Patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršana

06.11.2015.

Rīgā

Būvniecības valsts kontroles birojs

2

Saturs

1. Ievads ....................................................................................................................................... 3

2. Administratīvās lietas par patvaļīgo būvniecību izskatīšana ............................................. 4

3. Administratīvā akta izdošana................................................................................................ 5

4. Administratīvā akta piespiedu izpilde un administratīvās lietas izbeigšana .................... 8

Pielikumi (dokumentu paraugi):

Pielikums Nr. 1 ............................................................................................................................. 12

Administratīvais akts par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu

Pielikums Nr. 2 ............................................................................................................................. 15

Brīdinājums par administratīvā akta piespiedu izpildi, piemērojot piespiedu naudu

Pielikums Nr. 3 ............................................................................................................................. 17 Izpildrīkojums

3

Šis materiāls ir metodiskais atbalsts pašvaldībām (būvvaldēm) administratīvo lietu par

patvaļīgo būvniecību izskatīšanā un Būvniecības likuma1 18. panta piektajā daļā paredzētā lēmuma

par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu pieņemšanā.

1. Ievads

Atbilstoši Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 1. punktam vietējā pašvaldība

nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu, savukārt atbilstoši 12. panta trešās daļas 1. punktam

būvvalde atbilstoši savai kompetencei kontrolē būvniecības procesu un tā atbilstību šā likuma un

citu būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām.

Būvniecība likuma 18. panta ceturtā daļa un Vispārīgo būvnoteikumu2 139.1. un

2. apakšpunkts noteic, ka būvdarbu kontrolē būvinspektors pārbauda: būvdarbu uzsākšanas

atbilstību normatīvo aktu prasībām – vai būvdarbu veikšanai ir saņemta būvatļauja un pirms to

uzsākšanas ir izpildīti būvatļaujas nosacījumi vai arī pirms būvdarbu veikšanas būvvaldē ir

akceptēta apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts un normatīvajos aktos noteiktajos

gadījumos pirms to uzsākšanas ir iesniegti un reģistrēti nepieciešamie dokumenti; būvdarbu

veikšanas atbilstību būvprojektam un normatīvo aktu prasībām – būvdarbi notiek, nepieļaujot

atkāpes no būvatļaujas, akceptētās apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta nosacījumiem,

kā arī ievērojot būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus.

Atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta otrajai daļai patvaļīga būvniecība ir būvdarbi,

kas: uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta

dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem; uzsākti vai tiek veikti

pirms būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo

nosacījumu izpildi (gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir

nepieciešami); neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām. Vienlaikus norādāms, ka

patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas

veidam, bet šajā gadījumā, t. i., kad netiek veikti būvdarbi (lietošanas veida izmaiņa bez pārbūves),

ir jālemj par Būvniecības likuma 21. panta ceturtās daļas 4. punktā noteiktā lēmuma pieņemšanu.

1 Stājies spēkā 2014. gada 1. oktobrī. 2 Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi”.

Patvaļīga būvniecība

Administratīvas lietas izskatīšana

Informācijas un viedokļa pieprasījums

Administratīvā akta izdošana

Administratīvā akta izpilde

Administratīvas lietas izbeigšana

4

2. Administratīvās lietas par patvaļīgo būvniecību izskatīšana Administratīvā procesa likuma 55. pants noteic, ka administratīvo lietu iestādē ierosina

uz iesnieguma, iestādes iniciatīvas vai augstākas iestādes rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma

pamata.

Ja tiek konstatētā patvaļīga būvniecība, tad atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta

piektajai daļai iestādei ir jālemj par tās radīto seku novēršanu. Pirms lēmuma pieņemšanas ir

jāizskata administratīvā lieta, t. i., jāiegūst nepieciešamā informācija lēmuma pieņemšanai, un

jāpieprasa viedoklis no administratīvā akta adresāta un personas, kuras tiesības vai tiesiskās

intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā.

