ISSN

16

91-0

982

Seit u r s

PSIHOLOGIJA MUMS

T B ALSTS. '

P I E R E D Z E , N O D E R I G A I N F O R M Ä C I J A , J A U N U M I

P S I H O L O G I J A P L U S :

M I J I E T E K M E A R C I T Ä M N O Z A R E M

1. Apvienotais Latvijas psihologu kongress "Psihologija Latvijä: attlstlba, izaicinäjumi un per-spektivas" 4

Ärija Karpova un Ieva Bite aicina visus esosos un topo-sos psihologus, kä an psihologijas interesentus uz Ipasu notikumu, mudinot uzklauslt citam citu un domät par turpmäkajiem sIs zinätnes un täs speciälistu attlstlbas virzieniem.

Psihologam Alfredam Ädleram - 140 14

Inta Smitina informe par individuälpsihologijas aizsäce-jam Alfredam Ädleram veltlto izstädi Latvijas Universitä-tes Akademiskä bibliotekä un sniedz ieskatu ieverojamä psihologa devumä un vina ideju izplatibä müsu valstl.

Politika personlbas psihologiskais tels 26

Maija Zakrizevska atkläj faktorus, kas ietek-me politiskä tela veidosanos un uztveri, kä arl galvenos parametrus, kas jäievero politika personlbas psihologiskä tela struktüras ana-llze un izpete.

Vesellbas jedziens medicinas vesture, Hänemana raks-tos un müsdienu homeopätijä 48

Jozefs Smits apeer medicinas vesture sastopamäs pa-matkoneepeijas par vesellbu un täs uzturesanu, analize to saistlbu ar homeopätijas pamatliceja Zamuela Hänemana uzskatiem un piedävä savu skatijumu uz sis ärstniecibas metodes iespejäm un izredzem müsdienäs.

P E R S O N I B A : I N T E R V I J A

Vai psihologi runä putnu balsis? 6

Dzidra Meiksäne, apstridot viedokli, ka psihologija kä zinätne Latvijä aizsäkusies tikai pirms divdesmit gadiem, ateeras savas studiju un aktlvä darba gaitas, kä arl psiho­logijas attlstibu padomju laikos, si perioda ieguvumus un atstäto mantojumu.

T E O R I J A S P S I H O L O G I J A :

P E T I J U M I , A U T O R R A K S T I I

Narcisms: redzet tikai sevi 18

Rita Garnaka aplüko narcisma fenomenu, raksturojot gan tä normälas izpausmes, gan iespejamäs patologiskäs formas, un peta narcistisku personlbas traucejumu diagnos-ticesanas un ärstesanas iespejas.

P E R S O N i B A S I Z A U G S M E U N A T T i S T i B A :

T E O R I J A U N P R A K S E

Biznesa psihologija organizäciju darbibä 34

Maija Zakrizevska skaidro biznesa psihologijas zinäsa-nu lietderlgumu un aicina täs apgüt Rigas Starptautis-käs ekonomikas un biznesa administräcijas augstskolas piedävätajä jaunajä starpdisciplinärajä bakalaura studiju programmä.

B I Z N E S S & P S I H O L O G I J A :

T E O R I J A U N P R A K S E I

Uznemuma zinäsanu pärvaldibas sistema: kä monizet

to har-36

Viesturs Brälis raksturo cetrus zinäsanu tipus, kurus var noverot organizäcijäs, un sniedz ieteikumus un piemerus par to, kä, izmantojot uznemuma dominejoso zinäsanu tipu, iespejams uzlabot uznemuma vadlbu un veicinät darbinieku motiväciju.

2 — #52 (4/2010)

PSIHOLOGIJA MUMS

^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^

Jauns bezmaksas märketinga instruments - kolektivä iepirksanäs 44

Aigars Liparts iepazistina ar märketinga jaunievedumu, kas radies ekonomiskäs krizes ietekme un ko lauj Istenot modernäs tehnologijas, - kolektlvo iepirksanos dazädäs interneta vietnes - un skaidro sl pasäkuma izdevlguma aspektus.

N E T R A D I C I O N Ä L Ä P S I H O L O G I J A : I A T S K I R I G I V I E D O K L I , P I R M S Z I N Ä T N I S K Ä P I E R E D Z E

Dzersana kristietibä: apustula Pävila mäciba 56

Mikijs Zilfants, turpinot ieprieksejos numuros säkto te-mu par müsdienu dzersanas pirmsäkumiem, sikäk iztirzä kristietibas pirmo apustuju, Ipasi apustula Pävila, darbibu un täs izraisitäs sekas.

IZDEVEJS: IZDEVNIEClBAS NAMS UAD2ET

2urnäla reg. Nr. 000702877

ISSN 1691-1709

Redkolegija: Prof., Dr. hab. psych. Ä r i j a Karpova,

Prof., Dr. hab. psych., Dr. oec. M ä r a Vidnere, Asoc. prof., Dr. psych. Anita Lasmane,

Dr. psych. Kristine M a r t i n s o n s Asoc. prof., Dr. psych. Sandra Mihailova

Galvenä redakiore Marija V ä c i e t e

Komercdirektore Irina Karpova

Redaktori: Marika Pinke un Viktors Ozolins

Mäkslinieciskä redaktore Erika Tomsone

Literärä redakcija Librum

Zurnälä publicetajos rakstos paustie uzskati ne vienmer atspogulo redakcijas viedokli.

