Darba devēju aptaujas par kvalificēta darbaspēka

pieprasījumu rezultāti Anita Līce, 04.09.2016.

Ievads Darba devēju aptauja1 par kvalificēta darbaspēka pieprasījumu tika īstenota no 2016.gada 12.augusta līdz

26.augustam, izsūtot jautājumus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedriem, nozaru ekspertu

padomēm, kā arī publicējot internetā. Tika apkopotas 98 uzņēmumu atbildes no visām NACE nozarēm,

pārsvarā no lieliem vai vidējiem uzņēmumiem.

Aptauja aptver šādus galvenos jautājumus:

- Kādi darbinieki uzņēmumiem ir nepieciešami?

- Kā uzņēmumi piesaista darbiniekus?

- Kā uzņēmumi veicina darbinieku tālākizglītību?

Tāpat arī ar aptaujas palīdzību tika identificēti labās prakses piemēri uzņēmumu darbinieku kvalifikācijas

celšanai, kā arī pretendenti ārpus formālās izglītības (pieredzē) apgūtas profesionālās kompetences

novērtēšanai un atzīšanai.

Ņemot vērā, ka aptaujas respondenti neveido reprezentatīvu Latvijas uzņēmumu izlasi, aptaujas rezultātus

nevar vispārināt uz situāciju Latvijā. Tomēr tā sniedz labu ieskatu par uzņēmumu vajadzībām un prasībām

attiecībā uz darbiniekiem, darbinieku piesaistes metodēm, kā arī dažādām pieejām, kuras uzņēmumi pielieto

darbinieku kvalifikācijas celšanai.

Satura rādītājs

Ilustrāciju satura rādītājs ..................................................................................................................................... 2

1. Galveno rezultātu kopsavilkums ................................................................................................................. 3

2. Respondentu raksturojums ......................................................................................................................... 4

1 Aptauja tika veikta Izglītības un zinātnes ministrijas ES līdzfinansēta projekta «EPALE Nacionālā atbalsta

sistēma», pateicoties kuram tika organizēta profesionālās kvalifikācijas atzīšana pieredzējušiem

darbiniekiem bez atbilstošas izglītības. Aptauju veica Latvijas Darba devēju konfederācija (Anita Līce,

Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja).

Izmantojot aptaujas rezultātus, atsauce uz projektu ir obligāta.

2

3. Kādi darbinieki uzņēmumiem ir nepieciešami? ........................................................................................... 5

4. Kā uzņēmumi piesaista darbiniekus? .......................................................................................................... 9

5. Kā uzņēmumi veicina darbinieku tālākizglītību? ....................................................................................... 10

Ilustrāciju satura rādītājs Ilustrācija 1. Uzņēmumi pēc saimnieciskā darbības nozares (NACE), N=98 ........................................................ 4

Ilustrācija 2. Uzņēmumu skaits pēc lieluma, N=98 .............................................................................................. 4

Ilustrācija 3. Vai Jūs esat atbildīgs par personālu uzņēmumā? N=96 .................................................................. 5

Ilustrācija 4. Jautājums: Vai Jūsu uzņēmumā pietrūkst kvalificēts darbaspēks? N=98 ....................................... 5

Ilustrācija 5. Jautājums: Cik viegli Jūsu uzņēmumam ir atrast labus darbiniekus? N=98 .................................... 6

Ilustrācija 6. Vēlamā izglītība darbiniekiem. Iespējamas vairākas atbildes. N=95 .............................................. 7

Ilustrācija 7. Jautājums: Atzīmējiet, ar kādu izglītību (kādā jomā un ar kādu izglītības līmeni) meklēsiet

darbiniekus? ........................................................................................................................................................ 7

Ilustrācija 8. Jautājums: Aptuveni cik darbiniekus Jūsu uzņēmums meklēs tuvāko 6 mēn. laikā? N=96 ............ 7

Ilustrācija 9. Jautājums: Kā Jūsu uzņēmums atrod/ piesaista jaunus darbiniekus? (Iespējamas vairākas

atbildes) N=98 ..................................................................................................................................................... 9

Ilustrācija 10. Jautājums: Vai Jūsu uzņēmumam darbinieku kvalifikācijas celšana ir būtiska? N=95................ 10

Ilustrācija 11. Jautājums: Ko Jūsu uzņēmums piedāvā darbinieku tālākizglītībai/ kvalifikācijas celšanai?

