FORMĀTS SP Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes ikmēneša informatīvais izdevums

FEBRUĀRIS 2013 NR.6 (15)

NO PAGRABA LĪDZ

SKURSTENIM

1

Jaunā 2013. gada BAT SP Valde!

Korespondente: MONTA VĒTRA Foto: IEVA ANSBERGA, DAIRA BĒRTULE

Korespondente: LELDE MĀLIŅA

Foto: MARIJA RUČEVSKA

15. janvārī Biznesa augstskolas Turība (BAT) 1. konferenču zālē notika Studējošo pašpārvaldes (BAT SP) Valdes vēlēšanas, kurās tika

vēlēta jaunā BAT SP Valde 2013. gadam. Lai piedalītos jaunās Valdes ievēlēšanā, bija ieradusies lielākā daļa BAT SP biedru.

Kā jau katru gadu, kandidēt un balsot vēlēšanās drīkstēja tikai BAT SP biedri. Viens BAT SP biedrs varēja kandidēt uz vairākiem amatiem, taču

ieņemt drīkstēja tikai vienu. Vēlēšanas kopumā ilga veselas 6 stundas, tomēr gala rezultāts bija patīkams – prieks, aizkustinājums un jaunas

apņemšanās. Par jauno Valdes priekšsēdētāju kļuva Šarlote Janoviča (interviju ar viņu lasiet „SP Formāta” 7. lpp.), taču arī pārējiem valdes

locekļiem ir kas sakāms. Viņi savā amatā ir pavisam neilgu laiku, bet jau ir guvuši jaunus iespaidus, ar kuriem vēlas padalīties ar „SP Formāta’’

lasītājiem.

Priekšsēdētājas vietnieks Gatis Ozoliņš: „Mana dzīve ir krasi mainījusies.... Prese klūp virsū uz katra soļa, nevar atsisties. Liels prieks, ka

esam ievēlēta stipra komanda. Vēl tikai jāsagaida spēcīgs trio un tad gāžam kalnus. Novēlējums valdei – cienīt vienam otru, atbalstīt un ticēt otra

cilvēka spējām, tad paši, kā komanda, būsim spēcīgi!”

Akadēmiskā virziena vadītājs Jānis Gavars: „Tiešām liels prieks, ka tiku pārliecinoši ievēlēts par Akadēmiskā virziena vadītāju. Centīšos

darīt visu, lai pierādītu, ka pašpārvaldes biedru izvēle bija pareizā. Jau pirmajā dienā pēc vēlēšanām vajadzēja noorganizēt diskusiju par eiro ieviešanu

Latvijā. Visa diena bija vienā steigā, bet pasākums izdevās. Notika arī pirmā Akadēmiskā virziena sēde, uz ko ieradās kupls skaits biedru. Sevišķi liels

prieks par jaunajiem biedriem. Dzima daudz lielisku ideju, kuras noteikti īstenosim. Lai apvienotu darbošanos pašpārvaldē ar studijām, vislielākais

pārbaudījums būs laika plānošana. Plānotājs pierakstīts vairākas nedēļas uz priekšu, lai viss notiktu laicīgi un bez steigas. Pārējiem valdes locekļiem

novēlu veiksmi, izturību un lai izdodas visi iecerētie projekti!”

Finanšu virziena vadītāja Agnese Pumpure: „Pēc vēlēšanām ir ļoti forši apzināties, ka tavu darbu novērtē un tic, ka būsi labākais kandidāts.

Tā jau laikam arī ir vislabākā sajūta un lielākais prieciņš. Ir ļoti interesanti un mazliet biedējoši, bet katrā gadījumā pienākumus pildu ar ārkārtīgi lielu

entuziasmu un prieku. Prieks par aktīviem biedriem un foršiem kolēģiem. Galvenais, lai Valdei un biedriem gribasspēks aktīvi darboties nekur nepazūd!

Interesantu un panākumiem pilnu turpmāko darba gadu!”

Mārketinga virziena vadītāja Sintija Segleniece: „Kad paziņoja, ka esmu ievēlēta,

manā galvā bija tikai viens jautājums: „Ko tagad?”. Tikai tobrīd es sapratu, kas par avantūru

patiesībā ir darbs Studējošo pašpārvaldē, taču tā ir vieta, kur man patīk būt, jo tur ir cilvēki, ar

kuriem man patīk būt, tāpēc jūtos kā zivs ūdenī. Kopš vēlēšanām augstskolā pavadu gandrīz

katru dienu, taču man tas patīk, jo jaunais amats ir izaicinājumu pilns – īsā laikā jāapgūst

neskaitāmi daudz lietas, lai pilnvērtīgi spētu vadīt virzienu. Domāju, ka jaunās valdes locekļi

ir ļoti spējīgi un draudzīgi, tāpēc darbs nebūs grūts un kopīgiem spēkiem spēsim paveikt ļoti

daudz. Novēlu visiem izvirzīt lielus mērķus un darīt visu, lai mazpamazām, gada laikā tos

sasniegtu un ar savu aktivitāti pārsteigtu ne tikai paši sevi, bet arī citus studentus gan Turībā,

gan ārpus tās.”

(turpinājums 2.lpp.)

Interesējoties par Turības tehnisko

darbību, satikos ar Tehniskās daļas vadītāja

Viktoru Gorlovu, kurš mani vairāk

iepazīstināja un pastāstīja, cik plašs un

nozīmīgs ir viņu darbības lauciņš. Tehniskā

daļa iedalās piecās mazākās daļās. Mazliet

pastāstīšu jums, ar ko tās nodarbojas un cik

nozīmīgas tās ir.

Saimnieciskā daļa, kā saka Gorlova

kungs, atbild par visu – no pagraba līdz

skurstenim un no vārtiem līdz vārtiem Turības

teritorijā. Tā ietver apkures sistēmu, ūdens

nodrošinājumu, elektroenerģiju, galdniecības

pakalpojumus, ar santehniku saistītus jautājumus

un citus ēkām, stāvvietām un pagalmam

nepieciešamus apsaimniekošanas sektorus.

Savukārt apkalpes daļa rūpējas par telpu un

apkārtnes tīrību un kārtību. Iekšējais drošības

dienests atbild par cilvēku, automašīnu un citu

Turības īpašumā esošo lietu drošību visā tās

teritorijā, pasākumu un svarīgu konferenču

norises laikā.

Katru dienu kaut kas saplīst, salūst vai

vienkārši ir jāatjauno. Par to rūpējas remonta daļa.

Arī šobrīd Jaunatnes tūrisma mītnē notiek

istabiņu remonti, tā uzlabojot tās infrastruktūru.

Šķiet, ka tāpēc kopmītnes ir tik patīkamas un

mājīgas. Par to mums jāpateicas Tehniskajai daļai

un citiem darbiniekiem.

Skolas apkārtnē ir trīs vietas, kur

izvietotas lielās atkritumu tvertnes, kas ir

paredzētas arī to šķirošanai. Būsim draudzīgi pret

vidi un šķirosim atkritumus! Tā kā remontdarbi

un uzlabošana noris 12 mēnešus gadā, mēs ar

Gorlova kungu aicinām respektēt darbinieku un

strādnieku ieguldīto darbu un uzturēt kārtībā

Turības īpašumu, apkārtni un telpas.

Turpmākajos „SP Formāta’’ numuros

tiks ievietota detalizētāka informācija par to, kā

tieši Tu vari iesaistīties augstskolas

saimnieciskajā darbībā, ekonomējot tās resursus,

šķirojot atkritumus, sniedzot savus ierosinājumus

kādiem uzlabojumiem augstskolas teritorijā un

tamlīdzīgi.

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Redaktore: LAUMA BĒRZIŅA

Foto: no LAUMAS BĒRZIŅAS personīgā arhīva un interneta

resursiem

Redaktores sleja KAS IR TAS, KAS VIRMO GAISĀ?

Ak, saltais laiks aiz loga! Jā, un ziema kārtējo

reizi paspējusi parādīt savu raksturiņu – te auksts, te

atkal atkusnis un gumijas zābaki, bet ko nu par to! Ir

taču februāris, un ar katru dienu tuvāk ir pavasaris. Ja

ne koku zaros, tad sirdīs gan. Ne velti februārī ir 14.

datums – Valentīndiena, kad jo sevišķi tiek izrādīta

mīlestība – tā burtiski virmo gaisā. Kāpēc gan

nepasteidzināt pavasara iestāšanos ar kādu siltu jo siltu

apskāvienu? Kā vēstī turkmēņu sakāmvārds – „dzīve bez

mīlestības kā gads bez pavasara’’, tāpēc ļausimies

mīlestībai, mīlēsim un būsim mīlēti!

Lai arī ir tikai februāris, jau tagad saule mūs priecē

ilgāk. Dienas kļūst garākas un nav laika gausties par to, kā

apnikusi ziema. Tā tāpat drīz jau būs garām. Kā nekā

februāris ar savām 28 dienām ir pēdējais īstais ziemas

mēnesis, tāpēc labāk baudīt ziemas priekus tagad, kamēr vēl

ir tāda iespēja. Starp citu, vai Tu šogad biji Ziemas sporta

spēlēs?

