AS «Latvenergo» ražošanas jaudu

attīstības tendences

07.05.2015

Māris KuņickisAS „Latvenergo” ražošanas direktors,

valdes loceklis

2

Saturs

• Latvenergo koncerns un ražošanas jauda

• Baltijas reģiona energosistēma un attīstība

• Elektrības cenu veidošanās Latvijā

• Kurināmā cenu konjunktūras izmaiņas un TEC izstrāde ilgtermiņā

• Rīgas TEC diennakts režīmu izmaiņas

• Latvenergo staciju darbības optimizācija

• Elektrostaciju tālāka attīstība un modernizācija

• Sadales tīkla attīstība

• Viedie skaitītāji

100%

100%

100%

Latvenergo koncerns

3

Latvijas valsts(Īpašnieks)

Ekonomikas ministrija(Akciju turētājs)

AS «Latvijas elektriskie tīkli»

AS «Sadales tīkls»

(Sadales sistēmas operators)

Sadale Pārvades aktīvu pārvaldība

Ražošana un tirdzniecība

ElektrumLietuva UAB

Elektrum

Eesti OÜ

DARBĪBAS SEGMENTI

AS „Latvenergo” ir līdzdalība AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds”, kā arī finanšu ieguldījums AS „Rīgas siltums”

AS «Latvenergo» (Latvenergo koncerna mātessabiedrība)

SIA «Liepājas enerģija»

100%100%

100%

51%

SIA Elektrum

Latvija

AS «Enerģijas publiskais tirgotājs»

100%

Latvenergo koncerns - energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanu, elektroenerģijas tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu sniegšanu

2014.gadsIeņēmumi 1 010,8 milj.EUR

Mazumtirdzniecībā pārdotā elektrība 8 688 GWh

Pārdotā siltumenerģija 2 441 GWh

Moody's kredītreitings Baa2 (stabils)

Latvenergo ražošanas jaudas

Ražotnes MWel MWth

Pļaviņu HES 894 –

Ķeguma HES 240 –

Rīgas HES 402 –

Aiviekstes HES 0,8 –

Rīgas TEC-1 144 493

Rīgas TEC-2 832 1124

Liepājas TEC 4 4

Liepājas bio-TEC 2 10

Liepājas biomasas

katlumāja

– 30

Ķeguma biomasas

katlumāja

– 4

Ainažu vēja parks 1 –

4

Reģiona energosistēmas attīstība

5

Elektroenerģijas tirgus cenu salīdzinājums

• Jaunu pārvades savienojumu ietekme uz

piegādes drošumu un cenām ilgtermiņā

(LT-SWE, LT-POL)

• Baltijas pārvades tīkla sinhronā darbības

ar trešajām valstīm BRELL loka ietvaros

AES

Fosilais kurināmais

HES

VES un citi AER

Informācijas avoti:

energinet.dk

nordpoolspot.com

stat.fi

ieawind.org

600MW

1000MW

1400MW

800MW

1200MW

10

20

30

40

50

60

70

80

01.2011 07.2011 01.2012 07.2012 01.2013 07.2013 01.2014 07.2014 01.2015

EUR/MWhPolija

Zviedrija (SE4)

Latvija / Lietuva

Elektrības cenu veidošanās Latvijas cenu zonā

6

Cenas mehānisms vasarā, TEC-2 darbā

Oblig

āta

isIe

pirkum

s

HESLE TECElektrības

imports

Elektrēnu

9.bloks Ele

ktr

ēnu

vecie

blo

ki

Nakts Diena Pīķi

Cena

Patēriņš

Nakts

DienaPīķi

Elektrības cenas NPS Latvijas cenu zonā

20.jūlijs (svētdiena)TEC-2 nav darbā

21.jūlijs (pirmdiena)TEC-2 ir darbā

TEC iespaids uz cenāmLatvijā

Kurināmā cenu konjunktūras izmaiņas un

Rīgas TEC izstrāde

7

Kurināmā cenas • Cenu svārstības ir saistītas ar

globālajiem procesiem

• Grūti prognozējamas

• Būtiski nosaka iekārtu noslodzi

• Vides faktori

• Jābūt konkurētspējīgām

0

10

20

30

40

50

60

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

3 500

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

EUR/MWhGWh

Energobloki el.enerģija kondensācijā Energobloki el.enerģija koģenerācijā

ŪSK siltumenerģija Dabasgāzes gala tarifs (8.grupai) Latvijā

NordPool Spot elektroenerģijas cenas

-

10

20

30

40

50

60

1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

EUR/MWh

Dabasgāze, LG

Nafta, BRENT

Ogles, ASV

Pavasaris

0

10

20

30

40

50

60

70

80

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

1000

1.j

an.

