PROJEKTA SAST VS - Ludza...4.sējums - Darbu organizēšanas projekts. Jurdža ielas pārbūve...

4.sējums - Darbu organizēšanas projekts. Jurdža ielas pārbūve posmā no Kr.Barona līdz Odu ielai Ludzā, Ludzas novadā

2

Būvprojekts

PROJEKTA SAST VS

1. S JUMS – CD Ce u da a. Visp r j da a. Specifik cijas. Ras jumi.

2. S JUMS – ELT Elektroapg des un apgaismojuma t klu izb ve.

3. S JUMS – EST Elektronisko sakaru t kli, r jie t kli.

4. S JUMS–DOP Darbu organiz šanas projekts.

5. S JUMS – BA B vdarbu apjomu saraksti.

6. S JUMS – T T mes.


3

Būvprojekts

SATURS

DARBU ORGANIZĒŠANAS PROJEKTS(DOP) ............................................................................................... 4

1. Vispārīgās prasības ......................................................................................................................................... 4

2. Ietvertie un iespējamie riska faktori ................................................................................................................. 5

3. Ieteikumi par darba aizsardzības pasākumiem ............................................................................................... 5

4. Informācija par paredzētā būvlaukuma teritoriju .............................................................................................. 7

5. Darba aizsardzības pasākumu saskaņošana un informācijas apmaiņa .......................................................... 7

6. Darba aizsardzības pasākumi būvdarbiem ar paaugstinātu risku ................................................................... 8

7. Vides aizsardzība būvdarbu laikā .................................................................................................................. 11

8. Kvalitātes kontrole un nodrošināšana būvdarbu laikā ................................................................................... 12

9. Satiksmes organizācija būvdarbu laikā ......................................................................................................... 13

10. Izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā vai pēc būvdarbu pabeigšanas pirms būves nodošanas ekspluatācijā, izmantošanas nosacījumi .......................................................................... 13

10.1. Satiksmes organizācijai būvdarbu laikā : ......................................................................................... 13

10.2. Brauktuves esošā seguma izmantošanai būvdarbu laikā : .............................................................. 14

10.3. Brauktuves jaunizbūvētā seguma izmantošanai būvdarbu laikā : .................................................. 14

10.4. Būves izmantošana būvdarbu laikā : ............................................................................................... 14

10.5. Vispārīgie norādījumi būves izmantošanai būvdarbu laik ā : ........................................................... 14

11. DOP sējuma ģenerālplāns............................................................................................................................. 16


4

Būvprojekts

DARBU ORGANIZ ŠANAS PROJEKTS(DOP) 1. Vispārīgās prasības

B vdarbu organiz šanas projekts izstr d ts objektam ” Jurdža ielas pārbūve posmā no Kr.Barona līdz

Odu ielai Ludzā, Ludzas novadā”. Visus celtniec bas mont žas darbus paredz ts izpild t saska ar sp k

esošo Latvijas B vniec bas likumdošanu un normat vo aktu pras b m.

Pirms b vniec bas uzs kšanas b vniekam atbilstoši b vprojekt izstr d tajam darbu organiz cijas

projektam – DOP izstr d t un saska ot Ludzas novada b vvald „Darbu veikšanas projektu – DVP”.

Apb ves teritorijas b vobjekta raksturojums un tehniskie risin jumi doti b vprojekta visp r gaj da

CD da un darba daudzumu sarakst . B vniec bas laik nodrošin t piek uvi visiem apb ves teritorij

piegu ošajiem pašumiem.

B vprojekta b vniec bas sec ba: b vniec bas darbus veikt atbilstoši ģener luz m ja izstr d tajam

b vniec bas kalend rajam grafikam, kurš ir saska ots ar pas t t ju.

Jurdža iela atrodas valsts noz mes arheoloģiskaj pieminek a Odu kalns-senkapi aizsardz bas zon .

Ja b vniec bas laik tiek atraktas v sturiskas deta as vai atkl tas v sturiskas apb ves deta as,

nekav joties pieaicin t p rst vi no Valsts Kult ras pieminek u aizsardz bas inspekcijas un t l kos darbus veikt

tikai saska ar inspekcijas dotajiem nor d jumiem un kl tesot arheologu.

Ieteicam b vdarbu veikšanas sec ba:

1. B vlaukuma sagatavošanas darbi, teritorijas sagatavošana pirms b vdarbu uzs kšanas;

2. Esošo komunik ciju aizsardz bas pas kumi un to p rb ve;

2.1. tiek izb v to elektronisko sakaru t kli;

2.2. tiek izb v ti elektroapg des un apgaismojuma t kli;

2.3. tiek uzm r ti izb v tie t kli pirms tranšejas aizb ršanas;

3. Esoš seguma demont ža;

3.1. tiek demont ts segums un veikta ierakuma b vniec ba;

4. Segas konstrukcijas izb ve;

4.1. tiek izb v ta saliztur g k rta;

4.2. tiek izb v ts šķembu pamats;

4.3. tiek izb v tas betona apmales;

4.4. tiek iekl tas asfalta k rtas;

5. Satiksmes organiz cijas l dzek u (ce az mes) uzst d šana;

6. Labiek rtošanas darbi - apza umošana;

7. Izpilddokument cijas sagatavošana;

8. Objekta nodošana ekspluat cij .

Inženiert klu izb ves process var notikt paral li, iev rojot pietiekošu distanci, lai netrauc tu

b vniec bas brig d m viena otrai.

Nepabeidzot b v t inženiert klus, var s kt seguma demont žu un ierakuma izstr di.

L dz celtniec bas darbu s kumam piln gi veikt visus organizatoriskos pas kumus un sagatavošanas

darbus b vniec bas procesu uzs kšanai, k ar b vniec bas darbu laik veikt ar b vdarbu organiz ciju saist t s


5

Būvprojekts

pras bas, kas noteiktas normat vos aktos:

Iev rot Ministru kabineta 2003.gada 25.febru ra noteikumus Nr.92 „Darba aizsardz bas pras bas

veicot b vdarbus”

Iev rto Ministru kabineta 2014. gada 01. oktobra noteikumus Nr.500 „Visp r gie b vnoteikumi”.

B vprojekt nodrošin ta visu ekspluat cij esošas inženierb vju darb ba, nep rtraucot

inženierb ves pamatfunkciju izpildi:

− Pirms b vdarbu uzs kšanas nepieciešams izsaukt visu iesp jami ieinteres to ekspluat jošo

organiz ciju p rst vjus, lai uz vietas dab preciz tu esošo inženierb vju atrašan s vietas.

− B vniec bas laik nodrošin ma netrauc tu inženierb ves pamatfunkciju izpildi.

