AS “Citadele banka” 2012. gada 1. ceturkš Ħa publiskais p ārskats · 2012. 6. 4. ·...

AS “Citadele banka” 2012. gada 1. ceturkšĦa publiskais pārskats

Pārskatā iekĜautā informācija sagatavota saskaĦā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem Nr. 145 „Banku publisko ceturkšĦa pārskatu sagatavošanas noteikumi”.

1



2

Banka 2012. gadu uzs āka ar jauniem sasniegumiem Pateicoties veiksmīgiem bankas darbības rezultātiem 2011. gadā, banka varēja ātrāk par iepriekš plānoto termiĦu valstij atmaksāt visus termiĦnoguldījumus. Neskatoties uz veikto atmaksu, banka 2012. gada 1. ceturksni noslēdza ar lielāku peĜĦu nekā iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Gada pirmā ceturkšĦa laikā banka piesaistīja jaunus klientus, ievērojami palielinot noguldījumu apjomus. Tajā pašā laikā arī bankas meitassabiedrības ir aktīvi attīstījušās: Citadele Life šajā periodā ievērojami palielināja tirgus daĜu, savukārt Citadele Asset Management saĦēma starptautiskas nozīmes atzinību. Banka turpin āja palielin āt pe ĜĦu 2012. gada 1. ceturksnī banka Citadele turpināja stabilu attīstību, strādājot kā peĜĦu nesoša banka ar veselīgu kredītportfeĜa un noguldījumu attiecību. 2012. gada 1. ceturksni banka Citadele noslēdza ar peĜĦu pirms uzkrājumiem un nodokĜu nomaksas 4.1 miljonu latu apjomā (grupas – 5.2 miljoni latu), uzrādot ievērojami labākus bankas finanšu rādītājus nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī. Pateicoties bankas Citadele izsvērtajai biznesa stratēăijai, bankas neto procentu ieĦēmumi 2012. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada 1. ceturksni, auguši no 3.5 miljoniem latu līdz 5.9 miljoniem latu (grupas – no 4.8 miljoniem latu līdz 7.5 miljoniem latu). 2012. gada 31. martā bankas Citadele kopējie aktīvi bija 1.32 miljardi latu (grupas – 1.54 miljardi latu). Bankas kredītu portfelis bija 614.8 miljoni latu (grupas – 707.2 miljoni latu) un kapitāla un rezervju apjoms bija 87.5 miljoni latu (grupas – 86.1 miljoni latu). Kopējais noguldījumu apjoms bankā 2012. gada 1. ceturksnī sasniedza 1.10 miljardu latu (grupas – 1.34 miljardus latu). Citadele atmaks āja valstij termi Ħnoguld ījumus un dz ēsa vērtspap īrus 2012. gada februārī, pirms termiĦa banka Citadele atmaksāja Finanšu ministrijai termiĦnoguldījumu 46.94 miljonu eiro apmērā. No tiem 46.6 miljoni eiro ir termiĦnoguldījuma pamatsumma, bet 340 tūkstoši eiro procentu maksājumi. ěoti būtiski ir tas, ka Citadele Latvijas valstij šobrīd ir atmaksājusi pilnīgi visus termiĦnoguldījumus par kopējo summu 203.7 miljoni eiro. Laikā kopš Bankas darbības uzsākšanas 2010. gada augustā līdz 2012. gada martam procentu maksājumos Citadele valstij samaksājusi 14.7 miljonus eiro. Finansējumu banka atmaksāja pa daĜām pusotra gada laikā, un tas notika 10 mēnešus ātrāk par iepriekš plānoto termiĦu. 2012. gada sākumā banka arī dzēsa emitētos vērtspapīrus ar nominālvērtību 20.6 miljons latu. Pēc vērtspapīru dzēšanas un Latvijas valsts noguldījumu atmaksas Citadele kĜuvusi par klasisku, noguldījumu finansētu banku, ievērojami samazinot atkarību no valsts atbalsta un starptautiskiem finanšu tirgiem. Banka īstenoja veiksm īgu noguld ījuma politiku Bankas klientu noguldījumu portfelis 2012. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 3%, neĦemot vērā valsts atbalsta noguldījumus. Tikpat veiksmīgi noguldījumu piesaistē darbojās arī AB “Citadele” bankas Lietuvā – 2012. gada 1. ceturksnī palielinot noguldījumu apjomu par 10.3 miljoniem latu jeb 7.2% procentiem. Īstenotās veiksmīgās noguldījumu politikas rezultātā bankas Citadele noguldījumu un kredītportfeĜa attiecības rādītājs 2012. gada 1. ceturksnī ir uzlabojies no 176% 2011. gada 31. decembrī līdz 179% 2012. gada 31. martā (grupas – no 184% uz 190%).



