Kā un kāpēc Latvija ir atteikusies

no koka daudzstāvu apbūves?

mežs | koks | attīstība

Uldis Spulle

Latvija izsenis

• Jau no seniem laikiem cilvēkam vispieejamākais būvniecības materiāls ir bijis koks.

• Daudzstāvu apbūves pirmsākumi meklējami viduslaiku pilsētās, jo ar aizsardzības joslu apjoztajā pilsētu iekšienē zeme bija ļoti dārga un cilvēki meklēja iespējas uz nelielā zemes pleķīša apvienot visu gan:

o saimniecisko darbību;o noliktavas;o dzīvošanu.

Avots:www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/vecriga/tris-brali/

• Šī būvniecības veida attīstības sākuma posms Latvijā bija 19.gs. vidū – attīstījās rūpniecība un ar to saistītā cilvēku migrācija.

• Iedzīvotāju skaits pilsētās pieauga par 88%. Pieauga arī pieprasījums pēc lētiem un kompaktiem dzīvokļiem.

• Sākas 3 līdz 6 stāvu daudzdzīvokļu īres namu būvniecība.

Latvija 19.gadsimta vidū

• Rīgā bija trīs rajoni:- mūra būvju (Vecrīga);- mūra būvju (ap Vecrīgu);- mūra un koka būvju (pilsētasnomales).

Avots:commin.org/upload/Latvia/LV_Planning_System_in_Latvian.pdf

• Rūpnīcu strādnieku dzīvojamo rajonu būvniecībā attīstījās koka daudzstāvu apbūves principi.

• Specifisku norādījumu sienu izveidē no statiskā un siltuma aizturēšanas viedokļa nebija.

• Izvēlējās lētāko, bet nebūt ne labāko sienas konstruktīvo risinājumu.

Latvija 19.gadsimta beigās

Avots:www.vieglicelot.lv/lv/object/kurzemes-atslega-1.htm Avots:www.diena.lv/sodien-laikraksta/par-graustiem-vairs-nesauc

• No 1850. gada, 60 gadu laikā, Rīgas iedzīvotāju skaits seškāršojās.• Latvijas pilsētas piedzīvoja lielu būvniecības uzplaukumu. • 1901.gadā Rīgā pabeigto koka un mūra ēku īpatsvars 63:37• 1904.gadā apstiprināja Rīgas vispārējos būvnoteikumus un bija spēkā līdz

1940.gadam.• Rīgas vispārējos būvnoteikumos minēts, ka ķieģeļa mūra minimālais

biezums 0,51 m, koka 0,18 m.

Latvija 20.gadsimta sākumā

Avots:www.letonika.lv/atbildes kuras tumekle

• 1913. gadā Rīgā uzcelti apmēram 7000 jaunu dzīvokļu. To vērtība kopā ar gruntsgabaliem sasniedza 20 miljonus zelta rubļu.

• 1913.gadā pabeigto koka un mūra ēku īpatsvars 39:61.

• Ēku būvniecība attīstījās divstāvu koka statņu konstrukcijas ar planku aizpildījumu.

• Netika ievēroti būvfizikas pamatprincipi, kā rezultātā koks laika gaitā sāka bojāties. Apmetums un ķieģeļu apšuvums to vēl pastiprināja.

• Ja ēka bija nonākusi sliktā tehniskā stāvoklī, atjaunošanas izmaksas bija ļoti lielas.

Latvija 20.gadsimta sākumā

Avots: www.videsvestis.lv/content.asp?ID=57&what=48

• 1.Pasaules kara laikā dzīvokļu skaits samazinājās par 23,8%, visvairāk cieta koka ēkas uzraudzības un remonta trūkuma dēļ.

Avots: dspace.lu.lv/dspace/bitstream/7/933/1/lura1940s02n04.pdf

Latvija starpkaru periodā

• Pēc 1918. gada iedzīvotāju skaits bija samazinājies no 2,5 līdz 2 miljoniem.• Līdz ar to Latvijā nebija dzīvokļu krīze, tas neattīstīja būvniecību un

būvmateriālu rūpniecību.• Pēc kara rūpniecības nozares faktiski neeksistēja, viss vērtīgais materiāls

bija pārvests uz Krieviju, arī profesionāli inženieri un strādnieki.• Agrārā reforma radīja iedzīvotāju sadalījumu

valsts teritorijā.• Agrārās reformas sākumposmā nodrošināja

koksnes resursu izsniegšanu ar atvieglotiem noteikumiem lauksaimniekiem.

• Būvniecība tempi laukos uzskatāma par ārkārtēju notikumu Latvijas ēku būvniecības vēsturē.

Avots:www.vitber.lv/english/produkty/knigi/kniga_latvijas_agrara_reforma_1930_g_zemkopibas_ministrijas_izdevums_riga

Latvija starpkaru periodā

• No 1920. līdz 1929. gadam laukos uzbūvēja gandrīz 84 tūkstoši jaunu dzīvojamo ēku, vidēji katra ar 3 istabām.

