Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs

stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

Rīga, 28.01.2015.

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

Saturs 1. Ievads ..................................................................................................................................... 2

1.1. Teritorijas apraksts ......................................................................................................... 3

1.2. Teritorijas robežu un funkciju maiņa .............................................................................. 6

1.3. Teritorijas attīstības iecere ............................................................................................. 7

2. Teritorijas attīstības plānošanas konteksts ......................................................................... 10

3. Būtiskākās iespējamās ietekmes uz vidi .............................................................................. 12

3.1. Gaiss un klimata pārmaiņas .......................................................................................... 12

3.2. Troksnis ......................................................................................................................... 14

3.3. Bioloģiskā daudzveidība un dabas vērtības .................................................................. 17

3.4. Ainavas ......................................................................................................................... 17

3.5. Ekosistēmu pakalpojumi ............................................................................................... 18

3.6. Ūdeņi ............................................................................................................................ 20

3.7. Atkritumi ....................................................................................................................... 20

3.8. Augsne un grunts .......................................................................................................... 22

3.9. Kultūrvēsturiskās vērtības ............................................................................................ 22

4. Secinājumi ........................................................................................................................... 24

4.1. Ietekmju kopsavilkums ................................................................................................. 24

4.2. Rekomendācijas iespējamo ietekmju mazināšanai ...................................................... 25

1

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

1. Ievads Teritorijas attīstības ieceres vispārīgo stratēģisko ietekmes uz vidi izvērtējumu (turpmāk – izvērtējums) sagatavoja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pēc Valmieras pilsētas pašvaldības pasūtījuma 2015. gada janvārī. Izvērtējums balstīts uz Valmieras pilsētas pašvaldības sniegtajiem datiem par izvērtējamo teritoriju, teritorijas attīstības ieceri, situāciju un tendencēm pilsētā, Beverīnas novadā un apkārtējās teritorijās. Novērtējums sagatavots, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza Valmieras pilsētas pašvaldība. Informācijas sniedzējs ir atbildīgs par sniegto datu patiesumu. Veicot sniegtās informācijas korekciju, SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” balstījās uz analītiskām procedūrām, ko piemēroja sniegtajai informācijai. Šajā ziņojumā ietvertā informācija iegūta arī no publiski pieejamajiem datu avotiem, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes, VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, AS „Latvijas Valsts meži” publicētajiem resursiem.

Izvērtējuma visaptverošais mērķis ir sniegt lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm visaptverošu ieskatu par iespējamām ietekmēm uz vidi, īstenojot teritorijas attīstības ieceri (turpmāk – iecere). Izvērtējuma tiešais mērķis ir sniegt informāciju lēmumu pieņēmējiem pirms lēmuma pieņemšanas par teritorijas robežu grozīšanu starp Valmieras pilsētu un Beverīnas novadu.

Teritorijas attīstības iecere ir izveidot Vidzemes industriālo parku pašreizējā Beverīnas novada teritorijā.

Teritorijas attīstības ieceres turpmākajos plānošanas etapos ir veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums (SIVN) un ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Izvērtējuma ziņojumā nodaļās „Teritorijas apraksts”, „Teritorijas robežu un funkcijas maiņa”, „Teritorijas attīstības iecere” aprakstīta teritorija, pašreizējā un iecerētā funkcija, kā arī pašreizējai plānošanas stadijai atbilstošā detalizācijā aprakstīta teritorijas attīstības iecere atbilstoši Valmieras pilsētas pašvaldības sniegtajai informācijai. Turpmākajās nodaļās sniegts ieceres iespējamās ietekmes uz vidi izvērtējums.

Izvērtējumā izmantotās metodes

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgā stratēģiskā izvērtējuma ietvaros ir analizēta industriālā parka izveides iespējamā ietekme uz šādiem vides aspektiem:

• Gaiss un klimata pārmaiņas, • Troksnis, • Bioloģiskā daudzveidība un dabas vērtības, • Ainavas, • Ekosistēmu pakalpojumi, • Ūdeņi, • Atkritumu apsaimniekošana, • Augsne un grunts, • Kultūrvēsturiskās vērtības.

2

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

Esošās situācijas raksturojumā ir izmantota informācija un dati, kas pieejami publiskos Latvijas reģistros un datu bāzēs, starptautiskajos un ES līmeņa reģistros, pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentos, plānošanas reģionu attīstības un nozaru attīstības plānošanas dokumentos.

Izmantojot pieejamo informāciju par ieceri, analizētas iespējamās ietekmes uz iepriekš minētajiem vides aspektiem atbilstoši pašreizējai plānošanas stadijai. Ietekmju analīze veikta, balstoties uz nozares ekspertu zināšanām un pieredzi, kā arī izmantojot publiski brīvi pieejamo informāciju un Valmieras pilsētas pašvaldības sniegtos datus. Analīzes rezultātā sniegtas rekomendācijas iespējamo ietekmju mazināšanai.

Tā kā iecerei šajā stadijā netiek piemērota ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma procedūra, attiecīgā izvērtējuma struktūra neiekļauj visus Ministru kabineta noteikumos Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (spēkā ar 01.05.2004.) noteiktos vides pārskata punktus. Detalizēta ietekmes uz vidi izvērtējuma veikšanai ir nepieciešama konkrēta informācija par plānoto darbību (piemēram, konkrētie teritorijā plānotie rūpniecības uzņēmumi, darbības jomas, uzņēmumu izvietojums, izmantojamās tehnoloģijas, u.c.), līdz ar to šajā posmā, kad paredzētā darbība ir pieejama projekta koncepcijas formā, veikts vispārīgs stratēģisks izvērtējums, kas balstīts uz pieejamo informāciju. Ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma procedūra ir piemērojama teritorijas attīstības plānošanas dokumentu (grozījumu) izstrādes stadijā.

Ņemot vērā to, ka Vidzemes industriālā parka izveide šobrīd ir agrīnā plānošanas stadijā, izvērtējumā ir izmantots „piesardzības princips”. Analizējot iespējamās ietekmes un vides riskus, ir aptverts iespējami plašs ietekmju loks neatkarīgi no iespējamo vides risku iestāšanās varbūtības un to seku būtiskuma. Izvērtējumā ir sniegti ieteikumi pasākumiem, lai maksimāli samazinātu vides risku iestāšanās iespējamību, kā arī lai novērstu vai būtiski mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi, īstenojot plānoto darbību.

1.1. Teritorijas apraksts

Teritorija, par kuru notiek sarunas par robežas grozīšanu starp Valmieras pilsētu un Beverīnas novadu, ir 118 ha liela (turpmāk – Teritorija). Salīdzinājumam, Valmieras teritorija ir 1 818 ha, savukārt Beverīnas novada teritorija sasniedz 30 180 ha. Teritorija atrodas uz dienvidiem no Valmieras pilsētas un piekļaujas esošajām pilsētas robežām (skatīt 1.attēlu).

3

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

1.attēls. Plānotie Valmieras pilsētas un Beverīnas novada teritorijas robežu grozījumi (avots: Valmieras pilsētas pašvaldība)

Lielākā daļa no Teritorijas pašlaik atrodas Zemkopības ministrijas īpašumā un VAS „Latvijas Valsts meži” (turpmāk – LVM) pārraudzībā; tajā esošie zemesgabali nav reģistrēti zemesgrāmatā. Teritoriju aizņem t.s. saimnieciskais mežs. Divi zemes gabali (kadastra Nr. 9662 002 0598 un 9662 002 0591) zem 330 kV elektrolīnijas un zem dzelzceļa nav Zemkopības ministrijas īpašumā.

Saskaņā ar LVM sniegto informāciju, kailcirtes attiecīgajā teritorijā paredzētas arī neveidojot Industriālo parku, t.i. arī gadījumā, ja netiek īstenota Iecere. LVM savas mežu atjaunošanas stratēģijas ietvaros jau ir veikusi vecā meža izciršanu Teritorijā 8 ha apmērā, un to pēc mežu apsaimniekošanas plāna ir paredzēts turpināt (skat. 2. attēlu). Atbilstoši meža apsaimniekošanas ciklam, LVM veic arī jaunu mežu stādīšanu, un ir sagatavota augsne apmežošanai.

Saskaņā ar Beverīnas novada teritorijas plānojuma 2012.-2024. gadam teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, Teritorijā bija plānots ierīkot kapsētu.

