Vides pārskats par Līgatnes novada teritorijas 2012 ... planojums 1 redakcija/tp... · Līgatnes...

Līgatnes novada teritorijas plānojuma 2012.–2023. gadam

Vides pārskats. Gala redakcija.

1

Vides pārskats

par

Līgatnes novada teritorijas

plānojumu 2012.–2023. gadam

Gala redakcija

2012. gada augusts



2

Satura rādītājs 1. Informācija par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu ........................................ 5

1.1. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas .................... 5 1.2. Pamatprincipi un metodes ................................................................................... 6

2. Līgatnes novada teritorijas plānojuma raksturojums ................................................ 6 2.1. Līgatnes novada teritorijas plānojuma mērķi ...................................................... 6

2.2. Teritorijas plānojuma izstrādes process .............................................................. 7 2.3. Teritorijas plānojuma īss satura pārskats ............................................................ 8 2.4. Teritorijas plānojumā iesaistītās institūcijas ....................................................... 8

3. Starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi .............................................. 9 3.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi .............................................................. 9

3.2. Nacionālie vides aizsardzības mērķi ................................................................. 10

4. Vides stāvoklis Līgatnes novadā .............................................................................. 13

4.1. Teritorijas raksturojums .................................................................................... 13 4.2. Esošā vides stāvokļa apraksts un vides problēmu raksturojums ....................... 15

4.2.1. Klimatiskie apstākļi .................................................................................. 15 4.2.2. Ģeoloģiskā uzbūve ..................................................................................... 15 4.2.3. Augsnes ..................................................................................................... 17

4.2.4.Ūdens resursi ............................................................................................... 18

4.2.5. Pazemes ūdeņi un to kvalitāte .................................................................... 23 4.2.6. Meliorācija ................................................................................................. 26 4.2.7. Purvi ........................................................................................................... 27

4.2.8. Derīgie izrakteņi......................................................................................... 27 4.2.9. Meži ........................................................................................................... 28

4.2.10. Ainavas .................................................................................................... 30 4.3. Vides kvalitāte .................................................................................................. 32

4.3.1.Ūdenssaimniecības raksturojums. Ūdensapgāde ........................................ 32 4.3.2. Kanalizācija un notekūdeņu attīrīšana ....................................................... 33 4.3.3. Gaisa kvalitāte ............................................................................................ 34

4.3.4.Atkritumu apsaimniekošana........................................................................ 35 4.3.5. Piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas ............................................. 36

4.4. Tūrisms un rekreācija ........................................................................................ 37 4.4.1. Tūrisms ...................................................................................................... 37 4.4.2. Transports .................................................................................................. 38

4.5. Riska objekti un teritorijas ................................................................................ 39

4.5.1.Paaugstināta riska objekti ........................................................................... 39 4.5.2. Dabas katastrofas ....................................................................................... 40

4.6. Īpaši aizsargājamās un ainaviski nozīmīgās dabas teritorijas ........................... 41 Gaujas nacionālais parks ...................................................................................... 42

4.7. Mikroliegumi un citi pasākumi sugu un biotopu aizsardzībai .......................... 44 4.7.1. Dabas teritorijas un objekti ........................................................................ 44 4.7.2. Citi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi ............................ 46

4.8. Vides stāvoklis teritorijās, ko būtiski var ietekmēt Līgatnes novada teritorijas

plānojums ................................................................................................................. 48 4.8.1. Apdzīvojuma struktūra ............................................................................... 50 4.8.2. Ceļi un transports ....................................................................................... 52 4.8.3. Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti ................................................. 53

4.8.4. Kultūras un dabas mantojums .................................................................... 54 4.8.5. Lauksaimnieciski izmantojamo zemju un mežsaimniecības attīstība ........ 54



3

4.8.6. Teritorijas funkcionālais zonējums ............................................................ 55

5. Līgatnes novada teritorijas plānojuma īstenošanas būtiskās ietekmes novērtējums

...................................................................................................................................... 55 5.1.Tiešās ietekmes .................................................................................................. 55

5.2.Netiešās ietekmes ........................................................................................... 57 5.3. Īslaicīgās, vidēji ilgās un ilglaicīgās ietekmes .................................................. 57

5.4. Summārās (kumulatīvās) ietekmes ................................................................... 58 5.5.Pozitīvās un negatīvās ietekmes ......................................................................... 58

6. Plānošanas dokumenta iespējamās alternatīvas ..................................................... 59 7. Teritorijas, kuras plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt un ar

plānošanas dokumentu saistītie vides aspekti .............................................................. 60

8. Kompensējošie pasākumi ......................................................................................... 62

9. Risinājumi negatīvo ietekmju novēršanai un mazināšanai ...................................... 62

10. Iespējamā pārrobežu ietekme ................................................................................ 64 11. Monitoringa pasākumi ........................................................................................... 64 Kopsavilkums ............................................................................................................... 66

TABULAS 4.1.tabula. Zemes sadalījums (ha) pa zemes lietošanas veidiem Līgatnes novadā ..... 14 4.2.tabula Līgatnes novada pilsētas un ciemu raksturojums ...................................... 14

4.3.tabula. Līgatnes novada ūdenstilpju raksturojums ................................................. 18 4.4.tabula. Līgatnes novada ūdensteču raksturojums ................................................... 20 4.5.tabula. Virszemes ūdensteces Līgatnes novadā, kur pastāv risks nesasniegt labu

ūdens kvalitāti līdz 2015.gadam .................................................................................. 22

4.5.tabula. Valdošo koku sugu sadalījums pēc platības (ha) Līgatnes novadā (2010.).

...................................................................................................................................... 28 4.6.tabula. Mežaudžu sadalījums meža augšanas apstākļu tipos Līgatnes novadā

(2010.). ......................................................................................................................... 29 4.7.tabula. Aizsargājamās teritorijas Līgatnes novadā ............................................... 41

4.8.tabula. Dižkoki Līgatnes novada teritorijā ............................................................ 45



4

TERMINU SKAIDROJUMI

Ietekme uz vidi – paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas

izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku,

viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni,

klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto

jomu mijiedarbību.

Ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī – IVN) – procedūra, kas veicama

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai

plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu

priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu

paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu

gadījumos.

Paredzētā darbība – aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai

maiņa, būvniecība, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru

veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi.

Ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums (turpmāk arī SIVN) – ietekmes uz

vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi,

arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata

apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu

ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu

pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā

noteiktajā kārtībā.

Vides pārskats – atsevišķa sadaļa stratēģijā, plānā, programmā, koncepcijā vai cita

veida plānošanas dokumentā (turpmāk plānošanas dokumenti), uz kuru attiecas

likuma nosacījumi, vai atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē

attiecīgā dokumenta, kā arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi,

ņemot vērā plānošanas dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un

darbības jomu.

Vides monitorings – sistemātiski vides stāvokļa un piesārņojuma emisiju vai

populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas nepieciešami vides

stāvokļa vērtējumam, vides politikas izstrādāšanai un vides un dabas aizsardzības

pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei.

Līgatnes novada attīstības programma (turpmāk tekstā – Attīstības programma) –

vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments 2012.–2018.gadam.

Līgatnes novada teritorijas plānojums (turpmāk tekstā – Teritorijas plānojums) –

vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments 2012.–2023.gadam.



5

1. Informācija par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu

1.1. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas Vides pārskats sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 23.03.2004. noteikumiem

Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”

18.11.2009. redakcijā un Vides pārraudzības valsts biroja 2012.gada 6.marta lēmumu

Nr.22 „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”

(pielikumā).

Vides pārskats sagatavots plānošanas dokumentam – Līgatnes novada teritorijas

plānojums 2012.–2023.gadam, kurā ir dots vispārējs Līgatnes novada dabas resursu

un sociāli ekonomiskās situācijas raksturojums un novada plānotās darbības minētajā

laika posmā. Līgatnes novada teritorijas plānojums ir tieši pakārtots Līgatnes novada

attīstības programmā 2012.-2018.gadam noteiktajiem politiskajiem, ekonomiskajiem

un sociālajiem mērķiem, kā arī attīstības virzieniem.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma laikā veiktas konsultācijas ar Vides

aizsardzības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta un Vides pārraudzības valsts

biroja speciālistiem.

Vides pārskata projekts (1.redakcija) tika izsūtīts atzinuma sniegšanai:

- Valmieras reģionālās Vides pārvaldei;

- Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai;

- VAS „Latvijas valsts ceļi”;

- VAS „Latvijas dzelzceļš”;

- Veselības inspekcijai;

- Valsts zemes dienestam;

- AS „Latvenergo”;

- AS „Latvijas gāze”;

- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Cēsu

daļai;

- Vidzemes plānošanas reģionam;

- VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Vidzemes reģiona

meliorācijas nodaļai;

- Valsts meža dienests Ziemeļvidzemes virsmežniecībai;

- AS „Latvijas valsts meži”;

- Dabas aizsardzības pārvaldei;

- SIA „Lattelecom”;

- SIA „LMT”;

- SIA „Bite Latvija”;

- SIA „Tele 2”.

Visi institūciju prasītie precizējumi un grozījumi ir iestrādāti Vides pārskata gala

redakcijā. Ar šiem dokumentiem var iepazīties Līgatnes teritorijas plānojuma

pielikumos.

Vides pārskatu sagatavoja Vides vadības maģistrs, mežsaimniecības inženieris Uldis

Kalnietis.



6

1.2. Pamatprincipi un metodes Pamatprincipi:

1) Ietekmes uz vidi novērtējums jāveic pēc iespējas agrākā plānojuma

sagatavošanas brīdī, tādēļ SIVN procedūra tika uzsākta novada teritorijas

plānojuma pirmās redakcijas posma izstrādes stadijā;

2) Vides pārskats gatavots paralēli novada teritorijas plānojuma izstrādei, lai

noteiktu būtiskās iespējamās ietekmes uz vides kvalitāti un bioloģisko

daudzveidību, informētu sabiedrību par plānošanas dokumenta un ar tā

ieviešanu saistītajām iespējamām būtiskajām ietekmēm uz vides kvalitāti, kā

arī sniegtu rekomendācijas būtisku vides ietekmju mazināšanā un

nepieciešamības gadījumā piedāvātu kompensēšanas pasākumus;

3) Vides pārskata izstrādē tika nodrošināta sabiedrības līdzdalība (sabiedriskā

apspriešana).

Metodes:

1) informācijas analīze – tika analizēti Līgatnes novada attīstības programmas

2012. – 2018. gadam un Teritorijas plānojuma izstrādes materiāli, kā arī

normatīvie akti, nozaru plānošanas dokumenti, augstāka un zemāka līmeņa

teritorijas plānošanas dokumenti un datu bāzes;

2) diskusijas – tikšanās ar teritorijas plānojuma izstrādes ekspertiem un

pašvaldības pārstāvjiem, lai izvērtētu teritorijas plānojuma un izstrādātu

ieteikumus tā uzlabošanai;

3) intervijas – telefonintervijas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijas Vides aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības

nodaļas vecāko referentu Vilni Bernardu un Vides pārraudzības valsts biroja

direktoru Arnoldu Lukševicu, kā arī tikšanās ar Vides pārraudzības valsts

biroja Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma daļas vadītāju Unu Zilberi un

Gaujas nacionālā parka ekspertu Valdi Pilātu;

4) sabiedriskā apspriešana.

2. Līgatnes novada teritorijas plānojuma raksturojums

2.1. Līgatnes novada teritorijas plānojuma mērķi

Saskaņā ar Līgatnes novada domes 2011.gada 17.marta lēmumu (prot. nr.4 2.§) „Par

Līgatnes novada teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu” tika uzsākta Līgatnes

novada teritorijas plānojuma izstrāde.

Līgatnes novada teritorijas plānojums ir izstrādāts 12 gadu periodam un tas sagatavots

saskaņā ar „Teritorijas plānošanas likumu” (22.05.2002.) (pēc 01.12.2011. saskaņā ar

Teritorijas attīstības plānošanas likumu (13.10.2011.), MK noteikumiem Nr.1148

„Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (06.10.2009.), kā arī, ievērojot

citus saistošos normatīvos aktus.

Līgatnes novada teritorijas plānojums ir tieši pakārtots Līgatnes novada attīstības

programmā 2012.-2018.gadam noteiktajiem politiskajiem, ekonomiskajiem un

sociālajiem mērķiem, kā arī attīstības virzieniem.

Iespēju robežās izmantoti dati laika periodā no 2006.-2011.gadam, bet jomās, kurās

nav pieejami jaunākie dati par atbilstošo 5 gadu periodu, izmantoti dati par periodu,

par kuru tie ir pieejami.



7

2.2. Teritorijas plānojuma izstrādes process Lai izstrādātu Līgatnes novada teritorijas plānojumu, visas darbības projekta ietvaros

tika sadalīts vairākās aktivitātēs:

1. aktivitāte. Augstāku līmeņu plānošanas dokumentu prasību izvērtēšana.

2. aktivitāte. Spēkā esošā teritorijas plānojuma prasību un noteikumu izvērtēšana.

3. aktivitāte. Priekšlikumu sagatavošana teritorijas plānotai (atļautajai) izmantošanai

un Teritorijas plānojuma 1.redakcijas rakstveida un grafiskās daļas sagatavošana un

iesniegšana apstiprināšanai novada domē.

4. aktivitāte. Vides pārskata sagatavošana.

5. aktivitāte. Teritorijas plānojuma 1.redakcijas un Vides pārskata projekta sabiedriskā

apspriešana.

6. aktivitāte. Teritorijas plānojuma 1.redakcijas pilnveidošana un galīgās redakcijas

sagatavošana.

1.aktivitāte. Augstāku līmeņu plānošanas dokumentu prasību izvērtēšana

Šīs aktivitātes ietvaros tika izanalizēti augstāk stāvoši plānošanas dokumenti, īpašu

vērību veltot Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma 2007.-2027. III daļai

„Vadlīnijas”, kas ir ieteikumi rajonu un vietējo pašvaldību attīstības programmu un

teritorijas plānojumu izstrādāšanai.

Šajā posmā notika konsultācijas ar pašvaldības speciālistiem par teritorijas plānošanas

jautājumiem saistībā ar Teritorijas plānošanas koncepcijas ieviešanu Latvijā, kā arī

Līgatnes novada teritorijas plānojuma izstrādes satura un procedūras jautājumiem.

2.aktivitāte. Spēkā esošā teritorijas plānojuma prasību un noteikumu

izvērtēšana

Aktivitātes ietvaros tika izskatīti un izanalizēti spēkā esošie Līgatnes novada

teritoriālo vienību (Līgatnes pilsēta un Līgatnes pagasts) Teritorijas plānojumi, kā arī

izvērtēta atbilstība pēc to apstiprināšanas notikušajām izmaiņām tiesību aktos.

Bez spēkā esošajiem teritorijas plānojumiem, papildus tika apzināti arī citi materiāli,

lai plānojumā tiktu izmantota aktuālākā pieejamā informācija.

Kartogrāfiskā materiāla izstrādei tika apzināti senāk izstrādātie novada teritorijā

ietilpstošo administratīvo vienību plānojumi un iegūta novada un ciemu teritorijas

topogrāfiskā karte, ortofotokarte un VZD nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra

informācija.

3.aktivitāte. Priekšlikumu sagatavošana teritorijas plānotai (atļautajai)

izmantošanai un Teritorijas plānojuma 1.redakcijas rakstveida un grafiskās

daļas sagatavošana un iesniegšana apstiprināšanai novada domē

Atbilstoši normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, tika izvērtēti un izstrādāti

priekšlikumi teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai.

Bez esošo materiālu izpētes, visa novada teritorija tika apsekota dabā, ar mērķi

apzināt un precizēt esošo situāciju un atsevišķu objektu izvietojumu.

Visi no valsts, pašvaldību un privātām institūcijām saņemtie nosacījumi tika apkopoti

un apspriesti ar Līgatnes novada pašvaldības administrācijas speciālistiem.

Atbalstāmie priekšlikumi tika iestrādāti Teritorijas plānojumā.



8

4.aktivitāte. Vides pārskata izstrāde

Teritorijas plānojuma Vides pārskats tika izstrādāts saskaņā ar likuma „Par ietekmes

uz vidi novērtējumu” (14.10.1998.) un MK noteikumiem Nr.157 „Kārtība, kādā

veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (23.03.2004.).

Sagatavojot Teritorijas plānojuma Vides pārskata projektu, notika konsultācijas ar

Vides pārraudzības valsts biroju un institūcijām ar kurām jāsaskaņo Vides pārskats.

2.3. Teritorijas plānojuma īss satura pārskats Līgatnes novads ir pašvaldība Vidzemē, kurā apvienota Līgatnes pilsēta un Līgatnes

pagasts. Līgatnes novada teritorijai ir šāds iedalījums: Līgatnes pilsēta un Līgatnes

pagasts ar Augšlīgatnes, Ķempju, Ratnieku un Skaļupju ciemiem.

Novada administratīvais centrs ir Līgatne, kas izveidojusies Idumejas augstienes un

Viduslatvijas augstienes robežšķirtnē - Gaujas senlejā. Pilsēta atrodas Vidzemes

centrālajā daļā, Gaujas nacionālā parka teritorijā 72 km attālumā no Rīgas un 30 km

attālumā no Cēsīm. Sešus kilometrus no pilsētas ir autoceļš A2 (Rīga - Sigulda -

Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (arī Pleskavas) šoseja), kas pilsētu

savieno ar Rīgu, Cēsīm un citām pilsētām. Dzelzceļa stacija atrodas Augšlīgatnē.

Līgatnei tuvākās apdzīvotās vietas ir Sigulda – 22 km, Ieriķi – 14 km, bet Straupi no

Līgatnes šķir ne vien 20 km (pa iespējami taisnāko ceļu), bet arī Gauja, kuru pašreiz

iespējams šķērsot tikai ar pārceltuvi. Līgatnes pilsētas pašvaldības teritoriju no

austrumiem, dienvidiem un rietumiem aptver Līgatnes pagasta teritorija, bet ziemeļos

tas robežojas ar Gauju, aiz kuras atrodas Pārgaujas novads.

Teritorijas plānojums sastāv no rakstveida daļas (Paskaidrojuma raksts, Teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumi, Pārskats par Teritorijas plānojuma izstrādi) un

grafiskās daļa.

Teritorijas plānojuma rakstveida daļā I. sējums „Paskaidrojuma raksts” un II. sējums

„Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” tika izvērtēti un precizēti

priekšlikumi attiecībā uz Darba uzdevumā noteiktajiem galvenajiem uzdevumiem.

III. sējumā „Grafiskā daļa” ietilpst kartes, kurās attēlota Līgatnes novada teritorijas

pašreizējā izmantošana un plānotā (atļautā) izmantošana mērogā 1:15000, kā arī

Līgatnes pilsētas un ciemu pašreizējā un plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana

mērogā 1:5000.

2.4. Teritorijas plānojumā iesaistītās institūcijas

Teritorijas plānojumā tika iestrādāti sekojošu institūciju iesniegtie nosacījumi:

- Valmieras reģionālās Vides pārvaldes;

- Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas;

- VAS „Latvijas valsts ceļi”;

- VAS „Latvijas dzelzceļš”;

- Veselības inspekcijas;

- Valsts zemes dienesta;

- AS „Latvenergo”;



9

- AS „Latvijas gāze”;

- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Cēsu

daļas;

- Vidzemes plānošanas reģiona;

- VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Vidzemes reģiona

meliorācijas nodaļas;

- Valsts meža dienests Ziemeļvidzemes virsmežniecības;

- AS „Latvijas valsts meži”;

- Dabas aizsardzības pārvaldes;

- SIA „Lattelecom”;

- SIA „LMT”;

- SIA „Bite Latvija”;

- SIA „Tele 2”.

Uzsākot teritorijas plānojumu izstrādi, tās pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas

robežojas ar Līgatnes novada teritoriju (Pārgaujas, Amatas, Siguldas un Krimuldas

novadi) par to tika informētas, kā arī noskaidrots to viedoklis un priekšlikumi.

Informācija par institūciju un kaimiņu pašvaldību sniegtajiem nosacījumiem un

priekšlikumiem, kā arī to ievērošanu ir apkopota Teritorijas plānojuma IV. sējumā

„Pārskats par Līgatnes novada teritorijas plānojuma izstrādi”.

3. Starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi

3.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi Vides aizsardzības jomā pastāv valstu starptautiskie mērķi, ko nosaka starptautiskās

konvencijas un Eiropas Savienības (turpmāk ES) direktīvas.

Latvijas likumdošanā ir ņemti vērā ES normatīvie akti, politikas dokumenti, t.sk.

Eiropas 6. Vides aizsardzības rīcības programma „Vide 2010: mūsu nākotne, mūsu

izvēle”, kā arī ANO un citu starptautisku institūciju saistošie dokumenti.

2006.gadā pieņemtā ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kuras uzdevums ir

apmierināt pašreizējās paaudzes vajadzības, neapdraudot iespējas nākamām

paaudzēm nodrošināt savas vajadzības. Ilgtspējīga attīstība ir visaptverošs ES

mērķis, kas izklāstīts Līgumā un kas nosaka visu Savienības politiku un darbības.

Tas nozīmē saglabāt Zemes spēju nodrošināt dzīvību visā tās daudzveidībā, un tā ir

balstīta uz demokrātijas, dzimumu līdztiesības, solidaritātes, tiesiskuma un

pamattiesību ievērošanu, tostarp brīvību un vienādas iespējas visiem. Tas tiecas

pastāvīgi uzlabot gan pašreizējo, gan nākamo paaudžu dzīves kvalitāti un labklājību

uz Zemes. Tādēļ šis mērķis, ievērojot kultūras daudzveidību, cenšas veicināt

dinamisku ekonomiku ar augstu nodarbinātību, kā arī izglītības, veselības

aizsardzības, sociālās un teritoriālās kohēzijas, un vides aizsardzības līmeni pasaulē,

kurā valda miers un drošība.

1) Konvencija par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija (1992.);

2) Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību – Bernes

konvencija (1979.);

3) Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi

– Ramsāres konvencija (1971.);



10

4) Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO

konvencija. (1972.);

5) Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību – Bonnas

konvencija (1979.);

6) Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un

iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem – Orhūsas konvencija

(1998.);

7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu

Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens pamatdirektīva);

8) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2007/60/EK „Par plūdu riska

novērtējumu un pārvaldību”. Direktīva paredz izveidot plūdu riska izvērtēšanas un

pārvaldības sistēmu, lai mazinātu ar Kopienā notikušiem plūdiem saistītu nelabvēlīgo

ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

9) Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un

floras aizsardzību (Sugu un biotopu direktīva)

Natura 2000 ir ES īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, ko veido teritorijas, kas

ir nozīmīgas ES Biotopu direktīvas I pielikumā norādīto dabisko biotopu

aizsardzībai un II pielikumā minēto sugu dzīvotņu aizsardzībai. Šajā tīklā tiek

iekļautas arī īpaši aizsargājamās teritorijas putniem, kas ir atbilstošākās Putnu

direktīvas 79/409/EEK I pielikumā uzskaitīto putnu sugu aizsardzības

nodrošināšanai. Natura 2000 tīklā iekļauta lielākā daļa Latvijas īpaši aizsargājamo

dabas teritoriju un daži mikroliegumi;

10) Eiropas Padomes Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu

direktīva);

11) 2000.gada 20.oktobra Florencē pieņemtā Eiropas ainavu konvencija.

3.2. Nacionālie vides aizsardzības mērķi Vides ministrijas Vides politikas pamatnostādnes (VPP) 2009.–2015.gadam. Tās ir

vidēja termiņa stratēģiskās plānošanas dokuments, kurš nosaka Latvijas galvenos

dabas un vides saglabāšanas un aizsardzības virzienus, kā arī parāda valsts,

sabiedrības un ikviena Latvijas iedzīvotāja svarīgākos uzdevumus. VPP atbilst ES

vides politikas dokumentiem un lielā mērā balstās uz jau spēkā esošiem Latvijas

politikas plānošanas dokumentiem, kā arī 2004. gadā izstrādāto Nacionālo vides

politikas plānu 2004.–2008.gadam.

Vieni no svarīgākajiem vides aizsardzības mērķiem ir saistīti ar ūdens kvalitāti:

- aizsargāt ūdens ekosistēmas, kā arī no ūdens atkarīgās sauszemes ekosistēmas

un mitrājus;

- veicināt ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu;

- nodrošināt labu kvalitāti visos pazemes un virszemes ūdeņos, novērst to tālāku

piesārņošanu un pakāpeniski samazināt esošo piesārņojumu;

- nodrošināt dzeramā ūdens atbilstību kvalitātes normatīviem.

- Viens no vides politikas mērķiem ir gaisa aizsardzība, respektīvi, nodrošināt

normatīviem un ilgtermiņa mērķiem atbilstošu gaisa kvalitāti, uzlabot to

vietās, kur tā nav apmierinoša, īpašu uzmanību veltot pilsētām un ražošanas

uzņēmumiem.

Līgatnes novadā ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, līdz ar to ir saistoši arī

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un veicināšanas politikas mērķi:



11

- saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabisko struktūru daudzveidību;

- saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību;

- saglabāt lauksaimniecības augu un dzīvnieku šķirņu daudzveidību, veicināt to

raksturošanu un izmantošanu;

- pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu;

- veicināt tradicionālas ainavas struktūras saglabāšanos;

- nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Līdz ar tautsaimniecības attīstību var sākties strauja daudzu bioloģiskajai

daudzveidībai nozīmīgu biotopu platību samazināšanās un pat izzušana atsevišķos

valsts reģionos. Dažādi cilvēka darbības veidi jau ir izmainījuši sugu sastāvu un to

proporcijas lielā daļā saimnieciski izmantojamo mežu, kā arī ezeros un upēs.

Svarīgākie vides aizsardzības politikas mērķi mežsaimniecības jomā ir:

- saglabāt meža bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko funkciju kvalitāti

klimata un ūdens režīma regulācijā, kā arī augsnes aizsardzībā;

- paaugstināt meža īpašnieku, apsaimniekotāju un sabiedrības zināšanas par

meža bioloģiskās daudzveidības un meža ekoloģisko funkciju nozīmību.

Zivsaimniecībā viens no galvenajiem mērķiem ir saglabāt Latvijas ūdeņu bioloģisko

daudzveidību un populāciju struktūru.

Tāpat jāņem vērā atkritumu apsaimniekošanas vides politikas mērķi:

- nodrošināt atkritumu apglabāšanu cilvēku veselībai un videi drošā veidā;

- veicināt atkritumu apstrādi pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām;

- veicināt šķirotas atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanu pašvaldībās.

Attīstoties apdzīvoto vietu būvniecībai jāpievērš uzmanība mājokļa un būvniecības

vides politikas mērķiem:

- sekmēt vietējo un videi draudzīgu būvizstrādājumu ražošanu un pielietošanu;

- veicināt ilgtspējīgu, dabas un energoresursus taupošu būvniecību.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības zemju resursu izmantošanu, tad:

- jāsamazina augšņu piesārņošana, degradācija un erozija;

- jāsamazina augu barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemēm, tai skaitā,

nitrātu piesārņojumu īpaši jutīgās teritorijās;

- ierobežot ūdeņu eitrofikāciju un piesārņošanu ar pesticīdu atliekām un smago

metālu savienojumiem;

- nepieļaut vides piesārņojumu ar pārtikas pārstrādes un mežrūpniecības

atkritumiem;

- nepieļaut bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un lauku ainavas

degradēšanos.

Tūrisma nozarē galvenie vides politikas mērķi ir:

- nodrošināt tūrisma ilgtspējīgu attīstību, kas radītu nozarei papildu izaugsmes

iespējas un ļautu pilnīgāk izmantot Latvijas tūrisma svarīgākos resursus;

- turpināt vides pārvaldības sistēmu ieviešanu tūrisma nozarē;

- veicināt vienotas tūrisma informācijas sistēmas izveidošanu;

- ieviest videi draudzīgas tehnoloģijas tūrisma uzņēmumos;

- izglītot tūrisma nozares darbiniekus vides un dabas aizsardzības jautājumos.



12

Lai varētu realizēt vides politikas mērķus, liela nozīme ir sabiedrības iesaistīšanā,

informēšanā un līdzdalībā projektu izstrādē, tāpēc ir izstrādāti arī vides informācijas

un sabiedrības līdzdalības vides politikas mērķi:

- nodrošināt aktīvāku sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā;

- nodrošināt vides informācijas izmantošanu un analīzi normatīvo aktu izstrādes

un politisku lēmumu pieņemšanas procesā un politikas efektivitātes

izvērtēšanā.

Līdz ar to Vides ministrijas izstrādātās Politikas pamatnostādnes mērķi ir šādi:

- Latvijai jāveido labklājības sabiedrība, kura augstu vērtē un attīsta

demokrātiju, līdztiesību, godīgumu un savu kultūras mantojumu;

- Latvijai jāveido stabila tautsaimniecība, kas nodrošina sabiedrības vajadzības,

vienlaicīgi panākot, lai ekonomiskās izaugsmes tempi pārsniegtu vides

piesārņojuma un resursu patēriņa tempus;

- Latvijai jānodrošina droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai un

nākamajām paaudzēm;

- Latvijai jānodrošina pietiekami pasākumi bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai;

- Latvijai sabiedrībā jāattīsta atbildīga attieksme pret dabas resursiem un

nepārtraukti jāpaaugstina resursu izmantošanas efektivitāte;

- Latvijai no starptautiskas palīdzības saņēmējas valsts pakāpeniski jākļūst par

valsti, kas spēj pati nodrošināt savas vajadzības un nepieciešamības gadījumā

pat sniegt palīdzību citām valstīm;

- Latvijai jānodrošina vides jautājumu integrācija un jāattīsta plāns vides

politikas līdzekļu pielietojumam visās citās nozaru politikās;

- Latvijai jānodrošina, lai tirgus ekonomikas mehānismi kalpotu ilgtspējīgai

attīstībai;

- Latvijai jānodrošina sabiedrības līdzdalība ilgtspējīgas attīstības procesos;

- Latvijai nepārtraukti jānovērtē tās progress noteikto ilgtspējīgas attīstības

mērķu sasniegšanā.

Lai īstenotu biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, jāņem vērā visas vides ietekmes

(gaiss, ūdens, augsne, teritorija), kas ietekmē teritorijā esošos biotopus un sugas.

Aizsardzības pasākumi ir jāīsteno ne tikai teritorijās, kurās atrodas biotopi un sugas,

kuru dēļ noteikta Natura 2000 teritorija, bet arī gadījumos, ja īpaši aizsargājamās

teritorijas esošās sugas un biotopus ietekmē kādas ārējas ietekmes. Aizsardzības

pasākumi jārealizē arī ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām. Nepieciešamos

aizsardzības pasākumus var īstenot, tos iekļaujot izstrādājamajos īpaši aizsargājamo

dabas teritoriju dabas aizsardzības plānos un individuālajos aizsardzības un

izmantošanas noteikumos.

Vides monitoringa programma (apstiprināta 2006.gada 24.janvārī ar Vides ministra

rīkojumu Nr. 29) nosaka kārtību, kādā veicams vides monitorings. Vides monitoringa

programma sastāv no šādām apakšnodaļām:

1) Gaisa monitorings; 2) Ūdeņu monitorings; 3) Augsnes un zemes virsmas apauguma

monitorings; 4) Bioloģiskās daudzveidības monitorings.

