīgāko iespēju) projektam.

Lai varētu ievadīt datus izmaksu-ieguvumu analīzes modelī, ir veikti sekojoši pasākumi:

- (IIA) modelis ņem vērā izmaksas galvenajām ietekmēm uz vidi, kuras saistītas ar

projekta attīstību;

- katram projektam ar būtisku ietekmi uz vidi ir izveidotas projektu vides tematiskās

iedaļas (fiche), kuras satur atbilstošu sekojošu vides informāciju:

projekta atbilstība ES IVN Direktīvas Pielikumiem I un II,

kvalitatīvo vides aspektu pārskats,

ietekmes uz tuvējām īpaši aizsargājamām teritorijām.

Ceļu projektu atlase

No 22 ceļu projektiem, kuri ir ietverti RPMP, 6 projekti atbilst Direktīvas par ietekmes uz

vidi novērtējumu I. pielikumam (EK Direktīva 85/337/EEK, labota ar direktīvām 97/11/EK

un 2003/35/EK):

Ziemeļu Transporta Koridors (ZTK);

Hanzas tilts;

E22: Posma rekonstrukcija Rīgas apvedceļš - Koknese;

E67/A7 A7 Ķekavas apvedceļa izbūve;

E67/A4 Rīgas apvedceļa rekonstrukcija starp autoceļiem A2 un A6;

Posma Rīgas apvedceļš - Sēnīte E67/A7 rekonstrukcija.

Šiem projektiem ir jāveic pilns ietekmes uz vidi novērtējums, un tā rezultātiem jābūt

iekļautiem ceļu projektēšanā. 0.2. tabulā ir parādītas šo projektu ietekmju sfēras.

0.2. tabula. Ceļu attīstības projektu ietekmju sfēras

Projekts Pilsētas

teritorijas

Ramsāres

vietas

Natura

2000

Nacionālie

parki

Dabas

parki

Kultūras

mantojums

Ziemeļu transporta koridors (ZTK) X X X

Hanzas tilts X X

E22: Posma Rīgas apvedceļš - Koknese

rekonstrukcija./būvniecība

X X

E67/A7 A7 Ķekavas apvedceļa izbūve X

E67/A4 Rīgas apvedceļa posma starp A2 un A6 izbūve X

E67/A7 posma starp Rīgas apvedceļu un Sēnīti

rekonstrukcija

X X

Kopumā ceļu projektu attīstīšana samazinās satiksmes plūsmu Rīgas vēsturiskajā

centrā, tādējādi uzlabosies gaisa kvalitāte, samazināsies trokšņu līmenis un uzlabosies

pilsētas vide. Tiks samazināti automašīnu uzturēšanas izdevumi, ieskaitot degvielas

patēriņu, kas dos pozitīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām. Uzlabosies ceļu drošība.

12

Sabiedriskā transporta projektu atlase

RPMP plāna ietvaros ir izvēlēti 9 dzelzceļa attīstības projekti, kas ietver jaunas stacijas

būvniecību Torņakalnā, stāvparku (P+R, „Park&Ride”) iekārtošanu 50% no visām

dzelzceļa stacijām, sliežu ceļu stāvokļa uzlabošanu, uzlabojumus stacijās (platformas,

informācija), kā arī uzlabojumus drošībai. Neviens no minētajiem projektiem neatbilst

direktīvas par ietekmes uz vidi novērtējumu I vai II pielikumam. Tātad, šo projektu

ietekme uz vidi ir uzskatāma par nebūtisku, un šiem projektiem saskaņā ar minēto

direktīvu nav obligāti jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

Bez tam 15 citi sabiedriskā transporta (ST) projekti ir ietverti RPMP, no kuriem sekojošie

trīs atbilst IVN direktīvas II. pielikumam:

dzelzceļa līnija uz lidostu (tramvajs vai viensliežu dzelzceļš uz lidostu, sastāv no

īsceļa 0.7 km garumā pa Bāriņu ielu, īsceļa 0.6 km garumā pa Mazo Nometņu

ielu, un 5 km jaunas sliedes);

tramvaja līnija Rīgā - jaunas sliedes (0.6 km) un stacija Dolē ar stāvparkiem (P+R

nav ietverts);

tramvajs, trolejbuss Rīgā: stāvparki Rīgā 4 vietās kopā 1000 autostāvvietām,

gājēju celiņu līdz sabiedriskā transporta pieturvietām uzlabojumi, informācija.

Šiem 3 projektiem ir jāpiemēro sākotnējā IVN procedūra. ST projektu ietekmju pārskats ir

parādīts 0.3. tabulā.

0.3. tabula. Sabiedriskā transporta ietekmju sfēras

Projekts Pilsētas

vide

Ramsār

as konv.

vietas

Natura

2000

Nacionāl

ie parki

Dabas

parki

Vēsturis

kais

mantoju

ms

tramvajs/viegls dzelzceļš uz lidostu X

jauns tramvaja sliežu ceļš un stacija Dolē X

Stāvparki (P+R) Rīgā 4 vietās, kopā 1000 jaunas

autostāvvietas

X

13

Attīstības variantu salīdzinājums

0.4. tabulā parādīti vides dati katram attīstības variantam salīdzinājumā ar bāzes

attīstības scenāriju 2025.gadā, pamatojoties uz nobraukto kilometru samazinājumu.

