Atbilstība mācību priekšmeta standarta prasībām

• 5.3

• 6.3

• 8.3

Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.715 17

pielikums ―Ģeogrāfija‖. Vispārējās vidējās izglītības mācību

priekšmeta standarts.

http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/programmas/vidskolai/geografija_220508.p

df

ĢSK 2. modulis. Dabas procesi un parādības

Pasaules okeāna ekosistēmas

Ģeogrāfijas skolotāju

profesionālo un pedagoģisko

kompetenču pilnveide

Materiālu sagatavoja

Agra Lipsbergahttp://legacy.mos.org/oceans/life/webs.html

Atbilstība mācību priekšmeta standarta prasībām

• 5.3

• 6.3

• 8.3

Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.715 17

pielikums ―Ģeogrāfija‖. Vispārējās vidējās izglītības mācību

priekšmeta standarts.

http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/programmas/vidskolai/geografija_220508.p

df

Atbilstība mācību priekšmeta standarta prasībām

5.3

6.1

6.4

8.3Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.715 17

pielikums ―Ģeogrāfija‖. Vispārējās vidējās izglītības mācību

priekšmeta standarts.

http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/programmas/vidskolai/geografija_220

508.pdf

Ūdens ekosistēmu veidu nosaka ūdens sastāvs.

Ūdens ekosistēmas iedala:

• Saldūdeņu (0 – 0,5 g/l)

• Iesāļūdeņu (0,5 – 30 g/l)

• Sāļūdeņu (> 30 g/l)

Ūdenī ir izšķīdušas arī dažādas gāzes, galvenokārt

CO2 un O2.

http://www.enterprisecdd.org/water%20utilities.htm

2009. gada pasaules okeānu sāļuma karte ūdens virskārtā(ASV Nacionālā okeanogrāfijas datu centra (National Oceanographic Data Center) informācija)

http://neogeo.lv/?p=12804

Skābeklim ir galvenā nozīme bioloģisko procesu

norisē jebkurā ūdenstilpē.

Skābekļa šķīdību ietekmē:

• Tā koncentrācija gaisā

• Ūdens temperatūra

• Ūdens sāļums

Jo augstāka ir ūdens temperatūra, jo skābekļa

šķīdība ūdenī ir zemāka.

Faktori, kas nosaka augu

un dzīvnieku dzīvi ūdenī:

• Temperatūra

• Apgaismojums

• Izšķīdušo sāļu un

gāzu koncentrācija

http://www.morning-earth.org/Graphic-E/BIOSPHERE/Bios-PL-

BenthicBiomes1.htm

Ūdens ekosistēmas sastāvdaļas:

Biotiskais komponents (dzīvie organismi)

Abiotiskais komponents (ūdens, skābeklis, ogļskābā

gāze, barības vielas)

Detrīts (organiskas vielas, daļēji mineralizētas

organismu atliekas ūdenī, kas veidojas sadaloties

augu un dzīvnieku atliekām)

Organiskās atliekas rada milzīgus barības

krājumus, ar ko barojas piegultnes dzīvie

organismi.

Augu valsts organisko vielu produkcija veidojas

fotosintēzes procesā gaismas zonā okeāna virsējā

slānī (ap 10% no platības) – šelfa zonā.

Dziļūdens daļā (ap 90%)

veidojas tikai neliela

biomasas daļa.

http://www.hampton.va.us/floodplain/weather/cshelf.html

Šelfa zonas izvietojums Eiropas piekrastē.

http://www.ck12.org/book/

CK-12-Biology-

Concepts/r10/section/6.10

/Aquatic-Biomes/

http://www.extremescience.

com/continental-

shelves.htm

Šelfs –

kontinentālās

Zemes garozas

turpinājums zem

jūras līmeņa

(0 – 200 m

dziļumā).

Šelfa zonas izvietojums pasaulē.

http://www.marbef.org/wiki/Continental_Shelf

Raksturojiet

un salīdziniet

dzīvo

organismu

izvietojumu

gaismas,

krēslas,

tumsas un

dzelmes

zonās! http://www.exploringnature.org/db/detail.php?dbID=44&detID=583

Okeānā

sastopami arī

dažādi ūdens

augi (aļģes).

http://www.sciencedaily.com/releases/2008/05/080515145350.htm

Bioloģiskā daudzveidība šelfa joslā.