1.j

an.

2.j

an.

3.j

an.

4.j

an.

5.j

an.

6.j

an.

7.j

an.

8.j

an.

9.j

an.

10.j

an.

11.j

an.

12.j

an.

12.j

an.

13.j

an.

14.j

an.

15.j

an.

16.j

an.

17.j

an.

18.j

an.

19.j

an.

20.j

an.

21.j

an.

22.j

an.

23.j

an.

23.j

an.

24.j

an.

25.j

an.

26.j

an.

27.j

an.

28.j

an.

29.j

an.

30.j

an.

31.j

an.

El. cena, EUR/MWhEl. izstrāde, MWh

El. izstrāde

El. cena

Aukstā palaišana

Siltā palaišana

Slodzessamazināšana

Karstāpalaišana

Karstāpalaišanā

Rīgas TEC diennakts režīmu izmaiņas

17.12.2002 (Ziemas maksimums)

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24

MW

HES

TEC

Slodze

23.01.2006 (Ziemas maksimums)

14.01.2015

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

MW Euro/MWH

0

10

20

30

40

50

60

70

HESTEC

Tirgus cena, LatvijaSlodze

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24

MW

HES

TEC

Slodze

8

Situācija 2013. gadā (janvāris) Situācija 2015. gadā (janvāris)

-40

-20

0

20

40

60

80

100

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

1000

1.j

an.

1.j

an.

2.j

an.

3.j

an.

4.j

an.

5.j

an.

6.j

an.

7.j

an.

8.j

an.

9.j

an.

10.j

an.

11.j

an.

12.j

an.

12.j

an.

13.j

an.

14.j

an.

15.j

an.

16.j

an.

17.j

an.

18.j

an.

19.j

an.

20.j

an.

21.j

an.

22.j

an.

23.j

an.

23.j

an.

24.j

an.

25.j

an.

26.j

an.

27.j

an.

28.j

an.

29.j

an.

30.j

an.

31.j

an.

El. cena, EUR/MWh

Ārgaisa t, CEL. izstrāde, MWh

El. izstrāde

El. cena

Temperatūra

Režīmu plānošanas optimizācija

9

Sadarbībā ar RTU EEF tiek izstrādāta optimizācijas programma • Daugavas HES kaskādes izstrādes modelēšana • TEC darbības modelēšana • Savstarpējās ietekmes optimizācijas risinājumi

PHES ūdens nostrāde, ņemot vērā, ka ūdenslīmenis intervāla sākumā un beigās ir vienāds(pie Qpietece=600m3/sek)

Daugavas HES jaudas optimizācijas piemērs

Nākotnes optimizācijas iespējas atbilstoši tirgum

10

Pašlaik: «iknedēļas siltumenerģijas apjomu un cenu saskaņošana»

Nākotnē: «nākošās dienas izsole»

Optimālāka koģenerācijas jaudu pārdale un noslogošana

Elektroenerģijas izstrāde efektīvākā režīmā

Iespēja piedāvāt konkurētspējīgāku cenu gan siltumenerģijas, gan elektroenerģijas

tirgū

Sabiedrības ieguvums: zemākas cenas, cenu stabilitāte,

mazāka ietekme uz vidi

0

100

200

300

400

500

600

700

0

50

100

150

200

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24

MWhEUR/MWh

Neizmantotais koģenerācijas siltuma potenciāls, MWh

Koģenerācijas siltuma izstrāde, MWh

ELSPOT, EUR/MWh (kreisā ass)

Koģenerācijas režīmu optimizācijas iespēja

Rīg

as

TE

C-2

Rīg

as

TE

C-1

11

Elektrostaciju attīstība

Pavisam rekonstruēti HA: 12

4

8

rekonstruēti

2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022

Pļaviņas

Ķegums

Rīga

HA pavisam: 23

10

7

6

… 2009

2

14

3

17

6

23

0

TEC-1 rekonstrukcija

Ūdenssildāmā katla ŪK-3 izbūve

2005

2008; 2013TEC-2 rekonstrukcija

(1. un 2. energobloku izbūve)