3

Citadele palielin āja ietekmi Latvijas finanšu sist ēmā Latvijas Banka 2012. gada sākumā iekĜāva banku Citadele starpbanku procentu likmju indeksu RIGIBID un RIGIBOR aprēėinā. Balstoties uz banku kotētajām likmēm, tos aprēėina Latvijas Banka. Citadeli izv ēlas arvien jauni klienti 2012. gadā banka Citadele turpināja attīstīt tās stratēăijā noteiktos trīs darbības pamatvirzienus: privātpersonu un mazo un vidējo uzĦēmumu apkalpošanu filiāĜu tīklā; lielo uzĦēmumu apkalpošanu un privātā kapitāla pārvaldīšanu. Banku Citadele 2012. gada 1. ceturkšĦa laikā ir izvēlējušies vairāk nekā 7800 jauni klienti: privātpersonu un mazo un vidējo uzĦēmumu un korporatīvo uzĦēmumu apkalpošanas segmentos Latvijā Citadele ieguvusi vairāk nekā 7100 jaunu klientu, bet privātā kapitāla pārvaldīšanā – gandrīz 700 jaunu klientu. Lietuvā AB „Citadele bankas” 2012. gada 1. ceturksnī piesaistīja vairāk nekā 1700 jaunu klientu. Citadele Asset Management augst ā darba kvalit āte nov ērtēta starptautiski Ar augstu starptautiskā finanšu žurnāla World Finance lasītāju balsu skaitu bankas Citadele meitas uzĦēmums Citadele Asset Management iekĜuva labāko Baltijas valstu investīciju pārvaldīšanas kompāniju trijniekā un to izvirzīja World Finance balvai par 2012. gada labāko investīciju pārvaldīšanas kompāniju Baltijas valstīs. Savukārt starptautiskā ieguldījumu fondu informācijas un pētījumu kompānija Lipper gada sākumā piešėīra Citadeles Austrumeiropas Obligāciju Fondam - USD 2012. gada balvu par vislabāko un stabilāko ienesīguma un riska attiecību triju gadu griezumā Eiropas attīstības valstu obligāciju kategorijā. Citadeles Austrumeiropas Obligāciju Fonda - USD investori šajā periodā guva 97.6% absolūto ienesīgumu. Citadele Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu klāsts ir plašs, specializējoties Austrumeiropas tirgos. Citadele Asset Management pārvaldītie fondi arī 2012. gada 1. ceturksnī turpināja strādāt ar augstu ienesīgumu. Piemēram, “Citadele Russian Equity Fund” atdeve šajā periodā bija 18.7% un "Citadele Baltic Sea Equity fund" – 14%, bet salīdzinoši drošāko Citadele Austrumeiropas Obligāciju fondu ienesīgums šajā laikā bija nedaudz zem 8.0%

Citadele Life iev ērojami palielin āja savu tirgus da Ĝu Bankas Citadele grupas uzĦēmums apdrošināšanas sabiedrība Citadele Life 2012. gada 1. ceturksnī parakstīja 53% no visu Latvijas dzīvības apdrošināšanas kompāniju jauno prēmiju apjoma ar piesaisti ieguldījumu fondiem jeb tirgum piesaistīto jauno prēmiju apjoma. Pērn 2011. gada 1. ceturkšĦa laikā Citadele Life jauno parakstīto prēmiju apjoma ziĦā tirgum piesaistīto līgumu segmentā ieĦēma 12 % no visa Latvijas tirgus. Pateicoties labajiem darbības rezultātiem 2012. gada 1. ceturksnī, Citadele Life tirgus daĜu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā pēc kopējo parakstīto prēmiju apjoma palielināja no 9.7% 2011. gada 31. decembrī līdz 12.0% 2012. gada 31. martā.

Citadele nov ērtēta kā viena no atpaz īstamākajām un piepras ītākajām bank ām Latvij ā Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2012. gada februāra pētījuma rezultāti liecina, ka Citadeles atpazīstamība Latvijā turpināja paaugstināties: kopš Citadeles darbības uzsākšanas 2010. gada augustā līdz 2012. gada februārim bankas atpazīstamība pieauga no 35% līdz 70%, tā vērtējama kā straujākā atpazīstamības izaugsme banku sektorā Latvijā. Atbilstoši februāra pētījuma rezultātiem Citadele ir trešā atpazīstamākā banka Latvijā.



4

Turklāt Citadeles pakalpojumi ir vieni no visbiežāk izmantotajiem pakalpojumiem banku sektorā Latvijā, atklāj pētījuma rezultāti. Aptaujātajiem iedzīvotājiem norādot, kuras bankas pakalpojumus izmantojuši visvairāk pēdējo 6 mēnešu laikā, banka Citadele ir trešajā vietā starp Latvijas bankām. Reizi ceturksnī veikto aptauju dati liecina, ka bankas Citadele stabilitātes un drošības indekss, kas liecina, cik droša un stabila patērētāju acīs ir banka, ir nemitīgi uzlabojies, kamēr citu vadošo Latvijas banku stabilitātes un drošības indeksi ir palikuši nemainīgi vai pat samazinājušies. Bankai Citadele šajā radītājā gada laikā ir izdevies ievērojami uzlabot savu pozīciju. Arī bankas pakalpojumu ērtuma un izdevīguma indekss, kas liecina, cik ērta un izdevīga patērētāju skatījumā ir banka, Citadelei gada laikā ir ievērojami pieaudzis.