Kas to ietekmē?

http://www.exploringnature.org/db/detail.php?dbID=44&detID=581

Polāro apgabalu un silto

zonu biomas

? Kā polāro apgabalu bioma

atšķiras no silto zonu

biomas?http://www.tutorvista.com/biology/

marine-aquatic-ecosystem#

http://www.ck12.org/book/CK-12-Biology-

Concepts/r10/section/6.10/Aquatic-Biomes/

Antropogēnā faktora ietekme šelfa zonā – intensīva

zvejniecība.

Šelfa zonā sastopama lielākā daļa komerciāli izmantojamo

zivju resursu.

http://www.noaa.gov/fisheries.htmlhttp://www.fao.org/fishery/topic/16917/en

http://forum.woodenboat.com/showthread.php?1

44959-What-Defines-a-quot-Trawler-quot http://en.wikipedia.org/wiki/File:Trawling_Drawing.jpg

http://www.twylah.com/GreenpeaceAustP/tweets/2348744474

02762240

Zvejošana ar traļiem apdraud okeāna

ekosistēmas, iznīcina koraļļu rifus un

dzīvos organismus okeāna gultnē.

http://marinebio.org/oceans/conservation/local.asp#.UNm-Bay4KSo

http://see-the-

sea.org/topics/commer

ce/overfishing.htm

Globāla

problēma –

zvejas apjomi

pārsniedz

dabiskās

atjaunošanās

tempus.

Tos regulē

nozvejas

kvotas.

http://see-the-sea.org/topics/commerce/overfishing.htm

Nozveja tonnās

uz 1 km²

http://www.ng.co.th/product/seafood

http://www.nmfs.noaa.gov/aqua

culture/library/library_home.html

https://www.bmelv.de/SharedDocs/Pr

essemitteilungen/2010/121-RK-

Fischereipolitik.html

Salīdziniet

galveno

nozvejas

rajonu un

šelfa zonas

izvietojumu!

Kādus

secinājumus

var izdarīt?

http://www.nmfs.noaa.gov/aquacult

ure/library/library_home.html

Lielākie komerciālās zvejas un akvakultūru

(marikultūru) rajonihttp://www.nmfs.noaa.gov/aquac

ulture/library/library_home.html

http://en.wikipedia.org/wiki/Mariculture

Pasaules zivju nozvejas un akvakultūru

apjomi (miljonos tonnu, 1950.–2010.g.)

http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Global_to

tal_fish_harvest.png

Vides apdraudējumi akvakultūru

audzēšanas vietās

Akvakultūru apjomi pasaules

valstīs, 2010.

http://commons.wikimedia.org/wiki

/File:Global_aquaculture_producti

on_by_country_2010.png

http://faostat.fao.org/site/629/def

ault.aspx

Video

http://www.youtube.com/watc

h?v=4eAXwk2orY0&feature=

youtu.be

http://oceantoday.noaa.gov/fi

shonafarm/welcome.html

http://www.eea.europa.eu/data-and-maps/figures/annual-aquaculture-

production-by-country-in-eu-15-efta-balkans-ac-2001-and-2005

Eiropas valstu

akvakultūru apjomi

attiecībā pret krasta

līnijas garumu (t/km)

http://boatinglocal.com/news/gulf-of-maine-shrimp-

fishery-could-be-shortened.html

http://www.odditycentral.com/pics/crab-fishing-in-the-

bering-sea.html

http://www.abc.net.au/news/2010-10-22/sea-cucumbers-offer-

hope-for-shrimp-farmers/2307328

Garneļu, krabju, jūras gurķu u.c. jūras

produktu nozvejas apjomi arvien pieaug.

Organizējiet

diskusiju par

nozvejas

apjomiem un

akvakultūru

audzēšanu

pasaulē!