Bet, atgriežoties pie mīlestības tēmas, – kas tad īsti

ir mīlestība? Esmu dzirdējusi, lasījusi un daudzkārt domājusi

par to. Atmiņā iespiedies kāds citāts: „Daudzi cilvēki vēlas

iejaukties mīlestībā. Askēti noliedz to. Izvirtuļi izkropļo to.

Valdnieki prasa pakļāvību tās dēļ. Tirgotāji grib pārdot to.

Dzejnieki grib gūt iedvesmu no tās. Mums nekas no tā nav

vajadzīgs, lai liktu sirdij pukstēt un rokām apskaut.’’ Tik

vienkārša un patiesa ir mīlestība, lai kāda tā būtu – pret

ģimeni, otru pusīti vai visu pasauli. Tāpēc atvērsimies

pasaulei un citiem – dalīsimies mīlestībā.

Rakstot šīs rindas, mani pārņēma savāda gaismas

aura un uz brīdi sajutos kā hipijs, bet tad atcerējos – es taču

esmu hipijs! Vismaz par tādu mani šī mācību gada sākumā

Fukšos iesvētīja. Par pasauli, kurā valda mīlestība! Peace!

Un atcerēsimies, ka mīlestība ir kas vairāk par mīļiem

vārdiem un uzmanības apliecinājumiem 14. februārī, tā ir

visur un ap mums, tāpēc nebaidies izrādīt to un esi tai atvērts.

Atkausēsim sirdis kopā!

P.S. Mīlestības nekad nevar būt par daudz. Tūlīt pat ej un

samīļo kādu!

2 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

(turpinājums no 1.lpp)

Sporta virziena vadītāja Santa Petroviča: „Pirmie iespaidi noteikti ir spilgti, jo vakars, kad tika paziņoti vēlēšanu rezultāti, man vēl

ilgi paliks atmiņā. Tajā pašā vakarā sapratu, ka nu jāsāk darboties vēl aktīvāk, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Vēl lielāks prieks bija

saņemt atslēdziņas un sajust to uzvaras atmosfēru un prieku, laimi jaunās valdes acīs! Visi bijām bezgala priecīgi!

Apzinos, ka priekšā daudz darba, jo tik tiešām vēlos paveikt lielus darbus, iepriecināt studentus ar jautriem sporta pasākumiem un padarīt

viņu dzīvi vēl sportiskāku. Jau nākamajā dienā tika uzsākti darbi, un jau pavisam drīz studenti varēs apgūt jaunas dejas Street dance

nodarbībās, kā arī izbaudīt ziemas priekus „Ziemas sporta spēlēs 2013’’. Jaunajai valdei novēlu gāzt kalnus, būt tikpat cīņas spara pilniem un

uzlabot studentu dzīvi dažādās jomās! Galvenais, lai arī BAT studenti to novērtē un iesaistās pasākumos un dažādos projektos, jo, ja nebūtu

studentu, nebūtu arī Studējošo pašpārvaldes.”

Tehniskā virziena vadītājs Mārcis Minders: „Iespaidi noteikti ir tikai labi - jau pēc pāris dienām esmu iepazinis vēl vairāk cilvēku.

Visi vecie un jaunie biedri palīdz, ja kaut ko nesaprotu. Vecie valdes locekļi ir saprotoši un pretimnākoši. Man ir palicis mazāk brīvā laika,

bet tas tikai priecē, jo jūtu, ka beidzot esmu sasniedzis kārtējo mērķi, uz kuru tiecos. Esmu priecīgs par to, ka varu būt jaunās Valdes sastāvā

un varēšu iepazīt daudz jaunu cilvēku.”

Diemžēl nepietiekamo balsu skaitu dēļ jaunie vadītāji netika ievēlēti Kultūras, Ārējo sakaru un Starptautiskās sadarbības virzienā,

taču jau pēc nedēļas, 23. janvārī, norisinājās Valdes ārkārtas vēlēšanas, kurās veiksmīgi nokomplektējās viss jaunās Valdes sastāvs. Ar

saviem iespaidiem un pirmajām emocijām dalījās arī šo trīs virzienu jaunie vadītāji.

Kultūras virziena vadītāja Agija Jesere: „Jūtos pozitīvi! Esmu priecīga, ka varu pievienoties jau esošajam jaunajam Valdes

sastāvam, kurā darbojas lieliski, atraktīvi un radoši cilvēki. Virziena vadītājs nav tikai amata nosaukums. Tā ir liela atbildība, neatlaidība un

centība visu darīt ar pilnu atdevi, lai to sajustu arī pārējie virziena biedri. „SP ir kā slimība, pret kuru zāļu nav un nemaz arī nevajag!’’ – šis

citāts ir no kādas kandidātes prezentācijas, kurš pilnībā raksturo to, kā es šobrīd jūtos. Jaunajiem Valdes biedriem novēlu visu darīt ar pilnu

atdevi! Lai netrūkst izturības un jaunu ideju!’’

Ārējo sakaru virziena vadītāja Sintija Strazdiņa: „23. janvāris – diena, kurā zeme grīļojās un sirds leca pa muti ārā, diena, kura

lika saprast, cik radikāli izmainīsies mans 2013. gads! Neviltots prieks, ka „nospiedu slēdzi” un „iegravēju” gudrāko izvēli savās smadzeņu

šūnās, izlemjot kandidēt. Vēl šobrīd stress vienkopus mijas ar saviļņojumu. Jaunajam valdes sastāvam viennozīmīgi novēlu veiksmīgu

sadarbību, pacietību un lielu enerģijas lādiņu. Galvenais noturēt nesatricināmu ticību saviem sapņiem un nelokāmu pārliecību par saviem

spēkiem, nedomājot par to, ko teiks citi. Ir jāiet un jādara savs darbs tik labi, cik vien to spēj, lai pēc pusgadsimta vēl runātu: „Jā, tā bija

2013. gada valde, kura izcili veica savu darbu!’’. Ikvienam valdes loceklim un biedram novēlu nenogurstoši tiekties pēc pilnveidošanās visā,

ko dara, neatkarīgi no tā, kurā virzienā darbojas. Novēlu katram būt tik izcilam, lai cilvēki to nespētu ignorēt!’’

Starptautiskās sadarbības virziena vadītāja Marija Ručevska: „Principā, visu pirmsvēlēšanu laiku man uztraukums bija varbūt

1/4 apmērā, taču pašā kulminācijā, respektīvi, sākot no prezentācijas līdz pat rezultātu paziņošanas brīdim, uztraukums parādīja sevi „pa

īstam’’. Pēc rezultātu paziņošanas emocijas viennozīmīgi bija, un tās bija dažādas, plus vēl tas, ka mani parasti tikai dzimšanas dienā apsveic

tik daudz cilvēku, kas visnotaļ ir patīkami! Katrā gadījumā esmu gatava uzņemties virziena vadību un kopīgiem spēkiem ar biedru palīdzību

„gāzt kalnus’’. Dienas ritms noteikti mainīsies, būšu spiesta atteikties no savas seriālu atkarības, kas 100 % nāks tikai un vienīgi par labu.

Beigu beigās jaunajai Valdei novēlu izturību, kreativitāti un tomēr nedaudz laiku arī sev! Priekā!’’

Notikums Atmiņās dalījās: MONTA VĒTRA

Foto: no MONTAS VĒTRAS personīgā arhīva

Tas viss notika tieši Valentīna dienā. Es, it kā jau zinādama, kas todien notiks, izvilku no pagultes datoru un

devos uz lekcijām. Kā jau pavisam normāla studente, sērfoju internetā un uzeju bildes, kurās redzams, ka Turības

kopmītnēs ir plūdi! No sākuma padomāju: „Haha smieklīgi, kojās plūdi,” bet pēc tam sāku domāt, „bļāviens! Kojās

plūdi!” Paziņoju šo ne tik jauko notikumu arī savām kursa biedrenēm un reizē arī istabas biedrenēm.

Pēc lekcijām skrēju uz savu piektā stāva istabiņu un, kāpjot augšā pa kāpnēm, pie sevis cerēju, kaut mūsu istabiņa

nebūtu noplūdusi. Atverot durvis, paši varat iedomāties, kādi vārdi plūda pār manām lūpām. Visa grīda spīd it kā būtu svaigi

lakota, bet nē, tas ir „tikai” ūdens! No griestiem pus istabas garumā stiepjas svītra, no kuras strauji uz leju krīt ūdens lāsītes.

Tapetes slapjas, pat gultu matrači mitri. Istaba smird pēc slapja krīta, viss ir samircis, un istabas biedreņu datori arī nedaudz

cietuši. Tajā brīdī domāju par to, kas būtu noticis ar manu datoru. Es brīdi šokēta stāvēju un nezināju, ko darīt. Atnāca pārējās

meitenes. Viena no šoka nevis apstulbusi stāv, bet staigā pa istabu un „maigi” izsaka savas domas par šo visu.

„Bēniņos sprāgusi sasalusī ūdensvada caurule,” tā mums paziņo komendantes un liek nest visas mantas lejā uz otro

stāvu, lai pārgulētu tur vienu nakti, pēc tam mums atradīšot istabas, kuras, starp citu, kā pēcāk izrādījās, atradās piektajā stāvā.

