Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos
description
Transcript of Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos
![Page 1: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/1.jpg)
Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos
Didzis Tjarve, Brigita Laime
![Page 2: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/2.jpg)
Veģetācijas nepārtrauktība un pārtrauktība (telpā, laikā,
sintaksonomijā)
![Page 3: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/3.jpg)
Veģetācijas klasifikācijas
• Atkarībā no pētījuma mērķa veģetācijas klasificēšanai var tikt izmantoti dažādi kritēriji, piemēram, substrāts, mitrums, traucējums, dzīvnieku sugas, augāja augstums, augu sugas.
• Šodien viena no vairāk pielietotajām ir floristiski-cenoloģiskā jeb fitosocioloģiskā klasifikācija (galvenie kritēriji: augu sugas+augāja struktūra+vide).
![Page 4: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/4.jpg)
Diagnostiskās sugas
Sugas, kas ir raksturīgas vienai veģetācijas vienībai (atsevišķas sugas var būt divām vai vairākām veģetācijas vienībām – transgresīvās).
Fitosocioloģiskos pētījumos visbiežāk tās nosaka pēc veģetācijas parauglaukumu klasificēšanas.
![Page 5: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/5.jpg)
Diagnostiskās sugas
• Šodien ar diagnostiskām sugām galvenokārt saprot rakstursugas un diferenciālsugas.
• Tām jāatbilst diferencējošam kritērijam: sugas procentuālam konstantumam veģetācijas vienībā ir jābūt vismaz 2 reizes lielākam par konstantumu tā paša līmeņa citā vienībā (sintaksonā).
![Page 6: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/6.jpg)
Uzticamība (fidelity)
Diagnostisko sugu noteikšana parasti saistīta ar uzticamību (fidelity) – rādītāju, kas ilustrē sugas saistību ar noteiktu veģetācijas vienību.
Uzticamības rādītāju izmantošanas pirmsākumi fitosocioloģijā saistīti ar Braun-Blanquet (1918, 1928) un Szafer& Pawłowski (1927).
![Page 7: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/7.jpg)
Uzticamības pakāpes
Tomēr sākotnēji uzticamības rādītāju iegūšana bija vairāk intuitīva nekā statistiski pamatota.
Parasti sugām uzticamības pakāpes (degrees of fidelity) noteica pēc sugas sastopamības aplūkojamajā veģetācijas vienībā un ārpus tās.
![Page 8: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/8.jpg)
Uzticamības vērtējums
Uzticamību var vērtēt gan izmantojot sugas klātbūtni vai iztrūkumu, gan sugas segumu.
Parasti izmanto klātbūtni/iztrūkumu, jo - segumam bieži ir sezonāls raksturs;- seguma izmantošanas gadījumā lielāka nozīme
ir sugām, kuras parasti veido lielus segumus;- seguma novērtēšana ir subjektīva.
![Page 9: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/9.jpg)
Uzticamības statistiskie rādītāji
Ar uzticamību saistītu statistisko rādītāju piedāvāja Brisse et al. (1995).
Tas lielākoties ir atkarīgs no noteiktu sugu kopējas sastopamības un mazāk no sugas sastopamības veģetācijas vienībā.
![Page 10: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/10.jpg)
Uzticamības statistiskie rādītāji
Bruelheide (1995, 2000) izstrādāja uzticamības rādītāju u, kas balstās sugas sastopamības salīdzinājumu ar teorētisko sastopamību, ja tā ir nejauša.
Dufrêne & Legendre (1997) savukārt piedāvā Indicator Value Index.
Ar pārskatu par dažādiem uzticamības rādītājiem var iepazīties Chytrý et al. (2002) rakstā.
![Page 11: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/11.jpg)
Apzīmējumi
Turpmāk izmantotie apzīmējumi:N parauglaukumu kopējais skaits;
Np parauglaukumu skaits aplūkojamajā veģetācijas vienībā;
n parauglaukumu skaits ar noteiktu sugu visos parauglaukumos
np parauglaukumu skaits ar noteiktu sugu aplūkojamajā veģetācijas vienībā
![Page 12: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/12.jpg)
Sugu skaits parauglaukumos
____A_____ _________B__________ N Np n np
Suga1 ++++++++ + +++++ +++++++++++ ++ 30 10 27 9
Suga2 ++ ++ ++++ + + + ++ 30 10 13 8
Suga3 ++++++++++ 30 10 10 10
Suga4 + + + + + + + + + 30 10 9 3
Suga5 + ++ + 30 10 4 3
Suga6 + +++ ++++ +++++ + +++ 30 10 15 1
uu ii
![Page 13: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/13.jpg)
u vērtības
Bruelhaide iesaka atņemt no novērotās sugas absolūtās frekvences veģetācijas vienībā (np) teorētisko absolūto frekvenci n.Np/N,) un šo vērtību izdalīt ar teorētisko standartnovirzi ().
