FORMĀTS SP Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes ikmēneša informatīvais izdevums

MARTS 2013 NR.7 (16)

EKO TURĪBĀ

1

Jauna vizuālā identitāte

Korespondente: ILZE GASIŅA

Korespondente: LELDE MĀLIŅA

Foto: no interneta resursiem

1993. gada 5. jūlijs – tiek dibināta Biznesa augstskola Turība (sākotnējais nosaukums – Turības mācību centrs). Jau 1996. gadā

Turību apdzīvo 500 studentu. Turpmāko gadu laikā Turība ir pirmā Latvijas augstskola, kam starptautiska ekspertu komisija piešķir

beztermiņa akreditāciju, kā arī tiek izveidota augstskolas izdevniecība. Tā pirmā no Latvijas augstskolām sāk izsniegt Eiropas vienotās formas

diploma pielikumu, tiek atklāta modernākā augstskolu bibliotēka Latvijā. Attīstoties tiek atvērti reģionālie studiju centri Cēsīs, Liepājā,

Talsos, Jēkabpilī. Lai atvieglotu savu studentu un darbinieku nokļūšanu uz augstskolu, 2003. gada 29. augustā dzelzceļa maršrutā Rīga –

Jelgava tiek atklāta pieturvieta „Biznesa augstskola Turība’’. 2004. gadā studentu skaits ir sasniedz jau 5000. Turpmākie gadi augstskolai nes

sadarbības līgumu parakstīšanu par Dubultā diploma iegūšanu, kā arī Divpusējās apmaiņas programmu un Erasmus programmu, studentiem

tiek dota iespēja praksi apgūt ārzemēs. Tiek izveidots karjeras centrs, Biznesa inkubators, iespējamas studijas interneta vidē. Lai atbalstītu

jaunos vecākus, tiek izveidota bērnu rotaļu istaba „Kabatiņa’’. Lai attīstītu sabiedrisko attiecību studentu dotības, tiek izveidota TV Studija.

Atklāta Studentu viesnīca. Aktīvi darbojas Studējošo pašpārvalde, kā arī par augstskolas dzīves neatņemamu sastāvdaļu kļūst basketbols.

Uzskaitīt visus panākumus, sasniegumus, atzinības nemaz nav tik viegli. Jau pašiem ir skaidrs, ka Turība ir vadošā privātā augstskola un viena

no lielākajām augstskolām Latvijā. Tā ir dinamiska, moderna un nebaidās būt spilgta un rādīt piemēru, būt pirmā starp citām augstskolām

Latvijā! Turība šogad svin savu 20. pastāvēšanas gadadienu, tieši tāpēc, lai pilnveidotos un kļūtu vēl mūsdienīgāka, un tēls pilnībā atbilstu augstskolas

tēlam, tiek mainīta Turības vizuālā identitāte!

Kā tad radās šī ideja? Par to sīkāku ieskatu sniedza Turība attīstības daļas direktore Inese Raiba.

1993. gadā Turība lepojās ar dažiem simtiem studentu, šobrīd augstskolai ir jau 12 tūkstoši absolventu. Šo gadu laikā izveidotas jaunas studiju

programmas – no 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmām līdz pat doktorantūras studijām. Izveidoti reģionālie mācību centri, Tūrisma

pētniecības centrs, piesaistīta ārvalstu studentu interese, gūta starptautiska atzinība.

Augstskolas izaugsme un vēlme mainīties līdzi laikam kļuva par galveno iemeslu augstskolas vizuālās identitātes maiņai. 2012. gada jūlijā mēs

uzaicinājām 5 radošās aģentūras piedāvāt savu redzējumu Turības jaunajai identitātei. Piedāvātie varianti tika izanalizēti un nodoti balsošanai

augstskolas darbiniekiem un studentiem. Tādējādi tika izvirzīts TOP 3, no kura tika izvēlēts nu jau jaunais Turības logo, kurš gan pirms tam vēl tika

pārstrādāts un pieslīpēts, lai gala rezultāts būtu tāds, kāds tas šobrīd ir redzams. Jaunā logo idejas autori ir Lietuvas radošā aģentūra „Not Perfect”.’’

Kāpēc tieši šāds un ne citāds? „Pirmkārt, Turības attīstības dzinējspēks vienmēr bijis viens – motivēt un palīdzēt tās studentiem kļūt par

spēcīgām personībām, kas apzinās savu un zināšanu vērtību. Ikviens zina, ka biznesā ir

nepieciešama pareizā ķīmija, kuras vissvarīgākais elements esi Tu pats – idejas un biznesa

radītājs, tā vadītājs. Tas arī atspoguļojas Turības jaunajā logo. Tu – kā personība, kas ir

savienota ar Mendeļejeva ķīmisko elementu tabulu, kas rada ideālo tēlu. Kā arī tumši zilā krāsa

tiek nomainīta uz gaiši zilo krāsu, kas ir mūsdienīgāka un dinamiskāka—atbilstošāka šim

biznesa laikmetam. Jāuzsver, ka jaunais logo ir dāvana visiem – gan Turības darbiniekiem, gan

bijušajiem, esošajiem un arī topošajiem studentiem.‘’

Preses konference par logotipa maiņu notika 21. februārī. Šajā dienā jaunu izskatu guva

arī augstskolas mājas lapa. Līdz ar augstskolu mainās arī pašpārvaldes logotips. Viss pārējais

notiks pakāpeniski, protams, tiks pārveidots gan baseins, sporta zāle un tiks veiktas dažādas

izmaiņas apkārtējā teritorijā. Šis process noteikti nebūs ātrs un lēts, bet var apgalvot, ka tas būs

tā vērts! Mums pirmajiem ir jārāda, kā veidot biznesu un kā attīstīties.

Kā ir teicis Rainis—pastāvēs, kas pārvērtīsies!

“Ir katram roka jāpieliek, lai lielais

darbs uz priekšu iet!” Tā reiz teicis latviešu

dzejnieks un rakstnieks Rainis, un tā mūs

šodien uzrunā Turības Tehniskās daļas

direktors Viktors Gorlovs.

Biznesa augstskola Turība ir vieta, kas

vieno visus, kuri šeit studē, strādā, apmeklē

kursus vai arī vienkārši īslaicīgi uzturas Turības

teritorijā. Šī ir atvērta teritorija, kas labiekārtota

tā, lai ērti un labi būtu visiem. Iepriekšējā numurā

uzzinājām nedaudz vairāk par to, kas ir Tehniskā

daļa un ar ko tā īsti nodarbojas. Šoreiz

iepazīstināšu ar to, ko mēs, studenti, varam darīt,

lai Turība kļūtu par vēl pievilcīgāku un

simpātiskāku vietu, izdarot vien dažas pavisam

nelielas lietas, kas tomēr ir ļoti nozīmīgas.

Tā kā visas izmaksas par skolas un

apkārtnes sakopšanu un uzturēšanu tiek segtas no

studiju maksas, arī mūsu uzdevums ir rūpēties par

tīrību, kārtību un resursu ekonomēšanu, lai šī

maksa nepieaugtu, palielinoties izmaksām. „Viss

kļūst dārgāks un sarežģītāks, bet ne vienmēr tas

jaunais ir tas izdevīgākais,’’ tā atzīst Gorlova

kungs. Lai arī Turība nekad nestāv uz vietas un

mainās, tomēr ir pārbaudītas lietas, kuras netiek

mainītas ekonomijas pēc. Piemēram, skolas

apkurei tiek izmantota malka, nevis šķelda vai

gāze, LED lampu vietā priekšroka tiek dota

parastajām spuldzītēm.

Ikviens no mums var piedalīties

procesos, kas samazina izmaksas, vien izdarot

pāris papildu kustību dienā – izslēdzot tobrīd

nevajadzīgu apgaismojumu, nospiežot gaismas

slēdzi. Tas neprasa ne daudz enerģijas, ne darba.

Mēs visi esam pamanījuši un

novērtējuši lietussargus, kas pie ieejas durvīm

mūs sagaida lietainā dienā un pasargā no

samirkšanas, pārejot no viena korpusa uz otru.

Bet vai esat iedomājušies, cik lietussargi ik gadu

„pazūd”? Likšu jums nedaudz aizdomāties, un

varbūt kādam pamodināšu sirdsapziņu – simtiem,

simtiem lietussargu katru gadu aizceļo no Turības

teritorijas vai tiek salauzti! Nākamreiz, kad

gribēsi aiznest šo suvenīru mājās (jo citur diez vai

staigāsi ar lietussargu, uz kura ir rakstīts, ka tas ir

no Turības) padomā par to, ka izmaksa par to un

vēl simts tādiem tiks pieskaitīta Tavai nākamā

gada studiju maksai.

Šīs un vēl daudzas citas lietas mums ir

jāsargā kā savējās. Darīsim to un aicināsim arī

savus draugus un kursa biedrus to darīt. Būsim

atbildīgi!

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

GAISĀ VIRMO SIRSNIŅAS

Redaktore: LAUMA BĒRZIŅA

Redaktores sleja PĀRMAIŅAS IEDVESMO

Sveiki martā – mēnesī, kurš atklāj pavasari!

Šogad februāris ar savām 28 dienām ir bijis notikumiem

bagāts mēnesis gan pasaulē un Latvijā, gan tepat Turībā.