4

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

2. attēls. Teritorijā plānotās kailcirtes (avots: LVM, Valmieras pilsētas pašvaldība)

No esošās infrastruktūras viedokļa Teritoriju tās dienvidu daļā šķērso 330kV augstsprieguma elektrolīnija, kura pieder VAS „Latvijas elektriskie tīkli”. Pašlaik attiecībā uz elektrolīniju ir uzsākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra par paredzēto darbību - Latvijas – Igaunijas starpsavienojuma izbūvi. Elektrolīnijas posms, kas šķērso Teritoriju, iekļaujas vienā no vērtējamajiem variantiem.1

Savukārt virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem Teritoriju šķērso 1520mm sliežu platuma neelektrificēta dzelzceļa līnija Rīga – Valga, kas ir iekļauta TEN-T tīklā (t.s. Rail Baltica 1 maršruts). Dzelzceļa līnijai ir starptautiska nozīme, un pa to tiek nodrošināti reģionālie un starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kā arī importa, eksporta un tranzīta kravu pārvadājumi.

Teritorija atrodas potenciāli izdevīgā vietā, ņemot vērā atbilstošas jaudas un citu atbilstošu tehnisko parametru inženierkomunikāciju (elektroapgāde, ūdensvads, kanalizācija) un satiksmes infrastruktūras pieslēgumu iespējamību. Teritorijai iespējams izveidot apstrādes rūpniecībai nepieciešamās jaudas elektroapgādes pieslēgumu, savukārt centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu tuvākā pieslēguma vieta atrodas aptuveni 1 km

1 Skatīt sīkāk: http://www.let.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/LET/LET/latvijas_elektriskie_tikli/Igaunija_Latvija/Projekta_informacija

5

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

attālumā no Teritorijas. Vienlaikus teritorijai iespējams izveidot dzelzceļa pievedceļa pieslēgumu no Valmieras dzelzceļa stacijas mezgla. Arī autoceļu pieslēgumu iespējas ir labas, jo Teritorijas tiešā tuvumā atrodas valsts reģionālie autoceļi.

1.2. Teritorijas robežu un funkciju maiņa

Valmieras pilsētai Teritorija ir nepieciešama Industriālā parka izveidei. Vairāki uzņēmumi ir izrādījuši interesi par teritorijām Valmierā uzņēmējdarbības veikšanai, taču pilsēta šobrīd nevar piedāvāt atbilstošas platības teritorijas ražošanas uzņēmumu izvietošanai. Vairākas industriālās teritorijas pilsētā atrodas privātīpašumā, un šo teritoriju zemesgabalu platības pārsvarā ir nelielas, un līdz ar to salīdzinoši maz piemērotas jaunas apstrādes rūpniecības objektu izvietošanai. Arī Valmieras pilsētas pašvaldības īpašumā ir vairākas teritorijas, kas ir piemērotas industriālai attīstībai, tomēr arī šīs teritorijas ir nelielas, un arī to pieslēgšana publiskajai transporta infrastruktūrai, kā arī inženierkomunikāciju infrastruktūrai var būt apgrūtināta.

Lai Valmieras pilsēta Teritoriju varētu attīstīt, izbūvējot tajā nepieciešamo publisko infrastruktūru, Teritorijai jāatrodas Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā. Teritoriju iekļaujot Valmieras pilsētas administratīvajās robežās robežās, mainīsies Valmieras pilsētas un Beverīnas novada administratīvo teritoriju platības. Teritorijas robežas grozījumu ietekme atspoguļota 1. tabulā.

Administratīvā teritorija

Platība pirms robežu grozīšanas, ha

Platība pēc robežu grozīšanas, ha

Pieaugums (+), samazinājums (-)

Valmiera 1 818 1 936 + 6,5%

Beverīnas novads 30 180 30 062 - 0,4%

1.tabula. Teritorijas robežas grozījumu ietekme

Daļu Teritorijas, transformējot šobrīd esošās meža teritorijas, plānots pārveidot par industriāla rakstura teritoriju.

No Teritorijas 118 hektāriem par industriālu teritoriju pārveidot plānots nedaudz vairāk par pusi – aptuveni 65 hektārus. Daļu meža paredzēts saglabāt, īpaši aizsargājot dabisko mežu Teritorijas rietumu daļā. Industriālā parka vajadzībām iecerēts pārveidot teritorijas uz ziemeļiem no augstsprieguma līnijas, pārējās teritorijas nav paredzēts pārveidot. (skatīt 3.attēlu)

6

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

3. attēls. Pārveidojamo un saglabājamo teritoriju karte (avots: Valmieras pilsētas pašvaldība)

1.3. Teritorijas attīstības iecere

Teritorijā plānots izveidot industriālo parku (Vidzemes industriālais parks). Lai realizētu ieceri, plānots veikt vairākas secīgas darbības.

Pirmkārt, nepieciešams radīt priekšnosacījumus ieceres realizācijai (zemes lietošanas veida, teritorijas attīstības plānošanas, vides aizsardzības, tehniskie un tehnoloģiskie priekšnosacījumi). Priekšnosacījumi ieceres realizācijai ir jārada Plānošanas fāzē. Cita starpā Plānošanas fāzē, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam būs nepieciešams veikt procedūras attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu, u.c.

Savukārt pēc nepieciešamo priekšnosacījumu izpildes var tikt uzsākta Ieceres aktīvā fāze – Būvniecības fāze, kas aptver gan publiskās infrastruktūras (autoceļu, dzelzceļa pieslēgumu, publiskās satiksmes infrastruktūras, publiskās ārtelpas apgaismojuma, inženierkomunikāciju u.c.), gan privātās infrastruktūras (ražošanas ēku un būvju, tehnoloģisko iekārtu u.c.) būvprojektēšanu un būvniecību.

Visbeidzot, lai uzsāktu darbību, jābūt izpildītiem visiem priekšnosacījumiem un būvēm jābūt pieņemtām ekspluatācijā. Šajā – Ekspluatācijas fāzē – būs nepieciešams nodrošināt noteiktus priekšnosacījumus (cita starpā arī attiecībā uz vides aizsardzību) un uzturēt Industriālo parku, tā infrastruktūru, ēkas un būves normālā tehniskajā stāvoklī. Parasti

7

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

Ekspluatācijas fāze ilgst vismaz vienu projekta dzīves ciklu; dzīves cikla beigās ir iespējams lemt par darbības turpināšanu vai pārtraukšanu.

Pārskats par indikatīvo laika grafiku Plānošanas fāzei un Ekspluatācijas fāzes uzsākšanai sniegts 2.tabulā.

Laika periods Darbība

2015 Teritorijas robežu maiņa

2015-2016 Lokālplānojuma vai teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde, t.sk. stratēģiskais ietekmi uz vidi novērtējums, ja tāds tiks piemērots

2015-2016 Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums attiecībā uz pirmo uzņēmumu paredzēto darbību

2016 Būvprojektēšana

2016-2018 Publiskās infrastruktūras attīstība (1.kārta)

2016-2018 Apstrādes rūpniecības objektu būvniecība (pirmie objekti)

2018-2020 Publiskās infrastruktūras attīstība (2.kārta)

2018-2025 Apstrādes rūpniecības vai cita profila uzņēmumu būvniecība – nākamie objekti (pirms tam veicot paredzētās darbības ietekmi uz vidi novērtēšanu, ja tāds tiks piemērots)

2. tabula. Indikatīvs Teritorijas attīstības ieceres īstenošanas laika grafiks

Paredzētais industriālā parka darbības profils galvenokārt ir apstrādes rūpniecības uzņēmumu, kā arī transporta un loģistikas un citu nozaru uzņēmumu izvietošana.

Kopējās investīcijas industriālā parka izveidei prognozētas līdz 200 milj. EUR. Valmieras pilsētas pašvaldība plāno ieguldīt aptuveni 20 milj. EUR (10 % no kopējām investīcijām). Valmieras pilsētas pašvaldības ieguldījumi paredzēti publiskās infrastruktūras attīstībai – uzņēmējdarbības vietas sagatavošanai. Tādējādi plānotais publisko investīciju multiplikators sasniegs 10.

Investīcijas iecerēts finansēt no publiskā un privātā finansējuma, kā arī piesaistot ES fondu līdzekļus, ja tādi būs pieejami.

Šobrīd interesi par ražotņu veidošanu teritorijā ir izrādījuši divi potenciālie investori. Viens no tiem plāno nodarboties ar koksnes pārstrādi, otrs – attīstīt kaņepju šķiedru produkcijas ražošanu. Kopumā, plānotajā aptuveni 65 ha lielajā industriālā parka teritorijā varētu izvietot aptuveni sešus ražošanas uzņēmumus un tiem nepieciešamo atbalsta infrastruktūru. Industriālo parku ir plānots pilnībā piepildīt un investīcijas ieguldīt 10 gadu periodā.