(Iespējamas vairākas atbildes) N=98 ................................................................................................................. 10

Ilustrācija 12. CSP iedzīvotāju apsekojuma (2013) rezultāti: Faktori, kas traucēja piedalīties pieaugušo izglītībā

(respondenti, kuri nepiedalījās pieaugušo izglītībā, bet gribētu piedalīties, procentos) .................................. 11

Ilustrācija 13. Jautājums: Kādi ir būtiskākie šķēršļi darbinieku kvalifikācijas celšanai? (Iespējamas vairākas

atbildes) N=98 ................................................................................................................................................... 11

3

1. Galveno rezultātu kopsavilkums - 70% uzņēmumu vai nu patstāvīgi, vai bieži, vai diezgan bieži trūkst kvalificēts darbaspēks.

- Ievērojams pārsvars uzņēmumu saskaras ar grūtībām atrast tādus darbiniekus, ko uzņēmums vērtētu

kā “labus” – kopā 85% no respondentiem. Viegli vai drīzāk viegli atrast darbiniekus ir tikai 13%

respondentu.

- Uzņēmuma darbiniekam vēlamā izglītība atkarīga gan no konkrētās vakances/ amata, gan no

nozares, kurā uzņēmums darbojas. No 95 uzņēmumiem, kas norādījuši vēlamo izglītību

darbiniekiem, 45 (47%) priekšroku dod profesionālajai kvalifikācijai.

- Attiecībā uz pieprasītākajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm, ko uzņēmumi vēlas saredzēt

savos darbiniekos, vairāk kā pusei uzņēmumu ļoti svarīgas ir spējas zināšanas pielietot, spējas

iemācīties jaunas lietas, latviešu valodas zināšanas, disciplīnas ievērošana un profesionālās

zināšanas. Tām pēc svarīguma uzreiz seko komunikācijas un sadarbības prasmes, spēja piemēroties

pārmaiņām un tikt galā ar stresu, spēja ieguldīt savā attīstībā, to plānot un uzņemties atbildību par

savu karjeru, spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus, iniciatīva, gatavība uzņemties jaunus darba

pienākumus, angļu valoda, analītiskās prasmes, datorzināšanas u.c. Iepriekšējā darba pieredze ļoti

svarīga ir 22% uzņēmumu. Neviens uzņēmums nav atzīmējis, ka tā nebūtu svarīga vispār.

- Darbiniekus uzņēmumi meklē dažādos veidos. No respondentiem – katrs uzņēmums pastāvīgi, bieži

vai diezgan bieži izmanto vidēji 4 dažādas darbinieku atrašanas metodes. Visbiežāk uzņēmumi izvieto

sludinājumus internetā vai meklē darbiniekus caur personīgajiem kontaktiem. Tāpat arī vairāk kā

puse uzņēmumu norādījuši sociālos tīklus (Linkedin.com u.c.) vai prakses vietu vai darba vidē balstītu

(DVB) mācību piedāvāšanu kā biežas (pastāvīga, biežas vai diezgan biežas) darbinieku atrašanas

metodes.

- Darbinieku kvalifikācijas celšana ir būtiska gandrīz visiem respondentiem. 96% respondentu tā ir ļoti

svarīga vai drīzāk svarīga.

- Uzņēmumi izmanto vairākas metodes, lai nodrošinātu darbinieku tālākizglītību/ kvalifikācijas celšanu

– katrs vidēji 5 dažādas metodes. Vairāk kā puse respondentu pastāvīgi apmāca jaunus darbiniekus

ar pieredzējušo darbinieku palīdzību. Citas populārākās metodes, ko vismaz puse uzņēmumu pielieto

pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži, ir: uzņēmumu iekšējās apmācību sistēmas, darbinieku dalība

pasākumos un semināros, rakstiski metodiskie materiāli un instrukcijas, kā arī uzņēmuma apmaksāti

kursi mācību centros.

