"Eiropa krīzi ir pārvarējusi, apzinājusies savas kļūdas. Šis kuģis nav nogremdējams. Mēs iestājamies eirozonā apzinoties, ka kuģis nenogrims. Taču, ja tas būtu jāiedomājas, tad Latvija atkal drukās latus un turpinās dzīvot kā līdz šim. Šajā ziņā nekādu problēmu nav."

(LB prezidents Ilmārs Rimšēvics intervijā radio Baltkom)

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/75204/rimsevics-latvija-krize-ir-parlaista-bet-piesardzibu-nedrikst-zaudethttp://lat.mixnews.lv/lv/eksluzivi/4101_rimsevics-eiro-kugis-ir-nenogremdejams

• Ekonomikas un monetārā savienība (EMS) ir augstākā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe.

• Tas vienlaikus ir ES galvenais instruments, lai sasniegtu tās ekonomiskās politikas pamatmērķus – stabilu izaugsmi un zemu inflāciju.

• EMS izveidošanas pamatā ir ideja par lielas, stabilas ekonomiskās un finanšu zonas radīšanu.

http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/velas-eiropas-savieniba-ieviest-jaunu-valutu-guldenmarku-376069

Ekonomikas un monetārā savienība nozīmē:

vienotu valūtu – eiro –visās EMS valstīs jeb eiro zonā;

vienotu monetāro politiku visā eiro zonā, ko īsteno Eiropas Centrālā banka kopā ar eirozonas valstu centrālajām bankām. Tās galvenais mērķis ir cenu stabilitāte;

ekonomiskās un fiskālās politikas koordināciju starp dalībvalstīm.

http://ec.europa.eu/atoz_en.htm

http://www.eurozone.ie/

• 1999. gada 1. janvārī eirozonas dalībvalstis neatgriezeniski fiksēja nacionālo valūtu kursus pret eiro un paralēli nacionālajām valūtām bezskaidras naudas veidā sāka norēķinos lietot eiro.

• 2002. gada 1. janvārī 12 valstis ieviesa eiro banknotes un monētas, sākot galīgo pāreju uz eiro – pakāpeniski izņemot no apgrozības nacionālās naudas zīmes.

2002. gada 1. janvārī uz skaidras naudas norēķiniem eiro pārgāja:Austrija Beļģija Francija Grieķija Īrija Itālija Luksemburga Nīderlande Portugāle Somija Spānija Vācija 2007. gada 1. janvārīSlovēnija2008. gada 1. janvārīKipraMalta2009. gada 1. janvārīSlovākija2011. gada 1. janvārīIgaunija

http://www.radiorebelde.cu/english/commentaries/the-euro-zone-and-other-events-in-2012-20120104/

• http://www.ecb.europa.eu/euro/intro/html/map.lv.html

http://www.novinite.com/view_news.php?id=141931

• 1999. gada 1. janvārī eirozonas dalībvalstis neatgriezeniski fiksēja nacionālo valūtu kursus pret eiro un paralēli nacionālajām valūtām bezskaidras naudas veidā sāka norēķinos lietot eiro.

• 2002. gada 1. janvārī 12 valstis ieviesa eiro banknotes un monētas, sākot galīgo pāreju uz eiro – pakāpeniski izņemot no apgrozības nacionālās naudas zīmes.

http://cxssr.org/2013/03/latvias-euro-entreaty-reveals-euro-shortcomings/

• 2004. gada 1. maijā Latvijas iestājas Eiropas Savienībā.

• No 2005. gada 1. janvāra lats ir piesaistīts eiro .