Šos pārskatus Bankas valde ir apstiprinājusi 2012. gada 22. maijā.



5

Bilances uz 2012. gada 31. martu un 2011. gada 31. decembri

Tūkst. Ls

31.03.2012. Nerevidēts

31.12.2011. Revidēts*


31.12.2011. Revidēts*

Grupa Grupa Banka Banka Kase un prasības uz pieprasījumu pret

centrālajām bankām 270,170 243,239 244,538 229,659 Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 101,554 201,577 87,076 192,334 Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi 6,108 3,678 2,049 3,542 Klasificēti kā patiesajā vērtībā novērtētie finanšu

aktīvi ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 16,350 6,381 - -

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 182,420 164,596 123,863 102,289 Kredīti un debitoru parādi:

Kredītiestādēm izsniegtie aizdevumi 27,199 24,162 14,442 4,063 UzĦēmumiem un privātpersonām izsniegtie

aizdevumi 707,158 717,142 614,798 625,773 Līdz termiĦa beigām turēti ieguldījumi 155,075 126,361 143,056 118,442 Pret procentu risku ierobežotās portfeĜa daĜas

patiesās vērtības izmaiĦas - - - - Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi 2,132 1,794 972 764 PamatlīdzekĜi 31,321 33,532 2,272 2,449 Ieguldījumu īpašums 1,478 1,099 - Nemateriālie aktīvi 1,130 1,216 730 770 Ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzĦēmumu

pamatkapitālā - - 44,195 44,195 NodokĜu aktīvi 28,972 29,142 28,551 28,777 Pārējie aktīvi 10,710 6,378 8,680 4,018 Kop ā akt īvi 1,541,777 1,560,297 1,315,222 1,357,075 Saistības pret centrālajām bankām 8 9 8 9 Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 14,254 39,249 19,792 46,955 Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības 1,471 820 1,496 1,810 Klasificētas kā patiesajā vērtībā novērtētās

finanšu saistības ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 5,570 4,426 - -

Amortizētajā iegādes vērtībā vērtētās finanšu saistības: TermiĦsaistības pret kredītiestādēm 7,805 8,212 31,952 24,804 Noguldījumi 1,340,684 1,317,971 1,097,472 1,099,258 Emitētie parāda vērtspapīri - 20,925 - 20,997 Pakārtotās saistības 50,816 51,948 50,816 51,948 Pārējās finanšu saistības 23,156 23,301 17,909 17,782

Finanšu aktīvu nodošanas rezultātā radušās finanšu saistības - - - -

Pret procentu risku ierobežotās portfeĜa daĜas patiesās vērtības izmaiĦa - - - -

Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi 6,066 6,670 5,028 5,364 Uzkrājumi - - - - NodokĜu saistības 74 156 - 12 Pārējās saistības 5,813 5,526 3,240 3,344 Kop ā saist ības 1,455,717 1,479,213 1,227,713 1,272,283 Kapitāls un rezerves 86,060 81,084 87,509 84,792 Kop ā kapit āls un rezerves un saist ības 1,541,777 1,560,297 1,315,222 1,357,075 Ārpusbilances poste Ħi Iespējamās saistības 20,839 21,370 17,968 18,307 Ārpusbilances saistības pret klientiem 107,836 125,709 123,487 141,868

* Revidents: SIA "PricewaterhouseCoopers"



6

PeĜĦas vai zaud ējumu apr ēėins par 3 mēnešu periodu, kas nosl ēdzās 2011. un 2012. gada 31. mart ā Tūkst. Ls

01.01.2012.- 31.03.2012. Nerevidēts

01.01.2011.- 31.03.2011. Nerevidēts

01.01.2012.- 31.03.2012. Nerevidēts

01.01.2011.- 31.03.2011. Nerevidēts

Grupa Grupa Banka Banka Procentu ienākumi 14,420 14,642 12,235 12,663 Procentu izdevumi (6,945) (9,830) (6,365) (9,154) Dividenžu ienākumi - - - - Komisijas naudas ienākumi 6,843 6,345 5,285 4,786 Komisijas naudas izdevumi (1,811) (1,798) (1,615) (1,472) Neto realizētā peĜĦa/(zaudējumi) no

amortizētajā iegādes vērtībā vērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām - 144 - -

Neto realizētā peĜĦa/ (zaudējumi) no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem 183 136 158 (21)

Neto peĜĦa/ (zaudējumi) no tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām 78 (565) 2 (424)

Neto peĜĦa/ (zaudējumi) no klasificētiem kā patiesajā vērtībā vērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 75 13 - -

Patiesās vērtības izmaiĦas riska ierobežošanas uzskaitē - - - -

Ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peĜĦa/ (zaudējumi) 2,011 1,725 1,637 1,488

Finansi ālās darb ības pe ĜĦa 14,854 10,812 11,337 7,866 Īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu atzīšanas pārtraukšanas peĜĦa/(zaudējumi) 171 (114) - -

