SKOLOTĀJS IR DRAUGS UN PADOMDEVĒJS€¦ · Skolēnu pašpārvaldes pārstāvjiem veidosies arī...

STARP BRĪDISRŪJIENAS VIDUSSKOLAS IZDEVUMS CETURTDIENA 2013. GADA 14. NOVEMBRIS

1

4. oktobra rīts bija īpašs Rūjienas vidusskolā. Skolotāju dienā ar rozēm ikkatru skolotāju mīļi sveica 12. klases skolēni. Varēja manīt, ka skolotāji jutās patīkami pārsteigti, taču ar to vēl viss nebija galā. Pēc koncerta, kurā mūsu mīļos pedagogus sveica vairākas klases, divpadsmitie skolotājus aicināja brokastot jaunajā un vēl neatvērtajā skolas kafejnīcā. Pa to laiku viņu amatā iejutāmies mēs, divpadsmitie. Kopā ar mums šajā dienā par skolotājiem kļuva arī

vecāki Vineta Mūze, Vineta Ķīkule Daina Roze, Līga Čākure un Vita Upeniece. Atskanot zvanam uz pirmo stundu, ar manāmu satraukumu devāmies klases priekšā. Esot skolotāja lomā, visi kā viens atzīstam – pat tikai vienu dienu būt par skolotāju nav tik viegli, kā tas izskatās no malas. Tas ir smags darbs, kas prasa izdomu, pacietību un oriģinalitāti. Mūsu skolotājiem tās netrūkst! Par to arī sakām lielu paldies!

Krista Šķiņķe

Šis „Starpbrīdis” tematiski ir veltīts skolotāja profesijai, bez kuras, kā jau mēs visi zinām, nu nekā. Rūjienas vidusskolā strādā un darbojas ļoti daudzpusīgi, radoši, aktīvi un visādā citādā ziņā lieliski skolotāji, kuri savu galveno uzdevumu – bērnu izglītošanu, manuprāt, veic ļoti labi. Man ir ļoti liels prieks, ka Rūjienas vidusskolā skolotājs nav kā mūris, kas nenāk pretī, bet skolotājs ir draugs un ar lielāko prieku sniedz padomu un palīdzību. Ar lasītājiem pārdomās par skolotāja profesijas būtību un uzdevumiem dalīsies vēstures un ģeogrāfijas

skolotāja Māra Guna Dreimane un vēstures, ekonomikas un politikas skolotāja ar gandrīz 40 gadu pedagoģiskā darba pieredzi Ingrīda Bērziņa. Vēlu visiem skolotājiem turpināt būt radošiem un mācīt ar tikpat lielu degsmi!

Šoreiz daudz vairāk nekā iepriekšējā „Starpbrīdī” varēsiet uzzināt par mazās skolas oktobra un novembra notikumiem, tāpat arī turpināsim informēt par klašu kolektīvu ekskursijām un vides izglītības projektu aktivitātēm.

redaktore Anna Amanda Bērziņa

SKOLOTĀJU DIENA - BŪT PAR SKOLOTĀJU NAV VIEGLI

SKOLOTĀJS IR DRAUGS UN PADOMDEVĒJS

STARP BRĪDISRūj ienas vidusskolas izdevums 2013. gada 14. novembrī (NR. 9)

2

Skolas dome ir Rūjienas vidusskolas struktūrvienība - pašpārvalde, kura darbojas kā skolas vadības padomdevējs dažādos ar izglītības procesu saistītos jautājumos. Skolas domes darbības mērķis ir veicināt Rūjienas vidusskolas perspektīvo attīstību, aktualizēt demokrātiju izglītības procesā, kā arī celt izglītības prestižu sabiedrībā, atbalstot izglītības, kultūras un sporta aktualitātes un sekmējot sadarbību visos līmeņos.

Domes uzdevumi ir organizēt skolas un vecāku sadarbību, izstrādāt ieteikumus skolas nolikuma izmaiņām, izskatīt izmaiņas skolas iekšējās darbības organizācijā un risināt problēmsituācijas, kas radušās skolēnu mācību un audzināšanas procesā. Skolas domi veido trīs frakcijas- vecāku, skolotāju un skolēnu frakcija, un tās sēdes, kas notiek 3 reizes mācību gadā, ir atvērtas, tas nozīmē, ka tajās var piedalīties jebkurš skolotājs, skolēns vai vecāks, ja viņam šķiet saistoša sēdes darba kārtība.

17. oktobrī notika šī mācību gada skolas domes pirmā sēde. Tajā direktors Vidars Zviedris iepazīstināja klātesošos ar skolas darba aktualitātēm šajā mācību gadā. Tāpat runātājs norādīja arī uz dažādām problēmsituācijām, kā vienu no tām minot skolēnu agresiju un atklātu skolas kārtības noteikumu ignorēšanu no agresīvi noskaņoto skolēnu puses. Izvērtās diskusija, kuras laikā izskanēja vērā ņemami priekšlikumi par to, kā motivēt agresīvos skolēnus mainīt savu uzvedību un attieksmi, un tie bija- regulāras psihologa konsultācijas, iespēja nodarboties ar kaut ko fiziski aktīvu, piemēram, skrituļošanu, mācību ekskursija uz nepilngadīgo ieslodzījuma vietu, rosināt šo skolēnu vecākus kopā ar bērniem apmeklēt mācību stundas.