Lidija Dārziņa, Latvijā būs eiro, http://www.lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=256768

• EMS iestāšanās kritēriji ir noteikti ES dalībvalstu 1992. gadā Māstrihtā noslēgtajā līgumā.

http://www.bank.lv/es-un-eiro/mastrihtas-kriteriju-izpilde

http://www.bank.lv/es-un-eiro/mastrihtas-kriteriju-izpilde; skatīts 2013. gada augustā

http://www.bank.lv/es-un-eiro/mastrihtas-kriteriju-izpilde

http://www.bank.lv/es-un-eiro/mastrihtas-kriteriju-izpilde

http://www.bank.lv/es-un-eiro/mastrihtas-kriteriju-izpilde

• Lata kurss fiksēts pret eiro kopš 2005. gada, dalība Valūtas kursa mehānismā II (VKM II) kopš 2005. gada maija.

http://en.rian.ru/business/20130131/179147758/Latvian-Parliament-Approves-Euro-Introduction-Bill.html

http://www.rte.ie/news/business/2013/0605/454705-latvia-euro-zone/

http://www.dailystar.com.lb/Business/International/2013/Mar-12/209786-resilient-latvia-ready-for-euro-but-reforms-needed.ashx#axzz2cQGB7enH

Cik eiro iegūs Pēteris, samainot 2014.gada 7.janvārī bankas filiālē240 latus?

http://www.dw.de/will-latvians-embrace-the-euro/a-16936586

http://www.lvportals.lv/skaidrojumi.php?id=255908

• 2013. gada 1. oktobris – 2014. gada 30. jūnijs: preču un pakalpojumu cenas tiek norādītas gan latos, gan eiro.

• Ja prece maksā 1 latu, kas pēc oficiālā kursa ir 1.4228… eiro, tad cena noapaļojama uz leju – uz 1.42.

• Ja prece maksā 3 latus, kas pēc oficiālā kursa ir 4.2686… eiro, tad cena noapaļojama uz augšu – uz 4.27 eiro.

• Naudas summas apaļo pēc ierastajiem matemātikas principiem.

• Naudas summas apaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata:

ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, tad centa vērtība nemainās;

ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad cents tiek apaļots par vienu vērtību uz augšu.

http://www.jaunas-euro-banknotes.eu/Jaunumi-un-notikumi/Plassazinas-lidzekliem/

• Divu nedēļu ilga (līdz 2014. gada 14. janvārim) divu valūtu – lata un eiro – vienlaicīga lietošana skaidrās naudas norēķinos.

• Divas nedēļas pēc eiro ieviešanas līdz 2014. gada 14. janvārim, ar latu banknotēm un monētām varēs maksāt arī par precēm un pakalpojumiem – atlikumu izdos eiro.

• http://eiro.lv/faili/struktura/5BC24B241815001377112238.pdf

http://www.eiro.lv/faili/struktura/D2A7CE782042001366887149.pdf

2014. gada 5. janvāris:Aija maksā ar 50 santīmu monētu par bulciņu, kuras cena ir 20 santīmu jeb ….. eiro centu (cena pārrēķināta pēc pārejas kursa).Aprēķini:1)bulciņas cenu eiro;2)cik lielu naudas atlikumu Aijai izdos pārdevēja?

http://katrudienuatrastprieku.blogspot.com/2012_01_01_archive.html

http://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/nekurse-autobuss-uz-nicu-jo-darba-neierodas-soferis-93064

• Vienlaicīgas apgrozības periodā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītajos pasažieru pārvadājumu transportlīdzekļos:

saņemot maksājumu latos, atlikumu drīkst izdot latos,

saņemot maksājumu eiro, atlikumu izdod eiro.

/finanses/bankas/aicina-naudu-nest-uz-banku-latu-maina-pret-eiro-varetu-but-smaga-53-tonnas-latu-banknosu-382029

• Latus banknotes un monētas pret eiro pēc pārejas kursa un bez maksas varēs apmainīt:

• bankās – 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas, tātad no 2014. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam

• 3 mēnešus pēc eiro ieviešanas – arī "Latvijas Pasta" 302 nodaļās (vietās, kur nav pieejami finanšu pakalpojumi un nav bankomātu)

• Pēc tam latus skaidrā naudā pret eiro bez termiņa ierobežojuma varēs mainīt Latvijas Bankā

https://twitter.com/LatvijasBanka

• Iedzīvotāji un uzņēmumi varēs apmainīt visu viņu rīcībā esošo skaidro naudu latos bez apjoma ierobežojumiem

http://www.treideri.lv/latvijas-banka-iestajoties-eirozona-lati-tiks-konverteti-uz-eiro-bez-maksas/

http://spoki.tvnet.lv/foto-izlases/Mana-1-santimu-kolekcija/179495

• Lai skaidrās naudas apmaiņa noritētu vienkāršāk, Latvijas Bankā no 1.oktobra līdz 30. decembrim bez ierobežojumiem un komisijas maksas būs iespēja samainīt latu monētas pret latu banknotēm.