Vides monitoringa programmas izpildi koordinē Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs (LVĢMC).



13

Teritorijas plānojumā jāievēro sekojoši normatīvie aktiem:

LR 2006.gada 2.novembra „Vides aizsardzības likums” (ar grozījumiem līdz

01.01.2011.) ar tam pakārtotiem Ministru kabineta noteikumiem un kas nosaka

resursu ilgtspējīgu izmantošanu, Valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību institūciju

kompetenci vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā, Latvijas Republikas

iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi, iedzīvotāju pienākumus vides

aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā. Likums nosaka sabiedrības tiesības saņemt

informāciju par vidi un piedalīties ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā.

LR 02.03.1993. likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (ar grozījumiem

līdz 01.06.2011.) ar tam pakārtotiem Ministru kabineta noteikumiem;

LR 16.03.2000. likums „Sugu un biotopu aizsardzības likums” (ar grozījumiem līdz

01.01.2011.) ar tam pakārtotiem Ministru kabineta noteikumiem un kas regulē sugu

un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību, veicina populāciju un

biotopu saglabāšanu, kā arī regulē īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas

kārtību. Likums nosaka valsts pārvaldes un institūciju kompetenci, un zemes

īpašnieku un pastāvīgo lietotāju pienākumus un tiesības sugu un biotopu aizsardzībā,

kā arī nepieciešamību veikt sugu un biotopu monitoringu;

LR 24.02.2000. „Meža likums” (grozījumi līdz 01.01.2011.) ar tam pakārtotiem

Ministru kabineta noteikumiem;

LR “Aizsargjoslu likums” 05.02.1997. (ar pēdējiem grozījumiem 01.01.2011.) ar tam

pakārtotiem Ministru kabineta noteikumiem;

LR 2010.gada 16.decembra likums „Atkritumu apsaimniekošanas likums" ar

grozījumiem līdz 01.01.2011.un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi.

LR 15.03.2001. likums „Par piesārņojumu" (ar grozījumiem līdz 04.08.2011.) un tam

pakārtotie Ministru kabineta noteikumi.

LR 12.09.2002. likums „Ūdens apsaimniekošanas likums" (ar grozījumiem līdz

01.10.2011.) un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi.

LR 14.08.1998. likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (ar grozījumiem līdz

01.01.2011.) un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi.

LR 29.03.2007. likums „Par Eiropas ainavu konvenciju” ar grozījumiem līdz

01.01.2011.

Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumi Nr.317 „Gaujas nacionālā parka

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Tā kā Līgatnes novadā atrodas vairākas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, līdz ar to

teritorijā esošo dabas vērtību aizsardzību regulē Latvijas Republikas un Eiropas

Kopienas likumdošana, kā arī citas starptautiskās saistības. Izstrādājot teritorijas

plānojumu, tika ņemti vērā šo teritoriju dabas aizsardzības plāni (dabas aizsardzības

plāns ir izstrādāts Gaujas nacionālajam parkam).

4. Vides stāvoklis Līgatnes novadā

4.1. Teritorijas raksturojums Līgatnes novads ir pašvaldība Vidzemē, kurā apvienota Līgatnes pilsēta un Līgatnes


pagasts ar Augšlīgatnes, Ķempju, Ratnieku un Skaļupju ciemiem. Līgatnes novada

kopējā teritorijas platība ir 16700,1 ha.



14

Līgatnes novads ietilpst Vidzemes plānošanas reģionā. Novada ekonomiski

ģeogrāfiskais stāvoklis ir ļoti izdevīgs. Būtiska nozīme ir tam, ka teritoriju šķērso

valsts un reģionālas nozīmes autoceļi, kā arī dzelzceļš.

Līgatnes pagasts iekļauj Līgatnes pilsētu un robežojas ar Siguldas, Krimuldas,

Pārgaujas un Amatas, novadiem.



centrālajā daļā, Gaujas nacionālā parka teritorijā.

Dzelzceļa stacija atrodas Augšlīgatnē. Caur Augšlīgatni iet arī autoceļš A2 (Rīga -

Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene). Augšlīgatnei tuvākās apdzīvotās vietas ir

Sigulda – 15 km, Ieriķi – 9 km.

4.1.tabula. Zemes sadalījums (ha) pa zemes lietošanas veidiem Līgatnes novadā

Zemes lietošanas veids Līgatnes pilsēta Līgatnes pagasts Līgatnes novads

ha % ha % ha %

Mežs 348,1 48,7 7272,8 45,5 7620,9 45,6

Lauksaimniecībā

izmantojamā zeme

206,9 28,9 5519,8 34,5 5726,7 34,3

Purvs 0,7 0,1 1769,9 11,1 1770,6 10,6

Zeme zem ceļiem 32,3 4,5 358,8 2,2 391,1 2,3

Pārējās zemes 39,8 5,6 324,1 2,0 363,9 2,2

Zeme zem ēkām un

pagalmiem

61,6 8,6 242 1,5 303,6 1,8

Krūmājs 3,7 0,5 258,8 1,6 262,5 1,6

Zeme zem ūdeņiem 21,8 3,0 239 1,5 260,8 1,6

Kopā 714,9 100,0 15985,91 100,0 16700,1 100

(01.01.2011.) Avots: VZD

Starp lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm dominējošās ir aramzemes, kas

aizņem 4369,8 ha (76,3%), ganības aizņem 903,1 ha (15,8%), augļu dārzi 270,9 ha

(4,7%), bet pļavas 182,9 ha (3,2%) no visām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm.

Pēc Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 01.01.2011. Līgatnes novadā

dzīvoja 4011 iedzīvotāji, no kuriem 2079 jeb 52% ir sievietes un 1932 jeb 48%

vīrieši. Šāda iedzīvotāju dzimuma struktūra raksturīga visai Latvijai un to noteic

galvenokārt sieviešu lielākais mūža ilgums.

4.2.tabula Līgatnes novada pilsētas un ciemu raksturojums

Avots: Līgatnes novada pašvaldība Pilsēta/ciemi Attālums (km) līdz

novada centram

Iedzīvotāju

skaits

Iedzīvotāju skaits (% no visiem

novada iedzīvotājiem)

Līgatne - 1225 30,4

Augšlīgatne 7 1563 39

Skaļupe 4 145 3,6

Ratnieki 10 85 2,1

Ķempji 2,5 61 1,5

Kopā 3073 76,6*

* - 23,4% dzīvo ārpus pilsētām un ciemiem



15

4.2. Esošā vides stāvokļa apraksts un vides problēmu raksturojums

4.2.1. Klimatiskie apstākļi 1

Līgatnes novada teritorija ietilpst mērenajā joslā, kurai raksturīgs samērā neliels

saules siltuma pieplūdums un izteikti pozitīva mitruma bilance. Raksturīgi izteikti

cikloniski laika apstākļi, prāvs nokrišņu daudzums un samērā izlīdzināta temperatūras

gada gaita. Tai pat laikā vērojamas stipras mikroklimatiskās atšķirības, piemēram,

upju ielejās. Mitruma apstākļus nosaka virsas pacēlums Vidzemes augstienes virzienā,

jo tas sekmē valdošo ZR, R un DR gaisa masu pakāpenisku transformāciju. Gada

nokrišņu summa ir 705 -788 mm. Nokrišņiem visbagātākais mēnesis ir jūlijs (100 -

104 mm), vismazāk nokrišņu (26 - 36 mm) ir februārī.

Gada vidējā temperatūra ir 5°C. Visaukstākie mēneši - janvāris un februāris ar vidējo

gaisa temperatūru -6°C. Vissiltākais mēnesis ir jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru

17°C, aktīvo temperatūru summa ap 18oC. Pēdējās pavasara salnas novērotas pat

jūnija sākumā, bet pirmās rudens salnas iestājas jau septembra sākumā, Gaujas senlejā

- pat augustā. Vidējais dienu skaits bez sala - 146 (no 107 līdz 200 dienām).

Veģetācijas perioda ilgums ir vidēji 180 dienas. Pirmais sniegs mēdz uzkrist jau

oktobra sākumā, paliekoša sniega sega izveidojas decembra vidū, sniegs nokūst aprīļa

sākumā. Sniega segas biezums parasti 15 - 20 cm.

Valdošie ir DR vēji, to vidējais ātrums ir 4,2 m sekundē. Apmēram 10 dienas gadā

vēja ātrums pārsniedz 16 m/sek. Vidēji gadā ir 18 dienas ar negaisu un 13 dienas ar

4.2.2. Ģeoloģiskā uzbūve2

Novada austrumu daļa atrodas Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu

daļā, kur reljefs ir izteikti paugurains. Pauguraine izveidojusies uz pamatiežu virsas

Vidzemes pacēluma, kas ir saposmota. Izplatītākās zemes virsas absolūtā augstuma

atzīmes ir robežās no 100 līdz 125m. Augstākie punkti - Vaisuļkalns (154 m) un

Grantskalns (123 m), reljefa formu relatīvais augstums ap 10m. Novada rietumu daļā

iestiepjas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenuma ziemeļrietumu daļa, kas

atrodas uz Austrumbaltijas plato, kur pamatiežu virsa samazinās Gaujas senlejas

virzienā un absolūtā augstuma atzīmes ir robežās no 75 līdz 100m.

Novada ziemeļrietumu mala atrodas Gaujas senlejā, kas kā atšķirīgs dabas apvidus

ietver Gaujas upes ieleju un tās pieteku ieleju lejasdaļas, kā arī šauru pieguļošo reljefa

joslu Gaujas krastā. Senleja veido lielāko daļu novada ziemeļu robežas, upes gultnei

raksturīgi daudzi izteikti līkumi – meandri.

Atsevišķās vietās vērojamas karsta procesu izpausmes. Karsta procesu veidotās reljefa

formas sastopamas vietās, kur zem neliela biezuma (parasti ne vairāk kā 5-8m) ieguļ

Pļaviņu svītas dolomīti. Šāds iecirknis atrodas Līgatnes apkārtnē, kur konstatētas

vairākas atklātā karsta formas (piltuves, kritenes), lielāko daļu no kurām aizņem

nelieli ezeriņi. Līgatnes upes labā krasta nogāzes augšējā daļā (starp Ķempjiem un

Kūlām), ko veido Pļaviņu svītas dolomīti, izveidojušās nelielas alas.

1 Līgatnes novada attīstības programma (2012.-2018.) (projekts)

2 Līgatnes novada attīstības programma (2012.-2018.)(projekts)



16

Mūsdienu ģeoloģisko procesu raksturojums

Novada teritorijā ģeoloģiskie procesi galvenokārt saistīti ar upju darbību. Gaujas,

Līgatnes un Vildogas ielejas drenē ne tikai virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, bet

daļēji arī Gaujas ūdens horizontu. Avoti un strauti ieleju nogāzēs veicina jaunu gravu

veidošanos un esošo padziļināšanos, plaisu izskalošanu smilšakmeņos, to iebrukšanu,

noslīdeņu un nobrukumu rašanos Gaujas senielejas nogāzēs. Virszemes ūdeņu darbība

veicina sānu un dziļuma eroziju, kas īpaši spilgti novērojama Gaujas ielejā.

Procesi, kas saistīti ar pašu upju ģeoloģisko darbību, norisinās to ielejās. Tekošā

ūdens darbība, galvenokārt, izpaužas krastu noārdīšanā, visai ievērojami mainot upes

škērsprofilu. Erozija izraisa arī ar gultnes izskalošanu. Gultnes erozijas rezultātā

izlīdzinās upju garenprofils. Izskalotais materiāls akumulējas upes ielejā lejpus pa

straumi. Procesi, kas saistīti ar upju ģeoloģisko darbību vērojami gan Gaujas, gan

Līgatnes, gan Vildogas ielejās. Erozijas procesi pastiprinās palu laikā un lietavu

periodā paaugstinoties ūdens līmenim upēs un pieaugot straumes ātrumam. Ūdens

plūsmu rezultātā tiek izskaloti krasti upju līkumos. Pavasaru palos daudzviet pārplūst

Gaujas paliene.

Līgatnes pilsētā vislielākā intensitāte ir novērojama noslīdeņu procesiem, kas

pārveido Līgatnes upes krastus un nogāžu profilus. Kreisās nogāzes noslīdeņi ir

salīdzinoši lielāki. Pēc izmēra lielākais noslīdenis atrodas Līgatnes upes labajā krastā

pretim papīrfabrikai, kur nogāze atsegta 70 m platumā un 24 m augstumā un upe

piekļaujas kreisajam krastam.

Nogāzēs ar slīpumu vairāk kā 10% norisinās nogāžu erozija - nogāžu pakājēs

uzkrājas deluviālas nogulas, kuru biezums atsevišķās vietās sasniedz 5 m. Erozijas

procesu intensitāte paaugstinās uz kailu (bez veģetācijas) nogāžu virsmām. Ļoti stāvās

un vertikālās nogāzēs ar atkailinātiem virsdevona pamatiežiem dažreiz notiek nelieli

nogruvumi. Identiskās vietās kādreiz avoti izgrauza sufozās alas, kuras cilvēki

padziļināja un pārveidoja pagrabu galerijās.

Gravu augšdaļās un Līgatnes upes krastos vietām vērojami lineāri, svaigi īslaicīgu

ūdensteču (lietus un atkušņu ūdeņu) izraisīti erozijas iegrauzumi. Vāja lineārā erozija

novērota arī avotu virszemes izejas vietās.

Nelielas intensitātes upju sānu un dziļuma erozija vērojama atsevišķos Līgatnes upes

posmos, savukārt Gaujā dominē akumulatīvie procesi - smilšmāla sanesumi pagarina

palieni.

Pārpurvošanās procesi vērojami reljefa pazeminājumos, kur zemes virspusē atsedzas

ūdeni vāji caurlaidīgi nogulumi. Šajos iecirkņos ūdens notece ir apgrūtināta vai

nenotiek vispār. Tāpat ir apgrūtināta ūdens infiltrācija. Procesa iedarbībai ir pakļautas

starppauguru, nevienmērīgas akumulācijas un vecupju ieplakas. Jāatzīmē, ka

pārpurvošanās procesi noris ļoti lēnām – aptuvenais kūdras uzkrāšanās temps purvos

ir 1 mm/gadā. Dažviet neapdomīgi veiktu celtniecības darbu rezultātā, kuras laikā ir

traucēta notece, var veidoties pārmitri apstākļi un sākties minerālgrunts

pārpurvošanās. Ievērojamākās pārpurvotās platības pagasta teritorijā ir Sudas –

Zviedru purva rajonā. Pamazām turpinās sapropeļa uzkrāšanās ezeros un to

pakāpeniska aizaugšana.



17

Atsevišķās vietās vērojamas karsta procesu izpausmes. Karsta procesu veidotās

reljefa formas sastopamas vietās, kur zem neliela biezuma (parasti ne vairāk kā 5-8 m)

ieguļ Pļaviņu svītas dolomīti. Šāds iecirknis atrodas pie Augšlīgatnes ciema R

robežas, Augšlīgatnes ciema centrālajā daļā, kā arī ciema D pie Briņķu mājām, kur

konstatētas vairākas atklātā karsta formas (piltuves, kritenes), lielāko daļu no kurām

aizņem nelieli ezeriņi (Briņķu ūdensrijējs u.c.).

Pēc inženierģeoloģiskajiem apstākļiem Līgatnes pilsētas teritorijā izdalāmi trīs

inženierģeoloģiskie rajoni - celtniecībai labvēlīgais, celtniecībai nosacīti labvēlīgais

un celtniecībai nelabvēlīgais.

Pie celtniecībai labvēlīgiem rajoniem pieskaitāmas Gaujas senās virspalienas terases

(trešā un ceturtā) un lēzenā limnoglaciālā reljefa rajoni teritorijas rietumu un austrumu

daļās. Šeit vērojami labi grunts nosacījumi, gruntsūdeņi ieguļ dziļāk par 2 m no

virskārtas, tomēr vietām iespējama virsgruntsūdens parādīšanās.

Kā celtniecībai nosacīti labvēlīgs rajons noteikts gravu saposmotais paugurainais

reljefs, un Līgatnes upes virspalienes terase un nogāžu rajoni ar stāvumu 10 - 20%.

Nelabvēlīgs faktors ir saposmotais reljefs. Grunts apstākļi kopumā vērtējami kā labi,

gruntsūdeņu ieguļ ļoti dažādā dziļumā, atkarībā no reljefa un grunts litoloģiskā

sastāva.

Pie celtniecībai nelabvēlīgiem rajoniem pieskaitāma Gaujas paliena un zemās,

applūstošās terases, stāvās Līgatnes upes senlejas nogāzes, kā arī gravas un pauguru

stāvās nogāzes. Galvenie nelabvēlīgie faktori ir applūšanas iespēja Gaujas palu laikā,

virsmas slīpums, kā arī noslīdeņu, nogruvumu un avotu izeju veidošanās iespējamība.

4.2.3. Augsnes 3

Novada teritorijā esošajām augsnēm raksturīga samērā zema augsnes auglība,

pārsvarā izplatītas velēnu podzolaugsnes un pseidoglejotās augsnes. Pazeminājumos

tās nomaina velēnu glejaugsnes, kas pārpurvotajās morēnu grēdu, krumlinu un rievoto

morēnu ieplakās pāriet purva kūdraugsnēs vai kūdrainās podzolētās glejaugsnēs.

Sastopamas arī velēnu karbonātu augsnes (teritorijā starp Ratniekiem, Vildogu,

Ramām un Paltmali), kas piemērotas augļkopības un dārzeņkopības kultūru

audzēšanai.

Līgatnes pilsētā lielais nokrišņu daudzums un paugurainais reljefs sekmē erozijas

procesus, kas izpaužas ne tikai gravu veidā, bet arī plakniskajā noskalošanā, kas

ietekmē augsnes segas pārmaiņas. Teritorijai raksturīgas vidēji vai pat stipri erodētas

podzolaugsnes. Dažās vietās sastopamas tipiskās podzolaugsnes, bet mitrajās ieplakās

- velēnu glejaugsnes un citas glejaugsnes.

Vides problēmas un risinājumi

Intensīva lauksaimniecība ir būtisks ūdens izkliedētā piesārņojuma avots, tādēļ

nepieciešams ievērot labu lauksaimniecības praksi un veikt pasākumus piesārņojuma

ierobežošanai.

3 Līgatnes novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam (projekts)



18

Novadā nopietna problēma ir latvāņi, tomēr piedāvāto atbalstu lauksaimniekiem

latvāņu apkarošanā daudzi nevar izmantot, jo ir noteikts minimālās atbalstāmās

platības ierobežojums 5 ha, un tik lielas platības parasti latvāņi neaizņem. Pat tajos

gadījumos, kad reālā latvāņu audze ir lielāka par 5 ha, bieži zeme pieder dažādiem

īpašniekiem, un katrā zemes gabalā esošā latvāņu aizņemtā platība ir nepietiekami

liela atbalsta saņemšanai.

Latvāņu apkarošanai jāizmanto Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izstrādātās

un tā mājaslapā publicētās mehāniskās, ķīmiskās, bioloģiskās un kombinētās latvāņu

apkarošanas un ierobežošanas metodes atbilstoši konkrētajiem apstākļiem. Lai šos

pasākumus realizētu, ir nepieciešams aktīvi sadarboties ar Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izmantojot visus pieejamos finansu

līdzekļus. VARAM ir plānojusi izveidot mobilās latvāņu apkarošanas brigādes. Kā

nopietns finansējuma avots ir iespējams ES programmas "Life+" un struktūrfondu

līdzfinansējums 2014.-2020.gadā.

Koplietošanas meliorācijas sistēma netiek kopta, aizauguši grāvji, tiek zaudētās labas

zemes. Novadā bebri ir sagrāvuši meliorācijas sistēmas. Tās ir nepieciešams atjaunot.

4.2.4.Ūdens resursi

Līgatnes novadā zeme zem ūdeņiem kopumā aizņem 260,8 ha (1,6%) no novada

kopplatības, savukārt Līgatnes pilsētā tā aizņem 21,8 ha (3%) no pilsētas teritorijas.

Novada teritoriju šķērso Gaujas un Daugavas baseinu ūdensšķirtne, tomēr pēc

hidrogrāfiskā iedalījuma lielākā daļa novada virszemes ūdeņu ietilpst Gaujas sateces

baseinā. Daugavas baseina apgabalā iekļaujas Sudas upe, Zviedrupīte, Immeru, Sāls,

Velna, Zviedru ezeri un vairākas mazākas ūdenstilpes teritorijas dienvidrietumos.

Virszemes ūdeņi

Vairums novada ūdenstilpju atrodas Sudas – Zviedru purva ezeru grupā (kopumā

vairāki desmiti ezeru), no kuriem lielākie:

Ratnieku ezers – spoguļa laukuma platība – 44,1 ha, tilpums – 0,411 milj. m3, vidējais

dziļums – 0,9 m (maksimālais – 2,8 m), krasta līnijas garums – 4,25 km. Ezers

sadalīts ar dambi divās daļās - Ratnieku (DA) daļā un Muižnieku (ZR) daļā. Iztek

grāvis uz Līgatnes upi, ietek četri grāvji. Kopējais aizaugums – 50% (dominē grīšļi,

niedres, kosas lēpes). Rekreācijas iespējas - peldvieta. Sastopamās zivis – līdaka,

asaris (tiek ielaistas karūsas un līņi); ligzdo pīles.

Informācija par Līgatnes novada ūdenstilpēm, kas lielākas par 10 ha dota 4.3.tabulā.

4.3.tabula. Līgatnes novada ūdenstilpju raksturojums

Ūdenstilpes

nosaukums

Latvijas ūdenstilpju

klasifikatora kods

Platība

(ha)

Vidējais

dziļums (m)

Hidroloģiskai

s režīms

Ratnieku ezers 52623 44,1 0,9 caurteces

Zviedru ezers 41284 27,3 0,9 caurteces

Immeru ezers 41283 13,7 2,3 caurteces



19

Zviedru ezers – spoguļa laukuma platība- 27,3 ha, tilpums – 0,246 milj.m3. Caurteces

ezers ar vidējo dziļumu 0,9 m (maksimālais- 2,5 m), ietek grāvis no Immeru ezera un

iztek Sudas upe. Sastopamās zivis– asaris, līdaka. Ielido zosis, retāk pīles. Kopējais

aizaugums – 10% (grīšļi, cūkauši, sfagni, lēpes).

Immeru ezers (Inderdēļu, Sudas purva ezers) – spoguļa laukums 13,7 ha, tilpums –

0,317 milj.m3, caurteces ezers, vidējais dziļums 2,3 m (maksimālais 4,2 m), krasta

līnijas garums 1,5 km, krasti 20m joslā zemi, tālāk slīps pacēlums. Apkārtnes biotopi

– augstais purvs, mežs. Iztek grāvis uz Zviedru ezeru, ietek sīks grāvis no purva.

Kopējais aizaugums – 30% (grīšļi, niedres, kosas u.c.). Rekreācijas iespējas –

makšķerēšana; sastopamās zivis – līdaka, asaris.

Sāls ezers – spoguļa laukuma platība – 9,2 ha, atrodas Gaujas nacionālā parka

teritorijā, iztek strauts.

Velna ezers – spoguļa laukuma platība – 5,6 ha, beznoteces.

Čaulas dzelve – spoguļa laukuma platība – 2,9 ha.

Pīļu dzelve – spoguļa laukuma platība – 2,7 ha.

Purgaiļu dzelve – spoguļa laukuma platība – 1,1 ha.

Pēterēnu ezers (Pēterēnu dzelve) –stipri aizaudzis.

Vilkkalna ezers – nosusināts un aizaudzis.

Dardacis – platība 1 ha.

Dīķīšu ezers – platība 3,1ha.

Citas novada dabīgās un mākslīgās ūdenstilpes:

Briņķu ūdensrijējs – karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas

dolomītu slāņiem izveidojies ezers. Atrodas pie Briņķu mājām. Zem ezera izskalojas

arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi (to labi var

novērot vasarā, kad noplakuši pavasara pali. Atveres darbojas neregulāri – ar laiku tās

aizsērē un maina vietu. Brīžiem ūdens noplūst ar lielu troksni. Novadgrāvis ezeru

savieno ar Ratnieku ezeru. Ramas dzirnavezers (Rāmju dzirnavdīķis) – atrodas 2 km

uz ZR no Līgatnes dzelzceļa stacijas. Spoguļa laukuma platība – 3,3 ha, tilpums –

82,5 milj. m3, mākslīgs, uzpludināts, aizaugošs. Vidējais dziļums – 1,3 m, krasti slīpi,

augsti, aizauguši ar krūmiem. Ietek avotu strautiņš un iztek strauts (uz Vildogu).

Sastopamas līdakas. Kopējais aizaugums – 60% (dominē niedres, meldri, ūdens

ziedi).

Šķēpeļu dzirnavezers – spoguļa laukuma platība – 1,2 ha, tilpums – 0,024 milj. m3,

vidējais dziļums – 2m, mākslīgs, uzpludināts, caurteces ezers (ietek un iztek Līgatnes

upe). Sastopamas foreles, līdakas. Kopējais aizaugums – 20% (dominē kosas).

Izmantošanas rekomendācijas – sporta makšķerēšanai, medniecībai.

Ķempju dzirnavu dīķis (Ķempju dzirnavezers) – mākslīgs caurteces ezers, spoguļa

laukuma platība – 0,3 ha. Dibens smilšains, krasti apauguši ar kokiem, ietek un iztek

Līgatnes upe. Sastopamas foreles, laši.

Ķopas dīķis – mākslīgs ezers ar spoguļa laukuma platību 1 ha, iztek un ietek strauts.

Kopējais aizaugums – 40%.



20

Trīs Dravnieku dīķi – pie Dravnieku mājām. Spoguļa laukums – 9,6 ha, vidējais

dziļums – 2,5m. Sastopamas līdakas, karūsas, pīles. Krasti lēzeni, kopējais aizaugums

– 70% (vilkvāles, grīšļi).

Visendorfa dzirnavezers – iztek un ietek Līgatnes upe, krasti stāvi, apauguši ar

kokiem un krūmiem.

Sprinkšļu dzirnavezers – atrodas novada dienvidaustrumu daļā, tam cauri tek Līgatnes

upe.

Līgatnes ezers – atrodas Līgatnes pilsētā, spoguļa laukuma platība ir 0,5 ha, mākslīgs

veidojums. Ezers ir Līgatnes papīrfabrikas ūdensapgādes sistēmas daļa.

Laivenes dīķis – atrodas Augšlīagtnē, spoguļa laukuma platība ir 0,6 ha. 2012.gadā

paredzēta dīķa gultnes tīrīšana, dīķim piegulošajā teritorijā ir paredzēta Laivenes

parka izveidošana.

Neviens novada ezers un ūdenskrātuve nav ietverti MK noteikumos Nr.418

„Noteikumi par riska ūdensobjektiem”.

Teritoriju saposmo diezgan blīvs upju, strautu un meliorācijas grāvju tīkls. Vispārīga

informācija par Līgatnes novada ūdenstecēm, kuras ir garākas par 10 km, apkopota

4.4.tabulā.

4.4.tabula. Līgatnes novada ūdensteču raksturojums

Upes nosaukums Kopgarums (km) Sateces baseina laukums (km2) Aizsargjosla (m)

Gauja 452 9800 500

Amata 66 386 100

Suda 38 169,6 100

Līgatne 31 88,9 100

Skaļupe 13 43 50

Kumada 13 50

Vildoga 10 50

Gauja veido daļu novada Z robežu (~17 km garumā) un Līgatnes pilsētas Z robežu

(~3,4 km garumā). Gauja ir lašveidīgo zivju ūdeņi. Upes kopējais garums ir 452 km

un tā ir garākā upe Latvijas teritorijā. Gada notece 2,2 km³, kritums 0,4 m/km,

straumes ātrums 0,2-0,4 m/s, atsevišķās sērēs 0,6-0,8 m/s. Gauja daudz ūdeņus uzņem

no avotiem un sīkiem strautiem, tādēļ pēc spēcīgas lietusgāzes upes augšdaļā,

ūdenslīmenis strauji paceļas arī lejtecē. Ūdens līmeņa svārstības Gaujas senlejā var

sasniegt gandrīz 6 m. Mazākie caurplūdumi novēroti gada sākumā, bet lielākie –

aprīlī, maijā, kā arī novembrī un decembrī. Ledus iešana parasti sākas martā, upes

līkumos ledus reizēm veido sastrēgumus, appludinot tuvējo apkārtni. Gaujas gultne ir

smilšaina, daudz sēres, strauji līkumi, nobrukuši krasti. Palienē daudz vecu atteku.

Lielās augstuma starpības dēļ (Gaujas līmenis ir 17,7 m v.j.l.) Gaujas pietekas

Līgatne, Skaļupe un Vildoga pieder pie straujākajām mazupēm (relatīvais kritums 6

m/km). Gauja ir iecienīta upe ūdens tūristiem, it sevišķi Valmieras - Murjāņu posms.

Citas kreisā krasta pietekas novada teritorijā – Tildurga, Silavēveru strauts,

Biemupīte, Rāmnieku strauts (veido daļu Gaujas nacionālā parka robežas un novada

rietumu robežas daļu).



21

Amata ir Gaujas kreisā krasta pieteka, kas sākas Vidzemes augstienē un kuras

kopējais garums ir 66 km. Kopējais upes kritums ir 193 metri, bet lejtecē vietām tas

sasniedz 8-10 m/km. Straumes ātrums mazūdens periodā 0,5-2 m/s, palu laikā -

aptuveni 3 m/s. Lejasdaļā tek pa senleju stāvos, 15-25 m augstos smilšakmens un

dolomīta krastos. Amata veido mazu daļu no novada A robežas. Upe no Kliģenes līdz

grīvai ir noteikta kā lašveidīgo ūdeņu tips.

Līgatne ir Gaujas kreisā pieteka, kuras kopējais garums ir 31 km, bet baseina

laukums 88,9 km2. Upe noteikta kā lašveidīgo zivju ūdeņi. Upe iztek Nītaures

pagastā, tek pa novada centrālo daļu , kā arī Līgatnes pilsētas teritoriju. Visstraujākā

no Gaujas pietekām, tās relatīvais kritums ir 6 m/km. Novada D daļā tek pa dziļo

Bada (Elles) gravu, kas netālu no „Springšļiem” beidzas, bet, sākot no Šķēpeļu

dzirnavezera, upe atkal plūst pa labi izteiktu ieleju (tajā Zvaigznes un Ķempju grava),

kas lejtecē sasniedz 45-60 m. Kreisā krasta lielākās pietekas ir Liepenes upe un

Egļupīte (iztek no Muižnieku ezera).

Vildoga ir Gaujas kreisā pieteka, kuras kopgarums ir 10 km, bet kritums 102 m. Upe

noteikta kā lašveidīgo zivju ūdeņi. Iztek no maza dīķīša (tajā ietek grāvis no Sudas –

Zviedru purva), kas atrodas uz R no Līgatnes dzelzceļa stacijas, un tek pa dziļu šauru,

kokiem aizaugušu ieleju – Lūsaru gravu, Killas gravu, Buļļu gravu, Ratnieku gravu

(tajā daudz sāngravu – Vilkzeķu grava, Andrijāņu grava u.c.). Lielākās kreisā krasta

pietekas ir Sprogu urdziņa, Krāčupīte, savukārt labā krasta – Ūdensrijēja upīte un

Timermaņu urdziņa.