Atgādināšu vien dažus: gada romantiskākā nakts

Francijas noskaņās Turībā, pāvesta atkāpšanās no amata,

meteorīts Krievijas plašumos un citi, bet ir viens

notikums, pret kuru mēs – Turības studenti – nespējam

palikt vienaldzīgi. Mūsu augstskolu ir piemeklējušas

patīkamas pārmaiņas – Turībai nu ir jauna vizuālā

identitāte!

Jaunās logo krāsas, patīkamās Turības mājaslapas

izmaiņas un pat lielais logo pie augstskolas iedvesmoja arī

mani veikt pārmaiņas savā ikdienas dzīvē. Vai Tu kaut reizi

esi sastapis mūzu? Tādu īstu – ko vairāk par parastu

iedvesmu svētdienas rītā? Tieši šo sajūtu man izdevās notvert

mēneša izskaņā. Tā ir tik fantastiska sajūta, un tad tu atklāj –

viss lielais noslēpums slēpjas tajā, cik ļoti tu vēlies kaut ko

izdarīt, jo tikai tad tevi apciemo mūza – tava iekšējā

iedvesma un spēks.

Rakstot šīs rindas, es domāju... Kas gan ir

redaktores sleja? Manas pārdomas? Ievadvārdi? Nē, tās ir šī

konkrētā „SP Formāta” vēsmas. Marta numura moto varētu

skanēt šādi – iesaisties un veido pārmaiņas pats! Kāpēc?

Kā varbūt esi jau pamanījis, mūsu radošā komanda

meklē jaunus kolēģus, kuri vēlās radoši izpausties, informēt

citus par visu aktuālo un interesanto un iegūt jaunu pieredzi

kā korespondentam. Arī šoreiz visa „SP Formāta” komanda

aicina Tevi iesaistīties – Tu vari būt jebkas! Korespondents

jebšu žurnālists, rakstnieks, dzejnieks, fotogrāfs ar savām

fotoreportāžām, varbūt Tu zīmē komiksus, kurus vēlies

parādīt plašākai auditorijai? Šī ir Tava iespēja būtu daļiņai no

kopējām pārmaiņām.

Bet tas nav vienīgais veids, kā Tu vari iesaistīties. Sīkāk lasi

„SP Formāta” 7. lpp.

Neiztrūkstoša mana redaktores slejas pievienotā

vērtība ir ikmēneša apcerējums par dabā notiekošo. Arī

šoreiz man ir savi novērojumi – marta saule ir tā, kura jau

sāk sildīt. Tiek sildīta ne vien zemes virsma, kā rezultātā

rodas peļķes ar fantastisku debesu atspulgu tajās, bet arī

smaids. Jā – saule, it sevišķi no rītiem, tik spilgti apstaro, ka

neviļus jūti, kā tava seja atplaukst smaidā. Bez liekām

piebildēm varu teikt, ka saule ir daļa no pavasara būtības – tā

dvēsele!

Nedaudz mulsinoši šķiet tas, ka sesija nu jau vairs

nav aiz kalniem. Marts paies, nāks aprīlis ar sesiju un praksi,

un nemaz tik ilgi nebūs jāgaida, kad ārā būs + 25o C un

varēsim gozēties saulītē kādā pludmalē. Arī šogad

norisināsies ikgadējais pirmssesijas pasākums „Iepeldi

sesijā’’. Tikšanās vietu nedrīkst mainīt – 28. marts, Līvu

akvaparks. Varu pačukstēt, ka šogad Tev un Taviem

draugiem pošoties uz akvaparku varētu noderēt atslēgvārds

„Hawaii’’.

Lai labi lasās šī mēneša „SP Formāta” numurs un esi

gatavs pieņemt un veidot pats savas patīkamās pārmaiņas!

2 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Atskats

Korespondente: SANDA BEMBERE

Foto: DAIRA BĒRTULE, IĻJA SEVEĻJEVS, IEVA

ANSBERGA

Visi amoriņi Studējošo pašpārvaldē sarosījās, jo Biznesa augstskola Turība uz vienu nakti mainīja savu

atrašanās vietu un deva iespēju vairāk nekā 300 viesiem 13. februāra naktī paviesoties Francijā.

Šarmantā franču stilā vakaru vadīja Gints Krauklis un Gunda Zviedre, kuri parūpējās par to, lai viesi patiesi sajustos,

kā nokļuvuši kādā izsmalcinātā Parīzes ballē. Ja kāds vēl nebija redzējis mūsu Turības karsējmeitenes, tad šis bija vakars, kad

viņas uzstājās ar priekšnesumu, kas sajūsmināja ne vien vietējos studentus, bet arī ārvalstu Erasmus studentus, kuri izrādīja

lielu sajūsmu par meiteņu deju.

Gan meiteņu, gan puišu sirdīm lika kust puišu grupas –

Strawberries With Salt un Pielietais munštuks, kā arī divas

solistes – Aļona un Ance, priecējot ar dažāda stila mūziku, kas

bija pa prātam ne tikai tiem, kas vēlējās lēkāt un griezties deju

ritmos, bet arī tiem, kas deva priekšroku romantiskākai lēnajai

dejai. Varēja manīt, ka meitenēm mūzika patika, jo balles beigās

uz deju grīdas „rotājās’’ diezgan liela novilkto apavu skate.

Jau atkal kopā ar mums bija rokeris Frīdis, kurš nepalaida garām

arī šo pasākumu Turībā, bet viņa piedāvātajās dziesmās nebija ne

miņas no viņa paša roķīguma – visi varēja izmēģināt nodziedāt

kādu populāru mīlas balādi. Jāatzīst, ka Turībā ir daudz

dziedātgribētāju!

Ja nu kādam šajā romantiskajā vakarā sirdī bija sacensības gars, tad to varēja izpaust, uzspēlējot Twister vai dejojot uz

deju grīdām un uzzinot, kurš no diviem dalībniekiem ir veiklāks dejotājs. Dažbrīd pie deju sacensībām bija tik liels atbalstītāju

pulks, ka troksnis bija sadzirdams pat gaitenī.

Tie, kas savas otrās pusītes vēl nebija satikuši, izmēģināja laimi ātrajos randiņos un laimīgākie no viņiem arī turpat

salaulājās, saņemot laulību apliecību un gredzenus, bet fotostūrī varēja iemūžināt šo skaisto mirkli kopā ar draugiem un studiju

biedriem.

To, ka ar gadiem ilgu kopā būšanu rodas izpratne par otru un izveidojas nozīmīga komandas darba pieredze,

apliecināja pāris, kurš uzvarēja cukurvates ātrēšanas sacensībās pāriem ar aizsietām acīm. Bet tā nebija vienīgā atrakcija, kurā

viesi varēja piedalīties un iegūt balvas no mūsu lieliskajiem atbalstītājiem. Lielu interesi par sieviešu zeķubikšu elegantu

uzvilkšanu izrādīja ārzemju studenti, no kuriem viens arī iekaroja mūsu studenšu sirdis un kļuva par uzvarētāju.

Puiši meitenes varēja iepriecināt, uz vietas

iegādājoties kādu rotaslietu un ziedus, bet meitenes varēja

pateikties par to, uzdāvinot gardu cukurvati, jo puišiem

mīlestība, kā jau zināms, iet caur vēderu.

Šis pasākums noritēja jau otro gadu un priecēja

visus ar savu romantisko burvību, interesantiem konkursiem

un aizraujošām atrakcijām, kas liek viesiem gaidīt jau

nākamo gadu ar jauniem pārsteigumiem.

Īpašs paldies arī atbalstītājiem: AVON, BlueBox,

Fazer, FunkyFish, GoPlanet, Pizza Italia, Samana, Vilks

audio, Red bull, SexyStyle, Berga foto, Kazaslaukos.lv,

Sushihome.lv, Baltic Taxi.

Atgriešanās STRĪTBOLA TURNĪRS

Kas tas ir – viena bumba, 3 pret 3 un tikai viens uzvarētājs? Pareizi! Tas ir BAT SP rīkotais MIX Strītbola turnīrs! Pēc

oktobrī aizvadītā Strītbola turnīra vēl ilgi nemitējās runas par pasākuma lielisko atmosfēru, tieši tāpēc jau pavisam drīz, 20.

martā plkst. 13:00, Strītbola turnīrs atdzims no jauna! Kā iepriekš, arī šoreiz vieta paliek nemainīga – Turības sporta zāle. Viss,

kas Tev jāizdara, lai piedalītos šajā aizraujošajā bumbu sacīkstē, ir jānokomplektē sava MIX komanda (2 puiši + 1 meitene) un

jāpiesakās līdz 18. martam, sūtot e-pastu uz stritbols@batsp.lv, norādot komandas nosaukumu, dalībnieku vārdus un uzvārdus,

kā arī komandas kapteiņa kontaktinformāciju (e-pasts un tālrunis).

Aicināti arī visi interesenti, jo pasākumā neizpalikt bez prognožu spēles, soda metieniem un citām oriģinālām

aktivitātēm. Un vēl! Sagaidāmi īpaši mākslinieciski deju grupas priekšnesumi! Nepalaid to garām un aicini arī citus piedalīties!

Dalība sacensībās kā allaž ir bez maksas.

Plašāku informāciju meklē BAT SP mājaslapā: www.batsp.lv.