8

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

3. tabulā sniegts pārskats par indikatīvajām investīcijām un to investīciju periodu.

Investīcijas Finansētājs Investīcijas, miljoni EUR

Īstenošanas periods

autoceļi, dzelzceļi, komunikācijas

Valmieras pašvaldība 15,0 2016-2017

ēkas Valmieras pašvaldība 5,0 2016-2017 ēkas Privāts investors 54,0 2016-2025 iekārtas un aprīkojums

Privāts investors 126,0 2016-2025

Kopā 200,0 2016-2025 3. tabula. Indikatīvais Ieceres investīciju plāns 2016.-2025.

Industriālajā parkā plānots izbūvēt visas tā darbībai nepieciešamās komunikācijas un infrastruktūru (skatīt 4.attēlu).

4. attēls. Esošās un plānotās inženierkomunikācijas plānotās darbības teritorijā (avots: Valmieras pilsētas pašvaldība)

9

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

2. Teritorijas attīstības plānošanas konteksts

2014. gada novembrī sabiedriskai apspriešanai tika nodoti teritorijas attīstības plānošanas dokumenti - Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014.-2030. gadam (turpmāk – VPR IAS) un Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas 2014.-2020. gadam (turpmāk – VPR AP) pirmās redakcijas. Kā viena no centrālajām problēmām dokumentos minēta strauja iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to uzsverot nepieciešamību pēc dzīves kvalitātes un iedzīvotāju rīcībspējas uzlabošanas, kas sasniedzams, sekmējot darbavietu izveidi, izglītības iespējas un veicinot drošu dzīves apstākļu piedāvājumu esamību.

Attiecībā uz ekonomikas nozaru attīstību VPR IAS minēts: „Lai arī Vidzemē ir salīdzinoši liels lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju īpatsvars, vairāk kā pusi teritorijas aizņem meži, tāpēc reģionam var būt nozīmīga loma dabas daudzveidības saglabāšanā, augstas pievienotās vērtības koka apstrādē, bet kopumā - ekoloģiskas ekonomikas nozaru attīstībā un atjaunojamās enerģijas ražošanā”. VPR AP stratēģiskajā matricā zem stratēģiskā virziena „Ekonomika” uzskaitītas divas ilgtermiņa un četras vidēja termiņa prioritātes:

• IAS3: Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju vide

o AP3.1: Tematiskie tīklojumi un zināšanu pārnese

o AP3.2: Efektīva uzņēmējdarbības atbalsta sistēma

• IAS4: Ilgtspējīga zema oglekļa ekonomika

o AP4.1: Ilgtspējīga energosistēma

o AP4.2: Dabas kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana

Attīstot saimniecisko darbību reģionā, jāņem vērā augstākminētās jomas, atbalstot tādus uzņēmējdarbības attīstības virzienus, kas atbilst reģiona prioritātēm. No reģiona prioritātēm izriet arī pašvaldību prioritātes, kas uzskaitītas Valmieras pilsētas un Beverīnas novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.

2014. gada 29. decembrī tika apstiprināta Valmieras pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2015.-2030. gadam (turpmāk – Valmieras IAS) un Valmieras pilsētas attīstības programma 2015.-2020. gadam (turpmāk – Valmieras AP). Šie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti nosaka ilgtermiņa un vidēja termiņa pilsētas attīstības prioritātes. Valmieras pilsētas ilgtermiņa misija ir „dinamiska, videi draudzīga, uz izcilību, inovācijām un viesmīlību virzīta pilsēta cilvēka personības izaugsmei, ģimenes labklājībai un uzņēmējdarbībai”. Gan Valmieras IAS, gan AP liels uzsvars tiek likts uz uzņēmējdarbības attīstību. Ilgtermiņa stratēģiskie mērķi atspoguļo uzņēmējdarbības un vides mijiedarbību, akcentējot līdzsvarotu plānojumu un inovatīvu risinājumu ieviešanu. Arī vidēja termiņa mērķos iekļauta gan uzņēmējdarbības attīstība – „Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības centra stiprināšana ar efektīvu teritoriālā un intelektuālā kapitāla izmantošanu” (UV1) –, gan dabas un vides aizsardzība – „Kultūrvēsturisko un dabas vērtību izmantošana ekonomiskās attīstības veicināšanai” (PV3), kur kā indikators noteikta stabila zaļo teritoriju platība.

10

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

Valmieras IAS minēts, ka „industriālo teritoriju attīstība galvenokārt jābalsta uz esošo industriālo teritoriju potenciāla maksimālu izmantošanu, kā arī bijušo industriālo teritoriju, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas, revitalizāciju”. Savukārt jaunu industriālo objektu attīstībai atzīmētas trīs potenciālās teritorijas, t.sk. dienvidrietumu daļa, kā turpinājums Mūrmuižas ielas industriālajām teritorijām, privātpersonām piederošās zemes vienības Saldumi un Priednieki 1 un citur pilsētas teritorijā.

Valmieras AP (sadaļa: Integrētās teritorijas investīcijas projektu idejas, SAM 5.6.2., prioritārā projekta ideja Nr. 1 „Mūrmuižas ielas savienojums ar pilsētas apkārtceļu un teritorijas pilsētas DA revitalizācija – Vidzemes industriālā parka izveide”) ieceres teritorija ir atzīmēta kā degradēta un tajā ir plānots izveidot Vidzemes industriālo parku, tomēr attiecīgā meža teritorija neatbilst degradēto teritoriju definīcijai2.

Beverīnas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.-2024. gadam (turpmāk – Beverīnas IAS) un Beverīnas novada attīstības programma 2012.-2018. gadam (turpmāk – Beverīnas AP) tika apstiprinātas 2012. gadā. Beverīnas novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentos liels uzsvars tiek likts gan uz uzņēmējdarbības veicināšanu, gan uz ilgtspējīgu attīstību un vides kvalitātes uzlabošanu. Beverīnas IAS minēts, ka saimnieciskā darbība ir atbalstāma, ja tā:

• rada novadā jaunas darba vietas, it īpaši kvalificētiem speciālistiem;

• neapdraud novada dabas un kultūras vērtības;

• nesamazina iedzīvotāju īpašuma vērtību;

• rosina strādājošos no citām teritorijām pārcelties uz dzīvi novadā;

• ir ētiski pieņemama.

Beverīnas novada AP definētās vidēja termiņa prioritātes iekļauj:

• VTP1 – Saimnieciskās aktivitātes un vietējās nodarbinātības veicināšana, atbalstot dažādu formu kopsakarības attīstību novadā;

• VTP4 – Novada kultūrvēsturisko un dabas resursu saglabāšana;

• VTP7 – Vides kvalitātes uzlabošana (uzdevumi iekļauj ūdens tilpņu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanu un karjeru apsaimniekošanu).

Saskaņā ar Beverīnas novada teritorijas plānojuma 2012.-2024. gadam attiecīgajā teritorijā atrodas mežsaimniecības zemes, bet atbilstoši teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai, zemesgabals bija rezervēts kapsētas izveidei.

2 Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam: „Degradētā teritorija ir vieta (teritorija (ne visos gadījumos ar negatīvu ietekmi uz vidi), ēka vai ēku komplekss), kas iepriekš tikusi izmantota vai apbūvēta, bet pašlaik pamesta vai netiek pilnīgi izmantota. Tā var būt nolaista vai piesārņota, neapdzīvota vai daļēji apdzīvota vai citādi izmantota teritorija, kurai ir negatīva kumulatīva ietekme uz apkārtējām teritorijām, vidi un vietējiem iedzīvotājiem.”

11

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

3. Būtiskākās iespējamās ietekmes uz vidi

3.1. Gaiss un klimata pārmaiņas

Plānotā industriālā parka izveide potenciāli tieši vai netieši ietekmēs gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņas vairākos projekta realizācijas posmos – būvniecība, ekspluatācija, kā arī pēc ekspluatācijas laika beigām – būvju nojaukšana. Turpmāk ir īsi aprakstītas galvenās būvniecības un ekspluatācijas ietekmes uz gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām. Šajā ziņojumā netiks izvērtēta ietekme pēc ekspluatācijas laika beigām, tā kā tas attiecas uz nenoteiktu un ilgu laika posmu, attiecībā uz kuru šā brīža ieceres plānošanas stadijā nav iespējams prognozēt normatīvo aktu prasības un emisijas ietekmējošo tehnoloģiju attīstību.

