TTIP potenciālie riski Eiropas lauksaimniecībai 2016. GADA APRĪLIS

Transatlantiskajam tirdzniecības un investīciju partnerības līgumam (The Transatlantic Trade and Investment Partnership, TTIP) varētu būt nozīmīga ietekme uz Eiropas Savienības lauksaimniecību un pārtikas ražošanu. Abu Atlantijas okeāna pušu lobiju grupas cenšas panākt lielāku ietekmi tirgū1 2, taču Eiropas un Amerikas pārtikas ražošana ir balstīta uz atšķirīgiem pārtikas uzraudzības 3, mājlopu labturības4 un vides aizsardzības standartiem5.

Eiropas Savienības pārtikas un dzērienu industrijas paredzamais apgrozījums ir 1.2 triljoni eiro6, taču tirdzniecība ir komplicēta, pastāv variācijas starp lauksaimniecības sektoriem, ražotājiem un dalībvalstīm. Tikai daži pētījumi ir centušies noteikt TTIP ietekmi uz pārtiku un lauksaimniecību, taču tie ir saskārušies ar grūtībām šīs komplicētības dēļ.

Vadoties pēc ASV Lauksaimniecības departamenta prognozētajiem cenu kritumiem ES lauksaimniekiem katrā pārtikas kategorijā7, pētījumos tiek norādīts, ka TTIP radītās eksporta iespējas ne vienmēr realizējas lielākos ienākumos. Eiropas ieguvumi ir ierobežoti un attiecināmi uz dažiem sektoriem, piemēram, siera nozari, taču arī tas ir atkarīgs no ASV radītajām izmaiņām ‘beztarifa pasākumos’, kuri tiek izmantoti tirdzniecības ierobežošanai8.

Izstrādātie modeļi paredz, ka TTIP palielinās pārtikas un lauksaimniecības produktu importu no ASV9 10, tādejādi iespējami radot kaitējumu ES lauksaimniekiem un potenciāli apdraudot visu nozari11. Arī ražotāji no citiem pasaules reģioniem, kuri apkalpo ES, potenciāli varētu ciest zaudējumus, viņu vietu ieņemot ASV ražotājiem12. Pilsoniskās sabiedrības grupas un lauksaimniecības organizācijas ir izteikušas bažas, ka TTIP varētu novest pie tālākas intensifikācijas un lauksaimniecības nozares nonākšanas arvien koncentrētākā korporatīvā kontrolē abās Atlantijas okeāna pusēs.

SECINĀJUMI:Analīze prognozē, ka TTIP palielinās importu no ASV, kamēr ES ražotājiem tas sniegs mazāk labuma. Studijas paredz līdz 0,8% samazinājumu no ES lauksaimniecības ieguldījuma IKP, kamēr ASV lauksaimniecības ieguldījums IKP varētu pieaugt līdz 1,9%. ASV agrikultūras departaments prognozē kritumu samaksā Eiropas lauksaimniekiem visās pārtikas kategorijās.

Kopumā ekonomisko modeļu pētījumi prognozē, ka TTIP varētu atstāt nozīmīgu iespaidu uz ES lauksaimniecības sektoriem, radot vairākas grūtības un sniedzot tikai dažus labumus.

Lai gan Eiropas Komisija ir norādījusi, ka TTIP neietekmēs ES likumdošanu vai procedūras, kas attiecināmas uz ģenētiski modificētiem graudaugiem35, ASV valdības aģentūras ir izcēlušas GM regulējumu kā prioritāru iemeslu apspriešanai36.

Modeļi prognozē, ka tarifu atcelšana TTIP ietvaros atstās negatīvu ietekmi uz ES graudaugu ražošanas apjomu, sasniedzot 6% samazināšanos dažās no dalībvalstīm37. Lielākajā daļā scenāriju tiek prognozēta ES miežu, kukurūzas un rapšu ražošanas apjomu samazināšanās, un “tirdzniecības līgums var novest pie liela apjoma importa no ASV”38. Tomēr sekas laukaugu audzētājiem ir grūti paredzēt, jo viņi var audzēt citus graudaugus.

