Renovācija Latvijā - uzstādījums un realitāte

Renovācija Latvijā –uzstādījums un realitāte

Prof. Andris Krēsliņš

Renovācijas prakse Latvijā un Vācijā 03.12.2010

Prof. Andris Krēsliņš

Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūtsRīgas Tehniskā universitāte

THE SAVE PROGRAM

� The SAVE Program is the principal focus of the Community's non-technological action on energy efficiency


efficiency

� SAVE I 1991-1995

� 96/737/EC SAVE II 1996-2000

� 99/21/EC, Euratom 2000-2005

� 2002/91/EK 2006-2012

DIREKTĪVA 2002/91/EK

� on the energy performance of buildings

� über die Gesamtenergieeffizienz von Gebäuden


Gebäuden

� sur la performance énergétique des bâtiments

� par ēku energoefektivitāti

� par ēku enerģētiskajiem parametriem

Direktīvas mērķi un uzdevumi

� 2007-2012 samazināt enerģijas patēriņu ES dalībvalstīs par 1 % gadā

� Noteikt esošo lielo ēku (> 1000 m2) enerģētiskos parametrus


enerģētiskos parametrus

� Noteikt minimālos parametrus jaunbūvēm (>50 m2)

� Ēku energosertificēšana

� Apkures un GK sistēmu inspicēšana

Jauno EN ieteiktie varianti enerģijas patēriņu noteikšanaiFaktiski uzskaitītie:

- Kurināmais,

- Siltums no

centralizētās

Aprēķinātie:

– Apkure,

- Dzesēšana,

- Karstā ūdens


centralizētās

siltumapgādes,

- Gāze,

- Elektrība

- Karstā ūdens

apgāde,

- Ventilācija,

- Apgaismošana,

- Sadzīves

aparatūra

Ēkas energoefektivitāte

� Energoefektivitāte ir ēkas gada laikā patērētā enerģija, kW·h, salīdzināta ar tās pašas pilsētas citu līdzīgu ēku enerģijas patēriņiem.

� Nevar salīdzināt daudzdzīvokļu ēku ar


� Nevar salīdzināt daudzdzīvokļu ēku ar Līvānu ģimenes māju vai skolu.

� Nevar salīdzināt padomju laika dzīvojamās mājas ar pirmskara apbūvi.

� Nevar ēku Liepājā salīdzināt ar līdzīgu ēku Daugavpilī.

Latvijas klimats grādudienās


Jauno EN enerģijas sertifikāti


Siltuma patēriņa verifikācijas skalaL īmenis Apraksts Siltuma

patēri ņš, kWh/m 2gadā

Klase Vērt ējums

3 labākais esošais līmenis ≤ 145 A Teicami

2 3. līmenis +1/3 no 0. un 3. līmeņa starpības

145 - 177 B Ļoti labi


līmeņa starpības

1 3. līmenis +2/3 no 0. un 3. līmeņa starpības

177 - 208 C Labi

0 vispārpieņemtais līmenis 208 - 240 D Viduvēji

-1 0 līmenis +1/3 no 0. un 3. līmeņa starpības

240 - 272 E Slikti

-2 0 līmenis +2/3 no 0. un 3. līmeņa starpības

272 - 303 F Ļoti slikti

-3 Vairāk nekā līmenim -2. > 303 G Pavisam slikti

Standartizētais siltuma patēriņš dzīvojamās mājās

n

Aq

G

Gqq ūkstapk

st 30...

+= kWh/m2 gadā



10

nGqst 30

+= kWh/m gadā

Izmēģināts Ogres pilsētā 2002./2004. gadā

ES LIFE ENERLAB projektā ietvaros.

Ēkas enerģētiskā pase


Enerģijas patēriņa salīdzinājums Ogrē pirms un pēc sertificēšanas

Rādītājs 2002/2003 2003/2004 Starpībaskaitliskā

Starpība, %

Grādudienas 4119,5 3700,8 -418,7 -10,2

Vidējais gada īpatnējais siltuma patēriņš, kWh/m2

204,68 176,16 -28,52 -13,9


siltuma patēriņš, kWh/m

Vidējais gada īpatnējais siltuma patēriņš apkurei, kWh/m2

128,92 102,78 -26,14 -20,3

Apkures daļa kopējā siltuma patēriņā

0,62 0,59 -0,03 -4,8

Standartizētais gada īpatnējais siltuma patēriņš, kWh/m2

215,86 195,55 -20,31 -9,4

Dažādas klases ēku skaits Ogrē pirms un pēc sertificēšanas

69

87

60

70

80

902002./2003. 2003./2004.