Valmieras pilsētas un Beverīnas novada gaisa kvalitāti ietekmē vairāki faktori – piesārņojošo vielu emisijas no rūpniecības sektora (sadedzināšanas iekārtas un ķīmisko vielu lietošana), mājsaimniecības apkure, transports, lauksaimniecība, u.c. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMC) datiem (statistikas pārskats "Nr.2-Gaiss"), 2013. gadā Valmierā 42 uzņēmumi iesniedza statistikas pārskatu par emisijām no stacionārajiem piesārņojuma avotiem „Nr.2-Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību” saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1075 „Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām” prasībām. Savukārt Beverīnas novadā 2013. gadā šīs atskaites iesniedza 13 uzņēmumi. Kopējais gaisa piesārņojošo vielu emisiju apjoms Valmieras pilsētā un Beverīnas novadā 2013. gadā ir attēlots 4. tabulā.

Valmiera Beverīnas novads

Gaisa piesārņojošo vielu emisijas (t; bez CO2), tai skaitā: 777,77 40

NO2 (t) 218,16 0,68

SO2 (t) 57,1 0,46

4. tabula. Gaisa piesārņojošo vielu apjoms no stacionārajiem piesārņojuma avotiem 2013. gadā (avots: LVĢMC)

Kopumā 2013. gadā Valmierā tika emitēti 2,45% no valsts stacionāro piesārņojuma avotu radītā NO2 piesārņojuma (Beverīnas novadā 0,008%) un 8,88% no kopējā SO2 piesārņojuma (Beverīnas novadā 0,07%)3, kas izskaidrojams ar ievērojamu industriālo uzņēmumu koncentrāciju Valmierā.

Tā kā ne Valmierā, ne Beverīnas novadā nav uzstādītas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, nav pieejama detalizēta informācija par gaisa kvalitāti attiecīgajās teritorijās. Vides politikas pamatnostādnēs 2009. – 2015. gadam norādīts, ka gaisa kvalitāti Latvijā kopumā var uzskatīt par labu. Latvijā tiek izdalītas divas zonas gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldībai4:

3 Kopējās emisijas ņemtas no „Atskaite par Valsts monitoringa tīkla izvietojuma pārskatīšanu atbilstoši MK noteikumu Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” 14.punktam un 11.pielikuma 4.punktam” LVĢMC, Rīga, 2014, pieejama http://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Gaiss/Gaisa_kvalitate/Parskati/Atskaite_par_Valsts_monitoringa_tikla_izvietojumu_(2).pdf 4 Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā publicēto informāciju par gaisa aizsardzības politiku, http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/gaisa_aizsardziba/?doc=10602

12

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

1) Rīgas aglomerācija;

2) pārējā Latvijas teritorija.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādāto „Pārskatu par gaisa kvalitāti Latvijā 2013. gadā”5, galvenās gaisa kvalitātes problēmas Latvijas teritorijā (izņemot Rīgas aglomerāciju) ir saistītas ar daļiņu PM10, ozona O3 (ilgtermiņa mērķis cilvēka veselības aizsardzībai) un benzola koncentrāciju, kas vairākās gaisa kvalitātes monitoringa stacijās pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos piesārņojuma novērtējuma sliekšņus.

Jaunu rūpniecības uzņēmumu izveide teritorijā var palielināt kopējo piesārņojošo vielu emisiju apjomu, kā arī pastāv risks, ka pasliktināsies gaisa kvalitāte apkārtējā teritorijā. Vienlaicīgi visā industriālā parka izveides procesā un arī pēc tam ir jāievēro nacionālās un Eiropas Savienības vides prasības, t.sk. veicinot videi draudzīgu tehnoloģiju un izejmateriālu iegādi. Tomēr, lai izvērtētu konkrētu ietekmi uz gaisa kvalitāti no stacionārajiem piesārņojuma avotiem, ir būtiski zināt piesārņojošās darbības veidu. Kopumā var secināt, ka, ja teritorijā tiks attīstīti uzņēmumi, kuru darbība atbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām par piesārņojošo darbību veikšanu, risks būtiski negatīvi ietekmēt apkārtnes gaisa kvalitāti ir minimāls.

Autotransports ir uzskatāms par otru nozīmīgāko gaisa piesārņojuma avotu. Valmieru šķērso A3 valsts nozīmes autoceļš ar vidēju diennakts satiksmes intensitāti (skat. 5. attēlu), savukārt pievienojamā teritorija robežojas ar vienu reģionālas nozīmes autoceļu – P18 – un diviem vietējas nozīmes autoceļiem – V184 un V187 (detalizētus satiksmes intensitātes datus skatīt 3.2. sadaļā). Realizējot industriālā parka izveides projektu, var paredzēt satiksmes intensitātes pieaugumu uz visiem augstākminētajiem ceļiem, kas saskaņā ar pieejamo informāciju diennaktī pieaugtu par aptuveni 40 – 50 automašīnām, ja transportēšanā netiktu izmantots dzelzceļa transports. Pieņemot, ka satiksmes intensitātes pieaugums izkliedēsies pa vairākiem autoceļiem (atšķirīgo kravu transportēšanas maršrutu dēļ), satiksmes intensitātes pieaugums uz katra konkrētā autoceļa sagaidāms ievērojami mazāks. Papildus ir paredzēts attīstīt autoceļu infrastruktūru gan Valmierā, gan Beverīnas novadā, lai nodrošinātu piekļuvi plānotajam industriālajam parkam, kā arī atbilstošus autoceļus kravu pārvadājumiem. Tomēr, ņemot vērā, ka industriālā parka ekspluatācijas procesā ir plānots veicināt dzelzceļa kravu transporta izmantošanu autotransporta vietā, sekmējot integrētus kravu pārvadājumus un multimodālos risinājumus, iekļaujot arī citus apkārtnes rūpnieciskos uzņēmumus, būtiska gaisa kvalitātes pasliktināšanās nav prognozējama6. Neskatoties uz to, nevar izslēgt iespējamu gaisa kvalitātes pasliktināšanos apkārtējās teritorijās (īpaša uzmanība jāpievērš NO2 un PM10 koncentrācijai, attiecībā uz ko jau pašlaik ir novērojami pārsniegumi Latvijas teritorijā). Konkrēta ietekme uz gaisa kvalitāti

5 http://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Gaiss/Gaisa_kvalitate/Parskati/parskats_par_gaisa_kvalitati_Latvija_2013g.pdf 6 Dzelzceļa kravu transports tiek uzskatīts par tīrāko kravu transporta veidu attiecībā uz lielāko daļu gaisa piesārņotāju, kā arī SEG emisijām, skat. http://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/specific-air-pollutant-emissions/specific-air-pollutant-emissions-assessment-3 ; http://www.vda.gov.lv/?id=299& un http://www.wacker.com/cms/media/documents/wacker_group/sustainability_1/vci_co2_emissionen.pdf

13

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

jāizvērtē, kad būs pieejama detalizētāka informācija par konkrētajiem darbības veidiem, ražošanas un transportēšanas apjomiem un izmantojamo transportu (IVN procesā).

5. attēls. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2013. gadā uz valsts galvenajiem autoceļiem (avots: VAS „Latvijas Valsts ceļi”)

Meži ir būtisks SEG piesaistes elements – atmosfērā esošais CO2 tiek absorbēts kokos, augos un augsnē. Meža zemes ES absorbē aptuveni 0,5 Gt7 CO2 gadā; salīdzinājumam – ES27 rūpniecības radītās SEG emisijas sastāda 5 Gt CO2 ekvivalenta8. Atmežošanas procesā meži kļūst nevis par CO2 piesaistītājsistēmu, bet gan sniedz pretēju efektu, radot ievērojamas SEG emisijas. No atmežošanas procesa ir sagaidāma tieša negatīva ietekme uz gaisa kvalitāti, ko var samazināt, iestādot kompensējamo mežu (skat. nākamo rindkopu), jo jaunaudzes CO2 piesaista efektīvāk par veciem mežiem.

Latvijā spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 889 „Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību” (spēkā ar 01.01.2013.) paredz, ka, atmežojot zemi, jāmaksā kompensācija par šādām ar atmežošanu izraisītām negatīvām sekām: par CO2 piesaistes potenciāla samazināšanos, par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un sanitāro aizsargjoslu funkciju kvalitātes samazināšanos. Noteikumi paredz, ka CO2 piesaistes potenciāla samazināšanos var kompensēt, ieaudzējot mežu citā vietā (kompensējamo mežaudzi).

