Valsts fond ēto pensiju sh ēmas l īdzek ļu ieguld ījumu pl ... · VALSTS FOND ĒTO PENSIJU SH...

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāns “Daugava”

2009. gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu prasībām un Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kurus apstiprinājusi Eiropas Savienība, un neatkarīgu revidentu ziņojums

VALSTS FONDĒTO PENSIJU SHĒMAS L ĪDZEKĻU IEGULD ĪJUMU PLĀNS “D AUGAVA ” 2009. GADA PĀRSKATS

22

SATURS

Informācija par Plānu 3 Līdzekļu pārvaldītāja ziņojums 4 Paziņojums par līdzekļu pārvaldītāja vadības atbildību 5 Turētājbankas ziņojums 6 Finanšu pārskati:

Aktīvu un saistību pārskats 7 Ienākumu un izdevumu pārskats 8 Neto aktīvu kustības pārskats 9 Naudas plūsmas pārskats 10 Finanšu pārskatu pielikumi 11 – 26

Neatkarīgu revidentu ziņojums 27


3

Inform ācija par Plānu Ieguldījumu plāna nosaukums: DAUGAVA (turpmāk – Plāns) Juridiskais statuss: Plāns ir izveidots saskaņā ar “Valsts fondēto pensiju

likumu”

Līdzekļu pārvaldītāja nosaukums: AS “NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība” (turpmāk – Sabiedrība),”

Līdzekļu pārvaldītāja juridiskā adrese un tā izpildinstitūcijas atrašanās vieta:

E. Birznieka-Upīša iela, 21 Rīga, LV-1011 Latvija

Līdzekļu pārvaldītāja dibināšanas datums: 1998. gada 24. septembris Līdzekļu pārvaldītāja vienotais reģistrācijas numurs: 4000 341 1599 Licences valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai izsniegšanas datums: 2002. gada 4. oktobris Licences valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai numurs: 06.03.02.09.099/207 Līdzekļu pārvaldītāja valdes locekļi, to ieņemamie amati:

Ojārs Skudra Valdes priekšsēdētājs

Pēteris Kadišs Valdes loceklis

Plāna pārvaldnieks, tā ieņemamais amats un ar Plāna pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi:

Ģirts Veģeris Plāna pārvaldnieks rīkojas ar Plāna līdzekļiem saskaņā ar Plāna prospektu

Turētājbanka: AS ”NORVIK Banka” Pārskata gads: 2009. gada 1. janvāris – 2009. gada 31. decembris Iepriekšējais pārskata gads: 2008. gada 1. janvāris – 2008. gada 31. decembris

Revidenti un to adreses: SIA Deloitte Audits Latvia

Grēdu iela 4a LV-1019, Rīga Latvija

Inguna Staša Latvijas Republikas zvērināta revidente Sertifikāta Nr. 145


4

L īdzekļu pārvald ītāja ziņojums Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna „Daugava” neto aktīvi 2009. gadā pieauga par 43.7 procentiem, gada beigās sasniedzot 10.0 miljonus latu, bet plāna dalībnieku skaits pārsniedza 23 tūkstošus. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna „Daugava” daļas vērtība 2009. gadā pieauga par 8.8 procentiem un ieguldījumu darbības rezultātā gūtā neto peļņa sasniedza 794.1 tūkstoti latu.

Uz 2009. gada beigām termiņnoguldījumi kredītiestādēs sastādīja 31.3% no Plāna aktīviem, korporatīvajās obligācijās bija ieguldīti 9.8% no Plāna aktīviem, Latvijas valsts parādzīmēs 30.5% no Plāna aktīviem, ieguldījumu fondu ieguldījumu daļās 0.4% no Plāna aktīviem, bet pārējie Plāna līdzekļi glabājās norēķinu kontā Turētājbankā.

Kopējās Plāna līdzekļu pārvaldīšanas izmaksas 2009. gadā sastādīja Ls 132 307. Atlīdzība ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai sastādīja - Ls 114 057, atlīdzība Turētājbankai attiecīgi - Ls 15 875, bet pārējie darbības izdevumi - Ls 2 375. Plāna pārvaldīšanas izdevumi atbilst Plāna prospektā noteiktajiem.

Visa 2009. gada garumā saglabājās augstas Latvijas valsts parādzīmju un latu depozītu likmes, kā arī būtiski pieauga attīstības valstu valdību un korporatīvo eirobligāciju cenas, kuru dēļ tika ciesti zaudējumi 2008. gadā. Uzskatām, ka sliktākais pasaules finanšu tirgiem saistībā ar 2008 – 2009. gada likviditātes krīzi ir jau aiz muguras, tomēr zināma nestabilitāte un neskaidrība par turpmāko tirgus virzību saglabājas. Tāpēc, nākamajā gadā plāna pārvaldnieks plāno turpināt realizēt piesardzīgu ieguldījumu politiku, lielāko daļu no jauna saņemto līdzekļu izvietojot banku depozītos un Latvijas valsts parādzīmes. Šo finanšu instrumentu peļņas likmes joprojām ir ļoti pievilcīgas un tādas visdrīzāk arī saglabāties 2010. gada pirmajā pusē. Daļa līdzekļu varētu tikt izvietota korporatīvajās un attīstības valstu valdību obligācijās ar pievilcīgām likmēm un termiņu līdz dzēšanai, kas nepārsniedz 24 mēnešus. Bez ieguldījumu plāna "Daugava" AS "NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" pārvalda arī valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus "Gauja" un "Venta". Tādējādi AS "NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" ir viens no nedaudzajiem 2. pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldniekiem, kas piedāvā pilnu ieguldījumu plānu spektru, dodot saviem klientiem iespēju izvēlēties gan konservatīvo, gan sabalansēto, gan aktīvo ieguldījumu politiku. Jāatzīmē, ka kopējais dalībnieku skaits, kas par savu pārvaldītāju izvēlējušies tieši AS "NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" pārvaldītos pensiju plānus, uz 2009. gada beigām pārsniedza 55 tūkstošus, kas ir 5.03% no kopējā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu dalībnieku skaita. Kopējie AS "NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" pārvaldīšanā esošie valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu līdzekļi uz 2009. gada beigām sastāda 26.3 miljonus latu. Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas līdz šī ziņojuma parakstīšanai nav bijuši nekādi ievērojami notikumi, kas būtiski ietekmētu Plāna pārskata gada rezultātu. _______________________ _____________________ Ģirts Veģeris Ojārs Skudra Plāna pārvaldnieks Valdes priekšsēdētājs,

AS “NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība”

Rīgā, 2010. gada 25. martā


5

Paziņojums par līdzekļu pārvald ītāja vadības atbildību Sabiedrības vadība apliecina, ka valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāna “Daugava” finanšu pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Plāna finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī pārskata gada darbības rezultātus, visi finanšu pārskatu posteņi ir novērtēti, konsekventi lietojot Starptautiskos finanšu pārskatus standartus, kurus apstiprinājusi Eiropas Savienība. Visi Sabiedrības vadības lēmumi un pieņēmumi par gada pārskatu sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi. Sabiedrības vadība uzņemas atbildību par atbilstošas Plāna uzskaites kārtošanu, Plāna līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu.