Korespondente: LAUMA BĒRZIŅA

Pasniedzēju

un studentu

pērles

3 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Šomēnes visiem tik ierastā „SP Formāta” rubrika

Pasniedzēju pērles oficiāli pārtapusi par Pasniedzēju un

studentu pērles! Lūgsim arī Tevi turpmāk ieklausīties, kādi

spārnotie teicieni “lido” ne tikai no pasniedzējiem, bet arī no

Taviem studiju biedriem, jo straujiem soļiem tuvojas

pavasaris, un tie, kuri gulējuši saldā ziemas miegā, sāk

mosties un pērles tad nu ripo uz visām pusēm. Kā arī atceries

lietot #SPFormats sociālajā tīklā Twitter. Ļauj citiem

uzzināt par kādu spilgtu atziņu acumirklī!

Pasniedzēja stāsta DAINA ŠKUŠKOVNIKA: DZĒST TIKAI TO, KAS DEG

Korespondente: IEVA BRUŽE

Foto: no DAINAS ŠKUŠKOVNIKAS personīgā arhīva

„Par lietvedību ir iesmērēts gandrīz katrā normatīvajā

aktā.’’

(Jolanta Brilte)

„Solāriji – darba galdi, kur cilvēkus cepina.”

(Aivars Mednis)

„Jākomunicē ar padusēm.’’

(Andris Pētersons, stāstot par atgadījumu no dzīves: „Man

draugs staigā rokas sakrustojis un tādā pozā runā ar

cilvēkiem. Teicu viņam, ka jābūt atvērtam, rokām jābūt

izplestām. Viņš izbrīnīts jautā: „Vai tad es runāju ar

padusēm?’’’’)

„Tev taču ir pliki mati!’’

(Roberts Viziņš, ieraugot draugu pēc friziera apmeklējuma)

Pasniedzēja jautā: „Kad lieto Present Perfect?”

Studentes komentārs: „Tad, kad ir perfekta diena!”

(Renāte Bistrova)

Students profesionālās leksikas lekcijas laikā lūdz

palīdzību kursabiedriem:

„Somebody help me, girls?”

Studentes atbilde: „Only doctor can help you.”

(Renāte Bistrova)

Lekcijas laikā pasniedzēja jautā studentiem, kuri neseko

līdzi lekcijai: „Varbūt Jums labāk iet uz Biznesa

inkubatoru?’’

Studentes komentārs: „Vai vienkārši uz inkubatoru...”

(Renāte Bistrova)

„Brīnums, ka jūs Valentīndienā sēžat lekcijā, nevis ar

zaķiem kādā romantiskā restorānā.”

(Anna Medne)

„Tu māj ar roku un viņš tevi nedzird!”

(Kristīnes Hausmanes piefiksēts kursa biedrenes izteiciens

lekcijā)

ATKLĀJ PĒRLES

LIETOJOT #SPFORMATS

Ir otrdienas pusdienlaiks, un es kopā ar šķietami vienmēr mierīgo un nosvērto pasniedzēju Dainu Škuškovniku atrodos

Turības kafejnīcā. Apkārt skraida cilvēki, cenšas pēc iespējas ātrāk notiesāt savu dienišķo pusdienu maltīti, iemalkot kafiju, bet mēs

šeit sēžam, runājam par psiholoģiju un ar acs kaktiņu vērojam apkārtējo kņadu. Tikai vēlāk es uzzināju, ka tas ir viens no veidiem,

kā Dainai patīk atpūsties...

Jūs visu mūžu esat bijusi pasniedzēja vai tomēr ir vēl kaut kas cits mēģināts?

Par pasniedzēju jau nepiedzimst (smejas). Psiholoģija ir mana otrā izglītība. Kad beidzu vidusskolu, pirmo reizi iestājos universitātē

– Fizmatos, pabeidzu un kļuvu par matemātikas skolotāju. Nedaudz strādāju skolā, bet tieši par matemātikas skolotāju ļoti maz, – tikai vienu

gadu. Tad es sāku nodarboties ar ārpusklases darba organizēšanu, un, kad tika nodibināta šī valsts, cilvēkiem ar vienu augstāko izglītību

parādījās iespēja mācīties psiholoģiju, un es nolēmu pamēģināt. Tad nu es pa vakariem studēju psiholoģiju, pabeidzu bakalaurus, iestājos

maģistrantūrā, tad arī doktorantūrā, un tā sanāca, ka es sāku strādāt universitātē par pasniedzēju.

Jūs pasniedzāt psiholoģiju. Kā tad īsti ir – sirdī vairāk ir tieši šis pasniedzēja darbs vai pati psiholoģija, pētīšana?

Man patīk pasniegt, tāpēc arī es to daru. Man patīk tas spīdums acīs, kad cilvēki klausās un viņi sadzird kaut ko, kas viņiem dzīvē

var noderēt, jo patiesībā gan matemātika, gan arī psiholoģija – tas ir tas, kas ir saistīts ar dzīvi, tikai matemātikai ļoti daudzi cilvēki nesaprot šo

saistību un ir grūti viņiem to ieskaidrot. Psiholoģijā studenta acīs var redzēt, ka viņš kaut ko sadzird, un, manuprāt, tas ir tieši tas, kas man

patīk, ka es saprotu – to, ko es cilvēkam esmu teikusi, viņš uztver nevis kā kaut ko ārpus sevis, bet tas ir kas tāds, kas reāli var padarīt dzīvi

interesantāku, saistošāku un varbūt atrisināt kādas problēmas.

Cik interesanti, kā matemātika sasaistījusies ar psiholoģiju...

Patiesībā tas ir ļoti cieši saistīts, jo psiholoģija ir zinātne un, tātad – fakti ir iegūti eksperimentējot un veicot zinātniskus pētījumus.

Katram eksperimentam, kas tiek veikts, kā mēs runājam arī studiju darbus rakstot, ir jābūt atkārtojamam. Ir stingri noteikta zinātniskā

metodoloģija, lai izdarītu kādus secinājumus, jāizmanto matemātiskā statistika. Tie, kas mācās psiholoģiju, matemātisko statistiku zina daudz

labāk kā vidusmēra matemātikas skolotājs. Universitātes psiholoģijas studenti bez atbilstošu statistikas metožu izmantošanas nevar veikt ne

studiju darbu, ne bakalauru un kur nu vēl lielākus zinātniskus pētījumus, tā kā – īstenībā man matemātikas zināšanas ir palīdzējušas, studējot

psiholoģiju. Ļoti bieži cilvēkiem liekas, ka psiholoģija ir „tas tā – parunāt”, bet no kā tad tos secinājumus izdara? Tie ir zinātniski pētījumi,

kurus var atkārtot, kam ir mērāmi rezultāti, kas pierāda, ka patiešām pastāv noteiktas likumsakarības. Tāpēc abas manas izglītības –

matemātika un psiholoģija ir viena otru papildinājušas. Protams, liekas, ka matemātika ir ļoti konkrēta zinātne, ar vienu konkrētu atrisinājumu,

bet psiholoģijā ir daudz variantu, bet īstā matemātika jau nav ar vienu konkrētu atrisinājumu, tur ir daudz variantu, tur paralēlas taisnes

krustojas (smaida). Vairākus gadus veicu zinātnisku pētījumu par matemātikas izraisīto trauksmi. Izrādās, ka bailes no matemātikas ir izplatīta

problēma visā pasaulē, arī Latvijā. Un tās ietekmē cilvēka dzīvi – ne tikai tas, ka skolā visu laiku jāstreso, par eksāmenu jāuztraucas, viņš

cenšas izvairīties no matemātikas arī pēc skolas beigšanas – izvēlas nodarbošanos vai studijas tikai pēc viena kritērija – lai tik tur nav

matemātika... Psihologi var palīdzēt atrisināt šo problēmu.

Saka, ka kurpnieki visur redz noskrandušus papēžus un

frizieri—sabojātus matus. Kā jums ir ar psiholoģiju? Nav tā,

ka jūs visur redzat problēmas?

Psihologiem ir viens tāds princips – nedrīkst dzēst to, kas nedeg.

Respektīvi, ja cilvēks vēl nesaprot, ka viņam vajag palīdzēt un nav

nonācis līdz tam, ka viņam vajag risinājumu, viņam arī nav

jāuzbāžas ar palīdzību. Protams, ja uz ielas vienkārši guļ cilvēks,

kam ir slikti, tur jau jebkurš ies palīdzēt, bet tīri psiholoģiski –

meklējumiem pēc problēmas risinājuma ir jānāk no paša cilvēka,

un tad, ja kāds prasa, es varu palīdzēt. Arī savas problēmas es varu

risināt tikai tad, kad es apzinos, ka man tās vajag risināt.

Tieši ar to saistīts arī nākamais jautājums – jūs palīdzat citiem, bet kā jūs varat tikt skaidrībā pati ar sevi?

Tiek uzskatīts, ka pastāv divi domāšanas veidi: apzinātā loģiskā domāšana, kas balstās uz notiekošā secīgu analīzi, un neapzinātā –

emocionāli intelektuālā realitātes uztvere. Tā emocionāli intelektuālā domāšana notiek automātiski. Ja ir laiks un motivācija , cilvēks pieslēdz

apzināto domāšanu un tad jau visu var loģiski atrisināt. Ar mani ir tāpat kā ar visiem – kad es atceros, ka es zinu, kā jārisina problēmas, tajā

brīdī es tās arī risinu, bet stress un uztraukums ir arī man, kā jebkuram cilvēkam, un tad dažkārt notiek tā intuitīvi emocionālā reakcija.

Vienmēr ir svarīgas prioritātes un mērķi, to apzināšanās.