3.2. Troksnis

Izveidojot plānoto industriālo parku, ir iespējamas izmaiņas trokšņa līmenī gan parka teritorijā, gan tuvākajās dzīvojamās apbūves teritorijās. Trokšņa līmeņa izmaiņas var radīt:

7 Gigatonna (109 tonnas) 8 Zaļā grāmata. Meža aizsardzība un meža informācija ES – gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām. COM(2010)66 galīgā redakcija, pieejams http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52010DC0066&from=EN

14

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

• industriālā parka būvju, inženierkomunikāciju un infrastruktūras objektu izbūve;

• izmaiņas transporta intensitātē;

• rūpniecības objektu ekspluatācija.

Latvijā trokšņa līmeni reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (spēkā ar 24.01.2014.). Noteikumi saistībā ar paredzēto darbību nosaka:

• trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes;

• vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 2. pielikumu, vides trokšņa rādītājiem ir noteikti robežlielumi noteiktiem teritorijas lietošanas funkciju veidiem (skat. 5. tabulu). Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, rūpnieciskās apbūves teritorijās nav noteikti trokšņa robežlielumi.

Nr.

p.k. Apbūves teritorijas izmantošanas funkcija

Trokšņa robežlielumi*

Ldiena

(dB(A))

Lvakars

(dB(A))

Lnakts

(dB(A))

1. Individuālo (savrupmāju, mazstāvu vai viensētu) dzīvojamo māju, bērnu iestāžu, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorija

55 50 45

2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 60 55 50

3. Publiskās apbūves teritorija (sabiedrisko un pārvaldes objektu teritorija, tai skaitā kultūras iestāžu, izglītības un zinātnes iestāžu, valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu un viesnīcu teritorija) (ar dzīvojamo apbūvi)

60 55 55

4. Jauktas apbūves teritorija, tai skaitā tirdzniecības un pakalpojumu būvju teritorija (ar dzīvojamo apbūvi)

65 60 55

5. Klusie rajoni apdzīvotās vietās 50 45 40

5. tabula. Ministru kabineta noteikumos Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (spēkā ar 24.01.2014.) noteiktie trokšņa robežlielumi

Uzsākot būvniecības darbus plānotā industriālā parka teritorijā, ir iespējams īslaicīgs trokšņa līmeņa pieaugums, kas saistīts ar smagās būvniecības tehnikas pārvietošanos un specifiskiem būvdarbiem. Lai neradītu traucējumus apkārtējo dzīvojamo apbūves teritoriju iedzīvotājiem, būvniecības darbus rekomendēts veikt dienas laikā.

Uzsākot plānotā industriālā parka darbību, ir iespējamas izmaiņas transporta intensitātē. Plānotais industriālais parks robežojas ar trim autoceļiem:

• P18 Valmiera – Smiltene;

• V184 Dumbrāji – Zeiboti;

• V187 Valmiera – Rauna.

15

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

Saskaņā ar informāciju par satiksmes intensitāti, kas iegūta no VAS „Latvijas Valsts ceļi” sagatavotā satiksmes intensitātes pārskata valsts autoceļiem9, laika posmā no 2005. gada līdz 2013. gadam, diennakts vidējā satiksmes intensitāte uz autoceļa P18 posmā autoceļš P20 – Smiltene ir bijusi robežās no 1422 līdz 3071 automašīnām, no kurām kravas automašīnu īpatsvars sastāda 12 – 23 %. Uz autoceļiem V184 un V187 diennakts vidējā autosatiksmes intensitāte ir zemāka nekā uz autoceļa P18 (skat. 6. tabulu).

Autoceļš Posms Gads Diennakts vidējā

satiksmes intensitāte

Kravas automašīnu

skaits (%) P18 Valmiera -

Smiltene P20 - Smiltene

2005 1520 15 2006 1425 14 2007 1666 19 2008 1856 13 2009 3071 18 2011 1422 12 2012 2100 23 2013 2020 21

V184 Dumbrāji – Zeiboti 2005 696 20 2011 817 13

V187 Valmiera – Rauna 2005 246 21 2006 313 9 2008 174 28 2011 860 9 2012 993 3

6. tabula. Diennakts vidējā satiksmes intensitāte uz autoceļiem (avots: VAS „Latvijas Valsts ceļi”)

Plānotā industriālā parka teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga – Lugaži – Valga. Saskaņā ar AS „Pasažieru vilciens” spēkā esošo vilcienu kustības sarakstu10, diennakts laikā pa dzelzceļa līniju pārvietojas astoņi pasažieru vilcienu sastāvi. Uzsākot industriālā parka darbību, nav sagaidāma pasažieru vilcienu skaita palielināšanās. Pa dzelzceļa līniju Rīga – Lugaži – Valga norit arī kravas vilcienu kustība, tomēr pašlaik nav publiski pieejama informācija par kravas vilcienu intensitāti konkrētajā dzelzceļa līnijas posmā.

Detalizēts transporta radītā trokšņa novērtējums tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, kad ir zināma informācija par plānoto autotransporta un kravas vilcienu kustību. Trokšņa novērtējuma laikā tiek veikta trokšņa modelēšana un nepieciešamības gadījumā plānoti troksni samazinošie pasākumi (piemēram, troksni samazinošas sienas, darba laiku ierobežojumi).

Trokšņa līmeņa izmaiņas iespējamas arī uzsākot rūpniecības objektu ekspluatāciju. Kā galvenie trokšņa avoti rūpniecības objektu ekspluatācijas laikā minams ēku iekšpusē radītais troksnis, kā arī ārpus ēkām novietoto iekārtu radītais troksnis. Detalizēts rūpniecības objektu trokšņa novērtējums tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējumā laikā, kad ir pieejama informācija par rūpniecības uzņēmumos plānotajām iekārtām, to darbības laiku, ēku un to logu tehnisko specifikāciju.

9 http://lvceli.lv/files/kartes/Satiksmes%20intensitates%201996_2013.xls 10 http://www.pv.lv/images/userfiles/skaidrite/vilcienu_kustiibas_saraksts_no_01.06.2014._ar_izmainjaam_no_05.01.2015.xls

16

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

3.3. Bioloģiskā daudzveidība un dabas vērtības

Paredzētās darbības teritorija šobrīd ir meža zeme, no tās 96,6 ha klāj mežaudzes, 8 ha izcirtumi un 0,4 ha – kvartālstigas. Atbilstoši meža taksācijas informācijai un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes 2014. gada decembrī veiktajam novērtējumam11, 75,9 ha mežaudžu valdošā suga ir priede, pārējās – lielākoties egle, vienā nogabalā ozols. Priežu audzēm piemistrojumā un 2. stāvā raksturīgas egles un bērzi, dažos nogabalos arī apses un ozoli. Meža augšanas apstākļu tips ir damaksnis (vidēji auglīgs sausieņu meža tips). Pēc mežaudzes vecuma 35 % teritorijas aizņem pieaugušas (galvenās cirtes vecumu vai caurmēru sasniegušas) audzes, 37 % teritorijas – briestaudzes (vecuma grupa pirms galvenās cirtes vecuma), atlikušās platības ir vidēja vecuma audzes un jaunaudzes, kā arī izcirtumi. Priedes audžu vidējais vecums ir 94,3 gadi, bet egles – 77 gadi.

Starp pārējām mežaudzēm izceļas 428. kvartāla 6. nogabals, kurā priežu vecums ir 183 gadi un kurš novērtēts kā dabiskais skujkoku meža biotops - šajā teritorijā apbūve nav paredzēta (skat. 3. attēlu) un, tā kā ir paredzēts nodrošināt 25 – 40 m buferjoslu starp biotopu un apbūves teritoriju, paredzamā ietekme uz biotopu ir minimāla. Atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols”12 esošajai informācijai, teritorijā nav reģistrētas citas aizsargājamo sugu atradnes vai aizsargājamo biotopu platības. Tuvākā īpaši aizsargājamā teritorija ir Gaujas nacionālais parks, tā robeža atrodas 2,3 km rietumu virzienā no potenciālās industriālā parka teritorijas.

Divos nogabalos ar kopējo platību 3,1 ha (440. kvartāla 5. un 10. nogabals) iekārtoti reģionālā meža monitoringa objekti, taču faktiski novērojumi šajos nogabalos netiek veikti.