Par reklämas materiälu saturu un pareizrakstibu redakcija atbildibu neuznemas.

Citesanas un pärpublicesanas gadijumä atsauce uz zurnälu Psihologija Mums obligäta,

päipublicesanai nepieciesama redakcijas rakstiska atjauja.

Informäciju par reklämas ievietosanu iespejams sanemt pa tälruni 26700556

Lomonosova iela 4, Riga LV 1003

Tälrunis: -1-371 26700556

E-pasts: uadzet@gmail.com

© Zurnäls «Psihologija Mums», 2010

"Psihologija Mums"ir starpnozaru zurnäls, kurä tiek publiceti raksti un materiäli par psihologiju un

dazädäm psihologijas nozarem vai saistibä ar täm. Tie var büt ari citu zinätnu nozaru raksti, kam ir saistiba par

psihologijas arzinumiem un petijumiem. Zurnäls "Psihologija Mums" iznäk6 reizes gada

ik pa diviem menesiem.

2urnälu"Psiholorgija Mums" var iegädäties preses tirdzniecibas

vietäs, kä ari abonet Latvijas Pasta nodaläs un interneta www.pasts.lv

vai pa bezmaksas tälruni 8008001.

2urnäla "Psihologija Mums'viena numura cena preses tirdzniecibas vietäs ir Ls 3,49;

abonesanas cena 6 menesiem - Ls 8,90, vienam gadam - Ls 15,90.

Zurnälu "Psihologija Mums" ir iespejams abonet komplektä ar zurnälu "Psihologija Gimenei un Skolai":

abonesanas cena 6 menesiem - Ls 14,90, vienam gadam - Ls 27,90.

Zurnäla "Psihologija Mums" abonesanas indekss Latvijas Pasta nodaläs - 2207,

zurnälu "Psihologija Mums" un "Psihologija Gimenei un Skolai" komplektä abonesanas indekss - 2210.

#52 (4/2010) - 3

PSIHOLOGIJA MUMS

V eselibas jedziens medicinas vesture, Hänemana ralcslos un müsaienu nomeopätija

iSü?

Jozefs M. Smits (Minhenes Universitäte, Väcija)

Iespejams, ikviens pec savas pieredzes pazist svetlaimlbas stävokli, kad dzive skiet viegla un bez pülem, viss notiek pats no sevis, nav nekädu skerslu un mes panäkam, ko velamies. Sädus lai-mes plüsmas brlzus mes visi labprät piedzivotu pastävlgi. Katrs var pärliecinäties: jo biezäk at-rodamies sädä svetlaimes stävokli, jo vairäk to uztveram kä gluzi dabisku. Tomer dzive uzrodas grütlbas. Tik tiesäm, drosi var apgalvot, ka ne-viens cilveks zemes virsü nav eksistejis bez kä-diem traucejumiem. Cilvekiem visos laikos biju-si un ir dabiska tieksme izvairlties no neertlbäm. Tiesi sl merka labad tika izgudrotas dazädas me-todes, tehnologijas un zinätnes - lauksaimniecl-ba, ieroci, amati un mediclna. Mediana radäs, lai atbrlvotu cilvekus no slimlbäm, lai vini varetu no täm izvairlties un lai pasargätu brivo un ne-skarto stävokli, ko saue par vesellbu. Müsdienu pacientu vajadzlbas un ärstu praslbas saistlbä ar to, ko deve par vesellbu, ir krietni lieläkas. Cilveki vairs neapmierinäs ar to, ka ir pietiekami vesell-gi pec mediclniskas ärstesanas, gluzi preteji, v ini velas palikt veseläki nekä jebkad vai pat iegüt t ik labu vesellbas stävokli, käds vien iespejams. Kurs atteiksies no lieläkas mäjas, no äträkas maslnas vai no präväkas algas, ja büs izvele? Atskirlbä no lietäm, ko var izmerlt ar eipariem un rezultätus salidzinät, nav universälas merauklas, kas lautu spriest par to, eik laba, teicama vai izeila ir ve-seliba. Tas ir atkarigs no konceptuälä satura, ko ieliekam jedzienä. Täpec nevar teikt, ka cilveki domä vienu un to pasu, kad ir runa par vesellbu.

Medicinas vesture

Medicinas vesture var atrast dazädu kultüru un laikmetu cilveku uzskatus par to, kas ir vese­llbas stävoklis. Interesanti, ka sädu uzskatu nav bezgallgi daudz, tomer sistematizejot tos ir vieg-läk petit. Acimredzami ir tikai dazi prineipi, ko cilveki izmanto, teoretizejot par to, kas ir vesell-ba. Sädi analizejot, var secinät, ka ikviens bütisks apgalvojums medicinas doktrlnäs (ari Zämuela Hänemana homeopätijä) veidojies no noteiktäm kombinäcijäm, paradigmäm, kas atkärtojas.