Gaļas produkcijas ražošanas prognozes no CEPII

+$3.2Bn

-$250M

-$300M

-$350M

-$500M

-$650M

-$2.8Bn

ASV

FRANCIJA

VĀCIJA

LIELBRITĀNIJA

ES

DIENVIDEIROPA

ES REĢIONS

UK Agriculture and Horticulture Development Board (AHDB, 2013b)

“Iespējams, ka atvērtāka tirdzniecība ar ASV lielākos zaudējumus

primāri nodarīs graudaugu un eļļas augu nozarēm.”

ĢEOGRĀFISKĀS INDIKĀCIJAS

Ģeogrāfiskās indikācijas (GI) piešķir aizsargātu statusu reģionālajai ražošanai, kas sastāda aptuveni 6% no kopējās pārtikas un vīna tirdzniecības Eiropas Savienībā14. Eiropas Komisija vēlas panākt GI aizsardzību TTIP līgumā, taču ir saskārusies ar asu pretošanos no ASV lobiju grupām un ASV kongresa15.

90% no GI eksporta ārpus ES sastāda vīns un alkoholiskie dzērieni16; GI pārtikas ražotājiem iekšzemes un ES tirgus ir krietni nozīmīgāks17. Patiesībā, tikai trīs no dalībvalstīm (Francija, Itālija un Apvienotā Karaliste) veidoja 86% GI eksportu 2010. gadā ar ļoti nelielu produktu skaitu: šampanieti, skotu viskiju, Grana Padano un Parmigiano Reggiano18.

Pat, ja EK veiksmīgi izdodas aizstāvēt GI ražošanu, tas visticamāk pārstāvētu specifisku ražotāju grupu tikai dažās no dalībvalstīm. Pastāv bažas, ka citu lauksaimniecības sektoru interešu pārstāvniecība tiek atstāta novārtā pastāvošā spiediena dēļ19.

LIELLOPU GAĻA

Visi ekonomikas modelēšanas pētījumi prognozē, ja ES tarifi tiks likvidēti, notiks nozīmīga ASV liellopu gaļas importa palielināšanās, līdz pat 3 miljardiem dolāru20. Tradicionāli lauksaimniecības, kuras audzē liellopus gaļai, un sagatavo augstas kvalitātes gaļu, tiek uzskatītas par apdraudētām no lētākas ASV liellopu gaļas importa. Tas var radīt “tālejošas sociālās un vidi ietekmējošas sekas vairākiem ES reģioniem”. 21

Šobrīd ASV imports ir ierobežots Eiropas Savienības aizlieguma izmantot hormonus liellopu audzēšanā22 un limitētās hormonu brīvās liellopu gaļas importa kvotas dēļ. Ir bijis liels spiediens, lai šo aizliegumu atceltu23, taču visticamāk notiks vienošanās par hormonu brīvās liellopu gaļas importa palielināšanu. Iespējams, ka drīzāk tiks piekrists ASV liellopu gaļas importam, nekā pilnīgai tarifu atcelšanai, taču tas joprojām var radīt ietekmi uz ES lauksaimniekiem24. Viena no Francijas lauksaimniecības organizācijām ir norādījusi, ka sagaidāmā kvota, kombinēta ar nesen atbalstīto Kanādas importa kvotu, varētu novest pie „40 – 50% ienākumu krituma (…) Eiropas liellopu audzētājiem”. 25

PIENA PRODUKTI

Piena produktu tirdzniecība ir komplicēta, iekļaujot daudz dažādu produktu, tirgotājiem variējoties no multinacionālām kompānijām līdz nelielām lauksamniecībām. ES piena kvotu un subsīdiju kārtības izmaiņas atstāj nozīmīgu ietekmi uz piena ražošanu. Eiropas Komisija ar TTIP starpniecību vēlas panākt labāku pieeju ASV piena produktu tirgum, taču nesenajās sarunās ar Klusā okeāna valstīm ASV valdība norādīja uz koncesijām, kas var skart piena produktu industriju26.

