Mājas Draugs Nr. 1

Click here to load reader

  • date post

    13-Mar-2016
  • Category

    Documents

  • view

    235
  • download

    9

Embed Size (px)

description

Rakstniecības un mūzikas muzeja (Latvija, Rīga, Pils laukums 2) izdevums, e-journal of Literature and Music Museum (Latvia, Riga, Pils laukums 2),

Transcript of Mājas Draugs Nr. 1

  • Uzglab savu korespondenci nkamajm paaudzm pareizi! 2. lpp.

    Kopana meistarbas mte4. lpp.

    Arnolds varcenegers un Dons Travolta kolekciju krtuv 6. lpp.

    Mjas Draugs nk iepazties

    Filozofs Frnsiss Bkons draugu saldzina ar laika zagli ms zagsim pavisam nedaudz. Mjas Draugs ir k labs pazia, kas apciemo reti, bet, cerams, patkami, neuz-bas ar savm problmm, var paplaint draugu un intereu loku, paststt kdu interesantu faktu vai leen-du un pardt armantas un ekskluzvas fotogrfijas no Rakstniecbas, tetra un m-zikas kolekciju krtuvm. nav zintniska literatra vai muzeja notikumu hronika, bet veselgs skatjums, uz to, k muzej glabts vrtbas sasaucas ar msdienu dzvi. Pagtne un tagadne neveido opozcijas muzej un dzv ts pastv ldzs.

    1 2

    Nr1 2010

    Arturs Maskats 10. mart kuva par pirmo mzii, kas projekta Latvijas mzii muzejam ietva-ros nodeva priekmetus no sava persong arhva, atkljot Artura Maskata kolekciju Rakstniec-bas, tetra un mzikas kolekciju krtuv. Komponists uzdvinja fotogrfijas, kas atspoguo no-zmgus via dzves mirkus, k

    ar vairkus nou rokrakstus, to-starp pasaul daudz atskaot simfonisk darba Tango partit-ru. Kopum Artura Maskata ko-lekcija tagad ietver 26 vienbas. Vienlaikus svingaj un muzikli sirsngaj dvinjuma paskum, kur visu uzmanba, protams, bija pievrsta Artura Maskata daira-dei un personbai, komponists ne

    bez humora izsaucs: Es arvien vairk jtos k eksponts! Td gadjum prieks, ka muzejs kaut uz pusotru stundu ieguva tik vr-tgu, dzvgu un radou ekspon-tu. Bet Artura Maskata kolekcija Rakstniecbas, tetra un mzikas kolekciju krtuv vairk nek 800 tkstou vienbu vid ieem savu vietu uz daudz ilgku laiku.

    Arvien vairk jtos k eksponts

    Arturs Maskats desmit mneu vecum Strenos

    Kolekciju krtuv atklta Artura Maskata kolekcija

    1982. gad, neilgi pc konservatorijas beiganas jaunais Dailes tetra muzik-ls daas vadtjs

    Kop ar britu dirientu Danielu Hrdingu 2003. gad London, gatavojoties Maskata simfonisk darba Tango atskaojumam

    Viena no Artura Maskata m-kajm fotogrfijm. Pvilostas jrmal 1997. gad

    Komponanu iemcties nevar. Varbt var iemcties strdt, kaut kdu domanas

    veidu. Ja nav prieka, labk nemaz neskt. Komponana ir vissmagkais darbs. Ar citm lietm man vieglk tikt gal.

  • Ne tikai saturs Raia un Aspazijas savstar-pj sarakste (18941929), kas glabjas Rakstniecbas, tetra un mzikas kolekciju krtu-v, gada skum samusi vienu no pirmajiem etriem UNESCO programmas Pa-saules atmia Latvijas nacio-nl reistra sertifiktiem. Latvijas ievrojamk rakst-niecbas pra epistulr attie-cbu vsture saturiski ir liec-

    ba gan vstures, sabiedrbas un kultras prmaim, gan pau rakstnieku attiecbm 35 gadu garum no abu iepazans ldz Raia nvei. Tau vstules un atkltntes, ar neiepazstot vrtgo sa-turu, tikai ar savu autentis-ko formu liecina gan par to raksttjiem, gan ar par s sarakstes glabanas vstu-ri aploksn ielikts ziedi, pastkartu ilustrciju tema-

    tika, laika gait sadzeltjis un sadrupis paprs, dadie muzeja spiedogi paplaina vrdos ietverto informciju. 2010. gad iecerts pabeigt Aspazijas un Raia sarakstes restaurciju. To veido iespai-dgs apjoms 2499 vstules latvieu, vcu un krievu valo-d. Rakstniecbas un mzikas muzeja restauratore meista-re Zira Taivne piecus gadus strd ar o saraksti, paralli veicot ar citus aktulus un neatliekamus restaurcijas darbus.