• Salīdziniet dažādu

pasaules daļu un

valstu īpatsvaru

šajās nozarēs!http://www.flickr.com/photos/theworldfishcenter/5813406665/in/photostream

• Kādi apstākļi nosaka

Ķīnas vadošo lomu šajās

nozarēs?

• Kāpēc Āzijas valstu

nozvejas apjomi ievērojami

pārsniedz pārējās pasaules

apjomus?

• Ko jūs zināt par nozvejas

apjomiem un akvakultūru

audzēšanu Eiropā un

Latvijā?

Koraļļu rifi – savdabīga Pasaules okeāna ekosistēma:

• Dzīvo siltos (virs +20 ºC) un

sāļos tropu jūru ūdeņos;

• Seklūdens zonās veido

kolonijas – koraļļu rifus;

• Zarndobumaiņu klases

dzīvnieki, kuru organisms

satur daudz kaļķa.

http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Coral_polyp.jpg

Koraļļiem raksturīgas

dažādas formas un krāsas.

http://commons.wikimedia.org/wiki/File:FFS_Table_bottom.jpghttp://en.wikipedia.org/wiki/Coral_reef

+ 20º

+ 20º

http://www.exploring

nature.org/db/detail.

php?dbID=44&detI

D=582

http://commons.wiki

media.org/wiki/File:

Coral_reef_location

s.jpg

http://commons.wiki

media.org/wiki/File:

20_Grad_Isotherme

.png

Koraļļu rifu izplatība pasaulē

Koraļļu rifu veidi:

• Krasta rifi (veidojas

šelfa zonā);

• Barjerrifi (garā joslā gar

kontinenta piekrasti);

• Gredzenveida atoli (veidojas

ap vulkāniskām salām).

http://commons.wikimedia.or

g/wiki/File:Atoll_forming.jpg

http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Reef_outsi

de_Aititaki,_Cook_Islands.JPG

Lielais Barjerrifs Austrālijas A piekrastē (vairāk kā 1000 km)

Aizsargā krastu no lielajiem okeāna viļņiem

htt

p://c

om

mo

ns.w

ikim

edia

.org

/wik

i/F

ile:B

arr

iere

-Riff.jp

g

Atols – gredzenveida koraļļu sala ar līci – lagūnu vidū

Animācija

http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Coral_a

toll_formation_animation.gif

http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Aldabra_isla

nds_seychelles_76.jpghttp://commons.wikimedia.org/wiki/File:Cosmoledo_Atoll.JPG

http://www.travelwalls.net/australia/great-barrier-reef-attractions-coral-reefs-tropical-islands-queensland-australia/

http://www.exploringnature.org/db/detail.php?dbID=44&detID=582

Liela bioloģiskā daudzveidība

• Piesārņojums;• Intensīva zvejniecība;• Krastu erozija;• Globālās klimata pārmaiņas (ūdens līmeņa celšanās).

Sekas:Gandrīz 30% rifu ir pilnībā iznīcināti.Tuvākajā laikā apdraudēti ir 40% rifu.

Koraļļu bālēšana – krāsas zudums, ko izraisa temperatūras un sāļu/skābju daudzuma izmaiņas un

aļģu bojāeja.

Apdraudējumi:

Kā globālās klimata pārmaiņas varētu ietekmēt

Lielo Barjerrifu?

Kādas sekas varētu izraisīt koraļļu bojāeja Austrālijas piekrastē?

http://www.wikidoc.org/index.php/Water http://www.zacktravel.com/lines-form-great-barrier-reefs-polling-booth/

http://www.zacktravel.com/lines-form-great-barrier-reefs-polling-booth/

Videomateriāli par koraļļu rifiem

Rifu daba http://www.oceanicresearch.org/education/films/crrain_qt.htm

http://www.youtube.com/watch?v=A2KmFJu1yPA&feature=related

Human impacts on coral reefs (cilvēka ietekme)

http://www.youtube.com/watch?v=iW8nCALx5iA&feature=related

Coral bleaching on the Great Barrier Reef (koraļļu bālēšana)

http://www.youtube.com/watch?v=aEdoizgeNJk&feature=related Coral

bleaching

http://www.youtube.com/watch?v=TxfAVuarVTI&feature=related Reefs of

Malaysia - Marine Heritage

http://www.youtube.com/watch?v=vrD1O5hex6Y&feature=related Formation of

coral islands (koraļļu salu veidošanās)