Jūs taču arī kaut kā atpūšaties, kādi ir jūsu hobiji?

Jā, protams. Man ļoti patīk lasīt grāmatas. Man ļoti, ļoti

patīk ūdens aerobika un vingrošana. Es to katru nedēļu arī cenšos

darīt, ja vien manī pēkšņi nevalda vīruss. Vēl man ir dārziņš, kurā man

par lielu pārsteigumu kādreiz kaut kas arī izaug (iesmejas). Un vēl –

man patīk padzert kafiju kāda nelielā kafejnīciņā un pavērot, kā garām

steidzas cilvēki, kā norit viņu ikdiena (vislabāk jau, protams, ja tas ir

kādā valstī, kur tobrīd ir silti...).

Ja jums ļautu izvēlēties, kurš dzīvnieks jūs vēlētos būt?

Es jau vienreiz uz šādu jautājumu esmu atbildējusi, tāpēc

mana atbilde arī šoreiz ir tā pati – es gribētu būt zaķis. Un tad man

teica: „Kā?!? Tas taču tāds bailīgs dzīvnieks!” Bet man bērnībā bija

pasaku grāmata „Kā zaķis lielībnieks lauvu piemānīja”. Es negribētu

teikt, ka es gribu būt zaķis – lielībnieks, bet es gribu būt tas zaķis, kurš

spēj tikt galā ar lauvu.

Nav ne jausmas, jūs zināt vai nē, bet daudzi studenti jūs sauc par Dainīti..

Tiešām? Nu redz, tā jau vienmēr ir! Es droši vien kādreiz esmu pastāstījusi, ka es nevaru saprast, kāpēc reizēm mani sauc par Dainīti

un uzrunā vīriešu dzimtē, jo man bērnībā bija kaimiņš vārdā Dainis un viņš bija Dainītis (smejas). Es to varbūt kādreiz esmu pastāstījusi un tā

tas pielipis.

Man gan šķiet, ka tur pie vainas ir jūsu mūžīgais pozitīvisms un smaids.

Vai arī sarežģītais uzvārds, kuru nevar izrunāt (smaida).

(turpinājums 4.lpp)...

“MAN PATĪK TAS SPĪDUMS

ACĪS, KAD CILVĒKI

KLAUSĀS UN VIŅI SADZIRD

KAUT KO, KAS VIŅIEM

DZĪVĒ VAR NODERĒT, JO

PATIESĪBĀ GAN

MATEMĀTIKĀ, GAN ARĪ

PSIHOLOĢIJĀ—TAS IR TAS,

KAS SAISTĪTS AR DZĪVI”

“PSIHOLOGIEM IR

VIENS TĀDS

PRINCIPS—NEDRĪKST

DZĒST TO, KAS NEDEG”

4 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Korespondente: LINDA LIEPA

BRUNČOS IR SPĒKS

8.marts Korespondente: IEVA BRUŽE

Foto: no interneta resursiem

Brīdināšu jau savlaicīgi – šis nebūs

tradicionāls tematiskais raksts ar pilnu Sieviešu

dienas vēstures izklāstu, šis būs atgādinājums, kādēļ

sievietes visā pasaulē ir pelnījušas savu dienu.

Mēdz teikt, ka sievietes ir maigais, skaistais vai

vājais dzimums, un es teikšu – tā nu vis nav! Vai

precīzāk – ne tikai tā! Sievietes ir arī ļoti, ļoti stipras.

Varbūt ne tik daudz fiziskā ziņā (kaut gan nevar noliegt

– sieviešu spēka sports kļūst arvien populārāks), cik

garīgā. Varētu pat teikt, ka sievietes ir tā (ne)zāle, kas

neiznīkst! Un tagad, droši vien visas daiļās dāmas māj ar

galvu, jo laikam jau tomēr nav pasaulē spītīgāka, lepnāka

un ietiepīgāka radījuma par sievieti. Un kāda vara ir

sievietes rokās, prātam neaptverami!

Express jautājumi ...(turpinājums no 3. lpp)

Bet tomēr, kā jums izdodas saglabāt mieru pat tādās situācijās, kad studentiem liekas – zeme grūst zem kājām.

Pirmkārt, ir daži paņēmieni, kā saglabāt mieru, par kuriem es arī lekcijās stāstu un, otrkārt, mācoties psiholoģiju, neapšaubāmi, es

mainījos pati un mainījās arī mana apkārtne. Viena no lietām, ko es iemācījos, ir domāt „ir tā un ko es tagad varu darīt?” Iemācījos pieņemt

situāciju, meklēt rīcību un nemeklēt vainīgo. Man ir prieks, ka es diezgan bieži ātri noreaģēju un pielietoju uz risinājumu vērsto stratēģiju,

nevis emocionāli intuitīvo.

Pavisam nesen es izlasīju vienu teicienu: „Cilvēkam patīk tie, kas uzvedas tā, it kā mēs viņam patiktu.” Man liekas, ka tā ir

taisnība. Jā, man patīk studenti!

.. un studentiem patīkat jūs!

Tā patika jau rodas abpusēji, ka tu stāsti un redzi, ka tas interesē. Tad, kad semestru noslēgumos studentu prezentācijas par

eksperimentiem, ko viņi veikuši, kad var redzēt, ka šis process viņus aizrāvis, tad arī man ir prieks par savu darbu.

Kas tad būtu tas, ko jūs gribētu mums, studentiem, ieteikt vai novēlēt? It īpaši tagad, kad studiju gads iet uz otru pusi un

tūliņ klāt arī pavasaris...

Pirmkārt, ēst daudz vitamīnu, un, otrkārt, atrast piecas minūtes laika, lai padomātu par prioritātēm un to, kas ļaus tev labi justies.

Ko tu varētu darīt, lai justos labi? Man, piemēram, justies labi ļauj tas, ka es, vai nu esmu izdarījusi to, kas man jāizdara, vai nu es skaidri

zinu, kad to izdarīšu. Jo tajā brīdī, kad man jāsatraucas „ārprāts, ārprāts, man vēl tas, man vēl šitais” un es īsti nezinu, kad es to visu

izdarīšu, tad ir riktīgs satraukums. Tikko es skaidri saprotu „tad to, tad šito”, tad jau viss ir kārtībā, tad jau es kontrolēju procesu. Svarīgi ir

dzīvi kontrolēt. Un mēs to varam! (smaida). Lai izdodas realizēt iecerēto!

Sāksim no pašiem pirmsākumiem! Kurš ir vainīgs pie tā, ka visa mūsu

civilizācija neskraida pa skaistu dārzu tērpusies „kailā” un nepārtiek tikai no

augļiem un ogām? Sieviete (tiem, kas tik labi nepārzina pasaules radīšanu

Bībeles interpretācijā – tā bija Ieva), turklāt pati pirmā! Savukārt mūsdienu

sievietes visā pasaulē var lepoties ar izciliem panākumiem dažnedažādās

jomās, ne par kripatiņu neatpaliekot no tiem, kam ķermeņa aprises nosaka

androgēna pārsvars organismā. Piemēram, zviedru rakstniece Selma Lāgerlēva

ir ne tikai pirmā Zviedrijas pārstāve, bet arī pirmā sieviete, kas ieguvusi Nobela

prēmiju literatūrā. Tāpat jāpiemin pirmās sievietes politiķes (un tādas ir

vairākas), par kurām runā vēl ilgi pēc viņu „valdīšanas”, kaut vai mūsu pašu

Vaira Vīķe – Freiberga. Ticiet vai nē, bet agrīnā feminisma ikona, Amēlija

Mērija Erharte ir pirmā sieviete, kura vienatnē veikusi transatlantisko lidojumu.

Un tad vēl varētu pieminēt neskaitāmas sievietes, kuru vārds vēsturē ierakstīts,

kā „pirmā sieviete, kas ...”, tai skaitā viena no nesenākajām, šādu titulu

ieguvušajām sievietēm ir Angolas prezidenta meita Izabella Dos Santos, kura šī

gada janvārī kļuvusi par pirmo sievieti – miljardieri Āfrikā! Un kā tad bez

mūsu iemīļotajām stila un modes ikonām – Koko Šaneli (sieviešu dzīve vairs nav iedomāja bez viņas „mazās, melnās

kleitiņas”) un Merilinu Monro? Par pēdējo runājot, ja vien jūs zinātu, cik daudz grūtību Merilinai (īstajā vārdā Normai

Džīnai Mortensonei) nācās pārvarēt, lai kļūtu par to, kāda viņa ir palikusi mūsu prātos. Viņai faktiski nebija īstu māju,

viņas māti vajāja garīgas problēmas, un viņa, lai iegūtu kaut nedaudz stabilitātes, apprecējās jau 16 gadu vecumā, kas ir

kārtējais pierādījums tam, ko minēju jau ātrāk – sievietes gara spēkam.

Galu galā – sievietes ir arī tās, ko vīrieši, par spīti visam,

tomēr dievina visvairāk. Lai arī cik apnicīgas, kaitinošas un kaprīzas

mēs reizēm mēdzam būt, vīriešu dzīve nav iedomājama bez mums –

sievietēm. Sieviešu dēļ tiek pirkti jauni auto, gaumīgas drēbes, iets

pie friziera un sportots. Šajā mirklī mūsu stiprie puiši kliedz:

„NĒ!!!”, tomēr dziļi sirdī apzinās, ka patiesība jau vien ir – nekas nespēj iznīdēt mednieka instinktu vīrietī, un nemaz arī

nevajag, jo ne velti joprojām tiek dziedāts: „... tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums!”