Pārējie ienākumi 1,682 1,963 878 1,420 Pārējie izdevumi (208) (475) (101) (421) Administratīvie izdevumi (10,127) (10,013) (7,733) (7,645) Nolietojums (1,130) (1,529) (316) (626) PeĜĦa pirms uzkr ājumiem nedrošiem

parādiem un nodok Ĝiem 5,242 644 4,065 594 Uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas

rezultāts (2,820) (2,204) (2,724) (2,549) UzĦēmuma ienākuma nodoklis (144) 135 (324) 112 Pārskata perioda pe ĜĦa 2,278 (1,425) 1,017 (1,843)

Ienākumi, kas netiek atspoguĜoti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā: Tūkst. Ls

01.01.2012.- 31.03.2012. Nerevidēts

01.01.2011.- 31.03.2011. Nerevidēts

01.01.2012.- 31.03.2012. Nerevidēts

01.01.2011.- 31.03.2011. Nerevidēts

Grupa Grupa Banka Banka Neto izmaiĦa vērtspapīru patiesās vērtības

pārvērtēšanas rezervē un citās rezervēs 2,698 144 1,700 484 Ienākumi kas netiek atspogu Ĝoti pe ĜĦas vai

zaudējumu apr ēėinā 2,698 144 1,700 484

Kop ējā pārskata period ā atzītā peĜĦa 4,976 (1,281) 2,717 (1,359)



7

Grupas un bankas darb ības r ādītāji

01.01.2012.- 31.03.2012. Nerevidēts

01.01.2011.- 31.03.2011. Nerevidēts

01.01.2012.- 31.03.2012. Nerevidēts

01.01.2011.- 31.03.2011. Nerevidēts

Grupa Grupa Banka Banka Kapitāla atdeve (ROE) (%)* 10.90 (7.00) 4.72 (8.84) Aktīvu atdeve (ROA) (%)* 0.59 (0.36) 0.30 (0.52)

* Aprēėinos izmantotie vidējie kapitāla un aktīvu atlikumi, kas aprēėināti kā vidējās summas no attiecīgajiem atlikumiem perioda sākumā un beigās. Inform ācija par reitingu a ăentūru pieš ėirtajiem reitingiem

Ilgtermi Ħa reitings

Īstermi Ħa reitings

Finansi ālās droš ības reitings

Reitinga prognoze

Moody's Investors Service B2 Not Prime E+ Negatīva

Sīkāka informācija ir atrodama reitinga aăentūras mājās lapā: www.moodys.com Ieguld ījumi v ērtspap īros dal ījum ā pēc emitenta valsts


Grupa

31.12.2011. Revidēts

Grupa Valdību parāda

vērtspapīri Citi vērtspapīri Valdību parāda

vērtspapīri Citi vērtspapīri

Latvija 155,556 4,046 143,231 6,417 Lietuva 32,401 53 27,847 42 Amerikas Savienotās Valstis 4,251 25,678 2,728 25,406 Vācija 586 18,312 605 8,868 Krievija 277 10,417 - 13,542 Lielbritānija - 27,059 - 1,119 Citas valstis* 19,540 59,960 14,768 52,960 Kop ā vērtspap īri, neto 212,611 145,525 189,179 108,354


Bank

31.12.2011. Revidēts

Bank Valdību parāda

vērtspapīri Citi vērtspapīri Valdību parāda

vērtspapīri Citi vērtspapīri

Latvija 155,003 1,921 142,666 4,632 Amerikas Savienotās Valstis 4,251 16,973 2,728 16,395 Lielbritānija - 26,320 - 382 Vācija - 11,208 - 3,511 Citas valstis* 15,976 35,267 11,863 38,554 Kop ā vērtspap īri, neto 175,230 91,689 157,257 63,474

* Vienas valsts emitentu kopējais atlikums ir mazāks par 10% no kapitāla, kas tiek izmantots kapitāla pietiekamības aprēėina vajadzībām. Pārskata perioda beigās Bankas un Grupas vērtspapīriem, kas ir klasificēti kā līdz termiĦa beigām turēti ieguldījumi, nav izveidoti uzkrājumi vērtības samazinājumam (2011: nulle). 2012. gada 31. martā Bankas un Grupas vērtspapīru, kas ir klasificēti kā līdz termiĦa beigām turēti ieguldījumi, tirgus vērtība ir attiecīgi 143,182 tūkstoši Ls (2011: 122,002 tūkstoši Ls) un 155,081 tūkstoši Ls (2011: 129,484 tūkstoši Ls). Pārskata periodā Banka un Grupa nav palielinājusi vai samazinājusi uzkrājumus vērtības samazinājumam pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem; 2012. gada 31. martā kopējie uzkrājumi vērtības samazinājumam pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem ir 3,403 tūkstoši Ls (2011: 3,432 tūkstoši Ls).



8

Konsolid ācijas grupas sast āvs

Nr. p.k.