Administratīvā procesa likuma 59. panta pirmā daļa noteic, ka pēc administratīvās lietas

ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai

pieņemtu attiecīgo lēmumu. Vienlaikus vēršama uzmanība, ja iestādei nepieciešamā informācija

ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati,

nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem (Administratīvā procesa likuma 59. panta

otrā daļa).

Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmā daļa noteic, ka, lemjot par tāda

administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde

noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Savukārt

minētā panta otrā daļa noteic izņēmumus – kad personas viedokļa un argumentu noskaidrošana

nav nepieciešama, proti: administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši

apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu; gadījums

ir objektīvi mazsvarīgs; no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav

iespējama vai nav adekvāta. Vienlaikus vēršama uzmanība, ja administratīvais akts ir izdots

rakstveidā un personas viedoklis un argumenti nav noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā

jānorāda iemesls (Administratīvā procesa likuma 62. panta trešā daļa).

Attiecībā uz Administratīvā procesa likuma 62. panta piemērošanu ir jāņem vērā turpmāk

norādītais.

Ir vēlams uzklausīt ne tikai par faktiem, bet arī par tiesību jautājumiem, t. i., tiesību normu

interpretāciju (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

2005. gada 7. jūnija spriedums Nr. 171).

Administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšana ir viens no svarīgākajiem procesuālā

taisnīguma nodrošināšanas līdzekļiem. Loģiskais pamatojums prasībai pēc uzklausīšanas ir

apstāklī, ka uzklausīšanas stadijā jau pirms lēmuma pieņemšanas ir iespējams noskaidrot visas

domstarpības un atrast pareizāko risinājumu. Minētais princips garantē iespēju būt uzklausītam

(Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 14.

maija spriedums Nr. SKA-59/2009).

Uzklausīšanas pienākums ir spēkā, gan lemjot par privātpersonai esošo tiesību liegšanu,

gan lemjot par privātpersonas prasījumu piešķirt tai tiesības. Uzklausīšanas pienākums pastāv

visos gadījumos, kad iestādei ir jāizdod administratīvais akts, izņemot vienīgi situācijas, kad tas

nebūtu adekvāti (piemēram, steidzamos gadījumos) vai lietderīgi. Privātpersonas uzklausīšana ir

gan daļa no labas pārvaldības principa izpausmes, gan arī faktu un tiesību apsvērumu iegūšanas

metodēm (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.

gada 30. oktobra spriedums Nr. SKA-5/2012).

5

Uzklausīšana pienākuma neizpildīšanas sekas ir administratīvā akta apstrīdamība. Tā

ietekmē administratīvā akta atcelšanu tikai tiktāl, ciktāl uzklausīšanas pienākuma neievērošana

varēja novest pie satura ziņā citāda administratīvā akta izdošanas (Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012. gada 13. janvāra spriedums Nr. 42/2012).

3. Administratīvā akta izdošana

Izvērtējot administratīvās lietas materiālus, iestāde, pamatojoties uz Būvniecības likuma

18. panta piekto daļu, izdod obligāto administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības radīto seku

novēršanu (skat. Pielikumu Nr. 1).

Būvniecības likuma 18. panta piektā daļa noteic, ja būvinspektors konstatē patvaļīgu

būvniecību, iestāde jāpieņem vienu no šādiem lēmumiem:

par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā

nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par

projektēšanas nosacījumu izpildi;

par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes,

bet gadījumos, kad patvaļīgas būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi – arī pēc tā

novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Attiecībā uz administratīvā akta saturu jāpievērš uzmanība trīs aspektiem.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajai daļai administratīvais akts

stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi adresātam. Saskaņā ar minētā panta otro daļu administratīvo

aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam, kura 8. panta trešā daļa noteic, ka

dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā

nodošanas pastā. Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo

aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā

administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, tad administratīvo aktu var

apstrīdēt viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Administratīvā procesa likuma 68. panta pirmā daļa noteic, ja piemērojamā tiesību norma

paredz administratīvā akta darbību ierobežojoša nosacījuma (piemēram, termiņa, priekšnoteikuma,

uzdevuma, atrunas) iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to norāda administratīvajā aktā. Līdz

ar to termiņš līdz kuram ir izpildāms izdotais administratīvais akts, t. i., ir jānovērš patvaļīgās

būvniecības radītās sekas, ir administratīvā akta nosacījums. Atbilstoši Administratīvā procesa

likuma 68. panta trešajai daļai nosacījumam jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un

jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķim.