Kamēr vācām visas mantas, gar istabu staigāja cilvēki: citi smējās, citi bija šokā, bet bija arī cilvēki, kuri palīdzēja

visu nonest lejā. Paldies viņiem. Vēlāk izrādījās, ka mūsu istaba bija visvairāk cietusi.

Sācies jauns gads un ne tikai mūsu istaba ir skaisti izremontēta, bet arī piektā stāva korpuss ir ieguvis sev pavisam

jaunu un krāsainu izskatu. Es ceru, ka šogad Valentīna diena būs mierīga un sausa.

“KAMĒR VĀCĀM

MANTAS, GAR ISTABU

STAIGĀJA CILVĒKI:

CITI SMĒJĀS, CITI

BIJA ŠOKĀ, BET BIJA

ARĪ CILVĒKI, KURI

PALĪDZĒJA VISU

NONEST LEJĀ.

PALDIES VIŅIEM.”

GADU PĒC “TITĀNIKA”

Pasniedzēju

pērles

3 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

LIETO #SPFORMATS!

Kā varbūt jau esi pamanījis, „SP Formātā” ir

rubrika Pasniedzēju pērles, kurā tiek apkopoti Turības

pasniedzēju izteiktie spārnotie teicieni. Lai atvieglotu

gan tavu, gan „SP Formāta” komandas ikdienu,

sociālajā tīklā Twitter lieto #SPFormats un ļauj citiem

uzzināt par kādu spilgtu atziņu acumirklī!

Turpmāk atlasīsim pašus izcilākos citātus,

kurus, kā ierasts, varēsi lasīt „SP Formātā”.

Neaizmirsti arī par savu studiju biedru pērlēm –

gaidīsim arī tās!

Pasniedzēja stāsta IVETA LINIŅA: ZILĀ OKEĀNA STRATĒĢIJA PAT MADAGASKARĀ

Korespondente: INESE KARPOVIČA Foto: no IVETAS LINIŅAS personīgā arhīva

Vai BA Turība ir vienīgā augstskola, kur vadāt lekcijas?

Vadu lekcijas ne tikai Turībā, bet arī Rīgas Stradiņa universitātē un Ekonomikas un Kultūras augstskolā. Vienu dienu

nedēļā veltu semināriem, protams, par mārketingu un pārdošanu. Dažkārt tieku uzaicināta uz dažādiem semināriem kā

vieslektore, lai dalītos savās zināšanās un pieredzē.

Ko jūs darījāt agrāk?

Tirdzniecības jomā darbojos jau vairāk nekā 30 gadu, jo

tieši tā mani vienmēr ir interesējusi. Arī pēc pamatizglītības

esmu tirgzine. Tajos laikos, kad vēl studēju, neviens

nezināja, kas ir mārketings. Tikai pēdējos gados šis vārds ir

kļuvis tik populārs, kaut gan labi zinām, ka tirgzinība un

mārketings ir gandrīz viens un tas pats.

Par ko jūs vēlējāties kļūt bērnībā?

Par skolotāju. Skolas laikā vienmēr zināju, ka vēlos strādāt

par skolotāju, ne brīdi nešaubījos. Vēlāk jau bija citas

intereses, bet tā nu arī beigās sanāca, ka vadu lekcijas

studentiem. Pati par sevi dažkārt saku — nedodiet ēst,

dodiet parunāt! Man patīk mācīt un runāt par tēmām, kas

mani pašu tiešām saista.

Iepriekš teicāt, mārketings ir salīdzinoši jauna darbības sfēra Latvijā? Ko tajā esat novērojusi Latvijā?

Latvijas uzņēmumos mārketings joprojām ļoti bieži asociējas tikai ar reklāmu. Vēlos, lai nākamā paaudze, jaunie

uzņēmēji vairāk izprastu mārketinga būtību, kā arī to, ka reklāma dažkārt ir tikai desmitā daļa no mārketinga. Latvijas

uzņēmumiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība mārketingam un pārdošanai. Uzskatu, ka Latvijā ir tik daudz gudru cilvēku, taču

trūkst prasmes pārdot – parādot savu produktu arī pasaulē.

Kā jūs vērtējat savas attiecības ar studentiem?

Mans pamatprincips vienmēr ir bijis šāds: pret studentiem izturos tā, kā vēlos, lai studenti izturas pret mani. Strādājot ar

studentiem, pati jūtos tikpat jauna (smejas). Man ir svarīgi izveidot sirsnīgas, abpusēji labvēlīgas attiecības, un uzskatu, ka

Turībai ir paveicies ar studentiem.

Noprotu, ka jums nav īpaši daudz brīvā laika, bet varbūt jums ir kāds hobijs, ar ko varat nodarboties brīvajos

brīžos?

Pirms kāda laika ļoti aktīvi nodarbojos ar jogu. Protams, tagad, kad vadu daudzas lekcijas arī vakarā, tam neatliek tik

daudz laika, tomēr joprojām dažkārt apmeklēju „Šiva centru” Brīvības ielā. Tieši joga, vingrošana un slēpošana ziemā ir manas

iecienītākās fiziskās aktivitātes, kurām labprāt veltu savu brīvo laiku. Vēl par hobiju varu nosaukt savu četrgadīgo mazdēliņu,

kurš, kā es pati saku, ir mans svarīgākais dzīves vīrietis. Parasti maksimāli cenšos ieplānot dažādas kopīgas aktivitātes,

piemēram, dodamies uz cirku, kino.

Arī lekcijās reiz pieminējāt savu mazdēliņu, tādēļ

radās iespaids, ka esat tāda kā stilīgā vai mūsdienīgā omīte.

Jā, man ir jāseko līdzi arī multfilmu jaunumiem, jo

mazdēliņš nesaprastu to, kā var nezināt, kas ir Makvīns

(smejas), tāpēc šo multfilmu varoni tagad jau pavisam noteikti

zinu. Reiz ar mazdēliņu devāmies uz kino skatīties multfilmu

„Madagaskara”, kurā ievēroju lietojam Zilā okeāna stratēģiju,

tāpēc sapratu, ka arī multfilmās varu saskatīt kaut ko no savas

darbības sfēras, par ko biju ļoti pārsteigta. Šo gadījumu esmu

stāstījusi arī studentiem, kad runa ir par Zilā okeāna stratēģiju.

Ir iesācies jauns gads, un katram noteikti ir kāda

Jaunā gada apņemšanās. Kāda ir jūsējā?

Noteikti, kā jau daudziem, arī mana apņemšanās ir

vairāk laika veltīt fiziskām aktivitātēm — iet uz baseinu,

vingrot, taču, kas attiecas uz profesionālo jomu, vēlos vairāk organizēt dažādas vieslekcijas, lai mārketinga un pārdošanas

speciālisti varētu dalīties savā viedoklī un pieredzē, sasaistot ar dažādiem dzīves piemēriem, ar kuriem saskaramies mēs visi.

Viena no konkrētām idejām ir organizēt vieslekciju par pētījumu aģentūras „TNS Latvia” izveidoto neiromārketinga pētījumu

laboratoriju, kas ir pirmā Latvijā. Vēl vēlos nodibināt ciešāku sadarbību ar Latvijas Tirgotāju asociāciju.

Daudziem februāris asociējas tieši ar Valentīndienu. Ko jūs novēlat studentiem Valentīna dienā?

Ar vīru šogad svinēsim nu jau 32. kāzu jubileju. Draudzību vienmēr esmu ļoti augstu vērtējusi, tādēļ novēlu studentiem

arī ar savām otrām pusītēm būt tikpat ilgi kopā (smaida).

Studentiem vienmēr patīk pasniedzēji, kuru lekcijās var dzirdēt ne tikai

teoriju, bet arī reālus, praktiskus piemērus, ar kuriem dzīvē nākas saskarties

ikvienam. Uzreiz var just, ka pasniedzējs savā jomā perfekti orientējas vai

pavisam vienkārši — mīl savu darbu un labprāt dalās savā bagātīgajā pieredzē

konkrētajā darbības sfērā. Tieši tāda ir Biznesa augstskolas Turība mārketinga

pasniedzēja Iveta Liniņa.

“PATI PAR SEVI

DAŽKĀRT SAKU—

NEDODIET ĒST, DODIET

PARUNĀT! MAN PATĪK

MĀCĪT UN RUNĀT PAR

TĒMĀM, KAS MANI

PAŠU TIEŠĀM SAISTA”

“STRĀDĀJOT AR

STUDENTIEM, PATI JŪTOS

TIKPAT JAUNA. MAN IR

SVARĪGI IZVEIDOT

SIRSNĪGAS, ABPUSĒJI

LABVĒLĪGAS ATTIECĪBAS,

UN UZSKATU, KA TURĪBAI IR

PAVEICIES AR

STUDENTIEM”

„Tad, kad es precējos, pirms 100 gadiem...’’

(Jolanta Brilte)

„No šīs dienas jūs esat civilās aizsardzības

struktūru veidojoši subjekti – ar ko jūs arī

apsveicu!”