1. Viena no senäkajäm un lldz slm domine-josäm paradigmäm ir uzskats, ka vesellba ir harmonijas stävoklis - visplasäkajä izpratne, protams. So galveno domäsanas prineipu var izmantot dazädäs situäcijäs atkarlbä no pamat-filozofijas. Piemeram, ja to sasaista ar cilveku attieksmi pret Dievu vai prieksteciem (aizves-turiskajäm un senajäm kultüräm), vesellga dzive nozlmetu Dievam tlkamu dzlvi vai arl atrasanos labäs attieclbäs ar mirusajiem. Täpat harmoni­jas paradigmu var attiecinät uz cilveka attieksmi pret sabiedrlbu, vina gimeni vai vecäkiem (kä biopsihosociäläs vesellbas modelos), uz vidi (kä ekologiskos modelos), uz kosmosu kä Visumu (kä viduslaiku mikro un makro kosmosa savstar-pejo attieclbu modelos). Iespejams, paradigmä uzmanlba tiek koncentreta uz attieeibäm starp miesu un dveseli (kä psihosomatikä), dazädu kermena dalu attieeibäm (Hipokräta klasiskais iedalljums temperamentu tipos vai müsdienu

48 — #52 (4/2010)

PSIHOLOGIJA MUMS

iedalljums atomos un molekuläs) vai kermena funkcijäm (kä uzbudinämiba un uzbudinäjums Dzona Brauna teorijä, spazma un atonija V i l -jama Kalena teorijä vai nervu skiduma (fluidu) izplatlsanäs mesmerismä). Tätad pat müsdienlgs uzskats par stabilu stävokli tiek balstits uz ide-ju par harmoniju starp ienäkosäm un izejosäm plüsmäm. Jebkurä variäcijä par vesellbu kä har­moniju ärstesana büs meginäjums panäkt har­moniju, lidzsvaru vai kompensäciju.

2. Pretstatä sädam domäsanas veidam vese­llbu var iedomäties kä cinas rezultätu. Atkal atkaribä no pamatfilozofijas bütiskäkä clna var notikt starp dieviem un demoniem (kä starp Ahuramazdu un Ahrimänu seno persiesu zo-roastrismä) vai starp psihiskäm, religiskäm un politiskäm ietekmem (kä 19.-20. gadsimta na-cionälas vesellbas koncepcijä, kuras pamatä ir aizsardziba no ärejäs infilträcijas). Si paradigma kalpo par pamatideju jebkura veida digla teo-rijai - attiecibä gan uz tärpiem un parazitiem, gan bakterijäm un virusiem u. c. Ärstesanas strategija visos sajos gadljumos ir meginäjums gut virsroku, uzvaret vai iznlcinät visus preti-niekus. Vesellba bütu galigä uzvara pär draudi-giem agentiem.

3. Atskirlbä no minetajäm diväm pretejäm paradigmäm vesellbu var uzskatlt an par acu-mirkl i , kädu punktu dialektiskä procesä. Nezi-not, kas ir slimiba, mes nekad neaizdomätos par vesellbas jedzienu. Ja iztelojamies nepärtrauktu skalu ar diviem galapunktiem - vesellbu un sli-mibu, viss ikdieniskais bütu to abu sajaukums, t. i . , nebüt pilnigi veselam vai pilnigi slimam. Pir-mie, kas atkläja so koncepciju, bija Aleksandri-jas ärsti Herofils un Erasistrats. Slaveni domätäji uzsvera pozitivo, relativo u n izglltojoso slimibas nozlmi, piemeram, lai gütu panäkumus dzives mäkslä vai dveseles un sirds attistibä (kä Gete un Noväliss). Väcu mistikis Ekharts slimibu sauca par zelta celu (via aureä) uz isto vesellbu - ve­sellbu Dievä. 19. un 20. gs. bohemistu aprindäs slimiba pat tika cildinäta, jo tie ticeja, ka tä ir ra-dosas darblbas prieksnosacljums. A r i ezoteriku aprindas, ko iespaidoja "jaunä laikmeta" kustiba, uzskatija slimibu nevis par veltlgu nelaimi, bet gan par iespeju un palldzlbu turpmäkä garlgä iz-augsme.

4. Vel viens veids, kä izteloties vesellbu, ir hierarhijas kärtlbas koncepcijä. Piemeram, se-näs demokrätijas aizstävja Krotonas Alkmaiona definejumä vesellba ir izonomijas (vienlidzlbas)

#52 (4/2010) —

stävoklis, t . i . , kad organisma sastävdalas tiek pärvalditas vienädi, savukärt monarhijas, t. i . , kädas dalas predominances stävokli, vins uz-skatija par slimibu. Tomer Platona skaidrojumä vesellba ir dveseles augstäkä vara pär miesu, un starp trijäm dveseles daläm racionälajam ir virsroka pär alkstoso. Hegelis vesellbas jedzienä ietvera neorganiskä subordinäciju zem organis-kä; Kristofa Vilhelma Hüfelanda koncepcijä tä ir dzlves speka meistariba pär fizisko kermeni. Värdu sakot, proporci ju, simetriju un skaistu-ma teorijas pamatä vienmer ir vienlidzigu dalu kalibretas hierarhijas ideja. To var attiecinät uz Senäs Egiptes terminu maat (mät, rnaat), ko iz-mantoja, runäjot par vesellbu no politiskä, kä ari mediciniskä viedokla.