2. Ietvertie un iespējamie riska faktori B vniec bas nozar ir sastopami oti daudzi riska faktori, kuri var b tiski apdraud t nodarbin to

vesel bu un droš bu gan izraisot nelaimes gad jumus, gan arodslim bas un ar darbu saist t s slim bas.

B tisk kie darba vides riska faktori, kas ietekm vai var ietekm t b vniec b nodarbin to vesel bas st vokli:

- darbs augstum nosl gt s telp s;

- traumatismu izraisošie riska faktori (materi lu celšana p rvietošana darbs ar apr kojumu un b stam m

iek rt m elektrotraumas);

- darbs ar b stam m iek rt m (celt i kr ni tr ši lifti) energo iek rt m un iek rt m zem spiediena

(piem ram, saspiest s g zes baloni metin šanas darbos);

- fizik lie faktori (troksnis vibr cija apgaismojums mikroklimats;

- fiziskie faktori – smags darbs atk rtota fiziska piep le darba pozas (piem ram, celtniec bas materi lu

celšana un p rvietošana u.c.); ķ misk s vielas, kuras var rasties b vniec bas proces vesel bai kait gu

materi lu lietošanas d (cementa putek i lakas kr sas šķ din t ji metin šanas aerosols hidroizol cijas un

termoizol cijas materi li) un kuru ietekmei pak auti beton t ji kr sot ji metin t ji apdares darbu veic ji;

- ultravioletais un infrasarkanais starojums (metin t jiem);

- gar gas p rslodzes (garas darba stundas mai u darbs vair ku slodžu darbs u.c.).

Latvij biež k s arodslim bas b vniec bas nozar ir:

- vibr cijas izrais t s slim bas;

- pondilozes ar radikulop tiju;

- karp l kan la sindroms;

- hroniskas obstrukt vas plaušu slim bas;

- dzirdes nerva (n.vestibulocohlearis) slim bas;

- radikulop tijas.

3. Ieteikumi par darba aizsardzības pasākumiem

Darba aizsardz bas pas kumiem j b t organiz tiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.92

„Darba aizsardz bas pras bas veicot b vdarbus” un Darba aizsardz bas likumam.

J iev ro ar ministru kabineta noteikumu Nr. 660 „Darba vides iekš j s uzraudz bas veikšanas

k rt ba” un Nr.82 „Ugunsdroš bas noteikumi” pras bas. B tiski, lai darba vides uzraudz ba notiktu regul ri

vis darba procesa laik . Par darba aizsardz bu un ugunsdroš bu b vlaukum atbild atbild gais darbu vad t js.


6

Būvprojekts

Visi satiksmes organiz cijas un darba vietas tehniskie l dzek i j uzst da ne tr k k vienu dienu

pirms darba uzs kšanas un j no em t l t p c darba pabeigšanas.

Nedr kst tikt trauc ta piek šana zemes pašumiem b vdarbu laik .

Lai b vlaukum nodrošin tu nodarbin to droš bu un vesel bas aizsardz bu darbuz m js

atbilstoši b vlaukuma un b vdarbu raksturam darba apst k iem un riska faktoriem veic pas kumus kas

nodrošina darba vietu atbilst bu pras b m.

Veicot b vdarbus darbuz m jam j em v r Darba aizsardz bas likum noteiktos darba

aizsardz bas visp r gos principus.

Nosakot p rvietošan s un kust bas maršrutus un iek rtu izvietošanas zonas j em v r

nepieciešam bu br vi piek t katrai darba vietai daž du materi lu izmantošanas apst k iem un krautnes viet m

u.tml.

Lai nodrošin tu darbinieku droš bu un vesel bas aizsardz bu b vuz m js atbild par:

- b vlaukuma norobežošanu un uztur šanu b vlaukumam j b t sakoptam;

- darba viet m, lai t s b tu viegli pieejamas;

- maš nu iek rtu tehnisko apkalpi uzs kot ekspluat ciju k ar regul r m p rbaud m ekspluat cijas laik ,

lai nov rstu defektus kas var tu rad t draudus darbinieku droš bai un vesel bai;

- daž du materi lu uzglab šanas zonu ier košanu un marķ šanu;

- izmantoto b stami materi lu un vielu sav kšanu un aizv kšanu;

- atkritumu un b vgružu glab šanu sav kšanu p rvietošanu un likvid šanu;

- sadarb bu un darba saska ošanu ar cit m r pniecisk m ražotn m b vlaukum vai t tuvum ;

- darbinieku inform šanu par izmai m b vniec bas proces attiec ba uz darba droš bas un vesel bas

jaut jumiem;

- darba vietas apr košanu ar ugunsdz s bas autom tikas sist mu un p rbaud m;

- darba vietas piem rošanu pras b m par ventil ciju un aizsardz bai pret troksni;

- darbinieku nodrošin šanu ar pieeju ģ rbtuv m un duš m;

- nodrošin šanu pirm s pal dz bas sniegšanai;

Piek šanai vai piebraukšanai pie ugunsdz šanas invent ra vienm r j b t br vai.

Pirms darbu uzs kšanas str dniekiem j organiz instrukt ža par ugunsdroš bas noteikumiem darb ar

elektroier c m apm c b m ar ugunsdz šamo apar tu.

Stabilit tes un notur bas pras bas darbiem b vlaukum : materi liem iek rt m un jebkur m

sast vda m kas atrodoties kust b var rad t risku nodarbin to droš bai un vesel bai ir j b t stabil m un

droš m. J ierobežo piek šana virsm m kas veidotas no neiztur giem materi liem piek uve t m nav at auta

bez atbilstoša apr kojuma vai pal gl dzek iem kas auj droši veikt darbu.

B vlaukuma apk rtn un uz t robežas vai nožogojuma j b t izvietot m skaidri saredzam m un

atpaz stam m nor d m par b vdarbu veikšanu. B vlaukum nodarbin tos nodrošina ar dzeramo deni un

nodarbin tajiem ir iesp jams pa st un ja nepieciešams gatavot dienu piem rotos apst k os.

Pras bas rakšanas darbiem un grunts p rvietošanai: transportl dzek us materi lu p rvietošanai un

zemes darbiem paredz tos meh nismus konstru atbilstoši darba droš bas pras b m b v un apr ko emot v r

ergonomikas pras bas uztur darba k rt b lieto tikai tiem darbiem k diem tie paredz ti; transportl dzek u


7

Būvprojekts

vad t ji un meh nismu operatori ir paši apm c ti; tiek veikti attiec gi droš bas pas kumi, lai nepie autu

transportl dzek u un meh nismu iekrišanu izraktaj s b vbedr s tranšej s vai den . Ja nepieciešams

transportl dzek us un meh nismus apr ko ar paš m konstrukcij m kas tiem g žoties pasarg tu apkalpojošo

person lu no saspiešanas k ar no kr tošiem priekšmetiem.

