Ilze Indrāne

Rakstniece

Ilze Indrāne, īstajā vārdā Undīna Jātniece, dzimusi 1927.gada 23.aprīlī Lazdonas pagasta “Ciskānos” kalpu ģimenē. Visu dzīvi nodzīvojusi Madonas pusē, šobrīd dzīvo Praulienas pagasta “Lejaszīlēs”.Bērnības gadus ģimene pavadījusi Vestienas pagasta ”Brantos”. Mācījusies pirmās un otrās pakāpes Vestienas pamatskolā (1935.-1941.).

„Ciskāni”- trīs paaudzes: rakstnieces māte Berta Jātniece, Ilze Indrāne un viņas meita Ieva.

Ilzes Indrānes tēvs Jānis Liepiņš ar mazmeitu Ievu

Ar tēvu Ilze Indrāne visu mūžu ir labi sapratusies, no viņa- revolucionārinoskaņota kalpa mantota mīlestība uz literatūru un vēsturi.

Vectēvs pavada ģimeni dienas gaitās

Rakstniece jaunībā „Lejaszīļu” kalnos

Pēc pastaigas pa „Lejaszīļu” pļavām

Režisors Rūdolfs Baltaisvilks,Ilzes Indrānes dzīvesbiedrs

Tēvs ar dēlu apgūst „Lejaszīļu” kalnus

Rūdolfs Baltaisvilks ar dēlu Juri

Ilze Indrāne ar ģimeni „Lejaszīlēs”

Ar mazbērniem

Pie vecās Vestienas skolas ar darbabiedreni

Rakstnieces bērnības baznīca Vestienā drupās

1946. gadā pie Mārcienasvecās skolas. Pirmais darba gads.

No 1941. līdz 1946.gadam Ilze Indrāne mācījusies Madonasģimnāzijā. Skolas laikā vadījusiun pierakstījusi literāro žurnālu “Avots”.1946.gadā uzaicināta strādāt par skolotāju Mārcienaspamatskolā ar apvienotajām1. – 4. bērnunama klasēm. Bērnu nama mītne - Mārcienas Patmalnieki - aprakstīta romānā ”Ūdensnesējs.

No 1948. – 1951.gadam rakstniece studējusi Rīgas Pedagoģiskajā Institūtā latviešu literatūras nodaļā.No 1948.gada strādājusi Kusas pamatskolā par direktori. Saņēmusi ”Skolotāja teicamnieka” nozīmi, bet atbrīvota no darba par nepakļaušanos valdošās iekārtas politiskajām prasībām (1956.gadā).

Kusā

Ar Kusas skolas audzēkņiem

Kusas skolotājiem 1949. gadā

No 1956. līdz 1967.gadam strādājusi Praulienas pamatskolā nepilnu darba slodzi,

vadījusi skolēnu dramatisko pulciņu.

Praulienas 1.pamatskolas 1976.gada 8.klases izlaidumā. (I. Indrāne 1.rindā pirmā no kreisās)

Rīgas pedagogi veterāni ciemos pie I. Indrānes 1983. gada 20. jūlijā

Satikšanās ar lasītājiem savā dzimtajā skolā- Madonas vidusskolā

Ilze Indrāne saviem lasītājiem sniedz autogrāfu

Bangās, kādā no ordeņu piešķiršanas brīžiem

Dabas ainas Ilzi jau bērnībā rosināja gan dzejas,

gan citu sacerējumu rakstīšanu. Savukārt, dramatiskie

pārdzīvojumi pēckara gados, saskarsme ar karā

izpostīto ģimeņu nelaimīgiem bērniem, viņu pievērsuši

cilvēka dvēseles izzināšanai.

Ilzes Indrānes darbi:Stāstu krājums — "Dzirkstis" (1959)

Lugas — "Tilts", "Sudraba avots", "Dzeguzīte gadus skaita", "Kam tu zviedzi, kumeliņi?"

