Kāpēc Latvijas sievietes ir ‘kulturālākas’ ?

Jānis Daugavietis, Anna LeiškalneLKA, CSP

2016.gada 4.novembris, Rīga // Latvijas Kultūras akadēmijas ‘Zirgu pasts’

Atšķirības sieviešu un vīriešu kultūras patēriņā un līdzdalībā:problēma?

Atšķirības ir būtiskas.

Vēl lielākas, nekā citur ES, pasaulē.

Nepietiekami pētītas un ne līdz galam skaidras.

EUR

OST

AT (2

016)

Cul

ture

stat

istic

s — 2

016

editi

on

CSP (2015) EU-SILC modulis Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē

CSP (2015) EU-SILC modulis Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē

Proportion (%) of women PhD graduates, 2012 Source: Eurostat – Education Statistics (online data code: educ_grad5)

CSP (2014) Pētniecības statistika

“Dziesmu svētki mainīgā sociālā vidē” (2002 Baltijas studiju centrs)

“Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs” (2014 Culturelab)

Problēma!

… jo dzimumu atšķirības kultūrā, visdrīzāk, norāda uz strukturālām dzimumu uzvedības atšķirībām, un to sekas nav jaukas un piemīlīgas …

Life expectancy at birth, gender gap, 2014(years, female life expectancy - male life expectancy)

Jūtīgākas dvēseles?Garīgākas būtnes?Atvērtākas mākslai?Maigākas dabas?

Kāpēc sievietes kultūrā(īpaši ‘augstajā’) ir aktīvākas?

Pieņēmums

Atšķirības sieviešu un vīriešu kultūruzvedībānosaka atšķirīgi:

habitusi

kultūras kapitāli

Habitus meitenēm agrīnā socializācijas rezultātā “licis” būt uzcītīgākām kultūras kapitāla krājējām, kas, savukārt, veicinājis kultūras un mākslas zināšanu labāku internalizāciju nekā puišiem.

Latvijas zēnu un meiteņu un zēnu vidējie sasniegumi SSNP (PISA) 2012

Lai gan meiteņu rezultāti matemātikā daudzviet ir augstāki par zēnu rezultātiem, viņas biežāk šaubās par savām spējām un zināšanām šajā jomā

Meitenēm arī augstāki sasniegumi 2015. gada valsts centralizētajos eksāmenos

Geske, A. et al (2013) Latvija OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2012 – pirmie rezultāti un secinājumi. Rīga: LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts, lpp.54-55; 67-68.

OECD (2014). PISA 2012 results in focus: what 15-year-olds know and what they can do with what they knowValsts izglītības centra dati (2016) Valsts pārbaudes darbi: norises statistika un rezultātu raksturojums.

Dzimums un izglītība

Zēnu Meiteņu Starpība (Z-M)

Matemātika 489 493 -4

Dabaszinātnes 495 510 -15

Lasīšana 461 516 -55

Kas ietekmē sasniegumus skolā (I)?

Vecāku prasību un tolerances atšķirības, ko (vecākiem to apzinoties vai nē) ietekmē bērna dzimums (Garner, Estep, 2001)

Izglītības sistēma: līdz 9. klasei bērnam jāiegūst izpratne par dzimumu līdztiesību UN dzimumu lomām (MK, 2014); mājturības/darbmācības grupu dalījums a priori pēc bērna dzimuma

Skolotāja dzimumu lomu izpratnes ietekme (Labklājības ministrija, 2005a)

Garner, P. W., Estep, K. M. (2001). Empathy and emotional expressivity. Encyclopedia of women & gender, 1, 391-402.MK (2014)Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem. Ministru kabineta

noteikumi Nr.468. Rīgā 2014.gada 12.augustā (prot. Nr.43 30.§), http://www.likumi.lv/doc.php?id=268342Labklājības ministrija (2005a). Situācijas analīze izglītības sistēmā par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Rīga, Latvija

Kas ietekmē sasniegumus skolā (II)?Mācību grāmatas: sieviešu un vīriešu attēlojums tekstā un ilustratīvajos materiālos (Pičukāne, Ķīkule, Zemīte, 2002; Labklājības ministrija, 2005b)

Bērnu peer pressure, meiteņu un zēnu popularitātes sasaiste ar dzimumu lomām (Adler, Kless, 1992)

Kultūras, sabiedrības ietekme (Nollenberger, Rodrigues-Planas, Sevilla, 2014)

Pičukāne E., Ķīkule I., Zemīte S. (2002). Dzimuma lomu attēlojums mācību grāmatās latviešu valodā. – Rīga: Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienībaLabklājības ministrija (2005b). Vadlīnijas mācību grāmatu veidotājiem: dzimumu līdztiesības principu integrēšana mācību grāmatās. Rīga; Latvija.

Adler, P. A., Kless, S.J., Adler, P. (1992). Socialization to Gender Roles: Popularity among Elementary School Boys and Girls. Sociology of Education, Vol. 65, No. 3. Pp. 169-187

Nollenberger, N., Rodríguez-Planas, N., & Sevilla, A. (2014). The Math Gender Gap: The Role of Culture. The American Economic Review, 106(5), 257-261.

Kopsavilkums: meitenēm iemācītais un tā sekas

Konformistiskāka uzvedība

Labākas sekmes

Lielāks kultūras (sākum)kapitāla uzkrājums

Veiksmīgāka kultūras socializācija un adikcija

Aktīvāka līdzdalība, patēriņš

Paldies!

Abstrakts akceptētais

Praktiski katrs kultūras līdzdalības un patēriņa pētījums uzrāda būtiskas atšķirības sieviešu un vīriešu starpā, tomēr retajā ir sniegti apmierinoši šo atšķirību skaidrojumi. Sievietes statistiski nozīmīgi ir “kulturālākas”: tās vairāk lasa, biežāk apmeklē kultūras pasākumus, dzied, dejo utt. Šīs dzimumu atšķirības Latvijā ir vēl lielākas nekā citās ES valstīs. Tās faktiski turpina reproducēt dzimumu nelīdztiesību un rada permanentas dzimumu sociālās kohēzijas problēmas. Disproporcionāli liels sieviešu īpatsvars mākslās, īpaši amatieru līmeņa, rada arī zināmus estētiskos un praktiskos ierobežojumus (piemēram, kopkoris, kas skan pēc sieviešu kora).Savu pamatpieņēmumu par atšķirībām sieviešu un vīriešu kulturuzvedībā (kultūras līdzdalībā un kultūras patērēšanā) mēs būvējam balstoties uz Pjēra Burdjē (Piere Bourdieu) kultūras kapitāla un habitusa koncepcijām. Tajā izglītošanās un mācības posmā, kad mēs apgūstam pamata zināšanas par kultūru un mākslu, ieskaitot to, kādām būtu jābūt mūsu attieksmēm pret šo jomu, meiteņu sekmes ir labākas. Skaidrojot atšķirības sieviešu un vīriešu kultūras praksēs un orientācijās, mēs sakām, ka sieviešu grupas habitus meitenēm agrīnā socializācijas procesā licis būt uzcītīgākām kultūras kapitāla krājējām, kas veicinājis kultūras un mākslas zināšanu labāku internalizāciju nekā puišiem. Tas, kombinācijā ar citiem veicinošiem faktoriem, visu turpmāko dzīvi sievietes padara par intensīvākām kultūras patērētājām.