Skaļupe ir Gaujas kreisā pieteka, tās garums 13 km, bet sateces baseina laukums 43

km2. Upe noteikta kā lašveidīgo zivju ūdeņi. Plūst pa Zušu gravu gleznainā apvidū ar

mežiem un pakalniem, lejtece atrodas Gaujas senlejā. Upes apkārtne avotaina, tai ir

10 mazas pietekas, no kurām lielākās ir Kazupīte, Ellīte, Ķikutupe. Mežonīga ir

Skaļupes kreisā krasta grava – Ellītes grava ar Elles vārtiem – 4 m platu un 3,5 m

augstu grotu, kas atgādina tempļa vārtus ar lokos liegtām arkām. Skaļupes gravas

kreisajā krastā starp Zušu un Dravantu mājām atrodas 6 m garā Dravantu ala.

Kumada ir Amatas kreisā krasta pieteka, kas veido daļu no novada A robežas. Upes

kopējais garums ir 13 km un tā noteikta kā lašveidīgo zivju ūdeņi. Iztek no Asaru

ezera Nītaures pagastā, tek pa dziļu ieleju. Upe ar lielu kritumu, vietām krāčaina ar

akmeņainu gultni. Tās lejtecē līdz 12 m augsts smilšakmens atsegums – Cecīļu iezis

ar nišām – Velna kambariem. Lejpus Kumadas ietekas – Amatas Incēnu krauja, kuras

avotainais, stāvais krasts paceļas līdz 40 m virs upes līmeņa, dažviet atsedzot

smilšakmeņus.

Suda ir Lielās Juglas labā satekupe, kas iztek no neliela ezera Sudas – Zviedru purvā.

Upes augštece līdz Dibensalai ir regulēta. Pie Bukām un Mālpils uz upes dīķi. Pie

Sidgundas satek ar Mergupi izveidojot Lielo Juglu. Suda veido daļu novada D

robežas, tajā ietek Zviedrupīte.

Zviedrupīte – iztek no Zviedru ezera dienvidaustrumu puses, reizēm uzskata par

Sudas sākumu.



22

Līgatnes pilsētas teritoriju saposmo arī Gaujas kreisā krasta mazās pietekas -

Biemupīte, Podupīte, Lielmežu strauts.

Gauja, Līgatne, Kumada, Skaļupe un Vildoga noteiktas kā upes, uz kurām zivju

resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus

un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus.

Vides problēmas

Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EK (ŪSD) mērķis ir sasniegt labu ķīmisko un

ekoloģisko stāvokli visos virszemes ūdeņos līdz 2015.gadam. Gaujas upju baseina

apgabalā augsta vai laba provizoriskā ekoloģiska kvalitāte 2010.gada vasaras – rudens

sezonā bija 43% ūdensobjektiem. Līgatnes novada teritorijā diemžēl nav virszemes

un pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa stacijas, līdz ar to nav pieejami dati par to

kvalitāti. Monitoringa stacijā „Gauja”, 1,0 lejpus Valmieras (G215) provizoriskā

ekoloģiskā kvalitāte 2010.gada vasaras – rudens ziemas sezonā novērtēta kā laba.4

Gaujas baseina apgabalā pastāv dažādi slodžu veidi, kas ietekmē gan ūdeņu fizikāli

ķīmisko, gan ekoloģisko stāvokli. Visbūtiskāko ietekmi uz ūdeņu kvalitāti rada

punktveida un izkliedētais piesārņojums, proti, nepietiekami attīrītu notekūdeņu

novadīšana dabiskajās ūdenstilpēs un ūdenstecēs. Lai arī lielu daļu Gaujas baseina

apgabala aizņem meži un lauksaimniecības zemes, t.sk. aramzemes, kurās tiek

mēslota augsne un lietoti augu aizsardzības līdzekļi, tomēr apgabala teritorijā kopumā

mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma slodze ir neliela. Saskaņā ar VSIA „Latvijas

Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” informāciju, nozīmīgākie izkliedētā

piesārņojuma cēloņi Gaujas apgabalā ir lauksaimnieciskas darbības (pārsvarā

lopkopība), notece no mežiem, kā arī neattīrītie notekūdeņi.5 Saskaņā ar 2011.gada

31.maija MK noteikumi Nr.418 „Noteikumi par riska ūdensobjektiem” novadā

atrodas virszemes ūdensobjekti, kuros pastāv risks nesasniegt 12.09.2002. likumā

„Ūdens apsaimniekošanas likums” noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli minētajā

likumā paredzētajā termiņā (skatīt 4.5.tabulu).

4.5.tabula. Virszemes ūdensteces Līgatnes novadā, kur pastāv risks nesasniegt labu

ūdens kvalitāti līdz 2015.gadam

Nr Kods Nosaukums Posma

apraksts

Ūdensobjekta sateces baseinā

esošās republikas pilsētas un

novadi (šo novadu pagasti un

novadu pilsētas)

Būtiskākie

riska cēloņi

1. D407 Suda No iztekas līdz

ietekai Lielajā

Juglā

Amatas novads (Nītaures pagasts),

Līgatnes novads (Līgatnes pagasts),

Mālpils novads, Siguldas novads

(Allažu pagasts, Mores pagasts,

Siguldas pagasts)

Izkliedētais

piesārņojums,

hidromorfoloģis

kie pārveidojumi

2. G205 Gauja No Braslas līdz

Lorupei Krimuldas novads (Krimuldas

pagasts), Līgatnes novads (Līgatnes

pagasts), Siguldas novads (Sigulda,

Siguldas pagasts)

Izkliedētais

piesārņojums

3. G209 Gauja No Amatas līdz

Braslai

Amatas novads (Amatas pagasts,

Drabešu pagasts, Nītaures pagasts),

Cēsu novads, Līgatnes novads,

Pārgaujas novads, Priekuļu novads

Izkliedētais

piesārņojums

4 Ziņojums par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību 2010.gadā, VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas

un meteoroloģijas centrs”,2011 5 Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns 2010.-2015.gadam, 2009



23

Nr Kods Nosaukums Posma

apraksts

Ūdensobjekta sateces baseinā

esošās republikas pilsētas un

novadi (šo novadu pagasti un

novadu pilsētas)

Būtiskākie

riska cēloņi

(Priekuļu pagasts), Siguldas novads

(Mores pagasts, Siguldas pagasts)

Kā ievērojams drauds ūdens ekosistēmām noteikti minama malu zvejniecība.

Atbildīgajām iestādēm hroniski trūkst kapacitātes cīņai ar malu zvejniekiem.

Lai samazinātu virszemes ūdeņu piesārņojumu, Līgatnes novada lauksaimniekiem

jāievēro 11.01.2011. MK noteikumi Nr.33 „Noteikumi par ūdens un augsnes

aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”.

Jāievēro īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas nosacījumi, labas prakses nosacījumi,

ūdensteču aizsargjoslas, jāturpina mēslu krātuvju sakārtošana u.tml.

Kopumā Līgatnes novadā ir daudz virszemes ūdeņu, un esošajam ūdenstilpju un

ūdensteču izvietojumam ir neaizvietojama ainaviskā vērtība, kā arī tie ir būtisks

rekreācijas resurss. Vienlaicīgi, vasarās neorganizēta atpūtnieku plūsma rada draudus

ūdenstilpņu krastu ekosistēmai un paaugstinās ūdens bakterioloģiskais piesārņojums.

Šobrīd plašs ūdensteču un ūdenstilpju piesārņojums novada teritorijā nav konstatēts.

4.2.5. Pazemes ūdeņi un to kvalitāte

Teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi lielā mērā atkarīgi no ģeoloģiskās uzbūves,

ģeomorfoloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem. Novada teritorija atrodas Baltijas

artēziskā baseina centrālajā daļā, kur nogulumiežu segas biezums sasniedz 800 m. To

veido ūdeni caurlaidīgu iežu slāņi (ūdens horizonti) un ūdeni vāji caurlaidīgu iežu

slāņi (sprostslāņi). Divi reģionāli sprostslāņi sadala nogulumiežu segu trijās

hidrodinamiskajās zonās - aktīvas ūdens apmaiņas jeb saldūdens izplatības zonā,

palēninātas ūdens apmaiņas jeb minerālūdeņu izplatības zonā un stagnantajā ūdens

apmaiņas jeb augsti mineralizētu sālsūdeņu izplatības zonā. No ūdensapgādes

viedokļa nozīmīga ir tikai aktīvās ūdens apmaiņas zona, kurā pārsvarā izplatīts

saldūdens. Šīs zonas biezums (līdz Narvas reģionālajam sprostslānim) ir aptuveni 320

– 330 m.

Aktīvās ūdens apmaiņas zonu novada teritorijā veido kvartāra un pirmskvartāra

devona vecuma nogulumi. Aktīvās ūdens apmaiņas zonu no zemāk iegulošās

palēninātās ūdens apmaiņas zonas atdala aptuveni 90 m biezais Narvas reģionālais

sprostslānis, kuru veido ūdeni vāji caurlaidīgu merģeļu, dolomītmerģeļu un mālu

slāņi.

Kvartāra ūdens horizontu ūdens resursi novada teritorijā ir nelieli, galvenokārt to

nelielo biezumu un nepastāvīgās izplatības dēļ. Tie papildinās, pateicoties atmosfēras

nokrišņu infiltrācijai, bet Gaujas upes ielejā kvartāra ūdens horizonti ir cieši

hidrodinamiski saistīti ar Gaujas ūdens režīmu. Gruntsūdens līmeņa ieguluma dziļums

lielā mērā atkarīgs no teritorijas reljefa – pacēlumos tā ieguluma dziļums palielinās,

bet pazeminājumos un līdzenuma zonās var būt tuvs zemes virsai un svārstīties

robežās no pusmetra līdz vairākiem metriem.



24

Pirmskvartāra nogulumu aktīvās ūdens apmaiņas zonu veido augšdevona Pļaviņu

(D3pl) ūdens horizonts un augš-vidusdevona Arukilas-Amatas (D2ar-D3am) ūdens

horizontu komplekss (Amatas, Gaujas, Burtnieku un Arukilas ūdens horizonti).

Pļaviņu ūdens horizonts (Dpl) ieguļ zem kvartāra nogulumiem. Horizonta virsmas

dziļums 2-7 m, horizonta biezums svārstās no 7 līdz 12 m. Pļaviņu ūdens horizontu

galvenokārt veido dolomīti, bet tā pamatnē ir izteikts 2-5 m biezs mālu un merģeļu

slānis. Pļaviņu ūdens horizontal virsma atrodas Līgatnes pilsētai pieguļošās teritorijas

DA daļā un Augšlīgatnes ciema centralizētās ūdensapgādes urbumu rajonā (6-19 m

dziļumā no zemes virsmas). Horizontu veido karbonātiski ieži - dolomīti ar

dolomītmerģeļa starpkārtām.

Ūdensapgādei izmantojamais intervāls atrodas 17-29 m dziļumā. Ekspluatācijas

urbumu debiti - 3-5 l/sek. 2004.g. 12% (11,4 tūkst. m3) no iegūtajiem pazemes

ūdeņiem iegūti, izmantojot Pļaviņu ūdens horizontu.

Arukilas–Amatas ūdens horizontu komplekss veido aktīvās ūdens apmaiņas zonas

apakšējo daļu, kas sastāv no savstarpēji hidrauliski saistītiem Amatas, Gaujas,

Burtnieku un Arukilas ūdens horizontiem, kurus veido terigēnas izcelsmes nogulumi

(sīki, smalki un vidēji graudaini smilšakmeņi ar mālu un aleirolītu starpslāņiem). Visu

šo horizontu pilns griezums pārstāvēts novada ZA, laukumos, kur sastopami Pļaviņu

svītas dolomīti. Arukilas-Amatas kompleksa nogulumi ir nevienmērīgi apūdeņoti, kas

saistīts gan ar iežu ar atšķirīgām kolektorīpašībām miju kompleksa griezumā un iežu

neizturētību plānā, kā arī ar nogulumu dažādu drenētības pakāpi. Reģionālais ūdeņu

kustības virziens – uz ziemeļrietumiem, galvenā drenētāja - Gaujas upe, pakārtota

nozīme ir Līgatnes upei.

Amatas ūdens horizonts (D3am) ieguļ kompleksa augšējā daļā. Horizonts ieguļ zem

Pļaviņu un daļēji zem kvartāra nogulumiem. Horizonta virsmas dziļums līdz 20 m,

vidēji 10-15 m. Amatas ūdens horizontu galvenokārt veido smilšakmeņi ar

nozīmīgiem ūdeni vāji caurlaidīgiem mālu un aleirolītu slāņiem, smilšakmeņu

biezums sastāda vairāk kā 60-80% no kopējā Amatas ūdens horizonta biezuma. Ūdeni

satur smalkgraudaini smilšakmeņi, kuri ir vāji cementēti ar mālainu un karbonātiski-

mālainu cementu. Līgatnes pilsētai piegulošajā teritorijā šis horizonts ir izplatīts tikai

D daļā un tas nesatur ūdeņus.

Gaujas ūdens horizonts (D3gj) izplatīts visā novada teritorijā, izņemot tās ziemeļu

daļu Gaujas upes ielejā. Tas ieguļ zem Amatas un daļēji zem kvartāra nogulumiem.

Gaujas ūdens horizonta augšējā daļa (līdz 40-45% no tā kopējā biezuma) pārsvarā

veidota no māliem un aleirolītiem ar niecīgām smilšakmens starpkārtiņām. Horizonta

apakšējā daļa veidota no smilšakmeņiem ar plānām aleirolītu starpkārtām. Ūdeni

saturošie smilšakmeņi ir smalk- un vidēji graudaini, reizēm sīkgraudaini, saistvielu

veido māla daļiņas un mālaini dzelzs savienojumi. Novada D daļā Gaujas ūdens

horizonta ūdeņi ir spiedienūdeņi, bet Gaujas upes ielejas un Līgatnes pilsētas teritorijā

kļūst par bezspiediena ūdens horizontu.

Gaujas ūdens horizonts ir galvenais novada ūdensapgādes avots. Horizonta virsma

Augšlīgatnes ciema centralizētās ūdensapgādes rajonā atrodas 32-33 m dziļumā no



25

zemes virsmas. Ūdensapgādei izmantojamais intervāls atrodas 102-145,2 m dziļumā.

Ekspluatācijas urbumu debiti - 1,5 - 3,3 l/sek.

Līgatnes pilsētā tā virsmas dziļums D daļā sasniedz 43 m, bet Z daļā 3-10 m.

Ūdensgūtnes teritorijā - Avotu ielā Gaujas ūdens horizonta biezums sasniedz 85 m un

to pārklāj 10 m biezi kvartāra nogulumi. Statiskie līmeņi atkarībā no reljefa

absolūtajām augstuma atzīmēm mainās no 65 m D daļā līdz 5 m dziļumam Līgatnes

pilsētas un Līgatnes upes ielejas teritorijā. Gaujas ūdens horizontā ierīkoto urbumu

debiti sasniedz 1 līdz 6 l/sek., bet to īpatnējie debiti svārstās no 0,25 līdz 2,11 l/sek.

Burtnieku ūdens horizonts (D2br) izplatīts visā novada teritorijā. Horizonta kopējais

biezums ir 80 m un tas ieguļ zem Gaujas ūdens horizonta nogulumiem. Gaujas ielejā

tas pārklāts ar kvartāra aluviāliem nogulumiem. Horizonta virsmas dziļums ir 57-145

m, Līgatnes pilsētā, ūdensgūtnes teritorijā - Avotu ielā - 95 m. Horizontu veido

ritmiska smilšakmeņu un smilšainu aleirolītu ar māla starpkārtām slāņu mija. Ūdens

saturošie smilšakmeņi ir smalkgraudaini ar niecīgu vidējgraudainu smilšakmeņu

piejaukumu, sastopami arī sīkgraudaini smilšakmeņu paveidi. Cementācijas pakāpe ir

vāja un vidēja, saistvielu veido māla daļiņas, dzelzs savienojumi, retāk karbonātiski

mālainas daļiņas. Burtnieku horizonta ūdeņi ir spiedienūdeņi, kuru pjezometriskais

līmenis Līgatnē un tās tuvākajā apkārtnē mainās 25-35 m robežās v.j.l. Zem zemes

virsmas pjezometriskā līmeņa dziļums mainās no 60 m dienvidu daļā līdz +7m

ziemeļu daļā (Gaujas upes ielejā Burtnieku ūdens horizontā ierīkotie urbumi fontanē).

Ierīkotajos urbumos debits svārstās no 3,8 līdz 12 l/sek., īpatnējais debits mainās no

0,6 līdz 2 l/sek. Līgatnes pilsētā šo ūdens horizontu izmanto ūdensapgādes

vajadzībām.

Ratnieku ciemā horizonts tiek izmantots ūdensapgādē. Šai rajonā Burtnieku ūdens

horizonta virsma atrodas 120 – 125 m dziļumā no zemes virsmas (atkarībā no reljefa).

Arukilas ūdens horizonts (D2ar) sastopams visā novada teritorijā, tā kopējais biezums

griezumā ir 90 m. Horizonts ieguļ zem Burtnieku horizonta nogulumiem. Tā virsmas

dziļums mainās no 107 līdz 206m. Horizonts uzguļ Narvas reģionālajam sprostslānim

un noslēdz aktīvās ūdens apmaiņas zonu. Arukilas ūdens horizonts veidots no

aleirolītiem, māliem un smilšakmeņiem ar retām merģeļu starpkārtām. Ūdeni saturoši

smilšakmeņi ir sīkgraudaini un smalkgraudaini, mālaini, aleirītiski, cementācija - vāja

un vidēja, saistvielu veido māla daļiņas, mālaini dzelzs savienojumi un karbonātiski

mālainas daļiņas. Horizonta ūdeņi ir spiedienūdeņi, kuru pjezometriskais līmenis

Līgatnes apkārtnē atkarībā no reljefa var mainīties no dažiem metriem līdz pat 60 m.

Vides problēmas

Latvijā nav novērots reģionāls pazemes ūdeņu piesārņojums, bet konstatēti vairāk kā

1000 punktveida piesārņojumi, t.sk. dažādas nozīmes pamestie objekti: lielfermas,

mehāniskās darbnīcas, konservu cehi, bijušās PSRS armijas teritorijas, minerālmēslu

un pesticīdu noliktavas u.c.

Gruntsūdeņi vairāk vai mazāk ir piesārņoti ap jebkuru koncentrētu un pastāvīgu

piesārņošanas avotu, piemēram, sadzīves un rūpniecisko atkritumu izgāztuvi, kā arī

apdzīvoto vietu un lielfermu tiešā tuvumā.



26

Tā kā spiedienūdeņu horizontus klāj ūdeni vāji caurlaidīgie nogulumi, artēziskie ūdeņi

ir daudz drošāk aizsargāti no virszemes piesārņojuma. Ja netiek ievērotas

aizsargjoslas un nav ņemti vērā to aizsardzības nosacījumi, artēziskos ūdeņus var

piesārņot caur ierīkotajiem urbumiem.

Kaut arī pazemes ūdeņi ir ievērojamāki tīrāki kā virszemes ūdeņi, eksistē to kvalitātes

problēmas un piesārņojuma draudi. Turklāt pastāv arī tāda piesārņojuma draudi, kas

radušies upju augštecēs. Lauksaimniecības ražošanas samazināšanās, tai skaitā fermu,

ir samazinājusi arī piesārņojumu ar lauksaimniecībā izmantojamām ķimikālijām.

Ūdensapgādes un komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas

sakārtošana, atbilstoši iestāšanās sarunās ar ES noteiktajam pārejas periodam, vidēji

lielajās reģiona pilsētās bija jāveic līdz 2011.gadam, bet mazajās pilsētās un citās

apdzīvotās vietās ar vairāk kā 2000 cilvēkekvivalentu lietotāju, jāveic līdz

2015.gadam, tā nodrošinot labu virszemes un pazemes ūdens kvalitāti.6

Viens no

prioritārajiem Teritorijas plānojuma uzdevumiem ir aizsargāt ūdens baseinu tīrību un

veicināt to racionālāku izmantošanu.

Ieteikumi

Ūdensapgādes urbumi jāaizsargā kā ūdens ņemšanas vietas. Stingra režīma

aizsargjoslas rādiuss ap artēziskiem urbumiem mainās no 10 līdz 30 metriem.

Neapsaimniekotie un tehniski nekvalitatīvie urbumi ir bīstamākais piesārņotājvielu

„novadītājs” artēzisko ūdeņu horizontos. Īpaši tas attiecas uz teritorijām ar augstu

infiltrācijas gradientu.

Pazemes ūdeņu aizsardzība ir arī pazemes ūdeņu resursu pasargāšana no izsīkšanas.

Šim nolūkam ir ūdens lietošanas ierobežojumi jeb atļaujas, kuras, atbilstoši Valsts

ģeoloģijas dienestā saņemtai „Pazemes ūdeņu atradnes pasei” jeb „Ūdensapgādes

urbuma pasei”, izdod Reģionālā vides pārvalde. Sakarā ar niecīgu pazemes ūdeņu

resursu izmantošanas pakāpi Līgatnes novadā nav izveidojušās izteiktas depresijas

piltuves un patlaban šis jautājums nav īpaši aktuāls.

4.2.6. Meliorācija

Līgatnes novadā ir samērā daudz meliorēto zemju platības. Pēc meliorācijas kadastra

datiem novadā ir 24 meliorācijas objekti ar kopējo meliorēto platību 3518 ha (61% no

visām novada lauksaimniecībā izmantojamām zemēm). Līgatnes pilsētas

lauksaimniecībā izmantojamās zemes nav meliorētas.

Novada teritorijā atrodas valsts nozīmes ūdensnotekas Skaļupe (ŪSIK kods 52318,

garums 2,54 km), Kumada (ŪSIK kods 52322, garums 3,86 km) un Ķikutupe (ŪSIK

kods 523182, garums 4,22 km) ar kopējo garumu 10,62 km.

Novadā atrodas ūdens notekas (novadgrāvji, kontūrgrāvji un susinātājgrāvji) 48,7 km

garumā, liela diametra kolektori 2,36 km garumā, drenāža ar kopējo garumu 1865,96

km, 1262 drenu akas un 62 transporta būves.

Vides problēmas un ieteikumi

Daļa no Līgatnes novadā esošajām meliorācijas sistēmām nedarbojas projektētajā

režīmā, līdz ar to būtu nepieciešams veikt to rekonstrukciju vai renovāciju.

6 Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums. I daļa. Esošā situācija, 2007



27

4.2.7. Purvi

Purvi aizņem 1770.6 ha (11%) novada kopplatības un veidojušies teritorijas

dienvidrietumos (Sudas purvs), bet vairāki mazāki purvi arī austrumu daļā –

Jānīšpurvs, Kaparpurvs, Žuburu, Lūsaru un Siena purvs. Novada dienvidrietumos

atrodas plašais Sudas– Zviedru purvs. Tā platība 2575 ha (kopā ar teritoriju Mores

pagastā). 2339 ha aizņem augstais purvs, 188 ha – pārejas purvs, 48 ha – zemais

purvs. Sudas purva centrālajai daļai noteikts dabas rezervāta režīms, bet D daļā -

dabas lieguma režīms. Šis ir lielākais un dabas vērtībām bagātākais purvs Gaujas

Nacionālā parka teritorijā. Tā vidējais dziļums 3,9 m (maksimālais 13 m).

Sudas purva dienvidu pusē ir sēravoti, karsta kritenes, bebru aizprosti, kā arī bagāta

dzīvnieku valsts. Tajā ir vairākas minerālaugsnes salas ar veciem jauktajiem mežiem.

Purvā pārsvarā aug retas priedes un sīkkrūmi, purvu apņem galvenokārt vidēja

vecuma skujkoku meži, bet nelielā platībā arī slapjie platlapju meži. Purvā aug reti un

aizsargājami augi- mellenāju kārkls, palu staipeknītis, pundurbērzs. Raksturīgs spēcīgi

attīstīts hidroloģiskais tīkls. Purva centrālajā daļā vairāki izteikti ciņu-lāmu, ciņu-

akaču un ezeriņu kompleksu rajoni. Purva malās ir vairāki ezeri (lielākais Ratnieku -

58,2 ha). No purva iztek Sudas upe kas tā teritorijā veido labi izteiktu ieleju. Purvā un

apkārtējos mežos ligzdo tādas retas putnu sugas kā melnais stārķis, dzērve (viens no

lielākajiem ligzdošanas blīvumiem Latvijā), dzeltenais tārtiņš, rubenis, trīspirkstu

dzenis. Sudas purvs ir nozīmīga vieta caurceļojošām zosīm (sējas zoss, baltpieres zoss

- tūkstoši īpatņu vienlaikus). Purvs ir vienīgā vieta Gaujas nacionālajā parkā, kur

regulāri uzturas vilki, purvs un apkārtējie meži ir iecienīta aļņu uzturēšanās vieta.

Sudas upītē un purva ārmalā esošajos grāvjos mīt bebri.

4.2.8. Derīgie izrakteņi

Līgatnes novadā ir izpētītas divas smilts– grants, smilts atradnes („Vaisuļi” un

„Sprinkšļu dzirnavas”) un noteikts viens māla prognozēto krājumu laukums

(„Līgatne”). Neviena no atradnēm šobrīd netiek izmantota.

Kūdras atradnes

Novada teritorijā pēc Kūdras fonda, kas sagatavots uz 1980.gada 1.janvāri, datiem

atrodas tikai 9 kūdras atradnes vai to daļas. Visu atradņu kūdras krājumi aplēsti

atbilstoši prognožu P kategorijai. Nav ziņu par to, ka kādā no atradnēm iegūta kūdra.

Izvērtējot Kūdras fonda datus jāsecina, ka kūdras atradņu platība mainās no viena līdz

2130 ha, bet kūdras dziļumi svārstās no 0,9 līdz 11,6 m. Visu atradņu kopplatība ir

2295 ha un tajās sakopoti gandrīz 9 milj. m3 lieli kūdras resursi. Lielākā kūdras

atradne ir Sudas-Zviedru (Nr.1894), kas novadā atrodas tikai daļēji un tā visa atrodas

valsts aizsardzībā Gaujas nacionālā parka teritorijā, Sudas purva rezervāta zonā. Tās

platība „nulles” robežās pārsniedz 2300 ha. Pārējās atradnes ir salīdzinoši nelielas.

Visas atradnes, kas atrodas ārpus Gaujas nacionālā parka robežām veido zemā tipa

kūdra, kuru to īpašniekiem var rekomendēt izmantot kā mēslojumu.

Vides problēmas un ieteikumi

Derīgo izrakteņu ieguves attīstība neizbēgami atstāj uz apkārtējo vidi gan īstermiņa,

gan ilglaicīgu ietekmi. Karjera izstrādes gaitā tuvākajā apkārtnē paaugstinās

putekļainība (PM10, PM25), trokšņa līmenis. Atkarībā no izstrādes intensitātes

autoceļos pieaug transporta radītais noslogojums, kas sagādā neērtības novada

iedzīvotājiem un tā apmeklētājiem iegūtā materiāla transportēšanas maršrutā.



28

Atkarībā no karjera izstrādes tehnoloģijas var tikt veikta gruntsūdeņu pazemināšana,

kas rada depresijas piltuvi lielākā vai mazākā teritorijā. Šīs piltuves ietekme var būt ar

ārkārtīgi negatīvām sekām, kas izpaužas gan kā ūdensapgādes traucējumi vai

ūdensieguves izbeigšanās mājsaimniecībās, gan arī apkārtnes teritorijas nosusināšana.

Tā kā novadā ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās hidroģeoloģiskais režīms

ir noteicošais to saglabāšanai esošā stāvoklī, tad tā izmaiņas var radīt neatgriezeniskas

sekas dabas aizsardzības jomā. Pie paliekošām ietekmēm ir jāmin arī ainavas izmaiņas

reģionā, jo tiek mainīts apkārtnes mikroreljefs. Karjeru rekultivācijas rezultātā (pie

gruntsūdens pazemināšanas tehnoloģijas) tiek izveidotas jaunas mākslīgas

ūdenskrātuves, kas šajā mikroteritorijā ir jauns ainavas elements.

Atbilstoši Gaujas nacionālā parka likumam (ar labojumiem, kas veikti līdz 2011.gada

1.janvārim) 4.panta 1. Punktā noteiktajam : „ (1) Ar pārvaldes rakstveida atļauju

drīkst: 1) veikt derīgo izrakteņu ieguvi,....”.

Līdz ar to, ja ir paredzēts uzsākt derīgo izrakteņu ieguvi jaunā vietā vai paplašinot

esošos licences laukumus, jāizvērtē iespējamā ietekme uz aizsargājamām sugām un

biotopiem, sevišķi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, to apkārtnē un mikroliegumu

tuvumā. Respektīvi, pirms derīgo izrakteņu ieguves ir jāveic ietekmes uz vidi

novērtējums. Īpaša uzmanība pievēršama kūdras ieguves attīstībai, jo tā maina

apkārtnes hidroģeoloģisko režīmu, kas var negatīvi ietekmēt plašas teritorijas.

4.2.9. Meži

Pēc VZD datiem Līgatnes novadā uz 01.01.2011. meži aizņēma 7620,9 ha teritorijas,

kas sastāda 45,6% no visas novada kopplatības.

Savukārt pēc Valsts meža dienesta datiem uz 2011.gada 27.septembrī Līgatnes

novadā meža zemes aizņēma 8851,13 ha novada teritorijas.

Pēc Valsts meža dienesta datiem uz 27.09.2011. 56,4% meža zemju platības piederēja

privātīpašniekiem, valsts īpašumā atradās 38,8%, savukārt pašvaldības īpašumā bija

tikai 4,8% no visām novada meža zemēm.

Saskaņā ar valsts meža dienesta datiem 66,8% no novada mežu teritorijām atrodas

Gaujas nacionālā parka teritorijā. Gaujas nacionālā parka teritorijā atrodas 50,2%

valsts mežu zemes, 47% privāto mežu zemes un 2,8% pašvaldības mežu zemes.

Līgatnes novadā dominējošie ir mīkstie skuju koki, kas aizņem 57,7% no visām

mežaudžu platībām, pēc tam seko mīkstie lapu koki, kas aizņem 41,1% no visām

platībām (4.5.tabula).

4.5.tabula. Valdošo koku sugu sadalījums pēc platības (ha) Līgatnes novadā

(2010.).

Avots: Meža statistika 2011.gads. Valsts meža dienesta dati. Suga Platība %

Priede 1651,5 24,3

Lapegle 4,0 0,1

Egle 2263,7 33,3

Bērzs 1845,8 27,2



29

Suga Platība %

Melnalksnis 13,2 0,2

Apse 335,2 4,9

Baltalksnis 533,9 7,9

Liepa 55,4 0,8

Vītols 3,4 0,1

Blīgzna 3,9 0,1

Citi mīkstie lapu koki 0,0

Ozols 41,8 0,6

Osis 17,5 0,3

Goba, vīksna 16,8 0,2

Kļava 2,0 0,0

Skuju koki kopā 3919,2 57,7

Mīkstie lapu koki kopā 2790,73 41,1

Cietie lapu koki lapu kopā 78,1 1,2

Visas sugas kopā 6788,0 100

Mežaudzes sistematizē pēc mežaudzes augsnes un mitruma apstākļiem, uzbūves,

atjaunošanās gaitas un produktivitātes. Viena meža augšanas apstākļu tipa mežaudzēs

piemēro vienveidīgus meža apsaimniekošanas principus. Līgatnes novadā dominē

mežaudzes uz sausām minerālaugsnēm, kas aizņem lielāko daļu (80,8%) no visām

mežaudzēm. Šādi augsnes apstākļi norāda par salīdzinoši labām meža

apsaimniekošanas iespējām un mazākiem kapitālieguldījumiem meža infrastruktūrā.