Bērnu grāmatas — Tipsis, Topsis un Tedis", "Kur ir tāda egle?", "Pirmās klases pasakas", "Labā diena", "Meklēju zēnu ar zaļām acīm" ,

„Slotu karalis”Romāni — "Lazdu laipa" (1963),"Cepure ar kastaņiem (1966), "Ūdensnesējs" (1971), "Aisma" (1980), "Putnu stunda" (1995),

„Dievsunīsi” (2007)Garstāsts — "Anemone" (1974)

Kāpj bērzi debesīs Ilzei Indrānei

Kāpj bērzi debesīs, ar zaļām zaru trepēmPret visu vēju brīzēm slējušies.

Kāpj viesiem redzami,- tie nemāk dzīvot slepen,Kas zemē ir tik dziļi sējušies,

Ka tad, kad galotne skar padebeša malu,Uz dziļumiem sīksts sakņu vainags nirst.Zars auklē vālodzi, vij sakne kurmja alu.

Liels izaugt spēj vien tas, kas mazo neaizmirst.Kāpj bērzi debesīs, kaut cirvji nebeidz cirst

Un celmi atvases nekad vairs neizdzīs. Uz zemi sēklas krīt- kāpj bērzi debesīs.

/Jānis Gavars/

Rūdolfs Baltaisvilks, Ilze Indrāne un Jānis Sārts

Aiviekstes dzejnieks Jānis Gavars, Juris, Ilze Indrāne

Dzejnieks Pēteris Jurciņš spēlē rakstnieces dēlam Jurim

Lasītāju pulkā ar Adīnu Ķirškalni

1987. Gada 18. oktobrī Talsos pie Aleksandra Pelēča

Sveicēji no Rīgas Ilzes Indrānes 60 gadu jubilejā

Sveicēju pulkā arī Artis Kumsārs

Rakstnieci sveic Imants Ziedonis

Ilze Indrāne Praulienas svētkos2007. gada augustā

„Lejaszīļu” pagalmā ar dzejnieku Jāni Meldrāju

Atpūtas brīdī

Filmas „Liktenim spītējot” scenārija autors Antons Broks un romāna „Udensnesējs” autore Ilze Indrāne sveic aktrisi

Olgu Dreģi- filmas Jagnu- jubilejā Madonas muzejā 2008. gada 15. martā.

Rakstniece grāmatas„Dievsunīši”

atklāšanas svētkos2007.gada pavasarī

Rakstniece 2008. gada maijā Madonas bibliotēkā raksta vēlējumu Latvijai.-Turies, mana tauta, Jāņos, Pēteros, Annās, Ievās,

Kristīnēs, Ādamos un tā bezgalīgi,- ierakstot vēlējumu Vienotības jostā, mutiski piebilst rakstniece Ilze Indrāne. –

Turies Rožkalnos, Ievkalnos, Lejaszīlēs- ikvienā mājā un dzimtā.

Ilzes Indrānes apbalvojumi:

1963. gadā romāns "Lazdu laipa" saņēmis Valsts prēmiju. 1974. gadā Indrānei piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces nosaukums. Romāns “Zemesvēzi dzirdēt” (1984) saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju un Eduarda Veidenbauma prēmiju.

2012. gada aprīlī par nopelniem Latvijas Valsts labā ordeņu kapituls piešķīris mūsu novadniecei trešās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.

Par sava mūža augstāko apbalvojumu I. Indrāne uzskata sevis ievēlēšanu Sirdsapziņas Parlamentā, kur turpina darboties ar katru savu interviju, rakstiem laikrakstos un žurnālos

Rakstniece Ilze Indrāne, turpmāk arī Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, kopā ar

Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Madonas novadpētniecības

un mākslas muzejā2012. gada 15. jūnijā.

Prezentācijā izmantoti Ilzes Indrānes personīgā arhīva un Praulienas pagasta bibliotēkas materiāli