• No 2014. gada 1. janvāra bez apjoma ierobežojumiem un maksas latu monētas varēs samainīt pret eiro.

• Lai pāreja no lata uz eiro noritētu vienkāršāk, ieteicams laikus padomāt par lata monētu krājumu samazināšanu.

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/115720/latvija-teres-teju-100-tukstosus-latu-lai-berniem-reklametu-eiro-ieviesanu

• Sākot ar 2014. gada 1. janvāri dodies uz banku, kur 6 mēnešus lati tiks mainīti pret eiro pēc pārejas kursa un bez maksas.

• Neierobežotu laiku latus pret eiro mainīs Latvijas Banka.

• Bezskaidrās naudas jeb tās naudas, kas glabājas banku kontos, nomaiņa klientiem būs visērtākā un visātrākā – bankas eiro ieviešanas brīdī automātiski un bez maksas pēc pārejas kursa samainīs kontos esošos latus pret eiro.

http://www.malibilgi.net/tahsilat-ve-odemelerini-banka-benzeri-finans-kurumlari-veya-posta-idarelerince-duzenlenen-belgelerle-tevsik-etme-zorunluluguna-uymayan-mukelleflere-iliskin-olarak-kesilecek-ozel-usulsuzluk-cezasi.html

http://www.biosecuritybank.com/

• Līgums paliek spēkā saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem nosacījumiem;

• lati tiek konvertēti pēc oficiālā kursa un procentos izteiktie vērtību mēri nemainās;

• ja kredītam ir noteikta mainīgā procentu likme, kas piesaistīta latu RIGIBOR indeksam, tad šis indekss tiks aizstāts ar tāda paša termiņa EURIBOR indeksu;

• indeksa nomaiņu veic nākamajā plānotajā mainīgās procentu likmes pārskatīšanas datumā, sākot ar eiro ieviešanas dienu.

(avots – "Swedbank" interneta vietne)

• Līgumu nepārtrauktības princips paredz, ka līgums paliek spēkā saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem nosacījumiem;

• visi spēkā esošie latu depozīti, krājkonti un to uzkrātie procenti tiks samainīti pret eiro pēc pārejas kursa;

• termiņdepozītam un Mērķa krājkontam noteiktā procentu likme saglabāsies un nemainīsies līdz līguma termiņa beigām;

• dinamiskajam depozītam līgumā minētie nosacījumi un procentu likmes saglabāsies līdz konkrētā depozīta noteiktā termiņa beigām;

• krājkontam un Pilngadības krājkontam likmes noteikšanas principi paliek esošie.

(avots – "Swedbank" interneta vietne)

http://melibeeglobal.com/2010/08/top-5-tips-for-using-credit-cards-for-study-abroad/

• Nekas nemainīsies, jo katra maksājumu karte turpinās darboties bez jebkādām izmaiņām līdz tās termiņa beigām, kas norādīts uz kartes.

• No 2014. gada 1. janvāra, izmantojot karti bankomātā, varēs saņemt tikai eiro.

• Norēķini par pirkumiem un pakalpojumiem ar maksājumu karti pēc eiro ieviešanas dienas būs ērtākais un ātrākais norēķinu veids.

• http://www.diena.lv/diena-tv/de-facto/jaungada-nakti-99-proc-latvijas-bankomatu-bus-gatavi-izsniegt-eiro-14019905

http://www.baltaisruncis.lv/blogs/cilveks-bankomats/

• Līdz 2013. gada 30. decembrim bankomāti izdos latus, bet, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, bankomāti izdos tikai eiro.

• Tas pats attiecas uz aparātiem, kuri apvieno naudas iemaksas un izmaksas funkcijas.

• 30. un 31.decembrī bankomāti pa daļām tiks uzpildīti ar eiro un slēgti līdz 31.decembra pusnaktij.

• Uzpildīšanas un slēgšanas grafiks tiks publicēts banku mājas lapās.

