Par sadarbības veicināšanu ar Nodarbinātības valsts aģentūru un izglītības iestādes līdzdalību bezdarbnieku un darba meklētāju izglītošanā

Ilze BranteIZM Profesionālās izglītības

centra vadītāja

2005.gadā

Profesionālās izglītības programmas Novērtētas: 541 profesionālās tālākizglītības programmas 542 profesionālās pilnveides izglītības

programmas

2005.gadāProfesionālās izglītības programmu licencēšana un akreditācija, profesionālās izglītības iestāžu akreditācija

Izsniegtas licences: 158 profesionālās tālākizglītības programmām 133 profesionālās pilnveides izglītības programmām

Organizēta akreditācija: 135 tālākizglītības programmām 128 profesionālās izglītības iestādēm, t.sk., 35

profesionālās pilnveides izglītības iestādēm vienam eksaminācijas centram 4 profesionālām

kvalifikācijām

2005.gadā Centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni profesionālās tālākizglītības programmās nodrošināti:

28 privātajām un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm

20 Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajām izglītības iestādēm

Pārbaudīts un apstiprināts saturs 847 komplekti 54 kvalifikācijām profesionālās tālākizglītības programmām

Apstiprināti 847 centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisiju sastāvu saraksti

Normatīvie dokumenti

Par pamatnostādnēm “Izglītības attīstības koncepcija 2006. – 2010.gadam”

Izglītības attīstības politikas pamatprincipi Sadarbība – izglītības jautājumu risināšanā tiek iesaistītas visas ieinteresētās

puses: Izglītības darbinieki, skolēni, studenti, vecāki un ģimene, pašvaldības un valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas, sabiedrība;

Sistēmiskums – augsts institucionālās sadarbības un partnerības pieejas nodrošinājums izglītības jautājumu risināšanā kā Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros, tā sadarbībā ar citām institūcijām;

Pēctecība – nepārtrauktība izglītības mērķu īstenošanā, nodrošinot loģisku pēctecību līdzšinējam darbam izglītības jomā;

Ilgspēja – izglītības lēmumu pamatotība un līdzsvarota attīstība; Pieejamība – visiem sabiedrības locekļiem ir vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību; Koordinācija – tiek īstenota integrēta pieeja pārmaiņu plānošanā un ieviešanā,

nodrošinot vienotu vadību un pārmaiņu koordināciju starp dažādām izglītības pakāpēm un veidiem.

Izglītības attīstības pamatnostādņu pamatmērķis

Veidot sabalansētu izglītības sistēmu, kas nodrošina uz zināšanām balstītas, demokrātiskas un sociāli integrētas sabiedrības veidošanos mūža garumā, sekmē Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanos, iekļaujoties Eiropas izglītības telpā, kā arī vienlaikus saglabājot un attīstot Latvijai raksturīgās kultūras vērtības.

Izglītības attīstības pamatnostādņu mērķi

Uzlabot izglītības kvalitāti dabaszinātnēs visās izglītības pakāpēs

Attīstīt iedzīvotāju iekļaujošo izglītību mūžizglītības kontekstā

Pilnveidot izglītības piedāvājumu atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir izdevis jaunus ārējos normatīvos aktus:

Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi nr. 451 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinoši dokumenti”. Stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī un aizvieto Izglītības un zinātnes ministrijas 2002.gada 21.jūnija instrukciju Nr.7 “Kārtība, kādā izgatavo, saņem un uzskaita un veic ierakstus profesionālās izglītības dokumentu veidlapās” un Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumus Nr. 339 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un dokumenti par akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi”.

Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr. 773 “Profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtība”.

Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta noteikumi Nr.613 “Kārtība, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu vadītājus”.

Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumi Nr. 902 “Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti”. Stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī un aizvieto Izglītības un zinātnes ministrijas 2002.gada 18.aprīļa instrukciju Nr.1 “Kārtība, kādā izgatavo, saņem, uzskaita un veic ierakstus profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinošu dokumentu veidlapās”, Izglītības un zinātnes ministrijas 2003.gada 21.oktobra instrukciju Nr.6 “Apliecību par profesionālās ievirzes izglītību un apliecību par profesionālās pilnveides izglītību dublikātu saņemšanas kārtība” un ministru kabineta 2002.gada 12.februāra noteikumus Nr.55 “Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti”.

Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr. 967 “Centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība”. Stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī un aizvieto Izglītības un zinātnes ministrijas 2001.gada 10.oktobra instrukciju Nr.11 “Centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība” un Ministru kabineta 2000.gada 7.novembra noteikumus Nr. 383 “Noteikumi par profesionālām kvalifikācijām, kuras iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni”.

Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumi Nr. 9 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, aizvieto Ministru kabineta 2004.gada 31.augusta noteikumus Nr. 757 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centrs īsteno Eiropas Savienības

struktūrfonda finansēto Nacionālās programmas projektu

“Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un

sociālo partneru iesaistei un izglītošanai”.

Viens no projekta īstenošanas virzieniem ir Reģionālo profesionālās izglītības un nodarbinātības padomju izveide un darbība.Izveidotas: - Kurzemes profesionālās izglītības un nodarbinātības padome, sekretariāta vadītāja - Velta Tīla (Liepājas 31.arodvidusskola);

- Vidzemes profesionālās izglītības un nodarbinātības padome, sekretariāta vadītāja - Aina Kokare (Priekuļu lauksaimniecības tehnikums);

- Dienvidlatgales profesionālās izglītības un nodarbinātības padome, sekretariāta vadītāja - Eridiāna Oļehnoviča (Daugavpils universitāte);

- Zemgales profesionālās izglītības un nodarbinātības padome, sekretariāta vadītāja - Janīna Rudzīte (Jelgavas Amatniecības vidusskola).

Lūdzu uzsākt sadarbību ar Reģionālās profesionālās izglītības un nodarbinātības padomes sekretariātu vadītājiem!

Profesionālās izglītības programmu īstenošanas formas

LR Izglītības likums un Profesionālās izglītības nosaka šādas izglītības ieguves formas:

klātiene; neklātiene (neklātienes formas paveids - tālmācība); pašizglītība; izglītība ģimenē.

Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmas apguvi klātienes, kā arī neklātienes formā.

Klātiene - izglītības ieguves forma, ko raksturo mācību (studiju) programmas apguve, regulāri apmeklējot izglītības iestādē organizētās nodarbības pēc noteikta saraksta; klātienē nodarbības notiek tiešā skolotāja (pasniedzēja) kontaktā.

Neklātiene - izglītības ieguves forma, ko raksturo:

patstāvīga studēšana (mācīšanās) izglītības iestādes vadībā un pēc tās izstrādātas programmas;

daļējs nodarbību kontaktstundu skaits, kas nepieciešamas temata (programmas) apguvei un apguves līmeņa novērtēšanai;

neklātienē mācīšanās notiek patstāvīgi, izmantojot grāmatas un citus studiju materiālus, veicot izglītības programmā paredzētos pārbaudes darbus;

sazināšanās ar izglītības iestādi notiek, izmantojot pastu un citus mūsdienu sakaru līdzekļus.

Tālmācība (arī e-mācība) - izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo:

īpaši strukturēti mācību materiāli; individuāls mācīšanās temps; īpaši organizēts izglītības sasniegumu

novērtējums; dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu

izmantošana.

E - mācību procesa organizēšanu raksturo:

īpaši strukturēti elektroniskie mācību materiāli; individuālās mācīšanas temps; īpaši organizēts elektroniskā veidā izglītības

sasniegumu novērtējums; elektronisko saziņas līdzekļu nodrošinājums un to

izmantošana mācību procesa nodrošināšanā.

Profesionālās izglītības programmu izstrādā atbilstoši likumam un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem un noformē atbilstoši IZM PIC 2004.g.04.06. rīkojumam nr.42 “Par “Norādījumu profesionālās izglītības programmu noformējumam” apstiprināšanu”.

Lēmumu par licences izsniegšanu profesionālās izglītības programmai pieņem Profesionālās izglītības programmu licencēšanas komisija.

Neklātienes profesionālās izglītības programma ietver: ne mazāk kā 30% kontaktstundu (teorija un

praktiskās mācības izglītības iestādē vai uzņēmumā) no klātienes apgūstamās programmas minimālā apjoma;

70% patstāvīgais darbs. Plānojot neklātienes programmas plānošanu jāņem vērā: neklātienes izglītības programmas aprakstā jāievēro visi nosacījumi, kas attiecas uz klātienes programmas aprakstu.

Neklātienes izglītības programmas apguvi noslēdz kvalifikācijas eksāmeni un citi valsts profesionālās izglītības standartā noteiktie valsts noslēguma pārbaudījumi.

Paldies par uzmanību!