Rīgas Franču licejs

Gaismas piesārņojuma analīze. Rīgas modelis

Zinātniski pētnieciskais darbs zemes zinātnēs

Darba autore:

Ieva Skrebele

11. c klases skolniece

Darba vadītāja:

Inese Roziņa

Ģeogrāfijas maģistre, Rīgas Franču liceja skolotāja

Rīga, 2010

2  

Satura rādītājs

Ievads...................................................................................................................................................3

1. Gaismas piesārņojums, tā avoti un izpausmes.................................................................................5

2. Gaismas piesārņojuma negatīvā ietekme uz dzīvajiem organismiem..............................................7

3. Gaismas piesārņojuma ietekme uz vidi, saimniecību un cilvēka dzīves kvalitāti..........................11

4. Ielu apgaismojuma trūkumi Rīgā un to novēršanas iespējas..........................................................15

5. Rīdzinieku viedoklis par gaismas piesārņojumu un ielu apgaismojumu Rīgā...............................21

Nobeigums..........................................................................................................................................25

Izmantoto avotu un literatūras saraksts..............................................................................................26

Anotācija............................................................................................................................................28

Annotation.........................................................................................................................................29

Pielikums............................................................................................................................................30 

3  

Ievads.

Gaismas piesārņojums pasaulē un Latvijā lielajās pilsētās ir diezgan liels. Apgaismojums

daudzviet tiek izmantots neefektīvi, kā rezultātā palielinās elektroenerģijas patēriņš, kā arī tiek

nodarīts kaitējums videi un šo pilsētu iedzīvotājiem.

Mūsdienās augstais pieprasījums pēc energoresursiem cilvēkiem visā pasaulē liek meklēt

veidus, kā tos ietaupīt izdevumu samazināšanas nolūkos, kā arī, lai to ieguve nepieciešamajā

daudzumā nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi. Gaismas piesārņojuma novēršana būtu

viena no iespējām, kā to darīt, jo apgaismojumam tiek patērēta liela daļa no pasaulē saražotās

elektroenerģijas, tāpēc to būtu nepieciešams izmantot efektīvi. Bez tam, gaismas piesārņojuma

samazināšana ļautu arī uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, un tas būtu mazāk kaitīgi dzīvajai dabai, jo nakts

apgaismojums izjauc dzīvo organismu dabiskos diennakts ritmus. Tas padara gaismas piesārņojumu par

aktuālu problēmu.

Darba mērķis: analizēt gaismas piesārņojuma rašanās cēloņus, tā ietekmi un novēršanas

iespējas, kā arī apskatīt Rīgas modeli.

Izvirzītā hipotēze: Rīgā pastāv gaismas piesārņojums, kas atstāj negatīvu ietekmi uz

cilvēkiem uz dzīvo dabu, bet rīdzinieku informētības līmenis par gaismas piesārņojumu ir zems.

Darba uzdevumi:

iepazīties ar pieejamo informāciju par gaismas piesārņojumu, tā izraisītajām sekām

un novēršanas iespējām, kā arī tā izpētes nolūkos veiktajiem zinātniskajiem

pētījumiem;

intervēt LU astronomijas institūta pētnieku Ilgoni Vilku un vienu no Latvijas

vadošajiem sikspārņu pētniekiem Viesturu Vintuli, lai iegūtu plašāku informāciju par

gaismas piesārņojuma negatīvo ietekmi;

intervēt Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas gaisma” tehnisko direktoru Normundu

Rikardu, lai iepazītos ar Rīgas ielu apgaismojuma tehniskajiem parametriem un

aģentūras darbību;

izpētīt apgaismojuma kvalitāti Rīgā un veikt fotouzņēmumus;

ar aptaujas palīdzību noskaidrot rīdzinieku informētības līmeni par gaismas

piesārņojumu un viņu viedokli par ielu nakts apgaismojumu Rīgā;

piedāvāt risinājuma variantus gaismas piesārņojuma novēršanai Rīgā.

Zinātniski pētnieciskā darba gaitā izmantotās metodes.

1. Literatūras, periodisko izdevumu un resursu internetā pētīšana kā izziņas metode.

Darba gaitā apskatīta grāmatā “Ecological Consequences of Artificial Night Lighting” atrodamā

informācija par nakts apgaismojuma ietekmi uz augiem un dzīvniekiem, kā arī izpētīta internetā

4  

atrodamā informācija par gaismas piesārņojumu. Informācija par aģentūras „Rīgas gaisma” darbību

un apgaismei izmantotajiem līdzekļiem iegūta laikrakstu Neatkarīgā Rīta Avīze un Diena interneta

versijās.

2. Rīgas neefektīvi apgaismoto ielu apmeklēšana kā izziņas metode. Diennakts tumšajā

laikā tika apmeklētas Rīgas centrā un nomalēs esošās ielas, lai konstatētu to izgaismošanai lietoto

gaismekļu trūkumus un veiktu fotouzņēmumus. Iegūtā informācija tika izmantota, piedāvājot

risinājuma variantus, kā padarīt apgaismi Rīgā efektīvāku.

3. Aptauja kā pētnieciskā metode. Aptauja ir jautājumu kopums, kas paredzēts kāda

noteikta personu loka viedokļa iegūšanai [1.68]. Lai noskaidrotu rīdzinieku zināšanu līmeni par

gaismas piesārņojumu un viedokli par ielu nakts apgaismojumu pilsētā, tika aptaujāti 907

respondenti, kas bija Rīgas iedzīvotāji vecumā virs 17 gadiem. Aptaujas rezultātu apkopošanā

izmantotas apļveida diagrammas.

4. Intervija kā pētnieciskā metode. Intervija ir publicēta vai publicēšanai paredzēta saruna

ar kādu personu [1.297]. Lai iegūtu informāciju par Rīgas ielu apgaismojuma tehniskajiem

parametriem un Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas gaisma” darbību tika intervēts tās tehniskais

direktors Normunds Rikards.

Zinātniski pētnieciskais darbs veidots no 5 galvenajām nodaļām, secinājumiem, izmantoto

avotu un literatūras apskata, anotācijas svešvalodā un latviešu valodā, pielikuma. Pirmajā nodaļā

aplūkota gaismas piesārņojuma rašanās un tā izpausmes. Otrajā nodaļā ir aplūkota gaismas

piesārņojuma negatīvā ietekme uz dzīvajiem organismiem. Trešajā nodaļā apskatīta gaismas

piesārņojuma ietekme uz vidi, saimniecību un cilvēka dzīves kvalitāti. Ceturtajā nodaļā veikta Rīgas

ielu apgaismojuma izpēte un izanalizēti tā trūkumi, kā arī piedāvātas iespējas, kā tos novērst.

Piektajā – apkopots rīdzinieku viedoklis par gaismas piesārņojumu un ielu apgaismojumu Rīgā.

Darbam ir 7 pielikumi.

Cilvēku zināšanu līmenis par gaismas piesārņojumu ir ārkārtīgi zems, Latvijā par to tik pat

kā nav runāts un latviešu valodā pieejamās informācijas daudzums par gaismas piesārņojumu ir ļoti

mazs. Vairumam cilvēku, kuri par gaismas piesārņojumu nekad nav dzirdējuši, trūkst priekšstata

par efektīvas apgaismes izmantošanas nepieciešamību. Šī iemesla dēļ pētījums ver būt noderīgs

cilvēku izglītošanai par gaismas piesārņojumu un tā novēršanas iespējām.

5  

1. Gaismas piesārņojums, tā avoti un izpausmes.

Gaismas piesārņojums ir nekvalitatīva mākslīgā nakts apgaismojuma radīta gaisma, kas krīt

vietās, kur ir nevēlama.1 No nepareizi novietotiem apgaismes ķermeņiem gaismas stari tiek raidīti

debesīs, kā arī uz tuvumā esošo ēku sienām, nevis tikai uz zemes, kur tie ir vajadzīgi, tādējādi

izraisot lieku elektroenerģijas patēriņu un padarot debesis gaišākas, kas samazina zvaigžņu

redzamību, traucējot darbu astronomiem.

Gaismas piesārņojumu rada nepiemēroti vai nepareizi novietoti apgaismes objekti, kā,

piemēram, lampas, kuru plafoni ir nepareizas formas un ļauj daļai gaismas spīdēt debesīs, vai arī

pārlieku spilgti vienuviet sablīvēti apgaismes objekti, kad to ir pārāk daudz.

Gaismas piesārņojums izpaužas vairākos veidos (sk. 1. attēlu):

Gaismas ielaušanās – gaismas staru krišana vietās, kur tā nav paredzēta un nepieciešama. No

jebkuras spuldzes gaismas stari krīt arī virzienos, kur tie nav vēlami, piemēram, no ielu

apgaismojuma laternām uz tuvumā esošo ēku sienām un logiem vai kaimiņa īpašumā pāri

žogam privātmāju rajonā.2

Pārmērīga apgaismojuma izmantošana – apgaismojums tiek izmantots vairāk, nekā tas ir

vajadzīgs praktiskiem mērķiem, vai arī tas tiek atstāts ieslēgts brīdī, kad nav nepieciešams.

To var novērot gan privātmāju, biroju ēku un jebkura cita pielietojuma ēku apgaismojumā,

gan arī pilsētās. Tas rodas, gaismu neizslēdzot nakts stundās, kad tā nav vajadzīga, vai

neizmantojot kustību sensorus, kā arī, ja tiek izmantotas spuldzes, kuras ir gaišākas, nekā

konkrētā objekta apgaismošanai nepieciešams, un to stari netiek novirzīti tikai vēlamajā

virzienā uz izgaismojamo objektu.3

Apžilbinoša gaisma – pārmērīgi spilgta gaisma, kas izraisa vizuālu diskomfortu un reizēm

arī pasliktina redzamību, jo rodas spilgts kontrasts starp izgaismoto vietu un apkārt

esošajiem tumšajiem objektiem. Ļoti spilgta gaisma var pat izraisīt līdzīgas izjūtas kā

skatīšanās tieši saulē dienas laikā. Bīstamāka šāda veida gaisma ir gados vecākiem

cilvēkiem, it īpaši autovadītājiem, jo ar laiku cilvēka acs zaudē spēju piemēroties straujai

gaismas intensitātes maiņai. 4

Gaismas juceklis – gaišu, mulsinošu un pārmērīgu gaismas avotu grupējumi, kas sastopami

pārapgaismotos urbanizētos apgabalos vietās, kur ir pārāk daudz apgaismes avotu un tie ir

novietoti tuvu cits citam. Šī parādība ir bīstama uz ceļiem, jo autovadītājs var nepamanīt

_____________________ 1 http://www.darksky.org/mc/page.do?sitePageId=61045#Q:Whatislightpollution 2http://docs.darksky.org/Docs/ida_energy_brochure.pdf 3Turpat. 4http://docs.darksky.org/Docs/ida_human-health_brochure.pdf

6  

kādu būtisku ceļazīmi, ja tuvumā ir pārāk daudz citu gaismu izstarojošu objektu, kas novērš

uzmanību.1

Pilsētu debesu spīdēšana – debesu kļūšana gaišākām virs blīvi apdzīvotām vietām un to

tuvumā, kas visspilgtāk novērojama lielajās pilsētās. Tā traucē astronomiem vai jebkuram

debesu vērotājam saskatīt zvaigznes.2

1. attēls. Gaismas piesārņojuma izpausmes (no interneta mājaslapas http://journals.cambridge.org/action/ displayFulltext?type=1&fid=1286132&jid=IAU&volumeId=2&issueId=SPS5&aid=1286124) .