Vecāku frakcijas pārstāves Vineta Mūze un Daina Roze, kas vadīja mācību stundas Skolotāju dienā, dalījās pieredzē un iespaidos par tajā dienā piedzīvoto.

Vecāku frakcijas pārstāvis Jānis Roze izglītības prestiža celšanai un skolēnu mācību motivācijas veicināšanai rosināja izveidot nolikumu skolēnu mācību motivācijas veicināšanas programmai Rūjiena novada skolās, savukārt skolēnu frakcijas pārstāvji izteica priekšlikumu izmaiņām skolas iekšējās darbības organizācijā-līdzšinējo divu pusdienu starpbrīžu vietā organizēt vienu pusdienu starpbrīdi, kas ilgtu 1 stundu.

Lēmumi1. Par Rūjienas vidusskolas domes priekšsēdētāju no 2013. līdz 2015. gadam apstiprināt Vinetu Mūzi, par

priekšsēdētājas vietnieku-Robertu Namnieku.2. Izveidot darba grupu skolēnu mācību motivācijas programmas izstrādei Rūjienas novada skolās un

sagatavot programmas projektu iesniegšanai Rūjienas novada Finanšu komitejā un Kultūras, izglītības un sporta komitejā (līdz 1.11.2013.,atb. J. Roze).

3. Veikt skolēnu un skolotāju aptauju par pusdienu starpbrīžu ilgumu un skaitu (līdz 25.10.2013.,atb. R. Namnieks un A.A. Bērziņa).

SKOLAS DOME ORGANIZĒ SKOLAS UN VECĀKU SADARBĪBU


3

25. oktobrī mūsu skolā notika 1. klases iesvētīšana. Mazajiem tas bija kaut kas jauns un vēl nepiedzīvots. Zinību dienā viņi atnāca uz skolu balti, nedroši un nobijušies. Pagājuši jau gandrīz divi mēneši, kopš viņi sākuši mācīties un gūt jaunas iemaņas. Tagad 1. klases skolēni ir kļuvuši drošāki, zinošāki un atraisītāki.

Sākumskolas skolēni un skolotājas bija sagādājušas dažādus interesantus pārbaudījumus mazajiem pirmklasniekiem. 2. klases skolēni kopā ar skolotājām Ligiju un Silvu pārbaudīja pirmklasnieku zināšanas par mūzikas instrumentiem un iemācīja jaunu spēli, ko viņi varēs spēlēt klases vakaros. Turpretī 3. klases skolēni un skolotājas Elita un Marita

iedrošināja orientēties daudzo burtu saimniecībā. Visbeidzot, 4. klases skolēni ar skolotājām Sarmīti un Inesi pārbaudīja pirmklasnieku veiklību un palīdzēja uzzināt, kas darāms ar zemē nokritušu papīru ( izrādās, ka var sacensties, kurš ātrāk to nogādās līdz papīrgrozam).

Iesvētības bija izdevušās un pirmklasnieki tagad oficiāli pieder pie Rūjienas vidusskolas saimes, jo tika galā ar visiem pārbaudījumiem.

Iesvētības noslēdzās ar kopīgu „mazās” skolas himnas dziedājumu, apsveikumiem un pozitīvām emocijām, ko guvām, ejot kopīgā rotaļā! Visi kopā mēs to īstenojām!

Skolotāja Silva

Uz brīdi aizdomājies par vārdu „dienasgrāmata”. Man šis vārds saistās ar ko īpašu – tikai manu. Jā, man arī ir sava dienasgrāmata – Skolotājas dienasgrāmata. Un ne tikai... Ir arī dienasgrāmata, kurai uzticu savus slēptākos, skumjākos un arī priecīgākos mirkļus. Zinu, ka bērni šobrīd labprāt lasa Džefa Kinnija „Grega dienasgrāmatas”. Katra meitene ko interesantu sev vien uzzinās, izlasot Megas Kebotas „Princeses

dienasgrāmatu”. Vienaldzīgu neatstās Kerolas Eriksones „Marijas Antuanetes dienasgrāmata”. Bet kā ir ar Tavu – Skolēna dienasgrāmatu?

Ministru kabineta Nr. 779 „Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju” nosaka, ka viens no pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamajiem dokumentiem vispārējās

DIENASGRĀMATA? DIENASGRĀMATA! DIENASGRĀMATA...

IESVĒTĪŠANA PIRMKLASNIEKOS

(turpinājums 4.lpp)


4

pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādē ir izglītojamā dienasgrāmata. Dienasgrāmata ir saziņas līdzeklis ar izglīto jamā vecākiem. Par tās satura un formas atbilstību ētikas un estētikas normām ir atbildīga izglītības iestāde. Savukārt Rūjienas vidusskolas nolikuma sadaļā Skolēna pienākumi ir norāde: 1.-9.klašu izglītojamie izmanto vienota noformējuma dienasgrāmatas, kurās katra mācību gada sākumā jāparakstās par iepazīšanos ar skolas kārtības noteikumiem. Vai tā ir? Vai Tu, skolēn, esi to izdarījis?