• Savukārt naudas iemaksas bankomāti turpinās pieņemt latus vēl līdz 14.01.2014

(avots – "Swedbank" interneta vietne)

• Pensionāri pēc 2014.gada 1. janvāra pensiju saņems eiro – pārrēķins no latiem uz eiro notiks, piemērojot pārejas kursu.

http://www.vectorimages.org/vector-images/vector-cartoon-called-old-couple.html

• Latvijā ieviešot eiro, naktī uz 2014. gada 1. janvāri visos spēkā esošajos mājokļa apdrošināšanas, auto apdrošināšanas, OCTA apdrošināšanas un cita veida apdrošināšanas līgumos latos norādītās summas tiks konvertētas pēc pārejas kursa.

• Klientiem nekādas papildu darbības nav jāveic!

http://jelgava.olx.lv/apdrosinasana-iid-25202396

http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/tirgotaji-uztraucas-novados-likvide-bankomatus.d?id=43466663

• Visērtāk pāriet uz eiro ir bezskaidras naudas lietotājiem – ja lati glabājas bankas kontā un norēķini tiek veikti ar maksājumu karti vai internetbankā.

• Visus izdevumus par naudas konvertāciju kontā sedz banka, un klientam tas ir bez maksas.

http://www.ogrenet.lv/galerija.php?p=5610&i=1

• Skaidro naudu latos savlaicīgi pirms 2014. gada 1. janvāra var ieskaitīt bankas kontā (uzzini savas bankas nosacījumus!), kur tie tiks ātri, ērti un vienkārši samainīti pret eiro pēc pārejas kursa bez komisijas maksas.

• Visērtāk naudu ieskaitīt savā bankas kontā ir naudas iemaksu bankomātos.

• "Godīgs eiro ieviesējs" ir Latvijas uzņēmēju iniciatīva ar mērķi veicināt godprātīgu un caurskatāmu pāreju uz eiro.

• Tai aicināts pievienoties ikviens Latvijā strādājošs uzņēmējs.

• Memorands pieņemts 2013. gada 12. jūlijā pēc oficiālā uzaicinājuma Latvijai iestāties eiro zonā.

• http://www.youtube.com/watch?v=QKTym6xj_z4https://www.dnb.lv/lv/par-mums/jaunumi/2013/dnb-

banka-pievienojas-iniciativai-godigs-eiro-ieviesejs

http://webs.schule.at/website/European_currencies/euro_en.htm

• Valūtas nosaukumu "euro" (eiro) izvēlējās 1995. gadā. Tas saistās ar vārda “Eiropa” pirmo zilbi.

• Eiro simbola € pamatā ir grieķu alfabēta burts epsilons (€) – kā atsauce uz Eiropas civilizācijas šūpuli, bet divas eiro simbolu šķērsojošās paralēlās līnijas apzīmē stabilitāti.

http://en.wikipedia.org/wiki/File:Euro_logo_plus_character.png

• Eiro banknošu zīmējumi visām valstīm, kas ieviesušas eiro, ir vienādi, savukārt katras valsts eiro monētu nacionālās puses ir dažādas (katra valsts pati izvēlas, kādus zīmējumus attēlot).

http://www.stampboards.com/viewtopic.php?t=16447

• Dažādu nominālu banknotes ir citā krāsā un tās atšķiras arī pēc lieluma (jo lielāks nomināls, jo lielāki banknotes izmēri).

• Eiro banknošu dažādais lielums un kontrastējošās krāsas, kā arī reljefa iespiedumi palīdz cilvēkiem, tostarp vājredzīgajiem, atpazīt to nominālu.

http://www.ecb.europa.eu/euro/pdf/material/A1_poster_secfeatures_lv.pdf?9c9ec48397e7818db8ec48a5da4fac70

• Mazākais nomināls ir 5 eiro un lielākais nomināls – 500 eiro.

• Banknošu nomināli ir: 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro.

http://www.ecb.europa.eu/euro/pdf/material/A1_poster_secfeatures_lv.pdf?9c9ec48397e7818db8ec48a5da4fac70

• Banknošu dizainā izmantotas dažādu Eiropas vēstures periodu arhitektūras stilu iezīmes.