5. Vesellbas kä iespeju (potenciäla) kon-cepcijas izcelsme saistäma ar amatnieku dzlvi Griekijas polise. Aristotelis skaidroja, ka kustl-ba ir iespeju vai speju realizäcija. Var uzskatit,

ka vesellba ir nosacijums cilveka spejai kusteties vai kaut ko panäkt. Jo veseläks käds ir, jo vairäk vinam iespeju un lieläka izvele. Sajä nozlme H i l ­degarde no Bingenes vesellbu sauca par zajumu, svaigumu (viriditas). Väcu ideälismä vesellba tika atzita par ekvivalentu sapräta bnvibai. M i -litärä dienesta kontekstä vesellba nozlme büt derigam, atbilst clnai, darba tirgü - büt derlgam darbam. Fridrihs Nice atzina, ka vesellba ir iz-augsmes, uzlabojuma un transgresijas iespeja. Kopumä büt veselam no lieläko iespeju viedokla nozlme ilggadibu, optimismu un dzivesprieku.

6. Pieskirot veselibai transcendences (ro-bezu pärkäpsanas, pärvaresanas) t i tulu, to var ietvert jebkurä religiskäs, spirituäläs, mistiskäs vai asketiskäs vesellbas koncepcijäs. Tä, pieme­ram, Griekijas filozofs Diogens uzskatija, ka vis-veseligäkä ir asketiska dzive un uzvediba. Stoi-ku uztvere sava veida apätija (vienaldziba) un, pec Epiküra domäm, miers, präta aukstasinlba

50 — #52 (4/2010)

PSIHOLOGIJA MUMS

ir dveseles vesellba augstäkajä pakäpe. Marks Aurelijs tiecäs uz dveseles mieru ar paskontro-les palidzibu. Agrlnajä kristiesu kustibä "Chris­tus medicus" vesellba tika uzskatita par radnie-clbu, tuvumu Dievam un cilveki centäs sasniegt so stävokli, imitejot Kristu. Slavenais Persijas ärsts un filozofs Avicenna izteicäs, ka atvese-lot dveseli iespejams tikai ar sapratnes palidzi­bu. Renesanses periodä tä saucamo "tikumisko kermeni" centäs iegüt mistiskä stiprinäjuma (intensifikäcijas) celä, sievietes mistikes llks-moja par säpem, ciesanäm, asinosanu, jo visu to godäja par "Kristus zimem" cilveku kerme­ni - tas läva noklüt tuväk Kris tum un klüt arl garlgi veseläkiem.

7. Vesellbu autonomijas nozlme var inter-pretet kä vesela sapräta un pasatbildlgas riclbas rezultätu. So pieeju var attiecinät uz senajiem laikiem, kad vesellbu konceptualizeja ar t i k u -mlbu (Aristotelis, Cicerons, Seneka), kas ie-güta ar paskontroli un merenlbas ieverosanu. Renesanses laikmeta mäclbu literatürä rakstlts, ka vesellbai jäbüt gudrlbas un gimenes tevu (paterfamilias) izglltlbas iznäkumam. Tä tika uztverta arl kä rezultäts, kas panäkts, ievero-jot speciälas dietas (piemeram, isläma kultüras agrlnajos rezlmos), izveloties vientulnieka vai kontemplatlvu (verotäja) dzlvi (vita solitaria et contemplativa Petrarkas darbos) vai paklausot morälas dzlves aicinäjumam (Ulriha fon Hute-na darbos).

8. Paradigma, kas visvairäk atskiras no visäm ieprieksminetajäm, ir celonibas, nosacltlbas pa-radigma. Senos laikos cilveks, büdams domäjo-sa bütne, arl medicinas petljumos pamatojäs uz celonlbu. Tä, piemeram, Galens izcela vesellbas, slimlbas un neiträlo celoni {causae solubres, in-salubres, neutrae). Renesanse magiskajäs tehni-käs tika ieverota galvenokärt celoniskä domä-sana. Pilnigi jauns modelis radäs lldz ar 17. gs. zinätnes revolüciju, kad kauzäli mehäniskie un kvantitatlvie paskaidrojumi kluva par pamat-paradigmu zinätnei PAR EXCELLENCE 1 . Me-diclnä säda veida redukcionistiska racionalitäte piedzlvoja savu uzplaukumu ne äträk kä 19. gs., pabidot mala visas pärejäs pieejas. Tä ir paslimi-tejosa attieclbä uz kermena materiälo struktüru mijiedarblbas izmeklejumiem. Ja balstäs uz so nosacljumu, vesellba varetu büt vislietderlgäkais un ekonomiskäkais fizisko un kimisko norisu veids.

N o francu vai. - nesal idzinäms, vislabäkais, tipiskäkais

(piemers, paraugs).