Iesāļūdens ekosistēmas

• Baltijas jūra – tipiska iesāļā jūra, jo ietek daudz

upju, to grīvās saldūdens sajaucas ar sāļūdeni, lēna

ūdens apmaiņa ar okeānu;

• Vidējais sāļums no 4 – 17 ‰;

• Karas jūra (ietek lielās Sibīrijas upes Oba un

Jeņiseja);

• Arī citur piekrastēs pie lielo upju grīvām.

http://en.wikipedia.org/wiki/File:Kara_Sea_map.png

Karas jūrai raksturīgi, ka

tajā ietek divas ļoti lielas

upes - Oba, Jeņiseja un

vēl vairākas samērā lielas

upes (Pjasina, Taimira).

Obai un Jeņisejai ir

milzīgi estuāri - attiecīgi

800 un 400 km gari.

Lielās saldūdens

pieplūdes dēļ ūdens

virsējā slāņa sāļums

dažādās Karas jūras

vietās stipri atšķiras - no 8

līdz 30‰.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Baltijas_j%C5%ABra

Baltijas jūras sāļums ir daudz

mazāks kā vidēji okeānā, jo

Baltijas jūra ir gandrīz pilnībā

noslēgta un tajā ir liela

saldūdens pieplūde no upēm un

nokrišņiem.

Jūras sāļums variē no 1‰

ziemeļu daļā līdz 6—8‰

centrālajā daļā.

Vissāļākajā zonā ir 40—70

metru dziļumā, kur sāļums ir

15—20‰.

Pasaules okeāna vidējais

sāļums ir 35‰.

Baltijas jūras problēma ir aizvien pieaugošā eitrofikācija.

• Pēdējos 50 gados Baltijas jūrā pastiprināti ieplūst slāpeklis un

fosfors, kas veicina masveida aļģu savairošanos.

• Ūdenī strauji samazinās skābekļa saturs, tādējādi apdraudot

zivju un grunts organismu izdzīvošanu.

• Baltijas jūrā joprojām ir liels toksisko vielu piesārņojums, kas

apdraud jūras ekosistēmas stabilitāti un pa barības ķēdi var

sasniegt arī cilvēku.

• Baltijas jūras dibenā atrodas pilnīgas nāves zonas – kur

piesārņojumu koncentrācija ir tik liela, ka tur neizdzīvo nekādas

dzīvās būtnes.

Zaļaļģes un brūnaļģes jūrā pie

SalacgrīvasA. Lipsbergas foto

• Intensīvās lauksaimniecības dēļ upes jūrā ienesušas

piesārņojumu – nitrātus un fosfātus, kas veicina aļģu

ziedēšanu – katru vasaru tās klāj aizvien lielāku jūras teritoriju.

• Aļģes patērē skābekli uz zivju rēķina un veicina jūras

eitrofikāciju jeb aizaugšanu un pārpurvošanos, līdz ar to jūras

ūdenī, it sevišķi 60 – 180 metru dziļumā, trūkst skābekļa un

šādās vietās Baltijas jūra it kā noslāpst.

• Bet tieši dziļūdens ieplakas ir mencu nārsta vietas. Degradētās

vides un pārāk lielas nozvejas dēļ sarūk dažu zivju sugu

populācija.

http://see-the-sea.org/

http://see-the-sea.org/topics/environment/Env-container.htm

Eitrofikācijas

procesu

izraisošie

faktori

http://www.lvportals.lv/vie

dokli.php?id=178403

http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram/ude-i/baltijas-jura/eitrofikacija

Jautājums diskusijai:

Kas izraisa zivju masveida bojāeju?http://www.lvportals.lv/print.php?id=199607

1992.gada Helsinku

Konvencijas - Baltijas jūras

vides aizsardzības

konvencijas - mērķis ir

aizsargāt Baltijas jūras vidi

(ūdens masu, jūras gultni un

dzīvās dabas resursus) no

visiem piesārņojuma avotiem

(no sauszemes, kuģiem, gaisa).