Dāmas, izbaudiet šo dienu un ļaujiet viņiem darīt visu jūsu dēļ!

“VARĒTU PAT TEIKT, KA

SIEVIETES IR TĀ (NE)

ZĀLE, KAS NEIZNĪKST”

Vai jūrascūciņa māk peldēt?

- Jūrascūciņa māk peldēt, jo viņa ir apaļa kā bumbiņa

un līdz ar to turas virs ūdens. (Sabīne Purmaliete)

- Jūrascūciņas ne tikai māk peldēt, bet tās noteikti

māk arī glābt slīkstošus cilvēkus, jo viņas tak ir jūras

pavēlnieces! (Jānis Arents)

- Nē, jo ja teiktu jā, tad tas nenozīmē, ka viņas māk

peldēt – apgrieztā psiholoģija un tā. (Beāte Liekna)

- Es domāju, ka jā, lai gan uz filmām nevar īpaši

paļauties, bet vienā no tām biju redzējusi ainu, kur

jūrascūciņa peld. (Aiga Kalbjonoka)

- Nē, jo manējā noslīka. (Anonīms)

Kāds ir vislabākais attaisnojums, ja Tevi pieķer

braucot pa „zaķi” RS transportā?

- Nozaga maku. Meiteņu gadījumā var sākt pinkšķēt.

(Līva Kārkliņa)

- Es esmu no laukiem un nesaprotu, par ko jūs

runājat! (Mārcis Minders).

- Vislabākais attaisnojums? Šodien ir vispasaules

labestības diena! Vai arī kājas pār pleciem un jāskrien

cik vien ātri vari. (Krista Bulgakova)

- Vislabākais attaisnojums braucot pa zaķi?! Hmm,

gan jau stāstīt, ka tavu e-talonu nozaguši citplanētieši

no rīta pa ceļam uz pieturu un ka no šoka aizmirsi

nopirkt biļeti. (Sabīne Purmaliete)

- Klasiskākais attaisnojums laikam būtu tēlot

apstulbušu: „Kā? Viņš nenopīkstēja?’’ (Ieva

Ansberga)

Kāpēc dažiem cilvēkiem tīkamāka kaķa, nevis citu

cilvēku sabiedrība?

- Jo kaķis neko nespēj pateikt pretī. (Mārcis Minders)

- Tie rada mieru, daudzos gadījumos dziedē, mīlēs

tādu kāds esi, ir kāds, par ko rūpēties un justies

noderīgam. (Līva Kārkliņa)

- Jo kaķis nerunā un neuzdod muļķīgus jautājumus.

(Iļja Saveļjevs)

- Jo kaķis nekad nenorāda uz šķirbu zobos,

nemazgātiem matiem, vai to, ka esi samelojis

draugiem par sliktu pašsajūtu, lai tikai paliktu mājās

un ar popkorna spaini skatītos „How I Met Your

Mother’’. (Kristaps Sadovskis)

- Kaķi nerunā. (Toms Vandāns)

Kā slidenā laikā noturēties uz trotuāra?

- Iet kā pīlei. (Bēate Liekna)

- Būt stabilam! (Aiga Kalbjonoka)

- Ar līdzsvaru vai cilvēkiem sev blakus. (Henrijs

Kaļickis)

- Neesmu mēģinājusi, bet man liekas, ja rāpo, tad

nevar nokrist. (Lita Retko)

- Uzvilkt slidas. (Anonīms)

Ko sagaidīt, ja kaut kas sagaidāms?

- Sagaidīt lielu pārsteigumu, bet ne tik lielu, kā tad, ja

nekas nebūtu sagaidāms... (Kristaps Sadovskis)

- Protams, ka vislabāk būtu sagaidīt to, kas patiesi

gaidāms! (Krista Bulgakova)

- Ja ir kas gaidāms, vienmēr vajag gaidīt to sliktāko,

tad vismaz nebūs liekas vilšanās, bet, ja zini ko

sagaidīt, tad viss ir atkarīgs no tevis paša, vai sagaidīsi

to ar pozitīvu noskaņu vai negatīvu. (Ieva Ansberga)

-Noteikt pieklājīgu stresa devu. (Lita Retko)

Ko 8. martā vēlas saņemt sievietes?

- Sievietes vēlas saņemt vīriešu uzmanību, maigumu,

komplimentus. (Iļja Saveļjevs)

- 8. martā sievietes vēlas saņemt iespēju satikties ar

mani! (Jānis Arents)

- Mīlestību. (Toms Vandāns)

5 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Kā tas ir? BŪT LIELDIENU ZAĶIM Korespondente: GAĻINA JAKOVENKO

Foto: no interneta resursiem

Tāpat kā pavasaris nav iedomājams bez Lieldienām, tā arī Lieldienas nav iedomājamas bez zaķa. Protams, Ziemassvētku

vecīti ir vieglāk asociēt ar Ziemassvētkiem, jo šis jaukais opis atnes mums dāvanas, bet kāpēc Lieldienās olas nes zaķis, nevis vista?

Noskaidrot no paša Lieldienu zaķa, kāpēc viņam tāds liktenis, būtu diezgan problemātiski, tāpēc atbildes uz dažiem neskaidriem

jautājumiem domu lidojuma līmenī man palīdzēja rast Turības studenti.

Kāds zaķim sakars ar Lieldienām?

Zaķis lēca garām tajā brīdī, kad vista dēja olu; viņš ir pūkains; zaķis grib būt vista – nezinātājam ir grūti izdomāt, kāpēc tieši zaķis ir

Lieldienu simbols. Var jau būt, ka kopīgās iezīmes ir personības dubultošanās, cenšoties iejusties vistas ādā, taču to mēs vēl noskaidrosim.

Kā izskatās Lieldienu zaķis?

Tā kā tu, tikai ar ļipiņu un ausīm; lielāks par normālu zaķi, bet bailīgāks; maziņš, lai viņu nevarētu pamanīt, kamēr viņš slēpj olas;

izskatās pēc zaķa, tikai cilvēka augumā – zaķa izmērs mainās pēc katra interpretācijas un fantāzijas. Lai pārbaudītu Ziemassvētku vecīša garumu

vai lielumu, mēs varētu doties uz Lapzemi, bet kur lai dodas zaķīša meklējumos?

Kur dzīvo Lieldienu zaķis?

Stūrī; pļavā; pastāvīgi – Himalajos, Lieldienās – Rīgā; kaimiņos Ziemassvētku vecītim; zaķu mājā – izskatās, ka dziļi sirdī zaķis ir

tūrists – dzīvo visās pasaulēs malās un klasiskajās zaķu mājās. Kuram gan nepatīk ceļot? Lieldienu zaķis nav izņēmums.

Kur Lieldienu zaķis atstāj savas olas?

Stūrī; paslēpj biksēs; zem spilvena; visur – arī čībās un mežā; zem egles – tā kā esam jau lieli un zinām, ka zaķīša talants slēpt olas ir

atkarīgs no vecāku iztēles (vai arī jūs joprojām ticat, ka olas slēpj Lieldienu zaķis?), olas tiek slēptas dažnedažādās vietās. Kur slēpt un kur

neslēpt olas – tas ir zaķīša ziņā.

Kas viņam garšo?

Šokolāde un „taupīgais”; šokolāde; olas, jo viņš tās zog no vistām un slēpj – izskatās, ka Lieldienu zaķis ir īsts kārumnieks un

cukurdupsis – pēc studentu domām šokolāde ir viņa ēdienkartes augšgalā. Un, protams, ēdam to, kas ir pa rokai – olas!

Lieldienu zaķis ir miermīlīgs dzīvnieks, tomēr ne kurš katrs ir tik noslēpumains savā profesijā kā viņš. Māte google centās mums

palīdzēt atrisināt mīklu, izskaidrojot, ka Lieldienu zaķis ir mitoloģisks tēls, kurš Lieldienās bērniem dāvina dāvanas un saldumus. Lieldienu

zaķis ir Lieldienu simbols dažādu valstu kultūrā Rietumeiropā un ASV. Lieldienu zaķis ir auglības simbols un pavasara vēstnesis. Pēc vācu

tradīcijām Lieldienu zaķis atstāj ligzdās krāsotas olas paklausīgajiem bērniem. Agrāk bērni paši veidoja ligzdas, kuras novietoja apslēptās vietās,

grozs kā simbols parādījās vēlāk. Kā atzīst vācieši, šī tradīcija radās 19. gadsimtā, bet jau 18. gadsimtā vācu imigranti to ieviesa arī ASV, taču

plašāku izplatību šī tradīcija ieguva tikai pēc ASV pilsoņa kara.

Nu labi, varbūt Lieldienu zaķim tomēr ir loģisks izskaidrojums, taču varu teikt vienu – ne kuram katram dzīvniekam ir palaimējies

nest šādu patīkamu darba nastu – priecēt bērnus un bez rājiena lavierēt pa svešiem dārziem. Ja kādam Lieldienās tomēr izdodas noķert viņu aiz

astes, slēpjam olas dārzā, pajautājiet viņam, kur tad īsti viņš dzīvo! Būtu interesanti ar viņu aprunāties un noteikti izdotos ļoti aizraujoša intervija

nākamajam „SP Formāta” izdevumam – kā tas PATIESI ir – būt Lieldienu zaķim! Lai krāsainas olas Lieldienās!