Pras bas instal cij m iek rt m un instrumentiem: instal cijas iek rtas un instrumentus ar rokas

instrumentus konstru un izgatavo emot v r ergonomikas pras bas; uztur darba k rt b lieto tikai tiem

paredz tajam m rķim; nodarbin tie kas izmanto instal cijas iek rtas un instrumentus ar rokas instrumentus ir

speci li apm c ti; instal cijas un iek rtas, kas darbojas paaugstin ta spiediena apst k os regul ri p rbauda

atbilstoši normat vajos aktos noteiktaj m pras b m.

4. Informācija par paredzētā būvlaukuma teritoriju

Esoš apb ve p rsvar atrodas pietiekam att lum no b vlaukuma, lai netrauc tu b vdarbu izpildi.

Pagaidu b ves un atsevišķus darba iecirk us materi lu iekraušanas/izkraušanas laukumus izvietot b vobjekta

teritorij pirms b vniec bas vietas saska ojot ar pas t t ju. Iepriekšmin taj teritorij novietot s b ves un

iecirk i nedr kst trauc t transporta piek uvi priv t pašumiem. Situ cij s kad atsevišķu darbu veikšanas laik

nav iesp jams nodrošin t piek uvi priv t pašumiem pirms min to darbu uzs kšanas pl not s darb bas saska ot

ar pas t t ju un priv t pašumu pašniekiem, kam b s liegta vai ierobežota piek uve savam pašumam.

Nepieciešam bas gad jum var izmantot priv t pašumu teritoriju pirms tam rakstiski vienojoties ar pašniekiem

par zemes nomas noteikumiem.

B vdarbu laik nav pie aujama esošo nobrauktuvju likvid šana pirms nav izb v ta jauna

nobrauktuve.

5. Darba aizsardzības pasākumu saskaņošana un informācijas apmaiņa

Projekta vad t js vai pas t t js, kurš pilda projekta vad t ja pien kumus daž dos projekta

sagatavošanas un izpildes posmos iev ro Darba aizsardz bas likum noteiktos darba aizsardz bas visp r gos

principus, paši lemjot par arhitekt ras tehniskajiem un organizatoriskajiem aspektiem pl nojot darbus vai

darba posmus, kas norisin sies vienlaikus vai sec gi; vai apr ķinot vienlaikus veicamo b vdarbu apjomu un

katra posma veikšanai nepieciešamo laiku un emot v r darba aizsardz bas pl nu un visus dokumentus, kas

izstr d ti vai koriģ ti saska ar darba aizsardz bas pras b m.

Projekta sagatavošanas koordinators:

- koordin ar projekta vad t ju darbuz m jiem un pašnodarbin tajiem darba aizsardz bas pras bu izpildi;

- izstr d darba aizsardz bas pl nu iek aujot ar pas kumus attiec b b vdarbiem ar paaugstin tu risku;

- sagatavo atbilstošu dokument ciju iek aujot inform ciju par darba aizsardz bas pras b m.

Projekta izpildes koordinators:

- koordin darba aizsardz bas visp r go principu stenošanu lemjot par tehniskajiem vai

organizatoriskajiem pas kumiem pl nojot daž du b vdarbu veikšanu vienlaikus vai sec gi un apr ķinot

to izpildei nepieciešamo laiku;

- saska o un uzrauga darba aizsardz bas pl na un darbu veikšanas projekta izpildi, lai nodrošin tu ka

darbuz m ji un pašnodarbin tie iev ro šo noteikumu darba aizsardz bas pras bas un darba aizsardz bas

pl na izpildi;


8

Būvprojekts

- veic nepieciešamos groz jumus darba aizsardz bas pl n un cit saist taj dokument cij emot v r

paveiktos darbus un p rmai as b vlaukum un b vprojekt (ja t das ir veiktas);

- organiz darbuz m ju (ar to darbuz m ju kas vien un taj paš b vlaukum str d p c k rtas)

sadarb bu saska o vi u darb bu, lai aizsarg tu nodarbin tos un nov rstu nelaimes gad jumus darb un

arodslim bas nodrošina savstarp ju inform cijas apmai u saska ar Darba aizsardz bas likuma

pras b m un ja nepieciešams iesaista pašnodarbin tos;

- saska o darbuz m ju paredz tos darba aizsardz bas pas kumus un p rbauda to izpildi;

- veic nepieciešamos pas kumus, lai nepie autu nepiederošu personu uztur šanos b vlaukum .

6. Darba aizsardzības pasākumi būvdarbiem ar paaugstinātu risku Darbi kas saistīti ar noslīkšanu:

Lai maksim li samazin tu nosl kšanas risku b vlaukum nepieciešam norobežot vietas, kur kaut

nedaudz uzkr jas dens – gr vji, tranšejas, l či. Darbojoties dzi u de u tuvum ieteicams p rliecin ties par

nodarbin to peld tprasmi.

Darbi, kas saistīti ar nokrišana no 8 m:

Kritieni ir visbiež kais nelaimes un n ves gad jumu iemesls b vlaukumos, t d b vdarbu vad t jam

j r p jas par to, lai kritienu risks b tu p c iesp jas maz ks. Aizsardz bai galvenok rt var izmantot

aizsargbarjeras darba platformas grozus stalažas vai citus taml dz gus droš bas l dzek us. Droš bas pas kumu

veikšana var b t nepieciešama ar tad, ja darbi j veic piem ram virs dens vai asiem priekšmetiem.

Aizsargbarjer m j b t iztur g m un vismaz vienu metru augst m. Barjeru konstrukcij j b t augš jai

un vid jai margai k ar pamatnes d lim. T s var b t konstru tas ar cit di, bet t m j nodrošina vismaz

l dzv rt gs droš bas l menis.

Ja nav iesp jams izmantot piestiprin tu droš bas l dzekli, tad j izmanto individu lie seglveida

pretkritiena aizsardz bas l dzek i. Viduk a siksna var nopietni savainot, t p c to izmantot nedr kst. J p rbauda

atbalsta punktu notur gums. Ja auklu nekur nevar piestiprin t, tad to iesp jams apt t ap stacion rajiem

elementiem un auklas galu iedot tur t citam cilv kam.

Parasti j n s aizsargķivere un aizsarg z baki. Reiz m ir nepieciešami ar acu aizsargi, austi as un

aizsargcimdi.