    Tendenu maiasRestauranas tendences

    un ekspontu uzglabanas noteikumi laika gait mains. Iepriekj variant Raia un Aspazijas sarakste glabta ie-lmta 30 lielos albumos, vl pirms tam t saloct veid ti-kusi turta aploksns. No vie-nas puses, vstuu un atklt-u ievietoana albumos biju-si laba doma irstot lapas, nav jpieskaras vrtgajam, bet trauslajam materilam, d veid albumi ptnie-kiem kalpojui aptuveni 30 gadu. No otras puses, lielka formta vstules glabtas ieloctas (vienas vstules d

    jau nemeklsi lielku albu-mu vism), turklt oriinla lmana (nereti ar lmi, kas sabojjusi uniklo korespon-denci) msdiens restaurato-riem iet k vardarbba pret uzglabjamo materilu. Lme izdusi krsu, vietm pada-rjusi rokrakstu nesalasmu, papru caurspdgu. den stou lmi var noemt ar destiltu deni. Sliktks ir ts lmes, kas nest den, piemram, PVA. Tad jska-ts, ko var paveikt ar skalpeli. obrd nerestaurts ir palicis pdjais sarakstes albums Raia vstules Aspazijai no 1920. gada ldz 1929. gada 1. aprlim (pdj vstule raks-tta nepilnu pusgadu pirms dzejnieka nves 1929. gada 12. septembr).

    Darba processDarba proces restau-

    ratori objektu vispirms no-vrt. Katras papra lapias restaurana ir atirga, ko nosaka bojjuma pakpe un veids. Ja manms peljums, vstule jnoir kamer, kur t tiek dezinficta ar timola tvaikiem. Ne visiem traipiem var noteikt izcelsmi. Muzej nav laboratorijas, tomr res-

    CA Ar LAiKURakstniecbas un mzikas muzej noslgumam tuvojas raia un Aspazijas sarakstes restaurcija

    12

    Nr1 2010

    12

    Nr1 2010Drauga tma

    Pdjais no 30 albumiem, kuros ielmta

    tika glabta raia un

    Aspazijas savstarpj

    sarakste

    2

  • tauratori, ar finansilu ap-svrumu d, ne katru traipu nes prbaudt uz laboratoriju. Ja papru nav skris peljums, to tra mehniski ar paiem skiem, dzgumijas drums-lim. Notiek traipu apstrde ar dadm vielm, organis-kiem dintjiem. Jpr-bauda ar papra pH lmenis. Vecie papri lielkoties ir sk-bi, tos nepiecieams neitrali-zt. Vstules, kas ir slikt st-vokl, mrc buferdum. Pirms mrcanas dados dumos jprbauda tintes plstamba. Kad sakopti liel-kie postjumi un novrsti pro-cesi, kas vartu turpint bojt papru, vstules lm, pres, pieaudz, v. Msdienu res-taurcijas tendences nosaka, ka vairs nepieaudz katru no-plsto strti. Restaur t, lai vstule nezaudtu savu ar-mu. Restauratora uzdevums nav uztaist pavisam jaunas un nevainojamas vstules (t.i., gltk nek paam Rainim izdevies), td, ja dzejnie-kam rakstot uzkritis kds tin-tes kleksis, tas netiks izemts, kaut izdart to vartu. Citdk ir ar vstuls ievietoto sa-kaltto ziediu atsttajiem brnajiem nospiedumiem, kas pamazm liek papram drupt. Tos nksies lpt ciet, lai postjumi nevrstos pla-um. Ziediu likana vstu-ls 20. gadsimta skum bija ierasts uzmanbas aplieci-njums adrestam, tau par Raia paajm attiecbm ar floru liecina ar kolekciju krtuv glabtais dzejnieka 20. gs. skum vktais her-brijs Biruta, kur atrodami tdi augi k purva neaizmirs-tulte, divmju kapdia, sparea zari, floka ziedi,