Kā TTIP sekas ekonomiskie modeļi prognozē būtisku piena produktu tirdzniecības plūsmas pieaugumu, prognozējot ASV eksporta pieaugumu par 5,4 miljardiem dolāru un ES eksporta pieaugumu par 3,7 miljardiem dolāru. Tomēr izstrādāto modeļu autori liek šīs prognozes vērtēt ar piesardzību.27 28. Neraugoties uz tirdzniecības pieaugumu, Eiropas piensaimnieki varētu saskaries ar cenu kritumu29, un dažās no dalībvalstīm, īpaši Austrijā, CAE valstīs un Lielbritānijā, tiek prognozēta visas piensaimniecības nozares lejupslīde30.

Eiropas Komisija apgalvo, ka TTIP palielinās ES piena produktu eksporta apjomus, taču lielākie ieguvumi būs siera sektoram31. Tāpat Komisija, šķiet, cenšas likt lielu uzsvaru uz reģistrēto ģeogrāfisko indikāciju aizsardzību, no kurām liela daļa ir visticamāk būs tieši saistīta ar siera ražošanu. Lauksaimnieku organizācijas ir izteikušas bažas, ka citu piena produktu sektoru intereses tiks upurētas, lai Komisija spētu vienoties par darījumu32.

Piena produktu tirdzniecības komplicētības un sasaistes starp patēriņa cenām un cenām, kuras lauksaimnieki saņem par pienu dēļ ir grūti paredzēt TTIP ietekmi uz šo industriju. Ir nepieciešama dziļāka ASV - ES integrētā tirgus analīze, lai noteiktu nelielu un vidēju piensaimniecību izdzīvošanas spēju.

KULTŪRAUGI

ASV un Eiropas Savienība ir vadošie ražotāji, taču atšķiras par prioritāti izvirzītie augi33. Tirdzniecība ir samērā neliela – ASV nav nozīmīgs importa galamērķis jebkuriem ES graudaugiem vai eļļas augu sēklām, un vienīgais vadošais ASV eksporta produkts šajā kategorijā ES ir sojas pupiņas un to izstrādājumi34.

MĀJPUTNI UN OLAS

Mājputnu un olu tirdzniecības apjomi starp ES un ASV ir ļoti nelieli39, taču ASV lobiju grupas vēlas izmantot TTIP, lai atvērtu ES tirgu. Eiropas ražotāju organizācijas izsaka bažas par šo scenāriju, jo mājlopu labturības standarti ASV ir zemāki un galvenokārt šie kodeksi tiek ievēroti pēc brīvprātības principa40, kamēr olu un mājputnu audzētājiem ES ir jāpieturas pie striktām likumdošanas prasībām41. Neskatoties uz to, mājlopu labturības jautājumi no TTIP vienošanās ir izslēgti.

Drošības un higiēnas standarti starp ASV un ES ir ļoti atšķirīgi, ES ievērojot sarežģītāku “no lauksaimniecības līdz galdam” pieeju42. Šo atšķirību dēļ mājputnu gaļas imports no ASV ir ierobežots – ES nepieļauj mājputnu produktu apstrādi ar zināmām ķimikālijām. Tomēr pastāv bažas, ka Eiropas Komisija varētu piekāpties šīm ķīmiskajām mazgāšanām, lai panāktu lētāku importu no ASV43.

ASV Lauksaimniecības departaments prognozē tikai nelielu ASV mājputnu produktu eksporta palielināšanos kā TTIP sekas44. Citi pētījumi liecina, ka tas varētu būt skaidrojams ar konkurenci, kuru rada Brazīlijā un Taizemē45 ražota mājputnu gaļa un kas šobrīd ir galvenais ES mājputnu gaļas importa avots. Neviens no ekonomiskajiem modeļiem nav pētījis TTIP ietekmi uz olu ražošanu.

ES cūkgaļas ražošanas apjoms ir divas reizes lielāks, nekā ASV industrija46, un Eiropas Savienībā pastāv striktāki mājlopu labturības standarti47. ES tirgus ir otrs lielākais aiz Ķīnas un ASV ražotāju lobiji vēlas tam piekļuvi48. Tomēr importa apjoms no ASV šobrīd ir ļoti zems, jo ES nepieļauj tirgū nonākt gaļai, kura satur augšanas stimulatoru atliekas, kā, piemēram, raktopamīnam, jo pastāv bažas par tā ietekmi uz gaļas patērētājiem: 60 – 80% cūku ASV tiek barotas ar šo hormonu49.