- Mācību izmaksas ir galvenais šķērslis dalībai pieaugušo izglītībā gan iedzīvotājiem (saskaņā ar CSP

2013.gada apsekojumu), gan darba devējiem. Nākamie nozīmīgākie šķēršļi darba devējiem saistās ar

mācību piedāvājumu (nav piemērots, pārāk tālu), darbinieku motivāciju un ierobežotām iespējām

mācībām veltīt laiku, netraucējot darbam. Iedzīvotāji, savukārt, nespēju savietot mācības ar darba

laiku min kā 2. būtiskāko šķērsli, kam seko ģimenes apstākļi, neapmierinošs mācību piedāvājums,

darba devēja atbalsta trūkums, kā arī citi iemesli.

4

2. Respondentu raksturojums Aptaujas anketu aizpildīja 98 respondenti – uzņēmumi, kuru darbības joma aptver visam NACE saimnieciskās

darbības jomas. Aptaujā visplašāk pārstāvēta ir apstrādes rūpniecības nozare (ar 15 uzņēmumiem), izglītības

un komunikācijas pakalpojumu nozare (14) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (13).

Ilustrācija 1. Uzņēmumi pēc saimnieciskā darbības nozares (NACE), N=98

Respondentu lielāko daļu (59,2%) veido lieli vai vidēji uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 50.

Ilustrācija 2. Uzņēmumu skaits pēc lieluma, N=98

Cilvēki, kas aizpildīja anketas, pārsvarā ir atbildīgi par personālu uzņēmumā.

5

Ilustrācija 3. Vai Jūs esat atbildīgs par personālu uzņēmumā? N=96

3. Kādi darbinieki uzņēmumiem ir nepieciešami? Ievērojams pārsvars uzņēmumu (70.4%) norādījuši, ka tiem vai nu patstāvīgi, vai bieži, vai diezgan bieži trūkst

kvalificēts darbaspēks. 26.5% uzņēmumu atbildējuši, ka reti trūkst kvalificēts darbaspēks, un tikai 3.1 – ka

nekad.

Ilustrācija 4. Jautājums: Vai Jūsu uzņēmumā pietrūkst kvalificēts darbaspēks? N=98

6

Līdzīgi, ievērojams pārsvars uzņēmumu saskaras ar grūtībām atrast tādus darbiniekus, ko uzņēmums vērtētu

kā “labus” – kopā 84.7% no respondentiem. Viegli vai drīzāk viegli atrast darbiniekus ir tikai 13.2%

respondentu.

Ilustrācija 5. Jautājums: Cik viegli Jūsu uzņēmumam ir atrast labus darbiniekus? N=98

Uzņēmuma darbiniekam vēlamā izglītība atkarīga gan no konkrētās vakances/ amata, gan no nozares, kurā

uzņēmums darbojas. No 95 uzņēmumiem, kas norādījuši vēlamo izglītību darbiniekiem, 45 (47%) priekšroku

dod profesionālajai kvalifikācijai. 34 (36%) uzņēmumi priekšroku dod augstākajai izglītībai. No tiem

augstākajai profesionālajai izglītībai dod priekšroku 12 uzņēmumi, kas strādā informācijas un komunikācijas

pakalpojumu, izglītības, finanšu un apdrošināšanas darbības, veselības un sociālās aprūpes, transporta un

uzglabāšanas nozarēs.

21 uzņēmumiem būtiski, lai darbiniekiem būtu vismaz vidējā profesionālā izglītība, piemēram, tirdzniecības,

transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas, apstrādes rūpniecības, būvniecības nozaru

uzņēmumiem. Ar vidējo vispārējo izglītību pietiek 12 uzņēmumiem, piemēram, izmitināšana un ēdināšanas,

tirdzniecības, būvniecības, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, nekustamo īpašumu nozarēs. 17

uzņēmumiem nav būtiska un tie darbiniekus apmāca paši.