• Joprojām būvēja statņu ēkas, starpstatņus aizpildīja ar apstrādātiem guļšķautņiem jeb paku kokiem, jumtus lauku sētās pārsvarā sedza ar salmiem, niedrēm, lubiņiem. Pēcāk izmantoja azbestcementa plāksnes, jumta papi vai skārdu.

• Agrārās reformas pirmā etapa noslēgumā valsts par prioritāti izvēlējās eksporta veicināšanu.

• 1936.gadā ierobežoja koksnes iekšzemes patēriņu, manīja noteikumus par būvmateriālu izsniegšanu būvniecībai laukos.

• Pirms 1941. gada bija vērojama būvniecības atpalicība no Rietumeiropas valstu būvniecības, tai skaitā arī koka ēku būvniecībā.

Latvija starpkaru periodā

+100 milj.LVL

«Par saimniecības ēkas uzcelšanu pēc projekta un no ugunsdrošiem materiāliem piešķīra prēmiju, kas

dažkārt gandrīz pilnībā nosedza būvniecības izmaksas.»Avots: Agropols, «Kā zemniekus atbalstīja Ulmaņlaikos», 2006.g.feb.

«Arī sienu atjaunošanai lauksaimnieki varēs saņemt materiālus uz atvieglotiem noteikumiem,

pārbūvējot koka sienas par mūra sienām.» Avots: Latvijas kareivis, 12.06.1936.

Avots: Latvijas statistikas atlass, M.Skujenieks, Rīga 1938.g.

«Valsts piemaksāja lauksaimniecības

produkcijas ražotājiem, īstenoja plašas sociālas

programmas, lai noturētu lauksaimniekus laukos.»

ŠĶĒRSSUBSĪDIJA

Tā rezultātā Latvijā pilnībā tika apturēta koka būvniecības attīstība atbilstoši jaunākajiem atklājumiem un modernajām tehnoloģijām. Karš neieviesa izmaiņas un arī

plānveida ekonomikas periodā (1940-1990) nekas nemainījās.

Eksports, milj. LVL 1925 1937Kokrūpniecības produkti 45,5 140,2

(kokmateriāli, finieri)

Lauksaimniecības produkti 97,3 93,0(sviests, gaļa, lini, u.tml.)

Latvija starpkaru periodā un Lielbritānija vakar

• Lielbritānijā 1934.gadā Koku tirdzniecības federācija iniciēja organizācijas izveidi koku patēriņa veicināšanai «Timber development association».

• Mērķis propagandēt koksnes lietošanu pēc iespējas lielākā apmērā būvdarbos un dažādās rūpniecības nozarēs.

• Koktirdzniecības pārstāvji bija spiesti reaģēt, jo pieauga konkurence būvniecībā ar tēraudu, betonu, akmeni, gumiju u.c. materiāliem.

• Jaunās organizācijas dibinātāji mēģināja aģitēt arī Latvijas koku eksportieru aprindas.

• Un ir tikai loģiski, ka šodien Lielbritānija ir koksnes izmantošanas inovatori:

Murray Grove Building, Londonā

Avots:www.nytimes.com/interactive/2012/06/05/science/0605-timber.html?ref=science

Latvija pēc 1945. gada

• Kārtējais naftas cenu kāpums nodrošināja padomju režīmam ieņēmumus, daļu no tiem novirzīja pārtikas un antiagrārai reformai – cilvēku kolektivizācijai, lauku apvienošanu ciematos.

• «Uzdevums ir tāds, lai viensētu likvidācijas un pilsoņu pārcelšanas tempi ar katru gadu pieaugtu. Ja šajā gadā mēs apņēmāmies pārcelt 1,5 tūkstošus, tad organizatoriskais darbs šajā virzienā bija nulles vērtībā. Tagad tāda darba pirmā pieredze ir parādījusies, tātad tempi būtu jāpalielina: 1972. gadā ir jābūt - 3000, 1973. gadā - apmēram - 5000. Mēs apņēmāmies pārcelt 25 000 viensētu»

Izvilkums no Ē.Pētersona runas 1971. gada 29. septembra LPSR Ministru Padomes Prezidija sēdē

Avots»http://vip.latnet.lv/lpra/no_viensetam.htm

Latvija un Jelgava pēc 1945. gada

• 1945.gadā Baltijas valstīm sākās kolonizācijas process.• Iedzīvotāju demogrāfiskā sastāva mākslīgas izmaiņas, plaši izvērsta

pārkrievošanas politika. Tas noteica arī būvniecības politiku.• Uzskatāms piemērs ir Jelgavas atjaunošana.

