Post on 14-Jun-2020
AS «Latvenergo» ražošanas jaudu
attīstības tendences
07.05.2015
Māris KuņickisAS „Latvenergo” ražošanas direktors,
valdes loceklis
2
Saturs
• Latvenergo koncerns un ražošanas jauda
• Baltijas reģiona energosistēma un attīstība
• Elektrības cenu veidošanās Latvijā
• Kurināmā cenu konjunktūras izmaiņas un TEC izstrāde ilgtermiņā
• Rīgas TEC diennakts režīmu izmaiņas
• Latvenergo staciju darbības optimizācija
• Elektrostaciju tālāka attīstība un modernizācija
• Sadales tīkla attīstība
• Viedie skaitītāji
100%
100%
100%
Latvenergo koncerns
3
Latvijas valsts(Īpašnieks)
Ekonomikas ministrija(Akciju turētājs)
AS «Latvijas elektriskie tīkli»
AS «Sadales tīkls»
(Sadales sistēmas operators)
Sadale Pārvades aktīvu pārvaldība
Ražošana un tirdzniecība
ElektrumLietuva UAB
Elektrum
Eesti OÜ
DARBĪBAS SEGMENTI
AS „Latvenergo” ir līdzdalība AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds”, kā arī finanšu ieguldījums AS „Rīgas siltums”
AS «Latvenergo» (Latvenergo koncerna mātessabiedrība)
SIA «Liepājas enerģija»
100%100%
100%
51%
SIA Elektrum
Latvija
AS «Enerģijas publiskais tirgotājs»
100%
Latvenergo koncerns - energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanu, elektroenerģijas tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu sniegšanu
2014.gadsIeņēmumi 1 010,8 milj.EUR
Mazumtirdzniecībā pārdotā elektrība 8 688 GWh
Pārdotā siltumenerģija 2 441 GWh
Moody's kredītreitings Baa2 (stabils)
Latvenergo ražošanas jaudas
Ražotnes MWel MWth
Pļaviņu HES 894 –
Ķeguma HES 240 –
Rīgas HES 402 –
Aiviekstes HES 0,8 –
Rīgas TEC-1 144 493
Rīgas TEC-2 832 1124
Liepājas TEC 4 4
Liepājas bio-TEC 2 10
Liepājas biomasas
katlumāja
– 30
Ķeguma biomasas
katlumāja
– 4
Ainažu vēja parks 1 –
4
Reģiona energosistēmas attīstība
5
Elektroenerģijas tirgus cenu salīdzinājums
• Jaunu pārvades savienojumu ietekme uz
piegādes drošumu un cenām ilgtermiņā
(LT-SWE, LT-POL)
• Baltijas pārvades tīkla sinhronā darbības
ar trešajām valstīm BRELL loka ietvaros
AES
Fosilais kurināmais
HES
VES un citi AER
Informācijas avoti:
energinet.dk
nordpoolspot.com
stat.fi
ieawind.org
600MW
1000MW
1400MW
800MW
1200MW
10
20
30
40
50
60
70
80
01.2011 07.2011 01.2012 07.2012 01.2013 07.2013 01.2014 07.2014 01.2015
EUR/MWhPolija
Zviedrija (SE4)
Latvija / Lietuva
Elektrības cenu veidošanās Latvijas cenu zonā
6
Cenas mehānisms vasarā, TEC-2 darbā
Oblig
āta
isIe
pirkum
s
HESLE TECElektrības
imports
Elektrēnu
9.bloks Ele
ktr
ēnu
vecie
blo
ki
Nakts Diena Pīķi
Cena
Patēriņš
Nakts
DienaPīķi
Elektrības cenas NPS Latvijas cenu zonā
20.jūlijs (svētdiena)TEC-2 nav darbā
21.jūlijs (pirmdiena)TEC-2 ir darbā
TEC iespaids uz cenāmLatvijā
Kurināmā cenu konjunktūras izmaiņas un
Rīgas TEC izstrāde
7
Kurināmā cenas • Cenu svārstības ir saistītas ar
globālajiem procesiem
• Grūti prognozējamas
• Būtiski nosaka iekārtu noslodzi
• Vides faktori
• Jābūt konkurētspējīgām
0
10
20
30
40
50
60
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
3 000
3 500
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
EUR/MWhGWh
Energobloki el.enerģija kondensācijā Energobloki el.enerģija koģenerācijā
ŪSK siltumenerģija Dabasgāzes gala tarifs (8.grupai) Latvijā
NordPool Spot elektroenerģijas cenas
-
10
20
30
40
50
60
1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
EUR/MWh
Dabasgāze, LG
Nafta, BRENT
Ogles, ASV
Pavasaris
0
10
20
30
40
50
60
70
80
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
1.j
an.