No 11 informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares uzņēmumiem, kas norādījuši vēlamo izglītību

darbiniekiem, 5 norādījuši, ka izglītība nav būtiska, uzņēmums darbiniekus apmāca pats, drīzāk svarīga ir

vismaz vidējā izglītība, darbinieku motivācija un dažkārt arī pieredze un profesionālās zināšanas. Trīs

uzņēmumi priekšroku dod augstākajai izglītībai, turklāt visi profesionālajai kvalifikācijai. Profesionālai

kvalifikācijai kopā priekšroku dod 6 no 11 uzņēmumiem.

No 12 izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem, puse norādījusi, ka izglītība nav būtiska,

uzņēmums darbiniekus apmāca pats. Pieciem ir būtiska profesionālā kvalifikācija. Neviens no uzņēmumiem

nenorādīja, ka būtu nepieciešama augstākā izglītība.

No 10 apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, 8 priekšroku dod profesionālajai kvalifikācijai.

7

Zemāk redzams, ar kādu izglītību (kādas jomas un kāda līmeņa) un cik darbiniekus respondenti meklēs

tuvāko 6 mēnešu laikā.

Ilustrācija 8. Jautājums: Aptuveni cik darbiniekus Jūsu uzņēmums meklēs tuvāko 6 mēn. laikā? N=96

Ilustrācija 7. Jautājums: Atzīmējiet, ar kādu izglītību (kādā jomā un ar kādu izglītības līmeni) meklēsiet darbiniekus?

Ilustrācija 6. Vēlamā izglītība darbiniekiem. Iespējamas vairākas atbildes. N=95

8

Visi uzņēmumi, kas tuvāko 6 mēnešu laikā meklēs vairāk nekā 30 darbiniekus, nodarbina vairāk nekā 250

darbinieku un darbojas šādās nozarēs:

- finanšu un apdrošināšanas darbības (meklēs finanšu analītiķus, lietvedības speciālistus, būvuzraugus,

AML2 speciālistus, produktu attīstības vadītājus, analītiķus, klientu apkalpošanas speciālistus,

risku analītiķus, klientu apkalpošanas centra vadītājus, projektu vadītājus, IT speciālistus);

- būvniecības (meklēs ēku būvkonstrukciju montētājus, būvdarbu vadītājus, ēku būvprojektu vadītājus,

projektēšanas inženierus);

- transporta un uzglabāšanas (meklēs reomontatslēdzniekus, elektroatslēdzniekus, informātikas

inženierus, elektromontierus, apkopējas, sliežu ceļa montierus);

- apstrādes rūpniecības (meklēs ražošanas operatorus, enerģētiķus, mehatroniķus u.c.);

- informācijas un komunikācijas pakalpojumu (meklēs IT speciālistus, darbiniekus administratīvām un

vadītāju pozīcijām u.c.);

- vai pārtikas ražošanas nozarēs (meklēs ražošanas operatorus, konditorus, pārtikas tehnologus,

vienkāršo ražošanas profesiju pārstāvjus).

Attiecībā uz pieprasītākajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm, ko uzņēmumi vēlas saredzēt savos

darbiniekos, vairāk kā pusei uzņēmumu ļoti svarīgas ir spējas zināšanas pielietot, spējas iemācīties jaunas

lietas, latviešu valodas zināšanas, disciplīnas ievērošana un profesionālās zināšanas. Tām pēc svarīguma

uzreiz seko komunikācijas un sadarbības prasmes, spēja piemēroties pārmaiņām un tikt galā ar stresu, spēja

ieguldīt savā attīstībā, to plānot un uzņemties atbildību par savu karjeru, spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus,

iniciatīva, gatavība uzņemties jaunus darba pienākumus, angļu valoda, analītiskās prasmes, datorzināšanas

u.c.

Iepriekšējā darba pieredze ļoti svarīga ir 22% uzņēmumu. Lielākā daļa (67%) to atzīmējuši ar “4” vai “3” (no

5). Neviens uzņēmums nav atzīmējis, ka tā nebūtu svarīga vispār.