Darbi , kas saistīti ar iegrimšanu nestabilā gruntī vai grunts nogruvumiem:

Situ cij s, kad b vdarbi j veic nestabilu grunšu tuvum nav pie aujama nodarbin to p rvietošan s

pa t m pirms to sabl v šanas l dz vid ji bl vam vai bl vam st voklim vai iz emšanas piln apjom . Zemes

darbi j pl no t , lai grunts virsma netiktu p rm r gi noslogota.

Ja nepieciešams j izmanto aizsardz bas pas kumi pret nogruvumiem - b vbedres sienu

nostiprin šana individu lo aizsardz bas l dzek u lietošana (ķivere cimdi stiprin jumi utt.). Riska zona noteikti

j norobežo ar sign llent m.

J seko vai nepast v risks iek rtai iesl d t bedr . Transportl dzek iem j p rvietojas t l k no buldozera

rakt s bedres.

Darbi kas saistīti ar smagumu pārvietošanu:

Situ cij s, kad j p rvieto smagums vispirms ir j noskaidro vai tieš m tas visp r ir j p rvieto.

Piem ram vai nav iesp jams izkraut kravu un novietot to uzreiz t , lai t t l k nav j p rvieto ar rok m. Iesp ju


9

Būvprojekts

robež s samazin t nepieciešam bu p rvietot smagumus ar fizisku sp ku var stenot izmantojot daž dus

pal gl dzek us paši meh nisk s un elektrisk s iek rtas vai veicot daž dus organizatoriskus pas kumus.

Veicot darba vides riska nov rt šanu p rvietojot smagumus, j em v r daž di parametri:

pārvietojamā priekšmeta īpašības pārvietošanas apstākļi izmantotie tehniskie palīglīdzekļi

nodarbinātā īpašības vides faktori vairāku apstākļu kombinācija (jo vair k no nelabv l gajiem apst k iem

past v vien laikus jo liel ks ir risks nodarbin to vesel bai kas rodas veicot smagumu p rvietošanu).

Iesp jamie pas kumi kas samazina darba vides risku p rvietojot smagumus iedal mi vair k s

grup s:

− tehniskie pasākumi, piem ram, darba procesa automatiz šana, kas vairum gad jumu ir d rgs

laikietilp gs un specifisks process tom r uzskat ms par vienu efekt v kajiem pas kumiem kas samazina risku

kas saist ts ar smagumu p rvietošanu;

− organizatoriskie pasākumi:

• p rpl not darba procesa organiz ciju darba vietas pl nojumu un iek rtojumu.;

• nodrošin t br vus p rvietošan s ce us piem ram izstr d jot sh mas kur uzglab t kravas nodrošin t

gludu t ru un neslidenu gr du stacion ro smagumu p rvietošanas l dzek u gad jum - stabilu pamatni;

• nodrošin t piem rotus mikroklimata parametrus (samazin t caurv ju neveikt darbus sliktos laika

apst k os);

• nodrošin t piem rotu apgaismojumu;

• nodrošin t nodarbin to periodisku rot ciju daž dojot veicam s funkcijas;

• ieteicams nodrošin t, lai nodarbin tais pats var tu noteikt sava darba ritmu un izv l ties, kad izmantot

p rtraukumu un atp sties;

• pl not smagumu p rvietošanu iesaistot vair kus nodarbin tos;

• nodrošin t smagumu ko p rvieto ar rokturiem (piem ram izv loties cita veida kastes u.c.);

• izvair ties no lielu vai ne rtu smagumu p rvietošanas (stumšanas gr šanas vilkšanas u.c.) samazinot

p rvietojamos smagumus un p rvietojamo att lumu pl nojot kravu izvietojumu;

• regul ri inform t un apm c t nodarbin tos:

O darbam ar apr kojumu;

O par smagumu specifiku (p rvietojamo priekšmetu raksturu un saturu);

O par smagumu p rvietošanas ergonomiskajiem principiem un droš m p rvietošanas metod m

O par atslodzes vingrin jumu veikšanu u.c.

− smagumu celšanas un pārvietošanas palīglīdzekļi. Smagumu celšanas un p rvietošanas

tehniskie pal gl dzek i ir ier ces, kas piln gi vai da ji atvieglo celšanas un p rvietošanas nepieciešam bu vai

smago fizisko darbu k ar uzlabo darba apst k us samazinot ķerme a slodzi. T piem ram smagumus var celt

un p rvietot ar speci liem rati iem elektroiekr v jiem telferiem meh nisko vinču vai elektrisko vinču. Tom r

nepieciešams atcer ties, ka darbojoties ar pal gl dzek iem ir j b t pietiekoši lielai vietai, lai nodarbin tais

var tu izmantot iepriekšmin to apr kojumu un taj paš laik ie emt piem rotu un rtu darba pozu. Turkl t

lietojot visus šos pal gl dzek us j uzman s no pašu pal gl dzek u rad t riska, jo t s ir paaugstin tas b stam bas

iek rtas un pirms ekspluat cijas j veic nepieciešamie pas kumi - nodarbin to instru šana un apm c ba.

Str d jot ar šo apr kojumu un iek rt m j atceras, ka j nodrošina iek rtu ikdienas, k ar periodisk s apkopes


10

Būvprojekts

un p rbaudes, lai iek rtas b tu darba k rt b sertific tas un atbilstu vis m nepieciešamaj m ES un LR

normat vo aktu pras b m. Celšanas pal gl dzek us izv las emot v r p rvietojam s kravas specifiku

satveršanas vietu takel žu un laika apst k us k ar smagumu p rvietošanas veidu un konfigur ciju. Visiem

smagumu p rvietošanas tehniskajiem pal gl dzek iem ir j b t pietiekami iztur giem stabiliem un piem rotiem

darba uzdevumiem (piem ram pace am s kravas lielumam un smagumam). Uz celšanas iek rtas nep rprotami

j b t nor d tai meh nisma nomin lajai celtsp jai un aizliegumam celt cilv kus (ja iek rta nav paredz ta

cilv ku celšanai);

− piem rotu individuālo aizsardzības līdzekļu un darba apģ rba lietošana, piem ram, rti apavi ar

elast gu un neslidenu zoli un pirkstgalu aizsardz bu rti cimdi, kas piem roti smagumu p rvietošanai

p rvietojot stiklus speci li iztur gi cimdi v nu aizsargi apavi.