Viltīgais pavasaris KAD SAULE RĀDA ZOBIŅUS

Korespondente: GRIETA KAMBALA

Foto: no interneta resursiem

Pavasaris ir ne tikai skaists, bet arī viltīgs gadalaiks – sajūtot pirmos saules starus, gribas uzvilkt kādu plānāku apģērba

gabalu vai vienkārši tiek piemirsts, ka nav vēl īsti vasara un jāģērbjas silti. Tieši šajā laikā veselība jāuzmana vairāk kā parasti. Ziemā

mums apkārt ir vairāk vīrusu un slimību, taču tad nav tik pavedinošu laika apstākļu, kas liek piemirst par svarīgāko – veselību.

Ramona Markuse, klīnikas „Premium Medical’’ otolaringoloģe, skaidro, ka vēja, lietus un mainīgo laika apstākļu ietekmē, kad dienas

laikā var būt silts un pat karsts, bet vakarā daudz vēsāks vai pat piesalt, ļoti jutīgi var reaģēt mūsu limfātiskā sistēma, saasināties hroniskie

tonsilīti (hroniska angīna), iekaist mandeles, aizdegunes gļotāda, veidoties abscesi, deguna blakusdobuma iekaisumi. Bet ko darīt un kā rīkoties,

lai no tā visa pasargātu sevi un nesaslimtu?

Ģērbies atbilstoši laika apstākļiem! Vējainā un lietainā laikā jābūt apsegtam kaklam, kā arī sausām kājām. Tad nu atrodam

krāsainākos pavasara gumijas zābakus un, lēkājot pa peļķēm, gaidām pavasari.

Uzņem vitamīnus! Pēc ziemas daudziem vērojams pavasara nogurums, organisma izsīkums, novājināta imunitāte gan ziemas un

vīrusu, gan saules un vitamīnu trūkuma rezultātā, tādēļ pavasaris ir laiks, kad vajadzētu organismā uzņemt visus pirmos dabīgos vitamīnus, ko

piedāvā augu valsts – asnus, pumpurus, dīgstus, bet ja tas nav iespējams – izmantot aptiekās nopērkamos polivitamīnus, citus vitamīnu

preparātus vai pārtikas piedevas.

Meklē dzīves un dvēseles harmoniju! „Labas veselības garants ir dzīves harmonijas uzturēšana,” uzsver Ramona Markuse. Tādēļ par

visu vairāk ārste iesaka būt modriem pašiem par savu veselību un nepieļaut pārāk lielu negatīvo stresu ietekmi, nepieļaut pārslodzi.

Sporto! Ja sala periodā slēpot un slidot devās tikai paši entuziastiskākie

sportotāji, tad pavasaris ir laiks, kad veselīgā rīta skrējienā vai svētdienas tālākā

pārgājienā var doties jebkurš. Organisms pēc garā, pārsvarā telpās pavadītā

perioda būs pateicīgs par skābekli, gaismu un saules stariem.

Atceries, ka slimību var izsaukt ne vien tas, ka autobusā kāds blakus

nošķaudījies vai vīrusu klejošana šajā gadalaikā, bet arī tādas lietas kā: liela

slodze un maz atpūtas, pārāk maz miega un nepilnvērtīgas pārtikas lietošanas.

Protams, ka nedrīkst aizmirst par zāļu vai ingvera tējām ar citronu, medu,

ķiplokiem un citām veselīgām piedevām, kas, ja ne visai garšo, tad jālieto

vismaz veselības labad. Šie ir tikai daži padomi no ļoti daudziem, un katram

tomēr ir sava „slepenā veselības recepte”. Dalīsimies ar šiem „noslēpumiem’’,

lai mēs visi būtu veseli un smaidīgi, dodoties pretī pavasarim!

Ieteikumi KĀ SAGATAVOTIES

PASĀKUMAM

“IEPELDI SESIJĀ”

AR TEMATIKU

HAWAII

Par tradīciju ir kļuvis BAT SP rīkotais pirmssesijas

pasākums marta beigās „Iepeldi sesijā”. Šogad pasākuma

tematika ļoti eksotiska – tā ir HAWAII! Lai Tu, turībniek,

būtu gatavs šim Havaju salu šarmam, ielūkojies šajos piecos

padomos!

Ziedu virtenes un eksotika aksesuāros. Ierodies

uz pasākumu ar tradicionālajām ziedu virtenēm Havaju salu

stilā, vari aplikt ari dažādas interesantas, tematikai

atbilstošas rokassprādzes, auskarus, piekariņus vai varbūt

pat uzmeistarot ko interesantu īpaši šim pasākumam!

Atceries gan, ka šeit, kā jau Havajās, būs ūdens – izmanto

ūdensizturīgus materiālus.

Ziedi, ziedi un vēlreiz ziedi! Peldkostīmā, šortos

vai matos – vienalga kur, bet noteikti tavā tēlā jābūt ziedu

motīviem siltās krāsās.

Krāsiņas māsiņas. Jo raibāk, jo labāk – ģērbies

pozitīvās krāsās, esi kā eksotisku augļu grozs!

Labs garastāvoklis un draugi. Protams,

neaizmirsti būt labā garastāvoklī, jo kā nekā, esi pelnījis

atpūtu, lai būtu gatavs sesijai. Kā arī – neaizmirsti par

draugiem – uzaicini viņus atpūsties kopā ar Tevi.

Aloha! Nu, kur nu bez tā – sasveicinies havajiešu

stilā – aloha!

Tiekamies jau 28. martā Līvu akvaparkā pasākumā

„Iepeldi sesijā” Hawaii stilā! Sīkāku informāciju gaidi

tuvākajā laikā!

Korespondente: LAUMA BĒRZIŅA

Foto: no interneta resursiem

Kas meklē, tas atrod! Turpinām meklēt kolēģus –

korespondentus „SP Formāta” radošajai komandai. Ja Tev

ir interese rakstīt, komunicēt ar dažādiem cilvēkiem, izteikt

savu viedokli un Tavs sapnis ir būt notikumu epicentrā, tad

pievienojies mums un kļūsti par daļu no šī izdevuma

komandas. Galvenā prasība – vēlme darboties un aktīvi

iesaistīties „SP Formāta’’ tapšanā. Tu vari arī nebūt

pašpārvaldes biedrs un Tev nav nepieciešama liela pieredze

šajā jomā. Mēs Tev visu iemācīsim!

Iesaisties, un Tu iegūsi neatsveramu pieredzi,

kontaktus un iespēju attīstīt savas prasmes. Sīkāka

informācija un pieteikšanās BAT SP mājaslapā

(www.batsp.lv) sadaļā „SP Formāts” vai rakstot uz e-pastu

sp-formats@batsp.lv.

TEV IR KO TEIKT?

PIEVIENOJIES

6 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Mācies darot PRAKTISKĀS

STUDIJAS TURĪBAS

BIZNESA

INKUBATORĀ

Korespondente: LAUMA BĒRZIŅA

Foto: no interneta resursiem

Iepriekšējā „SP Formāta” numurā varēji lasīt, kas ir Biznesa inkubators un kādas iespējas tas sniedz. Šoreiz

iepazīstināsim ar jaunizveidoto praktisko studiju formu uzņēmējdarbības jomā.

Praktisko studiju iniciators ir Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Ph.D Aigars

Rostovskis, kurš skaidro, ka „šobrīd pieprasījums pēc praktiskām zināšanām ir tā nobriedis, ka šādas studijas ir iespējams

realizēt. Daudzi saprot, ka tā izglītība, kas šobrīd tiek dota pasaulē, veicina bezdarba līmeni jauniešu vidū, jo trūkst praktisko

iemaņu.

Praktiskajās studijās obligāta prasība ir dibināt kompāniju. Jaunajiem uzņēmējiem augstskola nodrošina visu

nepieciešamo, lai varētu savas idejas sākt realizēt dzīvē – viņi darbojas augstskolas Biznesa inkubatorā un regulāri saņem

uzņēmēju – treneru padomu. Vienai kompānijai būs jābūt ar vismaz četriem dalībniekiem – vadītāju, finanšu un

grāmatvedības speciālistu, mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāju un pārdošanas ekspertu. Bizness ir kopums, un līdz

šim vienmēr ir iztrūkusi sasaiste starp biznesa attīstībai vajadzīgām nozarēm. Mēs pievērsīsim uzmanību tam, lai notiktu

veiksmīga visu četru jomu. Līdzīgas studijas jau vairākus gadus darbojas Somijā, un to ieviešana pilnībā attaisnojusies.

Galvenais šo studiju princips – learning by doing jeb mācies darot!’’

Par to, kā reāli izpaužas studijas šajā praktiskās apmācības studiju formā, „SP Formātam” pastāstīja tie studenti, kuri

tajā jau ir iesaistījušies:

„Varu teikt tā, ka šī ideja ir tiešām izcila, jo dod

iespēju vienlaikus iegūt augstāko izglītību praktiskā un labāk

saprotamā veidā. Lieliski, ka tiek dota iespēja izzināt jau

panākumus guvušu uzņēmēju pieredzi par to, kā viņiem

sokas, kā viņi vispār sāka darboties u.tml. par jebkuru tēmu,

kura ir saistoša. Jaunā Biznesa inkubatora telpas ir praktiskas,

radošas un spilgtas, kas palīdz turpināt iesākto un iedzīvina

jaunas idejas. A. Rostovskis ļoti labi saprotas ar jauniešiem,

kas ir liels pluss, jo palīdz vieglāk izprast jaunas, līdz šim

nezināmas lietas, kā arī uzlabo vidi visu šīs programmas

dalībnieku starpā, jo viņš vienmēr ir atraktīvs un atvērts

jebkāda veida sarunām,’’ tā atzīst kāds jurisprudences students.