9. Celonibas un autonomijas paradigmu se-kas bija valdlbu ieviestie pasäkumi, lai varetu ietekmet pilsonu vesellbu. 18. gs. sabiedribas vesellbas kustlba säkäs ar to, ka tika pienemti l i k u m i vesellbas jomä, iedibinäta vesellbas or-ganizäcija un "vesellbas policija". Izglltlba vese­llbas jomä kluva lot i piepraslta, täpec tika izdoti saraksti ar jautäjumiem, kas attiecäs uz vesell­bu. Imanuels Kants proklameja, ka vesellba ir pienäkums, jo tä veicina t i k u m l b u . Politiski fonä jaunajiem valstiskajiem püliniem saistlbä ar vesellbu tomer bija utilitäras u n merkantilas intereses. Atbilstosi laikmeta garam parädljäs jaunas zinätnes, piemeram, sociologija - "so-ciälä fizika"(pec Ogista Konta darbiem) - un higiena - "vesellbas zinätnes doktr lna" (Makss Petenkofers). Väcijä ar l i k u m u tika reformets medicinas mäclbu kurss: no 1861. gada eksä-mens filozofijä tika aizstäts ar testu dabas zinät­nes (tentamen physicum).

10. Visos laikos ir bijis galvenais virziens un lldzäs tarn ne t ik nozlmlgi virzieni . Ipasi tas at-tiecinäms uz postmodernismu, kad vairäki sädi papildvirzieni pastäveja vienlaikus. Piemeram, medicinas tirgü ir parädljies plurälisms jeb vis-daudzveidlgäkäs alternatlväs vesellbas koncep-cijas. Katra no täm veidojusies, kombinejoties ieprieksminetajäm pamatparadigmäm. Täs t i k u -sas iespaidotas ar izpratni par to, kas ir kvantu fizika, sistemu teorijä, haosa petl jumi, pasorga-nizäcijas teorijas, autopoiesis (pasradlsana) utt. , un täs var plasi savstarpeji saistities. Sädu teoriju esamlba un to pievilclba lauzu acls, iespejams, nozlme to, ka vienkärsa kauzäli mehäniska do-mäsana müsdienu mediclnä tomer nespej ap-mierinosi izskaidrot cilveka dzlves fenomenu, kä arl dot izpratni par to, kas ir vesellba. Tätad var secinät, ka lldz sim bijusi nepieciesamlba versties pie citäm, aclmredzot jau novecojusäm paradigmäm.

Zamuela Hänemana darbi

Atskirlbä no mums Zamuels Hänemanis dzlvoja laikä, pirms triumfälie uzlabojumi me­dicinas zinätniskajäs metodes vel nebija redu-cejusi ärstesanas mäkslu l ldz sava veida para-digmatiskai monokultürai. Tolaik medicinas piekritejiem joprojäm bija iespeja gut labumu no t ik plasä koncepciju spektra. Istenibä tälai-ka (väcu ideälisma u n väcu romantisma) pro-fesionäläs diskusijas i r pärpilnas ar atminäm

#52

PSIHOLOGIJA MUMS

par minetajäm paradigmäm. Hänemanis bija atverts pret täm un iepazinäs ar visäm.

1. Attieclbä uz koncepciju dzive kä harmonija var versties pie labi zinämas Hänemana slimibas definlcijas, t. i . , dzlves speka sajukums, kurai var vi lkt paraleles ar koncepciju par to, ka vesellba ir dzives speka harmoniska noskanosana. Istenlbä pasai noskanosanas idejai nav jegas, ja prätä nav skaidra prieksstata par to, kas ir harmonija. At ­bilstosi tarn Hänemanis dazädäs variäcijäs "Me­dicinas organona' pärfräze vesellbu par "harmo-nisku dzives celu" (9.§) vai "harmonisku dzives skanejumu" (16.§).

2. Vesellba cinas nozlme ir vel viena pastä-viga ideja, kas piepilda Hänemana rakstus no pasa säkuma. Vins apraksta daudzveidigas pa-tologiskas ietekmes, pret kuräm organismam jäcinäs un jäsargäjas. To spektrs svärstäs no fizikäläm, klimatiskäm un geogräfiskäm lldz mentäläm, emocionäläm un iedomu ietekmem un pat lldz akütu un hronisku infekcijas sl imi­bu patogeniem. Hänemana laikos bakterijas, vlrusus un vairumu protozoju nepazina, täpec vins to determinäcijai lietoja ne t ik skarbus ap-zimejumus, prot i , "infekcija" (contagion), "inde" (miasm) vai vienkärsi "infekcijas trans". Lai kä ari bütu, atbilstosi sai koncepcijai medicinas aicinäjums ir palldzet pacientam pärvaret un uzveikt sos naidniekus viltvärzus, piemeram, cilvekam saslimstot ar holeru.

3. Interesanti, ka Hänemana skatljumä or-ganisma un patogenu mijiedarblba neieklaujas tädä vienkärsä alternativa kä uzvara vai ne-veiksme, bet vins ir nemis verä arl dialektis-kos elementus. Vina koncepcijä par agroväciju (stävokla pasliktinäsanos), piemeram, piene-mums, ka, laikus pasliktinoties simptomiem, tas vel nenozlme to, ka pasliktinäs vispärejais vesellbas stävoklis. Gluz i preteji - südzlbu vai-rosanäs un säpju pastiprinäsanäs var liecinät par to, ka ir säkusies atkopsanäs, kas beigäs dos labäku vesellbas stävokli nekä pirms tarn. Tas pats attiecas uz zälu lietosanas meginäju-miem, kur iem, kä apgalvoja Hänemanis, galu galä i r tonizejosa, specinosa iedarblba uz dzl ­ves speku (141.§).