Komersabiedr ības nosaukums Re ăistr ācijas numurs Re ăistr ācijas adrese Re ăis-trācijas valsts kods

Komerc- sabiedr ības darb ības veids*

DaĜa pamatka-pit ālā (%)

Balssties ību daĜa komerc-sabiedr ībā (%)

Pamato- jums iek Ĝaušanai grup ā**

1 AS "Citadele banka" LV-40103303559 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV BNK 100 100 MAS

2 IPAS "Citadele Asset Management" LV-40003577500 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV IPS 100 100 MS

3 AB "Citadele bankas" LT-112021619 Lietuva, ViĜĦa LT-03107, K. Kalinausko iela 13 LT BNK 100 100 MS

4 SIA "Citadele Express Kredīts" LV-40003238125 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV CFI 100 100 MS

5 AS "Citadele atklātais pensiju fonds" LV-40003397312 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV PFO 100 100 MS

6 AAS "Citadele Life" LV-40003786859 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV APS 100 100 MMS

7 OU "Citadele Leasing & Factoring" EE-10925733 Igaunija, Tallina 10119, Roosikrantsi iela 2 EE LIZ 100 100 MS

8 ZAO "Parex Asset Management" RU-1037706024872 Krievija, Maskava 119049, Donskaja iela 4 - 2 RU IBS 100 100 MMS

9 OOO “ Citadele Asset Management Ukraina” UA-32984601 Ukraine, Kiev 03150, Gorkovo 172 UA IBS 100 100 MMS

10 SIA "E & P Baltic Properties" LV-40003754637 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV IPS 50 50 MMS

11 UAB "Citadele faktoringas ir lizingas" LT-126233315 Lietuva, ViĜĦa LT03107, K.Kalinausko iela 13 LT LIZ 100 100 MMS

12 UAB "Citadele investiciju valdymas" LT-111829843 Lietuva, ViĜĦa LT01109, Gyneju iela 16 LT IBS 100 100 MMS

13 AP Anlage & Privatbank AG CH-130.0.007.738-0 Switzerland, Freienbach 8807, Kantonsstrasse 1 CH BNK 100 100 MS

14 Calenia Investments Limited CY-HE156501 Cyprus, Nicosia 1075, 58 Arch. Makarios 3 Avenue, Iris Tower, 6th floor, office 602 CY PLS 100 100 MS

15 SIA "Citadele līzings un faktorings" LV-50003760921 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV LIZ 100 100 MS

16 SIA "Rīgas pirmā garāža" LV-40003397543 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV PLS 100 100 MS

17 SIA "RPG interjers" LV-40103157899 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 1 LV PLS 100 100 MMS

18 SIA "PR Speciālie projekti" LV-40103195231 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV PLS 100 100 MMS

19 OOO "Citadele Investments Ukraina" UA-35726203 Ukraina, Kijeva 03150, Gorkovo iela 172 UA IBS 100 100 MMS

20 OAO "Parex Ukrainian Equity Fund" UA-10681020000023247 Ukraina, Kijeva 03150, Gorkovo iela 172 UA IBS 100 100 MMS

21 SIA "Hortus Commercial" LV-40103460641 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV PLS 100 100 MS

22 SIA "Hortus Land" LV-40103460961 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV PLS 100 100 MS

23 SIA "Hortus TC" LV-50103460681 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV PLS 100 100 MS

24 SIA "Hortus Residental" LV-40103460622 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV PLS 100 100 MS

*BNK – banka, IBS – ieguldījumu brokeru sabiedrība, IPS – ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, PFO – pensiju fonds, CFI – cita finanšu iestāde, LIZ – līzinga kompānija, PLS – palīgsabiedrība, APS – apdrošināšanas sabiedrība. ** MS – meitas sabiedrība, MMS – meitas sabiedrības meitas sabiedrība, MAS – mātes sabiedrība.



9

Inform ācija par AS "Citadele banka" strukt ūru 2012. gada 31. martā Bankai bija 22 filiāles, no tām 3 ārvalstu filiāles, 24 klientu apkalpošanas centri un 3 pārstāvniecības. Inform ācija par akcion āru sast āvu 2012. gada 31. mart ā

Akcion āri Nomin āl-

vērt ība (Ls)

Akciju skaits Kopsumma (Ls) Balsu skaits

Līdzdal ība pamat-

kapit ālā (%)

VAS "Privatizācijas Aăentūra" 1 77,249,999 77,249,999 77,249,999 75% mīnus 1

akcija

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka 1 25,750,001 25,750,001 25,750,001

25% plus 1 akcija

Kop ā 103,000,000 103,000,000 103,000,000 100%

Inform ācija par bankas vad ību 2012. gada 31. mart ā Padomes sastāvs

Vārds, uzv ārds IeĦemamais amats

Klāvs Vasks Padomes priekšsēdētājs

Juris Vaskāns Padomes priekšsēdētāja vietnieks

Ăirts Freibergs Padomes loceklis

Laurence Philip Adams Padomes loceklis

Geoffrey Dunn Padomes loceklis

Valdes sastāvs

Vārds, uzv ārds IeĦemamais amats

Juris Jākobsons Valdes priekšsēdētājs, p.p.