Sabiedrības vadībai ir pienākums saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām sagatavot finanšu pārskatus, kas skaidri un patiesi atspoguļo ieguldījuma plāna ”Daugava” finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī pārskata gada darbības rezultātus. Sabiedrības vadība atbild par atbilstošas uzskaites kārtošanu, par ieguldījumu Plāna līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu. Sabiedrības vadība apstiprina, ka no 7. līdz 26. lappusei iekļautie finanšu pārskati par 2009. gadu, sagatavoti saskaņā ar konsekventi lietotiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kurus apstiprinājusi Eiropas Savienība, Latvijas likumdošanas prasībām un vadības lēmumi un pieņēmumi par finanšu pārskatu sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.

_______________________ _____________________ Ģirts Veģeris Ojārs Skudra Plāna pārvaldnieks Valdes priekšsēdētājs,


Rīgā, 2010. gada 25. martā


6


7

Akt īvu un saistību pārskats 31.12.2009 31.12.2008 Pielikums LVL LVL AKT ĪVI Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 2 2 799 106 3 580 927 Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi 3 4 082 182 917 505 Termiņnoguldījumi kredītiestādēs 4 3 134 650 2 466 371 Pārējie aktīvi 5 - 264 KOPĀ AKT ĪVI 10 015 938 6 965 067

SAISTĪBAS

Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi 6 13 923 4 302

KOPĀ SAISTĪBAS 13 923 4 302 NETO AKT ĪVI 10 002 015 6 960 765

Pielikumi no 11. līdz 26. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. Šos finanšu pārskatus no 7. līdz 26. lapai ir apstiprinājusi AS “NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība” Valde un Padome 2010. gada 25. martā un to vārdā parakstījuši: _______________________ _____________________ Ģirts Veģeris Ojārs Skudra Plāna pārvaldnieks Valdes priekšsēdētājs,



8

Ienākumu un izdevumu pārskats 2009 2008 Pielikums LVL LVL IENĀKUMI

Procentu ienākumi par prasībām pret kredītiestādēm 7 524 587 270 274 Procentu ienākumi par parāda vērtspapīriem 34 065 103 905

Kopā ienākumi: 558 652 374 179 IZDEVUMI

Atl īdzība līdzekļu pārvaldītājam (114 057) (29 096) Atl īdzība turētājbankai 8 (15 875) (11 384) Pārējie ieguldījumu plāna pārvaldes izdevumi 9 (2 375) -

Kopā izdevumi: (132 307) (40 480)

IEGULD ĪJUMU VĒRTĪBAS PIEAUGUMS Pārskata gada ienākumi no ieguldījumu pārdošanas 3 376 102 647 448 Pārskata gadā pārdoto ieguldījumu iegādes vērtība (3 342 635) (884 705) Realizētā ieguldījuma pārdošanas peļņa/ (zaudējumi) 33 467 (237 257)

Pārskata periodā pārdoto ieguldījumu vērtības (pieaugums)/samazinājums, kas atzīts iepriekšējos pārskata periodos (449 921) 11 907 Realizētais ieguldījumu vērt ības (samazinājums) (416 454) (225 350) Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums) 784 224 (659 658)

Kopā ieguldījumu vērt ības pieaugums/(samazinājums) 367 770 (885 008) Ieguldījumu rezultātā gūtais neto aktīvu pieaugums/ (samazinājums) 794 115 (551 309)




9

Neto aktīvu kustības pārskats

Neto aktīvu kustības pārskats 2009 2008 LVL LVL Neto aktīvi pārskata gada sākumā 6 960 765 3 084 843

Ieguldījumu rezultātā gūtais neto aktīvu pieaugums/ (samazinājums) 794 115 (551 309) No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņemtās naudas summas 6 105 114 5 657 528 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksātās un izmaksājamās naudas summas (3 857 979) (1 230 297) Neto aktīvu pieaugums pārskata gadā 3 041 250 3 875 922 Neto aktīvi pārskata gada beigās 10 002 015 6 960 765 Ieguldījumu plāna daļu skaits pārskata gada sākumā 6 096 550.267342 2 490 462.130312 Ieguldījumu plāna daļu skaits pārskata gada beigās 8 051 318.933576 6 096 550.267342 Neto aktīvi uz vienu ieguldījumu plāna daļu pārskata gada sākumā 1.1417547 1.2386630 Neto aktīvi uz vienu ieguldījumu plāna daļu pārskata gada beigās 1.2422828 1.1417547




10

Naudas plūsmas pārskats 2009 2008 LVL LVL Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā

Pārskata gada peļņa/ (zaudējumi) 794 115 (551 309) Tirdzniecības nolūkā turēto finanšu aktīvu (pieaugums) (3 164 677) (439 360)

Termiņnoguldījumi kredītiestādēs (pieaugums) (668 279) (428 500) Pārējo aktīvu samazinājums/(pieaugums) 264 (264) Nākamo periodu ienākumu un uzkrāto izdevumu pieaugums 9 621 489 Naudas līdzekļu samazinājums pamatdarbības rezultātā (3 028 956) (1 418 944) Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņemtās naudas summas 6 105 114 5 657 528 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksātās un izmaksājamās naudas summas (3 857 979) (1 230 297) Naudas līdzekļu pieaugums finansēšanas darbības rezultātā 2 247 135 4 427 231 Naudas līdzekļu (samazinājums)/ pieaugums pārskata gadā (781 821) 3 008 287 Naudas līdzekļu atlikums pārskata gada sākumā 3 580 927 572 640 Naudas līdzekļu atlikums pārskata gada beigās 2 799 106 3 580 927

Pamatdarbības naudas plūsma no saņemtajiem procentiem 2009. un 2008. gadā bija attiecīgi 376 569 un 165 208 LVL. Pielikumi no 11. līdz 26. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. Šos finanšu pārskatus no 7. līdz 26. lapai ir apstiprinājusi AS “NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība” Valde un Padome 2010. gada 25. martā un to vārdā parakstījuši: _______________________ _____________________ Ģirts Veģeris Ojārs Skudra Plāna pārvaldnieks Valdes priekšsēdētājs,



11

FINANŠU PĀRSKATU PIELIKUMI 1. GRĀMATVED ĪBAS POLITIKA (a) Vispār īgie principi Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kurus apstiprinājusi Eiropas Savienība, un Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem. Klāt pievienotie finanšu pārskati ir uzrādīti Latvijas nacionālajā valūtā (“LVL”). Naudas plūsmas pārskats sastādīts pēc netiešās metodes. Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, Sabiedrības lietotās uzskaites un novērtēšanas metodes nav mainītas. Ieguldījumu plāna “Daugava”, (turpmāk “Plāns”) finanšu pārskati sagatavoti latos. Finanšu pārskatos par naudas vienību lietota Latvijas Republikas naudas vienība lats.