4. Par splti tädäm emancipäcijas kustlbäm kä Lielä francu revolücija, Hänemana laikam visai raksturlga tomer bija hierarhiskä domäsana. Täpec domätäjiem mediclnä skita ticami tas, ka attieclbas starp dzlves garlgajiem principiem un fizisko kermeni tiek izskaidrotas hierarhijas kär-tlbä — pec feodälisma, rojälisma vai monoteisma

(viendievlbas) analogijas. Tik tiesäm - Hänema­na skatljumä dzlves speks uztur dzivlbu, t. i . , kärtlba, kas pilnvaro uztveri un verlgumu, attls-ta teleologisku instinktu utt.; Isumä - valdonigs pärvaldnieks trüclgam, pilnibä paklautam orga­nismam (10.§). Täpec vesellba tiek defineta kä dzlves speka absoluta dominance par materiälo kermeni (9.§).

5. Hänemana darbi nav tikai sauri mediclniski. Visas vina grämatas ietver arl filozofiskas, antro-pologiskas un etiskas pärdomas (refleksijas). Tä-pat kä vina laikabiedri, Hänemanis ticeja cilveka augstäkajam aicinäjumam esamibas värdä - vins tiek mudinäts sasniegt praktisku, kognitivu un garlgu perfekciju. Vesellba kalpo par darbarlku, lai sasniegtu so merki, t. i . , vesellba tiek uzskatita par morälas un intelektuälas izaugsmes poten-ciälu.

6. Vesellbas kä potenciäla koncepcijä ciesi saistäs ar trancendences koncepciju. Kaut gan Hänemanis nebija nedz konfesionäls dogmati-kis, nedz aktlvs baznlcas apmekletäjs, vins bija dzi l i religisks briväs domäsanas, racionälä nozl­me. Atbilstosi tarn, ko saue par "dabas religiju", kä arl brlvmürnieku (masonu) kustlbai (pie ku-ras Hänemanis bija piederlgs) vinam medicinas prakse bija sveta kalposana uz patieslbas altä-ra, un medicinas cienltäjs " ir tiesi pielldzinäms pasaules räditäjam". Tä kä mentälä un morälä nepilnvertlba nelauj sasniegt so merki, trans-cendence un vesellbas uzlabosana soli pa solim virzienä augsup ir sl risinäjuma atslega.

7. Büdams Apgaismlbas laikmeta berns, Hä­nemanis bija labvellgi noskanots pret autono­mijas ideju. Täpec vins rakstija ne tikai profe-sionälas grämatas par ärstesanu, bet arl daudz pamfletu un rakstu parastai publikai, meginot informet, izglltot un mäclt cilvekus par higienas, uztura un dzlvesveida jautäjumiem. Protams, vesellba tajos tiek uzskatita par racionälas un pasatbildlgas uzvedlbas rezultätu.

8. Tä kä Hänemanis no medicinas teorijas viedokla dzlvoja divu vesturisku laikmetu krust-punktä, vina domäsanas veids, no vienas puses, joprojäm balstljäs uz tradicionäläm koneepei-jäm, bet, no otras puses, jau bija sasniedzis jaunu zinätnisku paradigmu, kas balstljäs uz kauzäli mehäniskiem izskaidrojumiem. Savos agrina-jos medicinas rakstos vins runäja par "dzivnie-ku maslnäm", "atsperem", "pulkstena mehänis-miem" u. c. Sava galvenä darba pedejä izdevumä vins meginäjis izskaidrot izärstesanas mehänis-m u ar lldzlbas prineipu, kur determinejosä ir

PSIHOLOGIJA MUMS

mijiedarblba starp iedomäjamo dzives speku un mediclnisku agentu. Galu galä vins pat attiecinä-ja so fenomenälo pieeju uz homeopätiju, pama-tojoties uz savu doktrinu, ka hronisku slimibu Istenais celonis ir miasms. Protams, kauzäläs domäsanas veids bija raksturlgs ari Hänemanim.

9. Hänemana darbos, Ipasi agrinajos, liela nozlme pieskirta sabiedribas vesellbai. Vina ieteikumi un pieredze epidemiologiskos, tiesas un administratives jautäjumos liecina, ka vinu ir iedvesmojusi un vadijusi doma par to, ka ve­sellba tik tiesäm ir soeiälekonomiskäs situäcijas rezultäts, täpec tä ir politiski apspriezams jau-täjums.

10. No püristiska un sistemiska viedokja, nav vienas noteiktas koneepeijas, kas Hänemana darbos bütu vertlgäka par citäm. Agrinä medici­nas vesture biezi vien paradigmas tika aizstäve-tas bezkompromisu, Ipasä veidä, bet Hänemana laikä bija pienemts kombinet dazädu teoretisko pieeju metodes un prineipus vairäk vai mazäk

eklektiskäs medicinas prakse. Turklät Häne­manis, büdams vairäk praktikis nekä teoretikis, centäs rast izdevlgumu no harmonijas, cinas, dialektikas, hierarhijas, potenciäla, transcenden-ces, autonomijas un celonibas koncepciju plurä-lisma - tik ilgi, kamer tie kalpoja par vertlgiem instrumentiem vina prakse.