Guntis BeĜavskis Valdes loceklis, p.p.

Valters Ābele Valdes loceklis

Kaspars Cikmačs Valdes loceklis

Philip Nigel Allard Valdes loceklis

2012. gada 23. marta bankas padomes sēdē tika pieĦemts lēmums par valdes priekšsēdētāju ievēlēt Gunti BeĜavski. Jaunā valdes priekšsēdētāja pilnvaru termiĦš sākas 2012. gada 1. maijā. 2012. gada 30. aprīli bankas valdē darbu beidz līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Juri Jākobsons. No šā gada maija Juris Jākobsons pastiprināti pievērsīsies bankas meitas sabiedrību darba pārraudzīšanai un darbosies vairāku bankas Citadele grupas uzĦēmumu padomēs.



10

Risku p ārvald ība Grupa īsteno risku pārvaldību saskaĦā ar Grupas Risku un kapitāla pārvaldības politiku. Savā darbībā Grupa ievēro šādus risku pārvaldības pamatprincipus:

• Grupas mērėis ir nodrošināt zemus riska rādītājus, saglabājot diversificētu aktīvu portfeli, ierobežotus riskus finanšu tirgos un zemu operacionālā riska līmeni;

• risku uzĦemšanās pieĦemamā līmenī ir viena no galvenajām Grupas funkcijām visās darbības jomās. Risks vienmēr ir jāizvērtē attiecībā pret paredzamo atdevi. Riski, kuru līmenis ir Grupai nepieĦemams, ir jānovērš vai jāierobežo;

• Grupa neuzĦemas lielus un nepārvaldāmus riskus neatkarīgi no tā, cik liela ir ar tiem saistīto aktīvu atdeve. Riskiem ir jābūt diversificētiem un kvantitatīvi novērtējamu risku gadījumā – ierobežotiem;

• Grupā lietotās risku pārvaldības metodes ir piesardzīgas, Grupas darbības veidiem un specifikai atbilstošas, un tās nodrošina efektīvu kopējā riska samazināšanu;

• risku pārvaldības pamatā ir ikviena Grupas darbinieka izpratne par viĦa pārziĦā esošajiem darījumiem un ar tiem saistītajiem riskiem;

• risku limitu sistēma un stingra kontrole ir būtiski risku pārvaldības elementi. Risku līmeĦa un noteikto limitu ievērošanas operatīvu kontroli nodrošina strukturēta risku limitu sistēma, kas aptver visus būtiskos risku veidus.

Risku pārvaldība Grupā ir neatĦemama ikdienas vadības procesa sastāvdaĜa. Risku pārvaldību Grupā koordinē neatkarīga un ar klientu apkalpošanu nesaistīta struktūrvienība – Risku un atbilstības direkcija. Nozīmīgākie riski, kuriem Grupa, veicot uzĦēmējdarbību, ir pakĜauta, ir kredītrisks, tirgus risks, procentu likmju, likviditātes risks, valūtas risks un operacionālais risks. Šo risku pārvaldības nolūkos Grupa ir apstiprinājusi attiecīgās risku pārvaldības politikas, kuru kopsavilkums sniegts šajā pielikumā. Kredītrisks Kredītrisks ir iespēja ciest zaudējumus, ja klients nepildīs līgumā noteiktās saistības. Grupa ir pakĜauta kredītriskam tās kreditēšanas, investīciju un tirdzniecības darbību ietvaros, kā arī izsniedzot garantijas trešajām pusēm un uzĦemoties citas ārpusbilances saistības pret trešajām pusēm. Kredītriska pārvaldības pamats ir adekvāta kredītriska novērtēšana un lēmuma pieĦemšana. Nozīmīgu risku gadījumā kredītriska analīzi veic neatkarīgas un ar klientu apkalpošanu nesaistītas Risku un atbilstības direkcijas struktūrvienības. Kredītriska analīze sastāv no klienta kredītspējas novērtēšanas un ėīlā piedāvātā nodrošinājuma un tā likviditātes izvērtēšanas. Juridisku personu kredītspējas analīze ietver tautsaimniecības nozares, uzĦēmuma, tā pašreizējā un prognozētā finanšu stāvokĜa analīzi. Fizisku personu kredītspējas analīze ietver klienta kredītvēstures analīzi, klienta ieĦēmumu, ieĦēmumu attiecības pret kopējām saistībām analīzi un sociālu un demogrāfisku faktoru analīzi. Nozīmīgu risku gadījumā lēmumu par kredīta piešėiršanu vai izmaiĦām kredīta noteikumos pieĦem Kredītu komiteja un apstiprina Bankas valde. Pēc kredīta piešėiršanas regulāri tiek novērtēts klienta finanšu stāvoklis un saistību izpildes kvalitāte ar mērėi pēc iespējas ātrāk identificēt nedrošus kredītus. Kredītriska ierobežošanai Grupā ir noteikti limiti riska darījumu apmēriem vienam klientam un savstarpēji saistītu klientu grupai, liela apmēra riska darījumiem, ar Grupu saistītām personām, vienai tautsaimniecības nozarei, atsevišėiem klientu veidiem, atsevišėiem darījumu veidiem un atsevišėiem nodrošinājuma veidiem. Grupā regulāri tiek veikta kredītportfeĜa analīze ar mērėi novērtēt kredītportfeĜa kvalitāti un koncentrāciju, kā arī izvērtēt portfeĜa attīstības tendences. Kredītriska identificēšanu, pārraudzību un ziĦošanu veic Risku un atbilstības direkcija. Tirgus risks Tirgus risks ir iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteĦu pārvērtēšanas dēĜ, kas saistīta ar finanšu instrumentu tirgus cenas izmaiĦām valūtas kursu, procentu likmju izmaiĦu un citu faktoru ietekmē. Finanšu instrumentu pozīcijas riska novērtēšanu un lēmumu par limitiem pieĦemšanu Grupā veic Finanšu tirgu un kontrahentu risku komiteja (FTKR). FTKR lēmumus apstiprina Bankas valde. Tirgus riska pārvaldību veic tās Bankas biznesa vienības un Bankas meitas uzĦēmumi, kuriem ir tiesības uzĦemties tirgus risku atbilstoši