Kāpēc par to aizdomājos? Tāpēc, ka Skolēnu pašpārvaldes pārstāvji viesojās „mazajā” skolā un veica dienasgrāmatu pārbaudi 1.-4.klašu skolēniem. Zinu, ka savus plusus un mīnusus uzzinājām katrs - gan skolēni, gan skolotāji. Ceru, ka turpmākā sadarbība ar Skolēnu pašpārvaldes pārstāvjiem veidosies arī citās izglītības sfērās.

skolotāja Silva

1.klašu grupā: meitenes 1.vieta Paula Bormane, 2.vieta Paula Šarlote Jeske, 3.vieta Keita Romanovska; zēni 1.vieta Lauris Svīķis, 2.vieta Aivis Pauls Pivars, 3.vieta Renārs Puķītis.

2.klašu grupā: meitenes 1.vieta Samanta Virse, 2.vieta Ance Kalekaure, 3.vieta Diāna Gūtmane; zēni 1.vieta Toms Kolbuns, 2.vieta Kristers Jānis Peškovs, 3.vieta Krišs Vasiļjevs.

3.klašu grupā: meitenes 1.vieta Daniela Kate Kalniņa, 2.vieta Laura Mača, 3.vieta Lelde Liekne; zēni 1.vieta Toms Melbārdis, 2.vieta Ingars Reinis, 3.vieta Toms Suzi.

4.klašu grupā: meitenes 1.vieta Elfa Diāna Kļaviņa, 2.vieta Liene Krastiņa, 3.vieta Samanta Pavļika; zēni 1.vieta Henrijs Ozoliņš, 2.vieta Mārtiņš Evarts Zviedris, 3.vieta Bruno Agnis Čākurs.

RUDENS KROSA REZULTĀTI

(turpinājums no 3.lpp)


5

Pasaulē daudzas lietas ir pa septiņi - 7 varavīksnes krāsas, 7 pasaules brīnumi, 7 gulētāji un ir tikai septiņas notis, ar kurām iespējams radīt skaņu brīnumaino pasauli. Visas notis ir dažādas un arī līdzīgas! Tāpat kā cilvēki. Ne tikai cilvēks spēj dot savu prieku otram cilvēkam. To spēj arī mūzika, dziesma. Īpašs prieks ir vēl tad, ja satiecies ar jau ko pazīstamu. Tāda gaidīta un patīkama tikšanās 11.oktobrī bija mazās skolas saimei ar valsts sociālās aprūpes centra „Vidzeme”

filiāles „Rūja” iemītniekiem. Šoreiz mūsu draugi bija iestudējuši A.Riekstiņa muzikālo izrādi „Cirks”. Zinām, ka izrādes tapšanas laiks, katra iziešana sabiedrībā ir bijis un būs neaizmirstams piedzīvojums un pieredze arī pašiem sociālās aprūpes centra iemītniekiem. Tāpēc mazo skolnieku skaļie aplausi pēc izrādes noskatīšanās liek domāt, ka ieguldītais darbs un iesāktās idejas ir jāturpina un jārealizē aizvien jaunās kvalitātēs. Cerot arī uz turpmāko sadarbību, novēlam: Tā turpināt!

skolotāja Silva

Lai būs putra , kāda putra, Putra būs vakarā: Es redzēju, māmiņai Dūmi kūp namiņā.

/ Latv.t.dz./

Lai veicinātu sākumskolas skolēnu paradumu maiņu un veselīgo graudaugu produktu lietošanu uzturā, skolas kolektīvi varēja piedalīties izglītojošā projektā - Putras programma. Tās ietvaros soli pa solim 1.-4.klašu skolēniem bija iespēja uzzināt, kāpēc graudaugi ir viena no svarīgākajām produktu grupām uzturā un ka graudaugu putras ir mūsdienīgs ēdiens, ko uzturā ēd daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp, sportisti, aktieri un mūziķi.

Putras programma Latvijas skolās notiek Starptautiskās Putras dienas ietvaros, kas jau kopš 1994.gada katru gadu 10.oktobrī tiek svinēta visā pasaulē. Rīgas Dzirnavnieka rīkotajā „Putras programmā” piedalījās 1.a un 1.b klases skolēni. Mācību priekšmetu un audzinātājas stundā izglītojamie pārrunāja par graudu ietekmi uz organismu, par veselīga uztura nozīmi, par to, cik bieži uzturā lietojam putras un kuras ir iecienītākās putras. Klases audzinātājām bija arī iespēja organizēt izglītojošas putras stundas ar interesantiem mājas darbiem par profesora Grauda un Pūcēna gaitām, kas ļauj dialoga veidā uzzināt par graudaugu vērtīgajām īpašībām

Rīgas Dzirnavnieks bija sagatavojis katram dalībniekam pārsteiguma balvu – putras paciņu un graudu batoniņu.

skolotāja Silva

P U T R A S P R O G R A M M A

DAŽĀDĀS NOTIS.. .