__________________ 1 http://docs.darksky.org/Docs/ida_energy_brochure.pdf 2Turpat.

7  

2. Gaismas piesārņojuma negatīvā ietekme uz dzīvajiem organismiem

Mākslīgais nakts apgaismojums izjauc dabisko dzīvo būtņu diennakts ritmu, jo pirms to sāka

plaši pielietot, gaismas un tumsas nomaiņas cikli uz Zemes bija nemainīgi miljoniem gadu un

ietekmēja evolūciju. Gaismas piesārņojums tieši ietekmē visus nakts dzīvniekus, kuri zaudē sev

nepieciešamo ekosistēmu. Tas attiecināms uz dažādām dzīvnieku sugām, kuru populācija,

nepiemēroto dzīves apstākļu dēļ, var samazināties,1 jo gaismas piesārņojuma ietekmē atsevišķām

dzīvnieku sugām var izmainīties reproduktīvie cikli un sugai raksturīgie barošanā paradumi un tiek

traucētas to aktivitātes nakts stundās.

Mākslīgā apgaismojuma ietekmē nakts dzīvnieki var uzņemt mazāk barības, kas rada risku

to izdzīvošanai. Sevišķi tas attiecas uz mazajiem zīdītājiem, kuri samazina savu aktivitāti, jo

spilgtākā gaismā palielinās to risks kļūt par kāda plēsēja medījumu. Vienlaikus tie cenšas arī

izvairīties no apgaismotajām vietām, kas pilsētu tuvumā ne vienmēr ir iespējams.2

Tā kā laikapstākļi nav patstāvīgi, proti, pavasaris vai rudens katru gadu iestājas agrāk vai

vēlāk, dzīvnieku sugas paļaujas uz nakts garumu, lai noteiktu pareizo brīdi dzīves cikla aktivitātēm,

kā pārošanās sezona vai migrācija. Šādas izmaiņas dabiskajā ciklā ir nevēlamas un var izraisīt

draudus pilsētu tuvumā esošo dzīvnieku populācijām.3

Daļu dzīvnieku, piemēram, putnus un kukaiņus, pievelk mākslīgais nakts apgaismojums.

Tas kaitē šiem dzīvniekiem, jo tie tiecas neatstāt apgaismoto vietu un rezultātā izšķiež enerģijas

rezerves vai kļūst par medījumu, lidodami lampu tuvumā. Migrējošie putni dezorientēti mēdz arī

ietriekties apgaismotos debesskrāpjos, bākās vai citās celtnēs, kā rezultātā tie iet bojā. Negatīva

ietekme uz putniem mākslīgajam apgaismojumam ir arī situācijās, kad tie novirzās no migrēšanas

ceļa un zaudē daļu enerģijas rezervju, un var nokļūt migrācijas galamērķī ar nokavēšanos.4

Naktstauriņu un citu naktī lidojošu kukaiņu uzturēšanās lampu tuvumā ietekmē arī tos

dzīvniekus, kam kukaiņi ir barības bāze, piemēram, sikspārņus. Daļai sikspārņu sugu, kas nemedī

ap lampām lidojošos kukaiņus samazinās barības bāze, jo tiem jāiztiek ar atlikušajiem kukaiņiem,

kas neuzturas lampu tuvumā. Ir konstatēts, ka daļa sikspārņu sugu izvairās no lampām un nemedī ap

tām lidojošos kukaiņus, savukārt citas sikspārņu sugas rīkojas pretēji - tās izmanto mākslīgo

apgaismojumu, lai medītu šos kukaiņus, kuri ir atrodami blīvāk un vienuviet. Šāda kukaiņu un

sikspārņu uzvedības maiņa rada izmaiņas dabā pastāvošajā ekoloģiskajā līdzsvarā.5

________________ 1http://docs.darksky.org/PG/PG2-wildlife.pdf 2Rich C., Longcore T. Ecological Consequences of Artificial Night Lighting. – Vašingtona: Island Press,

2006. - 459 lpp. 3Turpat. 4http://docs.darksky.org/Docs/ida_wildlife_brochure.pdf 5Turpat.

8  

Dažreiz mākslīgais nakts apgaismojums sikspārņus ietekmē arī situācijās, kad spilgtas

apgaismes ierīces tiek novietotas to vietu tuvumā, kur sikspārņu kolonijas pavada dienu. Latvijā ir

konstatēti gadījumi, kad šāds apgaismojums traucēja sikspārņu kolonijai. Dagdas baznīcā,

apgaismojums tika uzstādīts tieši pret Dīķu naktssikspārņu Myotis dasycneme kolonijas ieeju.

Sikspārņi uz to reaģēja, pirmajos gados praktiski pazūdot, bet pēc tam daļēji atgriežoties mazākā

skaitā. Tiem bija problēmas ar izlidošanu no šīs baznīcas vakaros, proti, sikspārņi centās to izdarīt

pirms prožektora iedegšanas, savukārt dzīvnieki, kuri šo laiku nokavēja, centās izvairīties no

gaismas stara. Šādā veidā to aizkavēšanās varēja ieilgt līdz pat stundai, kas ir ļoti būtiski īsajās

vasaras naktīs, kad sikspārņiem jāpaspēj uzņemt pietiekami daudz barības. Ar šī prožektora

uzstādīšanu Dagdā tika būtiski kaitēts lielai Latvijas sikspārņu kolonijai.1

Mākslīgais apgaismojums kaitē arī rāpuļiem, it sevišķi jūras bruņurupuču mazuļiem, kuri

pēc izšķilšanās paļaujas uz instinktiem, kas tiek izmainīti nakts apgaismojuma ietekmē.

Bruņurupuči, kuriem no piekrastes jānokļūst okeānā, tā vietā sāk maldīties, jo instinktīvi dodas

gaišākās vietas virzienā. Agrāk tas bija mēness un zvaigžņu atspīdums jūrā, taču tagad tā ir

mākslīgā gaisma no pilsētām, un bruņurupuči, nenokļuvuši jūrā, mirst no noguruma, ceļu satiksmes,

plēsējiem un atūdeņošanās.2 Tā kā bruņurupuču mātītes ligzdošanai izvēlas tumšākās pludmales,

ligzdas atrodas arī tuvāk viena pie otras, un plēsēji nogalina lielāku daļu no bruņurupuču

mazuļiem.3

Dzīvniekus ļoti būtiski ietekmē diennakts ritmi. Laboratorijā veikti eksperimenti ar pelēm ir

pierādījuši, ka dabisko diennakts ritmu izjaukšana rada ilglaicīgas un nopietnas problēmas, kā svara

pieaugums, impulsīva uzvedība. Eksperimentam pakļautajām pelēm ķermeņa temperatūras cikli bija

mainīgi, ar vielmaiņu saistītu hormonu, kā, piemēram, leptīna, kas regulē apetīti, un insulīna līmenis

bija paaugstinājies. Eksperimentā tika konstatēts, ka domāšana pasliktinājās – peles sliktāk spēja

orientēties iepriekš zināmos labirintos.4

Pilsētu apgaismojums var ietekmēt arī ekosistēmu kopumā, ja kāda suga savairojas vairāk

nekā normālos apstākļos. Tam piemērs ir pastiprināta aļģu ziedēšana, kas pasliktina ūdens kvalitāti.

No aļģēm pārtiek zooplanktons, taču pētījumi liecina, ka gaismas piesārņojums ietekmē pilsētu

tuvumā esošajos ezeros un piekrastes ūdeņos mītošo zooplanktonu, kas gaismas dēļ uzturas dziļākos

ūdeņos un izvairās no ūdens virspusē esošo aļģu apēšanas, līdz ar to palielinot aļģu biomasu šais

ūdenstilpnēs.5

___________________ 1No sarunas ar Viesturu Vintuli, kas dota pielikumā Nr.2. 2http://docs.darksky.org/Docs/ida_wildlife_brochure.pdf 3 http://wildlife-conservation.suite101.com/article.cfm/more_evidence_of_light_pollution_harm_to_animals

4http://www.sciencedaily.com/releases/2009/10/091026225744.htm 5http://www.wellesley.edu/Biology/Faculty/Mmoore/Content/Moore_2000.pdf

9  

Nakts apgaismojums tieši ietekmē arī augus. Naktī augi sintezē fitohromu1, tas ir gaismas

jutīgs proteīnu dabas pigments, kam ir nozīme auga atbildes reakcijā uz gaismu2, jo tas regulē augu

attīstībai nozīmīgus procesus, kā ziedēšana, sēklu dīgšana, augšanas virziens un ātrums, hloroplastu

attīstība un pigmentācija, kā arī nosaka augu diennakts ritmus.3 Nakts apgaismojums var ietekmēt

augu spēju pietiekamā daudzumā sintezēt šo pigmentu.4

Augu gaismas receptori ir ārkārtīgi jutīgi uz dienas garuma izmaiņām. Daļa augu sugu zied

tikai tad, ka diena nav ne par īsu ne par garu, savukārt citas augu sugas zied neatkarīgi no dienas

garuma, kad augšanā ir sasniegušas konkrētus izmērus.5 Ir konstatēts, ka kaut vai minūti ilgs spilgts

apgaismojums nakts vidū var atturēt dažas augu sugas, kā, piemēram, smaildadžus no ziedēšanas.6

Mākslīgas diennakts gaišās daļas pagarināšanas rezultātā augi, kam ziedēšanai nepieciešamas īsas

dienas un garas naktis, kā zemenes, prīmulas, krizantēmas, puansetijas, var neziedēt, taču tieši

pretēji nakts apgaismojums ietekmē augus, kas zied laikā, kad dienas ir garākas, kā kartupeļi,

spināti, kvieši, āboliņš, driģenes, salāti, veicinot to ziedēšanu. Mākslīgā gaisma ietekmē arī augļu

nogatavošanos, lapu augšanas un to nobiršanas ciklus rudenī, kam aizkavējoties rudenī aukstums

var iestāties brīdī, kad koku lapas vēl nav nobirušas.7

Cilvēku tāpat kā dzīvniekus negatīvi ietekmē gaisma nakts stundās, kad tai nebūtu jābūt.