Ūdenssildāmā katla ŪK-5 izbūve

Avārijas kurināmā rekonstrukcija

Pašpatēriņa tvaika katla rekonstrukcija

TEC-2 satelītdarbu projekta realizācija

2013

2015

2015

2014-2016

2014

Katlumājas jaunu dūmeņu izbūve 2013-2014

12

• Palielināta noturība pret gāzes ķīmiskā sastāva izmaiņām, mainoties piegādes avotiem (LNG);

• Pieļaujamā Wobbe indeksa diapazona paplašināšana līdz +/-10% (pašlaik līdz +/- 5%);

• Iespēja samazināt bloka apturēšanu reižu skaitu;

• Energobloka minimālā neto jauda: pirms modernizācijas- 184 MW, pēc- 121 MW;

• Stacijas elastīgāka regulēšana tiks pielietota režīmu optimizēšanai darbībai tirgū.

TEC-2 modernizācija:

Opflex Reserve Turndown / Autotune

Rīgas TEC-2/2režīmu salīdzinājums

0

10

20

30

40

50

60

70

80

0

50

100

150

200

250

300

350

400

00 -

01

01 -

02

02 -

03

03 -

04

04 -

05

05 -

06

06 -

07

07 -

08

08 -

09

09 -

10

10 -

11

11 -

12

12 -

13

13 -

14

14 -

15

15 -

16

16 -

17

17 -

18

18 -

19

19 -

20

20 -

21

21 -

22

22 -

23

23 -

00

Nord Pool cena, €/MWhJauda, MW

Cikliskais režīms (pilna apturēšana naktī)

Esošais bāzes režīms

OpFlex modernizācija

Nord Pool cena, €/MWh

Palaišanas izmaksas

Iespējamais

izmaksu

ietaupījums

Rīgas TEC-2 siltuma akumulācijas iespēju izvērtēšana

Esošā mazuta rezervuāra Nr. 6 pārbūve

par siltuma akumulatoru • koģenerācijas energobloka efektivitātes

palielināšana

• kurināmā (dabasgāzes) ekonomija;

• CO2 emisiju samazinājums

• papildus ienākumi no elektroenerģijas

tirdzniecības (pielāgošanās NPS biržai)

• siltuma slodzes izlīdzināšana

13

-100

-50

0

50

100

150

200

250

0-1

1-2

2-3

3-4

4-5

5-6

6-7

7-8

8-9

9-1

0

10-1

1

11-1

2

12-1

3

13--

14

14-1

5

15-1

6

16-1

7

17-1

8

18-1

9

19-2

0

20-2

1

21-2

2

22-2

3

23-0

Stundas, h

Koģ. energobloka siltuma slodze

Siltuma akumulatora slodze

MW

Akumulatora

uzlādes slodze

th

Akumulatora

izlādes slodze

Rīgas TEC kondensācijas

ekonomaizeru uzstādīšana

Dūmgāzu latentā siltuma izmantošana• ar aizejošām dūmgāzēm aizplūst līdz 10%

siltuma, kas radies kurināmā

sadedzināšanas rezultātā

• iespēja palielināt ŪSK darbības efektivitāti

• primāro energoresursu patēriņa un CO2

emisiju samazinājums

Nākotnes iespējamie optimizācijas projekti

• AS «Sadales tīkls» uzturētais elektrotīkls

nodrošina elektroenerģijas piegādi 99%

valsts teritorijas

• Elektrotīkla kopgarums Latvijā ir ~ 94 609

km

• Transformatoru apakšstacijas ~ 26 764 gab

• Elektroenerģija tiek piegādāta 1,1 milj.

klientu objektiem

• 2014.g. elektrības zudumi 4,8% (2013.g.

5,0%)

• Kabeļu programmas ietvaros 2014.g.

izbūvēti 207 km kabeļu līnijas; 2015.g.

plānots 209 km

• Tīklu automatizācijas pasākumi

• Viedo skaitītāju ieviešana

14

Sadales tīkla attīstība

System Average Interruption Frequency Index (SAIFI, 2010)

Viedie tīkli

Nomaiņas plāns, tūkst. gab.

Aktuālā situācija

Viedie skaitītāji 6%

Parastie skaitītāji 94%

100%

50

100110 110 110

120 120 120 120 120

2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023

15

Iegūstamais slodzes profils

Paldies par uzmanību!

16

www.latvenergo.lv

info@latvenergo.lv

AS “Latvenergo”

P. Brieža iela 12, Rīga, LV-1230

Tālrunis: +371 67728222

Fakss: +371 67728880

/Latvenergo

/Latvenergo

/Latvenergo

/Latvenergo video kanāls