Jauno un pārstr ādāto Starptautisko finanšu pārskatu standartu pieņemšana Starptautisko grāmatvedības standartu valdes pieņemtie standarti un Starptautisko finanšu pārskatu standartu interpretāciju komitejas pieņemtās interpretācijas, kuras stājās spēkā pārskata gadā: • SFPS Nr. 8 “Darbības segmenti” pieņemts ES 2007. gada 21. novembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas

no 2009. gada 1. janvāra), • SFPS Nr.1 (grozījumi) „SFPS sākotnējā piemērošana” un SGS Nr. 27 “Konsolidētie un atsevišķie finanšu

pārskati” – meitas sabiedrības iegādes izmaksas, kopīgi vadīta uzņēmuma vai partnersabiedrības, pieņemts ES 2009. gada 23. janvārī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra);

• SFPS Nr.4 (grozījumi) „Apdrošināšanas līgumi” un SFPS Nr. 7 “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana” – finanšu instrumentu informācijas atklāšanas kvalitātes paaugstināšana, pieņemts ES 2009. gada 27. novembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra);

• 2008. gada 22. maijā Starptautisko finanšu pārskatu standartu ikgadējā kvalitātes paaugstināšanas projekta rezultātā ir izdots dažādu standartu un interpretāciju izmaiņu apkopojums (SGS 1, SFPS 5, SGS 8, SGS 10, SGS 16, SGS 19, SGS 20, SGS 23, SGS 27, SGS 28, SGS 29, SGS 31, SGS 34, SGS 36, SGS 38, SGS 39, SGS 40, SGS 41), kura galvenais mērķis ir novērst nesakritības un precizēt formulējumus, pieņemts ES 2009. gada 23. janvārī (lielākajā daļa grozījumu ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra);

• SGS Nr. 32 (grozījumi) “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana” un SGS Nr. 1 (grozījumi) “Finanšu pārskatu sniegšana”- “Finanšu instrumenti ar pirmstermiņa dzēšanas tiesībām un no likvidācijas izrietošas saistības” pieņemts ES 2009. gada 21. janvārī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra);

• SGS Nr.39 (grozījumi) “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana” un SFPS Nr. 7 “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana””- “Finanšu aktīvu pārklasifikācija”, spēkā stāšanas datums un pārējas periods, pieņemts ES 2009. gada 9. septembrī (spēkā no 2008. gada 1. jūlija);

• SGS Nr. 1 (grozīts) “Finanšu pārskatu sniegšana” - grozītais standarts, pieņemts ES 2008. gada 17. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra);

• SGS Nr. 23 (grozīts) “Aizņēmumu izmaksas” – pieņemts ES 2008. gada 10. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra);

• SFPS Nr. 2 (grozījumi) “Maksājumi ar akcijām” – tiesībās uz daļām iestāšanas nosacījumi un anulēšana, pieņemts ES 2008. gada 16. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra);

• SFPIK Nr. 9 (grozījumi) „Iegulto atvasināto finanšu instrumentu atkārtota novērtēšana” un SGS Nr. 39 “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana” - ieguldītie atvasinātie finanšu instrumenti, pieņemts ES 2009. gada 30. novembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra);

• SFPIK Nr. 11 “SFPS Nr. 2 “Koncerns un darījumi ar pašu akcijām”, pieņemts ES 2007. gada 1. jūnijā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2008. gada 1. marta);

• SFPIK Nr. 13 “Klientu lojalitātes programmas” pieņemts ES 2008. gada 16. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra);

• SFPIK Nr. 14 “SGS Nr. 19 – Noteiktu labumu ierobežojumi, minimālās finansēšanas prasības un to savstarpējā iedarbība” pieņemts ES 2008. gada 16. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. janvāra).

Šo standartu un interpretāciju ieviešanai nebija būtiskas ietekmes uz Plāna finanšu pārskatiem.


FINANŠU PĀRSKATU PIELIKUMI (turpin ājums)

1122

1. GRĀMATVED ĪBAS POLITIKA (tupin ājums) Standarti un interpret ācijas, kas ir izdoti, bet vēl nav spēkā • Finanšu pārskatu parakstīšanas brīdī sekojoši standarti un interpretācijas tika izdoti, bet vēl nav stājušies

spēkā: • SFPS Nr.1 (grozīts) „SFPS sākotnējā piemērošana” pieņemts ES 2009. gada 25. novembrī (spēkā pārskata

periodiem, kas sākas no 2010. gada 1. janvāra); • SFPS Nr. 3 (grozīts)“Uzņēmējdarbības apvienošana” pieņemts ES 2009. gada 3. jūnijā (spēkā pārskata

periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. jūlij ā); • SGS Nr. 27 (grozījumi) “Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati” pieņemts ES 2009. gada 3. jūnijā (spēkā

pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. jūlij ā); • SGS Nr. 32 (grozījumi) “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana” pieņemts ES 2009. gada 23. decembrī

(spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2011. gada 1. janvāra); • SGS Nr. 39 (grozījumi) „Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana” – „Pret risku nodrošinātie

instrumenti”, pieņemts 2009. gada 15. septembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. jūlija);

• SFPIK Nr. 12 “Pakalpojumu koncesijas līgumi” pieņemts ES 2009. gada 25. martā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 30. martā);

• SFPIK Nr. 15 “Nekustamā īpašuma būvniecības līgumi” pieņemts ES 2009. gada 22. jūlij ā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2010. gada 1. janvāra);

• SFPIK Nr. 16 “Risku ierobežošana neto ieguldījumiem darbībā ārvalstīs” pieņemts ES 2009. gada 4. jūnijā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. jūlija);

• SFPIK Nr. 17 “Nemonetāro aktīvu sadale īpašniekiem” pieņemts ES 2009. gada 26. novembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. novembra);

• SFPIK Nr. 18 “Aktīvu saņemšana no klientiem” pieņemts ES 2009. gada 27. novembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2009. gada 1. novembra).

Sabiedrība uzskata, ka visu iepriekš minēto standartu un interpretāciju sākotnējā ieviešana neveidos būtisku ietekmi uz Plāna finanšu pārskatiem.

(b) Nozīmīgas grāmatvedības aplēses un novērt ējumi Finanšu pārskatu sniegšana atbilstoši ES pieņemtajiem Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Standartiem pieprasa veikt grāmatvedības aplēses un novērtējumus, kuri ietekmē aktīvu un pasīvu vērtējumu, atklājamo informāciju par iespējamiem aktīviem un pasīviem, kā arī pārskatā periodā atzītos ienākumus un izdevumus. Sabiedrība izdara grāmatvedības aplēses pieņēmumus attiecībā uz nākotnes periodiem. Rezultātā sākotnējie aprēķini var atšķirties no attiecīgiem faktiskiem rezultātiem. Aplēses un to pamatā esošie pieņēmumi tiek regulāri pārskatīti. Ja aplēšu izmaiņas skar tikai pārskata periodu, kurā tika veiktas izmaiņas, tad tās tiek atzītas izmaiņu periodā. Ja izmaiņas skar gan pārskata periodu, gan nākamos periodus, tad izmaiņas tiek atzītas grāmatvedības aplēsēs gan pārskata, gan nākamajos periodos. Zemāk ir minētas visbūtiskākās aplēses un pieņēmumi, kas atklāj iespējamas nenoteiktības avotus esošā situācijā ekonomikā un finanšu tirgos: Finanšu instrumentu patiesā vērtība Ja bilancē atspoguļoto finanšu aktīvu un finanšu pasīvu patiesā vērtība nevar tikt iegūta no aktīvajiem tirgiem, tad tā tiek noteikta, izmantojot dažādas novērtējuma metodes, kas ietver matemātisko modeļu izmantošanu. Dati šādiem modeļiem tiek ņemti no novērojamiem tirgiem, kur tas ir iespējams, bet, ja tas nav iespējams, patiesās vērtības noteikšanai ir nepieciešams veikt aplēses, kas atkarīgas no likviditātes, koncentrācijas, tirgus faktoru nenoteiktības, cenu pieņēmumiem un citiem riskiem, kas ietekmē konkrēto instrumentu. Ja pēc vadības domām finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība būtiski atšķiras no to bilancē uzrādītās vērtības, tad šo aktīvu un pasīvu patiesā vērtība tiek atsevišķi atspoguļota finanšu pārskatu pielikumos. Zaudējumi no finanšu aktīvu vērtības samazināšanās Vērtības samazināšanas indikācija tiek izdarīta, pamatojoties uz finanšu instrumenta bilances un patiesās vērtības starpību. Tirgus vērtības mainīgums ne vienmēr liecina par vērtības samazināšanos finanšu un kapitāla tirgus krišanas dēļ. Sabiedrības vadība izmanto novērtēšanas modeļus, kuru pamatā ir līdzīgo kotēto instrumentu tirgus cenas. Ar mērķi noteikt vērtības samazināšanos, Sabiedrības vadība veic katra finanšu instrumenta gaidāmās naudas plūsmas izmaiņu novērtējumu, kam par pamatu tiek ņemta instrumenta emitenta finanšu stāvokļa analīze.