Uzliekot par pienākumu adresātam atjaunot būves iepriekšējo stāvokli, ir jākonstatē, kāds

tas bija (piemēram, būvprojekts, kadastrālā uzmērīšanas lieta).

6

Administratīvā akta saturs

Administratīvais akts par patvaļīgas

būvniecības radīto seku novēršanu

Iepriekšējā stāvokļa

atjaunošana

Atļauja veikt

būvniecību pēc

būvniecību regulējošu

normatīvo aktu

prasību izpildes

Administratīvā procesa likuma 67. panta

otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa –

rakstveidā izdots administratīvais akts

satur:

1) iestādes nosaukums un adrese;

2) adresāts (fiziskajai personai - vārds,

uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas

palīdz identificēt personu; juridiskajai

personai - nosaukums, adrese, reģistrācijas

numurs);

3) ja administratīvā lieta ierosināta uz

iesnieguma pamata – iesniedzēja

prasījums;

4) administratīvā procesa dalībnieku

viedokļi un argumenti, ja tādi ir izteikti;

5) faktu konstatējums (tajā norāda

pierādījumus, uz kuriem pamatoti

secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata

pierādījumi noraidīti);

6) administratīvā akta pamatojums

(pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru

kabineta noteikumiem vai pašvaldību

saistošajiem noteikumiem, starptautisko

tiesību vai Eiropas Savienības normām, kā

arī vispārējiem tiesību principiem;

papildus var izmantot argumentus, kas

izteikti tiesas spriedumos un juridiskajā

literatūrā, kā arī citā speciālajā literatūrā),

it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus;

7) atsevišķs piemēroto tiesību normu

uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta

pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums

(noteikta rīcība vai noteiktas rīcības

aizliegums) vai tam piešķirtās,

apstiprinātās vai noraidītās tiesības;

9) norāde, kur un kādā termiņā šo

administratīvo aktu var apstrīdēt vai

pārsūdzēt.

Vispārīgo būvnoteikumu

148. punkts – norāda:

1) iepriekšējā stāvokļa

atjaunošanas

pamatojumu;

2) kādi pasākumi

veicami iepriekšējā

stāvokļa atjaunošanai

(atbilstošas

dokumentācijas izstrāde

un būves vai tās daļas

nojaukšana, atjaunošana,

pārbūve, būves vai telpu

grupas lietošanas veida

maiņa bez pārbūves,

teritorijas sakārtošana

utt.);

3) termiņu, līdz kuram

jāveic iepriekšējā

stāvokļa atjaunošana.

Vispārīgo

būvnoteikumu

149. punkts – norāda:

1) kādas konkrētas

būvniecību regulējošo

normatīvo aktu

prasības ir jāizpilda;

2) termiņu, līdz kuram

tās jāizpilda,

3) ja nepieciešams –

kāds kaitējums videi

jānovērš.

7

Attiecībā uz administratīvā akta par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu

izdošanu ir jāņem vērā turpmāk norādītais.

Likumdevējs nav pilnvarojis iestādi izdarīt lietderības apsvērumus, ja piemērojamā

tiesību norma noteic obligātā administratīvā akta (piemēram, Būvniecības likuma 18. panta piektās

daļas 1. punkta gadījumā) izdošanu (Administratīvā procesa likuma 65. un 66. pants). Šādā

gadījumā lietderības apsvērumus jau ir izdarījis pats likumdevējs, pieņemot attiecīga satura tiesību

normu. Tomēr arī gadījumos, kad iestādei jāpiemēro imperatīva tiesību norma, tai ir pienākums

izvērtēt lēmuma samērīgumu (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2010. gada 15. aprīļa spriedums Nr. SKA-86/2010 lietā Nr. A42547706).