4.6.tabula. Mežaudžu sadalījums meža augšanas apstākļu tipos Līgatnes novadā

(2010.).

Avots: Meža statistika 2011.gads. Valsts meža dienesta dati. Meža augšanas apstākļu tips Platība (ha) Platība (%)

Mežaudzes uz sausām minerālaugsnēm (80,8%)

Sils 1,9 0,0

Mētrājs 35,4 0,6

Lāns 366,4 6,7

Damaksnis 2180,7 39,8

Vēris 2674,9 48,8

Gārša 226,0 4,1

Kopā 5485,2 100,0

Mežaudzes uz slapjām minerālaugsnēm (5,6%)

Grīnis 1,4 0,4

Slapjais mētrājs 33,9 9,0

Slapjais damaksnis 174,6 46,2

Slapjais vēris 161,5 42,7

Slapjā gārša 6,7 1,8

Kopā 378,1 100,0

Mežaudzes uz slapjām kūdras augsnēm (6,6%)

Purvājs 153,6 34,1

Niedrājs 231,0 51,3

Dumbrājs 61,6 13,7

Liekņa 4,3 1,0

Kopā 450,5 100,0

Mežaudzes uz nosusinātām minerālaugsnēm (2,7%)

Mētru ārenis 12,2 6,7

Šaurlapu ārenis 127,4 70,3

Platlapju ārenis 41,6 23,0

Kopā 181,2 100,0

Mežaudzes uz nosusinātām kūdras augsnēm (4,3%)



30

Meža augšanas apstākļu tips Platība (ha) Platība (%)

Viršu kūdrenis 33,5 11,4

Mētru kūdrenis 47,4 16,2

Šaurlapu kūdrenis 171,0 58,4

Platlapju kūdrenis 41,0 14,0

Kopā 292,9 100,0

Pavisam kopā 6788,0 100

Meža ugunsbīstamība ir atkarīga no meža augšanas apstākļu tipa, meža vecuma, koku

sugas, zemsegas, paaugas, pameža un pielūžņojuma. Mežus pēc to ugunsbīstamības

iedala piecās klasēs.

Saskaņā ar 2010.gada datiem vairāk kā puse (51,8%) no mežiem iekļauti 4. un 5.

klasē, kurām ugunsbīstamība ir zema vai ļoti zema. No visām mežu platībām 32,4%

iekļautas 3. klasē ar vidēju ugunsbīstamību un tikai 15,8% mežiem ir noteikta

paaugstināta vai augsta ugunsbīstamība (1. un 2. klase).

Vides problēmas

1. un 2. klases meži ir sevišķi ugunsbīstami un prasa speciālu uzmanību organizējot

mežu apsardzību pret ugunsgrēkiem, īpaši pavasara un vasaras sezonās. Šajos mežos

ir vislielākā degamība vai aizdegšanās iespēja, kas atkarīga no mežu apmeklētības,

pilsētu, apdzīvotu vietu, dzelzceļu un ceļu tuvumā. Ceļu tīkla biezība meža zemju

platībās ir kopumā apmierinoša un līdz ar to arī pieejamība potenciālajām ugunsgrēka

vietām, kas ir viens no galvenajiem ugunsdrošības rādītājiem, ir apmierinošā līmenī.

4.2.10. Ainavas

Pēc Latvijas ainavu rajonēšanas shēmas, ko izstrādājis K.Ramans, Līgatnes novada

teritorijas lielākā daļa iekļaujas Gaujaszemes ainavzemes Gaujavas ainavapvidū.

Teritorijas R daļā raksturīga līdzenuma ainava - smilšaino līdzenumu mežaine, bet A

pusē – viļņota reljefa ainava - smilšmāla un mālsmilts mežāru viļņaine.

Novadā izdalāmas sekojošas ainavu telpas ar tām raksturīgām ainavām un ainavu

elementiem:

Gaujas senlejas ainavu telpa veido unikālu ainavas telpu ar terasēm un

pazeminājumiem. Gaujas senleja ietver Gaujas upes ieleju un tās pieteku ieleju

lejasdaļas, kā arī šauri pieguļošo reljefa joslu abos Gaujas krastos. Upes krasti ir stāvi

un klinšaini. Raksturīgi ierobežoti skati vai arī šauras skatu perspektīvas pa Gaujas

gultni, tomēr ainavas daudzveidība un dinamiskums nosaka, ka Gaujas senlejas

ainavu vizuāli estētiskā ziņā var pieskaitīt pie Latvijas unikālajām un izcilajām

ainavām. Ainavas vizuālo vērtību palielina smilšakmens un māla nogulumu atsegumi,

gravas un to saposmotās senlejas nogāzes. Izcila skatu vieta ir skats no Līgatnes –

Kārļu ceļa uz Skaļupes ieleju, Skaļupes kalnu un Gaujas senlejas mežiem.

No saskatāmības viedokļa labi pārskatāmas ir ainavas Līgatnes dabas takās (Cepurīšu

kalna skatu tornis, no kura paveras izcils skats uz Gaujas senleju), kā arī no vairākiem

skatu punktiem Gaujas senlejā un to pieteku ielejās.

Līgatnes senlejas ainavu telpas raksturu nosaka upes senleja ar stāvām vai terasētām

senlejas nogāzēm, kas apaugušas ar priežu, priežu – egļu, vietām ar platlapju

mežaudzēm. Raksturīgi ierobežoti skati, vai arī šauras skatu perspektīvas pa gultni,



31

tomēr ainava ir daudzveidīga un dinamiska, jo saskatāma no ceļiem, kas iet paralēli

ielejai. Ielejā vai tās tuvumā atrodas tādi vizuāli augstvērtīgi ainavu elementi, kā

Ķempju dzirnavas un Jaunķempju muiža.

Līgatnes – Mores mežāru viļņaines ainavu telpa raksturojas ar vaļņu un pauguru

miju ar reljefa pazeminājumiem, kuros atrodas pļavas un nelieli purvi. Vaļņu

virsotnēs lauksaimniecības zemes mijas ar mežu masīviem, kur dominē egļu –

sīklapju meži. Ainavas kopējā struktūra ir mozaīkveida. Šeit atrodas novada augstākie

punkti – Vaisuļkalns un Grantskalns.

Pārsvarā dominē tuvas un vidēji tuvas skatu perspektīvas. Svarīgs ainavu elements ir

viensētas, kas papildina ainavas mozaīku un ir izvietojušās galvenokārt lielceļu malās.

Lielākā daļa no lauksaimniecības zemēm ir meliorētas, bet diemžēl daudzi tīrumi ir

aizauguši ar krūmājiem un meliorācijas sistēmas ir bojātas.

Sudas – Zviedru purva ainavas telpa veido atsevišķu, no bioloģiskās daudzveidības

viedokļa vērtīgu un unikālu purvaines ainavas telpu, kur dominē purvu un mitrāju

ainavas. Raksturīgs līdzens reljefs. Daudz dažādu unikālu ainavu elementu – ezeri,

akači, purva salas u.c. Liela bioloģiskā daudzveidība un maz pārveidota dabiskā

ainava ar plašiem un tāliem skatiem.

Augšlīgatnes daļēji urbanizētā ainavas telpa aizņem Augšlīgatnes teritoriju un tās

tuvējo apkārtni, kas koncentrējusies autoceļu A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža

(Veclaicene) un P32 Līgatne (Vidzemes šoseja)-Skrīveri tuvumā. Ainavu telpu veido

vēsturiski izveidojusies apbūve, tehniskās un ražošanas infrastruktūras objekti, ielas,

kā arī kultūrvēsturiskie un dabas elementi un teritorijas.

Līgatnes pilsētas urbanizētā ainavas telpa aizņem Līgatnes pilsētas teritoriju, kas ir

unikāla ar savu ainavu daudzveidību un izteikti krāšņo reljefu. Pilsētas ainavisko

savdabību veido Gaujas un Līgatnes upītes ielejas reljefs un stāvie krasti ar

smilšakmens atsegumiem. Gaujas senieleja ar priežu mežu apaugušām nogāzēm un

virspalu terasēm ir pieskaitāma pie Latvijas unikālākajām ainavām. Ainavas vizuālo

vērtību paaugstina senielejas morfoloģija (plašums un dziļums), daudzās sāngravas,

Devona noguluma smilšakmens un māla atsegumi.

Pilsētas teritorijā var izdalīt vairākas ainavu telpas.

Gaujas senlejas ainavu telpa aizņem praktiski visu pilsētas teritoriju, izņemot pašu tās

D daļu, kuru veido Līgatnes senlejas ainavu telpa. Ielejās atrodas tādi vizuāli

augstvērtīgi ainavu elementi kā Lustūzis un Anfabrikas klintis.

Kā unikālu ainavu teritoriju Līgatnes pilsētā var izdalīt Līgatnes pilsētas vēsturisko

centru (vēsturiskais fabrikas ēkas apbūves komplekss - Līgatnes papīrfabrika,

dzīvojamo rindu māju komplekss).


Ainavu degradāciju galvenie cēloņi ir zemes tiesisko valdītāju maiņa un zemes

lietošanas veidu maiņa.

Ar teritorijas plānojuma palīdzību ir jānovērst ainavas degradāciju iespējas un

jāparedz saglabāt tradicionālo lauku mozaīkveida ainavu. Plānojot attīstību jāņem



32

vērā, ka lauksaimniecība ir pamats vides daudzveidības un ainavisko vērtību

saglabāšanā, tomēr lielas vienlaidus lauksaimniecības platības degradē dabas

daudzveidību un ainavu. Viena no nozīmīgākajām novada ekosistēmām ir meži.

Negatīvu ietekmi uz meža bioloģisko daudzveidību atstāj lauku vides mozaīkveida

ainavas izzušana, kā arī šobrīd reģionā vērojamā mežu intensīvā izmantošana, īpaši

privātajos mežos. Ainavas uztveri mazina ar krūmiem aizaugošās ceļmalas, mežu

kailcirtes gar ceļiem, neņemot vērā ainavas vērtību.

Līdz ar to jebkurš lauksaimniecības attīstības priekšlikums, kā arī lauksaimniecības

zemju apmežošanas vai derīgo izrakteņu ieguves plānojums ir rūpīgi apsverams

teritorijas plānojuma ietvaros atbilstoši Gaujas nacionālā parka likumam un pārējai

likumdošanai.

Kā efektīvs ainavu aizsardzības pasākums ir minams Teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumu 3.2.9.3. punkts, kas paredz jaunveidojamo zemes vienību

minimālo platību Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā (ārpus pilsētas un ciemu

robežām) ne mazāk par 10 ha un ārpus pilsētas un ciemu robežām un Gaujas

nacionālā parka dabas lieguma zonās ne mazāku par 2 ha.

Prasības ainavu saglabāšanai ir noteiktas Teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumu 10.2. punktā, un Vides pārskata autori uzskata, ka tie nodrošina

tradicionālo ainavu saglabāšanu novadā.

4.3. Vides kvalitāte

4.3.1.Ūdenssaimniecības raksturojums. Ūdensapgāde

Līgatnes novadā pastāv 5 centralizētās ūdensapgādes sistēmas (1 Līgatnes pilsētā, 4

Līgatnes pagastā), kuras uztur Līgatnes novada domes Komunālo pakalpojumu un

teritoriju labiekārtošanas nodaļa. Kopējais ūdens ieguves avotu (artēzisko urbumu)

skaits ir 11, no kuriem izmantoti tiek 10. Līgatnes novada centralizētās ūdensapgādes

infrastruktūru veido 16.31 km plašs ūdensapgādes tīkls, 7.5 km garumā Līgatnes

pilsētā un 8.81 km – Līgatnes pagastā, novadā atrodas 3 ūdenstorņi, no kuriem

izmantoti tiek 2. Līgatnes pilsētā ir divas ūdens attīrīšanas stacijas, Līgatnes pagastā ir

četras, kurus jauda ir 20, 5, 25, 2 m3/h.

2008.gada novembrī tika uzsākta projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība

Līgatnē” (Kohēzijas Fonds) īstenošana. Projekta ietvaros ir ierīkots jauns dziļurbums,

jauna atdzelžošanas stacija, rekonstruēts ūdenstornis, izbūvētas astoņas jaunas KSS,

izbūvēti ūdensapgādes tīkli ~3km. Plānotais īstenošanas termiņš 2013.gada

novembris.

2007.gadā tika īstenots projekts Līgatnes pagasta Augšlīgatnes ciema

ūdenssaimniecības sakārtošana. Projekta ietvaros izbūvēta ūdens sagatavošanas

stacija, 216 m ūdensvada. Izbūvēti 3537 m ūdensvada posmā Centrs–Birzes un 1868

m ūdensvada posmā Elektroveči, tīrā ūdens rezervuārs, tika rekonstruēta ūdens

sagatavošanas stacija un 5 ūdenskrātuves atbilstoši ārējās ugunsdzēsības prasībām.

Dzeramā ūdens kvalitāte Augšlīgatnes ciemā, pēc realizētā ūdenssaimniecības

projekta ir atbilstoša normām un vērtējama kā laba, bet Līgatnes pilsētā, pēc realizētā



33

ūdenssaimniecības projekta, sākot ar 2010. gada novembri, ir atbilstoša normatīvo

aktu prasībām.

Lai pilnībā sakārtotu ūdenssaimniecības sistēmu Līgatnes novadā, Līgatnes pilsētā

būtu nepieciešama ūdensvada nomaiņa no artēziskā urbuma līdz ūdenstornim

(~500m), ūdensvadu pievadu nomaiņa no maģistrālā ūdensvada līdz daudzdzīvokļu

mājām, kā arī ūdensvada nomaiņa Brīvības ielā (~ 150m).

Plānots, ka 2012. gadā tiks uzsākta ūdenssaimniecības projekta trešā kārta, kur

paredzēta pilsētas dzeramā ūdens maģistrāles izbūve uz Spriņģu dzīvojamo

mikrorajonu un to savienošana ar Ķempju tīklu. Tas nodrošinās gan alternatīvu ūdens

piegādi Līgatnes pilsētai un Ķempjiem, gan radīs jaunas iespējas sistēmas efektīvai

darbībai.

Ir paredzēts uzsākt projektu „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Līgatnes

novada „Skaļupēs” (ERAF)”, kura ietveros plānots Skaļupju iedzīvotājiem un

uzņēmumiem nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Projekta ietvaros tiks rekonstruēti

ūdensvadi ~ 760m, izbūvēti hidranti. Projektu plānots pabeigt līdz 2013.gada

septembrim.

4.3.2. Kanalizācija un notekūdeņu attīrīšana

Kopējo Līgatnes novada kanalizācijas infrastruktūru veido 19.59 km plašs

kanalizācijas tīkls, 12 kanalizācijas sūkņu stacijas, no kurām 5 atrodas Līgatnes

pilsētā, un 7 Līgatnes pagastā, 4 notekūdeņu attīrīšanas stacijas (2 atrodas Līgatnes

pilsētā ar jaudu 100 un 77 m3/dnn un 2 – Līgatnes pagastā ar jaudu 250 un 200

m3/dnn). Novadā ir 3 centralizētās kanalizācijas sistēmas – 2 Līgatnes pilsēta un 1

Līgatnes pagastā.

44% no Līgatnes pilsētas iedzīvotājiem un 33% no Līgatnes pagasta iedzīvotājiem, kā

arī 13 uzņēmumi un iestādes Līgatnes novadā izmanto kanalizācijas pakalpojumus.

Realizējot Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu „Ūdenssaimniecības attīstība

Līgatnē”, 2010. gadā ir uzbūvēta notekūdeņu attīrīšanas stacija Gaujasmalā un

izbūvēts 62% no paredzētajiem notekūdens savākšanas tīkliem.

Iepriekš minētā projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Līgatnē”

(Kohēzijas Fonds) ietvaros ir izbūvētas jaunas NAI pie Līgatnes novada kultūras

nama un Gaujasmalas rajonā, izbūvēti kanalizācijas spiedvadi ~1,1 km, izbūvēta

viena otrā pacēluma sūkņu stacija un priekšattīrīšanas iekārta. Plānotais īstenošanas

termiņš 2013.gada novembris.

2007.gadā tika īstenots projekts Līgatnes pagasta Augšlīgatnes ciema

ūdenssaimniecības sakārtošana. Projekta ietvaros izbūvēta kanalizācijas sūkņu stacija,

410 m kanalizācijas spiedvada un 115 m pašteces kanalizācijas vada, rekonstruēti 853

m kanalizācijas tīklu. Kanalizācijas pakalpojumu uzlabošanai izbūvētas notekūdeņu

attīrīšanas iekārtas, 5 kanalizācijas sūkņu stacijas, 840 m kanalizācijas spiedvada,

3530 m kanalizācijas tīklu, rekonstruēti 341 m kanalizācijas tīklu.



34

Paredzēts uzsākt projektu „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Līgatnes novada

„Skaļupēs” (ERAF)”, kura ietveros plānots Skaļupes iedzīvotājiem un uzņēmumiem

nodrošināt notekūdeņu attīrīšanu. Projekta ietvaros tiks rekonstruēti kanalizācijas tīkli

~ 755m, rekonstruēta NAI. Projektu plānots pabeigt līdz 2013.gada septembrim.

Ir plānots izbūvēt spiedvadus, lai notekūdeņus novadītu uz SIA „Papīrfabrika

„Līgatne”” attīrīšanas iekārtām tādējādi pabeidzot projekta pirmās kārtas realizāciju.

Paredzams, ka projekta otrā kārta, kurā tiks pievienota Līgatnes pilsētas Kalnu iela,

tiks realizēta 2012. gadā. Kopumā realizējot šos projektus, Līgatnes pilsētā tiks attīrīti

98% kanalizācijas notekūdeņu.


Pašreiz Līgatnes pilsētā vietām nav pieejama, un ne visur ir apmierinoša to kvalitāte.

Līgatnes pagastā Ķempju apdzīvotā vietā nepieciešama attīrīšanas iekārtu un

kanalizācijas tīkla izbūve.

4.3.3. Gaisa kvalitāte

Kā gaisa piesārņojuma avotus Līgatnes novadā var izdalīt stacionāros (katlu mājas,

kokzāģētavas) un mobilos piesārņojuma avotus (autotransports, dzelzceļš). Lielākie

gaisa piesārņojuma avoti novada robežās atrodas Līgatnes pilsētā un Augšlīgatnes

ciemā.

Papīrfabrikas „Līgatne” teritorija atrodas katlu māja, mehāniskā darbnīca ar

akumulatoru lādēšanas iecirkni, ka arī mehāniskā iecirkņa metinātava. Šie ir galvenie

emisijas avoti Līgatnē. Emisiju avots ir arī papīrmašīnas un papīra sagriešanas

iekārtas, kuru darbības rezultāta rodas putekļi.

Uzņēmuma ēku un ražošanas korpusu siltumapgādei izmanto lokālo katlu māju. No

katlu mājas atmosfērā izdalās izkliedētās cietās daļiņas, oglekļa dioksīds, oglekļa

oksīds un slāpekļa oksīdi. Cieto daļiņu uztveršanai ir uzstādītas attīrīšanas iekārtas –

multiciklons. Katlu mājā ir uzstādīts tvaika katls GLOBAL-G500 ar nominālo jaudu

5,8 MW. Katla lietderības koeficients ir 80%. Kā kurināmo izmanto šķeldu

(nominālais patēriņš 75 000 m³ber/gada). Tvaika katlu izmanto tehnoloģisko procesu

nodrošināšanai, tāpēc tas darbojas nepārtrauktā režīmā 24 h/dnn un aptuveni 340

dienas gadā.

Piesārņojuma avots ir 65 m augstais un 0,9 m diametra dūmenis. Pie šī paša dūmeņa ir

piesaistīts ari rezerves tvaika katls ar nominālo jaudu 26,5 MW (katlu nav plānots

darbināt ar nominālo jaudu, jo siltuma pīķa slodze papīrfabrikā nepārsniedz 5,8 MW),

kurā par kurināmo izmanto dabas gāzi.

Līdz ar to dūmsūknis ar jaudu 31837 m3/h spēj pilnībā nodrošināt dūmgāzu

aizvadīšanu no katlu mājas.

Pārējie lielākie stacionārie gaisa piesārņotāji novadā ir katlu mājas Līgatnes pilsētā un

Augšlīgatnes ciemā.



35

Ārpus pilsētas un ciemiem nav lielu piesārņojuma avotu, kas varētu būtiski ietekmēt

vides kvalitāti un cilvēku veselību, šeit neatrodas lieli rūpnieciska rakstura uzņēmumi,

kā arī liela apjoma naftas produktu vai ķimikāliju glabātuvju vai cita līdzīga rakstura

uzņēmumu, kas varētu radīt piesārņojuma risku, līdz ar to var teikt, ka lauku teritorijās

ir relatīvi tīra vide.

Gaisa kvalitāti lauku teritorijā galvenokārt ietekmē emisija no autotransporta un no

apkures rezultātā radītajiem izmešiem.

Mājokļu apkurē par kurināmo pārsvarā tiek izmantota koksne, apjomi ir nelieli, līdz ar

to siltumapgādes objekti nav uzskatāmi par nozīmīgiem vides kvalitāti pazeminošiem

faktoriem.

Aktivitātes kokapstrādes u.c. jomās saistīta ar dažu nelielu uzņēmumu darbību

(izsniegtas „C” kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas) un to darbība vērtējama kā

vides situāciju būtiski neietekmējoša.

Stacionāro piesārņojuma avotu inventarizācija pilnīgu priekšstatu par atmosfēras gaisa

piesārņošanu nedod, jo piesārņojošo emisiju daudzums ir iegūts aprēķinu ceļā.

Jāatceras, ka ir iespējams lokāls, mazāka mēroga piesārņojums, piemēram, mazās

katlumājas tuvējā apkārtnē, ja tā darbojas ar nekvalitatīvu kurināmo vai iekārtam.

Taču šāda veida gaisa piesārņojuma problēmas ir ari lokāli risināmas, jo ir skaidri

nosakāms piesārņojuma avots un parasti ir zināmi ari tehniskie risinājumi.

Netiek apkopoti dati par piesārņojuma daudzumu no individuālo māju apkures,

lauksaimnieciskās darbības, minerālmēslu un pesticīdu lietošanas, celtniecības un

remontu darbiem.

Tā kā Līgatnes novadu un Augšlīgatnes ciemu šķērso valsts galvenais autoceļš A2

Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene), tad būtisku piesārņojumu šeit rada

mobilie piesārņotāji (autotransports). Autotransporta bīstamākie atgāžu sārņi ir

oglekļa oksīds, slāpekļa oksīdi, ogļūdeņraži un aldehīdi. Saskaņā ar VAS „Latvijas

valsts ceļi” informāciju vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2011.gadā uz valsts

galvenā autoceļa A2 posmā Sigulda – Līgatne bija 7160 automašīnas diennaktī, no

kurām 1289 bija kravas transports. Savukārt valsts galvenā autoceļa A2 posmā

Līgatne – P20 diennaktī vidēji pārvietojās 6462 automašīnas, no kurām 1292 bija

kravas transports.


Kopumā atmosfēras kvalitāte Līgatnes novadā var raksturot kā labu un atbilstošu

normatīvu prasībām, līdz ar to gaisa kvalitāte novadā nav atzīmējama kā vides

problēma.

4.3.4.Atkritumu apsaimniekošana

Sadzīves atkritumi

Atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” Līgatnes novada dome nodrošina atkritumu

apsaimniekošanas organizēšanu Līgatnes novadā. Darbības regulēšanai ir izdoti

saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu Līgatnes novadā. Saimniecisko



36

darbību nodrošina Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Ziemeļvidzemes atkritumu

apsaimniekošanas organizācija” (SIA ZAAO), kas savāktos atkritumus nogādā cieto

sadzīves atkritumu noglabāšanas poligonā „Daibe” Pārgaujas novadā.

Lai noturētu atkritumu apsaimniekošanas tarifu esošajā līmenī, pašvaldība lielu

uzmanību pievērš šķiroto atkritumu vākšanai. Šim nolūkam lielākajos atkritumu

savākšanas laukumos tiek palielināts šķiroto atkritumu konteineru skaits proporcionāli

samazinot sadzīves atkritumu konteineru skaitu.

Licences darbībai minētajā jomā saņēmusi arī SIA „Jumis”, kas nodrošina „Latvijas

Zaļā punkta” sistēmas ieviešanu Latvijā, veicot cieto sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu, lielgabarīta atkritumu izvešanu, izgāztuves apsaimniekošanu un

izlietotā iepakojuma dalīto vākšanu.

Liela gabarīta atkritumi tiek izvesti ne retāk kā vienu reizi gadā. Šādu atkritumu

savākšanai tiek organizētas speciālas kampaņas, kuru laikā, īpaši atzīmētās vietās,

novada iedzīvotāji var novietot liela gabarīta atkritumus. Būtisks ieguldījums

atkritumu savākšanā ir Līgatnes novada vidusskolai, kas sadarbībā ar SIA

„Papīrfabrika Līgatne” vairākas reizes gadā rīko makulatūras vākšanas kampaņas.

2005.gadā izveidots šķiroto atkritumu laukums Augšlīgatnē pie katlu mājas Dārza

ielā.

Novada teritorijā līdz 2001.gadam atradās atkritumu izgāztuve „Garteči” 2 ha platībā,

kas 2004.gadā ir slēgta un rekultivēta.

Bīstamie atkritumi

Bīstamos atkritumus Līgatnes novadā nenozīmīgos daudzumos rada Līgatnes

rehabilitācijas centrs. Atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai centram ir noslēgta

vienošanās par šo atkritumu apsaimniekošanu ar specializētu firmu.

Sadzīves bīstamie atkritumi parasti ir laku, krāsu aerosolu bundžas, mazās baterijas,

termometri u.c. Raksturīgākie atkritumu ražotāji ir autoservisi un remontdarbnīcas,

nolietotā autotransporta apsaimniekotāji un autotransporta uzņēmumi. To darbībā

rodas izstrādātās eļļas, naftas produktu saturošie ūdeņi, filtru materiāli, autoriepas,

akumulatori, absorbenti, šķīdinātāji. Bīstamos atkritumus rada arī celtniecības

uzņēmumi ar būvgružiem, kas satur bīstamas vielas.


Izanalizējot atkritumu saimniecības jomu Līgatnes pagastā var secināt, ka tā nav

atzīmējama kā vides problēma. Novadā nav lieli autoservisi, bet rehabilitācijas centrā

bīstamo atkritumu savākšana ir labi organizēta atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai.

4.3.5. Piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas

Potenciāli piesārņotas vietas ir augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas,

ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt

piesārņojošas vielas. Potenciāli piesārņotās vietas ir izveidojušās cilvēka darbības

rezultātā - ražojot, uzglabājot indīgas vielas, veidojot izgāztuves.



37

Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” (15.03.2001.) noteikto, LVĢMC apkopo ziņas

par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām valstī Piesārņoto un potenciāli

piesārņoto vietu informācijas sistēmā.

Līgatnes novadā ir reģistrētas trīs potenciāli piesārņotās vietas:

- SIA „Papīrfabrika „Līgatne”, kurā notiek papīra un kartona ražošana

(reģistrācijas Nr. 42115/4206);

- SIA „Pīlādži-2” kokapstrādes iekārta (reģistrācijas Nr.42628/4471);

- SIA „Kalna Rauduvītes” kokapstrādes iekārta „Sidrabos” (reģistrācijas Nr.

42628/4529).


Šajās potenciāli piesārņotajās vietās, lai novērstu vai nepieļautu vidi apdraudošu

situāciju, ir jāievēro attiecīgajos likumdošanas aktos noteiktās normas un preventīvie

pasākumi (gaisa filtri, notekūdeņu savākšana, produkcijas un izejmateriālu droša un

vidi saudzējoša uzglabāšana u.c.).

4.4. Tūrisms un rekreācija

4.4.1. Tūrisms

Līgatnes novads ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem Latvijā. Novadā

tūrisma sekmēšanai ir ierādīta nozīmīga vieta, un šīs nozares attīstības vadlīnijas ir

sagatavotas ciešā sadarbībā ar Gaujas nacionālā parka administrāciju.

Apzinoties Līgatnes tūrisma potenciālu, Līgatnes novada pašvaldība aktīvi

līdzdarbojas tūrisma popularizēšanā, infrastruktūras izveidē, interesentu saliedēšanā,

veido sadarbību un slēdz līgumus ar Līgatnes novada un tuvākās apkārtnes tūrisma

uzņēmējiem, kā arī aktīvi tiek rīko sanāksmes 2010.gada maijā izveidotā Tūrisma

informācijas centra (TIC) un tūrisma uzņēmēju sadarbības modeļu veidošanai. Tiek

gatavota tūrisma produktu atlaižu politika ar vienota tūrisma piedāvājuma modeli.

Galvenie novada apskates objekti - Vienkoču parks, koka karošu darbnīca,

smilšakmens, alas, Līgatnes dabas parks, rehabilitācijas centrs, padomju slepenais

bunkurs, ir ieguvuši plašu popularitāti ne tikai Latvijas iedzīvotāju vidū, bet arī

ārvalstu apmeklētājos tie ir iztaisījuši patiesu interesi.

Līgatni šķērso starptautisks 1296 km garš velomaršruts Tour de LatEst, kas iet cauri

divām valstīm – Latvijai un Igaunijai.

Ir izstrādāts velomaršruts No Cēsīm pa Gaujas nacionālo parku, kurā kā apskates

objekti ir iekļauti Kvēpenes pilskalns, Līgatnes pārceltuve, Līgatnes dabas takas,

Ķūķu iezis, Zvārtes iezis, Ainavu krauja, Āraišu ezerpils, Āraišu vējdzirnavas, Rakstu

klintis, Ērgļu klintis, Rāmnieku tilts, Kalēja ala, Sarkanās klintis.

Kā otrs ir izstrādāts 48 km garš velomaršruts pa Līgatnes novadu, iekļaujot tajā

cilvēku veidotus mākslas un kultūras objektus, dzīvojamās ēkas un sabiedriskas

iestādes, papīrfabriku, kā arī dabas veidotus objektus – alas, iežus un upes, kas

galvenokārt atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā.



38

Pateicoties rūpīgajai plānošanai un optimāli veiktajiem labiekārtošanas darbiem,

tūrisma attīstība novadā nerada apkārtējo vidi apdraudošu antropogēno slodzi un

apdraudējumu dabas vērtībām.

Ieteikumi.

Lai velobraucējiem būtu drošā pārvietošanās Līgatnes novada teritorijā, ir atbalstāma

iecere izveidot velo celiņu, kas savienotu Augšlīgatni un Līgatni.

Lai varētu izmantot Ratnieku atpūtas kompleksu tūrisma vajadzībām, ir nepieciešams

sakārtot autoceļu, kas savieno Augšlīgatni ar kompleksu.