11

noteiktajiem limitiem un attiecīgā portfeĜa ieguldījumu ierobežojumiem. Tirgus riska mērīšanu un uzĦemto pozīciju novērtēšanu, kā arī pārraudzību un ziĦošanu veic Risku un atbilstības direkcija. Tirgus riska pārvaldīšanai Grupa nosaka individuālos limitus emitentiem un atsevišėiem finanšu instrumentiem, kā arī produktiem, kam piemīt tirgus risks. Pozīcijas riska novērtēšanai Grupā tiek izmantota jutīguma analīze un scenāriju analīze, kuras mērėis ir identificēt un kvantificēt dažādu nelabvēlīgu notikumu ietekmi uz Grupu atbilstoši portfeĜa ăeogrāfiskam, sektoru un kredītreitingu profilam. Procentu likmju risks Procentu likmju risks ir saistīts ar procentu likmju nelabvēlīgu izmaiĦu ietekmi uz Grupas procentu ienākumiem un ekonomisko vērtību. Procentu likmju riska pārvaldība Grupā tiek īstenota saskaĦā ar Grupas Procentu likmju riska pārvaldības politiku. Procentu likmju riska novērtēšanu un lēmumu pieĦemšanu Grupā veic Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja (ALCO). ALCO lēmumus apstiprina Bankas valde. ALCO nosaka pieĦemamo procentu likmju riska līmeni un Grupas iekšējo limitu sistēmu, uzrauga limitu ievērošanu un procentu likmju pozīciju pārvaldības instrumentu (līdzekĜu) pielietošanu. Procentu likmju riska mērīšanu, pārvaldību un ziĦošanu veic Resursu pārvaldības daĜa. Procentu likmju riska pārvaldību Grupā koordinē Risku un atbilstības direkcija. Grupa veic procentu likmju riska pārvaldību, izmantojot procentu likmju riska jūtīgo aktīvu un pasīvu termiĦu atšėirību analīzi, ilguma analīzi un jutīguma analīzi, kā arī procentu likmju riska stresa testēšanu. Grupā ir noteikti limiti procentu likmju riska ietekmei uz ekonomisko vērtību, uz neto procentu ienākumiem un uz vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezervi. Balstoties uz tirgus situācijas analīzi un Grupas finansēšanas struktūru, ALCO nosaka procentu likmes klientu noguldījumiem. Likviditātes risks Likviditātes risks ir iespēja, ka netiek nodrošināta Grupas kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana. Likviditātes riska pārvaldības mērėis ir nodrošināt pietiekamu likvīdo aktīvu apjomu iespējamo saistību segšanai. Likviditātes riska pārvaldība Grupā tiek īstenota saskaĦā ar Grupas Likviditātes riska pārvaldības politiku. Par likviditātes riska novērtēšanu un lēmumu pieĦemšanu Grupā ir atbildīga Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja (ALCO). ALCO lēmumus apstiprina Bankas valde. ALCO nosaka pieĦemamo likviditātes riska līmeni, iekšējo limitu sistēmu un likviditātes vadībā izmantojamos instrumentus, kā arī uzrauga limitu ievērošanu. Ikdienas likviditātes vadību un kontroli nodrošina Resursu pārvaldības daĜa. Likviditātes riska pārraudzību un ziĦošanu veic Risku un atbilstības direkcija, kura ir atbildīga arī par likviditātes riska pārvaldības procesa koordinēšanu Grupā. Banka novērtē likviditātes risku, izmantojot scenāriju analīzi. Šim mērėim tiek izstrādāti dažādi scenāriji Bankas darbībai atšėirīgajos apstākĜos: maiga krīze (bāzes scenārijs), bankas krīze, vispārīgā tirgus krīze un kombinētais scenārijs. Banka izvērtē savu likviditātes pozīciju katram scenārijam dažādiem termiĦiem (no 1 nedēĜas līdz 3 mēnešiem). Bankā ir ieviesta likviditātes riska un agrīnas brīdināšanas rādītāju limitu sistēma. Banka aprēėina arī izmaksas, kuras tai varētu rasties likviditātes krīzes apstākĜos. Papildus scenāriju analīzei Banka gatavo arī naudas plūsmas prognozi tuvākajam gadam, kurā iekĜauj pieĦēmumus par līdzekĜu ticamāko kustību. Aktīvu un pasīvu vispārīgas sabalansētības izvērtēšanai Banka regulāri sagatavo un analīzē likviditātes termiĦstruktūru. Pārskata periodā Banka izpildīja likviditātes rādītāja un obligāto rezervju normu Latvijas Bankā prasības. Valūtas risks Valūtas risks ir saistīts ar ārvalstu valūtu aktīvu un saistību pozīciju atšėirībām, kas valūtas kursu izmaiĦu rezultātā ietekmē Grupas naudas plūsmu un finanšu rezultātu. Valūtas riska pārvaldīšana Grupā tiek īstenota saskaĦā ar Valūtas riska pārvaldības politiku. Valūtas riska novērtēšanu un lēmumu pieĦemšanu Grupā veic Finanšu tirgu un kontrahentu risku komiteja (FTKR). FTKR lēmumus apstiprina Bankas valde. FTKR nosaka pieĦemamo valūtas riska līmeni un iekšējos limitus, kā arī uzrauga limitu ievērošanu. Valūtas riska pārvaldību ikdienā veic Resursu pārvaldības daĜa, savukārt valūtas riska pārraudzību un ziĦošanu – Risku un atbilstības direkcija. Grupā ir noteikts atklātās valūtas pozīcijas limits katrā atsevišėā valūtā 10% apmērā no pašu kapitāla un kopējās atklātās valūtas pozīcijas limits – 20% apmērā no pašu kapitāla. Minētie limiti atbilst