Antropogēnās ietekmes apjoms uz Baltijas jūru ir

satraucošs. Ūdens apmaiņa Baltijas jūrā notiek ļoti lēni, un,

ja bīstamās vielas ir ievadītas jūrā, tās tur paliek ilgu laiku.

Projektā iesaistīti pārstāvji no visām Konvencijas

dalībvalstīm (Dānija, Eiropas Ekonomiskā Kopiena, Igaunija,

Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Krievija un Zviedrija),

kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji (CEFIC, EuroChlor,

WWF).

http://www.lva.gov.lv/helcom/HELCOM-Haz_latv.htm

Vai Baltijas jūra nākotnē kļūs par nedzīvu,

pūstošām aļģēm piedūņotu, noslāpušu ezeru?

Vai upes tajā turpinās ienest lauksaimniecības

ķīmijas piesārņojumu, bet kuģi – naftu?

Vai mencu zveja un zveja vispār mums būs

jāaizmirst?

Jautājumi diskusijai:

Atrodiet internetā un citos avotos informāciju

• par Baltijas jūras piesārņojuma veidiem un

avotiem;

• par transporta ietekmi uz Baltijas jūras ekosistēmu

un notikušām kuģu avārijām;

• kā ir mainījusies ūdens tīrība Rīgas līcī kopš

padomju perioda?

Pie upju grīvām un deltām

tropu un subtropu klimatā veidojas

mangrovju audzes – savdabīgi meži,

kas pielāgojušies mainīga sāļuma ūdenī, paisuma un bēguma izraisītām līmeņa

svārstībām.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Mangroves

Sāls kristāliņi uz mangroves lapas.

http://en.wikipedia.org/wiki/Mangrove

http://sadiraju.wix.com/suhaas-mangrove#!sample-food-chain

Barības ķēde mangrovju audzēs

Bioloģiskā

daudzveidība

mangrovju

audzēs gan

zem ūdens,

gan vispusē.

http://www.naturefoundationsxm.org/education/man

groves/red_mangrove.htm

http://www.youtube.com/watch?v=zYSxh0-OV3Q&feature=related

Videomateriāls

par mangrovju

audzēm:

http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Ma

ngroves_in_Puerto_Rico.JPG

Mangroves bēguma laikā.

Moluski pie koku saknēm.

http://en.wikipedia.org/wiki/Mangrove

Mangrovju bojāeju var izraisīt

pastiprināta sāļā ūdens

ieplūšana gruntsūdeņu slānī,

ko izraisa saldūdens

daudzuma mazināšanās.

http://www.freewebs.com/arbmwcnetworkeducatio

nalmaterials/groundwatersupply.htm

http://bioweb.uwlax.edu/bio203/2011/stevenso_kris/habitat.htm

Daudzviet piekrastēs mangrovju audzes

iznīcina un to vietā ierīko akvakultūru

plantācijas.

Att.: akvakultūru plantācijas

Belizā Madagaskarā

Borneohttp://www.geo.de/GEO/natur/fotogalerien/fotogalerie-natur-unser-

kostbares-netz-58043.html?t=img&p=7

http://wwf.panda.org/what_we_do/how_we_work/businesse

s/transforming_markets/problems/

http://e360.yale.edu/slideshow/shrimp_farmings_dirty_le

gacy_is_target_of_certification_drive/110/1/

Mangroves upes krastos Bangladešā

Upes krastu izmaiņas pēc rīsu lauku un garneļu fermu ierīkošanas.

Akvakultūru audzēšana Hainaņas salā, Ķīnā.

Ūdenī nonāk piesārņojums, ko veido zivju barības atliekas,

ķīmiskas vielas un dažādi atkritumi.

http://kids.britannica.com/comptons/art-124486/Fish-are-farmed-at-a-seaside-village-on-Hainan-Island

Pangasijas – tipiskas akvakultūru zivis.http://kercoasts.kerbabel.net/?q=node/69/83

http://talkvietnam.com/2012/11/seafood-breeders-accessing-loans-at-high-

interest-rates/

Vai pangasijas ēst ir veselīgi?