6

23.oktobrī mēs, 10.klase, devāmies mācību ekskursijā uz Rīgu. Rīgā mēs apmeklējām Latvijas Televīziju, kur gide mums stāstīja gan par Latvijas Televīzijas vēsturi, gan izvadāja pa dažādu raidījumu uzņemšanas studijām. Pulksten 15:00 mūs jau gaidīja Medicīnas muzeja gide, kopā ar viņu piedzīvojām pamācošu un ļoti interesantu ekskursiju, kas ļāva vairāk uzzināt par medicīnas vēsturi un rašanos. Pēc ekskursijas pa Medicīnas vēstures muzeju mums tika dots brīvais laiks, to, protams, izbaudīja visi. Pēc brīvā laika sākās ekskursijas jautrākā daļa- mēs devāmies uz arēnu „Rīga”, lai klātienē vērotu komandu „Dinamo Rīga” un „Maskavas CSKA” hokeja spēli.

Visus kā vienu mūs pārņēma atbalstīšanas gars, un

kliedzām tā, ka pēc tam parunāt varēja vienīgi čukstus. Daži atbalstīja, daži sēdēja klusi un vēroja, bet gan jau domās viņi bija par uzvaru. Tieši šī diena komandai „Dinamo Rīga” izrādījās veiksmīga, un viņi uzvarēja. Pēc uzvarētās spēles devāmies uz arēnas aizmugures ieeju, lai iegūtu mūsu hokejistu autogrāfus un ar viņiem nofotografētos. Emocijas pēc spēles bija tik spēcīgas, ka pat mājupceļā izkliedzām dažādus „Dinamo” saukļus. Es visu klasesbiedru vārdā droši varu teikt, ka mums visiem to gribētos atkārtot. Un paldies mīļajai audzinātājai Aldai Jansonei, ka viņa atbalstīja mūsu ideju doties uz Rīgu. Pati audzinātāja ar mums hokejā nebija, bet devās uz Dailes teātri ,lai noskatītos kādu sev interesējošu izrādi. Toties mēs zinām, ka arī viņa turējāt īkšķus par „Dinamo Rīga”.

Diāna Beireša

DOMĀS VIŅI BIJA PAR UZVARU


7

9. oktobrī mēs, 7.b klase, braucām ekskursijā un Rīgu. Pirmais, ko mēs apmeklējām, bija Kuģniecības muzejs. Tur bija viduslaiku lietas, kas ir palikušas pāri no tā laika. Tas bija interesanti, bet

lielāko daļu mēs jau zinājām. Tālāk braucām uz Zaķusalu, pabijām televīzijas tornī un vērojām Rīgas panorāmu. Bijām arī Latvijas Televīzijā, apskatījām telpas, kur veido raidījumus, piemēram, "Panorāmu", "Sastrēgumstundu", "Kas-te? Es-te!" un vēl citus. Mēs ar

lielu kavēšanos braucām uz "Annas pagrabiem". "Annas pagrabi" ir līdzīgi kā ‘’AHA’’ centrs Igaunijā. Mēs tur aplūkojām zvaigznes, gājām pa ļoti mazu labirintu, kur es tik un tā apmaldījos kopā ar zēniem. Kad visi bija izgājuši pa labirintu un aplūkojuši pagrabu, mēs vērojām dažādus eksperimentus. Viens bija, kur varēja redzēt, kā veidojas gubu mākoņi un nokrišņi. Vērojām, kā veidojas uguns tornado un vēja tornado, un vēl, kā veidojas zibens. Lai izkļūtu no pagraba, mums nācās kāpt pa tīklu uz augšu un beigās nošļūkt pa cauruli lejā. Ar to beidzās "Annas pagrabu" apskate. Un, kā jau visās citās ekskursijās, bija arī ir izklaide. Mums izklaidē bija "Rāmkalnu" apmeklējums. Mēs jau esam braukuši tur, bet uz turieni var braukt katru dienu. Nu mēs tur izpriecājāmies un braucām mājās. Mājupceļā autobusā stāstījām smieklīgus jokus par citiem un par sevi, un man drusku neveicās, bet tas nekas. Tā pagāja 9. oktobris 7.b klasei!

Evita Volkova

Šā gada 17. septembrī mēs, 6.a klase, braucām ekskursijā uz Siguldu. Tur mēs pabijām piedzīvojumu parkā " Tarzāns", pastaigājāmies gar Gauju un aplūkojām arī Siguldas pilsdrupas.

Piedzīvojuma parkā daži izgāja gandrīz visu trasi, tikai ne Melno trasi. Citi pamanījās lēkt arī ar

katapultu. Pēc „Tarzāna” apmeklējuma devāmies apskatīt Siguldas pilsdrupas. Pilsdrupām blakus ir plaša estrāde. Pēc pilsdrupām devāmies ar autobusu mazu gabaliņu līdz vietai, kur sākās mūsu pastaiga gar Gauju. Pie Gaujas vērojām skaistus dabas skatus .Protams, pabijām arī „Hesburger ”,kārtīgi paēdām un varējām doties mājās.

Mums ļoti patika šī ekskursija.Anna Džūlija Avota

ZELTA RUDENS SIGULDĀ

K A S - T E ? E S - T E !