Diennakts ritmi ietekmē cilvēka fizioloģiskos procesus, kā smadzeņu viļņu darbību, hormona

melatonīna ražošanu organismā, šūnu darbību un citas bioloģiskā norises. Šo ritmu izjaukšana var

izraisīt bezmiegu, depresiju, vēzi, sirds un asinsvadu slimības.8

Gaismas piesārņojums var izraisīt hronisku miega trūkumu, kas savukārt var novest pie

imūnsistēmas novājināšanās. Miega trūkums negatīvi ietekmē arī cilvēka pašsajūtu, izraisa

nogurumu.9

Diennakts tumšajā laikā cilvēka smadzenēs tiek ražots melatonīns. Tas ir hormons, kas

cilvēka organismā ietekmē imūnsistēmu un miega ciklu. Cilvēkiem, kuriem ir zems šī hormona

līmenis un kuri cieš no miega traucējumiem, tā lietošana palīdz labāk gulēt. Melatonīns palīdz arī

kontrolēt hormona estrogēna ražošanu: kad melatonīna līmenis pazeminās, estrogēna līmenis

____________________ 1http://calgary.rasc.ca/lp/plants.html 2 http://latvijas.daba.lv/vardnica/lat-ang/04410445.htm 3 http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/phytochrome 4 http://calgary.rasc.ca/lp/plants.html 5Rich C., Longcore T. Ecological Consequences of Artificial Night Lighting. – Vašingtona: Island Press,

2006. - 459 lpp. 6http://calgary.rasc.ca/lp/plants.html

7Turpat. 8http://generalmedicine.suite101.com/article.cfm/effects_of_light_pollution_on_human_health 9Turpat.

10  

palielinās, vienlaikus palielinot arī ar šo hormonu saistīto veselības problēmu, piemēram, krūts vēža

attīstības risku.1 Pētījumos ir pierādīts, ka sievietēm ar krūts vēzi ir zemāks šī hormona līmenis nekā

sievietēm bez šīs slimības. Melatonīns arī aptur prostatas vēža šūnu augšanu līdzīgā veidā, kā ar

krūts vēzi.2

2007. gadā Pasaules Veselības organizācija (WHO) iekļāva darbu nakts maiņā iespējamo

kancerogēnu sarakstā.3 Ir konstatēts, ka nakts maiņās strādājošām sievietēm, kā, piemēram,

pētījumā minētajām nakts maiņās strādājošajām medmāsām, risks saslimt ar krūts vēzi palielinās.4 Ir

konstatēts, ka attīstītajās valstīs risks saslimt ar krūts vēzi ir vairākas reizes lielāks nekā attīstības

valstīs.5

Veselības problēmas var rasties arī bērniem, kuri pirmajos dzīves gados naktīs guļ pie

iedegta mākslīgā apgaismojuma.6 Šiem bērniem ir lielākā iespēja nākotnē kļūt tuvredzīgiem. Tā kā

tiek traucēta melatonīna ražošana, nakts apgaismojums bērniem var izraisīt arī miega traucējumus,

kas savukārt var būt riska faktors hiperaktivitātei.7

Līdz ar dzīvsudraba tvaiku spuldžu, fluorescento lampu, metālhalogēnu spuldžu un LED

gaismekļu, kas izstaro baltu gaismu, kas savukārt satur daļu zilās gaismas, kura nosaka dzīvo būtņu

diennakts ritmu, plašāku pielietojumu, situācija nav uzlabojusies, jo zilā gaisma, kas ir dabiska

dienā, kaitē cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm naktī vairāk nekā dzeltenas krāsas gaisma. Šīs jauno

tehnoloģiju apgaismes ierīces, kas ir energoefektīvākas par kvēlspuldzēm, tieši to salīdzinoši mazā

elektroenerģijas patēriņa dēļ daudzviet tiek lietotas spilgtākas nekā būtu nepieciešams, un, reizēm

tiek pielietotas nepareizi, jo daļa cilvēku uzskata, ka naktij jābūt pēc iespējas gaišākai.8 Ir pierādīts,

ka zema spiediena nātrija spuldzes ekoloģiski nozīmīgās vietās dzīvnieku dzīves ciklu ietekmē ne

tik būtiski kā cita veida apgaismojums, jo dzeltenās krāsas gaisma, ko tās izstaro, dzīvos

organismus ietekmē mazāk, tāpēc būtu ieteicams izvēlēties tieši šī veida spuldzes.9

__________________ 1http://docs.darksky.org/Docs/ida_human-health_brochure.pdf

2http://www.independent.co.uk/life-style/health-and-families/health-news/avoid-breast-cancer-sleep-in-

the-dark-404522.html 3http://www.skykeepers.org/lan-health/lan-health.html 4http://www.umm.edu/altmed/articles/melatonin-000315.htm 5http://findarticles.com/p/articles/mi_m1594/is_5_17/ai_n26988276/ 6http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/342256.stm 7http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/3010953.stm 8 http://www.ledsmagazine.com/news/6/10/8 9 http://docs.darksky.org/PG/PG2-wildlife.pdf

11  

3. Gaismas piesārņojuma ietekme uz vidi, saimniecību un cilvēka dzīves kvalitāti

Gaismas piesārņojums atstāj negatīvu iespaidu uz zinātniskajiem pētījumiem astronomijā,

palielina elektroenerģijas patēriņu un pasliktina redzamību diennakts tumšajās stundās. No

nepareizi uzstādītiem gaismekļiem daļa gaismas spīd uz augšu un nonāk debesīs, tās padarot

ievērojami gaišākas, tas rada negatīvas sekas uz astronomiju. Zinātniskajiem pētījumiem

nepieciešamās observatorijas tiek izvietotas tālu no pilsētām, lai izvairītos no gaismas

piesārņojuma, savukārt teleskopi tiek speciāli pielāgoti - tiek izmantoti gaismas filtri, lai nakts

apgaismojuma ietekme vismaz daļēju tiktu samazināta.1 Gaismas piesārņojuma ietekmē būtiski

samazinās zvaigžņu redzamība apgaismotajās pilsētās (sk. 2. attēlu). To ar neapbruņotu aci var

novērot jebkurš cilvēks, jo, piemēram, Rīgas centrā ir redzams daudz mazāk zvaigžņu, nekā

attālinoties no pilsētas (sk. pielikumu Nr. 4).

2. attēls. Čikāga naktī, var redzēt,

ka debesis šai pilsētā ir gaišas un

zvaigznes naktī nav redzamas (no

internēta mājaslapas

http://www.flickr.com/photos

/joe5ho/212916043/).

Rīgas radītais gaismas piesārņojums traucē veikt novērojumus pat 40 km attālajā Baldones

observatorijā.2 Lai situāciju uzlabotu, astronomiem ir izdevies panākt izmaiņas aizsargjoslu likumā

ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem, nosakot, ka ap optisko teleskopu Baldonē ir

noteikts ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabals 1 kilometra rādiusā no optiskā

teleskopā paviljona centra un ka ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalā

aizliegts uzstādīt un lietot gaismas avotus ar gaismas stiprumu, kas lielāks par 150 kandelām, bet

citi gaismas avoti ir aprīkojami ar vairogiem, kas virs horizonta aizsedz tiešo gaismu.3

______________ 1 http://www.parliament.the-stationery-office.co.uk/pa/cm200203/cmselect/cmsctech/747/747.pdf

2No intervijas ar Ilgoni Vilku, sk. pielikumu Nr.1. 3http://www.likumi.lv/doc.php?id=192453&from=off

12  

Gaismas piesārņojums negatīvi ietekmē cilvēka saimniecisko darbību, palielinot

elektroenerģijas patēriņu. Mūsdienās pasaulē kopumā nemitīgi pieaug elektroenerģijas patēriņš, un

līdz ar to palielinās arī enerģijas ieguves nolūkos nodarītais kaitējums videi.1 Patlaban Latvijā

elektroenerģiju ražo galvenokārt hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās, kas ir videi kaitīgi

elektroenerģijas ieguves veidi, jo kaitē upju ekosistēmai un rada siltumnīcas efektu izraisošās gāzes,

savukārt trūkstošā elektroenerģija Latvijā tiek importēta.2 Tāpēc Latvijā ir nepieciešams

elektroenerģiju taupīt, kad tas ir iespējams, un samazinot gaismas piesārņojumu būtu iespējams

samazināt arī elektroenerģijas patēriņu, jo apgaismojumam tiek patērēta ievērojama daļa no

izlietotās uz saražotās elektroenerģijas, un apgaismotas tiek ne tikai ielas, bet arī ēku sienas un

debesis, kas ir izšķērdīgi un neracionāli. Gaismas starus pareizi novirzot tikai tur, kur tie

nepieciešami, un, neļaujot gaismai spīdēt debesīs, būtu iespējams izmantot mazākas jaudas

spuldzes, vienlaikus nepadarot ielas tumšākas, bet atsevišķos gadījumos, tās kļūtu pat vēl gaišākas

un redzamība naktīs uzlabotos3 (sk. 3. un 4. attēlu).