(Aivars Mednis)

„Arī mākslā var izmantot VUGD.”

(Aivars Mednis)

„Neņemiet atbildes no miedziņa, sapnīšiem vai

nesūciet no pirkstiņa!”

(Ruta Žvale)

„Turībā ir fantastiski garšīgi siera radziņi!”

(Aivars Mednis)

„Kāpēc slimam latam būtu jāiet pie slima eiro pēc

palīdzības?”

(Alberto Sadu)

„Ar mani var sarunāt, ja runā!’’

(Diāna Putniņa)

„Let’s focus on normal fish!"

(Vicente Navas Mesa pēc studentes mēģinājuma

vārdnīcā atrast neeksistējošu zivs nosaukumu)

„Špikeri balti, bikses tumšas – ļoti labi izceļas. Ja

jūs paši pastaigātu apkārt, ļoti labi pamanītu.’’

(Anna Medne)

„Beidziet tur beigās rabarberus taisīt!”

(Andris Pētersons lekcijā, kad studenti pēdējās rindās

sarunājās ne par tēmu. Kāpēc rabarberi? Jo teātra

izrādēs, kad nepieciešams troksnis – pūļa murdoņa,

aktieri vienlaicīgi izrunā vārdu „rabarberi”.)

4 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Korespondents: IĻJA SAVEĻJEVS Palīdzēsim AUGSTSKOLAS APVIENOJAS,

LAI SNIEGTU PALĪDZĪBU

NELAIMĒ NONĀKUŠAJIEM

Visi amoriņi sarosās, jo tuvojas gada

romantiskākie svētki! Šoreiz Biznesa augstskola Turība

mainīs savu atrašanās vietu un sniegs iespēju viesoties

Francijā.

Studējošo pašpārvalde ir parūpējusies par to, lai

vakara gaitā būtu gan iespēja nodziedāt romantisku balādi

savai otrai pusītei vai pārbaudīt balsu saderību ar tikko

iepazītu simpātiju, gan piedalīties dažādos konkursos un

aktivitātēs. Tomēr, ja jūs esat pārliecinātāks uz deju grīdas,

tad arī par to ir padomāts, jo visiem romantisku noskaņu

radīs grupas „Strawberries With Salt’’ un „Pielietais

munštuks’’. Bet kas gan var būt vēl skaistāks notikums

diviem amora bultām aplaimotiem cilvēkiem, kā iespēja

salaulāties Francijā?

Tādēļ nekavējies izņemt savu bezmaksas ielūgumu

un iegādāties biļeti arī saviem romantiku mīlošajiem

draugiem. Ielūgumus un biļetes, kā ierasts, vari izņemt

Studējošo pašpārvaldē (C218). Tiksimies 13. februārī

Francijas noskaņās apvītajā Biznesa augstskolā Turība!

Ieeja no plkst. 20.30

Dress code: Cocktail casual

MĪLESTĪBAS BALLE Korespondente: SANDA BEMBERE

Ko darīt vientuļniekam Valentīndienā?

-Cept kūku un apēst. Apēst vienam pašam! (Līga Lieliskā)

-Jāņem popkorns, tēja un jāskatās filma vai arī jāiet uz bāru

atrast kādu vientuļu meiteni. (Linda Firkuse)

-Atrast citu vientuļnieku! (Jānis Zvirbulis)

-Iet uz Mīlestības balli un piedalīties ātrajos randiņos. (Dace

Siksna)

Kāpēc Amors ir bez drēbēm?

-Tāpēc, ka viņu piesedz mīla. (Līga Lieliskā)

-Ja nu vajadzēs palīdzēt pārītim – laika taupīšana uz

izģērbšanos! (Nauris Linkevičs)

-Lai tie, kam mazāk veicas, vismaz par viņu varētu

papriecāties. (Lauris Stepins)

-Jo tā taču ir mīlestība, kaisle, erotika. (Ieva Sproģe)

-Viņam taču ir palags apkārt. (Linda Firkuse)

-Pazaudēja. (Jānis Zvirbulis)

-Labs jautājums. (Dace Siksna)

Kur dzīvo Amors?

-Amors dzīvo.. Nu.. Amoram nav māju! (Līga Lieliskā)

-Sirsniņās. (Lauris Stepins)

-Debesīs. (Ieva Sproģe)

-Cilvēku domās. (Linda Firkuse)

-Cilvēku sirdīs. (Jānis Zvirbulis)

-Uz mākoņiem. (Dace Siksna)

Kāda ir virtuālā mīlestība?

-Akla un slima. (Līga Lieliskā)

-Like make-up – full of false and nobody knows, what is

under that. (Nauris Linkevičs)

-Tādas nav! (Linda Firkuse un Jānis Zvirbulis)

-Ar jaukiem vārdiem un bučiņām. (Dace Siksna)

-Neīsta. (Ieva Prikņa)

Ko darīt, ja Amors trāpījis ar savu bultu?

-Tieši tāpēc es vienmēr kabatā nēsāju akmeni, lai sviestu

viņam pretī. (Nauris Linkevičs)

-Ļauties instinktiem. (Lauris Stepiņš)

-Šaut pretī! (Ieva Sproģe)

-Tas nav dzīvībai bīstami? (Jānis Zvirbulis)

-Skriet prom. (Ieva Prikņa)

No 22. janvāra līdz 28. februārim jau astoto gadu norisināsies sociālais

projekts „Mīlestības svētki’’, kura norises laikā projekta organizatori vēlas piesaistīt

vairāk nekā 1000 asins donoru, lai risinātu aktualizējušos problēmu – nespēju pilnā

apmērā nodrošināt slimnīcu pieprasījumu pēc asinīm.

„Mīlestības svētku’’ sociālais mērķis ir ziedot asinis nelaimē nonākušajiem, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību asins ziedošanas

nozīmīgumam Latvijas veselības aprūpē un katra iedzīvotāja lomu tajā. Kopš 2006. gada, kad tika uzsākts Baltijas valstīs lielākais asins

ziedošanas projekts „Mīlestības svētki’’, asinis nodevuši vairāk nekā 4000 cilvēku, kopumā saziedojot aptuveni 2000 litru asiņu.

Donoru dienu norises laiki un vietas:

22. janvārī - pie SEB filiāles (Vaļņu iela 11),

29.janvārī - BAT (Graudu iela 68),

30. janvārī - RTU (Kalnciema iela 6),

5. februārī - RSU (Sēlpils iela 6 - VADC telpas),

13. februārī – RTU (Āzenes iela 16/20),

19. februārī - RISEBA (Meža iela 3),

20. februārī - RSU (Sēlpils iela 6 - VADC telpas),

26.februārī - Māja, kurā dzīvo kino (13. janvāra iela 8).

Visi asins ziedotāji kopā ar obligāto valsts kompensāciju saņems VADC pārtikas paciņu un īpašo ielūgumu uz noslēguma

pasākumu. „Mīlestības svētku 2013’’ noslēguma pasākums norisināsies 28. februārī „Forum Cinemas”. Pasākuma vietā studenti varēs

baudīt vakaru populāru un studentu vidū iemīļotu grupu un dziedātāju pavadībā uz 3 skatuvēm, vērot kādu no jaunajām filmām 10

kinozālēs, kā arī neiztikt bez uzrunām, konkursiem un citiem pārsteigumiem. Uz Mīlestības svētku skatuves kāps Miks Dukurs, Ivo Fomins,

grupas „Četri vēji”, „The Picture’’, „Double Faced Eels”, „Dzelzs Vilks” un citi mākslinieki.

SMAIDS—VISLIELĀKAIS GANDARĪJUMS

No sirds uz sirdi Korespondente: LINDA LIEPA Foto: IĻJA SAVEĻJEVS

19. janvārī noslēdzās BAT SP rīkotais projekts „Ticot, mīlot, gaidot...”, kurā aicinājām ziedot

dažādas lietas, kas būtu noderīgas bērniem. Projektā piedalījās piecas augstskolas un tika izrādīta liela aktivitāte, par

ko bērni un mēs, BAT SP biedri, sakām lielu „Paldies”.

Akcijas noslēgumā devāmies uz bērnu namu „Laubere” un invalīdu biedrību „Māriņa”, kur bērnus izklaidējām ar

muzikāliem priekšnesumiem un rotaļām. Kopā ar mums devās arī Turības talismana Turīša lielais brālis Turis. Pats

četrkājainais Turītis nevarēja ierasties, jo mēs baidījāmies viņu pazaudēt baltajā sniegā. Bērni un audzinātājas mūs laipni

sagaidīja – uzcienāja ar siltu tēju un aicināja pie uzklāta galda, kas palīdzēja „atžirgt” pēc garā ceļa.

Sākumā baidījāmies, ka bērniem nebūs drosmes iet rotaļās, bet beigās bērni paši mūs „vilka” tajās. Kad mums jau

bija aptrūkušās idejas un domājām, ko darīt tālāk, bērni nāca klajā ar savām iemīļotajām rotaļām, kuras mēs visi azartiski arī

spēlējām. Viņu aktivitāte un entuziasms bija neizmērojams. Pat mūsu Turis knapi spēja turēt līdzi, jo bērni un mazās

pielūdzējas neļāva Turim atvilkt elpu ne uz brīdi.