4.4.2. Transports

Līgatnes novada teritoriju šķērso:

- valsts galvenais autoceļš A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene). Šis ceļš

nodrošina satiksmi starp Līgatni, Rīgu un Cēsīm. Pēc Latvijas Valsts ceļu datiem

Līgatnes novadu šķērsojošais ceļa posms ir labā stāvoklī;

- 7 valsts vietējie autoceļi (novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām,

novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem

valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus):

A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene), aizsargjosla 100 m no ceļa ass;

P32 Augšlīgatne–Skrīveri, aizsargjosla 60 m no ceļa ass;

V83 Sigulda–Vildoga–Līgatne, aizsargjosla 30 m no ceļa ass;

V282 Līgatnes stacija–Vildoga, aizsargjosla 30 m no ceļa ass;

V283 Mūrnieki–Līgatne–Augšlīgatne, aizsargjosla 30 m no ceļa ass;

V284 Līgatne–Asaru ezers–Nītaure, aizsargjosla 30 m no ceļa ass;

V326 Līgatnes stacija–Augšlīgatne, aizsargjosla 30 m no ceļa ass;

V327 Līgatnes stacija–Līgatne, aizsargjosla 30 m no ceļa ass;

V328 Pievedceļš Ratniekiem, aizsargjosla 30 m no ceļa ass;.

Kopējais pašvaldības ceļu garums novadā ir 95,135 km, no kuriem 4,485 km atrodas

Līgatnes pilsētas teritorijā, bet 90,650 km pārējā novada teritorijā. No visiem

pašvaldības ceļiem tikai 1,928 km ir ar asfaltbetona segumu, pie tam Līgatnes pilsētā

tie visi ir ar grants segumu.

Kopumā pašvaldības ceļu stāvoklis vērtējams kā apmierinošs.

Apstāklis, ka pie Līgatnes pilsētas nav tilta pār Gauju, ievērojami ierobežo, sarežģī un

sadārdzina vienmērīgu gan Līgatnes pilsētas, gan visa novada attīstību.

Līgatnes novada teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga – Ieriķi – Lugaži. Dzelzceļa

līnija tiek izmantota gan pasažieru, gan kravas pārvadājumiem.

Līgatnes novadā ir viena dzelzceļa stacija, kas atrodas Augšlīgatnē. Līdz Līgatnes

centram no dzelzceļa stacijas ir 6 km, satiksmi nodrošina autobuss, kura maršruts ir

Augšlīgatne-Gaujasmala.

Problēmas un ieteikumi



39

Pastāvīgs vides piesārņotājs ir autotransports, taču pētījumi par šāda veida

piesārņojumu novadā nav veikti, līdz ar to nav iespējams sniegt vērtējumu.

Ar meža tehniku tiek ievērojami bojāti valsts un pašvaldības ceļi. To uzturēšanai pie

šādām slodzēm novadam nav atbilstoši līdzekļi.

Lai gājēji droši varētu šķērsot sliežu ceļus, ir nepieciešams izbūvēt gājēju tiltu vai

tuneli pie Līgatnes dzelzceļa stacijas. Tūristu un novada viesu vajadzībām ir

nepieciešams stacijas apkaimē izvietot tūrisma informācijas norādes.

Gājēju drošībai vēlams ierīkot regulējamu krustojumu uz autoceļa A2 ar autoceļu P32

Līgatne (Vidzemes šoseja) – Skrīveri.

Problemātiska ir nokļūšana uz Ratniekiem – gan sliktā ceļu stāvokļa dēļ, gan

ierobežotās autobusa satiksmes dēļ.

Ierobežotas iespējas ir nokļūt no Līgatnes rehabilitācijas centra uz Līgatnes tūrisma

objektiem. Lai risinātu šo problēmu un nodrošinātu labāku Līgatnes novada

iedzīvotāju pārvietošanos, ir atbalstāma pašvaldības ir iecere izveidot savu

pašvaldības taksobusa maršrutu.

4.5. Riska objekti un teritorijas Ar 09.08.2011. MK rīkojumu Nr.369 „Par Valsts civilās aizsardzības plānu” tika

apstiprināts Valsts civilās aizsardzības plāns, kurā paredzēti preventīvie, gatavības un

seku likvidācijas pasākumi praktiski visiem Latvijas valstī iespējamiem apdraudējumu

veidiem, ietverot kā dabas, tā tehnogēnās katastrofas.

Tehnogēno katastrofu risks saistīts ar bīstamo ķīmisko un naftas produktu tranzītu

caur teritoriju un šo produktu pārvietošanu, kas atrodas apdzīvotās vietās vai tuvu

tām. Latvijā pieaug gan dažādu kravu tranzīta plūsma caur valsts teritoriju, gan

cilvēku pārvietošanās no citām valstīm uz vai caur Latviju. Līdz ar to pieaug

tehnogēno (transporta) avāriju risks. Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu

Līgatnes novadā identificēti šādi riskus radoši objekti:

- Valsts nozīmes autoceļš A2 Rīga – Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene);

- Maģistrālie gāzes vadi.7

4.5.1.Paaugstināta riska objekti

Vides radioaktīvais piesārņojums

Līgatnes novada teritorijā radioaktīvā piesārņojuma avotu nav.

Bīstamo vielu noplūde

Valsts nozīmes autoceļš A2 Rīga – Igaunijas robeža (Veclaicene) ir nacionālas

nozīmes paaugstinātas bīstamības transporta risku teritorija. Valsts galvenajam

autoceļam raksturīga intensīva tranzīta kustība un pa to tiek pārvadātas arī bīstamas

kravas – auto degviela, gāze, ķīmiskas vielas, u.c. Notiekot ceļu satiksmes

negadījumam, šīs kravas var nokļūt apkārtējā vidē, radot ievērojamu piesārņojumu un

akūtus draudus cilvēku veselībai vai pat dzīvībai. Šādā gadījumā ir iespējamas arī

7 Valsts civilās aizsardzības plāns (apstiprināts ar 09.08.2011. MK rīkojumu Nr.369)



40

ugunsgrēka draudi. Šie riski tieši var skart teritoriju vairāku desmitu metru attālumā

no autoceļa, bet netieša izplatība var sasniegt simtiem metru. Autoceļš A2 rada

paaugstinātu bīstamību gājējiem. Autotransporta avārijas var izraisīt autotransporta

tehniskais stāvoklis, satiksmes drošības noteikumu neievērošana, neapmierinošs

autoceļu segums, kā arī terorisms. Autoceļš A2 novada teritoriju šķērso 11 km

garumā. Uz autoceļa paaugstinātas riska zonas ir DUS, kā arī krustojumi ar autoceļu

Līgatne-Skrīveri un Vidzemes šoseja-Ķempji.

Arī dzelzceļa līnijas garums pa novada teritoriju ir nedaudz lielāks kā 11 km.

Paaugstinātas bīstamības zonas ir 4 dzelzceļa pārbrauktuves un 1 dzelzceļa tilts.

Gāzes vadi.

Līgatnes novada teritoriju šķērso augstā spiediena gāzesvadi ar spiedienu virs 1,6

MPa (pārvades gāzesvads) Rīga – Pleskava DN 700 mm un Rīga - Izborska DN 700

mm, pārvades gāzesvada atzars uz GRS „Līgatne” DN 100 mm, teritorijā atrodas

gāzes regulēšanas stacija „Līgatne”, kā arī krānu laukumi, anodu zonējumi, anodu

kabeļi, sakaru kabeļi, pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības stacija „Nr.3 PI-

Līgatne” un augstā spiediena (P<0,6 MPa) sadales gāzesvadi un to iekārtas.

Tehnogēno katastrofu risks pastāv cauruļvada plīsuma varbūtībā ar tam sekojošu

sprādzienu un ugunsgrēku, kā rezultātā var iet bojā cilvēki, kā arī rasties gaisa

piesārņojums. Lai samazinātu šāda negadījuma potenciālās sekas, maģistrālajam

gāzes vadam ir noteikta drošības aizsargjosla, kurā noteikti būvniecības un citi

ierobežojumi. Maģistrālajos gāzes vados, kuri šķērso Latvijas teritoriju, pēc katriem

20 - 25 km ir ierīkoti aizvari dabasgāzes padeves pārtraukšanai.

4.5.2. Dabas katastrofas

Plūdi

Novada teritorijas Z daļa var tikt appludināta Gaujas upei izejot no krastiem pie

stiprām lietusgāzēm vai sniegputeņiem, kā arī pavasaru palu laikā, veidojoties ledus

aizsprostojumiem. Teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi desmit gados

netiek plānota perspektīvā apbūve.

Ugunsgrēki

Līgatnes novada teritorijā ugunsgrēki galvenokārt var skart mežus un purvus, kā

rezultātā var izveidoties ārkārtējas situācijas.

Pie neveiksmīgu apstākļu sakritības bīstams ugunsgrēks var izveidoties Līgatnes

papīrfabrikas koka dzīvojamo māju apbūves daļā, kā arī pašā papīrfabrikā.

Mūsdienu ģeoloģisko procesu teritorijas.

Augšlīgatnes ciemā kā nelabvēlīgi rajoni ir izdalītas 3 teritorijas, kurās norisinās

karsta procesi: pie Augšlīgatnes ciema R robežas, Augšlīgatnes ciema centrālajā daļā

un ciema dienvidos pie Briņķu mājām.

Kā upju erozijas riska teritorija ir izdalītas Gaujas, Vildogas un Līgatnes upju

ģeoloģiskā darbība.

Vētras



41

Dabas parādību, kad vēja ātrumu pārsniedz 25 m/s, sauc par vētraām. Vētru

izplatība var būt jebkurā Līgatnes novada teritorijas daļā, tomēr vētras iespējamie

postījumi salīdzinoši nav prognozējami kā ievērojami, jo novadu klāj lieli meža

masīvi. Bez tam novads ir ar izteiktu reljefu. Abi šie apstākļi ievērojami samazina

vētras spēku un tās postošo ietekmi. Nelielās meža platībās var būt vējgāzes vai

vējlauzes.

Elektroenerģijas padeves pārtraukšanas gadījumā var rasties dažādas problēmas

komunālajā saimniecībā, jo objekti nav nodrošināti ar autonomām strāvas ražošanas

iekārtām: ciemati paliek bez ūdensapgādes, nestrādā attīrīšanas iekārtas, nedarbojas

centralizētā siltumapgāde.

Sniega sanesumi un sniegputeņi

Ņemot vērā to, ka A2 ir starptautiskas nozīmes autoceļš, tas tiek regulāri tīrīts, un šeit

sniega sanesuma problēmas nav tik izteiktas. Intensīvas un ilgstošas snigšanas

rezultātā var tikt traucēta elektropadeve un sakaru līniju darbība. Pašvaldības ar savu

ceļu attīrīšanu tiek galā samērā labi, kā arī uz šiem ceļiem nav tik intensīva satiksme.

Lai mazinātu sniega sanesumu izraisītos traucējumus, var rekomendēt izgatavot un

ziemas sezonas laikā uzstādīt koka aizsargrežģus, kādus izmantoja pagājušā gadsimta

otrajā pusē. To izmantošana ievērojami aizkavē sniega sanesumu izveidošanos uz ceļa

braucamās daļas.

Teritorijas degradācijas iespējamība

Novada Teritorijas plānojumā nav paredzētas darbības, kas varētu radīt teritorijas

degradāciju.

Lai varētu izvērtēt paredzētā tilta pār Gauju būvniecības ietekmi uz upi un tās krasta

zonu, ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi sākotnējo novērtējumu. Vadoties pēc

iegūtajiem rezultātiem varēs izlemt par ietekmes uz vidi procedūras nepieciešamību.

4.6. Īpaši aizsargājamās un ainaviski nozīmīgās dabas teritorijas Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas datu bāzē ir minētas šādas Līgatnes

novada aizsargājamās teritorijas.

4.7.tabula. Īpaši aizsargājamās teritorijas Līgatnes novadā

Teritorijas

kods

Teritorijas

nosaukums

Kategorija Platība

(ha)

No kura

gada

aizsardzībā

Tiesību akts, kas nosaka

aizsardzību

2001* Gaujas

nacionālais parks

(NATURA 2000

teritorija)

Nacionālais

parks

91745

(kopējā

patība)

1973 Gaujas nacionālā parka

likums (LR Saeima, 1999

g.)

4046 Anfabrikas klintis Dabas

piemineklis

2 2001 Not. Nr. 175 par ģeol. un

ģeom. dabas

pieminekļiem (LR MK,

2001 g.)

4047 Lustūzis Dabas

piemineklis

4.4 2001 Not. Nr. 175 par ģeol. un

ģeom. dabas


2001 g.)



42

Teritorijas

kods

Teritorijas

nosaukums

Kategorija Platība

(ha)

No kura

gada

aizsardzībā

Tiesību akts, kas nosaka

aizsardzību

4048 Spriņģu iezis Dabas

piemineklis


ģeom. dabas


2001 g.)

4049 Elpju iezis un

Vecandrijāņu

klintis

Dabas

piemineklis

21 2001 Not. Nr. 175 par ģeol. un

ģeom. dabas


2001 g.)

4050 Tītmaņu iezis Dabas

piemineklis


ģeom. dabas


2001 g.)

4051 Zanderu dolomīta

alas

Dabas

piemineklis


ģeom. dabas


2001 g.)

* - aizsargājamā teritorija atrodas vairākos novados

Avots: VSIA LVĢMC

Gaujas nacionālais parks

Gaujas Nacionālā parka teritorijā ietilpst visa Līgatnes pilsētas teritorija (aizņem tikai

0,77 % no kopējās parka teritorijas) un lielākā pagasta daļa. Parkā atrodas

daudzveidīgas aizsargājamās dabas teritorijas un kultūrvēsturiskie objekti.

Gaujas nacionālais parks dibināts 1973.gadā. Galvenie parka izveidošanas mērķi:

saglabāt Gaujas senielejas, tās pieteku ieleju un apkārtnes dabas, kultūrvēsturiskās un

ainaviskās vērtības, vienlaicīgi nodrošinot teritorijas ilgspējīgu attīstību; nodrošināt

izziņas tūrisma un atpūtas iespējas, nenoplicinot dabas, kultūrvēsturiskās, ainaviskās,

garīgās un estētiskās vērtības; nodrošināt informāciju un izglītošanu par dabas un

kultūrvēsturiskajām vērtībām, kā arī veicināt dabas procesu un kultūrvēsturiskā

mantojuma izpēti.

Nacionālā parka teritorijā izdalītas piecas funkcionālās zonas, no kurām novada

teritorijā iekļautas:

1. dabas rezervāta zona (Sudas purva rezervāts, Nurmižu gravu rezervāta Z daļa,

Roču meža rezervāta D daļa);

2. dabas lieguma zona (Gaujas senielejas lieguma daļa, Amatas ielejas lieguma

daļa, Sudas purva Ratnieku liegums);

3. ainavu aizsardzības zona (Ķempju aizsargājamā ainava, Eglaines aizsargājamā

ainava, Vildogas aizsargājamā ainava);

4. kultūrvēsturiskā zona (Līgatnes – Ķempju kultūrvēsturiskā teritorija);

5. neitrālā zona (Līgatnes blīvi apdzīvotās teritorijas daļa un Augšlīgatnes blīvi

apdzīvotā teritorija).

Gaujas nacionālā parka kopējā platība ir 91 745 ha, no kuras 47% aizņem meži.

Gaujas nacionālā parkā sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu

sugas un 48 zīdītāju sugas. Kopš 2004. gada Gaujas nacionālais parks ir daļa no

NATURA 2000 tīkla kā teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un biotopu

aizsardzībai. Nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures



43

pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas,

kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.

Nacionālā parka teritorijā izdalītas vairākas īpaši bioloģiski vērtīgas teritorijas un

objekti. Gaujas senleju saposmo dziļas un krāšņas Gaujas pieteku gravas un sāngravas

(Ratnieku, Buļļu, Spainieku, Zušu, Andrijāņu, Vilkzeķu grava). Gaujas un tās pieteku

krastos īpaši reprezentatīvi ir devona vecuma smilšakmeņu atsegumi un ar tiem

saistītie sufozijas procesi:

Anfabrikas klintis ir 17 m augstas, skaistas iesarkanas klintis. Pakājē vairāki

taisnstūraini caurumi - te bijuši pagrabi, kuri jau sen pamesti. Zemākā ieža daļa kā

šaurs klinšu bluķis guļ pār ūdeņiem - ap četrus metrus augstāk ir caurums - pagrabs.

Klintis skatāmas arī Rīgas kalnā un aiz tā. Raksturīgi ir tas, ka klintīs saglabājušies

pagrabi, kuri tika izmatoti vīna un dažādu pārtikas produktu glabāšanai. Šo pagrabu

vēsturiskā vērtība ir neizmērojama. Valsts nozīmes ģeoloģiskais un

ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.

Lustūzis atrodas Līgatnes upes labajā krastā un stiepjas 250 m pa straumi uz leju,

50 m gar meža malu (nogāzes izteikto augšmalu) uz dienvidrietumiem un 50 m uz

dienvidaustrumiem. Platība 4,454 ha. Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas

piemineklis.

Spriņģu iezis (ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis) atrodas Gaujas

kreisajā krastā starp Skaļupēm un Līgatni, 250 m augšpus Līgatnes ietekai. Iezis

stiepjas vairāk, kā 600 m ar diviem pārtraukumiem. Augšmalu veido 8 m (7,7 m)

sarkanīgi brūnu un zaļganpelēku aleirolītu slānis, zemāk ir 10 - 12 m biezi

sarkanbrūni, slīpslāņoti Gaujas smilšakmeņi, te atrod arī bruņuzivju drumslas,

fosforītu konkrēcijas, aleirolīta oļus. Gaujas svītas vidusdaļas stratotips. Ziemā te

veidojas ap 6 m augsts, viens no Latvijas krāšņākajiem leduskritumiem, diemžēl labi

apskatāms tikai no upes. Pāri klints pārkarei krīt ledus kritums, kurš beidzas nedaudz

virs upes, ja tā nav aizsalusi. Netālu gar klintīm nolīst vēl viens leduskritums.

Elpju iezis un Vecandrijāņu klintis. Elpju iezis - sarkans iezis, kā vertikāla siena

ieslīgst Gaujas atvarā. Ap iezi arī Gaujas gultnē atsedzas pamatieži. Līdz Siguldai

pēdējais iezis Gaujas krastā.

Kraujas augšmalā atsedzas atsevišķi nelieli, līdz 5 m augsti Gaujas svītas

smilšakmeņu atsegumi. Te ir pavisam nelielas iedobes - alas, kur pēdējā kara laikā

slēpās vietējie. Tuvāk ceļam neparastas akas smilšakmeņos - acīmredzams, mākslīgas

izcelsmes. Atsegumu vidusdaļā milzīga niša, pie kuras klintīs senas zīmes.

Dienvidu pusē Elpju iezi norobežo Tildurgas kanjons - krāšņs smilšakmeņu iežu

kanjons ar vairākām alām.

Sūruma (Dagnes, Gančausku) ala Tildurgas kreisajā krastā īsi pirms ietekas Gaujā -

8,5 m gara. Alai ir augsti, plaši velvēti griesti. Alu iedobuši palu ūdeņu virpuļi, jo te

Tildurga sametas asā līkumā, kuru no abām pusēm ieskauj klinšu siena.

Tītmaņu iezis (ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis) – sarkanā

smilšakmens kraujas atsegums (garums 200m, augstums līdz 12 m) atrodas Gaujas

kreisajā pamatkrastā ap 0,5 km no upes starp Vildogu un Līgatnes mācību un atpūtas



44

parku, vecupes ezeriņu krastā. Piekļūt te var tikai ejot gar pamatkrastu. Interesanti

objekti - nišas, 3 alas, kolonnas. Stāvajā sienā ieaugušas egles, bērzi, siena ir aizsegta,

pat saulainā laikā te valda mijkrēslis. Abās pusēs mežonīgas sāngravas. Vidusdaļā

Līgotņu ala - interesanta, ap 15m gara ala ar nedaudz sašaurinātu ieeju. Maksimālais

platums- 2,7m, augstums 2m.

Zanderu dolomīta alas (ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis) atrodas

Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē. Lielākās - Stalaktītu alas platība ap 50 m², garums 10

m, augstums pie ieejas - 0,7 m, vidū - 1,7 m. Griestos ir dažus centimetrus gari

stalaktīti. Trīs alas kopā iekļautas liegumā ar platību 1,5 ha. Alas noteiktas kā

ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija. Netālu no alām ~500 m gara kanjonveida

grava ar baltu smilšakmeņu klintīm.

Ķempju dzirnavezers . Ķempju dzirnavas darbojušās līdz 20. gs. 50. gadiem.

Ramas dzirnavezers. Ēkas nav saglabājušās, bet aizsprosts 1987. gadā atjaunots.

Augstajā ZA krastā bijusi Ramas muiža.

4.7. Mikroliegumi un citi pasākumi sugu un biotopu aizsardzībai

4.7.1. Dabas teritorijas un objekti

Īpaši aizsargājamo biotopu izdalīšana, mikroliegumu un dabas liegumu noteikšana,

bioloģiski vērtīgo pļavu identifikācija un dižkoku fiksācija un aizsardzība, kā arī citi

pasākumi, piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības attīstība, ir pamats, kas nodrošina

bioloģisko daudzveidību plašā teritorijā. Kompleksi ar lielajām īpaši aizsargājamajām

dabas teritorijām – Natura 2000, tiek veidota dabas aizsardzības un dabas

daudzveidības sistēma Latvijā.

Bioloģiski vērtīgās pļavas

Bērziņu pļava – atrodas Gaujas kreisajā krastā pie mājām „Bērziņi”, platība 4,4 ha,

pļavas veģetācijas tips - sausa smiltāju, Gaujas virspalu terase. Vērtīga, tipiska, 4

indikatorsugas, liela sugu daudzveidība (40), ainaviska, skats pāri Gaujai uz Gūdu

klintīm. Iespējams ir reta suga Tatārijas plaukšķene (Silene tatarica). Pēdējās

apsekošanas datums - 10.09.1996. Aizaug ar kārkliem un eglītēm. Rekomendācija -

nepieciešama krūmu novākšana un pļaušana;

Ķempju Dzirnavas – atrodas Līgatnes upes abos krastos pie mājām „Ķempju

Dzirnavas”. Platība 3,5 ha, pļavas veģetācijas tips – mēreni mitra - mitra īstā un

platlapju paliene, nogāze. Vidēji vērtīga palieņu pļava, kas veidojas par vērtīgu,

ainaviska. Pēdējās apsekošanas datums - 19.07.2000. Nesen atjaunotas Līgatnes

palieņu pļavas, kas tiek pļautas 2-3 reizes gadā kā zāliens. Rekomendācija - ja pļavu

grib saglabāt kā pļavu, nevis zālienu, tad pēc platlapju un krūmu samazināšanas,

pļaušanas intensitāti vajadzētu samazināt līdz vienai reizei gadā;

Tītmaņu pļava - atrodas Gaujas kreisajā krastā, 200 m uz DR no „Tītmaņu” mājām,

platība 4,6 ha, pļavas veģetācijas tips – īstā – vilkakūlas. Ļoti vērtīga, 9

indikatorsugas, ļoti liela sugu daudzveidība (90), atrodas Gaujas virspalu terasē.

Konstatēta Vīru dzegužpuķe (Orchis mascula). Pēdējās apsekošanas datums -



45

25.10.1996. Pļauj regulāri, bet ne visā platībā. Rekomendācijas - turpināt pļaušanu un

ganīšanu, bet ne ļoti intensīvi, ik gadus nepļaut vienā laikā;

Vecandrijāņu gravas pļava – atrodas 300 m uz A no mājām „Vecandrijāņi”, platība 1

ha, pļavas veģetācijas tips - īstā, Vildogas upes gravas ZR nogāze. ļoti vērtīga, 5

indikatorsugas, liels īpatsvars meža un mežmalu sugām. Konstatēta smaržīgā

naktsvijole (Platanthera bifolia). Pēdējās apsekošanas datums - 10.09.1996. stipri

aizaugusi, nepļauta kopš ~ 1980. gada, retas 5m augstas egles, kas veido parkveida

pļavu. Rekomendācijas - pļavas saglabāšanai ieteicams atsākt pļaušanu un ganīšanu.

Dabas liegumi un mikroliegumi

Līgatnes novadā atrodas 9 mikroliegumi, 2 no tiem izveidoti nogāžu un gravu

mežiem, 2 primāriem mežiem upju meandru lokos, 3 daudzgadīgajai mēnesenei, 1

Brauna cietpapardei un 1 Tūbainajai bārkstlapei. Mikroliegumu izveidošanas,

aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr.45

„Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”

(30.01.2001.). Saskaņā ar šo noteikumu 41. punktu informāciju par mikroliegumā

esošo īpaši aizsargājamo sugu un biotopu atradnēm drīkst izplatīt tikai ar Latvijas

Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras atļauju.

Dižkoki

Līgatnes novada teritorijā ir sastopami vairāki dižkoki, kuru raksturojums sniegts 4.8.

tabulā.

4.8.tabula. Dižkoki Līgatnes novada teritorijā*

Suga (latīniskais

nosaukums)

Atrašanās vietas apraksts Apkārtmērs

(m)

Augstums

(m)

Stumbru

skaits

Parastais ozols

(Quercus robur

L.)

Pie „Vecindrāņiem”, 100 m uz ZA,

gravas malā

6,10 35,0 1

Parastais ozols

(Quercus robur

L.)

Pie „Vecindrāņiem”, 100 m uz ZA,

gravas malā

5,20 29,0 1

Parastais ozols

(Quercus robur

L.) „Elpi”, 150 m Z virzienā no mājām

6,00 30,0 1

Parastais ozols

(Quercus robur

L.)

„Silavēveri”, meža malā 5,20 28,0 1

Parastais ozols

(Quercus robur

L.)

Ceļa no Vidzemes šosejas -Līgatne

1500 m R virzienā pie gatera sētas

6,15 35,0 1

Vītols

(Salix.sp.)

Augšlīgatne. Rīgas-Pleskavas šosejas

kreisajā malā, 440 m aiz dzelzceļa,

netālu no Tenisonu mājām

5,05

* - tabulā minētie ir reģistrētie novada teritorijā sastopamie dižkoki

Avots: VSIA LVĢMC

Informācija par aizsargājamajiem kokiem novadā var tikt papildināta atbilstoši

jaunākajai likumdošanai.



46

Īpaši aizsargājami meža iecirkņi (ĪAI) tika veidoti 90–tajos gados īpaši aizsargājamu

sugu, bioloģiski nozīmīgu biotopu un kultūrvēsturisku vietu aizsardzībai. Īpaši

aizsargājami meža iecirkņi tika izdalīti, balstoties uz likumu „Par meža

apsaimniekošanu un izmantošanu" un MK noteikumiem Nr. 132 „Par mežu

ieskaitīšanu kategorijās un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izdalīšanu". Īpaši

aizsargājamu meža iecirkņu veidošana tika pārtraukta ar brīdi, kad spēku zaudēja

iepriekš minētie normatīvie akti un stājās spēkā MK 08.05.2001. noteikumi Nr. 189

„Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā". Noteikumi nosaka tos

iecirkņu veidus, kuriem ir saimnieciskās darbības ierobežojumi līdz to izvērtēšanai

atbilstoši mikroliegumu veidošanas kritērijiem.

Patlaban notiek aktīva īpaši aizsargājamo meža iecirkņu izvērtēšana, rezultātā

pieņemot lēmumu par ĪAI statusa atcelšanu vai mikrolieguma veidošanu.

Liela izmēra kritalas, pārauguši, lieli veci koki, dažādu koku sugu un izmēru

atmirstoša un atmirusi koksne, mitras mikroieplakas, piepes, ķērpji, sūnas un citi augi.

Šāds īss audzes raksturojums atbilst klasiskam dabiskā meža biotopa aprakstam.

Lai apzinātu bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgas vietas Latvijas mežos un tās

mērķtiecīgi aizsargātu, 1997.gada 1.augustā starp Latviju (Valsts meža dienests) un

Zviedriju (Östra Götaland Meža pārvalde) tika uzsākts kopprojekts „Mežaudžu

atslēgas biotopu inventarizācija". Inventarizācija tika veikta balstoties uz izstrādāto

metodiku, kas ietver gan reto sugu sarakstus, gan mežā sastopamo struktūru aprakstus.

Dabisko meža biotopu (DMB) inventarizācija līdz 2003.gada pavasarim realizēta

VAS „Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos, Ķemeru nacionālā parka,

Gaujas nacionālā parka, Meža pētīšanas stacijas un citās teritorijās. Izdalīto DMB

platība un skaits turpina nedaudz palielināties, jo a/s „Latvijas valsts meži" valdījumā

esošajos mežos notiek īpaši aizsargājamo meža iecirkņu un DMB koncentrācijas vietu

izvērtēšana, kā rezultātā tiek atrasti jauni DMB.

2003.gadā Valsts meža dienesta speciālisti uzsāka atsevišķu veidu īpaši aizsargājamo

meža iecirkņu izvērtēšanu privāto meža īpašnieku un pašvaldību mežos. Šie īpaši

aizsargājamie meža iecirkņi tiek izvērtēti meža biotopa kritēriju atbilstībai. Meža

biotopa konstatēšanas gadījumā tiek ierosināts mikroliegums, savukārt pretējā

gadījumā tiek atcelts attiecīgais īpaši aizsargājamais meža iecirknis.

Tāpat tiek ievērotas prasības dabas aizsardzībā meža apsaimniekošanā, ko nosaka

2005. gada 21. maija Ministru kabineta noteikumi Nr.189 „Dabas aizsardzības

noteikumi meža apsaimniekošanā”.

4.7.2. Citi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi

Bioloģiskā lauksaimniecība

Kopējā sertificētā platība Līgatnes novadā ir 398.13 ha. No tiem 114.68 ha ir uzsākts

saimniekot bioloģiski, bet 283.45 ha ir bioloģiskas platības.

Līgatnes novadā ir šādas bioloģiskās saimniecības: z/s „Staltbrieži”, z/s „Rīta Sinepes

2”, z/s „Kalna Slavēkas”, p/s „Jaun-Kalnēni”, z/s „Mežāres”, z/s „Zeltkalni”, z/s

„Lejas-maļļi”, z/s „Jaunsaimnieki”, kā arī Līgas Pommeres un Ingrīdas Vāveres



47

piemājas saimniecības, kas sertificētas kā bioloģiskās. Ir arī viens bioloģiskās l/s

pārstrādes uzņēmums SIA „Herbe”.

Sabiedriskajām organizācijām ir ievērojama loma dabas saglabāšanā.

Biedrība „Līgatnes upes saimnieki"

Biedrība ir dibināta 2008.gadā, balstoties uz atsevišķu Līgatnes upei piegulošo zemju

īpašnieku un pašvaldības iniciatīvas ar mērķi padarīt upi „dzīvu” - veikt pasākumus

ūdens faunas palielināšanai, tūrisma aktivitāšu koordinēšanai un veicināšanai, vides

aizsardzībai un visa veida piesārņojuma samazināšanai, sabiedrības izglītošanai vides

saglabāšanas un atjaunošanas jomā.

2007.g. beigās un 2008.g. sākumā tika veiktas vairākas upes tīrīšanas talkas posmā no

A2 šosejas līdz papīrfabrikai. 2009. gada 25. oktobrī sadarbībā ar Zemkopības

ministriju un Vides filmu studiju tika veikta lašu un taimiņu celšana pāri Anfabrikas

slūžām. 2010.g. lielās talkas ietvaros tika sakopts upes posms no papīrfabrikas līdz

Gaujai. Regulāri tiek veikta upes apsekošana un uzturēšana.

Biedrības īstermiņa mērķi:

1) izveidot zivju nārsta vērošanas taku posmā no Anfabrikas līdz pilsētas estrādei;

2) sakārtot un labiekārtot Lustūža ieža apkārtni;

3) izveidot zivju ceļu pār Anfabrikas slūžām Līgatnes pilsētā.