    ziepente, pkain pavlauz-te, smarg rezda, pkain stae, zem loblija, rst-niecbas sparei, sk ntre un citi, iztli un vasargas at-mias rosinoi, nosaukumi. Vstuu restaurcij tiek iz-mantots oti plns, caursp-dgs japu paprs, restaura-toru dvts par migliu. Ar japu papru vstules var dublt, stiprint no abm pusm caurspdguma d

    oriinls bs redzams cauri, bet vecais paprs vairs neva-rs sabirzt gabalos. Restau- rcijas proces tiek izmantota ar makulatra. Restauratoru atvilktns glabjas dadas papru skrandas, kas restau-rcijas mksl neiesvaidtajam liekas bezvrtgas, bet profe-sionlim staj brd var bt sts drgums. Restaurjot r-pgi jpiemekl gan atbilsto-a toa, gan biezuma paprs.

    Pc restaurcijasKad vstules restaurtas,

    glabtjiem un ptniekiem pret tm jizturas pai sau-dzgi. Restauratore norda glabanas apstkus ne-loct, glabt atvrt veid. Nordts tiek ar optimlais gaisa mitrums un tempe-ratra. Paprs ir trausls, bet tdi ir ar citi materili. Vis-am savs laiks ar laiku viss sadals, uzsver Zira. Tomr

    restauratore neuzskata, ka idelu uzglabanas nosa-cjumu izpildanas d visu vajadztu glabt tlu no gaismas un apkrtjs vides draudgajiem apstkiem. Savu reizi var aut kaut ko ar aptaustt ieraugot stu Rai-a vstuli Aspazijai vai tele-grammu - uz lnijotas pasta veidlapas ar zmuli uzptu tekstu Buhschu treschdeen mahj. Rainis, katra no m liecbm uzbur veselu dzves

    ainiu. eit ir grti raksturo-jama papildvrtba, kda ne-piemt informciju saglab-joam, bet enertiski vsam skentam materilam. Zira Taivne atzst, ka viu inte-restu last ar vstuu saturu, bet, ja to dartu, iekavtu sa-vus tieos darba pienkumus (jpiekrt, jo Raia rokraksts ir tiem grti izburtojams). o un to darba gait izdodas izlast, bet tad cita bda

    redzi, ko Rainis rakstjis Aspa-zijai, bet gribtos uzzint ar, ko via tam atbildjusi. T-pc priecga vsts, ka Raia un Aspazijas muzej aizskts darbs pie abu dzejnieku sav-starpjs sarakstes sagata-voanas publicanai piln apjom, sniedzot lastjam vstuli pret vstuli ts orii-nlvalod un tulkojum lat-vieu valod, ar zintniskiem komentriem un bagtgu foto materilu.

    1 2

    Nr1 2010

    1 2

    Nr1 2010 Drauga tma

    Var redzt, ko rainis rakstjis Aspazijai, bet - ko via tam

    atbildjusi?

    odienas raiiem un Aspazijm: glabjiet savu papra korespondenci pareizi! Nesaspraudiet vstuu lapas ar metla spraudtm Turiet ts tum, saus viet, ko neskar krasas temperatras svrstbas Uzmanieties no grmatu

    trpiem un maziem brniem kukainiem Neaizraujieties ar fotogrfiju un vstuu lapu lmanu ar den nestou lmi vai lmlenti

    Parpjieties, lai aploksn ievietotie kalttie ziedi nesaskaras ar vstules lapm Pirms rakstanas prbaudiet tintes plstambu Ik pa laikam prbaudiet savu

    vstuu un fotogrfiju pH lmeni Neprlasiet vstules ar taukainm rokm Rakstiet saviem majiem vstules uz papra!

    3

    Vstules un atkltntes, ar neiepazstot vrtgo saturu, tikai ar savu autentisko formu liecina gan par to raksttjiem, gan ar par s sarakstes glabanas vsturi.

  • 12

    Nr1 2010

    DUbULTnieKU STSTS

    12

    Nr1 2010Drauga leenda

    4

    Kas kopgs Bthovena flelim un flelim, kas aplkojams Rakstniecbas un mzikas muzeja Grietias zl?

    Ludvigam van bthovenam dvintais broadwood&Sons flelis

    Slaven broadwood&Sons flea kopija skatma muzeja Grietias zl

    Atrodi desmit atirbas!

  • 1 2

    Nr1 2010

    Karau pils un mgaj sasalum

    Broadwood&Sons kom-pnijas (ar o nosaukumu pazstama kop 1795. gada) priekvsture datjama ar 1718. gadu, kad veicieu kla-vihordu meistars Burkats udi uzska savu darbbu London