8

24. oktobra pēcpusdienā 6.b klase rīkoja Helovīna klases vakaru. Bija uzdevums saģērbties atbilstoši tēmai. Bija zombiji, bandīti, raganas un vēl citi interesanti tēli. Klases vakara gaitā tika spēlētas dažādas spēles un skolotāja stāstīja spoku stāstu un biedēja aplī sastājušos skolēnus. Beigās tika skatītas šausmu filmas. Krista Strode

HELOVINA KLASES VAKARS


9

Šī gada 10. oktobrī man bija iespēja piedalīties GLOBE projekta 3.salidojumā, kas notika Rāmuļu pamatskolā. Diena bija lieliska, ārā spīdēja saulīte, un mūsu skolas dalībniekiem bija labs noskaņojums. No mūsu skolas šajā projektā piedalījās skolotāja Anda Deksne, skolēni Kate Luīze Kaša, Līva Evelīna Lūse, Sofija Kalniņa, Anete Ance Tomsone, Elīna Zariņa, Amanda Kleimane, Liāna Svīķe un Aldis Pivars.

Mans uzdevums ir pastāstīt, kas ir GLOBE, ko mēs šajā dienā darījām un kāds bija mūsu mērķis. Vai jūs zināt, kas ir GLOBE projekts un kāda ir tā misija? Pirmkārt, pastāstīšu jums, kas ir GLOBE projekts. GLOBE (Global Learning and Observations to Benefit the Environment - Vispasaules novērojumi vides kvalitātei) projekts ir starptautiska vides zinātnes un izglītības programma, kas apvieno skolēnus, skolotājus un zinātniekus kopīgam darbam vides izpētē. Projektā apmēram iesaistīti 110 valstu skolotāji un skolēni, un to skaits ar katru gadu pieaug arvien vairāk un vairāk. GLOBE programmas ietvaros skolēni sadarbībā ar zinātniekiem pēta globālas vides problēmas, veicot atmosfēras, ūdeņu, augsnes, zemsedzes pētījumus, un veido datu bāzi internetā. Dati tiek vākti pēc vienotas metodikas un ar vienādiem mērinstrumentiem, tāpēc tos var izmantot gan zinātnieki, lai novērotu dažādus vides procesus, gan skolēni mācību darbā un projektu izstrādē. GLOBE misija: paaugstināt cilvēku vides apziņu visā pasaulē; palīdzēt izprast Zemi kā vienotu sistēmu; uzlabot skolēnu sasniegumus dabas zinībās.

Mūsu diena sākās ar pulcēšanos pie Rūjienas vidusskolas, lai brauktu uz Rāmuļu pamatskolu. Rāmuļu pamatskola atrodas Cēsu novadā, skaistā, kalnainā vietā. Tur šogad mācās 80 skolēni. Salidojumā Rāmuļu pamatskolā piedalījās Dundagas vidusskolas, Limbažu ģimnāzijas, Mālpils vidusskolas, Mazzalves pamatskolas, Rāmuļu pamatskolas, Randenes pamatskolas un Rūjienas

vidusskolas skolēni. Kad ieradāmies, mūs sagaidīja salidojuma organizatori ar siltu tēju un brokastīm. Pēc tam mēs devāmies uz salidojuma atklāšanas vietu, kur mūs sagaidīja tautisko deju kolektīvs „Madara” ar savu priekšnesumu. GLOBE projekta salidojumu atklāja Rāmuļu pamatskolas direktore Ija Brammane un projekta koordinatore Inese Liepiņa. Pēc viņas runas katra skola bija sagatavojusi prezentāciju par padarīto iepriekšējos gados GLOBE projektā - ezeriem, mākoņiem, kokiem un lapām, kā arī par dabas norisēm visa gada garumā. Uz šo pasākumu bija uzaicināti divi speciālisti no Ģeogrāfijas fakultātes Jānis Bikše un Gunta Kalvāne, kuri mums sniedza interesantu informāciju. Uzzinājām par aerosolu ietekmi uz gaisa kvalitāti un cilvēku veselību. Mums visiem ļoti patika zinātniskā pasaka par Zemes izcelšanos. Pēc pusdienām mēs izlozējām komandas, lai piedalītos radošās spēlēs, kuras norisinājās brīvā dabā. Manas komandas nosaukums bija “Lapotne”. Mūsu uzdevums bija apmeklēt deviņas radošās stacijas, kur katrs skolotājs mums uzdeva uzdevumus, piemēram, pīt bizi no virvēm, noteikt lapām krāsu, kā arī dažādi uzdevumi par mākoņiem un ūdeni. Man vislabāk patika slēpņošanas spēle, ko spēlējām pa komandām dabā. Mūsu diena noslēdzās ar semināra apkopojumu, kas šajā dienā paveikts, kā arī tika pasniegtas nelielas

balvas labākajiem skolēniem spēļu gaitā. Mani spilgtākie iespaidi no GLOBE projekta 3.

salidojuma ir radošās darbnīcas un spēles. Es iepazinos ar jauniem cilvēkiem, uzzināju jaunu informāciju par mūsu Zemi, par dabu un atmosfēru. Es ieteiktu arī citiem skolēniem iesaistīties GLOBE projektā, piedalīties jaunos eksperimentos un pētījumos un, pats galvenais, veidot labāku nākotni. Informāciju par GLOBE projektiem var uzzināt tās mājaslapā - http://www.globe.gov

Ance Anete Tomsone

SKOLĒNI AR ZINĀTNIEKIEM PĒTA GLOBĀLAS VIDES PROBLĒMAS


10

Intervija ar vēstures un ģeogrāfijas skolotāju Māru Gunu Dreimani

TV bieži dzirdam, ka nepieciešamas pārmaiņas izglītības nozarē. Vai arī jums šķiet, ka pārmaiņas ir vajadzīgas? Kādas?