Savukārt Jānis Zvirbulis jauno studiju formu apraksta šādi: „Īsti nezinu pat, ar ko lai sāk, bet viennozīmīgi ir vairāk

ieguvumu nekā mīnusu. Kā lielāko ieguvumu varu minēt, ka šeit es iegūstu daudz jaunu praktisko zināšanu, satieku daudzus

un dažādus cilvēkus, kas pārstāv katrs savu nozari. Viņi dalās savā pieredzē un uzskatos. Kaut lekcijas nav obligāti jāapmeklē,

mēs tomēr cenšamies to darīt un pat esam samainījuši tikšanās dienas ar A. Rostovski, lai tikai paspētu uz lekcijām, jo tomēr

studiju noslēgumā mums ir jākārto tie paši pārbaudījumi, kas citiem. Teorija arī ir jāzina, un ir priekšmeti, kuros nepietiek

tikai ar izlasīto grāmatās. Bet šādi mācīties ir daudz interesantāk, jo studijas ļoti atšķiras no tradicionālās mācību formas, un,

tā kā man tradicionālā mācību forma šķiet ļoti garlaicīga, tad šis variants ir kā radīts man. Kā mīnusu varētu minēt to, ka

vairāk laika jāpavada augstskolā.

Es ieteiktu izmantot šīs programmas sniegtās iespējas cilvēkiem, kas tiešām vēlas spert pirmo soli uzņēmējdarbībā, jo

šis tiešām ir labs atspēriena punkts, lai vismaz iegūtu pirmās praktiskās zināšanas uzņēmējdarbībā. Īpaši cilvēkiem, kam

varbūt neliekas interesanta tradicionālā mācību forma un vēlas šajā sakarā kaut ko mainīt.’’

Ar savu viedokli dalījās arī Dace Siksna: „Sākt es vēlētos ar kādu citātu, kas, manuprāt, pat ļoti atbilst šai tēmai.

„Nav nozīmes tam, ko cilvēkam vajadzētu, vai nevajadzētu darīt. Nozīme ir tam, ko cilvēks dara.’’ (Džeks Londons)

Uzskatu, ka Turības Biznesa inkubatorā ir radīta vide, kur var viegli un radoši domāt un darboties par un ap biznesu,

šeit ir gan tehniskais, gan intelektuālais nodrošinājums, daudz dod arī tas, ka tur apgrozās cilvēki, kuri ir tendēti uz attīstību un

biznesa veidošanu, kas nav mazsvarīgi. Protams, ka lielākai daļai ir nedrošība uzreiz kaut kam ķerties klāt, jo mums nav

pieredzes un ir bail kļūdīties, bet kļūdas ir rezultāts, no kurām var mācīties, kuras var analizēt kopā ar savu mentoru, kas

mums var dot labus padomus, kā, piemēram, A.Rostovskis.

Šī jaunā programma ir reāla iespēja jauniešiem uzsākt kaut ko savu un pilnīgi nebijušu. Cilvēkiem ir salīdzinoši

vecmodīga domāšana, vairums uzskata, ka ir jāmācas, kā būt labam darbiniekam, padotajam un neviens netiek mācīts būt par

uzņēmēju, bet šī programma mums māca, kā būt labam uzņēmējam, darba devējam, šeit tiek lauzti vecie stereotipi.’’

Arī Aiga Kalbjonoka atzīst, ka šis projekts ir izdevies: „Pusgadu mācījos ierastās studijas un tad pavērās iespēja to darīt

nedaudz citādāk – Biznesa inkubatorā. Tā ir lieliska iespēja jaunajiem uzņēmējiem jau no paša sākuma darīt lietas praksē,

nevis tikai apmeklēt lekcijas un kalt teoriju. Vide Biznesa inkubatorā ir ļoti radoša, mentori, kuri nāk mums vadīt lekcijas, ir

liela vērtība, jo šie cilvēki mums daudz iemāca, daloties ar savu pieredzi, mums tiek sniegts ieskats reālajā dzīvē, tiek doti

padomi un atbalsts. Ja runājam par mīnusiem, tad šobrīd tādus pat nevaru nosaukt. Mani ieguvumi ir jaunas zināšanas,

paplašināts redzesloks, laba pieredze, jauni kontakti un paziņas. Tāda vide sniedz daudz, tikai jāmāk to paņemt un pareizi

izmantot!’’

Lūk, studentu viedoklis par jaunizveidoto praktisko studiju programmu. Varbūt arī Tev ir vērts padomāt par

iesaistīšanos šajā programmā? Tu jau zini – pārmaiņas ir ceļš uz panākumiem! Sīkāku informāciju par studiju formu meklē

Turības mājaslapā.

Maira @Blond_aa

@arnita_a vislabākā Mīlestība balle, kurā esmu

bijusi! Super @Turiba un malači @BATSP!!! :))

Uz viņiem vienmēr var paļauties! Trāpīts

10niekā!

Līga @fantastiskaliga

Jautras dziesmas karaokē trakas dejas un balva

no @Strawberriesws puišiem!

Paldies @Turiba un @BATSP par vakara

noskaņu! :) #Mīlestībasballe

Ruta @rutabrown

Heh, mūsu @BATSP jau paspēja nofilmēt

'harlem shake', super :D

Laura Smukule @Smukule

Visur lasu runas par šodienas @BATSP

organizēto balli! Izklausās ļoti vilinoši! :)

Kristīne Klāne @kriukshkjis

@BATSP Visskaistākā valoda ir latviešu valoda.

Jo tā ir mūsu dzimtā un pati, pati skaistākā,

jaukākā un romantiskākā! :) #MīlestībasBalle

Jānis Bukšs @MrBukss

@BATSP paldies par mīlestības komplektu

Nīkē. Mans vēders tagad ir pilns ar mīlestību. Un

vispār – lieliska ideja! Autoru!!! :)

Diāna Līdaka @Diana_Ir_Super

Mani ir vienkārši jāpaziņo par labāko buddy

@Turiba @BATSP , visa ģimene ir iesaistītu, lai

tikai turku studenti iegūtu visu nepieciešamo!

Agija Jesere @cepumms

Sēžot @BATSP valdes sēdēs, nemaz nepamani,

cik ātri laiks iet uz priekšu. Te seši, te jau pus

deviņi. Te skola, pēc tam pēkšņi mājas.

Rihards Blese @Koknesis

Sveicu @BATSP ar jauno vizuālo identitāti, kā

arī ar jauno Biznesa inkubatoru. Paldies, par

uzaicinājumu dalīties pieredzē par darbu Senātā.

Jānis Ābele @Janis_Abele_

Braukšu uz @Turiba, jāpastrādā, daži līgumi

jāuzraksta..

Andris K. @AKrislauks

Jaunā Biznesa inkubatora @Turiba atklāšanas

dienā uzradās doma par savu uzņēmumu. Un

doma vēl šodien nepamet. Varbūt jāstartē? ;)

Gatis Zebergs @zebergs

Prieks un lepnums. @Turiba zīmolmaiņa ir

notikusi. Ne viss gāja tik gludi, kā gribētos, bet

rezultāts sniedz gandarījumu.

Agija Jesere @cepumms

Svētdienas agrais rīta cēliens. @BATSP Valde

šodien dodas iepriecināt mazās dzīvnieku

sirsniņas. Brauciens uz @Ulubele :)

Marija Ručevska @merrymemary

@Turiba REBRENDINGS ir ofišalī

noticies! #Turiba20

“ŠĪ JAUNĀ PROGRAMMA

IR REĀLA IESPĒJA

JAUNIEŠIEM UZSĀKT

KAUT KO SAVU UN

PILNĪGI NEBIJUŠU”

Iz vēstures

7 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

MARTA FAKTI Korespondente: LINDA LIEPA Foto: no interneta resursiem

Tā kā marts iezīmē pārmaiņu laiku dabā, tad arī „SP Formāts’’ piedāvā jaunu rubriku par notikumiem, kas

atstājuši savas pēdas pasaules vēsturē. Turpmāk katru mēnesi mēs apkoposim interesantākos un neparastākos faktus, par

kuru esamību Tu, iespējams, līdz šim pat nebūsi nojautis! Lūk, piedāvājam Tev ielūkoties marta faktu TOP 7:

3. marts – Monreālā, Kanādā pirmo reizi tika organizēta hokeja spēle telpās, šī diena tiek uzskatīta par modernā hokeja

dzimšanas dienu. (1875. gads)

8. marts – Pirmo reizi tiek atzīmēta starptautiskā Sieviešu diena. (1911. gads)

18. marts – Parīzē sāk darboties pirmais sabiedriskā transporta dienests. Atsoņvietīgo karieti vilka zirgi, ko tautā iesauca par

„omnibusu”. (1662. gads)

19. marts – Ņujorkas banka kļuva par vietu pirmajai lielajai banku laupīšanai ASV vēsturē, laupītājiem nolaupot 245 000 ASV

dolāru. (1831. gads)

24. marts – Latvijā tiek nodibināts Triju Zvaigžņu ordenis. (1924. gads)

29. marts – Farmaceits Džons Stits Pembertons iepazīstina pasauli ar Coca-Cola. (1886. gads)

31. marts – Google izveido Gmail, pirmo e-pasta servisu, kurš nodrošina paskastītes apjomu lielāku par vienu gigabaitu. (2004.

gads)

VISS JAUNAIS IR LABI AIZMIRSTS VECAIS—KOJU

SACENSĪBAS ATGRIEŽAS

Sludinājums

Korespondents: IĻJA SAVEĻJEVS

Foto: no interneta resursiem

Varbūt atceries, ka pagājušogad „SP

Formātā” varēji lasīt rubriku Koju sacensības?