Ilgtermiņa mērķi:

1) izveidot dabas tūrisma taku gar Līgatnes upi posmā no Vidzemes šosejas līdz

ietekai Gaujā;

2) veikt nepieciešamos pasākumus zivju resursu (galvenokārt - strauta foreļu, taimiņu,

lašu un alatu) palielināšanai Līgatnes upē un malu zvejniecības samazināšanai;

3) publiskās tūrisma infrastruktūras izveide un apsaimniekošana, un ilgtspējīga

tūrisma aktivitāšu koordinēšana; aktīvā un rekreācijas tūrisma attīstīšana, sekmējot

privāto tūrisma uzņēmēju biznesa attīstību un sadarbību;

4) izstrādāt un uzturēt ilgtspējīgu informatīvo un vizuālo bāzi, kas parāda un pierāda

vides aizsardzības un saglabāšanas nozīmi.

Biedrības darbs notiek uz entuziasma pamata un iespēju robežās projektus līdzfinansē

arī Līgatnes novada dome, kas ir starp biedrības dibinātājiem.

Biedrība realizē projektu „Zivju nārsta vērošanas takas izveide”. Gar Līgatnes upi, pie

Anfabrikas slūžām, tiks izbūvēta labiekārtota tūrisma taka, kā arī labiekārtots Lustūzis

izbūvējot kāpnes un skatu platformas. Projekta līdzfinansējumu nodrošina Līgatnes

novada dome.

Biedrība 2011.gadā rīkoja semināru „Ūdensobjektu apsaimniekošanas prakse.

Tagadne un nākotne”

Biedrība „Līgatnes krasti"

2011.gada 21. jūnijā Līgatnes novada dome, nodibinājums „Gaujas nacionālā parka

fonds” un SIA „Makara tūrisma birojs” nodibināja biedrību „Līgatnes krasti”. Šīs

nevalstiskās organizācijas mērķi saistās ar Līgatnes novada un Gaujas senlejas „dabas

pēļu” apsaimniekošanu un zivsaimniecības, vides aizsardzības un tūrisma projektu



48

attīstību. 2011.gadā biedrība sagatavoja un iesniedza projektu „Tautas zvejniecības

aroda muzejs”, kura realizācija paredz tautas zvejniecības arodprasmes izpēti sākot no

hronikas pirmsākumiem līdz mūsdienām, ekspozīcijas materiālu apkopošanu un

muzeja izveidi. Tika saņemts EZF finansējums un projekta ietvaros Gaujmalā pie

Līgatnes pārceltuves ir jau uzcelts muzejs, kura ekspozīcijā būs skatāmi tautas

zvejniecības rīki, video un audio liecības, kā arī muzeja apkārtnē būs iespējams

praktiski izmēģināt tautas zvejniecības arodprasmi – klūgu murda pīšanu, zvejas tīklu

siešanu u.t.t. Plānots, ka 2012. gada vasarā muzejs tiks atvērts apmeklētājiem.

4.8. Vides stāvoklis teritorijās, ko būtiski var ietekmēt Līgatnes novada

teritorijas plānojums Pašvaldības teritorijas plānojums ir dokuments, kura īstenošana atstāj ievērojamu

ietekmi uz visas teritorijas attīstību, arī uz dabas un vides stāvokli. No teritorijas

plānojuma kvalitātes lielā mērā ir atkarīga dabas vides un iedzīvotāju dzīves kvalitāte.

Izstrādājot Līgatnes novada teritorijas plānojumu, vides aizsardzības politikas mērķi

un dabas aizsardzības normatīvie akti tiek ievēroti. No vides un dabas aizsardzības

viedokļa nozīmīgākie no tiem ir normatīvie akti, kas regulē īpaši aizsargājamo dabas

teritoriju izmantošanu, kā arī tie, kas nosaka aizsargjoslu ievērošanas nepieciešamību

noteiktajās teritorijās.

Līgatnes novada teritorijas plānojuma izstrāde pamatā cita starpā tika balstīta uz

sekojošiem dokumentiem:

- Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam jeb „Latvija 2030”;

- Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007. - 2013.gadam

- Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007. -2027.gadam

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam jeb „Latvija 2030” ir

hierarhiski augstākais valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, kas ietver

valsts ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu. Tajā izvirzītie valsts

ilgtermiņa attīstības mērķi, prioritātes un telpiskas attīstības perspektīva tiek īstenotas,

realizējot pakārtotas nozaru un teritoriju attīstības politikas.

Telpiskās attīstības perspektīvā uzsvērts, ka iekšējās sasniedzamības nodrošināšanā

galvenā loma joprojām ir autoceļiem. Valsts iekšējās sasniedzamības uzlabošanai,

reģionālās attīstības sekmēšanai un reģionu iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai

jāuzlabo reģionālo un vietējo autoceļu, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu

kvalitāte ar mērķi samazināt ceļā pavadīto laiku. Jāsamazina brauciena ilgums

sabiedriskajā transportā, ceļojot no nacionālās un reģionālās nozīmes centriem uz

Rīgu, kā arī jānodrošina iespējas 45 minūšu laikā no jebkuras apdzīvotās vietas nokļūt

tuvākajā nacionālās vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un satiksmes drošības

tehniskajiem līdzekļiem aprīkotu autoceļu, tai skaitā asfaltētu. Lai to panāktu, ir

jāuzlabo to autoceļu kvalitāte, kas savieno kādreizējos pagastu administratīvos centrus

ar novadu centriem, reģionālās un nacionālās nozīmes centriem.

No teritorijas attīstības viedokļa ir svarīgi, lai sabiedriska transporta sistēmu

funkcionētu savstarpēji saskaņoti. Ir jārada ērta un vienota sabiedriska transporta

sistēma, panākot dažādu transporta veidu savstarpēju saskaņotību un atbilstošu

sabiedriskā transporta komforta līmeni.



49

Jānodrošina visu valsts reģionālo autoceļu ieklājums ar melno segumu, kā arī

ievērojami jāpalielina ar melno segumu ieklāto vietējo valsts un pašvaldību autoceļu

īpatsvars, savienojot apdzīvotās vietas lauku teritorijas.

Saskaņā ar „Attīstības plānošanas sistēmas likuma” (08.05.2008.) 12.panta otro daļu,

Nacionālais attīstības plāns ir hierarhiski augstākais vidējā termiņa attīstības

plānošanas dokuments. Plāns tiek īstenots ar nozaru un teritoriju (reģionu, pašvaldību)

attīstības politiku starpniecību, t.sk., plānojot valsts un pašvaldību, ES politiku

instrumentu un citu finanšu avotu investīciju programmas. Plānā ir noteikts, ka

reģionālās attīstības mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts

attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas,

samazinot nelabvēlīgas atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas

dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

„Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007. -2027.gadam” ir

ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments, kas nosaka plānošanas reģiona attīstības

iespējas, virzienus un ierobežojumus 20 gadiem. Reģiona teritorijas plānojums ir

saistošs vietējām pašvaldībām, izstrādājot un realizējot savu teritoriju plānojumus un

attīstības programmas. Plānojuma izstrādes mērķis ir noteikt Vidzemes attīstībai

stratēģiski nozīmīgus attīstības virzienus un teritorijas, nodrošinot ilgtspējīgu un

sabalansētu reģiona teritorijas attīstību, kvalitatīvu darba un dzīves vidi.

Plānojumā Vidzeme šajā dokumentā ir noteikta kā dinamisks un konkurētspējīgs

reģions, ar dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma daudzveidību lauku teritorijās, ar

nozīmīgiem transporta koridoriem Rail Baltica, VIA Hanseatica un Vidzemes šoseju,

ar pilsētām - reģiona ekonomiskās attīstības dzinējspēku.

Pēc Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma Līgatnes novads iekļaujas

vairākās reģiona vēlamās telpas struktūrās:

- Reģiona nozīmes lauksaimniecības zemju areāli tiek noteiktas teritorijas, kurās

ir potenciāls konkurētspējīgai lauksaimniecībai un lauksaimniecība tiek

noteikta kā prioritāte, to saglabājot, attīstot un atbalstot. Šāda vieta ir arī

teritorija starp Gauju un Vidzemes šoseju Līgatnes novadā. Ilgtermiņa mērķis

šajās teritorijās ir nodrošināt lauksaimniecības attīstību un intensīvu

lauksaimniecības zemju izmantošanu.

- Dabas aizsardzības teritorijas ir areāli, kur koncentrētas starptautiskās,

nacionālas un reģionālas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas un objekti.

Līgatnes novadā tādas teritorijas veido Gaujas nacionālais parks ar Gaujas

senleju. Šo teritoriju ilgtermiņa mērķis ir ilgtspējīgas dabas aizsardzības

teritoriju apsaimniekošanas politikas īstenošana, ietverot ekonomiskos un

sociālos aspektus.

- Ainaviski nozīmīgās teritorijas ir reģiona nozīmes ainaviskās teritorijas, ko

raksturo augsta estētiskā un kultūrvēsturiskā kvalitāte un kuru ilgtermiņa

mērķis ir saglabāt un nostiprināt Vidzemes ainavas daudzveidību un

savdabību.

- Tūrisma attīstības areāls reģiona vēlamās telpas struktūrā tiek skatīts kā

dažāda veida tūrisma attīstībai nozīmīga un piemērota teritorija. Kā ilgtermiņa



50

mērķis šīm teritorijām noteikts ilgtspējības nodrošināšana un daudzveidīgu

tūrisma pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību attīstība.

- Pamata infrastruktūras teritorijas, kur izvietoti valsts galvenie autoceļi,

dzelzceļi, maģistrālie gāzes vadi, augstsprieguma elektropārvades līnijas, to

infrastruktūra un to aizsargjoslas. Līgatnes novada teritoriju šķērso gan valsts

galvenais autoceļš, gan dzelzceļš, augstsprieguma līnija un maģistrālais gāzes

vads.

Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojumā kā novada nozīmes centri

(3.līmenis) ir noteikti Līgatnes pilsēta un Augšlīgatnes ciems.

Līgatnes pilsēta un Augšlīgatnes ciems pilda arī funkcionālo tīklu funkcijas, jo tajās ir

lielāks blīvums, ar saistītu labi funkcionējošu infrastruktūru, augstāku mobilitāti un

iedzīvotāju interesi pakalpojumu saņemšanā. Kā ilgtermiņa mērķis ir noteikts veidot

ilgtspējīgu un labi funkcionējošu pilsētu tīklu, kas balstīts uz savstarpējās sadarbības

un papildinātības principiem. Savukārt kā vidēja termiņa mērķis ir noteikts veidot un

stiprināt sadarbību starp pilsētām, savstarpēji papildinot funkcijas un kopīgi veidojot

pakalpojumus, nodrošinot Vidzemes pilsētu konkurētspēju ar citu reģionu pilsētām

Latvijā un Baltijā.

Līgatnes pilsēta un Augšlīgatnes ciems ir noteikti kā novada nozīmes ražošanas centri,

kuros būtu nepieciešams rezervēt platības jaunu ražotņu izveidei vietēja līmeņa

uzņēmumu piesaistei.

4.8.1. Apdzīvojuma struktūra

Pēdējo gadu laikā notikušās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas dzīves vides kvalitāti

Līgatnes novada apdzīvotajās vietās, jo tajās ir uzlabots gan inženiertehniskās apgādes

tīklu un objektu, gan apkārtējās vides stāvoklis. Lielākas problēmas gan nākotnē

varētu radīt iedzīvotāju skaita samazināšanās dabīgo procesu un migrācijas rezultātā,

pie tam šim procesam nav vērojama tendence samazināties. Kopš 2007.gada

iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies par 3%.

Teritorijas plānojumā apdzīvojuma sistēma veidota saskaņā ar „Administratīvo

teritoriju un apdzīvoto vietu likumu” (18.12.2008.) un ņemot vērā Vidzemes

plānošanas reģiona teritorijas plānojuma 2007.-2027. III daļas vadlīnijas. Saskaņā ar

tiem Līgatnes novada Teritorijas plānojumā apdzīvojuma struktūru veido šādas

apdzīvotās vietas: Līgatnes pilsēta, 4 ciemi (Augšlīgatne, Skaļupes, Ratnieki un

Ķempji) un viensētas. Par nozīmīgākajām apdzīvotajām vietām Līgatnes novadā

uzskatāmas Līgatnes pilsēta, kurā dzīvo 30,4% no visiem novada iedzīvotājiem un

Augšlīgatnes ciems, kurā dzīvo 39% no visiem novada iedzīvotājiem.

Teritorijas plānojums paredz, ka blīvā apbūve un ekonomiskās aktivitātes galvenokārt

tiek koncentrētas pilsētas un ciemu teritorijās un to tiešā tuvumā, maksimāli

izmantojot esošo ceļu infrastruktūru un inženiertīklus. Līdz ar to dabas vides

saposmošanas problēma novadā nebūs aktuāla.

Līgatnes pilsētas galvenie resursi ir pilsētas dabīgā, nepiesārņotā vide, skaistais

reljefs, dabas objekti, kas var kļūt par pamatu arī tūrisma nozares attīstībai pilsētā. Pie

tam jāņem vērā, ka pilsēta atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā, līdz ar to, tas ir ne

tikai pilsētas attīstību kavējošs, bet arī veicinošs faktors. Jāņem gan vērā, ka jau



51

izsenis galvenais un lielākais uzņēmums pilsētā ir „Līgatnes papīrfabrikai”, līdz ar to

svarīgi ir sabalansēt dabas un ekonomiskās vērtības pilsētā. Līgatnē ir jārada

uzņēmējdarbībai pievilcīga vide, jāaktivizē uzņēmējdarbība, it sevišķi infrastruktūras

sakārtošanas virzienā, interešu sabalansēšanai jākļūst par starpnieku starp uzņēmējiem

un Gaujas nacionālā parka, kā arī jārada priekšnoteikumi cilvēku plūsmas

palielināšanai Līgatnes pilsētā. Viens no būtiskākajiem risinājums, būtu tilta

celtniecība pār Gauju.

Augšlīgatnes ciems pēc iedzīvotāju skaita ir novada lielākā apdzīvotā vieta un arī

nākotnē tam būs būtiska nozīme novada attīstības veicināšanā, jo tajā ir samērā labs

tehniskās infrastruktūras nodrošinājums (centralizēta ūdensapgāde, kanalizācija un

siltumapgāde), pieejama sociālā infrastruktūra. Pie tam ciemam ir ievērojamas

attīstības iespējas, jo tajā iekļautas plašas neapbūvētas teritorijas (neizmantotās

lauksaimniecības zemes).

Augšlīgatnē arī turpmāk tiks koncentrētas un attīstītas pakalpojumu un darījumu

iestādes, ražošanas uzņēmumi, kā arī tiks paplašināta dzīvojamā apbūve.

Nākotnē ciema izaugsmi varētu sekmēt tā atrašanās pie valsts galvenā autoceļa A2

Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene) un dzelzceļa līnijas Rīga – Lugaži.

Ņemot vērā šos faktorus, teritorijas plānojumā atsevišķās vietās ir plānota jaunu

rūpniecības teritoriju izvietošana.

Skaļupju ciems arī turpmāk tiks attīstīts kā sabiedriskais centrs un tā nākotne ir

saistāma ar rehabilitācijas centra „Līgatne” attīstību. Ņemot vērā, ka tas atrodas

Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā un tā galvenā funkcija ir saistīta ar

rehabilitācijas centru, ciemā netiek paredzētas jaunas teritorijas blīvas apbūves

veidošanai.

Ratnieku ciems arī nākotnē kalpos kā sabiedriskais centrs. Arī turpmākā ciema

attīstība saistīta ar Latvijas Universitātes Konferenču un atpūtas kompleksu

„Ratnieki”.

Ķempju ciema apbūvi raksturo individuālās dzīvojamās mājas, kas celtas padomju

saimniecības laikā ap Ķempju muižu. Tā kā tas atrodas netālu no Līgatnes pilsētas un

ir nodrošināts ar centralizēta ūdensapgādi, tad nākotnē tas varētu attīstīties kā blīvākas

apbūves dzīves vieta netālu no Līgatnes pilsētas.

Teritorijas plānojums paredz veidot pēc iespējas kompaktas apbūves teritorijas, lai

maksimāli tiktu saglabātas gan dabas teritorijas, gan meži, gan vērtīgās

lauksaimniecības zemes, kā arī racionāli tiktu izmantots esošais ceļu tīkls un

inženiertehniskais nodrošinājums. Teritorijas plānojumā ir paredzēts saglabāt esošo

Līgatnes pilsētas robežu, savukārt ciemu robežas ir precizētas izmantojot Vidzemes

plānošanas reģiona teritorijas plānojuma 2007.-2027. III daļas vadlīnijās noteiktos

kritērijus:

- Plānot vietējos pakalpojumu sniegšanas centrus, ievērojot plānoto

apdzīvojuma struktūru un pakalpojuma sasniedzamību;



52

- Plānojumos izvērtēt vietējo attīstības centru un novada nozīmes centru

savienojumu pa ceļiem un transporta iespēju esamību, iedzīvotāju mobilitātes

iespējas un pieejamo pakalpojumu apjomu;

- Plānot teritorijas infrastruktūras attīstības nodrošināšanai;

- Sabiedriskā transporta pieejamības nodrošināšana augstāka līmeņa centriem.

Ņemot vērā, ka Gaujas nacionālā parka teritorijā atrodas lielākā daļa (67%) novada

teritorijas, tad izmantošanas šajās teritorijās veicama saskaņā ar Gaujas nacionālā

parka izmantošanas noteikumiem.

Secinājumi

Līgatnes novada teritorijas plānojums neapdraud vides aizsardzībai būtiskas

teritorijas, gluži pretēji, tā īstenošana ne vien ievēro LR likumdošanā noteiktās īpaši

aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000 teritorijas) un mikroliegumus, bet

reglamentē arī šajās teritorijās neiekļauto, bioloģiski vērtīgo vietu izmantošanu, kur

apbūve nav primārais teritorijas izmantošanas veids un saskaņā ar apbūves

noteikumiem ir ierobežota.

4.8.2. Ceļi un transports

Teritorijas plānojums paredz saglabāt esošo ceļu un ielu tīklu, kas nodrošina

piekļūšanu visām novada lauku teritorijas viensētām un pašreiz jau blīvi apbūvētām

teritorijām, kā arī kravu pārvadājumus. Jaunajām apbūves teritorijām (dzīvojamai,

darījumu u.c.) jānodrošina to sasniedzamība, veidojot jaunu vietējas nozīmes ceļu un

ielu tīklu ar pieslēguma iespējām valsts vietējiem vai pašvaldības ceļiem.

Lai nākotnē nodrošinātu labāku pilsētas sasniedzamību un saistību ar teritorijām

Gaujas labajā krastā, tiek plānota tilta būvniecība pār Gauju. Teritorijas plānojumā

tiltam ir rezervēta vieta Gaujas ielas galā. Tilta uzdevums galvenokārt būtu nodrošināt

ātru un efektīvu satiksmi vieglā un sabiedriskā transporta satiksmi pāri Gaujai, labāku

pieeju darba tirgum un pakalpojumiem. Nav atbalstāma ideja izmantot tiltu smago

kravu transportam, jo tranzīta kustība cauri Līgatnes pilsētai nav pieļaujama. Prāmis

pāri Gaujai ir saglabājams kā industriālais mantojums un interesants tūrisma objekts.

Lai nodrošinātu gājēju drošību un uzlabotu Augšlīgatnes ciema funkcionālo sasaisti,

perspektīvē būtu nepieciešama gājēju pārejas pār dzelzceļu izbūve dzelzceļa sliežu

šķērsošanai - pie Sporta un Stacijas ielu krustojuma.

Teritorijas plānojumā tiek rezervēta vieta autoceļa A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas

robeža (Veclaicene) paplašināšanai Augšlīgatnē.

Secinājumi

Novadā ir plānota tilta izbūve pār Gauju netālu no pašreiz darbojošās pārceltuves. Šī

projekta realizācija nodrošinās Gaujas labā krasta iedzīvotāju ērtu tikšanu uz Līgatnes

novada centru. Līdz ar to ievērojami tiks atvieglota viņu piekļuve sociālajiem

pakalpojumiem, sabiedriskajam transportam. Tilta izbūve ievērojami uzlabos tūrisma

attīstību novadā. Tiltam būs nozīmīga loma novada turpmākajā attīstībā.

Lai varētu konstatēt paredzētā tilta pār Gauju izbūves ietekmi uz upes straumi un

sekojoši uz piekrastes zonu, kā arī izbūvējamo pievedceļu ietekmi uz apkārtējo vidi, ir

jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums. Pamatojoties uz iegūtajiem



53

secinājumiem, varēs pieņemt lēmumu par ietekmes uz vidi procedūras uzsākšanas

nepieciešamību, vai arī tiks noteikti arhitektūras-plānošanas uzdevumi tilta

būvniecībai.

Ceļu infrastruktūras attīstība un ceļu seguma uzlabošana paaugstinās ceļu satiksmes

drošību. Autovadītājiem turpmāk nevajadzēs pievērst pastiprinātu uzmanību ceļa

stāvoklim lai izvairītos no automobiļa bojāšanas, un viņi varēs vairāk uzmanības veltīt

normālai braukšanai. Tātad arī meža zvēru klātbūtne uz autoceļa būs vieglāk

pamanāma. Ņemot vērā ceļu konfigurāciju novadā, ar lieliem ātrumiem autotransports

nepārvietosies, un līdz ar to savvaļas zvēru notriekšanas risks nebūs lielāks kā jebkurā

citā Latvijas vietā. Tā kā tiek plānoti esošo autoceļu rekonstrukcijas darbi, tad novadā

dabas vides saposmošana nenotiks.

4.8.3. Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti

Komunālās saimniecības darbība novadā galvenokārt saistīta ar trim pamatvirzieniem

– ūdens apgādi, kanalizācijas saimniecību un siltumapgādi. Arī turpmāk apdzīvotajās

vietās ir jāturpina komunālās saimniecības attīstību un jāpalielina pieslēgumu skaits

esošajiem centralizētajiem tīkliem.

Viena no prioritātēm novadā ir ūdenssaimniecības sakārtošana tajās vietās, kur šis

jautājums līdz galam vēl nav atrisināts vai būtu uzlabojams. Ir nepieciešams sakārtot

gan notekūdeņu sistēmu, gan izbūvēt jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un lietus

ūdens kanalizāciju atvienota no sadzīves notekūdeņiem. Tāpat ir nepieciešams veikt

ūdens apgādes tīklu rekonstrukciju un ūdens ņemšanas vietu sakārtošanu.

Uzsākot jaunas teritorijas attīstību, ir jāparedz viss nepieciešamais inženiertīklu

nodrošinājums. Teritorijas plānojumā blīvu apbūvi ir paredzēts veidot novada ciemos,

līdz ar to, uzsākot būvniecību ciemu teritorijās, ir nepieciešams paredzēt pieslēgšanos

jau esošajiem ciema inženiertehniskās apgādes tīkliem, vai arī plānot citus risinājuma

veidus.

Lai nodrošinātu pietiekošu elektroapgādi jaunajām apbūves teritorijām

nepieciešamības gadījumā ciemos būs nepieciešams izbūvēt jaunas 20 kV kabeļu

līnijas, transformatora punktus, kā arī zemsprieguma kabeļu līnijas, nomainot vecās

gaisvadu līnijas.

Secinājumi

Ūdenssaimniecības attīstība nodrošinās, ka tiks uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte,

samazināsies ūdens zudumi un piesārņojošo vielu klātbūtne notekūdeņos būs

atbilstoša noteiktajiem normatīviem. Tās attīstība nodrošinās arī iespēju jauniem

patērētājiem pieslēgties centralizētajai sistēmai, līdz ar to mazinot notekūdeņu

noplūdi. Plānojumā paredzētās attīstības virzieni šajā sfērā ir atbilstoši ES un Latvijas

likumdošanā noteiktajam. Ūdens un kanalizācijas sistēmu sakārtošana novērš

noplūdes no sistēmām. Pirmkārt augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma jomā īpaši

svarīgi ir sakārtot kanalizācijas sistēmas, tādejādi novēršot to piesārņojumu. Novēršot

dzeramā ūdens noplūdes, tiek taupīti ūdens resursi, kā arī energoresursi, kas tiek

izmantoti iegūtā ūdens attīrīšanai un nogādāšanai patērētājam. Līdz ar to tiks likvidēti

punktveida piesārņojuma avoti.



54

4.8.4. Kultūras un dabas mantojums

Tā kā Līgatnes novadā atrodas virkne īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Šo teritorijas

izmantošanai būtu jāpievērš papildus uzmanība un tajā veicamās darbības jāsaskaņo

ar šo teritoriju apsaimniekotāju.

Teritorijas plānojumā tiek saglabātas neskartās daba teritorijas, zaļie koridori un

nodrošināta publiska pieejamība ūdeņiem. Dabas teritorijas, to saglabātība un

pieejamība nākotnē būs viens no galvenajiem dzīves vides augstas kvalitātes

rādītājiem.

Teritorijas plānojums paredz pēc iespējas saglabāt neskartas un nepārveidotas esošās

dabas pamatnes teritorijas, kas arī nākotnē būs nozīmīgs pievelkošais faktors un

dzīves kvalitātes rādītājs, tai pat laikā netieši veicinot ar tūrismu saistītas

uzņēmējdarbības attīstību. Taču katrai no šīm teritorijai ir savi specifiski nosacījumi,

tādēļ atkarībā no ekoloģiskajiem apstākļiem, vides aizsardzības prasībām un teritorijas

apsaimniekošanas noteikumiem, katrā konkrētā gadījumā atļautā izmantošana tajā

veicama saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

izmantošanu reglamentē gan vispārējie, gan individuālie aizsargājamās teritorijas

aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāni.

Līgatnes novada teritorijā ir 12 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, kuru

aizsardzību nosaka likumdošana.

Secinājumi

Plānošanas dokumentā ir liela vērība pievērsta ceļu infrastruktūras attīstībai, ir plānots

uzsākt darbu pie tilta pār Gauju izbūves. Līdz ar to vērtīgās un interesantākās

teritorijas kļūst arvien pieejamākas. Taku un veloceliņu attīstība ierobežo

neorganizētā tūrisma attīstību, un līdz ar to cilvēku negatīvo slodzi uz dabu un tās

vērtībām.

4.8.5. Lauksaimnieciski izmantojamo zemju un mežsaimniecības attīstība

Tā kā Gaujas nacionālā parka teritorijā atrodas lielākā daļa (67%) novada teritorijas,

tad mežu izmantošana šajās teritorijās veicama saskaņā ar Gaujas nacionālā parka

izmantošanas noteikumiem.

Teritorijas plānojumā tiek maksimāli saglabātas lauksaimniecības teritorijas, paredzot

tajās arī daudzveidīgu darbību - pamatfunkcijas nodrošināšanai nepieciešamos

ražošanas objektus, tai skaitā lauksaimniecības un lopkopības produkcijas pārstrādes

uzņēmumus, kokapstrādes uzņēmumus, sabiedriskās un komerciestādes, kā arī

viensētas.

Daļa no lauksamniecības zemēm netiek apstrādātas un pilnībā apsaimniekotas, tās

aizaug ar krūmiem un nezālēm. Līdz ar to teritorijas plānojumā ir paredzēts, ka

neizmantojamās lauksaimniecības zemes iespējams apmežot.

Secinājumi

Lauksaimnieciski izmantojamo zemju un mežsaimniecības attīstībā teritorijas

plānojums paredz sabalansētu līdzsvaru starp ekonomiskajām aktivitātēm un dabas

aizsardzību. Realizējot plānojumā paredzēto, tiks uzlabota vides kvalitāte pielietojot



55

neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošanas paņēmienu. Šī paņēmiena

izmantošana kopā ar dokumentā iestrādāto normu par mežu izmantošanu saskaņā ar

Gaujas nacionālā parka izmantošanas noteikumiem nodrošinās augstvērtīgu ainavisko

vērtību saglabāšanu novadā.

4.8.6. Teritorijas funkcionālais zonējums

Kopumā teritorijas plānojumā tiek izdalītas 11 funkcionālās zonas.

1. Savrupmāju apbūves teritorijas

Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas

2. Jauktas apbūves teritorijas

3. Publiskās apbūves teritorijas

4. Rūpniecības teritorijas

5. Transporta infrastruktūras teritorijas

6. Tehniskās apbūves teritorijas

Dabas un apstādījumu teritorijas

7. Mežu teritorijas

8. Lauku zemes

9. Ūdeņu teritorijas

Secinājumi

Līgatnes novada teritorijas zonējums ir izstrādāts atbilstoši novada attīstības

pašvaldības redzējumam un tas ir saskaņots ar Gaujas nacionālā parka pārstāvjiem.

5. Līgatnes novada teritorijas plānojuma īstenošanas būtiskās

ietekmes novērtējums Teritorijas plānojums ir nozīmīgs dokuments, kura realizācijai ir ievērojama ietekme

uz visas teritorijas attīstību, kā arī uz vides stāvokli novadā un tam piegulošajās

teritorijās. No dokumenta izstrādes kvalitātes lielā mērā ir atkarīga vides un

iedzīvotāju dzīves kvalitāte.

Gaujas nacionālā parka atrašanās Līgatnes novada teritorijā, vietējā sociāli

ekonomiskā situācija nosaka nepieciešamību plānojumā ietvert saimnieciskās

aktivitātes veicinošus nosacījumus, kas ir sabalansēti ar Gaujas nacionālā parka

mērķiem, respektīvi, orientēti uz tūrisma attīstību un dabas un vides kvalitātes

saglabāšanu.

Tā kā saimnieciskās darbības aktivizēšanās rada ietekmi uz vidi, ir nepieciešams šīs

ietekmes apzināt, paredzēt to attīstības scenāriju un plānot pasākumus šīs ietekmes

mazināšanai.

5.1.Tiešās ietekmes Tiešās ietekmes – izmaiņas vidē, kuras paredzētās darbības realizācijas rezultātā,

nepastarpināti iedarbojas uz vidi (piemēram – piesārņojums, emisijas novadot vidē,

mežu izciršana, zemju appludināšana, ierīkojot aizsprostu).

Līgatnes novada teritorijas plānojums kopumā paredz saglabāt esošo apdzīvojumu,

daļēji paplašinot apdzīvoto vietu robežas, līdz ar to tiek plānota kopēja teritorijas

sakārtošana un sakopšana arī no vides viedokļa. Ņemot vērā, ka Līgatnes novada

teritorijas plānojums paredz apbūves paplašināšanos, salīdzinājumā ar pašreizējo



56

esošo situāciju dabā, slodze uz vidi var palielināties, taču, ja šo teritoriju attīstība

notiks ievērojot normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības, vides

kvalitāte tiks saglabāta. Tomēr uzmanība jāpievērš apbūves attīstībai virszemes

ūdensobjektu tuvumā, kas var palielināt vides risku un samazināt piekrastes

ekosistēmu noturību pret piekrastes erozijas procesiem. Teritorijas plānojums

neparedz jaunu apbūvi virszemes ūdensobjektu tuvumā.