ASV lobiju grupas cenšas panākt raktopamīna aizlieguma un tarifu atcelšanu. Vēsturiski ES ir aizsargājusi cūkgaļas industriju, tāpēc visticamāk tiks piedāvāta liela no raktopamīna brīva cūkgaļas kvota, kas joprojām varētu veicināt atdalītu ASV piegādes attīstību.

Lielākā daļa ekonomisko modeļu nenošķir cūkgaļu no pārējās patēriņa gaļas, taču prognozē, ka tarifu atcelšana varētu novest pie ES “baltās gaļas” sektora krituma, līdz 9% Baltijas valstīs, kā arī pie “ievērojamu papildus importu un… jaunām ekonomiskām grūtībām ES ražotājiem”50.

CŪKGAĻA

Autori: Emily Diamand, Mute Schimpf

Tulkojums: Ilga Lēmane

Redakcija: Adrian Bebb, Andrew Kennedy

Paldies: Jean Christophe Bureau, Alan Matthews, Leokadia Oreziak

Dizains: Lindsay Noble www.lindsayynoble.co.uk

Zemes draugu publikāciju finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts. Par dokumenta saturu Par publikācijas pilnībā atbild Eiropas Zemes draugi (Friends of the Earth Europe )un tas nekādā veidā neatspoguļo finansētāja oficiālo viedokli. Finansētājs neuzņemas atbildību par jebkādu dokumenta saturošo informācijas izmantojumu.

PIEZĪMES1. Letter from multiple US food and farming organisations and associations to Ambassador

Ron Kirk, March 4, 2013: http://www.nppc.org/wp-content/uploads/2013-03-04-Ag-Coalition-US-EU-FTA.pdf

2. Friends of the Earth Europe information request on meetings between European Commission officials and corporate lobby groups on TTIP: Friends of the Earth Europe (2014) Who’s driving the EU-US trade talks? https://www.foeeurope.org/whos-driving-eu-us-trade-talks-070714

3. Directorate-General for Internal Policies, Policy Department A (2015) Food Safety Policy and Regulation in the United States IP/A/ENVI/2015-05. p.30

4. World Animal Protection/Humane Society International. (2014). TTIP: Pig Production in the EU and US

5. Friends of the Earth Europe, Institute for Agriculture and Trade Policy (2013) EU-US trade deal: a bumper crop for ‘big food’? https://www.foeeurope.org/sites/default/files/foee_iatp_factsheet_ttip_food_oct13.pdf

6. FoodDrinkEurope (2015) Data and trends: European Food and Drink Industry 2014-15 http://www.fooddrinkeurope.eu/uploads/publications_documents/Data_and_Trends_2014-20152.pdf

7. Beckman, J., Arita, S., Mitchell , L., & Burfisher, M. (2015). Agriculture in the Transatlantic Trade and Investment Partnership: Tariffs, Tariff-Rate Quotas, and Non-Tariff Measures ER-198. USDA Economic Research Service.

8. Bureau, J.-C., Disdier, A.-C., Emlinger, C., Foure, J., Felbermayr, G., Fontaigne, G., & Jean, S. (2014). Risks and opportunities for the EU agri-food sector in a possible EU-US trade agreement.

9. Fontaigne , L., Gourdon, J., & Jean , S. (2013). Transatlantic Trade: Whither partnership, which economic consequences? CEPII Policy Brief.

10. Beckman, J., Arita, S., Mitchell , L., & Burfisher, M. (2015). Agriculture in the Transatlantic Trade and Investment Partnership: Tariffs, Tariff-Rate Quotas, and Non-Tariff Measures ER-198. USDA Economic Research Service.