Lai nu kā, es priecājos, ka biju daļa no šī pasākuma. Tā ir viena varen laba sajūta – redzēt bērnus tik priecīgus un

aizrautīgus – pozitīvs enerģijas lādiņš visas nedēļas garumā garantēts. Ir taču tik patīkami kādam palīdzēt, vai ne?

Paldies, arī šīs akcijas atbalstītājiem: Avon, Lāsēns, Riviera un Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, kā arī ikvienam

no jums, kurš iesaistījās un tādējādi palīdzēja!

“VIŅU AKTIVITĀTE

UN ENTUZIASMS BIJA

NEIZMĒROJAMS. PAT

MŪSU TURIS KNAPI

SPĒJA TURĒT LĪDZI,

JO BĒRNI UN MAZĀS

PIELŪDZĒJAS

NEĻĀVA TURIM

ATVILKT ELPU NE UZ

BRĪDI”

Express jautājumi

5 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Par to, kas ir Valentīna diena, nevienam šaubu sen jau vairs nav.

Protams, tā ir leģendām apvītā vispasaules mīlētāju diena. Kāpēc

leģendām apvītā? Tādēļ, ka šodien patiešām nav īstas skaidrības, kā un

kāpēc Valentīna dienas svinēšana aizsākusies, jo leģendas patiešām ir

vairākas, un, ej nu saproti, kura tad ir tā īstā!

Romantiskākā no visām laikam ir vien tā pati vecā leģenda par kristiešu

mācītāju Valentīnu, kurš slepus salaulāja iemīlējušos kareivjus ar viņu sirds dāmām. Tas

notika ap 269. gadu, kad Romas impērijā valdīja imperators Klaudijs II. Karojošajai

romiešu armijai ļoti trūka kareivju, un viņu karavadonis bija pārliecināts, ka galvenais

viņa plānu ienaidnieks ir laulības, jo precējies leģionārs vairāk domā par to, kā pabarot

ģimeni, nevis kā kalpot impērijai. Lai armijā saglabātu kareivīgo garu, imperators deva

pavēli, kas aizliedza leģionāriem precēties. Bet tāpēc, protams, kareivji nepārstāja

iemīlēties...

Valentīna diena MĪL VISĀ PASAULĒ

Korespondente: IEVA BRUŽE

Foto: no interneta resursiem

Par laimi atradās cilvēks, kurš, nebaidoties no imperatora dusmām, slepus salaulāja leģionārus ar viņu mīļotājām. Tas bija mācītājs

Valentīns no romiešu pilsētas Terni. Acīmredzot, viņš bija īsts romantiķis, ja jau prata samierināt sastrīdējušos mīlniekus, palīdzēt rakstīt

mīlestības vēstules un pēc leģionāru lūguma dāvināt ziedus viņu mīļotajām dāmām. Imperators, uzzinājis par slepenajām izdarībām, nolēma

pārtraukt viņa „noziedzīgo darbību”. Valentīnam piesprieda nāves sodu. Taču arī pašu Valentīnu bija skārusi Amora bulta, viņš bija iemīlējies

cietumnieka meitā. Dienu pirms savas sodīšanas garīdznieks uzrakstīja meitenei atvadu vēstuli, kurā pastāstīja par savu mīlestību, to parakstot ar

visiem pazīstamo 14. februāra frāzi – „Tavs Valentīns”.

Tomēr visā pasaulē Valentīna dienu nesāka svinēt vienā laikā – „kabum!” un tagad visi mīlēsim un svinēsim. Nebūt! 14. februāri par

Svētā Valentīna dienu 496. gadā pasludināja romiešu Tēvs Gelasiuss, taču tikai viduslaiku Anglijā jaunieši sākuši spēlēt „Izvelc savu Valentīnu”

spēlīti – meitenes metušas kādā traukā iesmaržinātas lapiņas ar savu vārdu, bet puisis, kurš lapiņu izvilcis, visu nākamo gadu bijis meitenes

Valentīns. Teiksiet, muļķīgi? Iespējams, taču šajā laikā arī pieaugušo starpā sāka izplatīties sākotnēji ar roku rakstītas, bet vēlāk jau ar drukas

mašīnu iespiestas kartiņas. Amerikā, piemēram, Valentīna dienu sāka svinēt tikai ap 18. gs. 70. gadiem, kad pieņēmās spēkā tradīcija šajā dienā

dāvināt dāvanas, un dažiem šī diena kļuva par veiksmīgu biznesa iespēju. Pagājušā gadsimta sākumā amerikāņiem bija pieņemts sūtīt savām

līgavām marcipānu, kas bija samērā dārgs. Japānā tradīcija dāvināt saldumus šajā dienā radās pateicoties lielai šokolādes ražošanas kompānijai.

Tur Svētā Valentīna dienu sāka svinēt pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Šokolāde joprojām ir visizplatītākā dāvana Valentīna dienā. Starp

citu, Japānā Valentīndiena izvēršas skaļos svētkos. Šajā zemē rīko konkursu par skaļāko mīlestības apliecinājumu. Drosminieki kāpj uz tilta un

pilnā balsī kliedz savu vēstījumu otrai pusītei. Skaļākās rīkles īpašnieks saņem balvu. Japānā Valentīndienu dēvē arī par Vīriešu dienu, jo tie

skaļākie bļāvēji izrādās vīrieši, un viņi arī saņem lielāko daļu dāvanu. Varbūt arī Latvijā derētu ieviest šādu tradīciju, jo tiltu mums ir daudz un

traku jauniešu tāpat. Toties somi Valentīna dienā dāvina mazas sirsniņveida dāvaniņas arī savam mammām. Kaislīgajiem frančiem Svētā

Valentīna dienā pieņemts aplaimot mīļotos romantisku četrrindīšu formā, bet Dānijā cilvēki sūta viens otram kaltētus baltus ziedus. Taču ir dažas

valstis, kurām ir īpaša pieeja šiem svētkiem, piemēram, Saūda Arābija ir vienīgā valsts pasaulē, kur šie svētki ir oficiāli aizliegti, turklāt, par

nepakļaušanos likumam, draud liels naudas sods. Skumji, vai ne? Tomēr arī mums derētu atcerēties, ka Sirsniņdiena ne ar ko tā īpaši neatšķiras

no pārējām 364 dienām gadā – nav nepieciešama kalendārā atzīmēta svētku diena, lai izrādītu rūpes un mīlestību, pasniegtu ziedus, uzdāvinātu

mīļus nieciņus vai vienkārši pateiktu labus vārdus.

Šķiet, mēs Latvijā ne ar ko diži neatšķiramies no pārējiem eiropiešiem

tradīciju ziņā – dāvinām ziedus, saldumus, sirdis un izrādām mīlestību. Jāpiemin, ka

pat Turībā gadu gaitā ir izveidojusies sava tradīcija – tā ir Mīlestības balle, kura jau

pavisam drīz liks sirdīm iepukstēties straujāk. Šī ir tā reize, kad meitenes var izvilkt

no skapja visas košās, rozā vai sarkanās krāsas kleitas, kuras citās ballēs varbūt

nešķita tik piemērotas. Valentīna diena tomēr tradicionāli krāsojas sārtos toņos.

Ja tev aptrūkušās idejas un vairs nezini, ko iesākt ar lielo siržu dienu, kas ir

uzreiz nākamajā dienā pēc Mīlestības balles, varbūt noderēs, kāda no šīm, pavisam

vienkāršajām, bet mīļajām idejām:

Nekādas lielās pūles neprasa piecelties 15 minūtes agrāk un sagatavot savai

otrajai pusītei brokastis gultā. Izcep pankūkas, piepildi ar kādu gardu ogu ievārījumu,

pārlej ar šokolādi, pa virsu uzber nedaudz pūdercukura, klāt pievieno vēl sulu vai

krūzi ar karstu kafiju, un tavas lieliskās svētku brokastis gatavas!

Ja zini, ka lielāko dienas daļu pavadīsiet šķirti, sagatavo mazus nieciņus jau

iepriekš un paslēp dažādās vietās. Dienas laikā, saņemot ne vienu vien novēlējumu,

mīļu zīmīti vai sirsniņkonfekti, smaids tava mīļotā (vai mīļotās) sejā garantēts.

Vari izrādīt mīlestību otram, aizsūtot pa romantiskai īsziņai darba dienas

vidū. Arī tāds nieciņš noteikti liks otram pasmaidīt.

Ja rocība neļauj rezervēt galdiņu kādā restorānā, pagatavo (vai pagatavojiet

abi kopīgi) romantiskas svētku vakariņas mājās. Izdekorē istabu ar svecēm un

ziediem, sagatavo atskaņošanai romantisku mūziku, atdzesē šampanieti, izslēdziet

telefonus un baudiet viens otra klātbūtni, atceroties savas pirmās satikšanās vai citus

jums abiem nozīmīgus mirkļus.

Aizved savu mīļoto uz kādu vietu brīvā dabā, kur vēl nekad neesat bijuši, un

sarīko pikniku. Šajā gadījumā savlaicīgi jāpadomā par siltiem plediem un termosu ar

kādu siltu dzērienu, jo diezin vai februāra vidū būs ļoti silts.