Izmaiņas jāveic, bet kādas? Nav viegli atrast kopsaucēju, jo sabiedrība, pedagogi pauž ļoti atšķirīgus viedokļus. Manuprāt, maksimāli jāveicina radošums, sadarbība, iemaņas, uzskatot tās par svarīgākajām lietām cilvēka attīstībā un izglītībā. Ir problēmas: skolēnu skaits turpina un turpinās samazināties vismaz 10 gadus, ko un kā darīt pedagogiem pie šādas skolēnu skaita samazināšanās, finansējums uz vienu skolēnu dažādās skolās un Latvijas vietās ir dažāds, laiks, ko skolēni tērē mācībām nedēļā skolā un mājās (bez interešu izglītības) pārsniedz pieauguša cilvēka darba slodzi, pārslodze un uz izdegšanas robežas ir arī skolotāji. Joprojām nav receptes, kas spēs atrisināt šīs problēmas. Vēlētos, lai Latvijas izglītības sistēmā nebūtu tik liela fokusēšanās uz mācīšanās procesu kā tādu, akadēmiskajiem standartiem, nepārtraukto atkārtošanu ieskaitot, lai tikai sasniegtu noteiktu rezultātu apjomu, regulāri tam sekojot līdzi ar pārbaudes darbiem un eksāmeniem.

Kāpēc mūsu valstī izglītība nav prioritāte?Jā, piekrītu, ka izglītība nav prioritāte, jo Latvijā ļoti

bieži mainās izglītības ministri, un jaunais ministrs parasti nevēlas turpināt iepriekšējā iesākto. Manuprāt, galvenais ir pēctecība, ilgtspējība, vienotas līnijas turpināšana, neraugoties, kuras partijas pārstāvis ir pie ministrijas stūres. Pedagogam bieži ir problēmas nopirkt grāmatu vai kaut kur aizbraukt, lai varētu pilnveidoties un sniegt vajadzīgās, kvalitatīvās zināšanas. Tālāk tas veido sabiedrības attieksmi

pret izglītību kā tādu. Negatīvo uzskaitījumu varētu turpināt, vienīgais pozitīvais, ko saskatu, ir skolotāju optimisms, ka viņi tomēr iet klasē, strādā un cenšas kaut ko darīt. Ja izglītība reāli nebūs prioritāte, izglītotākie prāti meklēs ceļus, kā sevi realizēt citās valstīs. Latvijā būsim saglabājuši izglītības iestādes kā ēkas.

Kāpēc mūsu valsts nenovērtē skolotāja darbu un maksā mazāk par vidējo algu valstī?

Piekrītu, ka valsts nenovērtē skolotāju darbu (86% skolotāju tā uzskata), jo esam daudz un visiem nepietiek finansējuma. Nav šaubu, ka Latvijā jāstiprina pedagogu profesijas prestižs. Viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē skolotāju pašapziņu, autoritāti un prestižu, ir iespēja patstāvīgi pieņemt lēmumus. Pašlaik skolotājiem šādas tiesības ir samērā ierobežotas. Mēs visi vēlamies, lai skolotājs būtu augsta līmeņa profesionālis, kas pieņem atbilstošus lēmumus attiecībā uz bērnu, jauniešu audzināšanu un izglītību. Ir noteiktas prasības skolotāju izglītībai, tālākizglītībai. Situācijā, kad no vienas puses sabiedrība, vecāki, ministrija skolotājam prasa, lai skolotājs māca un audzina bērnu, motivē mācīties, lieto radošas un arvien jaunas mācību metodes un nodrošina drošību skolā, bet no otras puses – tiek pārbaudīta un kontrolēta skolotāja darbība, norāda, ka skolotājiem nepieciešamas atbalsts, lai veicinātu viņu gandarījumu par darbu un kopumā celtu skolotāja profesijas prestižu. Ļoti maz pedagogu izvēlas profesiju tikai prestiža dēļ. Vairākums izvēlas pedagoga karjeru, lai strādātu ar bērniem, sagatavotu bērnus dzīvei vai ieguldītu savas zināšanas sabiedrībā . Skolotājiem nav ērti runāt par savu prestižu, tāpēc viņi to nedara bieži. Daļai skolotāju svarīgākais ir profesijas aicinājums, kas palīdz darbā arī tad, ja atalgojums nav adekvāts un prestižs nav īpaši augsts. Tas tomēr nenozīmē, ka skolotāji nevēlētos augstāku savas profesijas prestižu sabiedrībā un lielāku(taisnīgu) atalgojumu.

Ja jūs būtu zinājusi pirms 20 gadiem , ka jūsu darbs netiks finansiāli novērtēts, vai jūs mācītos par skolotāju?

Jā, jo pedagogs ir pati radošākā un vienlaicīgi grūtākā profesija pasaulē. Visos laikos pedagogs ir svarīgu procesu virzītājspēks.

Ar ko skolotāja darbs atšķiras no citām profesijām? Kāpēc jūs to izvēlējāties?