13

1. GRĀMATVED ĪBAS POLITIKA (tupin ājums) Kapitāla vērtspapīru vērtības samazināšanās Sabiedrības vadība uzskata, ka ir notikusi pārdošanai pieejamo kapitāla vērtspapīru vērtības samazināšanās, ja ir notikusi būtiska vai ilgstoša patiesās vērtības pazemināšanās, kas ir zemāka par izmaksām vai pastāv cits vērtības samazināšanās objektīvs pierādījums.

(c) Finanšu aktīvi

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi ir tie, kas ir iegādāti vai radušies, galvenokārt, lai gūtu peļņu cenu īstermiņa svārstību rezultātā. Tie ietver sevī parāda vērtspapīrus un akcijas. Tirdzniecības vērtspapīri sākotnēji tiek atspoguļoti to patiesā vērtībā. Turpmāk šie vērtspapīri tiek uzskaitīti to patiesajā vērtībā, par pamatu ņemot tirgus cenu. Realizētā un nerealizētā peļņa vai zaudējumi tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Procenti, kurus Sabiedrība ir nopelnījusi no tirdzniecībai turētajiem vērtspapīriem tiek atzīti kā procentu ienākums. Saņemtās dividendes tiek uzskaitītas kā dividenžu ienākums. Tirdzniecības vērtspapīru uzskaitē tiek izmantots vērtspapīru iegādes vai pārdošanas norēķinu dienas datums. Klasificēti kā patiesajā vērtībā vērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti pēc patiesās vērtības un kuru izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vadība sākotnējā atzīšanas brīdī uzskata kā daļu no finanšu aktīviem, kas tiek pārvaldīti un to darbība tiek novērtēta pēc patiesās vērtības, saskaņā ar Plāna investīcijas stratēģiju. Tie ietver ieguldījumus atvērtajos investīciju fondos. Finanšu aktīvi, kuri ir novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, tiek uzskaitīti bilancē pēc to patiesās vērtības. Patiesās vērtības izmaiņas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Sabiedrība atzīst tādu aktīvu pirkšanu vai pārdošanu, izmantojot uzskaiti pēc norēķinu dienas datuma. Visu patiesā vērtībā novērtēto finanšu aktīvu vērtība uz 2009. gada 31. decembri un 2008. gada 31. decembri tika noteikta pēc kotētām tirgus cenām. Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir tie neatvasinātie finanšu aktīvi, kas ir noteikti kā pārdošanai pieejami vai nav klasificēti kā kredīti un debitoru parādi, līdz termiņa beigām turētas investīcijas, finanšu aktīvi, kas atspoguļoti pēc tās patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ietver sevī noteiktus parāda vērtspapīrus un ieguldījumi fondos. Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi sākotnēji tiek atspoguļoti to patiesajā vērtībā (ieskaitot vērtspapīru iegādes izdevumus). Sabiedrība atzīst pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pirkumu vai pārdošanu, izmantojot uzskaiti pēc norēķinu dienas datuma. Pēc tam, ja ir iespējams, vērtspapīri tiek novērtēti pēc to patiesās vērtības, kas ir balstīta uz kotētām tirgus cenām. Ja finanšu aktīvi nav kotēti aktīvajā tirgū, to patiesā vērtība tiek noteikta, izmantojot alternatīvas metodes (piem., līdzīgu investīciju cenas).

Kad tas ir lietderīgi, pārdošanai pieejamie aktīvi, kuriem nav noteikta tirgus cena un kuru patieso vērtību nav iespējams noteikt ar citām iepriekš minētajām alternatīvajām metodēm, sākotnēji tiek atspoguļoti to patiesajā vērtībā un pēc tam tie tiek novērtēti pēc cenas, kas ir zemāka par vērtības samazināšanas uzkrājumiem.

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas to rašanas periodā tiek atspoguļotas kapitālā un rezerves kā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve, izņemot monetāro aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumus un valūtas pārvērtēšanas rezultātu. Ja finanšu aktīvs tiek pārdots, postenī “pārvērtēšanas rezerve” iepriekš atspoguļotais vērtības pieaugums vai samazinājums tiek iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā. Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi Līdz termiņa beigām turētos ieguldījumu vērtspapīros tiek iekļauti neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētiem dzēšanas termiņiem, kurus Sabiedrībai ir nolūks un spēja turēt līdz termiņa beigām. Līdz termiņa beigām turētos finanšu aktīvos ietilpst parāda finanšu instrumenti. Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi tiek uzskaitīti pēc amortizētas vērtības, pielietojot efektīvās procenti likmes metodi, ņemot vērā vērtības samazināšanas izmaksas.



14

1. GRĀMATVED ĪBAS POLITIKA (tupin ājums) Kredīti un debitoru parādi Kredīti un debitoru parādi ir neatvasinātie finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvā tirgū. Kredīti un debitoru parādi ir uzrādīti bilancē pēc to amortizētās vērtības, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Kredīta amortizētā vērtība ir vērtība, kas tiek noteikta pie kredīta izsniegšanas, atskaitot kredīta atmaksātās pamatsummas, plus vai mīnus sākotnēji aprēķinātā amortizācija par starpību starp sākotnējo vērtību un vērtību termiņa beigās (izmantojot efektīvās procentu likmes metodi), mīnus daļēja norakstīšana sakarā ar vērtības samazināšanos vai bezcerīga parāda dēļ. Finanšu aktīvu norakstīšana no bilances Finanšu aktīva atzīšana tiek pārtraukta, ja:

- Izbeidzas tiesības saņemt naudas plūsmas no aktīviem; vai

- Plāns ir nodevis savas tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu vai saglabājusi tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu, bet apņēmusies nekavējoties izmaksāt to pilnā apmērā kādai trešai personai saskaņā ar vienošanos; un

- Plāns ir nodevis faktiski visus riskus un atlīdzību no aktīviem, vai Plāns nav nodevis, kā arī nav paturējusi faktiski visus riskus un atlīdzību no aktīviem, bet ir nodevusi kontroli pār aktīviem.