Samērīguma princips prasa salīdzināt personas tiesību aizskārumu un sabiedrības

guvumu, turklāt ņemot vērā, ka būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu ierobežošanu var

attaisnot tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu (Administratīvā procesa likuma 13. pants), proti,

ierobežojumam, kas uzlikts adresātam, jābūt proporcionālam sabiedrības labumam, ko tā gūst no

konkrētā ierobežojuma.

Lai pārbaudītu, vai samērīguma princips ir ievērots, jānoskaidro, vai izraudzītie līdzekļi

piemēroti leģitīmā, sabiedrībai vajadzīgā mērķa sasniegšanai, vai nav saudzējošāku līdzekļu šī

mērķa sasniegšanai un vai administratīvā akta izdevēja rīcība ir atbilstoša jeb proporcionāla

(Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums. Autoru kolektīvs, zinātniskā

konsultante Gunta Višņakova. Rīga: VSIA „Latvijas Vēstnesis”, 2005, 151.lpp.).

Atkarībā no tā vai veiktie būvdarbi ir uzskatāmi vai nav uzskatāmi par materiāli

prettiesisku būvniecību, būves īpašnieks vēlās vai nevēlās saskaņot ar būvvaldi ārpus jau

saskaņotajai būvniecības dokumentācijai veiktos būvdarbus, citu iestāžu saskaņojuma saņemšanas

vai nesaņemšanas un citiem faktoriem, administratīvā akta par patvaļīgās būvniecības radīto seku

novēršanu nolemjošā daļa var atšķirties.

Izdodot administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu, kontrolē

arī tā izpildi. Administratīvais akts ir jāizpilda tā norādītajā termiņā, tomēr pēc administratīvā akta

adresāta pamatota un motivēta lūguma pirms termiņa beigām, labprātīgas izpildes termiņš var tikt

pagarināts, savukārt pēc administratīvā akta izpildes termiņa beigām – atjaunots. Apmierināt vai

noraidīt minēto lūgumu vērtē iestāde, ņemot vērā lūgumā izteikto pamatojumu un pievienotos

pierādījumus, kā arī citu tās rīcībā esošo informāciju.

8

4. Administratīvā akta piespiedu izpilde un administratīvās

lietas izbeigšana

Ja administratīvā akta adresāts iestādes noteiktajā termiņā nav veicis darbības, lai

novērstu patvaļīgo būvniecību, tad administratīvais akts izpildāms piespiedu kārtā (Administratīvā

procesa likuma 358. pants), kas savukārt neaptur ar administratīvo aktu uzliktā pienākuma izpildi.

Administratīvo aktu piespiedu kārtā izpilda izpildiestāde. Ja piekritīgā izpildiestāde nav noteikta,

tad tā iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu (Administratīvā procesa likuma 359. pants).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 360. panta pirmo daļu piespiedu kārtā var

izpildīt administratīvo aktu, kas stājies spēkā, kļuvis neapstrīdams vai kura darbība nav apturēta

vai ir atjaunota un kas līdz piespiedu izpildes sākumam nav izpildīts labprātīgi.

Administratīvais akts nav izpildāms, ja kopš tā spēkā stāšanās dienas pagājuši vairāk nekā

trīs gadi. Aprēķinot noilgumu, atskaita laiku, uz kuru administratīvā akta darbība bija apturēta, kā

arī laiku, kad administratīvā akta adresātam nav deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvieta ir ārpus

Latvijas, taču šādā gadījumā administratīvais akts nav izpildāms, ja kopš tā spēkā stāšanās pagājuši

vairāk nekā seši gadi.

Administratīvā procesa likuma 364. pants nosaka, ka administratīvā akta piespiedu

izpildes izmaksas sedz tā adresāts. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksu aprēķinu var

pārsūdzēt septiņu dienu laikā, sūdzību iesniedzot augstākajā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav

vai tā ir Ministru kabinets, – tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt

9

tiesā. Savukārt, ja adresāts labprātīgi nesamaksā piespiedu izpildes izmaksas, iestāde

(izpildiestāde) aprēķina izpildei izdod izpildrīkojumu (Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā

nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu izpildei).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 368. pantu administratīvo aktu, kas uzliek

adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību, izpilda

piespiedu kārtā ar aizvietotājizpildes, piespiedu naudas vai tiešā spēka palīdzību, pamatojoties uz

ārējo normatīvo aktu un ņemot vērā lietderības apsvērumus.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 361. pantam par administratīvā akta piespiedu

izpildi adresātu vispirms rakstveidā brīdina, norādot piemērojamo piespiedu izpildes līdzekli.