3.attēls.Nekvalitatīvs autostāvvietas apgaismojums, 4.attēls. Pareizi apgaismota autostāvvieta

kas pasliktina redzamību (no interneta mājaslapas (no interneta mājaslapas

http://docs.darksky.org/Docs/ida_energy_brochure.pdf) http://docs.darksky.org/Docs/ida_energy_brochure.pdf)

Veicot Rīgas iedzīvotāju aptauju, tika konstatēts, ka galvenais arguments, kāpēc cilvēki

vēlas, lai ielas naktīs būtu pēc iespējas gaišākas, ir drošība. Tomēr īstenībā cik vien iespējams

vairāk gaismas nemaz nenodrošina ne zemāku noziedzības, ne satiksmes negadījumu līmeni. Šis

apgalvojums, ko pauda zinātniski pētnieciskā darbā ietvaros aptaujātie rīdzinieki, (par aptaujas

rezultātiem sīkāk runāts 5. nodaļā) ka vairāk gaismas nodrošinās lielāku drošību, ir mīts. Satiksme

būs drošāka tad, ja ceļš būs labi pārredzams, taču uz tā nebūs pārāk spilgtu lampu, kas var apžilbināt

autovadītāju. Redzamību pasliktina arī kontrasts starp ārkārtīgi spilgti izgaismotajām vietām kādas

lampas tuvumā un blakus esošajām vietām, kur gaismas stari nekrīt, tāpēc tās ir pilnīgi tumšas.

____________________ 1http://www.iea.org/textbase/nppdf/free/2009/key_stats_2009.pdf 2http://www.csb.lv/csp/content/?cat=2383 3 http://docs.darksky.org/Docs/ida_energy_brochure.pdf

13  

Šos nakts apgaismojuma trūkumus novēršot varētu ne tikai ietaupīt elektroenerģiju, bet arī

vienlaicīgi uzlabot redzamību diennakts tumšajās stundās.1 Tāpēc gaismas daudzumam ir jābūt

pietiekamam, bet ne pārmērīgam, jo pārāk spilgta gaisma ir apžilbinoša un liek cilvēkiem novērst

no tās acis.2

5. attēlā ir redzams nepareizs ielas apgaismojums, kurš ir autovadītājiem apžilbinošs,

savukārt 6. attēlā iela nav tumšāka, toties debesis netiek lieki izgaismotas, kā rezultātā var ietaupīt

elektrību, un arī autovadītāji netiek apžilbināti.

5.attēls. Nepareizs tilta apgaismojums, kas var

apžilbināt autovadītāju (no interneta mājaslapas

http://docs.darksky.org/Docs/ida_safety_brochur

e.pdf).

6. attēls. Pareizs un neapžilbinošs tilta apgaismojums (no interneta mājaslapas http://docs.darksky.org/Docs/ida_safety_brochure.pdf).

Apgaismojums ar kustību sensoru ne tikai palīdz taupīt elektrību, bet arī noder, ja gaisma ir

nepieciešama kā aizsardzība pret vandālismu. Gaisma, kas iedegas mirklī, kad potenciālais

noziedznieks ierodas nozieguma vietā, pievērš apkārtējo uzmanību, savukārt visu nakti patstāvīgi

degoša gaisma netraucē nozieguma paveikšanai, ja vien tuvumā nav cilvēku, kas apgaismoto vietu

nemitīgi uzmanītu, jo citādi neviens tai tāpat nepievērš uzmanību.3

Amerikas Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā ir veikti vairāki pētījumi, kuros atsevišķos

rajonos tika ierīkots papildus apgaismojums. Lai gan iedzīvotāji jutās drošāk, pēc policijas

statistikas datiem tika konstatēts, ka noziegumu skaits konkrētajos rajonos nebija samazinājies. No

tā var secināt, ka cilvēku drošībai nakts apgaismojums ir vajadzīgs, taču tam nav jābūt pārmērīgam,

pareizi ierīkots apgaismojums būs drošāks nekā vienkārši pēc iespējas vairāk gaismas.4

____________________ 1http://www.pollutionissues.com/Ho-Li/Light-Pollution.html 2http://docs.darksky.org/Docs/ida_safety_brochure.pdf 3http://ngm.nationalgeographic.com/geopedia/Light_Pollution#Lights%20and%20Safety 4http://calgary.rasc.ca/lp/frame.html

14  

4. Ielu apgaismojuma trūkumi Rīgā un to novēršanas iespējas.

Kvalitatīvam apgaismojumam būtu jānodrošina gaišākas ielas un pēc iespējas mazāk

gaismas debesīs, tādēļ būtu nepieciešams gaismu novirzīt uz leju, kur tā ir nepieciešama. Diemžēl

Rīgā tas netiek darīts. Par to var pārliecināties kaut vai no satelīta uzņemtajos attēlos, kur Zeme ir

redzama naktī (sk. pielikumu Nr. 3). Šai fotogrāfijā ir redzams, ka Rīgai atbilstošais spilgtais

laukums tik pat gaišs kā lielākās Eiropas un pasaules pilsētas. Trūkumi ir ne tikai vecajiem

gaismekļiem, bet arī nesen iegādātajiem, piemēram, pagājušā gada nogalē par godu Ziemassvētkiem

Rīgā tika uzstādīti dekoratīvā apgaismojuma elementi, kuri kopumā izmaksāja 480 tūkstošus latu un

kurus opozīcijas deputāti nodēvēja par „dzīrēm mēra laikā”1, taču diemžēl jāsecina, ka arī šim

apgaismojumam ir nepilnības, jo daži prožektori gaismu izstaro augšup, lai gan videi draudzīgāk un

arī noderīgāk būtu izgaismot arhitektūras pieminekļus, nevis debesis.

Rīgā it visur var novērot gaismas staru novirzīšanu augšup, uz debesīm, jo ielu

apgaismošanai izmantotās laternas daļu izstarotās gaismas raida debesīs, tomēr ir iespējams novērot

arī spilgtākus piemērus, kur debesīs tiek raidīta visa apgaismes ierīces izstarotā gaisma, nevis tikai

neliela daļa no tās, piemēram, no Brīvības pieminekļa laukumā, Bastejkalnā un Esplanādē uz zemes

novietotajiem apgaismes objektiem (sk. 7. attēlu).

7.attēls. Gaismeklis pie Brīvības pieminekļa,

kas gaismu raida augšup (no personīgā arhīva).

Daudzviet Rīgā tiek izmantotas lampas, kuras izgaismo tikai ēkas sienu un ir vērstas tieši augšup,

kā, piemēram, Tallinas ielā 51, gar visu mājās sienu vairāku metru augstumā ir izvietotas lampas,

kuras būtībā tur nemaz nebūtu nepieciešamas, jo tās izgaismo šīs mājas sienu un debesis, un uz leju

šo lampu izstarotā gaisma vispār netiek virzīta (sk. 8. attēlu).

___________________ 1http://zinas.nra.lv/latvija/riga/11065-rigas-gaisma-pilsetas-centra-ieslegusi-dalu-dekorativa-apgaismojuma.htm

15  

8. attēls. Nepareizi apgaismota ēkas siena

Tallinas ielā 51 (no personīgā arhīva).

Nevēlams ir arī reklāmas stendu apgaismojums lietojot lampas, kas tos apgaismo no apak-

šas, kā tas ir Tallinas un Brīvības ielu krustojumā uzstādītās reklāmas apgaismojumā (sk.9. attēlu).

9. attēls. Reklāma Tallinas un Brīvības ielu krustojumā,

kas tiek apgaismota no apakšas (no personīgā arhīva). 

Rīgas centrā ir vairākas lampas, kurās spuldzi nosedz tikai lodes formas stikla karkass, kurš

ļauj gaismu izstarot uz visām pusēm pilnīgi vienādā daudzumā, tāpēc šādas formas laternu

izmantošana nav vēlama (sk.10. attēlu).

10.attēls. Laterna Kr. Barona un Pērses ielu krustojumā

(no personīgā arhīva).

 

16  

Namu pagalmu apgaismojums, ko nekas nenosedz daļu gaismas izstaro augšup (sk.

11.attēlu). Šādas formas gaismekļus būtu jānomaina ar kvalitatīvākiem gaismekļiem, kuri neļauj

gaismai spīdēt vietās, kur tā nav vajadzīga (sk. pielikumu Nr.5). Lai daudzzīvokļu namu pagalmu

apgaismojumu padarītu efektīvāku, var izmantot arī kustību sensorus, jo apgaismojums nav

nepieciešams brīžos, kad tuvumā nav cilvēku.

11.attēls. Zvaigžņu ielas 2 nama

pagalmā uzstādīts gaismeklis, kurš

gaismu izstaro visos virzienos (no

personīgā arhīva).

Elektroenerģija tiek izniekota ne tikai, kad gaisma tiek raidīta debesīs, bet arī, kad tā nokļūst

vietās, kur nav vēlama, piemēram, uz māju sienām un it īpaši namu iedzīvotāju logos. Daudziem

otrā vai trešā stāva dzīvokļu īpašniekiem, kuru istabas logi ir ielas pusē, ir jāsamierinās ar to, ka

viņu logi atrodas tikai pāris metru attālumā no laternas, kurai teorētiski būtu jāapgaismo iela, taču

daļa tās gaismas spīd viņu logos un traucē naktsmieru (sk.12. attēlu).

12.attēls. Laternas apgaismoti logi A.

Čaka ielā 57 (no personīgā arhīva).

17  

Pārāk spilgti, apžilbinoši apgaismes objekti var būt traucējoši cilvēkiem. Rīgā izmantotās

ielu apgaismojuma laternas nav tik spilgtas, lai varētu apžilbināt cilvēku, kurš paskatījies tām virsū,

taču vietām tiek izmantoti spilgtāki prožektori, kuri ir traucējoši garāmgājējiem. Piemēram, Raiņa

pieminekli Esplanādē izgaismo ar prožektora palīdzību, kurš uzstādīts uz citas laternas staba ļoti

tālu no paša pieminekļa, tāpēc, lai to kompensētu un spoži izgaismotu pieminekli, tas izstaro

ārkārtīgi spilgtu gaismas staru kūli uz pieminekli. Tā kā šī gaisma tiek izstarota paralēli zemei, tā

var traucēt garāmgājējam, kurš dodas tās virzienā, kad šis gaismas stars spīd tieši acīs.

13.attēls. Raiņa piemineklis Esplanādē, kā

apgaismojumam, tiek izmantots ārkārtīgi

spilgts prožektors (no personīgā arhīva).