0.4. tabula. Vides dati katram attīstības variantam 2025.gadā*

Parametrs Variants A Variants B Variants C Vienības

CO2 - 4 381 -1 758 -918 tonnas/gadā

CO -136 -74 -57 tonnas/gadā

NOx -24 -7 0 tonnas/gadā

SO2 -2 -1 0 tonnas/gadā

Gaistošie organiskie ogļūdeņraži (ieskaitot

benzolu)

-28 -15 -11 tonnas/gadā

PM (Cietās daļiņas) -5 -2 -1 tonnas/gadā

Gaisa piesārņojuma izmaksas/ieguvumi** 0.3 0.3 0.3 miljoni EUR

Trokšņa piesārņojuma izmaksas/ieguvumi - 0.4 -0.4 0.0 miljoni EUR

Klimata pārmaiņu izmaksas/ieguvumi 0.1 0.0 -0.2 miljoni EUR

* Avots: NEA Transport research and training institute (Nīderlande) aprēķini, pamatojoties uz rokasgrāmatu

“IMPACT” arējo izmaksu noteikšanai transporta sektorā, CE Delft, INFRAS, Fraunhofer Geselschaft – ISI un

Gdaņskas Universitāte, 2007. gada 19. decembris, kā arī citiem dažādiem avotiem

**ar mīnus zīmi parādītas izmaksas, pozitīvie cipari parāda ieguvumus,

Projekta kopējam novērtējumam tika definēti vērtēšanas kritēriji, pēc kuriem eksperti

izvērtēja attīstības variantus attiecībā pret bāzes scenāriju. Gaisa piesārņojuma un

klimata izmaiņu vērtējums ir pamatots ar aprēķiniem. Vērtējuma rezultāti ir parādīti 0.5.

tabulā.

0.5. tabula. Multi-kritēriju analīzes rezultāti

Kritērijs Variants A Variants B Variants C

Skaidra ceļu hierarhija ++ + 0

Tīkla robustums ++ + 0

Savienojumi ar Rīgas Brīvostu ++ + 0

Savienojums ar Rīgas lidostu + + +

Pierīgas pieejamība ++ + +

Multi-modālā pieejamība ++ ++ +

Sabiedriskā transporta attīstība ++ ++ +

Sastrēgumu samazināšana ++ ++ +

Mobilitāte ++ + 0

Ilgderīgums nākotnes projektiem ++ + 0

Satiksmes drošība ++ + +

Dzīves kvalitāte Rīgā ++ + +

Esošās infrastruktūras pielietojamība -- - 0

Ietekmes uz ainavu un dabu -- - -

Gaisa piesārņojums ++ + 0

Klimata pārmaiņas ++ + 0

Investīciju izmaksas -- - 0

14

Kritērijs Variants A Variants B Variants C

Ceļā ietaupītais laiks ++ + 0

++/+: pozitīvi salīdzinot ar bāzes scenāriju; 0: nav īpašu atšķirību no bāzes scenārija; --/-: negatīvi salīdzinot ar bāzes

scenāriju

Attīstības variantu novērtējums

0.6 tabulā sarindoti attīstības varianti atbilstoši ietekmes uz vidi parametriem.

0.6. tabula. Variantu izvērtēšana

Parametrs Bez RPMP variants A variants B variants C

Gaisa piesārņojums 4 1 2 3

Klimata pārmaiņas 4 1 2 3

Ietekme uz dabu un ainavu 1 4 3 2

Dzīves kvalitāte Rīgā 4 1 2 3

1=labākais; 4 = sliktākais.

A variants ir vislabākais pēc tādiem parametriem kā gaisa piesārņojums, klimata

pārmaiņas un dzīves kvalitāte. Atšķirība salīdzinājumā ar citiem variantiem ir ievērojama.

Atšķirība starp C variantu un variantu “bez RPMP” ir neliela, jo šajā gadījumā netiek

plānotas lielas investīcijas.

A variants ir ar vislielāko ietekmi uz ainavu un dabu, jo ietver plašas transporta

infrastruktūras izbūves projektus.

Labākais attīstības variants

RPMP ietvaros ir skatītas 3 attīstības alternatīvas:

- A variants: izkliedēts, augstas caurlaidības maģistrālo ielu tīkls,

- B Variants: blīvs maģistrālo ielu tīkls,

- C variants: Dienvidu tilta izmantošana.

Visiem šiem attīstības variantiem ir labāks kopējais rādītājs, ne kā tad, ja RPMP (“bez

RPMP”) netiktu realizēts. Tādējādi no vides viedokļa, nav īpašu iebildumu pret jebkuru no

šiem variantiem. Tomēr A variants dod lielāku punktu skaitu nekā B un C varianti. B

variants ir otrais labākais, un C variants - trešais. Tāpēc A variants ir atzīts par labāko.

Pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz vidi

Analīze ir balstīta uz pieņēmumu, ka darbi tiks veikti saskaņā ar vietējiem, nacionālajiem

un starptautiskajiem normatīviem aktiem, koncentrējot uzmanību ietekmes uz vidi

samazināšanai. Ja ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumi nav iekļauti projektējamo

un būvniecības darbu sarakstā, tiek rekomendēts ņemt tos vērā, cik vien tas ir saprātīgi

iespējams, lai sasniegtu videi visdraudzīgāko alternatīvu.

Budžetā ir jāparedz rezerves ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumiem, kuri

sākotnēji nešķiet nepieciešami, tomēr tie var tikt pieprasīti būvniecības vai darbības laikā,

robežlielumu pārsniegumu gadījumos. Vides monitoringa rezultāti varētu sniegt atbildi,

kādi pasākumi būtu jāveic.

15

Vides monitorings

Lai saglabātu vides un dzīves kvalitāti, papildus visiem funkcionalitātes mērījumiem un

projektu drošības pasākumiem ir rekomendēts projekta mūža garumā organizēt

sistemātisku visu to vides aspektu monitoringu, kuri var izmainīties ārpus pieņemamām

robežām, tādējādi degradējot vides kvalitāti.