Brīdinājumu var norādīt (iekļaut) jau pašā administratīvajā aktā vai izdot kā atsevišķu dokumentu

(skat. Pielikumā Nr. 2). Rakstveida brīdinājumā ietver:

norādi, uz kuru administratīvo aktu tas attiecas;

uzaicinājumu adresātam izpildīt administratīvo aktu labprātīgi;

norādi par administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, ja to neizpilda labprātīgi;

norādi, ar kuru datumu var sākt piespiedu izpildi;

izpildiestādi;

norādi par piemērojamiem piespiedu izpildes līdzekļiem;

norādi, ka piespiedu izpildi veic uz adresāta rēķina;

brīdinājuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

Brīdinājumu var apstrīdēt septiņu dienu laikā augstākā iestādē, ja brīdinājumā nav

ietvertas Administratīvā procesa likuma 361. panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas vai arī

administratīvais akta jau ir izpildīts labprātīgi. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets,

brīdinājumu var pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt

tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.

Piespiedu izpildi veic atbilstoši brīdinājuma nosacījumiem. Ja iestāde vēlas mainīt

piespiedu izpildes nosacījumus, it sevišķi piemērojamos piespiedu izpildes līdzekļus, tā izdod

jaunu brīdinājumu.

Viens no administratīvā akta piespiedu izpildes veidiem ir piespiedu nauda.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 370.panta trešo daļu minimālā piespiedu nauda

ir 10 euro, bet maksimālā — 1425 euro. Nosakot piespiedu naudas summu, izpildiestāde ievēro

samērīguma principu, it sevišķi ņemot vērā adresāta mantisko stāvokli. Proti, pirms izpildrīkojuma

par piespiedu naudas piemērošanu izdošanas (skat. Pielikumu Nr. 3) iestāde izvērtē adresāta

mantisko stāvokli un ienākumus.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 367. pantam piespiedu naudu uzliek ar

izpildiestādes (būvvaldes) izpildrīkojumu, kurā ietver:

izpildiestādes nosaukumu, kas izdevusi izpildrīkojumu par piespiedu naudu;

adresāta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai –

nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

norādi, kurš administratīvais akts izpildāms;

norādi par brīdinājuma izteikšanu;

datumu, kad izpildāmais administratīvais akts stājies spēkā;

datumu, kad brīdinājums stājies spēkā;

datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams vai tā darbība atjaunota, vai

norādi uz tiesību normu, saskaņā ar kuru administratīvā akta izpilde pieļaujama, pirms tas

kļuvis neapstrīdams;

10

norādi, ka administratīvais akts līdz šim nav izpildīts labprātīgi;

piedzenamo summu un citus ar to saistītos izpildes nosacījumus, t. i., informācija par

adresāta mantisko stāvokli un ienākumiem (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūra, Ceļu satiksmes drošības direkcija, sociālais dienests,

Uzņēmumu datu bāze LURSOFT u. c.), piespiedu naudas apmērs, termiņš tā samaksai

(piemēram, divas nedēļas no spēkā stāšanās) un norāde, kur piespiedu nauda

iemaksājama;

izpildrīkojuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

Ja ar iepriekšējās piespiedu naudas summas apmēru netika panākts tās uzlikšanas mērķis,

piespiedu naudu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 370. panta otro daļu var uzlikt atkārtoti,

līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk

kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes (ņemot vērā arī apstrīdēšanas iespēju un noteikto termiņu

piespiedu naudas samaksai), ja adresāts šo septiņu dienu laikā joprojām nav izpildījis

administratīvo aktu.