Darbi kas saistīti ar vibrāciju

Lai samazin tu vibr cijas negat vo ietekmi uz nodarbin tiem, ir nepieciešams veikt virkni pas kumu,

kuri v rsti uz vibr cijas l me a samazin šanu. To var pan kt ar daž diem tehniskiem pa mieniem:

-vibrācijas samazināšana tās rašanās vietā:

• plaukstas un rokas vibr cijas iedarb bas gad jum – stipri vibr jošus rokas instrumentus aizst j ar maz k

vibr jošu apr kojumu vai instrumentiem, kas darbojas balstoties uz citiem principiem; darba metodes

kur s tiek izdar ti sitieni tiek aizst tas ar nep rtrauktas darb bas sist m m u.c.;

• visa ķerme a vibr cijas iedarb bas gad jum – izv l ties transporta l dzek us vai darba iek rtas

atbilstoši darba uzdevumam veikt iek rtu pl n veida apkopi un uztur t t s k rt b ; inform t

nodarbin tos par vis atbilstoš k m darba metod m u.c.

-vibrācijas pārnešanas samazināšana:

• plaukstas un rokas vibr cijas iedarb bas gad jum – samazin t instrumenta vibr cijas novad šanu uz

rok m izmantojot amortiz ciju (rokturi ar vibr ciju sl p jošu materi lu apdari vibr ciju sl p jošu

atsperu izmantošanu vibr ciju sl p jošas čaulas ap instrumentiem u.c.);

• visa ķerme a vibr cijas iedarb bas gad jum – starp vibr cijas avotu un nodarbin to izveido

amortiz jošus elementus (transportl dzek a riepas transportl dzek a amortiz cija amortiz tas vad t ju

kab nes un s dek i vibr ciju sl p jošas gr das); izveido ergonomisku darba vietu atbilstoši izv loties

s dek us kas pal dz uzlabot nodarbin t ķerme a st vokli un samazin t uz ķermeni p rvad to vibr ciju

(amortiz ti rti s dek i). Viens no labv l g kiem risin jumiem vibr cijas iedarb bas samazin šanai ir

iek rtu apkalpošana izmantojot t lvad bu viet s kur tas ir iesp jams.

Darba dev ja pien kums ir nov rst vibr cijas rad to risku nodarbin to droš bai un vesel bai vai, ja

nav tehniski iesp jams šo risku nov rst, to nepieciešams samazin t l dz minimumam. Nov ršot vai samazinot

vibr cijas rad to risku, darba dev jam pirm m k rt m j izmanto kolekt vos aizsardz bas pas kumus:

Vibroizolācija ir viens no galvenajiem veidiem k samazin t vibr ciju radot elast gas saites

piem ram amortiz joši m ksti gumijas rokturi vai atsperes.

Vibrodz šana – darba galdu novieto uz pamatnes, kuram ir liela masa un apr ko to ar

nepieciešamiem amortizatoriem piem. amortiz joši gumijas vai termoelastoplastu palikt iem zem k j m

atsper m.

Vibr cijas iedarb bas samazin šanai darba dev js nodrošina nodarbin tos ar individuālās


11

Būvprojekts

aizsardzības līdzekļiem – tos lieto vibr cijas iedarb bas laik , piem ram, pretvibr cijas cimdi ar speci lu

vizkoelast gu (želejveid gu) vai gumijas polster jumu apavi ar speci lu vibr ciju amortiz jošu poliuret na zoli.

Parastie darba cimdi (kokvilnas das), kurus lieto liel k da a nodarbin to nesamazina plaukstas – rokas

vibr cijas iedarb bu, kas iedarbojas uz nodarbin to caur rok m, kad vi š lieto ier ces un apr kojumu.

Vibr cijas iedarb bas samazin šanas nol kos darba dev js veic optim lo darba organiz ciju un pl no

darba procesu t d veid , lai l dz minimumam samazin tu vibr ciju radošus procesus. Darba dev js darba

vietu un t s apr kojumu pl no t , lai nov rstu paaugstin tu vibr cijas iedarb bu. Samazin t vibr cijas

ekspoz ciju, kurai pak auts no darbin tais darba dev js var ar atbilstoši pl nojot darba laiku t.i. samazinot to

laiku, kur no darbin tais pak auts paaugstin tam vibr cijas l menim. Darba dev jam nodarbin tajiem

j nodrošina profesion la darba pieredze un j pied v izgl tojošas programmas, kas nodrošina nodarbin to

kvalifik cijas celšanu drošam darbam ar vibr još m iek rt m.

Nodarbinātie var samazināt plaukstas un rokas vibrācijas izraisīto risku ne tikai ar vibr ciju

absorb jošo cimdu un ar pret vibr cijas iedarb bu drošu ier ču lietošanu, bet ar ar sekojošiem pas kumiem:

• minim li izmantot rokas satv rienu t samazinot vibr cijas iedarb bas sp ku;

• n s t atbilstošu darba apģ rbu ar cimdus, lai rok m b tu silti;

• nepak aut sevi ilgstošai vibr cijas iedarb bai iev rojot atp tas pauzes;

• atp tin t un atbr vot roku satv rienu no iek rt m kad vien darba proces tas ir iesp jams;

• veikt regul ru iek rtu tehnisko apkopi;

• konsult ties ar rstu gad jumos kad ir aizdomas par vesel bas trauc jumiem kas ir rakstur gi vibr cijas

• slim bai un jaut t par iesp j m nomai n t darbu ar maz ku vibr cijas iedarb bu;

• izvair ties no boj tu ier ču izmantošanas.

Visa ķermeņa vibrācijas iedarbību samazināt pal dz sekojoši pas kumi:

• uz vibr jošas virsmas pavad t laika samazin šana;

• vibr jošu avotu vai virsmu meh niska izol šana;

• atbilstošas apr kojuma tehnisk s apkopes nodrošin šana;

• vibr ciju absorb jošu s dek u uzst d šana un t regul ra apkope.

7. Vides aizsardzība būvdarbu laikā

B vuz m jam j veic visi nepieciešamie pas kumi, lai nodrošin tu Vides aizsardz bas likumu un

noteikumu izpildi vis b vniec bas laik .

B vuz m jam ir j lieto t das b vniec bas metodes, kas nepies r o zemi deni un gaisu blakus

teritorij un gar b vmateri lu transport šanas ce iem. B vuz m jam j veic piesardz bas pas kumi, kas

ierobežo trokš a smaku vibr ciju un citu kait go ietekmi uz person lu, kas atrodas b vlaukum blakus

esošajiem iedz vot jiem, g j jiem, autobrauc jiem utt.

B vniec bas laik nedr kst pie aut nek du videi b stamu vielu nopl di dab , kas saind tu vai

izn cin tu k du no ekosist mas sast vda u. Nedr kst pie aut grunts de u saind šanu ar kait g m viel m. Ja

nopl de ir notikusi, ir j veic visi iesp jamie pas kumi negad juma seku likvid šanai, lai samazin tu videi

radušos pies r ojumus. B vniec bas procesa laik ir j seko l dz tam, lai nenotiktu nek das e as nopl des no

darba proces iesaist tajiem meh nismiem.