1.j
an.
2.j
an.
3.j
an.
4.j
an.
5.j
an.
6.j
an.
7.j
an.
8.j
an.
9.j
an.
10.j
an.
11.j
an.
12.j
an.
12.j
an.
13.j
an.
14.j
an.
15.j
an.
16.j
an.
17.j
an.
18.j
an.
19.j
an.
20.j
an.
21.j
an.
22.j
an.
23.j
an.
23.j
an.
24.j
an.
25.j
an.
26.j
an.
27.j
an.
28.j
an.
29.j
an.
30.j
an.
31.j
an.
El. cena, EUR/MWhEl. izstrāde, MWh
El. izstrāde
El. cena
Aukstā palaišana
Siltā palaišana
Slodzessamazināšana
Karstāpalaišana
Karstāpalaišanā
Rīgas TEC diennakts režīmu izmaiņas
17.12.2002 (Ziemas maksimums)
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24
MW
HES
TEC
Slodze
23.01.2006 (Ziemas maksimums)
14.01.2015
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
MW Euro/MWH
0
10
20
30
40
50
60
70
HESTEC
Tirgus cena, LatvijaSlodze
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24
MW
HES
TEC
Slodze
8
Situācija 2013. gadā (janvāris) Situācija 2015. gadā (janvāris)
-40
-20
0
20
40
60
80
100
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
1.j
an.
1.j
an.
2.j
an.
3.j
an.
4.j
an.
5.j
an.
6.j
an.
7.j
an.
8.j
an.
9.j
an.
10.j
an.
11.j
an.
12.j
an.
12.j
an.
13.j
an.
14.j
an.
15.j
an.
16.j
an.
17.j
an.
18.j
an.
19.j
an.
20.j
an.
21.j
an.
22.j
an.
23.j
an.
23.j
an.
24.j
an.
25.j
an.
26.j
an.
27.j
an.
28.j
an.
29.j
an.
30.j
an.
31.j
an.
El. cena, EUR/MWh
Ārgaisa t, CEL. izstrāde, MWh
El. izstrāde
El. cena
Temperatūra
Režīmu plānošanas optimizācija
9
Sadarbībā ar RTU EEF tiek izstrādāta optimizācijas programma • Daugavas HES kaskādes izstrādes modelēšana • TEC darbības modelēšana • Savstarpējās ietekmes optimizācijas risinājumi
PHES ūdens nostrāde, ņemot vērā, ka ūdenslīmenis intervāla sākumā un beigās ir vienāds(pie Qpietece=600m3/sek)
Daugavas HES jaudas optimizācijas piemērs
Nākotnes optimizācijas iespējas atbilstoši tirgum
10
Pašlaik: «iknedēļas siltumenerģijas apjomu un cenu saskaņošana»
Nākotnē: «nākošās dienas izsole»
Optimālāka koģenerācijas jaudu pārdale un noslogošana
Elektroenerģijas izstrāde efektīvākā režīmā
Iespēja piedāvāt konkurētspējīgāku cenu gan siltumenerģijas, gan elektroenerģijas
tirgū
Sabiedrības ieguvums: zemākas cenas, cenu stabilitāte,
mazāka ietekme uz vidi
0
100
200
300
400
500
600
700
0
50
100
150
200
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24
MWhEUR/MWh
Neizmantotais koģenerācijas siltuma potenciāls, MWh
Koģenerācijas siltuma izstrāde, MWh
ELSPOT, EUR/MWh (kreisā ass)
Koģenerācijas režīmu optimizācijas iespēja
Rīg
as
TE
C-2
Rīg
as
TE
C-1
11
Elektrostaciju attīstība
Pavisam rekonstruēti HA: 12
4
8
rekonstruēti
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Pļaviņas
Ķegums
Rīga
HA pavisam: 23
10
7
6
… 2009
2
14
3
17
6
23
0
TEC-1 rekonstrukcija
Ūdenssildāmā katla ŪK-3 izbūve
2005
2008; 2013TEC-2 rekonstrukcija
(1. un 2. energobloku izbūve)
Ūdenssildāmā katla ŪK-5 izbūve
Avārijas kurināmā rekonstrukcija
Pašpatēriņa tvaika katla rekonstrukcija
TEC-2 satelītdarbu projekta realizācija
2013
2015
2015
2014-2016
2014
Katlumājas jaunu dūmeņu izbūve 2013-2014
12
• Palielināta noturība pret gāzes ķīmiskā sastāva izmaiņām, mainoties piegādes avotiem (LNG);
• Pieļaujamā Wobbe indeksa diapazona paplašināšana līdz +/-10% (pašlaik līdz +/- 5%);
• Iespēja samazināt bloka apturēšanu reižu skaitu;
• Energobloka minimālā neto jauda: pirms modernizācijas- 184 MW, pēc- 121 MW;
• Stacijas elastīgāka regulēšana tiks pielietota režīmu optimizēšanai darbībai tirgū.