3.4. Ainavas

Plānotā industriālā parka teritorija atrodas liela meža masīva (Kauguru sila) ziemeļaustrumu malā. Teritorija robežojas ar reģionālās (P18) un vietējās (V184, V187) nozīmes autoceļiem, to šķērso dzelzceļš. Minētie satiksmes koridori ir galvenās teritorijas ainavu uztveres skatu līnijas. Patlaban plānotā industriālā parka teritorijai raksturīga slēgta meža ainava ar tuviem skatu vērsumiem tajā. Teritorijas apkārtnes ainavu struktūrā nozīmīgākās platības aizņem mežu teritorijas, lauksaimniecības zemes un atklātas daļēji dabiskas teritorijas, kā arī industriālās apbūves teritorijas. Valmieras pilsētā industriālās, satiksmes un tehniskās apbūves teritorijas sastāda ceturto daļu no platības un galvenokārt izvietojušās pilsētas nomalēs, no kurām lielākā daļa sastopama pilsētas dienvidaustrumu daļā pie robežas ar Beverīnas novadu. Paredzētās darbības apkārtnē salīdzinoši blīvi sastopami dažādi lineārie ainavu elementi, kurus veido attīstīta inženiertehniskā infrastruktūra (ceļš, dzelzceļš, elektrolīnijas). Vēl kā nozīmīgi ainavu elementi teritorijas apkārtnē minami dzīvojamās apbūves areāli (Kaugurmuižā, Kauguros, Jaunāmuižā), kā arī atsevišķas viensētas un savrupmājas. Patlaban plānotā industriālā parka teritorijā sastopami saimnieciskie meži ar dažāda vecuma mežaudzēm. Transformējamā teritorija neietilpst ne Valmieras pilsētas, ne Beverīnas novada nozīmīgākajās ainavu telpās, kuras galvenokārt veido Gaujas senleja ar tai pieguļošajām teritorijām, pilsētas parki un skvēri, kā arī kultūrvēsturiskā apbūve Valmierā.

11 LLU Meža fakultātes vēstule Nr. 2.1-7/287 (10/12/2014) adresēta Valmieras pilsētas pašvaldībai 12 http://ozols.daba.gov.lv/pub/

17

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

Transformējot pašreizējās mežaudzes (aptuveni 65 ha platībā), paplašināsies industriālās apbūves teritorijas Valmieras pilsētas apkārtnē un mainīsies ainavu struktūra. Kopumā paredzētās darbības vietai un tās apkārtnei raksturīga augsta ainavu fragmentācija, kuru industriālā parka izveide palielinās vēl vairāk.

Lai mazinātu ietekmi uz ainavu, ieteicams gar teritorijai pieguļošajiem autoceļiem saglabāt meža joslu vai izvietot apstādījumus kā buferjoslu. Tāpat ieteicams saglabāt mežu teritorijas pašreizējos 439. un 440. kvartālos.

3.5. Ekosistēmu pakalpojumi

Ekosistēmu pakalpojumi aptver visus labumus, ko cilvēki iegūst no ekosistēmām. Var izdalīt vismaz trīs galvenos ekosistēmu pakalpojumu veidus – apgādes (piem., pārtika un ūdens), regulēšanas (piem., ūdens režīma regulēšana) un kultūras ekosistēmu pakalpojumus (piem., dabas sniegtās rekreācijas iespējas).13

Meži ir nozīmīgs ekosistēmu pakalpojumu elements, kas spēlē būtisku lomu visu triju ekosistēmu pakalpojumu veidu nodrošināšanā – apgāde, regulēšana, kultūra. Teritorijas atmežošanas un zemes transformācijas rezultātā attiecīgajā teritorijā tiks zaudēts meža ekosistēmas pakalpojumu potenciāls (pilns ekosistēmu pakalpojumu klāsts uzskaitīts 7. tabulā).

Lai gan, saskaņā ar statistikas datiem, kopumā Latvijā mežu platība pēdējos gados ir pieaugusi (skat. 8. tabulu), jāatzīmē, ka ir būtiski izvērtēt, kā attiecīgā meža ekosistēmas pakalpojumu zaudējums ietekmēs tuvākās apkārtnes vidi un iedzīvotājus. Izvērtējot pēdējos pieejamos vizuālos datus par atmežojamās teritorijas tuvumā esošajām zaļajām zonām un izvērtējot to kopējās situācijas Latvijā kontekstā, var secināt, ka tuvākajā apkārtnē atrodas pietiekams zaļo teritoriju īpatsvars, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mežu ekosistēmas pakalpojumu funkciju sniegšanu. Beverīnas novadā meži aizņem 14’207 ha platību; paredzētās darbības teritorija aizņem 118 ha jeb 0,8 % no Beverīnas novada mežiem, no kuras industriālais parks (t.i., apbūves teritorija) ir plānota 65 ha platībā, kas veido 0,44 % no attiecīgā meža teritorijas. Atmežošana nav plānota visā 118 ha teritorijā, cita starpā ar dabas vērtībām saistīto ierobežojumu dēļ (skat. sadaļu 3.3.). Plānots, ka tiks saglabāts dabiskais meža biotops un vērtīgās mežaudzes noteiktos nogabalos, atstātas platas mežu joslas gar ceļiem un veidotas apzaļumošanas zonas, kā arī īstenota kompensējamā meža ieaudzēšana līdzvērtīgā platībā, sadarbībā ar Beverīnas novadu.

Papildus ir vērts atzīmēt, ka pašlaik meža teritoriju aizņem saimnieciskie meži, kuros tiek īstenotas kailcirtes un kas primāri ir orientēti uz saimnieciskā labuma gūšanu (pretstatā rekreācijas mežiem un ekomežiem).

Tomēr, lai veicinātu pilnvērtīgas kultūras pakalpojumu – rekreācijas un estētiskās vērtības – izmantošanas iespējas, ir rekomendējams nodrošināt, ka atmežojamās teritorijas tuvumā atrodas brīvas piekļuves mežs vai zaļā zona.

13 http://www.unep.org/maweb/documents/document.300.aspx.pdf

18

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

Ekosistēmas Pakalpojumi

Agroeko- sistēmas Meži Zālāji Virsāji un

krūmāji Mitrāji Ezeri un upes

Apgādes

Kultūraugi/koksne Ѵ Ѵ Ѵ

Lopi Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ

Savvaļas pārtika Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Koksnes kurināmais Ѵ Ѵ

Zvejniecība Ѵ Ѵ

Akvakultūra Ѵ Ѵ Ģenētiskie resursi Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ

Saldūdens Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ

Regulēšanas

Apputeksnēšana Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ

Klimata regulācija Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Kaitēkļu regulēšana Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ

Erozijas regulēšana Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ūdens režīma regulēšana Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ

Ūdens attīrīšana Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Apdraudējumu regulācija Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ

Kultūras

Rekreācija Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ

Estētiskās funkcijas Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ Ѵ 7. tabula. Ekosistēmu pakalpojumu veidi Eiropā (avots: Eiropas Vides aģentūra14)

Latvijas meža zeme gada beigās

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2014

Meža zeme, tūkst. ha

PAVISAM 3221 3240 3222 3230 3233 3240 3242 3238 3558 3575

Valsts mežos 1702 1705 1708 1710 1717 ... ... ... ... ...

Mežs, tūkst. ha

PAVISAM 2902 2932 2923 2944 2950 2958 2961 2956 3241 3260

Valsts mežos 1435 1449 1458 1472 1482 ... ... ... ... ...

8. tabula. Latvijas meža zeme gada beigās (avots: Centrālā statistikas pārvalde15)

14 http://www.eea.europa.eu/themes/biodiversity/where-we-stand/ecosystem-services-in-the-eu

19

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

3.6. Ūdeņi

Saskaņā ar Gaujas upju baseinu apgabala plānu 2010. – 2015. gadam16, plānotās darbības teritorija atrodas ūdensobjekta G 215 Gauja teritorijā. Atbilstoši plāna ietvaros veiktajam novērtējumam, ūdensobjekta G 215 ekoloģiskā kvalitāte ir novērtēta kā laba. Plānotās darbības teritorijā neatrodas ūdensteces vai ūdenstilpes. Tuvākās ūdensteces ir Kaugurmuižas strauts (0,2 km), Adzele (1,2 km), Gauja (2,2 km) un Miegupīte (2,7 km).

Tuvākie ūdensapgādes urbumi atrodas Kauguru ciemā – aptuveni 0,8 km attālumā no plānotās darbības teritorijas robežas.

Saskaņā ar Vidzemes industriālā parka koncepciju, projekta īstenošanai plānots izbūvēt ūdensapgādes (Ø 200 mm) un kanalizācijas maģistrālos vadus 2,5 km kopgarumā, un izveidot pieslēgumu esošajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem Valmieras pilsētas teritorijā. Tāpat tiek plānots izveidot iekšējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus plānotās darbības teritorijā (skat. 4. attēlu).