Nevēlams ir vienuviet izmantot pēc iespējas vairāk apgaismes objektu, pieņemot, ka vairāk

gaismas vienmēr būs labāk un ir jāizgaismo viss, debesis tai skaitā. Rīgas centrs ir ļoti gaišs, lampu

ir daudz, tās ir tuvu cita citai, taču pilnīgi pretēja situācija ir novērojama, izbraucot ārpus Rīgas

centra, kur ielas jau ir manāmi tumšākas un reizēm pat nav pietiekami apgaismotas, lai cilvēki

justos komfortabli. Tāpat kā uguņošana tiek rīkota tikai tad, kad ir satumsis, arī košu krāsu lampiņas

izskatās labāk, ja to nav par daudz un viss nav saplūdis vienādā raibumā. Dekoratīvais ielu

apgaismojums, kad tā ir par daudz, kā, piemēram, to var novērot Vērmanes dārzā, kur dažādu krāsu

un formu lampiņas ir izvietotas pārāk cieši viena pie otras, vairs nemaz neizceļas.

Šos trūkumus novēršot ielas varētu kļūt gaišākas, jo gaisma nespīdētu vietās, kur tā ir

nevēlama, kā arī būtu iespējams ietaupīt elektroenerģiju, jo, pareizi novietojot apgaismes ķermeņus,

varētu izmantot mazākas jaudas spuldzes, jo visa to izstarotā gaisma tiešām tiktu izmantota

lietderīgi.

Intervijā ar Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas gaisma”, kas ir atbildīga par ielu, laukumu,

parku un citu objektu ārējās apgaismošanas tīklu ekspluatāciju Rīgā1, tehnisko direktoru Normundu

Rikardu (sk. pielikumu Nr. 6) tika konstatēts, ka viņš nekad nav dzirdējis par gaismas piesārņojumu

___________________ 1 http://www.rigasgaisma.lv/

18  

un par spīti faktiem, kas apliecina pretējo, palika pie savas pārliecības, ka ielu apgaismojums Rīgā ir

nevainojams, un laternu plafoni nekādā veidā nevar ļaut gaismai spīdēt debesīs. Savukārt cilvēkiem,

kuru naktsmieru traucē no nepareizi uzstādītām laternām māju logos spīdošā gaisma, tika ieteikts

naktī aizvilkt aizkarus.

Šāda attieksme un risinājums nebūtu vēlami amatpersonai, jo apgaismojumam būtu jākalpo

cilvēku vajadzībām. Nodokļu maksātājiem, par kuru naudu tiek finansēta aģentūras „Rīgas gaisma”

darbība1, būtu jābūt tiesīgiem saņemt kvalitatīvu apgaismojumu, kas nodrošina redzamību uz ielām

diennakts tumšajās stundās un netraucē naktsmieru. Bez tam, ja apgaismojums tiek izmantots

vietās, kur tas nav nepieciešams, tas rada lielāku elektroenerģijas patēriņu, kas sadārdzina izmaksas.

Tāpēc ir nelietderīgi vispirms maksāt par apgaismojumu vietās, kur tas nav vajadzīgs, bet pēc tam

pašiem iedzīvotājiem mēģināt sadzīvot ar tā radītajām neērtībām.

Rīgā lietoto laternu plafoni ir nepareizas formas, tie ļauj gaismai spīdēt vietās, kur tai nebūtu

jānokļūst. 14. attēlā ir redzams viens no Rīgas ielu apgaismošanai izmantotajiem plafoniem.

 

14. attēls. Laterna Rīgā, Artilērijas ielā, kas 

ļauj gaismai spīdēt virs horizonta, tādējādi radot

gaismas piesārņojumu (no personīgā arhīva). 

______________ 1http://www.diena.lv/lat/politics/riga/tumsa-riga

19  

15. attēlā ir parādīts princips, pēc kāda ir jāizgatavo plafoni, lai tie novērstu gaismas piesār-

nojumu. Gaismai nedrīkst ļaut spīdēt virs horizonta un spuldze plafonā ir jāievieto pietiekami dziļi.

15. attēls. Attēlā redzami principi, pēc kuriem atpazīt pareizas formas plafonu (no interneta mājaslapas

http://www.darkskysociety.org/handouts/idacodehandbook.pdf).

16. attēlā ir redzams pareizas formas laternas plafons, kas gaismai neļauj spīdēt virs

horizonta. Izmantojot šādas formas laternu plafonus, būtu iespējams izmantot mazākas jaudas

spuldzes, kas samazinātu elekroenerģijas patēriņu, vienlaikus nepadarot ielas tumšākas, jo daļa

gaismas nenonāktu debesīs, un gaismas piesārņojums samazinātos.

16.attēls. Laternas plafons, kas neļauj

gaismai spīdēt augšup (no interneta

mājaslapas

http://www.darksky.org/mc/page.do?sitePag

eId=59690).

Pretstatā Rīgai piemērs energoefektīva apgaismojuma izmantošanas iespējām un

ieguvumiem ir Kanādas pilsēta Kalgari. Pirms vairākiem gadiem gaismas piesārņojums Kalgari bija

viens no lielākajiem Kanādā, arī apgaismei izlietotās elektroenerģijas patēriņš bija liels, tāpēc tika

nolemts pilnībā nomainīt ielu apgaismojuma laternas visā pilsētā.1

Analizējot Rīgas ielu nakts apgaismojuma sistēmas nepilnības ir vērts apskatīt Kanādas

pilsētas Kalgari piemēru, jo abās pilsētās ir aptuveni līdzīgs iedzīvotāju skaits, proti Rīgā ir 717 371

_____________ 1http://www.skynewsmagazine.com/pages/LightPollution.html

20  

iedzīvotāju1 (pēc 2008. gada datiem), savukārt Kalgari 988 193 iedzīvotāju2 (pēc 2006. gada

datiem), kā arī apgaismojuma kvalitāte Kalgari pirms laternu plafonu nomaiņas bija līdzīga kā Rīgā,

jo plafonu nepareizās formas dēļ daļa gaismas spīdēja augšup.

Laternu plafonu nomaiņa Kalgari tika paveikts laika posmā starp 2002. un 2005. gadu.

Pilsētā izmantotās 200 un 250 vatu augsta spiediena nātrijā spuldzes tika aizstātas ar 100 un 150

vatu augsta spiediena nātrija spuldzēm. To bija iespējams izdarīt, vienlaikus nepadarot ielas

tumšākas, jo reizē ar spuldzēm tika nomainīti arī lampu plafoni. Tika uzstādīti jauni, kvalitatīvi

plafoni, kas pilnībā neļāva gaismai spīdēt virs horizonta, un visa gaisma tika raidīta tikai uz leju, kur

tā ir vajadzīga (sk. 17. attēlu). Pavisam kopā tika nomainīti aptuveni 40 000 gaismekļu. Projekta

izmaksas bija 7,2 miljoni dolāru, savukārt līdzekļu ietaupījums uz elektroenerģiju sasniedza 1,7

miljonus dolāru gadā, kas, kā liecina pētījumi, ir 30 līdz 35% ietaupījums3, salīdzinot ar sākotnējām

izmaksām par elektroenerģiju. Tiek lēsts, ka ap 2011. līdz 2012. gadu gaismekļu nomaiņā ieguldītā

nauda tiks atpelnīta, ietaupot elektroenerģiju. 4;5

17.attēls. Kalgari pilsētā lietotie laternu

plafoni pirms un pēc to nomaiņas (no

interneta mājaslapas http://www.calgary.ca/

portal/server.pt/gateway/PTARGS_0_0_10

4_0_0_35/http%3B/content.calgary.ca/CCA

/City+Hall/Business+Units/Roads/Streetligh

ts/Both+lens.htm).

Šobrīd Rīgā ir uzstādīti 44314 gaismekļi, ielu apgaismojumam tiek izmantotas 150W un

250W augsta spiediena nātrija spuldzes6. Uzstādot pareizas formas laternu plafonus, šīs spuldzes

varētu aizstāt ar 100W un 150W spuldzēm, kādas šobrīd tiek lietotas Kalgari. Tā kā 2009. gadam

aģentūra „Rīgas gaisma” no pašvaldības budžeta prasīja 1,9 miljonus latu, lai samaksātu par

elektrību7, un šos līdzekļus būtu iespējams samazināt par aptuveni 30% līdz 35%8, atkarībā no

elektroenerģijas tarifiem ietaupīt varētu atuveni 0,6 miljonus latu gadā. Protams, leternu plafonu

nomaiņai Rīgā būtu nepieciešams veikt sākotnējās investīcijas, taču ieguldītos līdzekļus būtu

iespējams atgūt vairāku gadu laikā, jo tie tiktu ietaupīti uz elektroenerģijas izmaksām.

___________________ 1http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm 2http://en.wikipedia.org/wiki/Calgary

3http://halifax.rasc.ca/documents/ResponsibleLighting.pdf

4http://content.calgary.ca/CCA/City+Hall/Business+Units/Roads/Streetlights/EnviroSmart+Streetlight+

RetrofiR/FAQs.htm 5http://www.calgary.ca/docgallery/BU/roads/streetlights/envirosmart_backgrounder_mar26_02.pdf 6aģentūras „Rīgas gaisma” tehniskā direktora Normunda Rikarda sniegtā informācija. 7http://www.diena.lv/lat/politics/riga/tumsa-riga 8http://halifax.rasc.ca/documents/ResponsibleLighting.pdf

21  

5. Rīdzinieku viedoklis par gaismas piesārņojumu un ielu apgaismojumu Rīgā.

Veicot zinātniski pētniecisko darbu, nācās saskarties ar situāciju, ka vairums cilvēku bija

izbrīnīti par darba tēmu, jo nekad nebija dzirdējuši par gaismas piesārņojumu vai, ka tas negatīvi

ietekmē cilvēku dzīvi. Tādēļ tika nolemts veikt aptauju (jautājumus sk. pielikumā Nr. 7), lai

noskaidrotu rīdzinieku informētības līmeni, attieksmi pret gaismas piesārņojumu un tā novēršanas

nepieciešamību, kā arī uzzinātu, vai cilvēki ir saskārušies ar gaismas piesārņojuma radītajām

neērtībām. Tika aptaujāti 907 respondenti, kas bija pēc nejaušības principa izvēlēti Rīgas centrā

sastapti iedzīvotāji vecumā virs 17 gadiem. Aptauja tika veikta laika posmā no 15. līdz 26.

februārim.

Aptaujā tika noskaidrots, ka lielākā daļa respondentu, proti, 85% bija ievērojuši, ka naktīs

pilsētās ir redzams mazāk zvaigžņu nekā laukos, savukārt tikai 15% respondentu to nebija

pamanījuši (sk. 18. attēlu).