TEC-2 modernizācija:
Opflex Reserve Turndown / Autotune
Rīgas TEC-2/2režīmu salīdzinājums
0
10
20
30
40
50
60
70
80
0
50
100
150
200
250
300
350
400
00 -
01
01 -
02
02 -
03
03 -
04
04 -
05
05 -
06
06 -
07
07 -
08
08 -
09
09 -
10
10 -
11
11 -
12
12 -
13
13 -
14
14 -
15
15 -
16
16 -
17
17 -
18
18 -
19
19 -
20
20 -
21
21 -
22
22 -
23
23 -
00
Nord Pool cena, €/MWhJauda, MW
Cikliskais režīms (pilna apturēšana naktī)
Esošais bāzes režīms
OpFlex modernizācija
Nord Pool cena, €/MWh
Palaišanas izmaksas
Iespējamais
izmaksu
ietaupījums
Rīgas TEC-2 siltuma akumulācijas iespēju izvērtēšana
Esošā mazuta rezervuāra Nr. 6 pārbūve
par siltuma akumulatoru • koģenerācijas energobloka efektivitātes
palielināšana
• kurināmā (dabasgāzes) ekonomija;
• CO2 emisiju samazinājums
• papildus ienākumi no elektroenerģijas
tirdzniecības (pielāgošanās NPS biržai)
• siltuma slodzes izlīdzināšana
13
-100
-50
0
50
100
150
200
250
0-1
1-2
2-3
3-4
4-5
5-6
6-7
7-8
8-9
9-1
0
10-1
1
11-1
2
12-1
3
13--
14
14-1
5
15-1
6
16-1
7
17-1
8
18-1
9
19-2
0
20-2
1
21-2
2
22-2
3
23-0
Stundas, h
Koģ. energobloka siltuma slodze
Siltuma akumulatora slodze
MW
Akumulatora
uzlādes slodze
th
Akumulatora
izlādes slodze
Rīgas TEC kondensācijas
ekonomaizeru uzstādīšana
Dūmgāzu latentā siltuma izmantošana• ar aizejošām dūmgāzēm aizplūst līdz 10%
siltuma, kas radies kurināmā
sadedzināšanas rezultātā
• iespēja palielināt ŪSK darbības efektivitāti
• primāro energoresursu patēriņa un CO2
emisiju samazinājums
Nākotnes iespējamie optimizācijas projekti
• AS «Sadales tīkls» uzturētais elektrotīkls
nodrošina elektroenerģijas piegādi 99%
valsts teritorijas
• Elektrotīkla kopgarums Latvijā ir ~ 94 609
km
• Transformatoru apakšstacijas ~ 26 764 gab
• Elektroenerģija tiek piegādāta 1,1 milj.
klientu objektiem
• 2014.g. elektrības zudumi 4,8% (2013.g.
5,0%)
• Kabeļu programmas ietvaros 2014.g.
izbūvēti 207 km kabeļu līnijas; 2015.g.
plānots 209 km
• Tīklu automatizācijas pasākumi
• Viedo skaitītāju ieviešana
14
Sadales tīkla attīstība
System Average Interruption Frequency Index (SAIFI, 2010)
Viedie tīkli
Nomaiņas plāns, tūkst. gab.
Aktuālā situācija
Viedie skaitītāji 6%
Parastie skaitītāji 94%
100%
50
100110 110 110
120 120 120 120 120
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
15
Iegūstamais slodzes profils
Paldies par uzmanību!
16
www.latvenergo.lv
info@latvenergo.lv
AS “Latvenergo”
P. Brieža iela 12, Rīga, LV-1230
Tālrunis: +371 67728222
Fakss: +371 67728880
/Latvenergo
/Latvenergo
/Latvenergo
/Latvenergo video kanāls