• Aversā attēloti arhitektūras elementi – logi un durvis, kas simbolizē brīvību un atvērtību.

http://mindmillion.com/MONEY/euro-notes-euro-coins.htm

• Reversā ir attēloti dažādos vēstures periodos celti tilti.

• Uz banknotēm attēlota arī Eiropas karte un Eiropas karogs.

http://en.wikipedia.org/wiki/Euro_banknotes

• Eiro banknošu dizaina autors ir austriešu mākslinieks Roberts Kalina.

http://en.wikipedia.org/wiki/Robert_Kalina

• Eiro banknošu otrā sērija ir ar uzlabotiem pretviltošanas elementiem, kas palīdzēs padarīt banknotes vēl drošākas un saglabāt sabiedrības uzticēšanos valūtai.• http://www.jaunas-euro-banknotes.eu/

APTAUSTIET!

APSKATIET!

PAGROZIET!

• Visās eiro banknotēs iestrādāti dažādi pretviltošanas elementi, lai tās aizsargātu pret viltojumiem.

• Jebkuru abu sēriju eiro banknoti var viegli pārbaudīt, to vienkārši APTAUSTOT, APSKATOT un PAGROZOT.

• http://www.ecb.europa.eu/euro/html/security_features.lv.html

• Banknošu dizains visā eirozonā ir vienāds, savukārt monētu vienas puses (nacionālās puses) attēlus katra valsts izvēlas pati.

• Uz eiro un centu monētu kopīgās jeb Eiropas puses attēlotas Eiropas Savienības kartes atšķirīgos laika periodos.

• Monētu Eiropas puses dizaina autors ir Luks Luikss (Luc Luycx) no Beļģijas Karaliskās naudas kaltuves.http://www.numismativy.fr/dossier/photo_dossier/

e_maquette/commune/Sans%20titre%201.jpg

• 2 eiro• 1 eiro,• 50 centi• 20 centi• 10 centi• 5 centi• 2 centi• 1 centi

http://www.centralbanking.com/send-to-friend/article/1906888

• Uz 2 eiro un 1 eiro un 50, 20 un 10 centu monētām attēlota Eiropas Savienība pirms paplašināšanās 2004. gada 1. maijā vai (kopš 2007. gada 1. janvāra) Eiropas ģeogrāfiskā karte. Uz Itālijas (t.sk. Sanmarīno un Vatikāna), Austrijas un Portugāles monētām jaunākais dizains redzams tikai tad, ja tās datētas ar 2008. gadu (vai vēlāk).

• Uz 5, 2 un 1 centa monētām attēlota Eiropa kopā ar Āfriku un Āziju uz zemeslodes.

http://www.ecb.europa.eu/euro/coins/common/html/index.en.html

• Uz Vācijas 1 un 2 eiro monētas attēlots

tradicionālais Vācijas suverenitātes simbols – ērglis, ko aptver Eiropas zvaigznes;

10, 20 un 50 centu monētas: šo monētu dizainā izmantotais motīvs ir Brandenburgas vārti, kas simbolizē Vācijas sadalīšanu un tai sekojošo atkalapvienošanos;

1, 2 un 5 centu monētas: šo monētu motīvs ir ozola zars, kas līdzīgs tam, kurš bija attēlots uz agrākajām Vācijas feniņu monētām.

• Uz Īrijas monētām redzama ķeltu arfa – tradicionāls Īrijas simbols – papildināta ar emisijas gada skaitli un vārdu "Éire" – Īrijas nosaukumu īru valodā.

http://www.ecb.europa.eu/euro/coins/common/html/index.en.html

• Grieķija 2 eiro – attēlota aina no Spartas mozaīkas

(III gs.), kur redzams, kā Zevs vērša izskatā nolaupa Eiropu. Eiropa ir tēls grieķu mitoloģijā, no kura Eiropa ieguva savu nosaukumu;

1 eiro – attēlota pūce, kas pārņemta no senas Atēnu 4 drahmu monētas (V gs.pr.Kr.);

50 centi – attēlots Elefterioss Veneziloss (Eleftherios Venizelos, 1864–1936), viens no Grieķijas ievērojamākajiem politiķiem;