06

50

12

21

20

29

1 10

10

20

30

40

50

60

Daži energosertificēšanas pieredzes secinājumi

� Siltumpatēriņš ēku apkurei un karstā ūdens apgādei ieņem vidēji 84.5% no ēku kopēja energopatēriņa.

� Ņemot vērā ENECRB projekta laikā iegūtos rezultātus, tiek rekomendēts veikt dzīvojamo


rezultātus, tiek rekomendēts veikt dzīvojamo ēku energosertifikāciju tikai pēc siltumpatēriņa.

� Ievērojamu ēku energopatēriņa samazinājumu var sasniegt tikai siltumpatēriņā – apkurē un karstā ūdens apgādē.

Latvijas likumdošana� LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju

siltumtehnika” (ar labojumiem 26.09.2006, 23.11.2010)� Likums"Ēku energoefektivitātes likums" (13.03.2008, ar

labojumiem 04.03.2010)� 13.01.2009. MK noteikumi Nr.26 "Noteikumi par

energoauditoriem" (ar labojumiem 09.03.2010)


energoauditoriem" (ar labojumiem 09.03.2010)� 13.01.2009. MK noteikumi Nr.40 "Noteikumi par ēku

energosertifikāciju" apturēts 18.03.2010� 13.01.2009. MK noteikumi Nr.39 "Ēkas

energoefektivitātes aprēķina metode" � ES tehniskās prasības ārējām daudzslāņu

siltumizolācijas sistēmām"ETAG 004"

Daži joprojām grūtie jautājumi

� Sertificēšanu jāuztic kvalificētiem un/ vai akreditētiem ekspertiem, kuru neatkarība būtu garantēta ar objektīviem kritērijiem

� Ja ēkai ir zems reitings, tad jāpieaicina auditoru, kas noskaidros lielo siltuma zudumu iemeslus, rekomendēs veicamos


auditoru, kas noskaidros lielo siltuma zudumu iemeslus, rekomendēs veicamos pasākumus un nepieciešamās investīcijas, kā arī prognozēs, cik ātri tās atmaksāsies. Auditoram jābūt ar Būvprakses sertifikātu apkures sistēmu projektēšanai un ar apdrošināšanu gadījumiem, kad rekomendācijas neattaisnosies.

Energoauditoru apmācības programmas priekšmeti

� Tehniskā termodinamika� Plūsmas mehānika� Būvniecības siltumfizika� Apkure� Gaisa kondicionēšana


� Gaisa kondicionēšana� Aukstumapgāde� Ēku inženiersistēmu apsekošana un

pārbaude� Ēku inženiersistēmu projektu tehniski-

ekonomiskā novērtēšana� Siltuma avoti ēku apkurei

Renovācijas statistika

� Iesniegti 253 pieteikumi par kopējo ERAF līdzfinansējuma apjomu

12,87 milj. LVL pie kopējā apjoma 27,66 milj. LVL


27,66 milj. LVL

� Noslēgti 85 līgumi ar līdzfinansējumu 4,42 milj. LVL

� Pabeigtas 42 mājas

� Pabeigs šogad vēl 14 mājas

Risināmas problēmas

Kas veiks ēku energopatēriņu noteikšanu un energosertificēšanu ?

Kas izgatavos un uzturēs energopases un veiks ēku energomarķēšanu ?


un veiks ēku energomarķēšanu ?

Pašvaldības būvinspekcijas uzraudzība jaunbūvju projektiem ?

Valsts atbalstīts energoaudits un siltināšana zema reitinga ēkām ?

Renovācija Latvijā - uzstādījums un realitāte

Documents

Transcript of Renovācija Latvijā - uzstādījums un realitāte