Ja adresātam par administratīvā akta labprātīgu neizpildi tiek piemērota minimālā

piespiedu nauda vai tiek izdots atkārtots izpildrīkojums, tad atbilstoši Administratīvā procesa

likuma 62. panta otrās daļas 3. punktam pirms izdpildrīkojuma izdošanas var nepieprasīt atsevišķu

adresāta viedokli un argumentus par administratīvā akta neizpildes iemesliem, jo konkrētajā

gadījumā, iestājoties visiem administratīvā akta piespiedu izpildes priekšnoteikumiem

(Administratīvā procesa likuma 360. pants), adresāta viedokļa noskaidrošana var būt nelietderīga.

Izpildrīkojums stājas spēkā tāpat kā administratīvais akts – ar paziņošanas brīdi adresātam

(Administratīvā procesa likuma 70. pants un Paziņošanas likums). Izpildrīkojumu par piespiedu

naudu var apstrīdēt un pārsūdzēt, ja tajā nav ietvertas Administratīvā procesa likuma 370. panta

ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, administratīvais akts jau izpildīts labprātīgi vai piespiedu

naudas summa nav samērīga. Izpildrīkojumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē,

bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes

lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja tiesa

uzskata, ka piespiedu naudas summa nav samērīga, tā nosaka piespiedu naudas apmēru.

Ja piespiedu nauda netiek samaksāta labprātīgi, to atbilstoši Civilprocesa likuma

noteikumiem par naudas summu piedziņu nodod zvērinātam tiesu izpildītājam (nosūtot rakstveida

pieteikumu un izpildrīkojuma oriģinālu (Civilprocesa likuma 549. panta pirmā daļa)).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 451 “Noteikumi par

zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” zvērinātu tiesu izpildītāja pakalpojumi ir

jāapmaksā. Par izpildrīkojuma iesniegšanu un ar to izpildi saistītos izdevumus (amata atlīdzību)

iesniedzējs maksā valsts nodevu valsts pamatbudžetā atbilstoši zvērinātu tiesu izpildītāju amata

atlīdzības taksei (Tiesu izpildītāju likuma 78.-81. pants).

11

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta trešajai daļai, ja apstrīdamu

administratīvo aktu neapstrīd, tas ir spēkā, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar

faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Savukārt Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmās

daļas 4. punkts noteic, ka pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa

dalībnieku uzklausīšanas, iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod lēmumu par lietas

izbeigšanu faktu trūkuma vai nelietderīguma dēļ, ja lieta ierosināta pēc iestādes iniciatīvas, tai

skaitā uz citas privātpersonas sniegtas informācijas (sūdzības) pamata.

Administratīvās lietas par patvaļīgo būvniecību izbeigšanas pamats ir:

patvaļīgas būvniecības neesamība – atzinumā par būves pārbaudi norādītie fakti

neatbilst patvaļīgas būvniecības jēdzienam vai būvdarbi veikti pirms 1995.gada, t.i., pirms

Būvniecības likuma spēkā stāšanās;

patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršana – pirms administratīvā akta izdošanas vai

administratīvā akta izpilde (labprātīga vai piespiedu kārtā).

Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 147. punktam administratīvo aktu par patvaļīgas

būvniecības radīto seku novēršanu nepieņem, ja būve nojaukta patvaļīgi. Līdz ar to būves

nojaukšanas gadījumā netiek ierosināta administratīvā lieta par patvaļīgo būvniecību, bet tas

neizslēdz personas saukšanu pie atbildības atbilstoši Latvijas administratīvā pārkāpuma kodeksam.

Savukārt, ja administratīvā lieta par patvaļīgo būvniecību saistībā ar būves nojaukšanu ir ierosināta

– tā ir izbeidzama.