(d) Procentu un komisijas ienākumu uzskaite

Procentu ienākumi un izdevumi tiek atzīsti peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvas procentu likmes metodi. Procentu ienākumos un izdevumos ir iekļauta jebkuru starpību starp procentu ienākumus nesošā finanšu aktīva vai pasīva sākotnējo uzskaites vērtību un to noteiktajā termiņā maksājamo summu, kas aprēķināta pēc efektīvās procentu likmes metodes, amortizācija (diskonts, prēmija vai cits). Procentu ienākums ietver kuponus, kas tika nopelnīti no tirdzniecības un pārdošanai pieejamos parāda vērtspapīriem, kā arī no citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu. Uzkrātais procentu ienākums tiek atzīts peļņas vai zaudējuma aprēķinā, ja Sabiedrībai nav objektīvu pieradījumu, ka šie maksājumi netiks saņemti norādītajā termiņā, tāpat ienākums no finanšu aktīviem ar samazinātu vērtību. No klientiem saņemtā komisijas nauda parasti tiek atzīta uz uzkrāšanas principa pamata tā kā pakalpojums ir sniegts vai pēc būtisku darbību veikšanas, vadoties pēc konkrētās situācijas. Ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata periodu, tiek atspoguļoti peļņas un zaudējumu aprēķinā neatkarīgi no to saņemšanas vai maksājuma datuma. (e) Izmaksas Plāna izmaksas ir noteiktas Plāna prospektā. Tās sastāv no atlīdzības Sabiedrībai par Plāna pārvaldīšanu, atlīdzības Turētājbankai un citiem maksājumiem, kas sedzami no Plāna mantas. Atlīdzība Turētājbankai sastāda 0.175% gadā no Plāna vidējo aktīvu vērtības, ja tā nepārsniedz LVL 500 000, un atlīdzība 0.15% gadā no Plāna vidējo aktīvu vērtības, kas pārsniedz LVL 500 000, tiek iekasēta reizi mēnesī. Atlīdzība Sabiedrībai sastāda 1.2% gadā no Plāna aktīvu vidējās vērtības un tiek iekasēta par katru kalendāro mēnesi.

(f) Nodokļu saistības

Plāns nav juridiska persona, tādēļ tas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām nav uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa maksātājs.



15

1. GRĀMATVED ĪBAS POLITIKA (tupin ājums)

(g) Inform ācija par risku pārvald īšanu Risku pārvald īšanas struktūra Padome – apstiprina risku pārvaldīšanas politiku un, ne retāk kā reizi gadā, novērtē tās atbilstību riska pārvaldīšanas un kontroles nodrošināšanai. Valde – ir atbildīga par risku pārvaldīšanas politikas ievērošanu. Apstiprina pārvaldīto fondu un pensiju plānu investīciju plānus un limitus, lai nodrošinātu risku ierobežošanu. Investīciju komiteja - izstrādā risku pārvaldīšanas politikas, identificē finanšu riskus, kuri varētu ietekmēt sabiedrības pārvaldīto fondu un pensiju plānu darbību, kā arī izstrādā investīciju plānus un nosaka veidus risku ierobežošanai. Iekšējais audits – pārbauda risku pārvaldīšanas procesus katru gadu, izmeklē gan risku pārvaldīšanas politiku piemērotību, gan to atbilstību iekšējām un ārējām prasībām. Visu pārbaužu rezultātus iekšējais audits apspriež ar sabiedrības vadību un ziņo par iegūtiem datiem un rekomendācijām sabiedrības Padomei, Valdei un attiecīgajām struktūrvienībām. Sabiedrības pārvaldīto fondu un pensiju ieguldījumu plānu potenciālie darbību ierobežojošie finanšu riska veidi – sistemātiskais risks (tirgus risks), darījumu partneru risks (kredītrisks), procentu likmju risks, valūtas risks un likvidit ātes risks. Sistemātiskais risks (tirgus risks) – ir aktīvu vērtības izmaiņas risks, kas saistīts ar sistemātiskiem faktoriem. Šis risks tiek formulēts kā tirgus risks. Pēc savas būtības no sistemātiskā riska ir iespējams izvairīties, bet to nav iespējams pilnībā novirzīt (diversification), un šis riska veids tiek uzskatīts par nenovirzāmu risku. Sistemātiskais risks iespaido jebkuru investoru, kad tam piederošie aktīvi mainās vērtībā ievērojamu ekonomisko faktoru rezultātā. Darījumu partneru risks (kred ītrisks) – risks, ka prasījuma vērtspapīru emitenti vai bankas, kurās no Plāna līdzekļiem izvietoti noguldījumi, nepildīs savas saistības. Parāda vērtspapīru vērtība var mainīties atkarībā no emitenta kredītspējas izmaiņām: ja kredītspēja pasliktinās, tad vērtspapīru cena samazinās, un otrādi. Kredītrisks tiek samazināts, pirms ieguldījumu veikšanas veicot atbilstošu emitenta un darījumu partnera analīzi, kā arī sekojot emitentu un darījumu partneru finansiālajai un ekonomiskajai situācijai ieguldījuma laikā. Emitentu kredītriska novērtēšanai praksē izmanto kredītreitingu aģentūru piešķirtos kredītreitingus, jo augstāks kredītreitings, jo mazāka varbūtība, ka emitents nespēs pildīt savas saistības. Uz pārskata gada beigām 6.27% no plāna aktīviem bija ieguldīti tādu emitentu obligācijās, kuriem nav piešķirts kredītreitings. Procentu likmju risks – risks, ka, mainoties tirgus procentu likmēm, var mainīties Plāna aktīvu vērtība, kas ietekmē Plāna darbības rezultātus. Parāda vērtspapīru vērtība var mainīties atkarībā no procentu likmju izmaiņām: ja procentu likmes pieaug, tad šo vērtspapīru cenas samazinās, un otrādi. Jo garāks ir parādzīmju atlikušais termiņš līdz dzēšanai, jo straujāka ir parādzīmju vērtības samazināšanās procentu likmēm pieaugot un otrādi. Plāna pārvaldnieks seko procentu likmju tendencēm Latvijas un starptautiskajos finanšu tirgos un pieņem lēmumu par portfeļa termiņa struktūru, pamatojoties uz piesardzīgām prognozēm par procentu likmju paredzamo attīstību. Valūtas risks - valūtas risks tiek ierobežots nosakot, ka tikai līdz 10% no Plāna līdzekļiem drīkst ieguldīt vienā ar fondēto pensijas kapitāla izmaksas valūtu nesaistītā valūtā, bet kopējais šādu ieguldījumu apjoms nedrīkst pārsniegt 30% no plāna līdzekļiem. Daļa Plāna ieguldījumu ir veikti Eiro un ASV dolāros. Ieguldījumi Eiro netiek uzskatīti par ieguldījumiem nesaskaņotās valūtās. Atvērtā valūtas pozīcija ASV dolāros sastāda 1.47 % no plāna aktīviem. Likvidit ātes risks – iespējas noteiktā laika periodā realizēt kādu no Plāna aktīviem par pieņemamu cenu, ja nepieciešama Plāna daļu dzēšana. Uz gada beigām 28% no Plāna līdzekļiem sastāda prasības uz pieprasījumu pret Turētājbanku un 31% no Plāna aktīviem izvietoti Latvijas valsts īstermiņa parādzīmēs ar augstu likviditāti. Plāna politika paredz fiksēta ienesīguma ilgtermiņa vērtspapīru realizēšanu, kad līdz to dzēšanai atlikuši 6 līdz 12 mēneši. Īstermiņa vērtspapīru iegāde un realizācija paredzēta labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā un nepieciešamās likviditātes uzturēšanai.