Homeopätija müsdienäs

Visas ieprieksminetäs paradigmas var atrast arl müsdienu homeopätija, kaut gan pastäv to sajaukums dazädäs skoläs un ievirzes. Tä vietä, lai nosauktu täs visas, labäk bütu akeentet dazus svarlgus noverojumus par so temu. Tas, ka Hä­nemanis bija ieguvejs no dazädäm koneepeijäm, dod mums saikni no vina doktnnas un rakstiem uz müsdienäm. Postmodernä homeopätija tiek kritizeta par täs saskeltlbu daudzäs jaunäs sko­läs. Tas nozlme to, ka lldz sim (vai vairäk nekä

#52 (4/2010) — 53

PSIHOLOGIJA MUMS

ieprieks) ärsti homeopäti un vesellbas aprüpes speciälisti stridas par galveno homeopätijas teo-ri ju, kas 1) vadltu vinus prakse; 2) izskaidrotu, ko v in i dara; 3) apmierinätu vinu intelektuäläs, tikumiskäs un garigäs vajadzlbas. Tä kä prakti -zejosi ärsti ir cilveki, v ini velas gut labumu visos trijos llmenos. ("Organona" jaunajä väcu redak­cija sie tris l imeni ir noskirti un uzsverti, tä do-dot stabilu pamatu näkotnes petijumiem.)

• Pirmais limenis bütu visviegläk atrisinäms. Praktisko ieteikumu, principu un vadliniju ver-tejumam jäbüt emplriskam, balstitam uz kllnis-kiem peti jumiem un kvalificetiem vertejumiem. Te vairäk par visu vajadzetu panäkt saskanotlbu, lai demonstretu statistiskus pierädljumus vai pat runätu par praktisku patieslbu vai objektivitäti.

• Tresais, metafizikas limenis skar ikviena religiskos, filozofiskos, ideologiskos un idiosin-kräziskos pamatus. Pieredze liecina, cik grüti, pat neiespejami ir pärliecinät kädu mainlt savu subjektlvo viedokli par dzlvi vai atteikties no tä. Pat fakti vai zinätniski argumenti nav specigäki par cilveka Isteno dabu un personisko pärlieclbu.

• Starp slm galejlbäm ir otrais limenis - pa-skaidrojumu limenis jeb bütlbä medicinas teo­rijä. Tas medicinas vesture bijis kaujas lauks

visiem reformistiem, teoretikiem un sistemäti-kiem. Sajä jomä starp emplriskiem atkläjumiem un metafiziskiem uzskatiem nevar gaidlt ne ab-solütu objektivitäti, ne pilnlgu subjektivitäti, ne vispäreju determinismu, ne pilnlgu patvalibu, ne parastu vienveidlbu, ne pilnlgu relativitäti. Tas ir plass lauks dabas zinätnem, filozofijai, zinät-nu teorijäm utt. Sajä limeni ärstiem vispirms jä-atspogulojas tädä veidä, kädä tie pasi velas sevi redzet. Ieverojot privätärstu prieksroclbas un päräkumu, vini var ierobezot sevi praktisko no-sacljumu izvele atbilstosi noteiktiem likumiem, ko ir iemäcljusies. Cit i var nodoties augstprä-tlgiem spriedelejumiem un atstät bez ieveribas savu pacientu emplrisko realitäti. Akademis-kiem ärstiem visvairäk lldzsvarota un pienema-ma ir videjä pozlcija - tä tomer nozlme gatavlbu pienemt izaicinäjumu izrakstlt zäles ar absolütas taisnlbas pretenziju un tä vietä piemerot krit is-käs domäsanas metodi. Sädi teoretizejot, var, piemeram, atspogulot, kombinet un rüplgi vei-dot dazädäs vesellbas paradigmas. Täds meginä­jums gan prasa lielu dalu paskritikas un pasref-leksijas. Lai naivi nenoticetu tarn, ka var stingri stävet uz käjäm, vienkärsi virzoties no objektlvas noverosanas pie drosäm zinäsanäm, medicinas

54 —- #52 (4/2010)

PSIHOLOGIJA MUMS

teoretikim ir jäuzmanäs, täpec ka vins vienmer säk ar prieksnoteikumiem, ko nevar demonstret to absoluta izpratne, un täpec ka neviena siste-ma, kas jebkad iedibinäta, nebüs pilniga, un ne-viens nekad nezinäs, kas slepjas müsu modelos un teorijäs. Hänemanis, nemitigi uzsverot, ka cilveka izzinas iespejas ir ierobezotas, jau sava laiku racionälistu valodä versa uzmanlbu uz to, ko kvantu fizika konstateja 20. gadsimtä, proti , principiälu neiespejamlbu zinätniekiem jebkad izdibinät, kas slepjas izmeritos lielumos (pie­meram, vi lni vai elementärdalinas). Atsaucoties uz Kantu, kas noteica tirä (absoluta), praktiskä un teleologiskä präta robezas, Hänemanis megi-näja - cik vien speja - attureties no neaugllgäm idejäm bez pieredzes iespejas, kä arl no atklätas püslosanas bez pamatprincipiem. Vina galve-nä misija bija jaunas ärstesanas metodes, nevis universälas medicinas teorijas ieviesana. Tas iz-skaidro to, käpec, izceloties konfliktam, konsek-venta teorijä bez pretrunäm tiek verteta zemäk. Galu galä Hänemanis nebija filozofs.