Esam nolēmuši rubriku atjaunot un tieši Tu

vari piedalīties šī plāna realizēšanā. Tu vaicāsi,

kā?

Ja esi Turības students un tās koju

iemītnieks, tad šis izaicinājums ir domāts tieši

Tev! Vari turpināt lasīt tālāk. Tuvojas pavasaris,

ārā kļūst siltāks, un enerģijas apjoms dubultojas –

tie ir lieliski priekšnosacījumi, lai iesaistītos

nelielā avantūrā! Mēs – „SP Formāta” komanda –

aicinām tieši Tevi pieteikties Koju sacensībām, lai

ar savu pavasarī plaukstošo enerģiju pierādītu, ka

esi īsts students.

Šoreiz sacensību tēma ir vairāk nekā

izaicinoša – meitene vai puisis? Kurš ir

universālāks? Koju sacensību noteikumi ir

pavisam vienkārši – ierobežotā laikā (45 minūtes),

viens pret vienu, puisis un meitene sacenšas savā

starpā – meitenei būs jāveic kāds puišu darbs,

savukārt puisim – meiteņu. Tas viss tiks

iemūžināts fotogrāfijās un atspoguļots nākamajā

„SP Formāta” numurā atsevišķā rakstā. Uzvarētāji

būs abi, tomēr, lai nepazaudētu azartu, tiks

izveidota speciāla žūrija, kas tad arī noteiks

spēcīgāko dalībnieku.

Piesakies un pieņem izaicinājumu! Sūti

savu pieteikumu līdz 15. martam uz sp-

formats@batsp.lv un pierādi, ka kojās dzīvo īsti

studenti!

Jokojam ESI GATAVS 1.APRĪLIM!

Apjautājoties tuvākām un tālākām paziņām, radiem un draugiem, atļaujos teikt, ka vidējais latvietis nav nekāds

joku Pēteris. Pa kādam asprātim jau atrodas katrā kompānijā, bet, kad pienāk tā īstā lielā izjokošanas diena, tad nākas

aprobežoties ar „tev te netīrs”, „tev atšņorējusies kurpe” vai kaut ko tikpat neefektīvu un garlaicīgu. Lai sekmīgi

sagatavotos 1. aprīlim, asprātīgā „SP Formāta’’ komanda piedāvā Tev dažus veidus, kā šajā atbildīgajā dienā izjokot

savus līdzcilvēkus.

Mēs kavējam!

Lielisks veids kā iesākt rītu ar savu mīļoto. Pamosties pāris minūtes pirms modinātāja, lai satraukti un skaļi modinātu

savu partneri ar tekstu: „Ārprāts, mēs esam aizgulējušies!” („ārprāts” vietā var likt arī citus vārdus, atkarībā no jūsu izdomas un

vārdu krājuma). Galvenais ir sacelt pietiekoši lielu paniku un steigu, lai otrs noticētu. Tas varētu nostrādāt arī kopmītnēs, ja

dzīvojat vienā istabiņā ar savu kursabiedru/-eni, kuriem lekcijas ir svēta lieta.

Sāļais pārsteigums

Turpinot rītu, jūsu dzīvesbiedrs noteikti dosies uz vannas istabu pucēt zobiņus. Šis būtu īstais laiks pielietot sāli –

nedaudz iebirdini to starp zobu sukas sariem un arī pats nevainīgi dodies tīrīt zobus, lai varētu redzēt, kādas grimases rādīs tavs

nekaitīgā joka „upuris”.

Neredzamā tinte

Kamēr Tavs kursabiedrs ir izgājis ārā no auditorijas, pārklāj viņa rakstāmpiederumu galus ar caurspīdīgu nagu laku. Tā

kā pasniedzēji pārsvarā piekopj izdales materiālu sistēmu un studentiem nav jāpieraksta pilna klade ar svarīgu informāciju, bet

tikai jāatzīmē papildus paskaidrojumi, tad tas nebūs pārāk ļauns joks un Tavs kursabiedrs būs izjokots, taču nepaliks arī bez

jaunām zināšanām.

Mans mīļākais radio ir Radio Skonto!

Tavā telefonā ir numuri, uz kuriem nekad neesi ne zvanījis, ne rakstījis? Viņi par Tavu eksistenci nenojauš? To var likt

lietā! Tā kā tagad ir moderni maksāt maz, bet runāt bez ierobežojuma, tad vari uz nebēdu zvanīt šiem numuriem un, ja pirmais

teikums neskan šādi: „Mans mīļākais radio ir Radio Skonto!”, tad paziņo, ka diemžēl fantastiskais BMW X5 viņiem iet gar

degunu. Finālā gan pasaki: „April, april!”, lai joks tomēr saglabā savu pirmā aprīļa šarmu.

Tevi meklē...

Nevajag aizmirst arī par pārbaudītām vērtībām, kuras vienmēr uz kādu iedarbojās. Un šis strādā! Pārbaudīts! Tātad –

satiekot kādu gaitenī, ēdnīcā vai jebkur citur, ieminies, ka viņu kāds meklēja. Efektīvāk ir, ja ir piedomāts stāsts par iemeslu,

kāpēc meklēja. Piemēram, kaut kas svarīgs jāizstāsta, kaut kas jāsaskaņo u.tml. Komiski vērot kā cilvēki pēc tam savā starpā runā,

paši nesaprotot par ko runā.

Ir jautri izjokot kādu, taču neaizmirstiet, ka starp cilvēkiem, kas Tev ir apkārt, noteikti būs kāds, kurš gribēs izjokot arī

Tevi. Ak, nē! Esi modrs un neaizmirsti, ka mācēt pasmieties pašam par sevi ir labākās zāles 1. aprīlī!

Korespondente: LĪGA PĒTERSONE

Foto: no interneta resursiem

KALENDĀRS

Fotoreportāža Foto: IĻJA SAVEĻJEVS, IEVA ANSBERGA, DAIRA BĒRTULE, fotogrāfi no STUDENTLIFE

Redaktore: Lauma Bērziņa

Korespondenti: Iļja Saveļjevs, Ilze Gasiņa, Linda Liepa, Lelde Māliņa,

Sanda Bembere, Ieva Bruže, Līga Pētersone, Gaļina Jakovenko, Grieta Kambala

Korektores: Kristīne Hausmane, Ieva Bruže Dizains: Daira Bērtule

Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Biznesa augstskolas Turība Studējošo

pašpārvaldes rakstiska atļauja. Citējot atsauce uz „SP FORMĀTU” obligāta.

Izdevējs: Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde, C218, Graudu iela 68,

Rīga, tālr. 67607750

8 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

12.03. Konfliktu risināšanas veids – mediācija.

Vieslektore—Ieva Ramiņa. (17.00 – 18.00 C213)

19.03. Diskusija „Studentu prakses iespējas Latvijā

un Eiropā’’ (17.00 C321)

20.03. Strītbola turnīrs (13.00—16.00 BAT sporta

zāle)

20.03. Vieslekcija "Bagāta Rīga - Kā un

Kad!" vieslektors Ģirts Rungainis

27.03. Vieslekcija “Darba spēka nodokļu reforma

Latvijā, LTRK skatījumā”. Vieslektore—Lienīte

Caune. (16.00 – 17.00 C213)

28. 03. Vieslekcija: Ritma institūts – modernā skaņu

māksla. Radīšana un tās pasniegšana publikai. Vadīs

praktiķi un speciālisti no Ritma institūta: Aivars

Apriķis, Uldis Cīrulis, Andris Kirilovs, Katrīna Cīrule

(15.30 – 17.00 C214)

28.03. Iepeldi sesijā (18.00—22.00 “Līvu akvaparks”)

30.03. LSA kongress Turībā

Studiju darba lekcijas—datums un laiks tiks precizēts

Sākot ar 5. martu, jau astoto gadu

skolēniem un skolu absolventiem tiks dota iespēja

pateikties saviem skolotājiem akcijā „Rīgas

Sakarīgākais skolotājs”.

Divās konkursa kārtās ikviens esošais un

bijušais skolēns SEB Studenta Bankas draugiem.lv

lapā draugiem.lv/studentabanka varēs nobalsot par

savu „Rīgas Sakarīgāko skolotāju”. Pirmajā

konkursa kārtā piedalīsies visi Rīgas pašvaldības

izglītības iestāžu pedagogi, savukārt otrajai un

noslēdzošajai konkursa kārtai tiks izvirzīti 60

pedagogi.

Akciju „Rīgas Sakarīgākais skolotājs” rīko

Rīgas Skolēnu domes Kultūras komiteja. Akciju

atbalsta: SEB banka un Rīgas domes Izglītības,

kultūras un sporta departaments.

Vairāk par akciju var uzzināt draugiem.lv/

studentabanka un www.rsd.lv.

AKCIJA “RĪGAS SAKARĪGĀKAIS

SKOLOTĀJS”