Pašreizējā projekta attīstības stadijā nav iespējams noteikt dzeramā ūdens patēriņa un sadzīves notekūdeņu apjomu, kāds radīsies, īstenojot projektu.

Īstenojot projektu, jāparedz ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšana, nodrošinot to kvalitātes atbilstību prasībām, kādas noteiks SIA „Valmieras ūdens” attiecībā uz ražošanas notekūdeņu pieņemšanu.

Ieteicams ražošanas teritorijā izveidot cieto segumu (asfaltbetonu), lai samazinātu grunts un gruntsūdeņu piesārņošanas iespējamību. Nepieciešams paredzēt lietus kanalizācijas sistēmas izbūvi ar atbilstošu lietus notekūdeņu attīrīšanu.

3.7. Atkritumi

Paredzētās darbības teritorija ietilpst Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kuram 2013. gada tika izstrādāts „Ziemeļvidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2014.-2020. gadam”17. Saskaņā ar plānu reģionā darbojas vairāki atkritumu apsaimniekotāji un ik gadu tiek izsniegtas jaunas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas, nodrošinot gan privātpersonām, gan juridiskām personām pilnvērtīgas normatīvo aktu prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas iespējas (t.sk. rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu).

Saskaņā ar plānā pieejamo informāciju atkritumu apjoma dinamika gadu griezumā reģionā atšķiras dažādiem atkritumu veidiem – kamēr sadzīves atkritumu daudzums samazinājās, bīstamo atkritumu daudzums palielinājās. Plānotās darbības īstenošanas rezultātā (gan būvniecības, gan ekspluatācijas procesā) radīsies vairāku veidu atkritumi, t.sk.:

• sadzīves atkritumi;

15 http://www.csb.gov.lv/dati/latvijas-meza-zeme-gada-beigas-30344.html; Jaunāki dati nav brīvi publiski pieejami 16 www.meteo.lv 17 http://www.zaao.lv/upload/File/ZVRAAP_21_03_2014_178lpp%282%29.pdf

20

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

• bīstamie atkritumi.

Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka ražošanas atkritumu radītāja pienākumus:

1) atdalīt bīstamos atkritumus vai ražošanas atkritumus no citu veidu atkritumiem;

2) uzglabāt bīstamos atkritumus vai ražošanas atkritumus tā, lai tie neapdraudētu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī personu mantu;

3) nogādāt bīstamos atkritumus vai ražošanas atkritumus speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas vietās vai noslēgt līgumu ar attiecīgo atkritumu apsaimniekotāju par bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekošanu;

4) segt bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

Ievērojot normatīvajos aktos paredzētās atkritumu apsaimniekošanas prasības, nav paredzama negatīva ietekme uz vidi. Tomēr, īstenojot paredzēto darbību, jāievēro arī valsts un reģionālajos stratēģiskajos dokumentos iekļautās prioritātes un mērķi. „Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.-2020. gadam” noteikti šādi atkritumu apsaimniekošanas mērķi:

Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro prasības šādā prioritārajā secībā:

1) novērst atkritumu rašanos;

2) samazināt radīto atkritumu daudzumu (apjomu) un bīstamību;

3) veicināt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

4) atkārtoti izmantot pienācīgi sagatavotus atkritumus;

5) veicināt atkritumu pārstrādi;

6) veikt atkritumu reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju;

7) veikt atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai netiktu apdraudēta vide, cilvēku dzīvība un veselība;

8) nodrošināt slēgto atkritumu izgāztuvju un atkritumu poligonu rekultivāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Būvniecības un ekspluatācijas laikā jānodrošina atkritumu apsaimniekošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredzot līgumu slēgšanu ar atbilstošiem uzņēmumiem, kam ir izsniegtas atļaujas sadzīves un/vai bīstamo atkritumu apsaimniekošanā, kā arī jāparedz atkritumu šķirošana. Teritorijā jāparedz īpašas atkritumu novietnes, kas būtu aprīkotas ar atbilstošiem konteineriem un izvietotas uz cietā seguma pamatnes. Nav pieļaujama atkritumu izvietošana un uzglabāšana ārpus tam īpaši ierīkotām un aprīkotām vietām.

Veicot rūpniecisko darbību, ir rekomendētas pēc iespējas resursefektīvākas ražošanas metodes, samazinot radīto atkritumu daudzumu. Savukārt tādas darbības, kā bīstamo ķīmisko vielu aizvietošana ar mazāk bīstamajām alternatīvām var sekmēt bīstamo atkritumu apjoma samazināšanu.

21

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

3.8. Augsne un grunts

Ņemot vērā, ka pašlaik paredzētā industriālā parka izbūves teritorijā atrodas meža zeme, nepastāv nepieciešamība veikt augsnes un grunts izpēti, lai noteiktu, vai attiecīgajā teritorijā nav pārsniegti augsnes un grunts kvalitātes normatīvi (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 804 „Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem”; spēkā ar 29.10.2005.).

Lai nodrošinātu normatīviem atbilstošu augsnes un grunts kvalitāti izbūves un ekspluatācijas laikā, ir būtiski ievērot normatīvo aktu prasības un īstenot piesardzības pasākumus iespējamā augsnes un grunts piesārņojuma novēršanai. Ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām (likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”; spēkā ar 13.11.1998.) paredzētajai darbībai tiks piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra, ir jāievēro IVN ziņojumā sniegtās rekomendācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai. Savukārt, ja industriālajā parkā tiks veiktas darbības, kurām saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” (spēkā ar 01.07.2001.) un tam pakārtoto normatīvo aktu prasībām ir nepieciešama piesārņojošās darbības atļauja (A vai B kategorija) vai apliecinājums (C kategorija), ir būtiski ievērot visas atļaujā uzskaitītās prasības.

Attiecībā uz piesardzības pasākumiem, pie galvenajiem potenciālajiem augsnes un grunts piesārņojuma avotiem būvniecības un ekspluatācijas laikā jāpiemin neatbilstoša atkritumu apsaimniekošana (īpaši bīstamo atkritumu, kuriem ir piemērojamas īpašas apsaimniekošanas prasības), neatbilstoša ķīmisko vielu uzglabāšana, neatbilstoša notekūdeņu apsaimniekošana, kā arī avārijas situācijas. Atkarībā no rūpnieciskās darbības veida, pastāv dažādi augsnes un grunts piesārņojuma riski. Ir būtiski, ne tikai nodrošināt darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, bet arī ieviest atbilstošu sistēmu, kas sekmētu, ka visam piesārņojošās darbības veikšanā iesaistītajam personālam ir atbilstoša kvalifikācija un zināšanas par attiecīgo darbību izpildi saskaņā ar vides aizsardzības prasībām. Līdz ar to ir rekomendējams veicināt vides pārvaldības sistēmu ieviešanu industriālā parka uzņēmumos.

3.9. Kultūrvēsturiskās vērtības

Aptuveni 500 m no plānotā industriālā parka robežas (~600 m no apbūves teritorijas) atrodas valsts nozīmes kultūrvēstures piemineklis – „Avotiņu senkapi” (aizsardzības Nr. 2443). Kultūras pieminekļa aizsargjosla pieguļ industriālā parka teritorijas robežai, tādejādi nodrošinot Aizsargjoslu likuma (spēkā ar 11.03.1997.) prasību izpildi.

„Kapu lauks aizņem 21x17m lielu laukumu un ir 1.4 m augsts. Zem velēnas dūres lieluma akmeņu bruģis 2 – 3 kārtās. uzkalniņa vidū 2 granītakmens šķirsti, ko 1933. gadā daļēji postītajos kapos atrada arheoloģes E. Šņores ekspedīcija, datējot kapus ar 1. gadu tūkstoša vidu pirms mūsu ēras (agro bronzas laikmetu). Šķirstos atrasti dažādi māla un krama izstrādājumu fragmenti, nesadeguši kauli. Uzkalniņš tagad apaudzis ar kokiem.”18

18 Beverīnas novada integrētā attīstības programma 2012.-2018. gadam. Novada situācijas apraksts, 2012, pieejama http://www.beverinasnovads.lv/images/stories/dokumenti/Teritorijas_planojums/Planosanas_dokumenti/bn_apraksts.pdf

22

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

Ievērojot aizsargjoslu likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, nav paredzama negatīva ietekme uz kultūrvēstures pieminekli „Avotiņu senkapi”.