2 AML – naudas līdzekļu legalizācija (anti-money laundering)

9

Tikai 5 uzņēmumi atzīmēja, ka viņiem ir ļoti būtiskas citas svešvalodas (bez angļu un krievu), un tie darbojas

izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, būvniecības un

apstrādes rūpniecības (pārtikas produktu ražošanas) nozarēs.

Tāpat arī būtiski uzsvērt, ka daži uzņēmumi saskārās ar grūtībām atbildēt uz šo jautājumu, jo katram

konkrētam amatam ir specifiskas prasības, piemēram “vadītājiem ir ļoti svarīgas vadības prasmes un spēja

pieņemt lēmumu, bet tehniķa amatam tas nav būtiski, jo lēmumus pieņem inženieri, bet procesus vada daļas

vadītāji”. Citi īpaši uzsvēra gatavību mācīties un strādāt.

4. Kā uzņēmumi piesaista darbiniekus? Darbiniekus uzņēmumi meklē dažādos veidos. No respondentiem – katrs uzņēmums pastāvīgi, bieži vai

diezgan bieži izmanto vidēji 3.6 dažādas darbinieku atrašanas metodes. Visbiežāk uzņēmumi izvieto

sludinājumus internetā vai meklē darbiniekus caur personīgajiem kontaktiem. Tāpat arī vairāk kā puse

uzņēmumu norādījuši sociālos tīklus (Linkedin.com u.c.) vai prakses vietu vai darba vidē balstītu (DVB)

mācību piedāvāšanu kā biežas (pastāvīga, biežas vai diezgan biežas) darbinieku atrašanas metodes.

Sociālos tīklus pastāvīgi vai bieži izmanto uzņēmumi, kas strādā, piemēram, informācijas un komunikācijas

pakalpojumu (gandrīz visi no nozares respondentiem), finanšu un apdrošināšanas darbības nozarēs.

No 55 respondentiem, kas vismaz “diezgan bieži” piedāvā prakses vai DVB mācības, 41% ir lielie uzņēmumi,

28% - vidējie, 31% - mazie un tikai viens mikro uzņēmums, visbiežāk darbojas izmitināšanas un ēdināšanas

pakalpojumu, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un apstrādes rūpniecības nozarēs.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pakalpojumus izmanto dažādu nozaru uzņēmumi, taču visbiežāk to ir

norādījuši apstrādes rūpniecības uzņēmumi.

Ilustrācija 9. Jautājums: Kā Jūsu uzņēmums atrod/ piesaista jaunus darbiniekus? (Iespējamas vairākas atbildes) N=98

10

5. Kā uzņēmumi veicina darbinieku tālākizglītību? Darbinieku kvalifikācijas celšana ir būtiska gandrīz visiem respondentiem. 96% respondentu tā ir ļoti svarīga

vai drīzāk svarīga.

Uzņēmumi izmanto vairākas metodes, lai nodrošinātu darbinieku tālākizglītību/ kvalifikācijas celšanu –

katrs vidēji 5.4 dažādas metodes. Vairāk kā puse respondentu pastāvīgi apmāca jaunus darbiniekus ar

pieredzējušo darbinieku palīdzību. Citas populārākās metodes, ko vismaz puse uzņēmumu pielieto pastāvīgi,

bieži vai diezgan bieži, ir: uzņēmumu iekšējās apmācību sistēmas, darbinieku dalība pasākumos un

semināros, rakstiski metodiskie materiāli un instrukcijas, kā arī uzņēmuma apmaksāti kursi mācību centros.

Ilustrācija 10. Jautājums: Vai Jūsu uzņēmumam darbinieku kvalifikācijas celšana ir būtiska? N=95

Ilustrācija 11. Jautājums: Ko Jūsu uzņēmums piedāvā darbinieku tālākizglītībai/ kvalifikācijas celšanai? (Iespējamas

vairākas atbildes) N=98

11

Pašu izstrādāti e-kursi un videoapmācības (vismaz “diezgan bieži” izmanto 26% uzņēmumu) ir gan lieliem,

gan vidējiem, gan maziem uzņēmumiem.