Ak, ideju un iespēju ir tik daudz! Katrs paša gatavots vai organizēts nieciņš

liks otram pasmaidīt un, ticiet man, pat ja kaut kas neizdosies kā iecerēts, jūsu

uzmanība un mīlestība tik un tā tiks novērtēta. Iespēja pavadīt svētkus divatā, aizbēgot

no visa un visiem – kas var būt labāks? Savukārt tiem, kuri plāno Valentīna dienā būt vieni – nedariet to! Palutiniet sevi ar kādu izklaidi, atpūtu

vai sarīkojiet ballīti kopā ar draugiem. Droši vien arī kojās palikušie var uzmeistarot kādu improvizētu ballīti – kaut vai kopīgu „Titānika”

skatīšanos ar kūku kā pagājušajā gadā plūdu laikā. Kopīgas izdarības satuvina, vai ne tā? Bet galvenais, mīliet! Neatkarīgi no tā, vai jums ir vai

nav otrās pusītes – jums ir draugi un ģimene, un tā taču arī ir milzīga vērtība. Izrādiet mīlestību tiem, kas ir jums apkārt un, ticiet man, arī paši

būsiet daudz priecīgāki, nekā sēžot kaktiņā un domājot: „Pff, kas tā Valentīna diena tāda? Kārtējā ceturtdiena.” Lai jums skaisti un mīlestības

pilni svētki!

“TOMĒR ARĪ MUMS

DERĒTU ATCERĒTIES,

KA SIRSNIŅDIENA NE

AR KO TĀ ĪPAŠI

NEATŠĶIRAS NO

PĀRĒJĀM 364 DIENĀM

GADĀ—NAV

NEPIECIEŠAMA

KALENDĀRĀ

ATZĪMĒTA SVĒTKU

DIENA, LAI IZRĀDĪTU

RŪPES UN MĪLESTĪBU,

PASNIEGTU ZIEDUS,

UZDĀVINĀTU MĪĻUS

NIECIŅUS VAI

VIENKĀRŠI PATEIKTU

LABUS VĀRDUS”

Es tevi mīlu! Latviešu valodā tie ir trīs vārdi, bet – kā tas skan

citās valodās?

Albāņu:

Angļu valodā:

Baltkrievu valodā:

Bulgāru valodā::

Dāņu valodā:

Esperanto valodā:

Etiopiešu:

Franču valodā:

Grieķu valodā:

Havajiešu:

Holandiešu valodā:

Igauņu valodā:

Itāļu valodā:

Īru valodā:

Japāņu valodā:

Katalāņu:

Korejiešu valodā:

Krievu valodā:

Ķīniešu valodā:

Latīņu:

Lietuviešu valodā:

Marokiešu:

Norvēģu:

Poļu valodā:

Portugāļu valodā:

Spāņu valodā:

Turku:

Ukraiņu valodā:

Ungāru valodā:

Vācu valodā:

Zviedru valodā:

Afgreki!

Je t’aime!/ Je t’adore!

S’agapo! Aloha wau ja oi!

Ik houd van jou!

Mina armastan sind!

Ti amo! Thaim in grabh leat!

Ai shite imasu!

T’estimo! Tangsinul sarang ha yo!

Я тебя люблю!

Wo ai nei! Te amo!

Tave myliu!

Kanbhik!

Jeg elsker dig! Kocham cie!

Eu te amo!

Te amo!

Seni seviyorum!

Я тебе кохаю! Szeretlek te'ged!

Ich liebe Dich!

Jag älskar dig!

Te dua! I love you!

Я цябе кахаю!

Obicham te!

Jeg elsker dig!

Mi amas vin!

6 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

ANCE @AnceKrumina

@BATSP man ir ļoti, ļoti laba sajūta par jauno

valdi! Galvenais, pārējos savēlēt un jums priekšā

veiksmīgs un daudzsološs gads! :)

Gatis Ozoliņš @gatisozolinsh

Paldies visiem no @BATSP par uzticību mums

visiem. Mēs būsim laba komanda un gāzīsim

kalnus! Paldies!

Agnese Pumpure @Aagneze

Tas brīdis, kad e-pastā parakstu nomaini no

„Finanšu virziena vadītāja vietniece’’ uz „Finanšu

virziena vadītāja’’ :) @BATSP #laimigs

Jānis Bukšs @MrBukss

Kas par vakaru @BATSP valdes vēlēšanās! Kas to

būtu domājis!?

Madara Rube @Mazaarube

Tikko uzzināju, ka @BATSP novērtētākais

virziens ir PR virziens. Lepnums

par @RutaKarkle un visu viņas komandu. :)

Agija Jesere @cepumms

Rīt jau pamazām atsākas darbi un mācības

@Turiba. Atšķirīgas sajūtas, salīdzinot ar tām, kad

atsākās vidusskola. Šoreiz gribas!

Santa Petroviča @zaljaafeja

Citiem sesija, bet @Turiba studentiem – jauns

semestris. Veiksmi visiem un pelnām labas

atzīmes... ;)

Daiga Liepiņa @dzindzele

Runā, ka bibliotēkā SD tēma pati atnākot – tad nu

iešu pakaļ! :D

Lelde Māliņa @leldemalina

Cik labi, ka var atgriezties @Turiba un darboties

@BATSP :) AIZIET otrais cēliens!

Alise Ozola @OzolAlise

Jauns gads @Turiba ir sācies arī man. Ienākot pa

durvīm sajutu rosības smaržu. Viss notiek.

Krista @vanillandreams

Trīs stundas karsējmeiteņu treniņā @Turiba, sajūta

lieliska!

GuPo @GuntaSkalberga

Jāsaka liels paldies @Turiba par tik labu

pasniedzēju pasākuma vadībā – Andis Mizišs!

Jūtu, ka būs ļoti vērtīgs kurss.

Jānis Arents @Jancis_A

Jāiet gulēt, kā nekā rīt lielā diena, 1x tiekas visi

biznesa inkubatorā @Turiba.

GuPo @GuntaSkalberga

Ar ko @Turiba atšķiras? Lielākajā daļā skolu

māca, kā kļūt par labu darbinieku, @Turiba māca,

kā kļūt par labu uzņēmēju.

Reinis Brūvelis @RBruvelis

Interesanta lekcija @Turiba par tiesību vēsturi, kas

patiesībā ir arī mūslaiku uzvedības vēsture.

Tev ir biznesa ideja? Īsteno to! INTERVIJA AR TURĪBAS BIZNESA INKUBATORA

VADĪTĀJU IEVU MELBĀRDI

Korespondenti: MONTA SKUJIŅA UN KRISTAPS LAPIKS

Foto: no IEVAS MELBĀRDES personīgā arhīva un Biznesa augstskolas Turība

Šī gada sākumā Biznesa augstskolā Turība savu darbību uzsāka

paplašinātais un modernizētais Biznesa inkubators. Jaunais biznesa

inkubators tagad atrodas augstskolas A korpusa 1. stāvā pa kreisi no

centrālās ieejas, un tajā aicināts darboties ir ikviens augstskolā

studējošais, kārtējā vai iepriekšējā studiju gada absolvents, darbinieks

vai Turības sadarbības skolas skolnieks. Lai uzzinātu, kas tad īsti ir

biznesa inkubators un kā tajā darboties, devāmies to noskaidrot pie

Turības Biznesa inkubatora vadītājas Ievas Melbārdes.

Kā Tu raksturotu biznesa inkubatoru un iespējas, ko tas paver?

Biznesa inkubators ir vieta, ar kuras palīdzību ir iespējams attīstīties

jauniem uzņēmējiem. Tā ir platforma, kurā students var pilnveidoties

uzņēmējdarbībā – kļūt par darba devēju, nevis darba ņēmēju. Ja līdz šim

studentam ir savs SIA vai mikrouzņēmums vai viņš ir pašnodarbinātais,

individuālais komersants vai vienkārši viņam ir ģeniāla ideja, tad šī ir tā

vieta, kur ir viss nepieciešamais, lai veicinātu sava biznesa izaugsmi

dinamiskā un atraktīvā vidē kopā ar kreatīviem un zinātkāriem jauniešiem.

Šajā Biznesa inkubatorā darboties var Biznesa augstskolas Turība

studenti, absolventi un darbinieki, samaksājot simbolisku dalības maksu – 3

Ls mēnesī. Biznesa inkubators piedāvā iespēju šeit reģistrēt uzņēmuma

juridisko adresi, kā arī nodrošina biroja telpas ar visu tam nepieciešamo

biroja tehniku. Birojs ir pieejams 24 stundas diennaktī. Telpas ir veidotas tā,

lai, ja nepieciešams, var strādāt kopā ar citiem dalībniekiem, kā arī klusākā

vietā organizēt tikšanās ar sadarbības partneriem.

Kādi ir pirmie soļi, lai studenti varētu uzsākt darbību biznesa inkubatorā?