Avots:www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/jelgavas-vecpilsetas-kvartals

Avots:http://blog.aigsia.lv/2011/12/jelgavas-sv-trisvienibas-baznicas-tornis/

Tautas komisāru 1945.gada apstiprinātais Jelgavas attīstības plāns...

Zemgales Komunists Nr.124 (1947, 30.jūl.)tā arī palika tikai plāns, jo ...

Jelgava pēc 1945. gada

• 1949.g. pilsētas vadība lūdza LPSR Ministru padomi jaunajā piecgadu plānā paredzēt, ka Jelgavā jābūt 17 lieliem rūpniecības objekti.

• Pirmās atjaunotās dzīvojamās ēkas būvēja vācu karagūstekņi, interpretējot Bauhaus stilu padomju laika būvēs.

• Iedzīvotāju pārvietošanas politikas īstenošanai bija nepieciešama industriālā un dzīvojamo ēku būvniecība.

• Dzīvojamās ēkas bija trīs līdz četru stāvu ķieģeļu mūra būves ar koka konstrukcijas starpstāvu pārsegumiem un azbestcementa lokšņu jumta segumu.

• 60.gados Jelgavā tika sākta sērijveida daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecība (316.sērijas piecu stāvu dzīvojamās ēkas ar maza gabarīta dzīvokļiem).

14

Latvija līdz 1991. gadam

• 60.gados būvēja daudzdzīvokļu ķieģeļu ēkas.• 70. un 80.gados, veidojot rūpnieciskos rajonus, iebraukušajiem

strādniekiem bija nepieciešama dzīvojamā platība, izveidojās mikrorajoni. • Saskaņā ar detālplānojumu dzīvojamo ēku kvartālā tika paredzēts

sabiedriskais centrs, tirdzniecības un pakalpojumu iestādes, bērnu dārzi un citas infrastruktūras iestādes.

• Sāk būvēt lielpaneļu konstrukcijas dzīvojamās mājas, kuras ražoja ēku būvniecības kombinātos.

• Ēkas būvēja fenomenālos ātrumos, ar tām tehnoloģijām un darbaspēku, kāds toreiz bija pieejams.

15Avots:rentinriga.lv/lv/sakums/objekti/objekts/ID25760 Avots:http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Plavnieku_mikrorajons.jpg

• Tautsaimniecība tika attīstīta centralizēti, atbilstoši piecgades plānam.• Projektējamie būvniecības materiāli – betons un tērauds.• Enerģija nav jātaupa – tā ir pārpārēm.• Visā PSRS attīstās citas jomas, tikai ne koka būvniecība.

Latvija līdz 1991. gadam

Avots: www.motormuzejs.lv/pub/index.php?id=194&gid=5&lid=65

• Padomju Savienībā ražoja kravas auto uz “Moskvič 400” bāzes, virsbūve bija no bērza koksnes un tautā saukts par “buratino”.

Latvija līdz 1991. gadam

Domu virzība koka izmantošanai būvniecībā bija:• 1979.gadā lēmums "Par līmētu koka konstrukciju ražošanas uzņēmuma

celtniecību Līvānos".• 1980.gadā lēmums "Par koka paneļu māju un koka detaļu komplektu, kas

paredzēti mājām, kuru sienas izgatavotas no vietējiem materiāliem, rūpnieciskās ražošanas tālāku attīstīšanu dzīvokļu celtniecībai laukos".

• 1982.gadā lēmums "Par koka paneļu māju ražošanas palielināšanu Līvānu māju celtniecības kombinātā".

17

Latvija līdz 1991. gadam

• 70 – 80.gados Līvānos tika uzbūvēts māju būves kombināts, kurā ražoja 80.gados populārās „Līvānu mājas”.

• Koka māju būves rūpnīcas iegādes rezultātā, Latvijā radās Līvānu māju ciemati. Ideja laba, bet realizācija kā parasti!

• Nerealizējās projekts importēt iekārtas un ražot līmētās koksnes konstrukciju vistu kūtis, jo nebija nekādas pieredzes šādu tehnoloģiju un konstrukciju izveides jomā.

Avots:www.videstehnika.lv/lv/ekovates/

Latvija pēc 1991. gada

• Latvijas būvniecības tiesību attīstībā jauns attīstības posms sākās 1998. gadā, kad LR Saeima pieņēma likumu „Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”.

• Uzskaitītie posmi norāda vien uz to, ka Latvijas būvniecības nozare vēl joprojām nav uzsākusi jaunu attīstības etapu, kurā būtu mūsdienu prasībām atbilstošāk veidots jauns Būvniecības likums un, kurā būtu ietverts mūsdienām atbilstošs mērķis un tiesību normas...

19

Latvija šodien

• Viens piemērs:Avots:www.smgprojects.lv/timberframe.htm

20

Paldies par Jūsu uzmanību!

http://www.ztc.lv www.husvik.lv

www.husvik.lvwww.husvik.lv