18 .attēls. Vai esat ievērojis,

ka naktīs pilsētās redzams

mazāk zvaigžņu nekā

laukos?

Uz jautājumu, vai zinājāt, ka pārmērīgs un nepareizs pilsētu ielu nakts apgaismojums rada

gaismas piesārņojumu, kas var kaitēt cilvēka veselībai, tikai 28% respondentu atbildēja apstiprinoši,

savukārt lielākais vairākums, tas ir 72% aptaujāto cilvēku, nebija informēti par šo piesārņojuma

veidu. Tas apstiprināja jau agrāk novēroto, ka cilvēku informētība par šo problēmu ir ārkārtīgi zema

un būtu nepieciešams iedzīvotājus izglītot, sniedzot informāciju par gaismas piesārņojumu (sk.

19.atēlu).

19. attēls. Vai zinājās, ka

pārmērīgs un nepareizs

pilsētu ielu nakts

apgaismojums rada gaismas

piesārņojumu, kas var kaitēt

cilvēka veselībai?

22  

Savukārt uz jautājumu, vai savās mājās taupāt elektroenerģiju uz apgaismojumu, to

izslēdzot, kad tas nav nepieciešams, lielākais vairums cilvēku, proti, 61% respondentu, atbildēja

apstiprinoši. Tikai 3% cilvēku atbildēja noliedzoši, ka to nedara, savukārt 36% respondentu to dara

dažreiz. No tā var secināt, ka gandrīz visi cilvēki vismaz reizēm elektrības taupības nolūkos izslēdz

mākslīgo apgaismojumu, kad tas nav nepieciešams un tikai pavisam neliela daļa cilvēku to uzskata

par nevajadzīgu un nedara nekad (sk. 20. attēlu).

20.attēls. Vai savās mājās taupāt

elektroenerģiju uz apgaismojumu, to

izslēdzot, kas tas nav nepieciešams?

Lielākā daļa respondentu, proti, 59% aptaujāto rīdzinieku, atzina, ka ir saskārušies ar

situāciju, ka no loga tuvumā esošas laternas spīdoša gaisma traucē naktsmieru, bet 41% cilvēku to

nebija piedzīvojuši (sk. 21. attēlu).

21. attēls. Vai esat saskāries ar

situāciju, ka no loga tuvumā esošas

laternas spīdoša gaisma traucē Jūsu vai

Jums pazīstamu cilvēku naktsmieru?

Aptaujā tika noskaidrots, ka kādreiz kāds gaismeklis apžilbinošs ir licies mazākajai daļai

respondentu, tas ir 43%. Vairāk kā puse respondentu, proti, 57%, ar šādu situāciju nekad nebija

saskārušies (sk. 22. attēlu).

22. attēls. Vai esat ievērojis, ka kādreiz

kāda ielu apgaismojoša objekta gaisma

Jums likusies apžilbinoša?

23  

Uz jautājumu, vai uzskatāt, ka ielu apgaismojums pilsētās jāierīko pēc principa „jo vairāk

gaismas, jo labāk”, apstiprinoši atbildēja 38% respondentu, savukārt lielākā daļa, 62% cilvēku

uzskatīja, ka tas nav nepieciešams (sk. 23. attēlu).

23. attēls. Vai uzskatāt,

ka ielu apgaismojums

pilsētās jāierīko pēc

principa „jo vairāk

gaismas, jo labāk?

Respondenti tika lūgti arī uzrakstīt iemeslu, kāpēc izvēlējās kādu no atbilžu variantiem.

Iemesli, kāpēc daļa cilvēku vēlējās pēc iespējas vairāk gaismas naktīs bija, jo

tā ir drošāk, gaisma naktīs pasargā no noziedzniekiem, no kuriem citādi būtu

jābaidās, un tad būtu mazāk slepkavību, aplaupīšanas un vandālisma gadījumu;

gaišas ielas diennakts tumšajā laikā rada drošības sajūtu, pa tām pārvietojoties;

gājēji mazāk ciestu satiksmes negadījumos;

gājējiem un autovadītājiem ielas būtu labāk pārredzamas, būtu drošāk un vieglāk

pārvietoties;

tas rada komforta sajūtu, pārvietoties pa gaišākām ielām ir patīkamāk, jo pilsēta ir

gaiša un dzīvelīga;

garajos un tumšajos ziemas mēnešos cilvēki izjūt emocionālu vēlmi pēc vairāk

gaismas, tāpēc apgaismotas ielas rada pozitīvas emocijas.

No iemesliem, kāpēc ir vajadzīgs pēc iespējas vairāk gaismas visbiežāk atkārtojās visi ar

drošību saistītie argumenti. No tā jāsecina, ka liela daļa cilvēku nav informēti par apgaismojuma

kvalitātes ietekmi uz ceļu satiksmes un gājēju drošību, kā arī par apgaismojuma ietekmi uz

noziedzības līmeni, jo ne vienmēr vairāk gaismas nodrošinās lielāku drošību, par ko vairāk rakstīts

3. nodaļā. Cilvēki arī nezināja, ka pārāk spilgts nakts apgaismojums neuzlabo redzamību, salīdzinot

ar pietiekamu un pareizu apgaismojumu, jo var būt apžilbinošs.

Savukārt cilvēki, kuri uzskatīja, ka pēc iespējas vairāk gaismas pilsētās nav vajadzīgs, tam

kā iemeslus minēja:

tas ir dārgi un nesaimnieciski liela elektroenerģijas patēriņa dēļ;

Latvijas ekonomiskajā situācijā tā būtu izšķērdība;

24  

nav vajadzīgas pārmērības, un gaisma ir nepieciešama tikai tur, kur ir cilvēki, tāpēc

pilnīgi pietiek ar nedaudz apgaismojuma, lai ielas ir pārredzamas;

apgaismojumam jābūt kvalitatīvam, nevis vienkārši pēc iespējas vairāk gaismas tā

vietā;

pārāk daudz gaismas traucē cilvēkiem, un it īpaši spilgts reklāmu apgaismojums ir

kaitinošs;

pie logiem esošās lampas traucē cilvēkiem mājās gulēt;

pārāk daudz gaismas traucē gan autovadītājiem, gan cilvēkiem, jo apžilbina acis;

naktīs ir vajadzīga tumsa, savukārt tumšas debesis ir skaistas;

nakts apgaismojums kaitē dabai;

naktīs jāguļ nevis jāstaigā apkārt.

Savukārt ar apgaismojumu Rīgā ir apmierināti 60% rīdzinieku, savukārt 40% respondentu

nebija apmierināti ar apgaismojuma kvalitāti Rīgā (sk. 24.attēlu). Kā iemeslus šie respondenti

minēja, ka

apgaismojums ir nevienmērīgi sadalīts - centrā ielas ir pārāk gaišas, savukārt

nomalēs un mikrorajonos - pārāk tumšas;

atsevišķas mazās ieliņas tālāk no pilsētas centra vispār nav apgaismotas;

gaismas ir par maz;

gājēju pārejas nav speciāli apgaismotas;

bieži spuldzes laternās izdeg un netiek savlaicīgi nomainītas;

dažreiz laternas deg arī no rītiem, kad jau palicis gaišs, bet tad apgaismojums vairs

nav vajadzīgs;

laternas traucē cilvēkiem gulēt, jo gaisma iespīd mājoklī pa logu.

24. attēls. Vai esat

apmierināts ar ielu

apgaismojuma kvalitāti

Rīgā?

25  

Nobeigums

Veicot zinātniski pētniecisko darbu, tika konstatēts, ka gaismas piesārņojumam ir būtiska

negatīva ietekme uz dzīvajiem organismiem un cilvēku dzīvi, un to būtu vēlams samazināt, uzstādot

pareizas formas gaismekļus, kuri nav spožāki nekā nepieciešams.

Izvirzītā hipotēze, ka Rīgā pastāv gaismas piesārņojums, kas atstāj negatīvu ietekmi uz

cilvēkiem uz dzīvo dabu, bet rīdzinieku informētības līmenis par gaismas piesārņojumu ir zems,

apstiprinājās.

Zinātniski pētnieciskajā darbā tika apskatīta situācija ar nakts apgaismojumu Rīgā, un nācās

secināt, ka Rīgā kopumā gaismas piesārņojums ir diezgan liels, debesis ir gaišas un ir problemātiski

veikt astronomijas novērojumus. Izpētot nakts apgaismojumu Rīgā, izrādījās, ka vairums gaismekļu

daļu gaismas izstaro debesīs vai vietās, kur tas nav vajadzīgs, piemēram, uz ēku sienām, tādējādi

izraisot gaismas piesārņojumu un palielinot elektroenerģijas patēriņu.

Tika konstatēts, ka gaismas piesārņojums atstāj negatīvu iespaidu uz dzīvajām būtnēm.

Dzīvniekiem un cilvēkiem tas izjauc dabiskos diennakts ciklus un rada hormonu līmeņa izmaiņas,

bet augi cieš no diennakts gaišā perioda garuma izmaiņām.

Veicot zinātniski pētniecisko darbu, nācās saskarties arī ar informētības trūkumu cilvēku

vidū. Tika veikta iedzīvotāju aptauja, un reti kurš no respondentiem bija dzirdējis par gaismas

piesārņojumu, taču diezgan liela daļa aptaujāto cilvēku bija paši izjutuši gaismas piesārņojuma

negatīvās sekas. Analizējot aptaujas datus, tika secināts, ka daļa cilvēku nav apmierināti ar ielu

apgaismojuma kvalitāti Rīgā diennakts tumšajā laikā.

Atklājās arī nepieciešamība izglītot sabiedrību par gaismas piesārņojumu, kā arī izrādījās,

ka par šo problēmu ir pieejams ārkārtīgi maz informācijas latviešu valodā. Šim nolūkam ar masu

mēdiju starpniecību varētu iepazīstināt sabiedrību ar pētījuma rezultātiem un atziņām. Par

iespējamo līdzekļu ietaupījumu uz elektroenerģiju būtu lietderīgi informēt atbildīgajās instancēs

strādājošās amatpersonas, kā aģentūras „Rīgas gaisma” vai Rīgas pašvaldības darbiniekus.