11. Bureau, J.-C., Disdier, A.-C., Emlinger, C., Foure, J., Felbermayr, G., Fontaigne, G., & Jean, S. (2014). Risks and opportunities for the EU agri-food sector in a possible EU-US trade agreement. Brussels: European Parliament Policy Department B: Structural and Cohesion Studies

12. Beckman, J., Arita, S., Mitchell , L., & Burfisher, M. (2015). Agriculture in the Transatlantic Trade and Investment Partnership: Tariffs, Tariff-Rate Quotas, and Non-Tariff Measures ER-198. USDA Economic Research Service.

13. See comments in US Trade Representative (2014) 2014 Report on Sanitary and Phytosanitary Measures, Washington DC: Office of the United States Trade Representative, and US Trade Representative (2014) 2014 Report on Technical Barriers to Trade, Washington, DC: United States Government. For industry comments see also note 1

14. Chever, T., Renault, C., Renault, S., & Romieu, V. (2012). Value of production of agricultural products and foodstuffs, wines, aromatised wines and spirits protected by a geographical indication. Brussels, Belgium: European Commission/AND International.

15. US Congress. (2014). Letter to Secretary Vilsneck and Ambassador Froman: 9 May 2014. http://www.commonfoodnames.com/wp-content/uploads/House-Dairy-TTIP-Letter.pdf

16. Chever, T., Renault, C., Renault, S., & Romieu, V. (2012). Value of production of agricultural products and foodstuffs, wines, aromatised wines and spirits protected by a geographical indication. Brussels, Belgium: European Commission/AND International.

17. DG Agriculture and Rural Development. (2015). GIs in TTIP - ‘Limited’ document for the EU Trade Policy Committee: 23rd February 2015. http://www.scribd.com/doc/272180505/EU-Internal-Hymn-Sheet-for-GIs-in-TTIP

18. Chever, T., Renault, C., Renault, S., & Romieu, V. (2012). Value of production of agricultural products and foodstuffs, wines, aromatised wines and spirits protected by a geographical indication. Brussels, Belgium: European Commission/AND International.

19. ICOS. (2015). Dairy trade updates: TTIP in trouble? 8 June 2015 http://www.icos.ie/2015/06/08/dairy-trade-updates-ttip-in-trouble/

20. Fontaigne , L., Gourdon, J., & Jean , S. (2013). Transatlantic Trade: Whither partnership, which economic consequences? CEPII Policy Brief. Appendix

21. Bureau, J.-C., Disdier, A.-C., Emlinger, C., Foure, J., Felbermayr, G., Fontaigne, G., & Jean, S. (2014). Risks and opportunities for the EU agri-food sector in a possible EU-US trade agreement. Brussels: European Parliament Policy Department B: Structural and Cohesion Studies p 49

22. Ban on Estradiol, testosterone, progesterone, zeranol, trenbolone acetate and melengestrol acetate brought into effect in 1989

23. Western Livestock Journal, 23 October 2015. More U.S. beef to Europe likely with TTIP agreement. https://wlj.net/article-permalink-12155.html

24. Thelle, M., Jeppesen, T., Veng Pinje, J., Kjoller-Hansen, A., Davies, R., & Francois, J. (2015). TTIP impact in Ireland. Copenhagen Economics.

25. Interbev: Interprofession betail et viande. (2015). CETA and Transatlantic Trade and Investment Partnership (TTIP) What are the consequences for the French beef sector?

26. USDA Foreign Agricultural Service. (2015). Trans-Pacific Partnership: benefits to US agriculture. Washington DC.

27. Bureau, J.-C., Disdier, A.-C., Emlinger, C., Foure, J., Felbermayr, G., Fontaigne, G., & Jean, S. (2014). Risks and opportunities for the EU agri-food sector in a possible EU-US trade agreement. Brussels: European Parliament Policy Department B: Structural and Cohesion Studies p 49

28. Fontaigne , L., Gourdon, J., & Jean , S. (2013). Transatlantic Trade: Whither partnership, which economic consequences? CEPII Policy Brief. Appendix

29. Beckman, J., Arita, S., Mitchell , L., & Burfisher, M. (2015). Agriculture in the Transatlantic Trade and Investment Partnership: Tariffs, Tariff-Rate Quotas, and Non-Tariff Measures ER-198. USDA Economic Research Service.