Pangasijas audzē vienā no vispiesārņotākajām upēm pasaulē –

Mekongas deltā Vjetnamā milzīgā saspiestībā;

Šīs visēdājzivis baro ar zivju atkritumiem, tām injicē hormonu

preparātus augšanas paātrināšanai. Tā kā puspasaules tagad

mielojas ar lētajām pangasijām, Vjetnamā tās audzē ikviens,

kam nav slinkums, bet vai kāds to kontrolē?

Vjetnamai un Kambodţai salīdzinoši nesen pāri gāja karš un

Mekongas deltā, kas ir lielāka par Latviju, rūsē amerikāņu

munīcija ar ļoti plašu ķīmisko sastāvu.

Tāpēc labāk pangasiju atstāt turpat, kur to ieraudzīji, – lielveikala

saldētavā.

Aizdomas raisa arī fakts, ka mākslīgi audzētās

pangasijas aug gandrīz gaismas ātrumā – vismaz četras

reizes ātrāk nekā dabā...

To panāk, pangasiju mātītēm injicējot hormonu preparātu,

ko izgatavo no dehidrēta Ķīnas grūtnieču urīna.

Rezultātā zivis ātri sasniedz dzimumgatavību, bet

pētījumi par to, kādu iespaidu šī hormonterapija atstāj uz

cilvēkiem, ir nepilnīgi, jo tam, kā parasti, nav atlicis laika.

Jāglābj taču planētas iedzīvotāji no bada!

Pangasijas eksportē uz 107 valstīm.

ES iztirgo aptuveni 50% produkcijas.

Tikai 10% no peļņas saņem zivju audzētāji, 10% paliek

zivju uzpircējiem, 20% – apstrādātājiem un

eksportētājiem, bet lauvas tiesa – 60% – tiek

tirgotājiem.

Ţurnāls “Vides Vēstis”, 2010. nr 2.

Video par pangasiju audzēšanu Mekongas deltā:

http://www.youtube.com/watch?v=N6N2SX51d7w&feature=related

"Dirty Waters, Dangerous Fish“

Starptautiskas organizācijas

iesaistās mangrovju mežu

glābšanā un atjaunošanā.

Mangrovju stādīšana Javas salā,

Indonēzijā.

http://w3.shorecrest.org/~Lisa_Peck/Mari

neBio/syllabus/ch11_ecosystems/ecosyst

em_wp/2008/vince/cool.html

http://www.reefball.org/german.htm

http://www.undp.org.my/page.php?pid=125&action=preview&menu=main

Mangrovju

stādīšana

Floridas

piekrastē, ASV.

http://www.artificialreefs.org/Articles/ENN%20Affiliate%20News%20-

%20Over%207,000%20Red%20Mangroves%20used%20in%20Maiden%20Island%20Mangrove%20Restoration.htm

Izmantotie avoti:

•http://www.oekosystem-erde.de/html/lebensraeume.html

•http://www.citolacapital.com/investment-focus/ecosystem-services/

•http://en.wikipedia.org/wiki/Continental_shelf

•http://www.extremescience.com/zoom/index.php/oceanography/82-continental-shelf

•http://news.mongabay.com/2011/0617-aquaculture.html

•http://www.morning-earth.org/Graphic-E/BIOSPHERE/Bios-PL-OceanLifeZones.html

•http://www.theglobaleducationproject.org/earth/fisheries-and-aquaculture.php

•http://en.wikipedia.org/wiki/Coral_reef

•http://www.lva.gov.lv/helcom/HELCOM-Haz_latv.htm

•Okeānu straumes http://www.ck12.org/concept/How-Ocean-Currents-Moderate-

Climate/?ref=%2Fconcept%2FHow-Ocean-Currents-Moderate-Climate%2F

•Viss par dabu http://www.exploringnature.org/db/detail.php?dbID=44&detID=582

•Viss par Zemi http://www.windows2universe.org/earth/climate/cli_define.html