12

Pielikums Nr. 1

Iestādes veidlapa

nosaukums un adrese (gan pasta, gan elektroniskais e-pasts)

Vieta,

datums un reģistrācijas numurs

Adresāts

(fiziskajai personai – vārds, uzvārds un

deklarēta dzīvesvieta;

juridiskākajai personai – nosaukums,

reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

ja vien adresāts nav norādījis citu adresi

administratīvā akta saņemšanai,

piemēram, e-pastu)

Administratīvā akta nosaukums

(piemēram, Par patvaļīgās būvniecības radīto

seku novēršanu nekustamajā īpašumā/ēkā/

telpā/zemes gabalā adrese)

Iestādes vai struktūrvienības nosaukums, kam ir deleģētas tiesības Būvniecības likuma

18. panta piektajā daļā paredzēto administratīvo aktu izdošanā (turpmāk kopā – Iestāde) atbilstoši

Būvniecības likuma atbilstoši Būvniecības likuma 12. panta pirmajai daļai un trešās daļas

1. punktam ir pašvaldības iestāde vai struktūrvienība vai vairāku pašvaldību izveidota iestāde, kura

atbilstoši savai kompetencei kontrolē būvniecības procesu un tā atbilstību šā likuma un citu

būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Atbilstoši Būvniecība likuma 18. panta ceturtajai daļai un Ministru kabineta 2014. gada

19. augusta noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 139.1. un 2. apakšpunktam

būvinspektors būvdarbu kontroles ietvaros pārbauda: būvdarbu uzsākšanas atbilstību normatīvo

aktu prasībām – vai būvdarbu veikšanai ir saņemta būvatļauja un pirms to uzsākšanas ir izpildīti

būvatļaujas nosacījumi vai arī pirms būvdarbu veikšanas būvvaldē ir akceptēta apliecinājuma karte

vai paskaidrojuma raksts un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pirms to uzsākšanas ir

iesniegti un reģistrēti nepieciešamie dokumenti; būvdarbu veikšanas atbilstību būvprojektam un

normatīvo aktu prasībām – būvdarbi notiek, nepieļaujot atkāpes no būvatļaujas, akceptētās

apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta nosacījumiem, kā arī ievērojot būvniecību

reglamentējošos normatīvos aktus.

Iestādes būvinspektors datums apsekoja nekustāmo īpašumu/ēku/zemes gabalu adrese

(kadastra numurs vai apzīmējums; turpmāk – __________), par ko datums sagatavots atzinums par

būves pārbaudi Nr. ____ (turpmāk – Atzinums). Atzinums izsniegts adresātam datums.

Atzinumā konstatēts, ka ____________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

_______________________________________ (norādāms patvaļīgi veikto būvdarbu apraksts).

Atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta piektajai daļai, ja būvinspektors konstatē patvaļīgu

būvniecību, Iestāde izdot administratīvo aktu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā

objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms

13

atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi, t. i., neatkarīgi no apstākļiem,

kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta, bet pārējos gadījumos – par atļauju veikt būvniecību pēc

būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, un, ja patvaļīgas būvniecības rezultātā

nodarīts kaitējums videi, arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā.

Administratīvā procesa likuma 59. panta pirmā daļa noteic, ka pēc administratīvās lietas

ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai

izdotu attiecīgo administratīvo aktu.

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

(administratīvās lietas izskatīšanas ietvaros iegūtās informācijas (faktisko un tiesisko apstākļu)

apkopojums – kāda būvniecības dokumentācija un saskaņojumi ir nepieciešami atzinumā

konstatētajiem būvdarbiem, kā arī norāde, ja Iestāde ir pieņēmusi lēmumu par personu atzīšanu

par trešo personu šajā lietā (šajā gadījumā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 71. panta

pirmajai daļai administratīvais akts jānosūtā arī trešajai personai) un, ja Iestāde ir nosūtījusi

citām iestādēm informācijas pieprasījumus un saņemtās atbides).

Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmā daļa noteic, ka, lemjot par tāda

administratīvā akta izdošanu, kas varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde

noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 27. panta pirmajai daļai, par ši administratīvā akta

adresātu, t. i., privātpersona, attiecībā uz kuru izdots administratīvais akts, nosakāms _________

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

__________________ (norādāms adresāts (personai, kurai ir jāizpilda šajā administratīvajā aktā

norādīto pienākumu) un pamatojums kāpēc tieši šī persona nosakāma par adresātu).