16

1. GRĀMATVED ĪBAS POLITIKA (tupin ājums) Informācija par risku pārvaldīšanu (turpinājums) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana latos Plāna uzskaite tiek veikta Latvijas latos. Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Monetārie aktīvi un saistības ārvalstu valūtās tiek pārrēķinātas latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa pārskata gada pēdējā dienā. Ārvalstu valūtas kursu svārstību rezultātā gūtā peļņa vai zaudējumi tiek atspoguļoti attiecīgā gada ienākumu un izdevumu pārskatā. 31.12.2009 31.12.2008 LVL LVL 1 USD 0.489000 0.495000 1 EUR 0.702804 0.702804 1 EEK 0.044900 0.044900

Iespējamie zaudējumi un ieņēmumi Iespējamo zaudējumu summa tiek atzīta kā izmaksas un saistības, ja ir iespējams, ka nākotnes notikumi apstiprinās, ka pēc tam, kad ņemta vērā jebkāda attiecīgo zaudējumu atgūšanas iespējamība, bilances datumā aktīva vērtība ir samazinājusies vai radušās saistības, un ja iespējams veikt pamatotas izrietošo zaudējumu aplēses. Iespējami ieņēmumi finanšu pārskatos netiek atzīti kā ieņēmumi vai aktīvs.



17

2. PRASĪBAS UZ PIEPRASĪJUMU PRET KRED ĪTIESTĀDĒM 31.12.2009 31.12.2008

LVL LVL Naudas līdzekļi turētājbankā AS NORVIK Bankā 2 797 945 3 580 927 Naudas līdzekļi AS Parex Bankā 1 161 - 2 799 106 3 580 927

Prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm patiesa vērtība būtiski neatšķiras no uzskaites vērtības. Visas prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm klasificētas kā aizdevumi un debitoru parādi. 3.TIRDZNIEC ĪBAS NOLŪKĀ TURĒTI FINANŠU AKT ĪVI ((visas summas norādītas latos)) a) FONDU BIRŽĀ TIRGOTIE V ĒRTSPAPĪRI UZ 31.12.2009 Parāda vērtspapīri un citi v ērtspapīri ar fiks ētu ienākumu Valsts un pašvaldību parāda vērtspapīri Ieguldījums Emitenta

reģistrācijas valsts

Skaits Iegul-dējuma valūta

Iegādes vērt ība

Uzskaites vērt ība

% pret neto aktīviem

Latvijas valdība Latvija 32 482 LVL 2 966 842 3 059 453 31% Valsts parāda vērtspapīri kopā 32 482 2 966 842 3 059 453 31%

Komercsabiedrību parāda vērtspapīri Parex banka Latvija 400 EUR 257 091 254 945 3% Privat Banka hipotekārās ķīlu zīme Latvija 500 EUR 35 140 33 379 - DnB NORD Banka Lietuva 3 000 LVL 278 928 288 157 3% Temir Capital Kazahstāna 1 500 USD 64 784 22 298 - URSA bank Krievija 1 500 USD 70 493 80 135 1% Societe Generale Banka Francija 3 000 LVL 300 240 306 215 3% Komercsabiedrību parāda vērtspapīri kopā 9 900 1 006 676 985 129 10%

Ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmie vērtspapīri Parex bankas Austrumeiropas obligāciju fonds Latvija 5 206 USD 30 803 37 600 - Ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmie vērtspapīri kopā 5 206 30 803 37 600 -

FONDU BIRŽĀ TIRGOTIE VĒRTSPAPĪRI KOPĀ 47 588 4 004 321 4 082 182 41%



18

3. TIRDZNIEC ĪBAS NOLŪKĀ TURĒTI FINANŠU AKT ĪVI (turpin ājums) ((visas summas norādītas latos)) b) FONDU BIRŽĀ TIRGOTIE V ĒRTSPAPĪRI UZ 31.12.2008 Parāda vērtspapīri un citi v ērtspapīri ar fiks ētu ienākumu Valsts un pašvaldību parāda vērtspapīri Ieguldījums Emitenta

reģistrācijas valsts

Skaits Iegul-dījuma valūta

Iegādes vērt ība


% pret neto aktīviem

Latvijas valdība Latvija 1 500 LVL 141 920 143 437 2% Valsts parāda vērtspapīri kopā 1 500 141 920 143 437 2%

Komercsabiedrību parāda vērtspapīri Komercbanka Baltikums Latvija 500 EUR 35 184 35 059 1% Parex banka Latvija 400 EUR 257 091 94 734 1% NORVIK Banka Latvija 1 100 EUR 72 163 73 868 1% Privat Banka hipotekārās ķīlu zīme Latvija 500 EUR 35 140 35 233 1% Q Vara OY obligācijas Igaunija 10 EUR 70 351 77 792 1% INT Industrial banka Luksemburga 4 500 EUR 297 611 121 410 2% Snoras banka Lietuva 2 000 EUR 130 164 76 319 1% MHPSA Ukraine Ukraina 1 000 USD 46 212 20 223 - Bank Pivdenniy Ukraine Ukraina 1 000 USD 45 583 23 357 - Temir Capital Kazahstāna 1 500 USD 32 579 29 626 - NBT Finanse (National Bank) Krievija 3 500 USD 158 058 70 699 1% Promsvjazbank Krievija 1 500 USD 74 343 39 298 1% Trust Investment bank Krievija 1 000 USD 47 078 23 356 - URSA bank Krievija 1 500 USD 71 358 30 442 1% Komercsabiedrību parāda vērtspapīri kopā 20 010 1 372 915 751 416 11%

Ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmie vērtspapīri Parex bankas Austrumeiropas obligāciju fonds Latvija 5 206 USD 31 181 22 652 - Ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmie vērtspapīri kopā 5 206 31 181 22 652 -

FONDU BIRŽĀ TIRGOTIE VĒRTSPAPĪRI KOPĀ

26 716 1 546 016 917 505 13%



19

4. LĪDZ TERMI ŅA BEIGĀM TURĒTI IEGULD ĪJUMI a) Termiņnoguldījumi kred ītiestādēs uz 31.12.2009 Kred ītiestādes nosaukums Termiņnoguldījumu

pamatsumma Uzkrātie procentu ienākumi


pārskata datumā

Uzskaites vērt ības

attiecība pret neto aktīvu kopsummu

LVL LVL LVL % AS Parex Banka 27 000 29 27 029 - VAS Latvijas Hipotēku un zemes Banka 200 000 13 567 213 567 2% Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle 500 000 29 189 529 189 5% AS Danske Banka 900 000 39 684 939 684 9% AS NORVIK Banka 894 000 70 733 964 733 10% AS Trasta komercbanka 13 000 662 13 662 - AS Reģionālā Investīciju Banka 55 000 4 496 59 496 1% AS GE Money Bank 375 000 2 081 377 081 4% AS Komercbanka Baltikums 10 000 209 10 209 -

Termiņnoguldījumi kred ītiestādēs kopā 2 974 000 160 650 3 134 650 31%

b) Termiņnoguldījumi kred ītiestādēs uz 31.12.2008 Kred ītiestādes nosaukums Termiņnoguldījumu

pamatsumma Uzkrātie procentu ienākumi


pārskata datumā

Uzskaites vērt ības

attiecība pret neto aktīvu kopsummu

LVL LVL LVL % AS Parex Banka 227 000 14 102 241 102 3% VAS Latvijas Hipotēku un zemes Banka 350 000 21 338 371 338 5% AS Latvijas Krājbanka 310 000 26 767 336 767 5% Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle 310 000 28 250 338 250 5% AS NORVIK Banka 594 000 29 215 623 215 9% AS Trasta komercbanka 33 000 1 239 34 239 - AS Reģionālā Investīciju Banka 195 562 10 781 206 343 3% AS PrivatBank 240 000 24 236 264 236 4% AS Komercbanka Baltikums 50 000 881 50 881 1%

Termiņnoguldījumi kred ītiestādēs kopā 2 309 562 156 809 2 466 371 35% Termiņnoguldījumi ir izvietoti Latvijas Republikas kredītiestādēs. Termiņnoguldījumu procentu likme ir robežās no 7.31% līdz 12.95%. Depozīta procentu izmaksa notiek katra mēneša pēdējā dienā vai depozīta termiņa beigās. Termiņnoguldījumu patiesā vērtība 2009. gada 31. decembrī un 2008. gada 31. decembrī būtiski neatšķiras no uzskaites vērtības.