12

Latvijas tiesību aktu prasībām. Valūtas riska novērtēšanai Grupā tiek izmantotas arī plaši pazīstamas metodes: riskam pakĜauta vērtība (value at risk), paredzamais deficīts (expected shortfall) un scenāriju analīze. Operacionālais risks Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus saistošo ārējo un iekšējo tiesību aktu prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, darbinieku un sistēmu darbības, iekšējo procesu nepilnību, kā arī trešo personu darbības vai citu ārējo apstākĜu ietekmes dēĜ, ietverot juridisko risku (soda naudu, ārējo iestāžu piemērotu sankciju, tiesāšanās rezultātā ciestu zaudējumu u.tml. notikumu iestāšanās risks), bet neietverot stratēăisko un reputācijas risku. Operacionālo risku Grupa sīkāk iedala šādās pamatkategorijās: personāla risks, procesu risks, IT un sistēmu risks un ārējais risks. Grupa neuzĦemas/ neakceptē operacionālos riskus, kuru ietekme pārsniedz 10% no Grupas neto gada ienākumiem vai kuru ietekme nav aprēėināma naudas izteiksmē, un kuri vienlaikus ir nepārvaldāmi, neatkarīgi no ekonomiskā ieguvuma, kāds varētu izrietēt no šādu risku uzĦemšanās (t.i., Grupa neveic ar šādu operacionālo risku saistītas darbības). Operacionālā riska pārvaldīšanai Grupa lieto šādas pieejas:

• operacionālā riska pašnovērtēšana – produktu un procesu īpašnieki nodrošina, lai tiktu veikta iespējamo operacionālā riska notikumu identificēšana un novērtēšana, esošo kontroles sistēmu izvērtēšana un nepieciešamo risku ierobežošanas pasākumu analīze, izmantojot pašnovērtēšanas anketas un specializētas aptaujas un apspriedes ar procesā iesaistītajiem atbildīgajiem darbiniekiem;

• operacionālā riska rādītāju noteikšana – statistisko, finanšu un citu rādītāju izmantošana, kuri atspoguĜo dažādu operacionālā riska veidu līmeni un tā izmaiĦas Grupā;

• zaudējumu pieĜaujamā līmeĦa limitu noteikšana; • operacionālā riska mērīšana, reăistrējot un analizējot operacionālā riska notikumus, to nodarīto kaitējuma

apmēru, rašanās cēloĦus un citu ar tiem saistītu būtisku informāciju (operacionālā riska zaudējumu un incidentu datu bāze);

• „četru acu princips” un pienākumu nošėiršana; • darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plānošana; • risku novērtēšana produktu attīstības procesos; • apdrošināšana; • ieguldījumi atbilstošās datu apstrādes un informācijas drošības tehnoloăijās.

AS “Citadele banka” 2012. gada 1. ceturkš Ħa publiskais p ārskats · 2012. 6. 4. ·...

Documents

Transcript of AS “Citadele banka” 2012. gada 1. ceturkš Ħa publiskais p ārskats · 2012. 6. 4. ·...