20 centi – attērlots Joanns Kapodistriass (Ioannis Capodistrias, 1776–1831), vadoša valsts un Eiropas politiķa un diplomāta, piemiņai, kurš pēc grieķu neatkarības kara (1821–1827) kļuva par pirmo Grieķijas valsts vadītāju (1830–1831.);

10 centi – attēlots Rigas Fereoss (Rigas Fereos (Velestinlis),1757–1798). Viņš bija Grieķijas apgaismības aizsācējs un vadošs tā laika darbinieks;

5 centi – attēlots moderns jūras tankkuģis, kas simbolizē Grieķijas jūrniecības novatorisko garu;

2 centi – attēlota korvete – šādus kuģus izmantoja grieķu neatkarības kara laikā (1821–1827);

1 cents – sarežģīta karakuģa – atēniešu trirēmas – attēls. Kopš Atēnu demokrātijas laikiem (V gs.pr.Kr.) trirēma 200 gadus bija lielākais karakuģis.

http://www.ecb.europa.eu/euro/coins/common/html/index.en.html

• Iemācies atpazīt eiro monētu nacionālos simbolus!

• Spēle prasa labas zināšanas, bet ļoti aizraujoša!

• http://www.naudasskola.lv/lv/content/speles#item674

Itālija, 2013.

Spānija, 2013. http://www.ecb.europa.eu/euro/coins/common/html/index.en.html

Katra eiro zonas valsts gadā var emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētām.

Beļģija, 2013.

• Eiro monētās ietverti mašīnlasāmi raksturlielumi ar augstu drošības pakāpi. Tās var izmantot tirdzniecības automātos visā eiro zonā neatkarīgi no tā, kurā valstī tās izdotas.

• 1 un 2 eiro monētās izmantota sarežģīta bimetāla un sakausējuma tehnoloģija.

• 10, 20 un 50 centu monētām izmantots unikāls metāla sakausējums (ziemeļu zelts), ko grūti izkausēt un ko izmanto vienīgi monētu izgatavošanai.

• Uzraksts uz 2 eiro monētas jostas, kā arī 10, 20 un 50 centu monētu unikālais metāla sastāvs aizsargā tās pret viltošanu. http://www.delfi.lv/news/comment/comment/janis-blums-

latvijas-banka-kas-jazina-par-eiro-monetam.d?id=43447885

Pagriežot monētas pa vertikālo asi, pušu virzieniem jāsakrīt.

• 1 un 2 eiro monētu galvenais drošības elements;

• monētas centrs ir viegli magnētisks;

• ārējais riņķis nav magnētisks.

• 2004. gadā visas tautas ideju konkursā žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumus (darba devīze – "Brīvība – Eiropas vērtība").

• 1 un 2 eiro monētu grafisko dizainu veidoja Guntars Sietiņš.

• Eiro centu grafisko dizainu veidoja Laimonis Šēnbergs.

• Latviešu jaunavas portrets profilā;

• sākotnēji attēlots 1929. gadā kaltās 5 latu sudraba monētas reversā.

http://www.bank.lv/es-un-eiro/2-eirohttp://en.numista.com/catalogue/photos/lettonie/g59.jpghttp://www.bank.lv/nauda/500-latu-saisinati-ls-500

• Latviešu jaunavas portrets profilā;

• sākotnēji attēlots 1929. gadā kaltās 5 latu sudraba monētas reversā.

http://www.bank.lv/es-un-eiro/1-eirohttp://en.numista.com/catalogue/photos/lettonie/g59.jpghttp://www.bank.lv/nauda/500-latu-saisinati-ls-500

• Latvijas Republikas lielais ģerbonis

http://www.bank.lv/es-un-eiro/50-centhttp://en.numista.com/catalogue/pieces6595.htmlhttp://www.bank.lv/nauda/lasisi

• Latvijas Republikas mazais ģerbonis;

• tas attēlots arī uz 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu monētām.

http://www.bank.lv/es-un-eiro/5-centihttp://www.latc.lv/lv/latvijas-monetas-1922-1939/2-santimi-1937/http://www.bank.lv/nauda/5-santimi-saisinati-5-s