20

5. PĀRĒJIE AKT ĪVI 31.12.2009 31.12.2008

LVL LVL Prasības Pārvaldes sabiedrībai par bankas komisiju atlīdzību - 264 - 264

6. NĀKAMO PERIODU IEN ĀKUMI UN UZKR ĀTIE IZDEVMI 31.12.2009 31.12.2008

LVL LVL Atl īdzība līdzekļu pārvaldītājām 10 255 3 431 Atl īdzība Plāna revidentam 2 375 - Atl īdzība turētājbankai 1 293 871 13 923 4 302

7. PROCENTU IENĀKUMI PAR PRAS ĪBĀM PRET KRED ĪTIESTĀDĒM 2009 2008 LVL LVL Saņemtie procenti par konta atlikumu 277 667 63 588 Termiņnoguldījumi kredītiestādēs 246 920 206 686 524 587 270 274

8. ATLĪDZĪBA TURĒTĀJBANKAI 2009 2008 LVL LVL Atl īdzība par plāna līdzekļu glabāšanu un uzraudzību 14 384 7 433 Konta apkalpošanas un brokeru komisijas 1 491 3 951 15 875 11 384

9. PĀRĒJIE IEGULD ĪJUMU PLĀNA PĀRVALDES IZDEVUMI 2009 2008 LVL LVL Atl īdzība Plāna revidentam 2 375 - 2 375 -



21

10. AKTĪVU UN SAISTĪBU PĀRSKATA POSTEŅU ANAL ĪZE a) Ieguldījumu portfe ļa struktūra Visi Plāna ieguldījumi vērtspapīros tiek klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi. Nosakot parāda vērtspapīru, akciju un citu vērtspapīru ar mainīgu ienesīgumu patieso vērtību, tiek izmantota Baltijas fondu biržu, Reuters un citu Turētājbankai pieejamo regulēto tirgu sniegtā informācija. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs ir līdz termiņa beigām turētie aktīvi. b) Plāna aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām uz 31.12.2009. bija šāds: (visas summas norādītas latos) LVL EUR USD Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 192 477 2 598 927 7 702 Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi 3 653 825 288 324 140 033 Termiņnoguldījumi kredītiestādēs 3 134 650 - - Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi (13 923) - - 6 967 029 2 887 251 147 735 % pret neto aktīviem 70% 29% 1%

Neto aktīvi kopā: 10 002 015 LVL c) Plāna aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām uz 31.12.2008. bija šāds: (visas summas norādītas latos) LVL EUR USD Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 3 579 742 1 185 - Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi 143 437 514 415 259 653 Termiņnoguldījumi kredītiestādēs 2 466 371 - - Pārējie aktīvi 264 - - Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi (4 302) - - 6 185 512 515 600 259 653 % pret neto aktīviem 89% 7% 4%

Neto aktīvi kopā: 6 960 765 LVL d) Plāna aktīvu un saistību kustība 2009. gada laikā Uzskaites

vērt ība pārskata

gada sakumā

Pieaugums pārskata

gadā

Samazinājums pārskata gadā

Pārvērt ēšana pārskata gadā


pārskata gada beigās

LVL LVL LVL LVL LVL Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 3 580 927 25 199 339 (25 981 160) - 2 799 106 Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi 917 505 5 929 562 (2 821 313) 56 428 4 082 182 Termiņnoguldījumi kredītiestādēs 2 466 371 3 551 988 (2 883 709) - 3 134 650 Pārējie aktīvi 264 - (264) - - Kopā aktīvi 6 965 067 34 680 889 (31 686 446) 56 428 10 015 938 Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi (4 302) (130 816) 121 195 - (13 923) Kopā 6 960 765 34 550 073 (31 565 251) 56 428 10 002 015



22

10.AKTĪVU UN SAISTĪBU PĀRSKATA POSTEŅU ANAL ĪZE (turpin ājums) e) Plāna aktīvu un saistību kustība 2008. gada laikā


pārskata gada sakumā

Pieaugums pārskata

gadā

Samazinājums pārskata gadā

Pārvērt ēšana pārskata

gadā


pārskata gada beigās

LVL LVL LVL LVL LVL Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 572 640 15 059 064 (12 050 777) - 3 580 927 Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi 478 145 3 475 017 (2 320 983) (714 674) 917 505 Termiņnoguldījumi kredītiestādēs 2 037 871 3 736 593 (3 308 093) - 2 466 371 Pārējie aktīvi - 678 548 (678 284) - 264 Kopā aktīvi 3 088 656 22 949 222 (18 358 137) ( 714 674) 6 965 067 Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi (3 813) (36 529) 36 040 - (4 302) Kopā 3 084 843 22 912 693 (18 322 097) (714 674) 6 960 765

f) Plāna aktīvu un saistību sadalījums pēc atlikušajiem dzēšanas termiņiem uz 31.12.2009

L īdz 1 mēn.

1 -3 mēn. 3-6 mēn. 6 mēn.- 1 gads

1-5 gadi

Kopā

LVL LVL LVL LVL LVL LVL Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 2 799 106

- - - - 2 799 106

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi 37 600

1 081 399 840 946 1 731 480 390 757 4 082 182

Termiņnoguldījumi kredītiestādēs 458 592 846 826 1 235 386 593 846 - 3 134 650 Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi (13 923)

- - - - (13 923) 3 281 375 1 928 225 2 076 332 2 325 326 390 757 10 002 015 % pret neto aktīviem 33% 19% 21% 23% 4% 100%

g) Plāna aktīvu un saistību sadalījums pēc atlikušajiem dzēšanas termiņiem uz 31.12.2008

L īdz 1 mēn.

1 -3 mēn.