30. Bureau, J.-C., Disdier, A.-C., Emlinger, C., Foure, J., Felbermayr, G., Fontaigne, G., & Jean, S. (2014). Risks and opportunities for the EU agri-food sector in a possible EU-US trade agreement. Brussels: European Parliament Policy Department B: Structural and Cohesion Studies p 49

31. Beckman, J., Arita, S., Mitchell , L., & Burfisher, M. (2015). Agriculture in the Transatlantic Trade and Investment Partnership: Tariffs, Tariff-Rate Quotas, and Non-Tariff Measures ER-198. USDA Economic Research Service.

32. ICOS. (2015). Dairy trade updates: TTIP in trouble? 8 June 2015 http://www.icos.ie/2015/06/08/dairy-trade-updates-ttip-in-trouble/

33. International Grains Council. (2016). Grain Market Report 462: 21st January 2016. http://www.igc.int/downloads/gmrsummary/gmrsumme.pdf

34. DG Agriculture and Rural Development (2015). EU Cereals Trade: 2014/15 marketing year. Committee for the Common Organisation of Agricultural Markets: Agri C 4.

35. Directorate-General for Trade. (2015). Inside TTIP: an overview and chapter by chapter guide. http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/july/tradoc_153635.pdf

36. For example: “long delays in reviews of biotech products” “must... be addressed in the negotiations” (USDA Foreign Agricultural Service, 2015a).

37. Bureau, J.-C., Disdier, A.-C., Emlinger, C., Foure, J., Felbermayr, G., Fontaigne, G., & Jean, S. (2014). Risks and opportunities for the EU agri-food sector in a possible EU-US trade agreement.

38. Ibid. p 57.39. European Commission. (2016). Agri-Food Trade Statistical Factsheet: European Union - USA.

Brussels: Directorate-General for Agriculture and Rural Development. http://ec.europa.eu/agriculture/trade-analysis/statistics/outside-eu/countries/agrifood-usa_en.pdf

40. National Chicken Council. (2012). Animal Welfare for Broiler Chickens. http://www.nationalchickencouncil.org/industry-issues/animal-welfare-for-broiler-chickens/

41. Directive 2007/43/CE sets minimum welfare standards for poultry kept indoors, including maximum stocking densities, lighting, litter, ventilation and feed standards. Directive 1999/74/EC requires that laying hens only be kept in ‘enriched cages’ (minimum space of 750 cm2) or a non-caged alternative

42. van Horne, P. L., & Bondt, N. (2014). Competitiveness of the EU poultry meat sector. Wageningen: LEI Wageningen UR.

43. In 2014 the European Commission asked the European Food Safety Authority to decide on the safety of using peryoxyacetic acid washes on poultry meat

44. Beckman, J., Arita, S., Mitchell , L., & Burfisher, M. (2015). Agriculture in the Transatlantic Trade and Investment Partnership: Tariffs, Tariff-Rate Quotas, and Non-Tariff Measures ER-198. USDA Economic Research Service.

45. van Horne, P. L., & Bondt, N. (2014). Competitiveness of the EU poultry meat sector. Wageningen: LEI Wageningen UR.

46. DG Agriculture and Rural Development. (2014). Pig meat statistics. http://ec.europa.eu/agriculture/markets-and-prices/market-statistics/index_en.htm

47. World Animal Protection/Humane Society International. (2014). TTIP: Pig Production in the EU and US.

48. National Pork Producers Council. (2013). Comments on the “Transatlantic Trade and Investment Partnership”.

49. Strom, S. (2015). New type of drug-free labels for meat has USDA blessing. New York Times: 4 September 2015.

50. Bureau, J.-C., Disdier, A.-C., Emlinger, C., Foure, J., Felbermayr, G., Fontaigne, G., & Jean, S. (2014). Risks and opportunities for the EU agri-food sector in a possible EU-US trade agreement. Brussels: European Parliament Policy Department B: Structural and Cohesion Studies p 49

Latvijas Zemes draugiLapu iela 17, Rīga, LV-1002

e-pasts: zemesdraugi@zemesdraugi.lvfacebook: www.facebook.com/zemesdraugi