B vdarbi organiz jami un veicami t , lai kait jums videi b tu iesp jami maz ks. Vides un dabas


12

Būvprojekts

resursu aizsardz bas sanit raj s un droš bas aizsargjosl s b vdarbi organiz jami un veicami iev rojot ties bu

aktos noteiktos ierobežojumus un pras bas. Dabas resursu pat ri am j b t ekonomiski un soci li pamatotam.

Pirms zemes darbu uzs kšanas, k ar veicot plan šanas darbus b vlaukum no emama der g

augsnes k rta un neboj ta uzglab jama t l kai izmantošanai.

B vdarbu veikšanas proces nav pie aujama b vprojekt neparedz tu st d jumu ier košana, k ar

saglab jamo koku boj šana. Koku aizsardz bas pas kumi j paredz darbu veikšanas projekt .

Ja b vlaukum radušos r pniecisko un sadz ves notek de u pies r ojuma pak pe ir liel ka nek

noteikts normat vajos r d t jos pirms ievad šanas kanaliz cijas t kl tie att r mi atbilstoši reģion l s vides

p rvaldes izsniegt s dens lietošanas at aujas nosac jumiem.

Nav pie aujama dens (ar att r ta) novad šana no b vlaukuma pašteces ce un nesagatavot s

gultn s. dens atkl t s novad šanas veids un novadgr vju sist ma j paredz darbu veikšanas projekt .

B vdarbu laik b ves pašnieks b vlaukum var ieg t der gos izrakte us un izmantot dabas resursus

ja tas paredz ts b vprojekt .

8. Kvalitātes kontrole un nodrošināšana būvdarbu laikā

B vdarbu laik j iev ro Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 „Visp r gie b vnoteikumi”. Par darba

aizsardz bu b vlaukum ir atbild gs galven b vuz m ja atbild gais darbu vad t js, bet par atsevišķiem darbu

veidiem - darbuz m ju atbild gie darbu vad t ji.

Autotransporta un pašg j ju meh nismu kust bu b vlaukum organiz saska ar darbu veikšanas

projektu b vnormat viem un ce u satiksmes noteikumiem.

Par b vdarbu kvalit ti ir atbild gs b vuz m js. B vdarbu kvalit te nedr kst b t zem ka par Latvijas

b vnormat vos apb ves noteikumos un citos normat vajos aktos noteiktajiem b vdarbu kvalit tes r d t jiem.

B vdarbu kvalit tes kontroles sist mu b vuz m js izstr d atbilstoši savam profilam veicamo darbu veidam

un apjomam. B vdarbu kvalit tes kontrole ietver:

b vdarbu veikšanas dokument cijas pieg d to materi lu izstr d jumu un konstrukciju ier ču

meh nismu un l dz gu iek rtu s kotn jo kontroli;

atsevišķu darba oper ciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

pabeigt (nododam ) darba veida vai b vdarbu cikla (konstrukciju elementa) nosl guma kontroli.

Pabeigtos noz m go konstrukciju elementus un segtos darbus pie em ar pie emšanas aktu.

Nav pie aujama veicamo darbu uzs kšana, ja pas t t ja un b vuz m ja p rst vji nav sast d juši un

darbu izpildes viet parakst juši iepriekš jo segto darbu pie emšanas aktu.

Ja b vniec bas gait veidojas p rtraukums, kura laik iesp jami ar aktu pie emto segto darbu

boj jumi pirms darbu uzs kšanas veicama atk rtota iepriekš veikto segto darbu kvalit tes p rbaude un

sast d ms attiec gs akts.

T k b vniec ba tiek veikta par pas t t ja l dzek iem, tad Pas t t js saska ar saska ar sp k

esoš s likumdošanas pras b m b vdarbu kvalit tes kontrolei pieaicina b vuzraugu un iesniedz b vvald

b vuzrauga saist bu rakstu.

Pas t t js ir ties gs pieaicin t b vprojekta autoru autoruzraudz bas veikšanai ar saska ar sp k

esoš s likumdošanas pras b m.

B vniec bas valsts kontroli veic b vinspekcija atbilstoši B vniec bas likumam un citiem


13

Būvprojekts

normat vajiem aktiem.

B vobjektu pie em ekspluat cij saska ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.633 „Autoce u un

ielu b vnoteikumi” noteiktaj k rt b . B vobjekta pie emšanas akt nosaka ar pas t t ju saska otu termi u,

kur galvenais b vuz m js par saviem l dzek iem nov rš p c b vobjekta nodošanas atkl jušos b vdarbu

defektus. Min tais termi š nedr kst b t maz ks par vienu gadu nelieliem b vobjektiem vai maz ks par diviem

gadiem - daudzst vu un specializ taj m b v m ar maģistr laj m inženierkomunik cij m.

9. Satiksmes organizācija būvdarbu laikā

B vdarbi j veic nesl dzot piegu ošo ielu satiksmi. B vniec bas laik j nodrošina piek uve

zemesgabaliem kas atrodas b vobjekta teritorij .

Satiksmes organiz cijas sh mas var tikt main tas iepriekš to saska ojot ar Ludzas pils tas

pašvald bu. B vniec bas laik uz m jam j nodrošina satiksmes pl smu tai skait ar autobusu un smago

transporta l dzek u br va kust ba atbilstoši MK noteikumu Nr.421 pras b m un j izstr d kust bas

organiz šanas sh mas ar minim liem ierobežojumiem nodrošinot kvalitat vu satiksmes regul šanu. B vdarbu

laik j nodrošina iesp ja piek t b vniec bas posmam piegu ošaj s teritorij s, k ar j veic pas kumi, kas

nodrošin tu viet jiem iedz vot jiem p c iesp jas maz kas ne rt bas.

B vdarbu kas tiek veikti satiksmes telpas robež s vietas nepieciešams apr kot atbilstoši MK.421

pras b m. B vuz m js var individu li izstr d t satiksmes organiz cijas b vdarbu laik sh mas. Darba vietas

apr košana ar tehniskajiem l dzek iem j saska o Ludzas pils tas pašvald bu un valsts akciju sabiedr bu

"Latvijas Valsts ce i".

Vis b vniec bas posm b vuz m jam j atrisina ne tikai ar transportu bet ar ar g j ju kust bu

saist tie jaut jumi un j izstr d sh mas atbilstoši MK noteikumu pras b m. B vuz m jam noteikti j izv rt

papildus satiksmes negat v ietekme uz seguma st vokli b vniec bas laik un j veic pas kumi seguma

kvalit tes un funkcion t sp jas nodrošin šanai, gan pirms, gan p c b vdarbiem. Nepieciešam bas gad jum

j paredz seguma uzlabošanas, k ar citi nepieciešamie pas kumi.

10. Izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā vai pēc būvdarbu pabeigšanas pirms būves nodošanas ekspluatācijā, izmantošanas nosacījumi

emot v r b ves raksturu, funkcijas un veicamo darbus, b vdarbu laik vai p c b vdarbu

pabeigšanas pirms b ves nodošanas ekspluat cij ir pie aujama b ves izmantošana iev rojot sekojošus

nosac jumus:

10.1. Satiksmes organizācijai būvdarbu laikā : 10.1.1. B vdarbu laik Uz m jam j nodrošina satiksmes pl smu, tai skait ar smago transporta l dzek u

br va kust ba, atbilstoši MK noteikumu Nr.421 pras b m un j izstr d kust bas organiz šanas sh mas ar

minim liem ierobežojumiem, nodrošinot kvalitat vu satiksmes regul šanu. B vuz m js var

individu li izstr d t satiksmes organiz cijas b vdarbu laik sh mas.

10.1.2. Darba vietas apr košana ar pagaidu tehniskajiem l dzek iem j saska o ar pas t t ju un valsts

akciju sabiedr bu "Latvijas Valsts ce i".

10.1.3. Vis b vdarbu veikšanas laik , l dz b ves nodošanai ekspluat cij , j nodrošina nep rtraukta,

nep rprotama un droša satiksmes organiz cija.

10.1.4. B vdarbu laik j nodrošina iesp ja piek t b vniec bas posmam piegu ošaj s teritorij s, k ar j veic


14

Būvprojekts

pas kumi, kas nodrošin tu viet jiem iedz vot jiem p c iesp jas maz kas ne rt bas.

10.1.5. Vis b vniec bas posm b vuz m jam j atrisina ne tikai ar transportu, bet ar ar g j ju kust bu

saist tie jaut jumi un j izstr d sh mas atbilstoši MK noteikumu Nr.421 pras b m.

10.1.6. Satiksmes organiz šana veicama pa brauktuves esošo segumu vai jaunizb v to segumu iev rojot

10.1.2.un 10.1.3.punkt dotajiem nor d jumiem.

10.2. Brauktuves esošā seguma izmantošanai būvdarbu laikā : 10.2.1. B vuz m jam j izv rt papildus satiksmes negat v ietekme uz esoš s brauktuves seguma st vokli

b vniec bas laik un j veic pas kumi seguma kvalit tes un funkcion t sp jas nodrošin šanai gan pirms,

gan p c b vdarbiem. Nepieciešam bas gad jum j paredz seguma uzlabošanas, k ar citi

nepieciešamie pas kumi, lai ekspluat cijas laik netiktu pasliktin ts esoš seguma tehniskais st voklis

(tai skait to brauktuvju segumiem, ko paredz ts izmantot, k apbraucamos ce us).

10.2.2. B vuz m jam j izv rt papildus negat v ietekme no nelabv l gajiem laikapst k iem. Veicot darbus

iepriekš min tajos apst k os j veic pas kumi seguma kvalit tes un funkcion t sp jas nodrošin šanai gan

pirms, gan p c b vdarbiem, nepie aujot seguma s kotn j st vok a pasliktin šanos (tai skait to brauktuvju

segumiem, ko paredz ts izmantot, k apbraucamos ce us).

10.3. Brauktuves jaunizbūvētā seguma izmantošanai būvdarbu laikā : 10.3.1. Satiksmes organiz šana veicama pa jaunizbuv to segumu, kuram izb v t s visas b vprojekt

paredz t s konstrukt v s k rtas atbilstoši “Ce u specifik cijas 2014” nor d jumiem.

10.3.2. Pie aujama satiksmes organiz šana uz da ji izb v ta seguma (nav izb v tas visas b vprojekt

paredz t s konstrukt v s k rtas) ar nosac jumu, ka pirms n koš s seguma konstrukt v s k rtas

izb ves zem k esoš konstrukt v k rta (kas tika izmantota satiksmes organiz šanai) nav zaud jusi

s kotn jo kvalit ti un atbilst “Ce u specifik cijas 2014” noteiktajiem krit rijiem. Gad jumos, kad

satiksmes intensit tes vai nelabv l go laikapst k u ietekm da ji izb v tais segums ir zaud jis savas

s kotn j s paš bas, b vuz m jam bez papildu atl dz bas ir j veic seguma atjaunošana l dz

s kotn jam st voklim.

10.3.3. B vuz m jam j izv rt iesp jam s intensit tes un nelabv l go laikapst k u ietekme uz jaunizb v to

vai da ji izb v to segumu un emot v r iepriekšmin tos riskus ir j pie em l mums par jaunizb v t vai

da ji izb v t seguma izmantošanu vai pagaidu apvedce u veidošanu un izmantošanu b vniec bas

procesa un satiksmes organiz šanas vajadz b m.

10.4. Būves izmantošana būvdarbu laikā : 10.4.1. Visi b vdarbi veicami nep rtraucot b ves pamatfunkciju. B ve ir izmantojama b vdarbu laik ,

atbilstoši veicamo darbu raksturam pl nojot un organiz jot satiksmi pa esošo segumu, da ji izb v to jauno

segumu, izb v to jauno segumu vai pagaidu apvedce iem.

10.4.2. B vniec bas laik b vdarbus veikt p c b vprojekta visp r gaj da nor d t s sec bas, to preciz jot

Darbu veikšanas projekta izstr des laik .

10.5. Vispārīgie norādījumi būves izmantošanai būvdarbu laik ā : 10.5.1. Visi satiksmes organiz cijas un darba vietas tehniskie l dzek i j uzst da ne tr k k vienu dienu pirms

darba uzs kšanas un j no em t l t p c darba pabeigšanas.

10.5.2. B vdarbi tiek veikti nep rtraucot satiksmi. Nedr kst tikt trauc ta piek šana zemes pašumiem

b vdarbu laik .


15

Būvprojekts

10.5.3. B vniec bas objekt teritorij novietot s b ves un iecirk i nedr kst trauc t transporta piek uvi

priv t pašumiem.

10.5.4. Situ cij s, kad atsevišķu darbu veikšanas laik nav iesp jams nodrošin t piek uvi priv t pašumiem,

pirms min to darbu uzs kšanas pl not s darb bas saska ot ar pas t t ju un priv t pašumu

pašniekiem, kam b s liegta vai ierobežota piek uve savam pašumam.

10.5.5. Nepieciešam bas gad jum var izmantot priv t pašumu teritoriju, pirms tam rakstiski vienojoties ar

pašniekiem par zemes nomas noteikumiem.