Daudzie skolēnu sacītie "Paldies jums, skolotāj!" ir pierādījums mūsu darba nozīmīgumam, profesionalitātei un cilvēcīgumam, mūsu sapratnei, pacietībai un sirdsmīlestībai. Pedagoga profesija tiešām nav amats, tas ir dzīves aicinājums, kas liek

ATBILDĪBA, GODĪGUMS, CILVĒCĪGUMS

(turpinājums 11.lpp)


11

Šogad Ingrīda Bērziņa māca ekonomiku un politiku arī Rūjienas vidusskolā, bet viņas pamata darba vieta ir Naukšēnu novada vidusskola. Ingrīda Bērziņa skolā ir nostrādājusi gandrīz 40 gadus, un viņa ir skolotāja, kas ātri iegūst skolēnu cieņu, jo ir ne tikai zinoša savā priekšmetā, bet arī lieliski spēj saprast skolēnus.

Ikdienā tiek lietots jēdziens „laba skola”. Kas ,jūsuprāt, ir laba skola?

Skolai noteikti jābūt ieinteresētai rezultātos. Labai skolai piemīt virziena izjūta un griba sasniegt ko vairāk. Arī skolēnus rosinu – pacel savu izglītošanās latiņu augstāk par to, ko deguns redz! Nenoliedzami laba skola ir labs mikroklimats – kopības apziņas veidošana, vienlīdzība un taisnīgums . „Laba skola” ir skola, kas mācās un radoši mainās.

Ko var uzskatīt par labu izglītības darbības rezultātu?

Par maz ir noteikt rezultātus pēc zināšanām un prasmēm. Pareizi būtu izpētīt katra skolēna reālās mācību iespējas, noteikt viņa attīstības individuālos rezultātus – tā saucamo pievienoto vērtību. Bet skolotājiem tam nav paredzēts ne laiks, ne atmaksa. Tāpēc tagad skolas tiek vērtētas tikai pēc ātri izmērāmiem lielumiem – uzvaras olimpiādēs, centralizēto eksāmenu rezultāti utml.

Bet kā ar cilvēcisko faktoru? Ar attieksmēm?Nenoliedzami ļoti liela nozīme ir motivācijai,

pozitīvai attieksmei pret visu, kas notiek skolā. Nezinu, vai to piedzīvošu, bet es gribētu, ka katrs skolēns izjustu lielu lepnumu par savu skolu un justos tai ļoti piederīgs. Ar savas skolas žetonu pie krūtīm būtu

gatavs stāvēt un krist par skolas labo slavu. Te taču likts dzīves pamats!

Cik liela ir skolotāju loma skolas „spalvu” spodrināšanā?

Ļoti liela! Ne par velti saka, ka skolotāja darbs ir misija. Bet skolā ir arī otra puse. Kādreiz mans klases audzinātājs Edmunds Rumba teica, ka viens cilvēks var padzirdīt 100 zirgus, bet simts cilvēku nepadzirdinās vienu zirgu pie nosacījuma – viņš negrib dzert! Šodien strādāt par skolotāju nav vienkārši.

Kāpēc?Man šķiet, ka vecāku nespēja novilkt robežas

starp drīkst un nedrīkst padara bērnus nedrošus, pašnepietiekamus. Un tad sākas sevis izrādīšana, uzmanības laupīšana mācību procesam klasē, cieš tie klases biedri, kuriem ir laba pašapziņa, kuriem ir stabils vecāku atbalsts. Bieži vien skolotājam ar pusaudžiem jāstrādā klasē kā cīņas arēnā. Vidusskolas klasēs skolēni jau ir kā skolotāja kolēģi, un skolotājam te jābūt ļoti vispusīgam. Un, ja viņš tāds ir, tad skolēnu atzinība ir nopelnīta.

Ko skolēniem vajadzētu iemācīties skolas laikā?

Skolā pamatā jau iegūst zināšanas. Man šķiet, ka pašdisciplīna ir svarīga, jo tā sniedzas pāri disciplīnai.Ja mamma vai skolotāja tevi kontrolē , tad tu neko neatļautu nedarīsi. Bet tā nav garantija, ka nākamreiz bez uzrauga klātbūtnes , kad esi viena , būsi disciplinēta. Pašdisciplīna garantē ikdienas rutīnas nepārtrauktību – pat draugu barā zemē nespļaudīsi, jo zini, ka tas ir pretīgi. Pozitīvais rada pozitīvo.

Anna Amanda Bērziņa

mums vienmēr būt radošiem, nenogurstošiem, jauniem, smaidīgiem un lepniem par savu veikumu. Katram no mums šūpulī tiek ielikts kāds talants, ko dzīves laikā cenšamies mērķtiecīgi attīstīt. Skolotājam šis talants ir ļoti īpašs, jo būt par skolotāju nozīmē uzņemties milzum lielu atbildību un kļūt par vienu no svarīgākajiem cilvēkiem dzīvē. Skolotāji ir tie, kam vecāki uztic savu vislielāko dārgumu - bērnus un zina, ka, pateicoties skolotāju pūlēm un pašaizliedzīgajam darbam, viņi izaugs par gudriem un labiem cilvēkiem.

Kas ir tās īpašības, kas Jums palīdz iegūt skolēnu atzinību?