Tika secināts, ka izmantojot ekonomiskākus gaismekļus, ieguvēji būtu visi - gan cilvēki,

kuriem apgaismojums ir nepieciešams drošībai un ceļa pārredzamībai, gan astronomi, gan cilvēki,

kuri maksā par elektroenerģijas patēriņu. Gaismas piesārņojuma novēršana atstātu pozitīvu

iespaidu arī uz augiem un dzīvniekiem.

Šo iemeslu dēļ veiktais zinātniski pētnieciskais darbs parāda, ka gaismas piesārņojums ir

aktuāla problēma, kuru būtu vēlams samazināt, lai novērstu tā negatīvās sekas, un pētījums varētu

tikt izmantots sabiedrības izglītošanas nolūkos.

26  

Izmantoto avotu un literatūras saraksts

Grāmatas:

1. Rich C., Longcore T. Ecological Consequences of Artificial Night Lighting. – Vašingtona:

Island Press, 2006. - 459 lpp.

Interneta resursi:

1. http://calgary.rasc.ca/lp/frame.html (skatīts 23.02.2010.)

2. http://calgary.rasc.ca/lp/plants.html (skatīts 23.02.2010.)

3. http://content.calgary.ca/CCA/City+Hall/Business+Units/Roads/Streetlights/EnviroSmart+

Streetlight+RetrofiR/FAQs.htm (skatīts 23.02.2010.)

4. http://docs.darksky.org/Docs/ida_energy_brochure.pdf (skatīts 18.02.2010.)

5. http://docs.darksky.org/Docs/ida_human-health_brochure.pdf (skatīts 18.02.2010.)

6. http://docs.darksky.org/Docs/ida_safety_brochure.pdf (skatīts 18.02.2010.)

7. http://docs.darksky.org/Docs/ida_wildlife_brochure.pdf (skatīts 18.02.2010.)

8. http://docs.darksky.org/PG/PG2-wildlife.pdf (skatīts 18.02.2010.)

9. http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/phytochrome (skatīts 24.02.2010.)

10. http://findarticles.com/p/articles/mi_m1594/is_5_17/ai_n26988276/ (skatīts 24.02.2010.)

11. http://generalmedicine.suite101.com/article.cfm/effects_of_light_pollution_on_

human_health (skatīts 24.02.2010.)

12. http://latvijas.daba.lv/vardnica/lat-ang/04410445.htm (skatīts 24.02.2010.)

13. http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/3010953.stm (skatīts 25.02.2010.)

14. http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/342256.stm (skatīts 25.02.2010.)

15. http://ngm.nationalgeographic.com/geopedia/Light_Pollution#Lights%20and%20Safety

(skatīts 17.02.2010.)

16. http://wildlife-conservation.suite101.com/article.cfm/more_evidence_of_light_

pollution_harm_to_animals (skatīts 17.02.2010.)

17. http://www.calgary.ca/docgallery/BU/roads/streetlights/envirosmart_backgrounder_

mar26_02.pdf (skatīts 23.02.2010.)

18. http://www.csb.lv/csp/content/?cat=2383 (skatīts 17.02.2010.)

19. http://www.darksky.org/mc/page.do?sitePageId=61045#Q:Whatislightpollution

(skatīts 18.02.2010.)

20. http://www.diena.lv/lat/politics/riga/tumsa-riga (skatīts 24.02.2010.)

21. http://www.iea.org/textbase/nppdf/free/2009/key_stats_2009.pdf (skatīts 11.02.2010.)

22. http://www.independent.co.uk/life-style/health-and-families/health-news/avoid-breast-

cancer-sleep-in-the-dark-404522.html (skatīts 11.02.2010.)

27  

23. http://www.ledsmagazine.com/news/6/10/8 (skatīts 18.02.2010.)

24. http://www.likumi.lv/doc.php?id=192453&from=off (skatīts 24.02.2010.)

25. http://www.parliament.the-stationery-office.co.uk/pa/cm200203/cmselect/cmsctech/

747/747.pdf (skatīts 21.02.2010.)

26. http://www.pollutionissues.com/Ho-Li/Light-Pollution.html (skatīts 15.02.2010.)

27. http://www.sciencedaily.com/releases/2009/10/091026225744.htm (skatīts 12.02.2010.)

28. http://www.skykeepers.org/lan-health/lan-health.html (skatīts 12.02.2010.)

29. http://www.skynewsmagazine.com/pages/LightPollution.html (skatīts 27.02.2010.)

30. http://calgary.rasc.ca/lp/frame.html (skatīts 23.02.2010.)

31. http://www.umm.edu/altmed/articles/melatonin-000315.htm (skatīts 27.02.2010.)

32. http://www.wellesley.edu/Biology/Faculty/Mmoore/Content/Moore_2000.pdf (skatīts

17.02.2010.)

33. http://zinas.nra.lv/latvija/riga/11065-rigas-gaisma-pilsetas-centra-ieslegusi-dalu-dekorativa-

apgaismojuma.htm (skatīts 24.02.2010.)

34. http://www.rigasgaisma.lv/ (skatīts 24.02.2010.)

35. http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm (skatīts

28.03.2010.)

36. http://en.wikipedia.org/wiki/Calgary (skatīts 28.03.2010.)

37. http://halifax.rasc.ca/documents/ResponsibleLighting.pdf (skatīts 28.03.2010.)

Citi informācijas avoti:

1. Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas gaisma” direktora Normunda Rikarda sniegtais

materiāls par uzņēmuma darbību.

28  

Anotācija

Zinātniski pētnieciskā darbā tēma ir „Gaismas piesārņojums. Rīgas modelis”. Darba mērķis

ir izanalizēt gaismas piesārņojuma rašanās cēloņus, tā ietekmi un novēršanas iespējas, kā arī

apskatīt Rīgas modeli.

Darbam tika izvirzīta hipotēze, ka Rīgā pastāv gaismas piesārņojums, kas atstāj negatīvu

ietekmi uz cilvēkiem uz dzīvo dabu, bet rīdzinieku informētības līmenis par gaismas piesārņojumu

ir zems, kas darba gaitā apstiprinājās.

Darbā tiek apskatīta gaismas piesārņojuma negatīvā ietekme gan uz dzīvo dabu, atstājot

iespaidu uz dabiskajiem diennakts ritmiem, gan cilvēku, pasliktinot redzamību naktī un kaitējot

astronomiskajiem pētījumiem. Šo iemeslu dēļ tika secināts, ka pilsētu nakts apgaismojuma radīto

gaismas piesārņojumu vēlams samazināt.

Darba ietvaros, izpētot ielu apgaismojumu Rīgā, tika secināts, ka tas ir nekvalitatīvs, jo no

laternām gaisma spīd virzienos, kur tā ir nevēlama, tāpēc to būtu iespējams uzlabot, un tika ieteiktas

iespējas, kā to varētu izdarīt.

Darbu veicot, tika aptaujāti Rīgas iedzīvotāji, lai noskaidrotu viņu informētības līmeni par

gaismas piesārņojumu un viedokli par to, kādam būtu jābūt apgaismojumam. Tika konstatēts, ka

ievērojama daļa rīdzinieku ir saskārušies ar gaismas piesārņojuma izraisītajām negatīvajām sekām,

taču lielākā daļa respondentu nekad nebija dzirdējuši par šo piesārņojuma veidu.

Gaismas piesārņojums ir mūsdienās aktuāla problēma, tāpēc būtu nepieciešams par to

izglītot plašāku sabiedrību, jo, to novēršot, būtu iespējams uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti un taupīt

energoresursus, ja netiktu izgaismotas vietas, kur gaisma nav vajadzīga.

29  

Pielikums.

Pielikums Nr. 1

Saruna ar Ilgoni Vilku, žurnāla "Terra" galveno redaktoru un LU Astronomijas institūta

pētnieku (notika ar e-pasta starpniecību 2010. gada 19. februārī).

Labdien!

Es rakstu zinātniski pētniecisko darbu par gaismas piesārņojuma ietekmi uz vidi un būtu ļoti

pateicīga, ja Jūs atbildētu uz dažiem jautājumiem. Kāda ir situācija Rīgā, proti, cik liels šeit ir

gaismas piesārņojums salīdzinājumā ar citām lielākajām pilsētām ārvalstīs, un vai ir kādas

atšķirības, jo tur minētās pilsētas ir lielākas iedzīvotāju skaita ziņā. Cik būtiska ir tā ietekme uz

astronomiju? Kādā veidā šī problēma tiek risināta (ja Rīgā debesis ir pārāk gaišas, vai zvaigžņu

novērošanai ir jādodas tālu ārpus Rīgas)? Kāds ir cilvēku zināšanu līmenis par šo problēmu,

atsaucība (piemēram, akcijā "Zemes stunda"), jo vismaz cik esmu runājusi ar cilvēkiem vairums

nekad nebija dzirdējuši par gaismas piesārņojumu vai ka tas kādam varētu traucēt?

Labdien, Ieva!

Rīgā mērījumi, cik zinu, nav veikti. Daļēja atbilde ir slavenajā attēlā, kurā redzama Zeme no

kosmosa naktī. No turienes var "izvilkt" Baltijas reģionu un salīdzināt Rīgu ar citām pilsētām -

http://www.nasa.gov/vision/earth/lookingatearth/NIGHTLIGHTS.html

Ietekme uz astronomiju būtiska. Rīga traucē veikt novērojumus pat 40 km tālajā Baldonē.

Rīgā lāzerteleskops spēj strādāt tikai tāpēc, ka izmanto šauru spektra daļu ap 532 nm. Astronomi ir

cīnījušies un panākuši izmaiņas aizsargjoslu likumā:

„51.1 pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem

Aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem papildus šā likuma 35.pantā

minētajam nosaka šādus aprobežojumus:

1) radiostarojuma klusuma joslā aizliegts uzstādīt raidošas radioiekārtas un lietot šajā teritorijā

esošas radioiekārtas, izņemot virszemes publiskā elektronisko sakaru tīkla galiekārtas;

2) ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalā aizliegts uzstādīt un lietot gaismas

avotus ar gaismas stiprumu, kas lielāks par 150 kandelām, bet citi gaismas avoti ir aprīkojami ar

vairogiem, kas virs horizonta aizsedz tiešo gaismu;

3) 300 metru rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu Baldonē koku ciršana saskaņojama ar Izglītības

un zinātnes ministriju.”

(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.)