Izredzes

Visu ieprieksmineto noteikti var nemt verä tas, kurs censas attlstit, atbalstlt un veicinät ho-meopätiju 21. gadsimtä. Tä kä homeopätija pre-tende virzlt pacientu uz labäku vesellbu, nevis tikai nomäkt simptomus, tä noteikti ir daudzso-losa pieeja, jo modina pozitlvas asociäcijas un to var attiecinät uz tädäm populäräm un ultramo-dernäm idejäm kä pasatbildlgums, holisms un salutogeneze. Vel vairäk - tä drlzäk pamatojas uz modernäm zinätniskäm paradigmäm, pieme­ram, sistemu teoriju, kibernetiku, simptomato-logiju, nevis uz kartezisma lineäri deterministis-ko un kauzäli mehänisko domäsanas veidu. Ideja par vesellbas tapsanas permanento procesu, ko var stimulet ar mediclniskäm substancem, me­dicinas vesture tomer atgädina Dzona Brauna doktrlnu par uzbudinämlbu un uzbudinäjumu, bet tä savukärt ir säkumpunkts turpmäkajai medicinas sistemai, kuras iedvesmas avots bija Seilinga dabas filozofija. Tacu Hänemanis ap-strldeja täs visas. Vins täs uzskatlja par veltigiem prätojumiem, kuru iznäkums var büt väja, pat aplama prakse.

Tomer, ja homeopätijas prakse, kä uzskatlja Hänemanis, tiesäm apliecina, ka ir varens dar-barlks, kas slimu cilveku padara par veselu, tas vel nenozlme to, ka tä ir vienlgä un atbilst un

ir izmantojama vienmer. jNJemot verä tos dau-dzos virzienus, uz kuriem cilveks müsdienäs ir nosliecies un visas discipllnas un specialitätes, kas vinam kalpo, bütu pärsteidzlgi apgalvot, ka, piemeram, fizioterapeiti, psihologi, sociologi, filozofi, teologi, polit iki , mäkslinieki utt . nevar dot nekädas zinäsanas vai padomus attieclbä par labu vesellbu, kamer pacients sanem pareizo homeopätisko medikamentu. Ieksejäs saskanas izjütas radlsanai cilvekä (to uzskata par salutoge-nezes bütlbu) nepieciesami ne tikai pareizi ärs-ta norädljumi, bet arl daudz papildu zinäsanu. Ja homeopäts lldz ar profesionäläm iemanäm piedeväm ir arl eksperts pärejos jautäjumos, tad vins tiesäm tuvosies dziednieka augstäkajam ideälam. Tomer to nevar piepraslt no cilveka ar vidusmera spejäm. Täpec salutogenezes ideja vesellbas veidosanas nozlme ir koncepcijä, kas homeopätijai jädala ar citäm zinätnem un ama-tiem. To nevar izmantot nedz iznemuma, nedz lldzvertlgä kärtä.

Apkopojot sIs refleksijas, var apgalvot, ka vesturiskas atkäpes un filozofiska präta piepüle var pasargät no bedigi slavenajäm kategorisma lamatäm, kä arl no päräk lieläm praslbäm pret homeopätiju, izvirzot tai päräk ambiciozus mer-kus. Izvertejot vesellbas saistlbu ar homeopätiju, ikvienam bütu uzmanlgi jälldzsvaro racionä-lisms un romantisms, tradicionälais un progre-slvais vai zinätne un metafizika.

L i t e r a t ü r a . 1. Antonovsky, A. Unraveling the mystery ofhealth - how people manage

stress andstay well. San Francisco : Jossey-ßass Publishers, 1987. 2. Bergdolt, K. Leib und Seele. Eine Kulturgeschichte des gesunden Lebens.

M ü n c h e n : Beck, 1999. 3. Hahnemann, S. Die chronischen Krankheiten, ihre eigenthümliche Natur

und homöopathische Heilung. 4 Bde. Dresden und Leipzig : Arnold, 1828-1830.

4. Hahnemann, S. Gesammelte kleine Schriften. Hrsg. von J. M. Schmidt und D. Kaiser. Heidelberg : Haug, 2001.

5. Hahnemann, S. Organon der Heilkunst. Neufassung der 6. Auflage mit Systematik und Glossar von J.M. Schmidt. 2. Aufl. M ü n c h e n : Elsevier, 2006.

6. Rothschuh, K. E. Konzepte der Medizin in Vergangenheit und Gegenwart. Stuttgart: Hippokrates, 1978.

7. Schmidt, J. M. Die philosophischen Vorstellungen Samuel Hahnemanns bei der Begründung der Homöopathie (bis zum Organon der rationellen Heilkunde, 1810). M ü n c h e n : Sonntag, 1990.

8. Schmidt, J. M. Taschenatlas Homöopathie in Wort und Bild. Grundlagen, Methodik und Geschichte. Heidelberg : Haug, 2001.

9. U e x k ü l l , T . , W e s i a k , W. Theorie der Humanmedizin. Grundlagen ärztlichen Denkens und Handelns. 3. Aufl. M ü n c h e n : Urban & Schwarzenberg, 1998.

10. Unschuld, P. U. Chinese mediane. A history ofideas. Berkeley : Univer-sity of California Press, 1985.

#52 (4/2010) — 55