Sast d ja:______________________E.Tolmanis

ŠAJ B VPROJEKT IR IEK AUTAS UN IZSTR D TAS VISAS NEPIECIEŠAM S DA AS ATBILSTOŠI B VAT AUJ

IETVERTAJIEM NOSAC JUMIEM.

E.Tolmanis

B vprakses sertifik ts

Nr.20-6980


16

Būvprojekts

11. DOP sējuma ģenerālplāns

cok

cok136.90

b

137.22

cok137.21

137.00cok

cok136.05

b

b

el.

el.

N

Dz

Dz

13

11/20 24/13d25

d25

d25 p

e

d25 pe

c.a.134.23

c.a.13

9.54

141.46

136.74

18

16

14

15

DzMN

N

JDz

aka

10

b

b

b

b

b

b

5b

b.br.

b

b

d110

d110

d110

pe

d110

d110

d110 pe

d110

pe

d110

pe

d25 p

e

n.atr.

n.atr.

n.atr.

n.atr.

n.atr.

n.atr.

140.88z.gr.

t139.4

4

t139

.35

d200

pe

d200 p

e

1kab

1kab 1kab

1kab

5v 0.4kV

2v 0

.4kV

1kab 0.4kV

1kab 0.4kV

5v 0.4kV

2v 0

.4kV

2v 0

.4kV

2v 0.

4kV

2v 0.4kV1kab 0.4kV

2v 0

.4kV

1kab 0.4kV

2v 0.4kV

gr

gr

gr

v.ap.144.33

v.ap

.144

.37

v.ap.149.14

v.ap.142.07

cok145.22

136.64

Dz

Dz

Dz

d110 p

e

d110

pe

c.a.13

9.56

140.770 1000

5v

1gk

2MDz

12

d200

pe d11

0

b

138.17

138.36

138.33

138.31

138.37

138.38

tel.

140.770 1000

138.320 1001

5va

a

a

a

Dz

Dz

MDz

Dz

2MDz

Dz

Dz

/

/

/

/

/

/

orient.

81/6

83/7

52

79

50

10

12

Kr.Barona iela

Kr.Barona iela

d200

d200orient.

orient

.

orient

.

orient.

d100

d100

d32

d200

d200

d200

pe d11

0

pe d25

pe d25

pe d

110

pe d

110

t137

.17

t137.06 t137.07

d200

orient.

orient.

orient.

orient.

d100

149.98

150.01

149.92

140.35

20

cok

cok

b

b

b

b

b b b

b

b

b

b

b

144

146

148

140

138

d32d32

b

b

b

b b b

b

11

MD

z

5v, 0,4

kV

2kab.

cok

npb

z.g

2kab., 0

,4kV

kab., 0,4kV

kab., 0

,4kV

kab., 0

,4kV

3kab., 0,4kV

kab.

, 0,4

kV2kab., 0,4kV

kab., 0,4kV

kab., 0,4kV

kab.

kab.

kab.

kab.

kab., 0,4kV

kab., 0,4kV

2kab

., 0

,4kV

kab., 0,4kV

2kab

., 0

,4kV

b.br.

b.br.

W0

W0

Nobrauktuve Pk0+16

Nobrauktuve Pk0+38

Nobrauktuve Pk0+58

Nobrauktuve P

k0+72

Nob

rauktu

ve Pk0

+84

Nobra

uktu

ve P

k1+20

Pk1

+00

+10

+20

+30

+40

+50

+60

+70

+80

+90

+10

+20

+30

+40

+50

Pk1+52

1

Pk0+00

2

N

E

S

W

K1

K1

K1

K1

+10

+20

+30

+40

+50

+60

+70

+80

+90

+10

+20

+30

+40

+50

W1 W1 W1 W1 W1 W1 W1

W0W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0

W0 W0

W0

W0

W0

W0

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W1

W0

W0

W1

W0

W0

W0 W0

W1

W1

W0

W0

W0

W0

W0W1

W1

W0

W0 W0

W0

W1

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

/

MES

1. B vniec bas laik iev rot gaisvadu un pazemes komunik ciju aizsardz bas pras bas.

2. Pirms b vdarbu uzs k anas izsaukt visu ieinteres to organiz ciju p rst vjus, lai uz vietas preciz tu

eso o n enierkomunik ciju atra an s vietas un dzi umus.

3. Izpildot b vdarbus iev rot komunik ciju aizsardz bas noteikumus.

4. Ce a z mes uzst d mas saska ar LVS 77-2:2010. Z mju izm ru grupa-I.

5. Ce a z mes uzst d mas uz cinkota met la balstiem ar diametru 60mm.

6. Ce a z mes izgatavotas no cinkota met la, kas p rkl ts ar gaismu atstarojo u materi lu (I klases

gaismu atstarojo virsma), horizont lie apz m jumi kr sojami ar termoplastisku materi lu.

SEGAS TIPI UN KONSTRUKCIJAS

Nr. segas tips segas konstrukcija segas k rtas

1

Segas konstrukcija brauktuvei

AC11surf, h=4cm

2. AC22base, h=7cm

3. s 0/45 h=12cm

4. s 0/56 h=18cm

5. Saliztur ga k rta, h=50cm

6. Eso grunts

2 2.

3 2. Skalota smilts 0/5 h=5cm

4 cm

2. Eso grunts vai uzb ruma grunts

asfaltbetons

1. tips 3.

4.

2.1.

5.

6.

2.tips2.

3.1.

4.5.

3.tips2.

3.1.

4.5.

4.tips

1.

2.

M:500

proj. betona apmales 100.22.15 (2cm virs brauktuves)

telefona kabelis

brauktuves mala ar apmali

proj. betona apmales 100.22.154cm virs brauktuves

brauktuves mala bez betona apmales

StadijaMarka un

Amats

BP DOP-1

numursParaksts Datums

1:500

10.2015

10.2015

10.2015E.Tolmanis

Proj.d.vad.

Proj. vad.

E.Tolmanis

E.Tolmanis

Konts:LV59 UNLA 0050 0046 30860

telefona kabelis

proj. betona apmales 100.20.8

Apgaismojuma balsts

W0

W1

/

(datums) (paraksts)

10.2015.g

vad t ja apliecin jums

20-6980

E. TOLMANIS

KRDB/PR/2015/9

P-262/2015

PROJEKTA SAST VS - Ludza...4.sējums - Darbu organizēšanas projekts. Jurdža ielas pārbūve...

Documents

Transcript of PROJEKTA SAST VS - Ludza...4.sējums - Darbu organizēšanas projekts. Jurdža ielas pārbūve...