Sākotnēji tiek noslēgts līgums par to, ka students šajā inkubatorā darbosies. Studentiem, kuriem vēl nav sava

uzņēmuma, bet ir ideja un vēlme uzņēmumu izveidot, tiek dota nepieciešamā informācija par to, kā to izdarīt. Tomēr jāuzsver,

ka studentiem pašiem tas viss būs jādara un jānokārto formalitātes, tādā veidā gūstot pieredzi. Daudziem tas var likties

sarežģīti, un daudzi no tā baidās, jo tas ir kaut kas jauns un nezināms, bet patiesībā tas ir gaužām vienkārši.

Kāpēc Tu ieteiktu studentiem izmantot šo iespēju?

Studentiem ir jābūt uzņēmīgiem, un studijas ir laiks, kad mācīties un gūt pieredzi. Visiem ir labi zināms fakts, ka darba

devēji, meklējot jaunus darbiniekus, vērtē ne tikai iegūto izglītību, bet arī pieredzi. Biznesa inkubators ir viena no tām vietām,

kur ir iespēja gūt šo praktisko pieredzi un kontaktus, kuri ir vērtīgi ne tikai studiju laikā, bet arī nākotnē. Šie kontakti

neaprobežojas tikai ar savu augstskolu, bet arī ar citiem aktīviem studentiem konkrētās jomās. Šī ir iespēja pašiem kļūt par

darba devējiem, kā arī izveidot un pārbaudīt stipru komandu, ar kuru kopīgi uzsākt un attīstīt biznesu. Vajag uzdrīkstēties un

sākt jau tagad!

Kādi ir gaidāmie notikumi, kas

norisināsies Biznesa inkubatora

ietvaros?

Jau šobrīd Biznesa inkubatora

kalendārā ir paredzētas vairākas

vieslekcijas un diskusijas. Aicinu ikvienu

sekot līdzi informācijai augstskolas mājas

lapā, kurā tiks izvietota informācija par

pasākumiem, kuros var piedalīties visi

interesenti. Protams, tiem, kas oficiāli ir

reģistrējušies Biznesa inkubatorā, šādi

pasākumi tiks piedāvāti biežāk. Pasākumi

Biznesa inkubatorā notiks regulāri un

galvenokārt būs saistīti ar uzņēmējdarbību.

Plānoju, ka organizēsim dažādas tikšanās ar

pieredzes bagātiem uzņēmējiem, kuri

dalīsies savā pieredzē. Tomēr, vēlos uzsvērt, ka lielākā daļa no pasākumiem, kas notiks, būs ar mērķi veidot diskusiju, ideju

apmaiņu un attīstīšanu starp Biznesa inkubatora dalībniekiem savā starpā un nozaru profesionāļiem.

Ja šāda iespēja būtu bijusi agrāk, vai Tu pati to būtu izmantojusi?

Atbilde ir viennozīmīga – jā. Vide un atmosfēra ir tas, kas mani iedvesmo un tajā pašā laikā disciplinē darboties

visvairāk. Savu uzņēmumu dibināju pēc studiju beigšanas Biznesa augstskolā Turība, bet domāju, ka tas būtu noticis ātrāk, ja

būtu pieejams Biznesa inkubators ar tādām iespējām kā tagad. Manuprāt, mūsdienu biznesā viss ir balstīts uz inovācijām, un

šo inovāciju ģenerēšanu jeb domāšanu ārpus rāmjiem ietekmē vide, kādā tu strādā, un cilvēki, kas ir tev apkārt.

Atnāciet uz Biznesa inkubatoru, apskatiet telpas, iedvesmojieties no saviem studiju biedriem, uzdrīkstieties un

izmantojiet iespēju, ko jums sniedz Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubators. Dibināt savu uzņēmumu uztveriet kā

izaicinājumu un kā iespēju sevi pierādīt sev un citiem!

Jaunas vēsmas

7 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Kā zināms, Latvijā līdz ar 2014. gada iestāšanos

paredzēts ieviest eiro. Tieši tāpēc, lai noskaidrotu, kādi

tad būs lielākie ieguvumi vai, gluži otrādi, zaudējumi,

16. janvārī Biznesa augstskolā Turība norisinājās

diskusija, kurā piedalījās pārstāvji no Finanšu

ministrijas, A/S Swedbank, Igaunijas vēstniecības un

Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes.

Klātienē sarunu vēroja un tajā aktīvi iesaistījās 40

studenti.

Diskusijā klātesošie guva ieskatu eiro ieviešanas

plānā un jaunās valūtas ieviešanas projekta organizācijā,

par ko stāstīja eiro projekta vadītāja Dace Kalsone no

Latvijas Republikas Finanšu ministrijas. Par visiem

studentam un patērētājam interesējošajiem jautājumiem

informēja A/S Swedbank Klientu apkalpošanas pārvaldes

vadītājs Ģirts Bērziņš, kurš uzsvēra, ka „valūta tiks

nomainīta, nevis aizstāta, tāpēc cenas un kredīti tiks

pārkonvertēti pēc nemainīga valūtas kursa.’’

D i s k u s i j u m o d e r ē j a B i z n e s a

augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes

dekāne Vita Zariņa, kura klātesošos iepazīstināja ar

sabiedrisko attiecību aģentūras „Hill+Knowlton Strategies”

veikto pētījumu Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju vidū par

attieksmi pret eiro. Gan Latvijas, gan Igaunijas iedzīvotāji

kā trīs lietas, ko visvairāk ietekmē eiro ieviešana, min cenu

stabilitāti, atalgojuma lielumu, kā arī ekonomisko stabilitāti

un drošību.

Savukārt Igaunijas pieredzē eiro ieviešanā dalījās

Igaunijas vēstniecības pārstāvis Meelis Ojassoo, kurš

uzsvēra, ka „cenu kāpums ir normāls ekonomikas process,

nevis eiro ieviešanas radīta situācija.’’ Savu viedokli par

ieguvumiem pēc eiro ieviešanas izteica arī Biznesa

augstskolas Turība Attīstības padomes un Latvijas

Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes

viceprezidents Aigars Rostovskis, kurš sacīja: „Ja mēs

esam izvēlējušies iet eirozonā, mums no tās jāpaņem

maksimāli daudz.’’ Uz diskusiju bija ieradusies arī pārstāve

no Dun Laoghaire Institute of Art, Design and Technology

Dublinā, kura izteicās par Īrijas 10 gadus ilgo pieredzi,

atrodoties eirozonā.

Ja vēlies ko vairāk uzzināt par eiro ieviešanas

procesu Latvijā un pārmaiņām, ko tas nesīs, vari apmeklēt

mājaslapu: www.eiro.lv.

EIRO VAI LATS? PLUSI UN MĪNUSI

Rakstu sagatavoja: BAT SP Mārketinga virziena vadītāja

SINTIJA SEGLENIECE

Foto: IĻJA SAVEĻJEVS

INTERVIJA AR JAUNO BAT SP PRIEKŠSĒDĒTĀJU ŠARLOTI JANOVIČU

Mērķtiecīgas spītnieces savaldīšana – tā varētu raksturot šī raksta

„vaininieci’’! Bet kas un kāpēc? Nezinu, lasītāj, vai pamanīji, bet gads jau

riņķī, kopš Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes (BAT SP)

iepriekšējām vēlēšanām, un pavisam nesen notika jaunās Valdes ievēlēšana

amatos – nu jaunā BAT SP priekšsēdētāja ir Šarlote Janoviča!

„Esmu Šarlote Janoviča, Sabiedrisko attiecību 2. kursa studente. Man patīk lasīt

grāmatas par līderību, komandas darbu un visvairāk ieinteresē un priecē grāmatas, kas liek

man pilnveidoties. Man garšo kartupeļu pankūkas un patīk uzklausīt konstruktīvu kritiku, jo

no tās var tikai mācīties. Jebkam un jebkur saskatīšu plusus, jo zinu, ka kādam noteikti iet

sliktāk, tāpēc nav ko gausties,’’ tā sevi raksturo jaunā BAT SP priekšsēdētāja. Kad

iestarpinu: „Kāpēc tieši Turība?”

Šarlote bez ilgas domāšanas atbild: „Noteikti pašpārvalde! Šī augstskola nekad

neguļ, tā iet uz priekšu un attīstās. Ja esi grāmatu tārps, tad šī nav tava vieta, Turība māca

darīt, darīt un vēlreiz Darīt! Un varbūt pat tārpiņš sāks rāpot! ’’

Korespondente: ILZE GASIŅA Foto: no ŠARLOTES JANOVIČAS personīgā arhīva

Kad tu saprati, ka tevī ir vadītājas spējas?

Šarlote: (Smejas) „Lai cik tas interesanti nebūtu, bērnudārzā mani

sauca par „komandieri’’! Es vienmēr visiem norādīju, kur, kas un kā ir jādara.