30  

Cilvēku zināšanu līmenis par šo problēmu, protams, ir zems. Piemēram, mani kaimiņi

Zemes stundā gaismu ārā neslēdz. Bet tas nav risinājums. Risinājums ir ierīkot pareizus gaismas

avotus, kas nespīd uz augšu. Tas jāiekļauj ēku projektos un pašvaldību noteikumos.

Kad agrāk vaicāju jauniešiem, vai viņi ir redzējuši Piena Ceļu, vairums bija redzējuši. Tagad

reti kurš, jo tam vajag tumšas debesis.

Ar sveicienu, Ilgonis Vilks

31  

Pielikums Nr.2

Saruna ar Viesturu Vintuli, bioloģijas maģistru, vienu no Latvijas vadošajiem sikspārņu

pētniekiem (notika ar e-pasta starpniecību 2010. gada 23. februārī).

Labdien!

Es rakstu vidusskolas zinātniski pētniecisko darbu par gaismas piesārņojuma ietekmi uz vidi

un vēlējos jautāt, vai Jūs lūdzu man varētu sniegt informāciju par nakts apgaismojuma ietekmi uz

sikspārņiem.

Pirms trim gadiem piedalījos Ķemeru Nacionālā parka rīkotajā pasākumā "Sikspārņu nakts"

un ĶNP mājaslapā atradu informāciju, ka Jūs toreiz lasījāt lekciju par sikspārņiem. Ja vēl pareizi

atceros, tur tika stāstīts par vienu baznīcu, pie kuras tika ierīkots spilgts prožektora apgaismojums,

un sikspārņiem bija problēmas šīs baznīcas bēniņos ielidot un izlidot no tiem.

Es būtu ļoti priecīga uzzināt precīzu informāciju par šo gadījumu (kur šī baznīca atradās, kā

arī precīzi fakti, kas notika ar sikspārņu koloniju).

Būšu ļoti pateicīga, ja varēsiet sniegt man kādu informāciju.

Ar cieņu,

Ieva Skrebele.

Labdien!

Toreiz Ķemeros pieminēju divus dažādus gadījumus. Pirmais attiecās uz Dagdas baznīcu,

kur apgaismojums tika uzstādīts tieši pret sikspārņu kolonijas ieeju. Tāds tas ir vel šobrīd, nekas tur

diemžēl nav mainīts. Sikspārņi reaģēja tā, ka pirmajos gados tie praktiski pazuda, pēc tam daļēji

atgriezās, bet mazā skaitā un viņiem ir problēmas ar izlidošanu (tie cenšas izlidot pirms prožektora

ieslēgšanas; nokavējušies dzīvnieki mēģina kaut kā to staru apiet, pēc iespējas ātrāk izvairīties no

apgaismotās joslas. Šiem „vēlīnajiem dzīvniekiem” izlidošana aizkavējas gandrīz par stundu, kas

vasaras īsajās naktīs ir ļoti daudz).

Otra baznīca ir Naglos. Šajā vieta prožektors apgaismo baznīcu tikai no ielas puses un

neskar kolonijas izmantoto ieeju. Diemžēl Naglu baznīcas kolonija ir maza un nenozīmīga, turklāt

paši sikspārņi tur nemaz katru gadu neapmetas. Dagdā, savukārt, ar apgaismojumu tika sapostīta

viena no lielākajām un ilggadīgākajām kolonijām Latvijā.

Abos gadījumos runa pamatā bija par vienu sugu - Dīķu naktssikspārni Myotis dasycneme.

Dagdā bija ari otra suga - Natūza sikspārnis Pipistrellus nathusii.

Veiksmīgi,

Viesturs Vintulis

32  

Pielikums Nr.3

Pilsētu nakts apgaismojums no satelīta uzņemtā fotogrāfijā. Attēls no interneta mājaslapas

http://veimages.gsfc.nasa.gov/1438/earth_lights_lrg.jpg.

33  

Pielikums Nr.4.

Redzamo zvaigžņu daudzuma Eiropā karte, attēls no intermeta mājaslapas

http://www.inquinamentoluminoso.it/dmsp/numstar.html.

34  

Pielikums Nr. 5.

Pareizas formas gaismekļi (labajā pusē), ar ko būtu jāaizstāj daudzviet izmantotos gaismas

ķermeņus, kas rada gaismas piesārņojumu (kreisajā pusē). Attēls no mājslapas

http://www.nightwise.org/Crelin-better_lights.pdf

35  

Pielikums Nr. 6.

Intervija ar Normundu Rikardu (notika 2010. gada 22. februārī Rīgas pašvaldības aģentūras

„Rīgas gaisma” birojā Brīvības ielā 143/145).

Intervētāja: Rīgas Franču liceja 11. c klases skolniece Ieva Skrebele.

Respondents: Normunds Rikards, Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas gaisma” tehniskais direktors.

Ieva Skrebele: Vai Jūs zinājāt, kas ir gaismas piesārņojums?

Normunds Rikards: Nē, par to agrāk nekas nebija dzirdēts.

I.S.: Kādas spuldzes šobrīd tiek izmantotas ielu apgaismojumam Rīgā?

N.R.: Pašlaik Rīgā tiek izmantoti galvenokārt gaismekļi ar 250W un 150W nātrija augstspiediena

spuldzēm, kas ir ļoti ekonomiski salīdzinot ar citiem spuldžu veidiem.

I.S.: Vai pēdējo gadu laikā apgaismojums Rīgā ir piedzīvojis kādus uzlabojumus?

N.R.: Jā, 1995. Gadā tika uzsākta novecojušo, neekonomisko gaismekļu nomaiņa uz mūsdienīgiem

energoefektīviem gaismekļiem. Veco 400W un 250W gaismekļu, kuri darbojās ar apkārtējai videi

kaitīgām augstspiediena dzīvsudraba spuldzēm, vietā tika uzstādīti jaunie 250W un 150W gaismekļi

ar nātrija augstspiediena spuldzēm, kuru ekonomiskuma dēļ apgaismojuma līmenis nesamazinājās.

Rezultātā, nemainoties apgaismojuma līmenim, kopējā uzstādītā jauda samazinājās no 12,7 MW

1996. gadā līdz 6,8 MW 2008. gadā, kad šī programma jau bija faktiski pabeigta, un Rīgas pilsētā

praktiski visur bija uzstādīti mūsdienīgi, energoefektīvi gaismekļi.

I.S.: Rīgā ir ļoti augsts gaismas piesārņojuma līmenis, kas traucē astronomiem novērot zvaigznes,

bet cilvēkiem, kuru logos iespīd laternu gaisma tiek traucēts naktsmiers. To izraisa laternu plafonu

nepareizā forma, kas ļauj daļai gaismas spīdēt augšup, proti, debesīs. Izmantojot pareizas formas

laternu plafonus, būtu iespējams panākt, ka gaisma spīd tikai uz ielām, nevis arī debesīs un uz ēku

sienām, tādējādi varētu izmantot arī mazākas jaudas spuldzes, jo daļa to gaismas netiktu izniekota,

tādējādi ietaupot elektrību.

N.R.: Laternu plafoni spuldzes no augšas nosedz un gaisma no šīm laternām nevar spīdēt augšup. Ja

arī Rīgā ir gaismas piesārņojums, tad to izraisa no iedzīvotāju logiem un veikalu skatlogiem spīdošā

gaisma, savukārt uzstādīt mazākas jaudas spuldzes Rīgā nevar, jo tad ielas kļūtu tumšākas un uz

elektroenerģiju ietaupītie līdzekļi tiktu zaudēti autoavāriju un lielāka noziedzības līmeņa seku

likvidēšanai.

I.S.: Tātad, Jūsuprāt, ielu apgaismojums Rīgā ir nevainojams un tam nav it nekādu trūkumu?

N.R.: Rīgas ielās apgaismojuma kvalitāte atbilst Eiropas Savienības direktīvām. Vienmēr būs

situācijas, ka kādam cilvēkam traucēs apgaismojums, kas ir nepieciešams citiem, tomēr uzņēmuma

„Rīgas gaisma” uzdevums ir nodrošināt, ka ielas Rīgā diennakts tumšajās stundās ir gaišas.

36  

I.S.: Tad ko Jūs ieteiktu cilvēkiem, kuru naktsmieru traucē no loga tuvumā esošajām spuldzēm

spīdošā gaisma?

N.R.: Šajās situācijās es cilvēkiem ieteiktu aizvilkt aizkarus logu priekšā.

I.S.: Kādas ir kopējās uzņēmuma uz elektroenerģiju iztērētās izmaksas gada laikā?

N.R.: Tas ir atkarīgs no elektroenerģijas tarifiem, kas regulāri mainās, taču konkrētas informācijas

par iepriekšējiem gadiem man nav.

I.S.: Paldies par interviju!

37  

Pielikums Nr. 7 Rīgas iedzīvotāju aptaujas anketa

 

Es, Rīgas Franču liceja 11. c klases skolniece Ieva Skrebele, veicu pētījumu par gaismas piesārņojuma ietekmi uz vidi un tā izraisītajām negatīvajām sekām, tāpēc man ir svarīgs Jūsu viedoklis par ielu nakts apgaismojumu Rīgā.

 

1. Vai esat ievērojis, ka naktīs pilsētās ir redzams mazāk zvaigžņu nekā laukos? Jā.    Nē. 

2. Vai zinājāt, ka pārmērīgs un nepareizs pilsētu ielu nakts apgaismojums rada gaismas piesārņojumu, kas var kaitēt cilvēka veselībai?

Jā.    Nē. 

3. Vai savās mājās taupāt elektroenerģiju uz apgaismojumu, to izslēdzot, kad tas nav nepieciešams?

Jā.    Nē.  Dažreiz. 4. Vai esat saskāries ar situāciju, ka no loga tuvumā esošas laternas spīdoša gaisma traucē Jūsu

vai Jums pazīstamu cilvēku naktsmieru? Jā.    Nē. 

5. Vai esat ievērojis, ka kādreiz kāda ielu apgaismojoša objekta gaisma Jums likusies apžilbinoša?

Jā.    Nē. 

6. Vai uzskatāt, ka ielu apgaismojums pilsētās jāierīko pēc principa „jo vairāk gaismas, jo labāk”?

Jā, jo................................................................................................................................... Nē, jo.................................................................................................................................. 

7. Vai esat apmierināts ar ielu apgaismojuma kvalitāti Rīgā? Jā.    Nē. 

Ja nē, tad kāpēc?.........................................................................................................................  

Paldies par atsaucību!