Ceļu infrastruktūras uzlabošana un jaunā apbūve novadā neradīs dabas vides

saposmošanas problēmas, jo jaunā apbūve ir paredzēta jau esošās tiešā tuvumā ar

mērķi racionāli izmatot jau esošās komunikācijas. Savukārt jauna ceļa izbūve ir

paredzēta nākotnē no Ratniekiem līdz dabas takām. Šis ceļa garums ir neliels, un pa to

automobiļi pārvietosies galvenokārt diennakts gaišajā laikā, kas savvaļas dzīvniekiem

nav traucējoši. Pārējie ceļa infrastruktūras darbi ir paredzēti tikai kā esošo ceļu

rekonstrukcija, kas uzlabos satiksmes drošību, arī attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem.

Nesamazinoties iedzīvotāju skaitam, kā arī pieaugot tūrisma un saimnieciskajai

aktivitātei, pieaug arī notekūdeņu apjoms un tā radītā slodze uz vidi. Svarīgi pēc

iespējas vairāk nodrošināt patērētājus ar pieslēgumiem centralizētai notekūdeņu

savākšanas sistēmai un attīrīšanas iekārtām. Līgatnes novadā tiek izstrādāti un veikti

ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti, kā rezultātā tiek atjaunotas kanalizācijas,

ūdensvadu sistēmas un plānoti jauni pieslēgumi.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna esamība un citu

normatīvo aktu izstrāde un ievērošana sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.

Īpaša uzmanība jāpievērš teritorijām, kas robežojas ar īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām.

Paaugstinoties tūrisma aktivitātēm atkritumu apsaimniekošanas jautājums var

ievērojami aktualizēties. Līdz ar to attīstot atkritumu apsaimniekošanas saimniecību,

pilnveidojot atkritumu šķirošanu, un iekārtojot kompostēšanas laukumu, novadā

ievērojami samazināsies apkārtējās vides piesārņotības līmenis.

Attīstot autoceļu infrastruktūru, pilnveidojot taku un veloceliņu tīklu, ievērojami tiek

samazināta neorganizētā tūrisma negatīvā ietekme uz dabas vērtībām un kultūras

pieminekļiem.

Līgatnes novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumos ir nodefinētas aizliegtās darbības visās teritorijās, kuru neievērošana rada

tiešās negatīvās ietekmes:

1. Nevienā teritorijā netiek atļauta tāda zemes, ēku, būvju vai kādas to daļas

izmantošana, kas rada būtisku piesārņojumu un neatbilst vides aizsardzības un

sabiedrības veselības vides kvalitātes prasībām, kā arī var apgrūtināt vai

apdraudēt sabiedrisko drošību un dzīvību ar uguns briesmām, troksni, smaku,

pārmērīgu dūmu daudzumu u.tml.;

2. Piesārņotās teritorijās jauna būvniecība un tās izmantošana pieļaujama tikai

pēc teritorijas rekultivācijas, izņemot īslaicīgas lietošanas būves teritorijas

attīrīšanai;

3. Aizliegts izmantot jebkādus ceļojuma treilerus, kravas konteinerus un

vagoniņus kā pastāvīgas dzīvojamās telpas vai citai pastāvīgai lietošanai,



57

izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss vai speciāli

labiekārtotos kempingos

Bez tam nevienā teritorijā nav atļauts:

1. izmantot teritoriju veidos, kas pārkāpj normatīvo aktu prasības;

2. izvietot ēkas un būves aizsargjoslās un tauvas joslā, ja tas ir pretrunā ar

„Aizsargjoslu likumu”, „Zvejniecības likumu” un Teritorijas plānojumu;

3. ierīkot karjerus būvmateriālu, derīgo izrakteņu un augsnes iegūšanai

komerciālos nolūkos, izņemot teritorijas plānojumā paredzētajās vietās un

tajās funkcionālajās zonās, kurās atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai to

pieļauj atļautā izmantošana;

4. novietot, savākt un/vai glabāt nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, ja

vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un

ierīkota metāllūžņu savāktuvei vai iekļauta ēkā;

5. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, metāllūžņus un būvgružus, ja vien šim

nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta, ierīkota vai

iekļauta ēkā;

6. izmantot zemi, ēkas un būves, pirms nav novērsts esošais vides piesārņojums.

Veicot tādas darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai

netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un

drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu,

materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību,

jāņem vērā likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Nepieciešamības gadījumā

šīm darbībām izstrādājams ietekmes uz vidi novērtējums.

5.2.Netiešās ietekmes

Netiešās ietekmes veidojas mijiedarbības starp vidi un tiešām ietekmēm rezultātā. Tās

novadā galvenokārt saistītas ar tūrisma aktivitāšu paaugstināšanos. Attīstoties

tūrismam, pieaugs atkritumu un notekūdeņu apjomi, paaugstināsies transporta

plūsmas intensitāte novadā. Transporta plūsmas paaugstināšanās radīs paaugstinātu

trokšņa līmeni, putekļainību un atgāzu izmetes, vibrācijas. Līdz ar to ļoti svarīgi ir

teritorijas plānojumā paredzētā autoceļu stāvokļa uzlabošana, atkritumu saimniecības

sakārtošana, notekūdeņu kvalitatīvas attīrīšanas nodrošināšana.

Paredzētā novada inženiertehniskās infrastruktūras attīstība atstās pozitīvu ietekmi uz

vidi. Pieslēdzot jaunus patērētājus centralizētai ūdensapgādei un notekūdeņu

attīrīšanai, samazināsies neattīrītu notekūdeņu novadīšana augsnēs un notekās.

5.3. Īslaicīgās, vidēji ilgās un ilglaicīgās ietekmes Īslaicīgās ietekmes rada visa veida būvniecība un rekonstrukcija, transporta

infrastruktūras renovācija un paplašināšana, dažāda veida inženiertehnisko

komunikāciju ierīkošana, kas tiek veikta cilvēka darbības nepārmainītā vidē.

Šādas darbības izraisa relatīvi īslaicīgu traucējumu, un pēc to pabeigšanas nerodas

nozīmīgi pēcefekti, ja vien darbības veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Galvenās ietekmes ir zemsedzes bojājumi, troksnis, putekļu emisijas, atkritumu

koncentrēšanās, nejaušas iesārņojošu vielu noplūdes. Ietekmi iespējams mīkstināt,

veicot pasākumus īslaicīgā piesārņojuma lokalizēšanā. Katrā konkrētā gadījumā



58

jāvērtē, vai īslaicīgās ietekmes rezultātā netiek neatgriezeniski iznīcinātas retas sugas

vai biotopi.

Vidēji ilgas ietekmes ir atjaunojamo dabas resursu ieguvei, piemēram, mežistrādei,

kas uz laiku izmaina dabisko meža vidi. Ja mežistrāde tiek veikta saudzīgi, ievērojot

normatīvos aktus un saglabājot bioloģisko daudzveidību veicinošas struktūras, meža

funkcijas atjaunojas.

Ilglaicīga ietekme ir zemes lietojuma veida maiņai, ūdens objektu morfoloģijas

izmaiņām (upju iztaisnošana, hidroelektrostaciju būve), meliorācijas veikšanai, derīgo

izrakteņu ieguvei. Tādēļ šādi pasākumi rūpīgi jāizvērtē un jāplāno, nepieciešamības

gadījumā veicot arī Ietekmes uz vidi novērtējumu.

Plānošanas dokumentā ietverto uzdevumu īstenošanā konsekventi jāievēro normatīvo

aktu izvirzīto nosacījumu ievērošana, pretējā gadījumā īslaicīgās un vidēji ilgās

ietekmes var pārvērsties ilglaicīgajās ietekmēs. Tieši ilglaicīgās ietekmes var atstāt

būtiskāko ietekmi uz cilvēku veselību, ainavu, saimnieciskās darbības iespējamību

teritorijā.

Paredzētā tilta izbūvei pār Gauju ir nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes uz vidi

novērtējumu. Tā būvniecības gadījumā būs īslaicīga ietekme uz apkārtējo vidi kas ir

neizbēgami jebkuros būvniecības darbos, un kas izpaudīsies kā paaugstināts trokšņa

līmenis, putekļainība, vibrācijas un upes saduļķojums būvniecības periodā. Pēc darbu

pabeigšanas tiks veikti teritorijas rekultivācijas darbi, un līdz ar to ilgtermiņā ietekmes

nebūs.

Līgatnes novada teritorijas plānojumā nav iekļauti citi pasākumi, kuriem var būt

ilglaicīga negatīva ietekme uz vidi.

5.4. Summārās (kumulatīvās) ietekmes Summārās ietekmes uz vidi ir ietekmju kopums, kurš rodas realizējot plānošanas

dokumentā paredzētās darbības visā plānošanas perioda laikā.

Līgatnes novada teritorijas plānojumā ir ievēroti visi normatīvie akti attiecībā uz vides

aizsardzību, ņemti vērā institūciju sniegtie nosacījumi un sabiedrības viedoklis, var

uzskatīt, ka to summārā ietekme uz vidi būs pozitīva, salīdzinot ar iespēju, ja

plānošanas dokuments netiktu izstrādāts un īstenots.

Tomēr pirms konkrētās darbības veikšanas jāizvērtē katras darbības iespējamā

ietekme vai jāveic ietekmes uz vidi novērtējums kā tas ir gadījumā ar tiltu pār Gauju.

Teritorijas plānojumā paredzētās rīcības kopumā ievērojami samazinās slodzi uz vidi,

un ir paredzams, ka vides kvalitāte novadā uzlabosies.

5.5.Pozitīvās un negatīvās ietekmes Plānošanas dokumenta īstenošana radīs pozitīvu ietekmi uz vidi, jo paredzēts sakārtot

vides infrastruktūru, regulēt novada attīstību ievērojot vides aizsardzību regulējošo

normatīvo aktu prasības. Teritorijas plānojums paredz sakārtot un uzlabot

ūdensapgādes, kanalizācijas un transporta tīkla infrastruktūru, tādējādi samazinot

dabas resursu patēriņu (ūdens zudumus), piesārņojumu (notekūdeņi, saules kolektors)



59

un uzlabojot drošību un avāriju risku (autotransports). Pozitīvi vērtējamas vadlīnijas,

kas atbalsta zaļo teritoriju saglabāšanu, kultūras pieminekļu saglabāšanu, tūrisma

attīstību, videi draudzīgu alternatīvu energoresursu izmantošanu.

Negatīvās ietekmes rada jebkāda saimnieciskās darbības intensificēšana, tādēļ īpaši

būtiski ir izvērtēt iespējas šīs ietekmes mazināt jau plānošanas procesā.

Tā kā tiek plānota jauna tilta pār Gauju būvniecība, jāveic šī projekta sākotnējais

ietekmes uz vidi novērtējums.



(„Līgatne”). Neviena no atradnēm šobrīd netiek izmantota. Tomēr, ja tiek paredzēts

uzsākt derīgo izrakteņu ieguvi, jāizvērtē iespējamā ietekme uz aizsargājamām sugām

un biotopiem, sevišķi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un to apkārtnē un

mikroliegumu tuvumā izmantojot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.

6. Plānošanas dokumenta iespējamās alternatīvas Līgatnes novada teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana ir pašvaldības ilgtspējīgas

attīstības telpiskais instruments laika periodam no 2012. gada līdz 2023.gadam, kas

nosaka novada teritorijas organizāciju, dabas resursu apsaimniekošanu un dabas

vērtību saglabāšanu (ūdeņi, meži, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti).

Teritorijas plānojums nosaka vienotus teritorijas izmantošanas nosacījumus visai

Līgatnes novada teritorijai. Ja teritorijas plānojums netiks realizēts, tad tas var novest

pie nepārdomātas vai pat nevēlamas būvniecības, tāpat iespējama vides piesārņojuma

palielināšanās ar dažāda veida atkritumiem, emisijām gaisā un ūdenī, kavēsies

saimnieciskās darbības un infrastruktūras attīstība novadā, kā arī zudīs iespēja

piesaistīt nepieciešamās investīcijas teritorijas attīstībai un vides normatīvo aktu

nodrošināšanai. Bez tam neorganizēta tūristu plūsma novada teritorijā var apdraudēt

tur esošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Ņemot vērā to, ka izstrādātais teritorijas plānojums neparedz vairākus teritorijas

izmantošanas veidu risinājumus, t.i., nav paredzēta alternatīva plānojuma izstrāde, par

vienīgo alternatīvu Līgatnes novada teritorijas plānojumam varētu uzskatīt „nulles”

alternatīvu, kad tiek saglabāta teritorijas pašreizējā situācija un šobrīd noteiktās

aizsargjoslas un zonējums.

Ja apstiprinātais teritorijas plānojums tiek īstenots ievērojot vides politikas mērķus,

valsts normatīvajos aktos noteiktās prasības, plānojuma teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumus, kā arī risinājumus negatīvo ietekmju novēršanai un mazināšanai,

tad izstrādātais plānojums ir piemērotākā alternatīva.

Ņemot vērā to, ka Līgatnes novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam ir

ilgtermiņa plānošanas dokuments, tad par sagaidāmo ietekmi uz vidi var sniegt tikai

vispārīgu vērtējumu, balstoties uz plānošanas dokumentā iekļauto pasākumu kopumu.

Vērtējot sagaidāmo ietekmi uz vidi teritorijas plānojuma mērķu līmenī, jāsecina, ka

plānošanas dokuments paredz dabas resursu saudzīgu izmantošanu. Raugoties no



60

vides aizsardzības viedokļa, uzmanība būtu jāpievērš plānotā Gaujas šķērsojuma tilta

būvniecībai.

Tā kā pašam teritorijas plānojumam nav paredzēta alternatīva dokumenta izstrāde, tad

alternatīvi risinājumi iespējami konkrētām darbībām katrā no noteiktajām teritorijām.

Lai izvērtētu, kuri alternatīvie pasākumi ir paši piemērotākie, jāizvērtē to efektivitāte

un lietderība, kā arī jāņem vērā sabiedrības viedoklis.

7. Teritorijas, kuras plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski

ietekmēt un ar plānošanas dokumentu saistītie vides aspekti Plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt jūtīgas un no dabas

aizsardzības viedokļa vērtīgas teritorijas.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Līgatnes novada teritorijas plānojumā tiek norādīts, ka novada teritorija ir bagāta ar

dažāda veida dabas vērtībām, t.sk. īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās esošajām

vērtībām. Novada teritorijas lielāko daļu aizņem Gaujas nacionālā parka teritorija, kas

liecina par novada salīdzinoši augstajām dabas vērtībām.

Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības plānā ir norādīti tā apsaimniekošanas

ilgtermiņa mērķi, kuri ir jāņem vērā, izstrādājot Līgatnes novada teritorijas

plānojumu. Līdz ar to, lai novads attīstītos saskaņā ar Gaujas nacionālā parka plāniem,

ir jāievēro šajā plānā paredzētais ilgtermiņā:

- Nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu, samazinot

antropogēno ietekmi uz dabiskajām ekosistēmām;

- Nodrošināt vides (gaisa, ūdens, augsnes) kvalitātes uzlabošanos un

nepasliktināšanos;

- Saglabāt un restaurēt kultūrvēsturiskos pieminekļus un objektus, senos amatus un

tradīcijas. Atbalstīt tradicionālo būvniecību. Veicināt vēsturisko būvju izmantošanu

atbilstoši to sākotnējai funkcijai. Izveidot darbnīcas - seno amatu demonstrēšanas un

apmācības vietas;

- Saglabāt augstvērtīgu dabisko un tradicionālo lauku kultūrainavu;

- Nodrošināt dabas resursu saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, veicinot reģiona

ilgtspējīgu attīstību;

- Nodrošināt vidi nenoplicinoša tūrisma attīstību, radot iespējas sabiedrības atpūtai un

vietējo iedzīvotāju nodarbinātībai ar tūrismu saistītās jomās;

- Atbalstīt pašvaldību centienus lielāko apdzīvoto vietu tuvumā attīstīt sporta

aktivitātes un iekārtot atpūtas vietas to līdzsvarojot ar dabas aizsardzības prasībām;

- Nodrošināt informācijas uzkrāšanu un sistematizēšanu par dabas vērtībām un

resursiem, kultūrvēsturisko mantojumu, procesiem dabā un pilsētvidē, kā arī par vides

aizsardzības normatīvo aktu un vides politikas izmaiņām Latvijā un pasaulē;

- Veicināt Gaujas nacionālā parka administrācijas sadarbību ar vietējiem

iedzīvotājiem, pašvaldībām un valsts pārvaldes institūcijām;

- Nodrošināt sabiedrības informētību par Gaujas nacionālā parka mērķiem, kā arī par

Gaujas nacionālā parka administrācijas un citu institūciju darbības lomu šo mērķu

sasniegšanā. Palielināt sabiedrības sapratni par dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām

un to aizsardzību;.

- Panākt Gaujas nacionālā parka dabas un kultūrvēsturisko vērtību starptautisku

atzīšanu un novērtēšanu;



61

- Panākt, lai dabas rezervāta un dabas lieguma zonu apsaimniekošana notiktu

atbilstoši IUCN ieteikto aizsargājamo dabas teritoriju klasifikācijas II kategorijai, ar

kuru noteikta nacionālo parku teritoriju ekosistēmu aizsardzība.

Savukārt Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības plānā kā mērķi, kuri ir izpildāmi

līdz 2013.gadam, un kuri, acīmredzot saglabās savu aktualitāti arī turpmāk, ir noteikti:

- Īstenot dabas daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus galvenajās

ekosistēmās: mežos, purvos, ūdeņos, lauksaimniecības zemēs;

- Īstenot kultūrvēsturisko zonu funkcionēšanu atbilstoši to izveidošanas mērķiem.

Veicināt tradicionālās tautas celtniecības, kultūrvēsturiskā mantojuma un

amatniecības saglabāšanu;

- Veicināt dabiskās un tradicionālās lauku kultūrainavas vērtības saglabāšanu, kā arī

noplicināto un degradēto ainavu kvalitātes uzlabošanu;

- Nodrošināt dabas resursu plānotu izmantošanu un apsaimniekošanu atbilstoši Gaujas

NP funkcionālo zonu apsaimniekošanas prasībām un pašvaldību teritoriju

plānojumiem;

- Veicināt apsaimniekošanas plānu izstrādāšanu teritorijām, kurās resursu

izmantošana konfliktē ar dabas, kultūrvēsturiskā mantojuma un ainavu aizsardzības

prasībām.;

- Nodrošināt sabiedrības atpūtai piemērotus apstākļus, teritoriāli un sezonāli sadalot

rekreācijas slodzes, kā arī pilnveidojot un paplašinot vidi nenoplicinoša tūrisma

iespējas;

- Pilnveidot informācijas uzkrāšanas sistēmu, nodrošinot nozīmīgu datu atlasīšanu un

pastāvīgu saglabāšanu;

- Veicināt vietējo iedzīvotāju un institūciju, kā arī tūrisma organizāciju un

apmeklētāju informētību par Gaujas nacionālā parka mērķiem un uzdevumiem.

Lai novērstu plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmi, jāīsteno iepriekš

minētie aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi. Plānošanas dokumenta

īstenošanai paredzama pozitīva ietekme uz dabas teritorijām, proti, teritorijas attīstība

plānota, veicinot videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu, rekreācijas teritoriju

labiekārtošanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu, vides prasībām atbilstošas

infrastruktūras attīstību u.c.

Galvenie plānošanas dokumentā ietvertie vides aspekti ir dabas un kultūrvēsturisko

vērtību ilgtspējīga apsaimniekošana, kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana

iedzīvotājiem, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

Plānošanas dokumentā negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai plānoti vairāki mērķi

un uzdevumi.

- vides piesārņojuma iespējamības mazināšana;

- dabas resursu izmantošanas kontrole un dabas daudzveidības veicināšana;

- ainavisko vērtību saglabāšana;

- sabiedrības vides izglītības un apziņas veicināšana;

- atjaunojamo energoresursu attīstība;

- dzīves vides uzlabošana;

- veselīga dzīvesveida iespēju nodrošināšana.

Izanalizējot Līgatnes novada teritorijas plānojuma atbilstību Gaujas nacionālā parka

dabas aizsardzības plānam var secināt, ka teritorijas plānā ir ietverti Gaujas nacionālā



62

parka mērķi un pamatnostādnes. Līgatnes teritorijas plānojums savas kompetences

ietvaros pilnībā atbilst Gaujas nacionālā parka plāna pamatnostādnēm.

Izvērtējot plānošanas dokumentu, var secināt, ka tiešu negatīvu ietekmi paredzētais

plānojums neradīs, ja uzdevumu īstenošanas gaitā tiks ievēroti aizsargājamo teritoriju

aizsardzību nodrošinošo normatīvo aktu prasības, kā arī citu vides aizsardzības

jautājumus, būvniecību, lauksaimniecību, mežsaimniecību, derīgo izrakteņu ieguvi

u.c. jautājumus regulējoši normatīvie akti un tajos ietvertās vides aizsardzības

prasības.

8. Kompensējošie pasākumi Atbilstoši likumam „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, paredzēto darbību

var uzsākt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas nerada negatīvu ietekmi uz

Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijām Natura 2000. Izņēmumi ir pieļaujami

tikai gadījumos, kad paredzētā darbība vai plānošanas dokuments ir vienīgais

risinājums sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai. Citos gadījumos paredzētā

darbība nav pieļaujama.

Ja īstenojot plānošanas dokumentu – Līgatnes novada teritorijas plānojumu, rodas

draudi kādai no Natura 2000 teritorijām, un tikai tad, ja tas ir vienīgais risinājums

sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai, Līgatnes novada domei kompensējošie

pasākumi ir jānosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem un konsultējoties ar

attiecīgajām vides un dabas aizsardzības institūcijām.

Ja paredzētā darbība vai plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmē Eiropas

nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju, tad kompensējošie pasākumi var būt šādi:

1) biotopa izveidošana no jauna kādā jaunā vai paplašinātā teritorijā, ko paredzēts

iekļaut Natura 2000 tīklā; 2) biotopa stāvokļa uzlabošana attiecīgās teritorijas daļā vai

citā Natura 2000 teritorijā, proporcionāli projekta radītajiem zaudējumiem; 3) jaunas

teritorijas ierosināšana saskaņā ar Sugu un biotopu direktīvu (92/43/EEK).

Tā kā izstrādājot un realizējot Līgatnes novada teritorijas plānojumu netiek paredzēts,

ka tiks negatīvi ietekmētas Natura 2000 teritorijas, tad kompensējošie pasākumi

atbilstoši spēkā esošai likumdošanai nav nepieciešami.

9. Risinājumi negatīvo ietekmju novēršanai un mazināšanai Veicot plānošanas dokumenta īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējumu, tika

analizēta iespējamā ietekme uz vidi.

Risinājumus negatīvo ietekmju uz vidi novēršanai un mazināšanai jāizvērtē un

jānosaka, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu (atbilstoši likumā „Par ietekmes uz vidi

novērtējumu” noteiktajam) konkrētām no plānošanas dokumenta izrietošām darbībām

(projektiem). Veicot paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējumu, jāizvērtē arī

darbības ietekme uz īpaši jūtīgajām dabas teritorijām (ĪADT, ūdensobjekti,

ģeomrfoloģiskie objekti).

Lai izvairītos no iespējamām negatīvām ietekmēm, jāpievērš uzmanība šādiem

aspektiem:

- atbilstoši likumdošanai jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra;



63

- jānodrošina plānoto kultūras un sporta infrastruktūras objektu tuvumā esošo

transporta plūsmu izvērtējums un optimizācija, jāizvērtē un jānovērš būtiskās

ietekmes uz vidi;

- jāveic monitorings un pētījumi gaisa piesārņojuma avotu precīzai noteikšanai

un uzraudzībai;

- jāveic plānotās infrastruktūras attīstības ietekmes izvērtējums, jāizvēlas tādi

infrastruktūras attīstības risinājumi, kas iespējami mazāk samazina dabas

pamatnes platības vai vērtību;

- jāveic monitorings un pētījumi par trokšņa līmeņiem satiksmes mezglu tiešā

tuvumā, plānojot ceļu un infrastruktūras objektu izvietojumu jāņem vērā

pētījumu rezultāti;

- lai samazinātu neorganizētā tūrisma negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi,

jāturpina darbs pie tūrisma objektu apsaimniekošanas plānu

uzlabošanas/atjaunošanas atbilstoši esošajai situācijai. Jāturpina tūristu taku,

atpūtas vietu, autostāvvietu uzlabošana. Jākontrolē atkritumu apsaimniekošana

tūrisma objektos un to tiešā tuvumā;

- jāsekmē velotransporta attīstība, efektīva sabiedriskā transporta attīstība, lai

mazinātu negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti kā arī nodrošinātu tūristu ērtu

piekļūšanu apskates objektiem;

- vides politikas realizācijas pasākumi- sabiedrības izglītošana un informēšana,

aktīvas vides aizsardzības pasākumu kampaņas, sabiedrības vides izglītības un

apziņas veicināšana;

- jāsamazina vides piesārņošanas iespējas, kur vien iespējams izvēloties

inovatīvus risinājumus un videi draudzīgas tehnoloģijas.

Applūstošajās teritorijās atbilstoši Aizsargjoslu likumam, „...aizliegts veikt teritorijas

uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus, izņemot:

a) īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku būvniecību;

b) esošo būvju renovāciju; c) kultūras pieminekļu restaurāciju;

d) transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju būvniecību, ūdensapgādes un

kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību,

enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību; e) peldvietu, eliņu, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu būvniecību,; g) valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu

stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību; h) biotopu apsaimniekošanai nepieciešamo īslaicīgas lietošanas būvju un dabas

tūrismam nepieciešamo skatu torņu, laipu u.tml. objektu būvniecību; i) inženieraizsardzības un hidrotehnisko būvju izbūvi esošās apbūves aizsardzībai pret

paliem vai plūdiem un stacionārās aizsardzības būves piesārņojuma aizturēšanai un

savākšanai;



64

j) teritorijas uzbēršanu "d", "e", "f", "g" un "i" apakšpunktos noteiktās būvniecības

īstenošanai;”.

10. Iespējamā pārrobežu ietekme Līgatnes novads atrodas Latvijas vidienē un teritorijas plānojumā nav paredzēta tādu

objektu būvniecība vai esošo paplašināšana, kā arī cita veida darbības, kuras varētu

ietekmēt kaimiņos esošo valstu teritorijas.

11. Monitoringa pasākumi Teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringa nepieciešamību nosaka 2004.gada

23.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz

vidi stratēģiskais novērtējums” ar grozījumiem līdz 2009.gada 10.novembrim.

Monitoringu veic ar nolūku konstatēt teritorijas plānojuma īstenošanas tiešo vai

netiešo ietekmi uz vidi un lai noteiktu plānojuma grozījumu izstrādāšanas

nepieciešamību.

Plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringu veic, lai konstatētu plānošanas

dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, vides pārskatā iepriekš

neparedzētu ietekmi uz vidi, kā arī, ja nepieciešams, izdarītu grozījumus plānošanas

dokumentā.

Plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringam izmanto valsts statistikas datus,

informāciju, kas iegūta, veicot vides monitoringu, kā arī citu informāciju, kas ir

pieejama izstrādātājam. Tā kā plānošanas dokumenta īstenošanas uzraudzību veic

pašvaldība, arī monitoringu nodrošina pašvaldība, nepieciešamības gadījumā

konsultējoties ar speciālistiem no Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta

reģionālās pārvaldes un citām atbildīgajām institūcijām.

Plānojuma izstrādātājs sastāda monitoringa ziņojumu un atzinumā par vides pārskatu

noteiktajā termiņā iesniedz to Vides pārraudzības valsts birojā. Monitoringa ziņojumā

apkopo pieejamo informāciju un ietver vismaz ar plānošanas dokumenta īstenošanu

saistīto vides stāvokļa izmaiņu un to tendenču raksturojumu.

Plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa ziņojums ietver plānošanas

dokumenta ieviešanas gaitā radīto ietekmju novērtējumu. Ziņojumā analizē jau

ieviesto politikas vai teritorijas attīstības pasākumu efektivitāti, nosakot ieviestā

risinājuma ietekmi uz apkārtējo vidi, sociālo sfēru, utt., kā arī izvērtējot, vai izvirzītie

mērķi ir veiksmīgi sasniegti. Ja tiek konstatēta negatīva ietekme uz vidi, izvērtējama

nepieciešamība veikt grozījumus plānošanas dokumentā, iestrādājot tajā ietekmju

samazināšanas pasākumus vai izstrādājot alternatīvus risinājumus. Monitoringa

pārskats plānošanas dokumenta īstenošanas beigu stadijā sniedz pamatinformāciju

jaunam plānošanas ciklam. Vides pārraudzības valsts birojs reizi gadā apkopo

iesniegtos monitoringa ziņojumus un iesniedz tos Latvijas Vides ģeoloģijas un

meteoroloģijas aģentūrā.

LR likums „Par vides aizsardzību” definē, ka vides monitorings ir sistemātiski vides

stāvokļa un piesārņojuma emisiju vai populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un

aprēķini, kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides politikas izstrādāšanai un

vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei.



65

Vides nacionālā monitoringa programma paredz novērojumus, lai konstatētu gaisa un

ūdens kvalitātes izmaiņas, dabas resursu izmaiņu tendences, kā arī saglabātu mūsu

teritorijai raksturīgās ainavas, augu un dzīvnieku sugas. Lai izvērtētu Teritorijas

attīstības īstenošanas monitoringu, nav paredzēts realizēt kādus īpašus monitoringa

pasākumus.

Monitoringa ziņojuma izstrādei izmantojami valsts monitoringa programmā iegūtie

dati un to apkopojumi.

Valsts monitoringa programmas galvenās sadaļas ir šādas:

1. Gaisa monitoringa programma;

2. Ūdeņu stāvokļa monitoringa programma, kas sastādīta atbilstoši Ūdens

apsaimniekošanas likuma prasībām;

3. Aizsargājamo teritoriju monitorings;

4. Augsnes un zemes virsmas apauguma monitoringa programmā ietilpst zemes

virsmas apauguma un augsnes kvalitātes monitorings;

5. Lauksaimniecības noteces monitorings tiks realizēts, lai varētu noteikt

lauksaimnieciskās darbības un piesārņojuma ietekmi uz ūdeņu kvalitāti;

6. Bioloģiskās daudzveidības monitorings. Programma ir sadalīta vairākos līmeņos un

paredz bioloģiskās daudzveidības monitoringa veikšanu visā Latvijas teritorijā.

Lai sastādītu monitoringa ziņojumu, ieteicams ņemt vērā šādus indikatorus:

1. Indikatori, ko tieši ietekmē teritorijas plānojuma ieviešana:

a) Vai īstenotas Līgatnes novada dabas resursu politikas vadlīnijas;

b) Vai īstenotas Līgatnes novada mežu un mežsaimniecības politikas vadlīnijas;

c) Vai īstenotas Līgatnes novada atkritumu apsaimniekošanas politikas

vadlīnijas;

d) Vai īstenotas Līgatnes novada vides kvalitātes politikas vadlīnijas;

e) Vai šo un visu pārējo Līgatnes novada politikas vadlīniju ieviešana nav

radījusi pastiprinātu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, bioloģisko daudzveidību,

cilvēku veselību, sociālo sfēru.

2. Indikatori, kurus teritorijas plānojuma ieviešana ietekmē kā viens no faktoriem. Šeit

var minēt dažādus vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības indikatorus, par

kuriem dati iegūstami no valsts vides monitoringa sistēmas, kā arī vietējo pašvaldību

teritoriju plānojumu īstenošanas rezultātus.