3-6 mēn. 6 mēn.- 1 gads

1-5 gadi

5-10 gadi

Kopā

LVL LVL LVL LVL LVL LVL LVL Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

3 580 927

- - - - - 3 580 927

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi 100 445

- 252 364 23 356 502 043 39 297 917 505

Termiņnoguldījumi kredītiestādēs 607 440 552 323 750 503 428 596 127 509 - 2 466 371 Pārējie aktīvi 264 - - - - - 264 Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

(4 302)

- - - - - (4 302) 4 284 774 552 323 1 002 867 451 952 629 552 39 297 6 960 765 % pret neto aktīviem 62% 8% 14% 6% 9% 1% 100%



23

10.AKTĪVU UN SAISTĪBU PĀRSKATA POSTEŅU ANAL ĪZE (turpin ājums) h) Plāna aktīvu un saistību ģeogrāfiskais izvietojums uz 31.12.2009 Valsts Prasības uz

pieprasījumu pret kredītiestādēm

Tirdzniecības nolūkā tur ēti finanšu aktīvi

Termiņ- noguldījumi kredītiestādēs

Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

Kopā % pret neto aktīviem

LVL LVL LVL LVL LVL % Latvija 2 799 106 3 673 534 3 134 650 (13 923) 9 593 367 96% Kazahstāna - 22 298 - - 22 298 - Krievija - 80 135 - - 80 135 1% Francija - 306 215 - - 306 215 3% Kopā 2 799 106 4 082 182 3 134 650 (13 923) 10 002 015 100%

i) Plāna aktīvu un saistību ģeogrāfiskais izvietojums uz 31.12.2008 Valsts Prasības uz

pieprasījumu pret kredītiestādēm

Tirdzniecības nolūkā tur ēti finanšu aktīvi

Termiņ- noguldījumi kredītiestādēs

Pārējie aktīvi

Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

Kopā % pret neto aktīviem

LVL LVL LVL LVL LVL LVL % Latvija 3 580 927 404 983 2 466 371 264 (4 302) 6 448 243 93% Lietuva - 76 319 - - - 76 319 1% Kazahstāna - 29 626 - - - 29 626 - Igaunija - 77 791 - - - 77 791 1% Krievija - 285 206 - - - 285 206 4% Ukraina - 43 580 - - - 43 580 1% Kopā 3 580 927 917 505 2 466 371 264 (4 302) 6 960 765 100%

11. PLĀNA AKT ĪVU KRED ĪTRISKA ANAL ĪZE a) Akt īvu analīze, kas pakļauti kredītriskam

31.12.2009 31.12.2008 LVL LVL Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 2 799 106 3 580 927 Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi 4 082 182 917 505 Termiņnoguldījumi kredītiestādēs 3 134 650 2 466 371 Pārējie aktīvi - 264 Akt īvi kopā 10 015 938 6 965 067 Maksimāla pozīcija 10 015 938 6 965 067

b) Akt īvu analīze pa nozaru grupām, kas pakļauti kredītriskam 31.12.2009 31.12.2008 LVL LVL Kredītiestādes 6 918 885 6 700 963 Valsts vērtspapīri 3 059 453 143 437 Finanšu iestādes 37 600 22 652 Citi - 98 015 Akt īvi kopā 10 015 938 6 965 067



24

11. PLĀNA AKT ĪVU KRED ĪTRISKA ANAL ĪZE (tupinājums) c) Akt īvu valūtas riska analīze Aktīvu, kas pakļauti valūtas riskam, analīze 31.12.2009 31.12.2008

Valūta Valūtas kursu izmaiņas

Ietekme uz peļņas un zaudējumu aprēķinu

Valūtas kursu izmaiņas


% LVL % LVL USD +10 14 774 +10 25 965 USD -10 (14 744) -10 (25 965)

d) Akt īvu procentu likmju analīze Aktīvu, kas pakļauti procentu likmju riskam 31.12.2009 31.12.2008

Valūta % likmju pieaugums


% likmju pieaugums


% LVL % LVL EUR +1.0 (3 533) +1.0 (4 021) USD +1.0 (1 496) +1.0 (3 139) LVL +1.0 (20 550) +1.0 (1 216)

31.12.2009 31.12.2008

Valūta % likmju samazinājums


% likmju samazinājums


% LVL % LVL EUR -1.0 3 640 -1.0 4 559 USD -1.0 1 549 -1.0 3 308 LVL -1.0 20 577 -1.0 1 216

12. PLĀNA IEGULD ĪJUMU IENESĪGUMS 31.12.2009 31.12.2008 Parāda vērtspapīri 17.67 (52.50%) Banku termiņnoguldījumi 11.16 7.79% Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības 51.19 (48.91%)

Ienesīgums tiek aprēķināts kā ienākumu attiecība pret vidējo svērto attiecīgā ieguldījuma summu, kas tiek izteikts gada procentos.



25

13. NETO AKTĪVU VĒRTĪBAS DINAMIKA 31.12.2009 31.12.2008 31.12.2007 Neto aktīvi, LVL 10 002 015 6 960 765 3 084 843 Ieguldījumu plāna daļu skaits 8 051 318.933576 6 096 550.267342 2 490 462.130312 Ieguldījumu plāna daļas vērtība 1.2422828 1.1417547 1.2386630 Ienesīgums pārskata gadā, %* 8.80 (7.82) 3.10

* Ienesīgumu aprēķina kā ieguldījumu plāna daļas vērtības izmaiņu perioda laikā attiecību pret tās vērtību perioda sākumā, ņemot vērā faktisko dienu skaitu gadā un faktisko dienu skaitu periodā. 14. DARĪJUMI AR SAIST ĪTAJĀM PUSĒM Saistītas puses ir AS ”NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība” kā Plāna līdzekļu pārvaldītājs un AS ”NORVIK Banka” kā Plāna līdzekļu turētājs un uzraugs. (a) Ieņēmumi un izdevumi no sniegtajiem pakalpojumiem 2009 2008 LVL LVL Ieņēmumi 338 255 37 052 Procentu ieņēmumi 338 255 37 052

Izdevumi 129 932 40 480 Atlīdzība turētājbankai 15 875 11 384 Atlīdzība ieguldījumu pārvaldītājam 114 057 29 096

(b) Prasības pret saistītajām personām 31.12.2009 31.12.2008 LVL LVL Naudas līdzekļi uz pieprasījumu 2 797 945 3 580 927 Termiņnoguldījumi 964 733 623 215 Kopā 3 762 678 4 204 142

(b) Saistības pret saistītajām personām 31.12.2009 31.12.2008 LVL LVL Atl īdzība līdzekļu pārvaldītājām 10 255 3 431 Atl īdzība turētājbankai 1 293 871 Kopā 11 548 4 302

Uz pārskata gada beigām visi Plāna vērtspapīri tiek glabāti turētājbankas AS ‘NORVIK Banka” kontos.



26

15. INFORMĀCIJA PAR AKT ĪVU ATSAVIN ĀŠANAS IEROBEŽOJUMIEM Uz pārskata gada beigām Plāna finanšu aktīviem nav nozīmīgu ierobežojumu to atsavināšanai. 16. PLĀNA AKT ĪVU IEĶĪLĀŠANA UN APGRŪTINĀJUMI Plāna aktīvi nav ieķīlāti vai kā citādi apgrūtināti. 17. NOTIKUMI P ĒC BILANCES DATUMA Laika periodā kopš gada pārskata pēdējās dienas līdz šī ziņojuma parakstīšanai nav bijuši nekādi ievērojami notikumi, kas būtiski ietekmētu pārskata gada rezultātu, kuru rezultātā būtu jāveic gada pārskata korekcijas vai kuri būtu jāiekļauj gada pārskata pielikumos.

** ** **



27

Valsts fond ēto pensiju sh ēmas l īdzek ļu ieguld ījumu pl ... · VALSTS FOND ĒTO PENSIJU SH...

Documents

Transcript of Valsts fond ēto pensiju sh ēmas l īdzek ļu ieguld ījumu pl ... · VALSTS FOND ĒTO PENSIJU SH...