/)( pnu
![Page 14: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/14.jpg)
u vērtību variantiuhyp – hyp iegūst pēc hiperģeometriskā
sadalījuma standartnovirzes aprēķināšanas formulas (Chytrý et al., 2002)
ubinB – binB iegūst pēc bionomiālā sadalījuma standartnovirzes aprēķināšanas formulas (Bruelheide, 2000)
ubinA – binA iegūst pēc bionomiālā sadalījuma alternatīvas standartnovirzes aprēķināšanas formulas (Chytrý et al., 2002)
![Page 15: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/15.jpg)
u vērtību robežas
u vērtības ir pozitīvas, ja suga veģetācijas vienībā sastopama biežāk nekā paredzēts vai negatīvas, ja retāk nekā paredzēts.
u vērtību lielums ir atkarīgs no paraugkopas apjoma. Maksimālā uhyp vērtība iespējama pie Np=n=np un ir
1N
TT
![Page 16: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/16.jpg)
koeficients
u vērtības var normalizēt, dalot ar maksimālo iespējamo vērtību
1
N
uhyp
un iegūstot phi koeficientu, kas ir robežās no –1 līdz +1.
TT
![Page 17: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/17.jpg)
Fišera tests
phi koeficients nav atkarīgs no paraugkopas apjoma, tāpēc ir ērti izmantojams, tomēr tas nav tieši statistiski novērtējams.
Lai novērstu kļūdas, var izmantot Fišera testu (Fisher’s exact test) un nelietot phi vērtības, ja tests nav būtisks.
Lielu paraugkopu gadījumā Fišera tests ir ļoti jutīgs, tāpēc tad ieteicams lietot mazus būtiskuma līmeņus (=0.01 vai =0.001).
![Page 18: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/18.jpg)
koeficients
phi koeficients nav atkarīgs no datu kopas apjoma n, taču ir atkarīgs no aplūkojamās veģetācijas vienības apjoma Np.
Tāpēc, salīdzinot vairākas veģetācijas vienības, ieteicams vienādot to apjomu.
![Page 19: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/19.jpg)
Dufrêne-Legendre Indicator Value Index (IndVal)
Šis koeficients relatīvo sugu daudzumu veģetācijas vienībā salīdzina ar sugas relatīvo frekvenci visā datu kopā.
p
p
pppp
pp
N
n
NNnnNn
NnIndVal
)()(
![Page 20: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/20.jpg)
IndVal
Šis rādītājs ir neakarīgs no paraugkopas apjoma.
Tas vairāk ir atkarīgs no sugas daudzuma veģetācijas vienībā un mazāk no sugas daudzuma ārpus šīs veģetācijas vienības.
TT
![Page 21: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/21.jpg)
JUICE
Uzskaitīto un citu rādītāju izmantošana pieejama čehu zinātnieku Tichy, Chytrý izstrādātajā programmā JUICE.
To var iegūt
http://www.sci.muni.cz/botany/juice/
![Page 22: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/22.jpg)
JUICE
Šī programma dod iespējas:• liela apjoma veģetācijas datu apstrādei• to grupēšanai ar TWINSPAN, klāsteranalīzi• sinoptisko tabulu veidošanai un dažadu
uzticamības rādītāju aprēķināšanai• dažādu analīžu veikšanai, izmantojot R,
CANOCO, PCORD piedāvātās iespējas
![Page 23: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/23.jpg)
LiteratūraBraun-Blanquet, J. 1918. Eine pflanzensoziologische Exkursion
durchs Unterengadin und in den schweizerischen Nationalpark. Beitr. Geobot. Landesaufn. Schweiz 4: 1-80.
Braun-Blanquet, J. 1928. Pflanzensoziologie. Grundzüge der Vegetationskunde. Springer, Berlin, DE.
Brisse, H., De Ruffray, P., Grandjouan, G. & Hoff, M. 1995: The phytosociological data base ‘SOPHY’. Ann. Bot. (Roma) 53: 177-223.
Bruelheide, H. 1995. Die Grünlandgesellschaften des Harzes und ihre Standortsbedingungen. Mit einem Beitrag zum Gliederungsprinzip auf der Basis von statistisch ermittelten Artengruppen. Diss. Bot. 244: 1-338.
![Page 24: Uzticamības jēdziens veģetācijas pētījumos](https://reader035.fdocuments.net/reader035/viewer/2022081421/568151bb550346895dbfe842/html5/thumbnails/24.jpg)
LiteratūraBruelheide, H. 2000. A new measure of fidelity and its application
to defining species groups. J. Veg. Sci. 11: 167-178.
Chytrý, M., Tichý, L., Holt, J. & Botta-Dukát, Z. 2002. Determination of diagnostic species with statistical fidelity measures. J. Veg. Sci. 13: 79-90.
Dufrêne, M. & Legendre, P. 1997. Species assemblages and indicator species: the need for a flexible asymmetrical approach. Ecol. Monogr. 67: 345-366.
Szafer, W. & Pawłowski, B. 1927. Die Pflanzenassoziationen des Tatra-Gebirges. Bemerkungen über die angewandte Arbeitstechnik. Bull. Int. Acad. Polon. Sci. Lettres B 3, Suppl. 2: 1-12.