Kvalifikācijas ieguvi profesionālās izglītības iestādēs vismaz “diezgan bieži” saviem darbiniekiem apmaksā

30% uzņēmumu, un no tiem 62% respondentu ir lielie uzņēmumi, 3% - vidējie, 34% - mazie. Šie uzņēmumi

darbojas dažādās nozarēs, bet salīdzinoši biežāk – apstrādes rūpniecībā.

ES fondu līdzekļus darbinieku izglītošanai piesaista dažāda lieluma uzņēmumi no apstrādes rūpniecības,

informācijas un komunikācijas pakalpojumu, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un

kondicionēšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko

pakalpojumu u.c. nozarēs.

Uzņēmumi tika lūgti brīvā formā aprakstīt, kurš no darbinieku izglītošanas veidiem viņiem ir izrādījies

visveiksmīgākais. Zemāk apkopotas visas sniegtās atbildes:

Tabula 1. Respondentu atbildes uz jautājumu “Kuru no Jūsu uzņēmuma darbinieku izglītošanas veidiem Jūs uzskatāt

par visveiksmīgāko?”

Vispirms apmācīt darbinieku amata uzdevumu ietvaros, tad iekļaut vispārējos procesos un pēc tam nodrošināt iespēju mācīties kādā profesionālās izaugsmes vietā.

Apmācību specializētos kursos/apmācībās, jo tajos darbinieks sastopas ar citu uzņēmumu/nozaru pieredzi. Tādējādi ir vieglāk paskatīties uz sevi un darba vietu no malas.

Video pamācības Lynda.com, kur ir veseli profesiju ceļi, piemēram, https://www.lynda.com/learning-paths/Business/become-a-project-manager.

Pieredzējuši darbinieki apmāca jaunākos.

Mācības darba vietā.

Iepazīšanās ar labas prakses piemēriem citā nozares/ grupas uzņēmumā un tās praktiska ieviešana savā uzņēmumā; mācības darba vietā pieredzējuša darbaudzinātāja vadībā; speciāli organizēti kvalifikācijas celšanas kursi, piesaistot ārpakalpojuma sniedzēju.

E-apmācība.

Uzņēmuma iekšējās mācības kombinācijā ar e-mācībām un patstāvīgu mācīšanos.

Uzņēmuma iekšējā apmācību sistēma. Apmācība mācību centros.

Jebkuri vajadzīgie kursi kā ārpakalpojums, jo tad darbinieki vairāk ieklausās nekā tad, ja šādu kursu pasniedz pašu darbinieks.

Praktiskie treniņi pārdošanas prasmēs un produktos- (iekšējās apmācības).

Apmācība uz vietas uzņēmumā.

Darbinieku dalība pasākumos un semināros.

Darbinieku iekšējās apmācības, profesionālo kursu un apmācību iziešana.

Iekšējā apmācība, ka ilgstoši strādājošie darbinieki apmāca jaunos. Jo katram uzņēmumam ir sava darbības specifika, līdz arto nav iespēja iegūt no tirgus jau 100% sagatavotu speciālistu.

Iekšējās apmācības, instrukcijas, semināri.

Uzņēmuma iekšējās mācības.

Uzņēmumā izstrādātu modeļu un procesu apgūšana.

Semināri, apmācības, pieredzes apmaiņa

Kursi un semināri konkrētos profesionālos jautājumos gan LMT iekšienē, gan ārpusē, LMT e-skola, starptautisko konferenču apmeklēšana, lai iegūtu jaunāko informāciju nozarē, apmācība darba procesā, ko veic pieredzējušāki kolēģi.

Iekšējās darba grupas, dalība nozarei saistošās konferencēs.

Iekšējās apmācības.

Apmaksātie kursi - nāk pie mums uz vietas. Bija kursi restorāna darbiniekiem, tika sastādīti bāra un restorāna klientu apkalpošanas standarti.

Uzņēmuma iekšējā apmācības sistēma - specifiski mūsu darbībai (grāmatvedības ārpakalpojums), no kādas normatīvo aktu regulētas jomas izveidojam spēli-viktorīnu, uz kuru sākotnēji jāatbild (atbildes jāpamato ar atsaucēm) individuāli

12

un pēcāk izdiskutējam kopā. Iesaistīto personu patērētais laiks ir līdzīgs vidējam semināra garumam, taču ieguvums ir nesalīdzināmi efektīgāks.