Skolas laikā es biju īsta cīnītāja, man nebija vecāko brāļu vai māsu, kas manā

vietā „izsistu ceļu’’, pašai nācās visu saviem spēkiem sasniegt. Jā, protams,

kādam tas nepatika, kam gan simpatizē skuķis ar savām ambīcijām un turklāt vēl

ar skaļu balsi un mūžīgu runāšanu. Starp citu, labi runāt iemācījos teātra pulciņā

un sevis prezentēšanas prasmju kursos. Skolas laikā iesaistījos pašpārvaldē, bet

pēc kāda laika sapratu, ka kaut kā pietrūkst, proti, Ziemassvētku balles! Tā nu ar

zobiem un nagiem panācu to, ka skolā sāk organizēt šo krāšņo balli. Viegli jau

nebija, jo viss jaunais jau ir diezgan biedējošs, bet es nepadevos. Par spīti

neticībai sev pašai, ar smaidu darīju visu, lai izdotos, un tagad šis smaids ap mani

piesaista jaukus un aktīvus cilvēkus. Galvenais mācēt paust savu viedokli un

vadīt pašam sevi, viss pārējais jau ir pakārtots.’’

Kā tev šķiet, kas visvairāk iespaido cilvēku? Kas viņu padara par personību?

Šarlote: „Lielākais spēks ir sevī pašā! Viss, ko tu domā, kā tu sevi noskaņo, jo domām ir milzīgs spēks, kas mūs ietekmē. Un domas

jau veidojam mēs paši... Galvenais ir būt pašam, nevis būt pūlī.’’

Vai tu vēlies kaut ko mainīt savā pašreizējā dzīvē?

Šarlote: „Es domāju, ka mainīt es nevēlos. Gribu realizēt savas ieceres. Pirmie lielie mērķi jau ir sasniegti – biju Kultūras virziena

vadītāja, bet tagad esmu priekšsēdētāja, jādodas tik tālāk! Tikai jāatceras, ka mērķi ir jāizvirza sasniedzami... Mana vēlme noteikti ir augt,

pilnveidoties un attīstīties, vēlos dalīties visā, kas man ir, ar citiem – es gribu dot! Kā priekšsēdētāja vēlos pārējiem iemācīt rēķināties vienam ar

otru, cienīt citam cita tik dārgo laiku, jo esam komanda un tā ir vērtība.’’

Šarlote, tu esi augumā diezgan smalka dāma, vai tevi auguma dēļ nenovērtē par zemu? Un kā tava tik lielā un krāšņā

personība satilpst iekšā?

Šarlote: „Man vienmēr ir nācies cīnīties skaļi, tur nu nav šaubu. Cilvēkiem bieži nepatīk, ka tu par sevi pastāvi, lai gan, kas tur slikts?

Plus, es vēl daudz runāju, jo nemāku izteikties vienā teikumā, līdz ar to mana garā runāšana apnīk... (iesmejas) Jā, nenoliedzu, esmu skaļa un

pārliecināta par to, ko es daru, bet par mani noteikti ir daudz spilgtāku un vēl skaļāku cilvēku, tas jau nav nekas slikts. Ikdienā mums visiem ir

neskaitāmas lomas, man jābūt bērnam, studentam, kolēģim, priekšsēdētājai, arī draugam un vēl neskaitāmām personībām, kas ir tik atšķirīgas.

Mana iekšējā pasaule noteikti ir sarežģīta, kuru nesaprot neviens cits, tāpēc es rakstu dienasgrāmatu, tas man ļauj sakārtot domas un izanalizēt

sevi! Zini, ne visi ir tādi, kā izskatās...’’

Ja tev tiktu dota iespēja dzīvot visu vēlreiz no jauna, vai tu kaut ko

darītu citādāk?

Šarlote: „Viss, kam iets cauri, ir devis pieredzi, ja tā visa nebūtu,

varbūt pat neatrastos šeit, jo pat vismazākie sīkumi mums liek izdarīt šādas vai

tādas izvēles savā dzīvē. Ja nesāpēs, neraudāsim, nesmiesimies, nekritīsim un pēc

tam necelsimies, nebūsim tie, par kuriem dzīve mūs padarījusi. Var būt labāk, bet

var būt arī sliktāk!’’

Darbu tev ir daudz, bet kā tu relaksējies?

Šarlote: „Iededzinu 3 svecītes uz galda, skatos seriālus un dzeru daudz

tēju. Bet, ja mani kāds nokaitina līdz bantītei, tad eju spēlēt tenisu - tur nu izlieku

visu, kas manī - pēc tam ir tik viegli! Vēl, kad esmu pavisam viena, man ļoti

patīk kārtot māju un pēc tam ar gandarījumu apēst kādu kartupeļu pankūku!’’

Kāda ir tava vīzija par nākotnes cilvēku?

Šarlote: „Viņam noteikti būs mainījusies uztvere par skaistumu un

estētiskumu. Jau tagad to var manīt. Visur viss ir saistīts ar tehniku – man tas

nepatīk! Cilvēki noteikti vairs neizjutīs to dabas skaistumu. Domāju, ka būs arī

kāds pluss - visi būs gudrāki!’’

Kas, kā Nr. 1 ir jāzina Turības studentam? Un ko tu visiem novēli?

Šarlote: „Zinātnieki var rakstīt ko grib, bet, ja tu to nespēj pierādīt praksē, no tā nav jēgas! Noteikti nedzīvot bez sapņiem! Tie mums

dod tik daudz, un, ticiet vai neticiet, bet arī rada! Es noteikti novēlu un iesaku veltīt dienā vismaz 10 minūtes laika SEV, kā arī nekļūt par

egoistu vai darbaholiķi. Noteikti būt godīgiem pašiem pret sevi un neattaisnoties, ka nav laika - ja tu kaut ko patiešām vēlies, tad laiks tam

noteikti atradīsies!’’

“TURĪBA MĀCA

DARĪT, DARĪT UN

VĒLREIZ DARĪT! UN

VARBŪT PAT

TĀRPIŅŠ SĀKS

RĀPOT”

“VĒLOS PĀRĒJIEM

IEMĀCĪT

RĒĶINĀTIES

VIENAM AR OTRU,

CIENĪT CITAM CITA

DĀRGO LAIKU, JO

ESAM KOMANDA

UN TĀ IR VĒRTĪBA”

“AIGARS ROSTOVSKIS

SACĪJA: “JA MĒS ESAM

IZVĒLĒJUŠIES IET

EIROZONĀ, MUMS NO

TĀS JĀPAŅEM

MAKSIMĀLI DAUDZ””

07.02. Work & Travel USA programmas prezentācija. (17.00 C306)

13.02. Vieslekcija „Stresa Vadība’’. Vieslekciju vadīs Swedbank

Personāla plānošanas un atlases centra vadītāja Kristīne Šneidere.

(15.30 – 17.00 C214)

19.02. Videomeditācijas iepazīšanās nodarbība: Relaksācija Tavai

harmonijai. To vadīs uzņēmuma Avilon īpašniece, meditācijas

pasniedzēja Ilze Svētiņa. (17.00 – 18.30 1. konferenču zāle)

27.02. Vieslekcija: Ritma institūts – modernā skaņu māksla.

Radīšana un tās pasniegšana publikai. Vadīs praktiķi un speciālisti

no Ritma institūta: Aivars Apriķis, Uldis Cīrulis, Andris Kirilovs,

Katrīna Cīrule. (15.30 – 17.00 C214)

KALENDĀRS

Fotoreportāža Foto: IĻJA SAVEĻJEVS, IEVA ANSBERGA, DAIRA BĒRTULE

Redaktore: Lauma Bērziņa

Korespondenti: Monta Vētra, Iļja Saveļjevs, Ilze Gasiņa, Linda Liepa, Lelde Māliņa,

Sanda Bembere, Ieva Bruže, Inese Karpoviča, Kristaps Lapiks, Monta Skujiņa

Korektores: Kristīne Hausmane, Ieva Bruže Dizains: Daira Bērtule

Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes

rakstiska atļauja. Citējot atsauce uz „SP FORMĀTU” obligāta.

Izdevējs: Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde, C218, Graudu iela 68, Rīga, tālr. 67607750

8 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

„SP Formāta” radošā komanda meklē jaunus kolēģus –

korespondentus! Ja Tev ir interese rakstīt, komunicēt ar dažādiem

cilvēkiem, izteikt savu viedokli un Tavs sapnis ir būt notikumu

epicentrā, tad pievienojies mums un kļūsti par daļu no mūsu darba

grupas. Galvenā prasība – vēlme darboties un aktīvi iesaistīties „SP

Formāta’’ tapšanā. Tu vari arī nebūt pašpārvaldes biedrs un nav

nepieciešama liela pieredze šajā jomā.

Iesaisties, un Tu iegūsi neatsveramu pieredzi, kontaktus un

iespēju attīstīt savas prasmes. Sīkāka informācija un pieteikšanās BAT

SP mājaslapā (www.batsp.lv) sadaļā „SP Formāts” vai rakstot uz e-

pastu sp-formats@batsp.lv.

TEV IR KO TEIKT? PIEVIENOJIES!

VISAS VIESLEKCIJAS IR BEZ MAKSAS

Aicināti studenti, absolventi, darbinieki un citi

interesenti. Pieteikšanās aizpildot pieteikuma anketu

Turības mājaslapā. Vieslekcijas būs iespējams skatīties

online www.turiba.lv. Neskaidrību gadījumā sazināties

ar Turības izglītības projektu vadītāju Maiju Eglīti,

rakstot uz e-pastu: maija.eglite@turiba.lv.