2.1. Monitoringa dati:

a. Virszemes ūdeņu kvalitāte;

b. Zivju resursi;

c. Bioloģiskā daudzveidība – izmantojot datus par monitoringu Natura

2000 vietās un fona monitoringa datus;

d. Augšņu kvalitāte;

e. Pazemes ūdeņu kvalitāte.

2.2. Īstenotie pasākumi vides kvalitātes uzlabošanai:

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu skaits/kapacitātes (pieaugums);

Attīrīto notekūdeņu apjoma pieaugums attiecībā pret kopējo

notekūdeņu apjomu;



66

Atkritumu savākšanas sistēmas pilnveidošana;

Šķiroto atkritumu apjoma pieaugums attiecībā pret kopējo atkritumu apjomu;

Nav reģistrēti jauni smakas izdaloši objekti, situācijas uzlabojums esošajos;

Cauruļvadu avāriju skaita samazināšanās;

Apmežotās platības, ha (tai skaitā ar lapu kokiem, jo īpaši cietajiem

o lapu kokiem);

Iekārtotās peldvietas;

Izveidotās dabas takas, veloceliņi, gājēju celiņi, km.

Lai konstatētu Līgatnes novada teritorijas plānojuma īstenošanas radīto tiešo vai

netiešo ietekmi uz vidi, pašvaldībai, izmantojot valsts vides monitoringa un citus

pieejamos datus, jāveic teritorijas plānojuma realizācijas novērtējums un divas reizes

plānošanas periodā (2018. un 2022.gadā ) jāizstrādā monitoringa ziņojums.

Kopsavilkums Vides pārskats sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 23.03.2004. noteikumiem

Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”

18.11.2009. redakcijā un Vides pārraudzības valsts biroja 2012.gada 6.marta lēmumu

Nr.22 „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”

(pielikumā).

Vides pārskats sagatavots plānošanas dokumentam – Līgatnes novada teritorijas

plānojums 2012.–2023.gadam, kurā ir dots vispārējs Līgatnes novada dabas resursu un

sociāli ekonomiskās situācijas raksturojums un novada plānotās darbības minētajā

laika posmā.

Līgatnes novada teritorijas plānojums ir izstrādāts 12 gadu periodam un tas sagatavots

saskaņā ar „Teritorijas plānošanas likumu” (22.05.2002.) (pēc 01.12.2011. saskaņā ar

Teritorijas attīstības plānošanas likumu (13.10.2011.), MK noteikumiem Nr.1148

„Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (06.10.2009.), kā arī, ievērojot

citus saistošos normatīvos aktus.



centrālajā daļā, Gaujas nacionālā parka teritorijā 72 km attālumā no Rīgas un 30 km

attālumā no Cēsīm.

Teritorijas plānojums sastāv no rakstveida daļas (Paskaidrojuma raksts, Teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumi, Pārskats par Teritorijas plānojuma izstrādi) un

grafiskās daļa.

Līgatnes novads ir pašvaldība Vidzemē, kurā apvienota Līgatnes pilsēta un Līgatnes


pagasts ar Augšlīgatnes, Ķempju, Ratnieku un Skaļupju ciemiem. Līgatnes novada

kopējā teritorijas platība ir 16700,1 ha.

Starp lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm dominējošās ir aramzemes, kas

aizņem 4369,8 ha (76,3%), ganības aizņem 903,1 ha (15,8%), augļu dārzi 270,9 ha

(4,7%), bet pļavas 182,9 ha (3,2%) no visām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm.



67

Gada nokrišņu summa ir 705 -788 mm. Nokrišņiem visbagātākais mēnesis ir jūlijs

(100 - 104 mm), vismazāk nokrišņu (26 - 36 mm) ir februārī. Gada vidējā temperatūra

ir 5°C. Visaukstākie mēneši - janvāris un februāris ar vidējo gaisa temperatūru -6°C.

Vissiltākais mēnesis ir jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru 17°C, aktīvo temperatūru

summa ap 18oC.

Novada austrumu daļa atrodas Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu

daļā, kur reljefs ir izteikti paugurains. Pauguraine izveidojusies uz pamatiežu virsas

Vidzemes pacēluma, kas ir saposmota. Izplatītākās zemes virsas absolūtā augstuma

atzīmes ir robežās no 100 līdz 125m. Novada ziemeļrietumu mala atrodas Gaujas

senlejā.

Procesi, kas saistīti ar upju ģeoloģisko darbību vērojami gan Gaujas, gan Līgatnes,

gan Vildogas ielejās. Līgatnes pilsētā vislielākā intensitāte ir novērojama noslīdeņu

procesiem, kas pārveido Līgatnes upes krastus un nogāžu profilus. Kreisās nogāzes

noslīdeņi ir salīdzinoši lielāki. Gravu augšdaļās un Līgatnes upes krastos vietām

vērojami lineāri, svaigi īslaicīgu ūdensteču (lietus un atkušņu ūdeņu) izraisīti erozijas

iegrauzumi.

Ievērojamākās pārpurvotās platības pagasta teritorijā ir Sudas – Zviedru purva rajonā.

Atsevišķās vietās vērojamas karsta procesu izpausmes. Karsta procesu veidotās

reljefa formas sastopamas vietās, kur zem neliela biezuma (parasti ne vairāk kā 5-8 m)

ieguļ Pļaviņu svītas dolomīti. Šāds iecirknis atrodas pie Augšlīgatnes ciema R

robežas, Augšlīgatnes ciema centrālajā daļā, kā arī ciema D pie Briņķu mājām.

Kā celtniecībai nosacīti labvēlīgs rajons noteikts gravu saposmotais paugurainais

reljefs, un Līgatnes upes virspalienes terase un nogāžu rajoni ar stāvumu 10 - 20%.

Pie celtniecībai nelabvēlīgiem rajoniem pieskaitāma Gaujas paliena un zemās,

applūstošās terases, stāvās Līgatnes upes senlejas nogāzes, kā arī gravas un pauguru

stāvās nogāzes.

Novadā nopietna problēma ir latvāņi, tomēr piedāvāto atbalstu lauksaimniekiem

latvāņu apkarošanā daudzi nevar izmantot, jo ir noteikts minimālās atbalstāmās

platības ierobežojums 5 ha. Koplietošanas meliorācijas sistēma netiek kopta,

aizauguši grāvji, tiek zaudētās labas zemes. Novadā bebri ir sagrāvuši meliorācijas

sistēmas. Tās ir nepieciešams atjaunot.

Līgatnes novadā zeme zem ūdeņiem kopumā aizņem 260,8 ha (1,6%) no novada

kopplatības.

Gauja veido daļu novada Z robežu (~17 km garumā) un Līgatnes pilsētas Z robežu

(~3,4 km garumā). Gauja ir lašveidīgo zivju ūdeņi. Amatai no Kliģenes līdz grīvai,

Līgatnei, Vildogai, Skaļupei un Kumadai ir noteiktas kā lašveidīgo ūdeņu tips. Kā

ievērojams drauds ūdens ekosistēmām noteikti minama malu zvejniecība. Līgatnes

novadā ir daudz virszemes ūdeņu, un esošajam ūdenstilpju un ūdensteču

izvietojumam ir neaizvietojama ainaviskā vērtība, kā arī tie ir būtisks rekreācijas

resurss. Vienlaicīgi, vasarās neorganizēta atpūtnieku plūsma rada draudus ūdenstilpņu



68

krastu ekosistēmai un paaugstinās ūdens bakterioloģiskais piesārņojums. Šobrīd plašs

ūdensteču un ūdenstilpju piesārņojums novada teritorijā nav konstatēts.

Pēc meliorācijas kadastra datiem novadā ir 24 meliorācijas objekti ar kopējo

meliorēto platību 3518 ha (61% no visām novada lauksaimniecībā izmantojamām

zemēm).

Purvi aizņem 1770.6 ha (11%) novada kopplatības un veidojušies teritorijas

dienvidrietumos (Sudas purvs), bet vairāki mazāki purvi arī austrumu daļā –

Jānīšpurvs, Kaparpurvs, Žuburu, Lūsaru un Siena purvs. Novada dienvidrietumos

atrodas plašais Sudas– Zviedru purvs. Tā platība 2575 ha (kopā ar teritoriju Mores

pagastā). 2339 ha aizņem augstais purvs, 188 ha – pārejas purvs, 48 ha – zemais

purvs. Sudas purva centrālajai daļai noteikts dabas rezervāta režīms, bet D daļā -

dabas lieguma režīms.



(„Līgatne”). Neviena no atradnēm šobrīd netiek izmantota.

Pēc VZD datiem Līgatnes novadā uz 01.01.2011. meži aizņēma 7620,9 ha teritorijas,

kas sastāda 45,6% no visas novada kopplatības. Līgatnes novadā dominējošie ir

mīkstie skuju koki, kas aizņem 57,7% no visām mežaudžu platībām, pēc tam seko

mīkstie lapu koki, kas aizņem 41,1% no visām platībām.

Līgatnes novadā pastāv 5 centralizētās ūdensapgādes sistēmas (1 Līgatnes pilsētā, 4

Līgatnes pagastā). Kopējais ūdens ieguves avotu (artēzisko urbumu) skaits ir 11, no

kuriem izmantoti tiek 10. Plānots, ka 2012. gadā tiks uzsākta ūdenssaimniecības

projekta trešā kārta, kur paredzēta pilsētas dzeramā ūdens maģistrāles izbūve uz

Spriņģu dzīvojamo mikrorajonu un to savienošana ar Ķempju tīklu. Ir paredzēts

uzsākt projektu „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Līgatnes novada

„Skaļupēs” (ERAF)”, kura ietveros plānots Skaļupju iedzīvotājiem un uzņēmumiem

nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Projekta ietvaros tiks rekonstruēti ūdensvadi ~

760m, izbūvēti hidranti. Projektu plānots pabeigt līdz 2013.gada septembrim.

Kopējo Līgatnes novada kanalizācijas infrastruktūru veido 19.59 km plašs

kanalizācijas tīkls, 12 kanalizācijas sūkņu stacijas, no kurām 5 atrodas Līgatnes

pilsētā, un 7 Līgatnes pagastā, 4 notekūdeņu attīrīšanas stacijas (2 atrodas Līgatnes

pilsētā ar jaudu 100 un 77 m3/dnn un 2 – Līgatnes pagastā ar jaudu 250 un 200

m3/dnn). Novadā ir 3 centralizētās kanalizācijas sistēmas – 2 Līgatnes pilsēta un 1

Līgatnes pagastā. Paredzēts uzsākt projektu „Ūdenssaimniecības pakalpojumu

attīstība Līgatnes novada „Skaļupēs” (ERAF)”, kura ietveros plānots Skaļupes

iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošināt notekūdeņu attīrīšanu. Projekta ietvaros

tiks rekonstruēti kanalizācijas tīkli ~ 755m, rekonstruēta NAI. Projektu plānots

pabeigt līdz 2013.gada septembrim.

Papīrfabrikas „Līgatne” teritorija atrodas katlu māja, mehāniskā darbnīca ar

akumulatoru lādēšanas iecirkni, ka arī mehāniskā iecirkņa metinātava. Šie ir galvenie

emisijas avoti Līgatnē. Emisiju avots ir arī papīrmašīnas un papīra sagriešanas

iekārtas, kuru darbības rezultāta rodas putekļi. Gaisa kvalitāti lauku teritorijā



69

galvenokārt ietekmē emisija no autotransporta un no apkures rezultātā radītajiem

izmešiem. Netiek apkopoti dati par piesārņojuma daudzumu no individuālo māju

apkures, lauksaimnieciskās darbības, minerālmēslu un pesticīdu lietošanas,

celtniecības un remontu darbiem. Kopumā atmosfēras kvalitāte Līgatnes novadā var

raksturot kā labu un atbilstošu normatīvu prasībām, līdz ar to gaisa kvalitāte novadā

nav atzīmējama kā vides problēma.

Līgatnes novada dome nodrošina atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu Līgatnes

novadā. Saimniecisko darbību nodrošina Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

„Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (SIA ZAAO), kas

savāktos atkritumus nogādā cieto sadzīves atkritumu noglabāšanas poligonā „Daibe”

Pārgaujas novadā. Novada teritorijā līdz 2001.gadam atradās atkritumu izgāztuve

„Garteči” 2 ha platībā, kas 2004.gadā ir slēgta un rekultivēta.

Bīstamos atkritumus Līgatnes novadā nenozīmīgos daudzumos rada Līgatnes

rehabilitācijas centrs. Atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai centram ir noslēgta

vienošanās par šo atkritumu apsaimniekošanu ar specializētu firmu.

Līgatnes novadā ir reģistrētas trīs potenciāli piesārņotās vietas:

- SIA „Papīrfabrika „Līgatne”, kurā notiek papīra un kartona ražošana

(reģistrācijas Nr. 42115/4206);

- SIA „Pīlādži-2” kokapstrādes iekārta (reģistrācijas Nr.42628/4471);

- SIA „Kalna Rauduvītes” kokapstrādes iekārta „Sidrabos” (reģistrācijas Nr.

42628/4529).

Novadā tūrisma sekmēšanai ir ierādīta nozīmīga vieta, un šīs nozares attīstības

vadlīnijas ir sagatavotas ciešā sadarbībā ar Gaujas nacionālā parka administrāciju.

Galvenie novada apskates objekti - Vienkoču parks, koka karošu darbnīca,

smilšakmens, alas, Līgatnes dabas parks, rehabilitācijas centrs, padomju slepenais

bunkurs.

Līgatnes novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A2 Rīga – Sigulda –

Igaunijas robeža (Veclaicene). Šis ceļš nodrošina satiksmi starp Līgatni, Rīgu un

Cēsīm. Pēc Latvijas Valsts ceļu datiem Līgatnes novadu šķērsojošais ceļa posms ir

labā stāvoklī, un 7 valsts vietējie autoceļi. Kopējais pašvaldības ceļu garums novadā ir

95,135 km, no kuriem 4,485 km atrodas Līgatnes pilsētas teritorijā, bet 90,650 km

pārējā novada teritorijā. Ar meža tehniku tiek ievērojami bojāti valsts un pašvaldības

ceļi. To uzturēšanai pie šādām slodzēm novadam nav atbilstoši līdzekļi.

Problemātiska ir nokļūšana uz Ratniekiem – gan sliktā ceļu stāvokļa dēļ, gan

ierobežotās autobusa satiksmes dēļ.

Līgatnes novadā ir identificēti šādi riskus radoši objekti:

- Valsts nozīmes autoceļš A2 Rīga – Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene), un

- maģistrālie gāzes vadi.

Novada teritorijas Z daļa var tikt appludināta Gaujas upei izejot no krastiem pie

stiprām lietusgāzēm vai sniegputeņiem, kā arī pavasaru palu laikā, veidojoties ledus

aizsprostojumiem. Teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi desmit gados

netiek plānota perspektīvā apbūve.



70

Novada Teritorijas plānojumā nav paredzētas darbības, kas varētu radīt teritorijas

degradāciju.

Gaujas Nacionālā parka teritorijā ietilpst visa Līgatnes pilsētas teritorija (aizņem tikai

0,77 % no kopējās parka teritorijas) un lielākā pagasta daļa. Nacionālā parka teritorijā

izdalītas piecas funkcionālās zonas, no kurām novada teritorijā iekļautas:

dabas rezervāta zona (Sudas purva rezervāts, Nurmuižas gravu rezervāta Z

daļa, Roču meža rezervāta D daļa),

dabas lieguma zona (Gaujas senielejas lieguma daļa, Amatas ielejas lieguma

daļa, Sudas purva Ratnieku liegums),

ainavu aizsardzības zona (Ķempju aizsargājamā ainava, Eglaines aizsargājamā

ainava, Vildogas aizsargājamā ainava),

kultūrvēsturiskā zona (Līgatnes – Ķempju kultūrvēsturiskā teritorija),

neitrālā zona (Līgatnes blīvi apdzīvotās teritorijas daļa un Augšlīgatnes blīvi

apdzīvotā teritorija).

Anfabrikas klintis ir Valsts nozīmes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas

piemineklis. Lustūzis atrodas Līgatnes upes labajā krastā un ir ģeoloģiskais un

ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis. Spriņģu iezis (ģeoloģiskais un

ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis) atrodas Gaujas kreisajā krastā starp Skaļupēm

un Līgatni, 250 m augšpus Līgatnes ietekai. Arī Elpju iezis un Vecandrijāņu klintis,

Tītmaņu iezis un Zanderu dolomīta alas ir ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas

pieminekļi.

Līgatnes novadā atrodas 9 mikroliegumi, 2 no tiem izveidoti nogāžu un gravu

mežiem, 2 primāriem mežiem upju meandru lokos, 3 daudzgadīgajai mēnesenei, 1

Brauna cietpapardei un 1 Tūbainajai bārkstlapei.

Novadā ir izdalītas 4 bioloģiski vērtīgo pļavu teritorijas. Novadā ir reģistrēti 6

dižkoki.

Kopējā sertificētā bioloģiskā lauksaimniecība Līgatnes novadā tiek realizēta 398.13

ha platībā. No tiem 114.68 ha ir uzsākts saimniekot bioloģiski, bet 283.45 ha ir

bioloģiskas platības.

Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojumā kā novada nozīmes centri

(3.līmenis) ir noteikti Līgatnes pilsēta un Augšlīgatnes ciems. Par nozīmīgākajām

apdzīvotajām vietām Līgatnes novadā uzskatāmas Līgatnes pilsēta, kurā dzīvo 30,4%

no visiem novada iedzīvotājiem un Augšlīgatnes ciems, kurā dzīvo 39% no visiem

novada iedzīvotājiem.

Teritorijas plānojums paredz, ka blīvā apbūve un ekonomiskās aktivitātes galvenokārt

tiek koncentrētas pilsētas un ciemu teritorijās un to tiešā tuvumā, maksimāli

izmantojot esošo ceļu infrastruktūru un inženiertīklus. Augšlīgatnē arī turpmāk tiks

koncentrētas un attīstītas pakalpojumu un darījumu iestādes, ražošanas uzņēmumi, kā

arī tiks paplašināta dzīvojamā apbūve.



71

Skaļupju ciems arī turpmāk tiks attīstīts kā sabiedriskais centrs un tā nākotne ir

saistāma ar rehabilitācijas centra „Līgatne” attīstību.

Ratnieku ciems arī nākotnē kalpos kā sabiedriskais centrs. Arī turpmākā ciema

attīstība saistīta ar Latvijas Universitātes Konferenču un atpūtas kompleksu

„Ratnieki”.

Ķempju ciema apbūvi raksturo individuālās dzīvojamās mājas, kas celtas padomju

saimniecības laikā ap Ķempju muižu.

Teritorijas plānojums paredz veidot pēc iespējas kompaktas apbūves teritorijas, lai

maksimāli tiktu saglabātas gan dabas teritorijas, gan meži, gan vērtīgās

lauksaimniecības zemes, kā arī racionāli tiktu izmantots esošais ceļu tīkls un

inženiertehniskais nodrošinājums. Teritorijas plānojumā ir paredzēts saglabāt esošo

Līgatnes pilsētas robežu, savukārt ciemu robežas ir precizētas izmantojot Vidzemes

plānošanas reģiona teritorijas plānojuma 2007.-2027. III daļas vadlīnijās noteiktos

kritērijus.

Līgatnes novada teritorijas plānojums neapdraud vides aizsardzībai būtiskas

teritorijas, gluži pretēji, tā īstenošana ne vien ievēro LR likumdošanā noteiktās īpaši

aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000 teritorijas) un mikroliegumus, bet

reglamentē arī šajās teritorijās neiekļauto, bioloģiski vērtīgo vietu izmantošanu, kur

apbūve nav primārais teritorijas izmantošanas veids un saskaņā ar apbūves

noteikumiem ir ierobežota.

Lai nākotnē nodrošinātu labāku pilsētas sasniedzamību un saistību ar teritorijām

Gaujas labajā krastā, tiek plānota tilta būvniecība pār Gauju. Teritorijas plānojumā

tiltam ir rezervēta vieta Gaujas ielas galā.

Lai nodrošinātu gājēju drošību un uzlabotu Augšlīgatnes ciema funkcionālo sasaisti,

perspektīvē būtu nepieciešama gājēju pārejas pār dzelzceļu izbūve dzelzceļa sliežu

šķērsošanai - pie Sporta un Stacijas ielu krustojuma.

Teritorijas plānojumā tiek rezervēta vieta autoceļa A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas

robeža (Veclaicene) paplašināšanai Augšlīgatnē.

Komunālās saimniecības darbība novadā galvenokārt saistīta ar trim pamatvirzieniem

– ūdens apgādi, kanalizācijas saimniecību un siltumapgādi.

Teritorijas plānojumā tiek saglabātas neskartās daba teritorijas, zaļie koridori un

nodrošināta publiska pieejamība ūdeņiem. Dabas teritorijas, to saglabātība un

pieejamība nākotnē būs viens no galvenajiem dzīves vides augstas kvalitātes

rādītājiem. Līgatnes novada teritorijā ir 12 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi,

kuru aizsardzību nosaka likumdošana.

Teritorijas plānojumā tiek maksimāli saglabātas lauksaimniecības teritorijas, paredzot

tajās arī daudzveidīgu darbību - pamatfunkcijas nodrošināšanai nepieciešamos

ražošanas objektus, tai skaitā lauksaimniecības un lopkopības produkcijas pārstrādes



72

uzņēmumus, kokapstrādes uzņēmumus, sabiedriskās un komerciestādes, kā arī

viensētas.

Daļa no lauksamniecības zemēm netiek apstrādātas un pilnībā apsaimniekotas, tās

aizaug ar krūmiem un nezālēm. Līdz ar to teritorijas plānojumā ir paredzēts, ka

neizmantojamās lauksaimniecības zemes iespējams apmežot.

Līgatnes novada teritorijas zonējums ir izstrādāts atbilstoši novada attīstības

pašvaldības redzējumam un tas ir saskaņots ar Gaujas nacionālā parka pārstāvjiem.

Līgatnes novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumos ir nodefinētas aizliegtās darbības visās teritorijās, kuru neievērošana rada

tiešās negatīvās ietekmes:

Nevienā teritorijā netiek atļauta tāda zemes, ēku, būvju vai kādas to daļas

izmantošana, kas rada būtisku piesārņojumu un neatbilst vides aizsardzības un

sabiedrības veselības vides kvalitātes prasībām, kā arī var apgrūtināt vai

apdraudēt sabiedrisko drošību un dzīvību ar uguns briesmām, troksni, smaku,

pārmērīgu dūmu daudzumu u.tml.

Piesārņotās teritorijās jauna būvniecība un tās izmantošana pieļaujama tikai

pēc teritorijas rekultivācijas, izņemot īslaicīgas lietošanas būves teritorijas

attīrīšanai.

Aizliegts izmantot jebkādus ceļojuma treilerus, kravas konteinerus un

vagoniņus kā pastāvīgas dzīvojamās telpas vai citai pastāvīgai lietošanai,

izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss vai speciāli

labiekārtotos kempingos

Bez tam nevienā teritorijā nav atļauts:

izmantot teritoriju veidos, kas pārkāpj normatīvo aktu prasības;

izvietot ēkas un būves aizsargjoslās un tauvas joslā, ja tas ir pretrunā ar

„Aizsargjoslu likumu”, „Zvejniecības likumu” un Teritorijas plānojumu;

ierīkot karjerus būvmateriālu, derīgo izrakteņu un augsnes iegūšanai

komerciālos nolūkos, izņemot teritorijas plānojumā paredzētajās vietās un

tajās funkcionālajās zonās, kurās to atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai

pieļauj atļautā izmantošana;

novietot, savākt un/vai glabāt nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, ja

vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un

ierīkota metāllūžņu savāktuvei vai iekļauta ēkā;

vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, metāllūžņus un būvgružus, ja vien šim

nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta, ierīkota vai

iekļauta ēkā;

izmantot zemi, ēkas un būves, pirms nav novērsts esošais vides piesārņojums.

Paredzētā tilta izbūvei pār Gauju ir nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes uz vidi

novērtējumu.

Plānošanas dokumenta īstenošana radīs pozitīvu ietekmi uz vidi, jo paredzēts sakārtot

vides infrastruktūru, regulēt novada attīstību ievērojot vides aizsardzību regulējošo

normatīvo aktu prasības. Teritorijas plānojums paredz sakārtot un uzlabot

ūdensapgādes, kanalizācijas un transporta tīkla infrastruktūru, tādējādi samazinot



73

dabas resursu patēriņu (ūdens zudumus), piesārņojumu (notekūdeņi, saules kolektors)

un uzlabojot drošību un avāriju risku (autotransports). Pozitīvi vērtējamas vadlīnijas,

kas atbalsta zaļo teritoriju saglabāšanu, kultūras pieminekļu saglabāšanu, tūrisma

attīstību, videi draudzīgu alternatīvu energoresursu izmantošanu.

Ņemot vērā to, ka izstrādātais teritorijas plānojums neparedz vairākus teritorijas

izmantošanas veidu risinājumus, t.i., nav paredzēta alternatīva plānojuma izstrāde, par

vienīgo alternatīvu Līgatnes novada teritorijas plānojumam varētu uzskatīt „nulles”

alternatīvu, kad tiek saglabāta teritorijas pašreizējā situācija un šobrīd noteiktās

aizsargjoslas un zonējums.

Ja apstiprinātais teritorijas plānojums tiek īstenots ievērojot vides politikas mērķus,

valsts normatīvajos aktos noteiktās prasības, plānojuma teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumus, kā arī risinājumus negatīvo ietekmju novēršanai un mazināšanai,

tad izstrādātais plānojums ir piemērotākā alternatīva.

Lai novērstu plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmi, jāīsteno esošajos

dabas aizsardzības plānos noteiktie aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi.

Plānošanas dokumenta īstenošanai paredzama pozitīva ietekme uz dabas teritorijām,

proti, teritorijas attīstība plānota, veicinot videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu,

rekreācijas teritoriju labiekārtošanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu, vides

prasībām atbilstošas infrastruktūras attīstību u.c. Izvērtējot plānošanas dokumentu, var

secināt, ka tiešu negatīvu ietekmi paredzētais plānojums neradīs, ja uzdevumu

īstenošanas gaitā tiks ievēroti aizsargājamo teritoriju aizsardzību nodrošinošo

normatīvo aktu prasības, kā arī citu vides aizsardzības jautājumus, būvniecību,

lauksaimniecību, mežsaimniecību, derīgo izrakteņu ieguvi u.c. jautājumus regulējoši

normatīvie akti un tajos ietvertās vides aizsardzības prasības.

Tā kā izstrādājot un realizējot Līgatnes novada teritorijas plānojumu netiek paredzēts,

ka tiks negatīvi ietekmētas Natura 2000 teritorijas, tad kompensējošie pasākumi

atbilstoši spēkā esošai likumdošanai nav nepieciešami.

Lai izvairītos no iespējamām negatīvām ietekmēm, jāpievērš uzmanība šādiem

aspektiem:

- atbilstoši likumdošanai jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra;

- jānodrošina plānoto kultūras un sporta infrastruktūras objektu tuvumā esošo

transporta plūsmu izvērtējums un optimizācija, jāizvērtē un jānovērš būtiskās

ietekmes uz vidi;

- jāveic monitorings un pētījumi gaisa piesārņojuma avotu precīzai noteikšanai

un uzraudzībai;

- jāveic plānotās infrastruktūras attīstības ietekmes izvērtējums, jāizvēlas tādi

infrastruktūras attīstības risinājumi, kas iespējami mazāk samazina dabas

pamatnes platības vai vērtību;

- jāveic monitorings un pētījumi par trokšņa līmeņiem satiksmes mezglu tiešā

tuvumā, plānojot ceļu un infrastruktūras objektu izvietojumu jāņem vērā

pētījumu rezultāti;

- lai samazinātu neorganizētā tūrisma negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi,

jāturpina darbs pie tūrisma objektu apsaimniekošanas plānu

uzlabošanas/atjaunošanas atbilstoši esošajai situācijai. Jāturpina tūristu taku,



74

atpūtas vietu, autostāvvietu uzlabošana. Jākontrolē atkritumu apsaimniekošana

tūrisma objektos un to tiešā tuvumā;

- jāsekmē velotransporta attīstība, efektīva sabiedriskā transporta attīstība, lai

mazinātu negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti, kā arī nodrošinātu tūristu ērtu

piekļūšanu apskates objektiem;

- vides politikas realizācijas pasākumi- sabiedrības izglītošana un informēšana,

aktīvas vides aizsardzības pasākumu kampaņas, sabiedrības vides izglītības un

apziņas veicināšana;

- jāsamazina vides piesārņošanas iespējas, kur vien iespējams izvēloties

inovatīvus risinājumus un videi draudzīgas tehnoloģijas.

Teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringa nepieciešamību nosaka 2004.gada

23.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz

vidi stratēģiskais novērtējums” ar grozījumiem līdz 2009.gada 10.novembrim.

Monitoringu veic ar nolūku konstatēt teritorijas plānojuma īstenošanas tiešo vai

netiešo ietekmi uz vidi un lai noteiktu plānojuma grozījumu izstrādāšanas

nepieciešamību. Plānojuma izstrādātājs sastāda monitoringa ziņojumu un atzinumā

par vides pārskatu noteiktajā termiņā iesniedz to Vides pārraudzības valsts birojā.

Monitoringa ziņojumā apkopo pieejamo informāciju un ietver vismaz ar plānošanas

dokumenta īstenošanu saistīto vides stāvokļa izmaiņu un to tendenču raksturojumu.

Lai konstatētu Līgatnes novada teritorijas plānojuma īstenošanas radīto tiešo vai

netiešo ietekmi uz vidi, pašvaldībai, izmantojot valsts vides monitoringa un citus

pieejamos datus, jāveic teritorijas plānojuma realizācijas novērtējums un vismaz vienu

reizi plānošanas periodā (2016.gada beigās) jāizstrādā monitoringa ziņojums.



75

Izmantotā literatūra

1. Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns 2010.-2015.gadam,

2009.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

2. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007. - 2013.gadam

3. Līgatnes pagasta attīstības programma (2005.-2017.)

4. Līgatnes pilsētas teritorijas plānojums 2007. - 2019.gadam

5. Līgatnes novada attīstības programma 2012.–2018. gadam (projekts)

6. Līgatnes novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam (projekts)

7. Līgatnes pagasta teritorijas plānojums 2006.- 2018.gadam ar grozījumiem

8. Latvijas daba. Enciklopēdija. R., 1994.

9. Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums. I daļa. Esošā

situācija, 2007

10. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskats Vides politikas

pamatnostādņu 2009.–2015.gadam projektam, Vides ministrija, Rīga, 2008

11. Valsts civilās aizsardzības plāns (apstiprināts ar 09.08.2011. MK rīkojumu

Nr.369)

12. Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007. -2027.gadam

13. Ziņojums par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību 2010.gadā, VSIA

„Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”,2011

14. http://www.gnp.lv/

15. http://meteo.lv

16. http://oas.vdc.lv:7779/p_ppv.html

17. www.vzd.gov.lv

http://meteo.lv/

http://oas.vdc.lv:7779/p_ppv.html

http://www.vzd.gov.lv/



76

PIELIKUMI



77

1.pielikums



78



79



80



81

Vides pārskats par Līgatnes novada teritorijas 2012 ... planojums 1 redakcija/tp... · Līgatnes...

Documents

Transcript of Vides pārskats par Līgatnes novada teritorijas 2012 ... planojums 1 redakcija/tp... · Līgatnes...