Iekšējās apmācības.

Apmācība skolā un uz vietas uzņēmumā.

Optimāla ir dažādu apmācības veidu kombinācija.

Iekšējās apmācības, video semināri, jo netiek tērēts laiks, lai nokļūtu uz semināriem, kursiem, kā arī tā ir iespēja piesaistīt lektorus no ārvalstīm.

Kursi.

Stāstīt, rādīt, piedzīvot pašiem darbiniekiem, braucot ciemos pie piegādātājiem, audzētājiem un sadarbības partneriem. Apmeklēt līdzīgas vietas kopā un piedzīvot. Teorija + prakse!

Interešu grupas.

Pieaicinām dažādus speciālistus un semināriem no dažādam valstīm un nozarēm.

Apmācības semināros.

Apmācība uz vietas uzņēmumā, ja ir priekšzināšanas.

1. Skolotāja L.Gailuma novadīja divas atklātas stundas: Ar balsošanas pultīm, ar planšetdatoriem. 2. Skolotāja L.Zaķe novadīja divas nodarbības par dažādām metodēm un tehnoloģiju lietošanu stundās.

Pieredzējušie darbinieki apmāca jaunos.

Pieredzējuši darbinieki un iekšējās apmācības.

Profesionālas pilnveides kursi kombinācijā ar iekšējām apmācībām.

Darbinieku izglītošanās kursos un semināros, kas dod iespēju darbiniekiem iegūt jaunas zināšanas un uzlabot jau esošās, iegūt pieredzi no citiem uzņēmumiem.

Darbinieku izglītošana ir kopējs risinājums, kuram jāatbilst konkrētajām prasībām un ieņemamajam amatam, tai skaitā ņemot vērā konkrētā darbinieka spējas. Jaunu zināšanu pamatapguvei - klātienes kurss, zināšanu uzturēšanai un papildināšanai ir efektīvi arī profesionāli izstrādāti e-kursu, nodrošinot apguves atsekošanu un zināšanu pārbaudi. E-mācību kursam ir jābūt veidotam un orientētam uz mācīšanos, nevis labi veidotai prezentācijai.

Uzņēmuma iekšējā apmācības sistēma.

Šobrīd veidojam mācību kultūru, kas sevī ietver gan klātienes/neklātienes apmācības, gan arī ļoti daudz pašmācības, lai veicinātu darbiniekos vēlmi iegūt zināšanas patstāvīgi (lasot, apgūstot mācības "online" u.c.).

Pieredzējuši darbinieki apmāca jaunus darbiniekus.

Instruktāžu veikšanu pieņemot darba ņēmēju darbā.

Semināru un kursu apmeklēšana.

Apmācību darba vietā, zināšanu papildināšana kursos.

Pieredzes nodošana, apmācību semināru apmeklēšana.

Mentorēšana - pieredzējuši speciālisti apmāca mazāk pieredzējušos.

Pieredzējuši darbinieki apmāca jaunos darbiniekus, piedāvājam profesionālus kursus kvalifikācijas celšanai noteiktu prasmju uzlabošanai un attīstībai. Video materiāli. Izglītojošo Semināri un pasākumi jaunajiem darbiniekiem un esošajiem darbiniekiem par viņiem interesējošām tēmām.

Iekšējās programmas.

Kursi, semināri un iekšējā apmācība.

Uzņēmuma iekšējā apmācības sistēma, jo izstrādāta atbilstoši mūsu vajadzībām , zinām, kas ir jāpilnveido, kam jāpievērš uzmanību un elastīgi varam rīkoties pārmaiņu gadījumā.

Semināri, kursi, kur darbinieks tiek nosūtīts ārpus uzņēmuma.

Uzņēmuma iekšējā apmācību sistēma.

Kursi ar top speciālistiem (piem. Perfecta Consalting).

Kvalifikācijas celšanas kursi (vairāku mēnešu kurss, iekļaujot visas darbā pielietojamās tēmas).

Esošie un zinošie darbinieki apmāca jaunos.