6. attēls. Kultūrvēstures pieminekļa „Avotiņu senkapi” atrašanās vieta (avots: atrašanās vieta noteikta atbilstoši Beverīnas novada teritorijas plānojumam 2012.-2024.gadam)

23

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

4. Secinājumi

4.1. Ietekmju kopsavilkums

Gaiss

• Paredzamas gaisa piesārņojošo vielu un SEG emisijas no sadedzināšanas iekārtām un rūpnieciskajiem procesiem. Tomēr, ievērojot normatīvo aktu prasības, būtiska negatīva ietekme uz gaisa kvalitāti nav sagaidāma;

• Paredzama gaisa piesārņojošo vielu un SEG emisiju apjoma palielināšanās no paredzētā satiksmes intensitātes pieauguma uz apkārtnes ceļiem, līdz ar to ir iespējama nebūtiska negatīva ietekme uz gaisa kvalitāti;

• Sagaidāmas ar atmežošanas procesu saistītās SEG emisijas; Troksnis

• Paredzama īslaicīga negatīva ietekme uz trokšņa līmeņiem industriālā parka būvju, inženierkomunikāciju un infrastruktūras objektu izbūves procesā;

• Sagaidāms ar paredzēto satiksmes intensitātes pieaugumu saistītais trokšņa līmeņa pieaugums (no autotransporta un dzelzceļa transporta);

• Paredzamas iespējamās ar rūpniecības objektu ekspluatāciju saistītās trokšņa emisijas;

Bioloģiskā daudzveidība un dabas vērtības

• Nodrošinot buferjoslu starp 428. kvartāla 6. nogabala biotopu un paredzēto apbūves teritoriju, būtiska ietekme uz bioloģisko daudzveidību un dabas vērtībām nav sagaidāma;

Ainavas

• Atmežošanas un industriālā parka izbūves rezultātā palielināsies ainavu fragmentācija industriālā parka apkārtnē;

Ekosistēmu pakalpojumi

• Sagaidāms mežu ekosistēmu sniegto kultūras un apgādes ekosistēmu pakalpojumu zaudējums 0,44 % apjomā (apbūve paredzēta 65 ha platībā) no kopējās Beverīnas novada mežu teritorijas, ja atmežošana netiek kompensēta ar jauna meža iestādīšanu paredzētā industriālā parka tuvumā; gadījumā, ja atmežošana tiek kompensēta, būtiska ietekme nav paredzama;

Ūdeņi

• Ievērojot normatīvo aktu prasības, nav paredzama negatīva ietekme uz virszemes vai pazemes ūdeņiem;

Atkritumi

• Paredzams apsaimniekojamo atkritumu apjoma pieaugums. Tomēr, ievērojot normatīvo aktu prasības, būtiska negatīva ietekme nav paredzama;

24

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

Augsne un grunts

• Ievērojot normatīvo aktu prasības un piesardzības principu, nav paredzama negatīva ietekme uz augsnes un grunts kvalitāti;

Kultūrvēsturiskās vērtības

• Ievērojot aizsargjoslu normatīvo aktu prasības, negatīva ietekme uz tuvumā esošo kultūrvēstures pieminekli „Avotiņu senkapi” nav paredzama.

4.2. Rekomendācijas iespējamo ietekmju mazināšanai

Plānošanas stadija

• Veicināt maz-piesārņojošu un resursefektīvu rūpniecības uzņēmumu izveidi industriālajā parkā, kā arī dot priekšroku uzņēmumiem, kuri ir ieviesuši vai apņemas ieviest vides pārvaldības sistēmas.

• Gadījumā, ja Beverīnas novadā un tuvējā apkārtnē atrodas atbilstoša teritorija, īstenot kompensējamā meža ieaudzēšanu.

• Gar teritorijai pieguļošajiem autoceļiem saglabāt meža joslu vai izvietot apstādījumus kā buferjoslu.

• Ieteicams saglabāt mežu teritorijas pašreizējā 439. un 440. kvartālā. • Nodrošināt, ka atmežojamās teritorijas tuvumā atrodas brīvas pieejas mežs vai zaļā

zona, kas nodrošinātu atmežojamai platībai līdzvērtīgas rekreācijas un estētiskās ekosistēmu pakalpojumu izmantošanas iespējas.

• Īstenojot projektu, jāparedz ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšana, nodrošinot to kvalitātes atbilstību prasībām, kādas noteiktas SIA „Valmieras ūdens” attiecībā uz ražošanas notekūdeņu pieņemšanu.

• Nepieciešams paredzēt lietus kanalizācijas sistēmas izbūvi industriālā parka teritorijā, nodrošinot atbilstošu lietus notekūdeņu attīrīšanu. Nepieciešamības gadījumā jāparedz dalītā lietus notekūdeņu savākšanas sistēma, ņemot vērā iespējamo lietus notekūdeņu piesārņojumu no potenciālajiem gaisa piesārņojošo vielu emisiju avotiem.

• Darbībām, kuras iekļautas likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (spēkā ar 13.11.1998.) 1. pielikumā, veicams ietekmes uz vidi novērtējums, bet likuma 2. pielikumā – sākotnējais izvērtējums.

• Veicināt industriālā parka apzaļumošanu – zaļo elementu ieviešanu (krūmi, koki, zālāji), kā arī izvērtēt iespēju izveidot zaļos jumtus.

• Izvērtēt atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējas industriālā parka teritorijā.

• Ieteicams ražošanas teritorijā paredzēt cieto segumu (asfaltbetonu), lai samazinātu grunts un gruntsūdeņu piesārņošanas iespējamību.

Būvniecības stadija

• Lai neradītu traucējumus apkārtējo dzīvojamo apbūves teritoriju iedzīvotājiem, būvniecības darbi, cik iespējams, jāveic darba dienās no 7:00 līdz 19:00.

25

Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums

• Būvniecības laikā jānodrošina atkritumu apsaimniekošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredzot līgumu slēgšanu ar atbilstošiem uzņēmumiem, kam ir izsniegtas atļaujas sadzīves un/vai bīstamo atkritumu apsaimniekošanai.

• Attiecībā uz darbībām, kurām saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (spēkā ar 13.11.1998.) ir piemērojama IVN procedūra vai sākotnējais izvērtējums, īstenot IVN ziņojumā vai tehniskajos noteikumos iekļautos ietekmi uz vidi mazinošos pasākumus.

Ekspluatācijas stadija

• Īstenot emisiju samazināšanas pasākumus industriālajā parkā, veicinot elektrotransporta izmantošanu industriālā parka teritorijā (piemēram, pārvadājumiem starp angāriem, kopīgas kravas nokomplektēšanai), kā arī iegādājoties velosipēdus un veicinot darbiniekus tos izmantot, pārvietojoties no/uz industriālā parka teritoriju.

• Pēc iespējas sekmēt dzelzceļa kravu pārvadājumus autotransporta kravu pārvadājumu vietā, kas samazinās iespējamās autotransporta radītās gaisa piesārņojošo vielu un SEG emisijas.

• Ekspluatācijas laikā jānodrošina atkritumu apsaimniekošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredzot līgumu slēgšanu ar atbilstošiem uzņēmumiem, kam ir izsniegtas atļaujas sadzīves un/vai bīstamo atkritumu apsaimniekošanai.

• Veicināt atkritumu šķirošanu industriālajā parkā. • Veicināt bīstamo ķīmisko vielu aizvietošanu ar mazāk bīstamām alternatīvām un

videi draudzīgu tehnoloģiju un izejmateriālu izmantošanu ražošanā. • Ieviest atbilstošu sistēmu, nodrošinot, ka personālam ir kvalifikācija un zināšanas par

attiecīgo darbību izpildi atbilstoši vides aizsardzības prasībām. • Attiecībā uz darbībām, kurām saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

(spēkā ar 13.11.1998.) ir piemērojama IVN procedūra vai sākotnējais izvērtējums, īstenot IVN ziņojumā vai tehniskajos noteikumos iekļautos ietekmi uz vidi mazinošo pasākumus.

• Iespēju robežās veicināt labāko tehnisko paņēmienu („Best available technologies”) piemērošanu, kas ir saistoša prasība A kategorijas piesārņojošām darbībām, bet nav obligāta citiem uzņēmumiem.

• Organizēt izglītojošus un informatīvus pasākumus par videi draudzīgām tehnoloģijām, kuras izmanto industriālā parka uzņēmumos.

• Izstrādāt un ieviest vides kvalitātes monitoringa programmu katram plānotajam uzņēmumam, ņemot vērā katra uzņēmuma darbības specifiku.

26