Šo jautājumu tev vajadzētu uzdot skolēniem, jo grūti pateikt, kuras īpašības izceltu viņi. Man pašai liekas, ka tās varētu būt – atbildība, godīgums, cilvēcīgums.

Vai jūs labprātīgi uzņematies klases audzinātājas pienākumus? Kāpēc?

Jā, jo man patīk būt audzinātājai. Ja esi audzinātāja,

tad zini, ka skolā garlaicīgi nebūs, jo katra diena sākas ar jauniem piedzīvojumiem, pārbaudījumiem. Manējie ir 2002. un 2010.gada absolventi. Es ar viņiem lepojos! Šajā mācību gadā esmu sākusi audzināt trešo klasi, ceru, ka būs tikpat forši kā iepriekšējie skolēni.

Kā jums šķiet, kas ir mūsu skolas skolotāju stiprās puses?

Profesionalitāte, cilvēcīgums, atbildība, godīgums, sapratne, pacietība un sirds mīlestība.

Kuri skolas pasākumi jums patīk vislabāk? Kāpēc?

Viennozīmīgi ir žetonu vakari, jo tad varam redzēt savu skolēnu izaugsmi, radošumu, varēšanu.

Ko jūs gribētu mūsu skolas dzīvē mainīt?Gribētos, lai skolēni būtu aktīvāki skolas dzīves

organizēšanā. Skolēnu pozitīvāku attieksmi pret savu darbu un saskarsmi starp skolēniem, skolotājiem.

Anna Amanda Bērziņa

SKOLOTĀJA DARBS IR MISIJA

(turpinājums no 10.lpp)


12

10. klases skolēni mācību gada sākumā devās pārgājienā uz Rūjienas muižu, lai tuvumā aplūkotu metālmākslinieka Andra Dukura skulptūru „Aizbraucējiem” , kas ir metālā iekausēts latviešu dzejnieces Ingas Gailes dzejolis. Skulptūra novietota ceļa malā, tā ir apjomīga, un ir mazliet dīvaini lasīt vārdus, skatoties debesīs,- burti ņirb gar acīm. Skolēni tekstu lasīja skaļi, katrs pa 4 vārsmām, tad pārrunājām, ko esam sapratuši. Dzejolī liriskais „Es” aicina lasītāju novērtēt savas zemes skaistumu, dzīvot pieticīgāk, pārvarēt grūtības un nebraukt prom no Latvijas. Diemžēl centrālās statistikas dati ir skarbi -vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir 23-31 gadu vecuma grupā (vairāk nekā 14%), kas ir skaidrojams ar grūtībām atrast darbu Latvijā pēc izglītības iegūšanas, tādējādi spiežot jauniešus doties darba meklējumos ārpus valsts. Pēc diskusijas par to, kāpēc palikt Latvijā, jaunieši centās rast atbildes uz liriskā „Es” jautājumu: „Kas ir tavs uzdevums šajā valodā, šajā zemē?”

Monta: „Būt taisnīgai un godīgai.”Iveta: „Dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un piedzīvot visu,

kas ir atļauts.”Aira: „Mans uzdevums ir palikt Latvijā.”

Jānis Berkolds: „Mans uzdevums - būt vienam no Latvijas ekonomikas veidotājiem, būt vienam no latvisko tradīciju kopējiem.”

Jānis Pelcis: „Mans uzdevums ir vienot to sabiedrības daļu, kas ir sadrumstalota.”

Diāna: „Mans uzdevums ir aizstāvēt Latviju.”Sabīne: „Dzīvot un būt Latvijas patriotei.”Sindija: „Mans uzdevums –pavadīt Latvijā bērnību

un jaunību un iegūt izglītību.”Andris Ķīkulis: „Mans uzdevums ir iekopt labības

laukus, radīt darbavietas, izveidot ģimeni un turpināties savos bērnos.”

Edgars: „Dzīvot, mācīties un strādāt Latvijā.”Laura: „Mans uzdevums ir darīt labu sev, citiem,

valstij.”Matīss: „Palikt Latvijā un turpināt savu dzimtu.”Madara: „Mans uzdevums ir dzīvot, elpot, strādāt

Latvijā.”Andris: „Rast risinājumus problēmām.”Ģirts: „Mans uzdevums –palikt dzimtajā zemē.”Druvis: „Savu sapni-kļūt par policistu Amerikā,

realizēšu tepat Latvijā.”A. Jansone

15. novembris Svinīgs pasākums, veltīts Latvijas 95. jubilejai

25.-29. novembris

Vecāku dienas

Notikumu kalendārs

KAS IR TAVS UZDEVUMS ŠAJĀ VALODĀ, ŠAJĀ ZEMĒ?

R Ū J I E N A S V I D U S S K O L A S I Z D E V U M S

STAR P B R Ī D I Sadrese: Rīgas iela 30, Rūjiena, Rūjienas novadse-pasts: [email protected]: http://www.rujienasvidusskola.lv

SKOLOTĀJS IR DRAUGS UN PADOMDEVĒJS€¦ · Skolēnu pašpārvaldes pārstāvjiem veidosies arī...

Documents

Transcript of SKOLOTĀJS IR DRAUGS UN PADOMDEVĒJS€¦ · Skolēnu pašpārvaldes pārstāvjiem veidosies arī...