Darbinieku dalība semināros un konferencēs.

Kursi, pieredzes apmaiņa citos uzņēmumos.

Darba vidē balstīta izglītība, apmaksātas efektivitātes apmācības pilnīgi visiem uzņēmuma darbiniekiem (pa grupām).

Zināšanu pārņemšana no pieredzējušākiem darbiniekiem, kā arī mums katram darbiniekam ir savs mācību budžets, kuru viņš var izmantot pēc saviem ieskatiem, tā izlietojumu saskaņojot ar tiešo vadītāju.

pieredzējuši darbinieki apmāca jaunos darbiniekus (profesijās/darbos ar zemākām kvalifikācijas prasībām), darbinieku dalība semināros, kursos - augst.līm. profesijām.

13

Kursi, semināri, tālākizglītība.

Darbinieku apmācību semināros, kursos, kur esam piesaistījuši profesionāļus no ārzemēm. Efektīva ir dalība konferencēs/semināros, kuri notiek ārpus Latvijas robežām.

Iekšējā apmācību sistēma, kā arī pieredzes gūšana/mentorings, ievadot jauno darbinieku darbā.

Pieredzējuši darbinieki apmāca jaunos darbiniekus, zināšanas tiek nodotas visefektīvāk.

Iekšēji veidotas apmācības, ko vada savas jomas profesionāļi - darbinieki - iekšējie treneri.

Pārdošanas apmācības, jauno darbinieku apmācība, SPA apmācības, datu bāžu apguve.

Apmācība darba vietā. Kursi uzņēmumā.

Studijas doktorantūrā.

Profesionāla izglītība iegūta, uz kuras bāzes uzņēmuma pieredzējušākie darbinieki apmāca jaunos.

Semināri par aktuālām tēmām.

Pieredzējuši darbinieki apmāca jaunus darbiniekus, jo var pievērst uzmanību riskiem reālos darba apstākļos.

Klātienes semināri, savstarpēja apmācība.

Semināri.

Centrālā Statistikas pārvaldes savā 2013.gada iedzīvotāju apsekojumā “Pieaugušo izglītība” noskaidroja

faktorus, kas iedzīvotājiem traucē piedalīties pieaugušo izglītībā. Saskaņā ar apsekojuma rezultātiem,

respondenti, kuri nepiedalījās pieaugušo izglītībā, bet gribētu piedalīties, par lielākajiem šķēršļiem uzskata

mācību dārdzību, nespēju savienot ar darbu, ģimenes apstākļus, neatbilstošu mācību piedāvājumu,

nesasniedzamu attālumu, darba devēju atbalstu u.c.

Šajā aptaujā uzņēmumu pārstāvjiem tika piedāvāti daži līdzīgi atbilžu varianti, kādi bija biežāk minēti CSP

apsekojumā, papildināti ar jautājumu par darbinieku motivāciju un mācībām veltīto laiku.

Ilustrācija 12. CSP iedzīvotāju apsekojuma (2013) rezultāti: Faktori, kas traucēja piedalīties pieaugušo izglītībā

(respondenti, kuri nepiedalījās pieaugušo izglītībā, bet gribētu piedalīties, procentos)

14

Kā redzams, mācību izmaksas ir galvenais šķērslis dalībai pieaugušo izglītībā (darbinieku kvalifikācijas celšanā)

gan iedzīvotājiem, gan darba devējiem. Nākamie nozīmīgākie šķēršļi darba devējiem saistās ar mācību

piedāvājumu (nav piemērots, pārāk tālu), darbinieku motivāciju un ierobežotām iespējām mācībām veltīt

laiku, netraucējot darbam. Iedzīvotāji, savukārt, nespēju savietot mācības ar darba laiku min kā 2. būtiskāko

šķērsli, kam seko ģimenes apstākļi, neapmierinošs mācību piedāvājums, darba devēja atbalsta trūkums, kā

arī citi iemesli.

Ilustrācija 13. Jautājums: Kādi ir būtiskākie šķēršļi darbinieku kvalifikācijas celšanai? (Iespējamas vairākas atbildes)

N=98