Iestāde datums nosūtīja adresātam (trešajai personai) viedokļa pieprasījumu Nr. ______

ar lūgumu ____________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________.

Iestāde datums saņēma adresāta (trešās personas) viedokli (dokumenta reģistrācijas

numurs), kurā norādīts, ka _______________________________________________________

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________.

(šeit norādāms pamatojums, ja adresāta vai trešās personas viedoklis netika atsevišķi pieprasīts

atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62. panta otrajai un trešajai daļai)

Atbilstoši 63. panta pirmās daļas 1. punktam pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un

administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un

izdod obligāto administratīvo aktu. Savukārt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 4. panta

pirmās daļas 9. punktam un trešajai daļai administratīvajam aktam jāatbilst samērīguma

principam.

Izvērtējot administratīvās lietas materiālus un būvniecības jomu reglamentējošo normatīvo

aktu prasības, Iestāde secina, ka Atzinumā konstatētās patvaļīgās būvniecības radītas sekas

nekustamā īpašumā/ēkā/zemes gabalā var novērst _______________(norādāmi iespējamie veidi).

_________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

14

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

(norādāms izvērtējums par iepriekš norādītajiem faktiskajiem apstākļiem un norādītām prasībām

saistībā ar būvniecības dokumentācijas izstrādi un nepieciešamo saskaņojumu, kā arī adresāta

viedoklī norādīto argumentu pretargumentācija, t. i., pamatojums uzliktajam pienākumam, kas ir

samērīgākais konkrētajā gadījumā, un Iestādes secinājums par to, kāds ir adresātam uzliktais

pienākums, proti, kādas darbības adresātam ir jāveic, lai novērstu Atzinumā konstatētās

patvaļīgās būvniecības radītās sekas).

Administratīvā procesa likuma 68. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ja piemērojamā tiesību

norma neparedz ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to var ietvert,

ja pati var lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai tā saturu. Savukārt atbilstoši minētā

panta trešajai daļai nosacījumam jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un jāatbilst

administratīvā akta jēgai un mērķim.

Ievērojot iepriekš minēto un atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu

Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 148.9. apakšpunktā un 149. punktā noteikto, Iestāde nosaka,

ka Atzinumā konstatētās patvaļīgās būvniecības radītas sekas ir jānovērš līdz ______________

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

___________________________(norādāms termiņš un pamatojums, kāpēc tieši šāds termiņš). (Papildus Iestāde var norādīt arī citu nosacījumu, kādu adresātam ir jāievēro, izpildot uzlikto

pienākumu, norādot pamatojumu).

Pamatojoties uz iepriekš minēto un tiesību normu uzskaitījums (norādāmas tiesību normas,

kas piemērotas šī administratīvā akta izdošanai), Iestāde uzliek Adresātam par pienākumu

___________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

_________________________________ (norādāms, kas ir jāizdara un ar kādiem nosacījumiem).

Iestādes administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajai un otrajai daļai administratīvais akts

stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam, kura 8. panta trešā

daļa noteic, ka dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu

septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā (ja administratīvo aktu paziņo elektroniski, tad Paziņošanas

likuma 9. panta otrā daļa noteic, ka dokuments, kas sūtīts pa elektronisko pastu, uzskatāms par

paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas).

Iestādes administratīvo aktu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var

apstrīdēt augstākajā iestādē (iestādes nosaukums, pasta adrese un e-pasts) (ja augstākās

iestādes nav, tad apstrīdēt var Iestādē vai uzreiz pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā).

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmajai un otrajai daļai administratīvo aktu

var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē, bet, ja tādas nav, administratīvo aktu var apstrīdēt

tajā iestādē, kura izdevusi šo aktu, vai uzreiz pārsūdzēt tiesā. Ja administratīvo aktu apstrīd iestādē,

kura to izdevusi, uz apstrīdēšanas procesu attiecas noteikumi, kas šajā likumā paredzēti attiecībā

uz augstāku iestādi. Savukārt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmajai daļai

administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Amats (paraksts) V. Uzvārds

15

Pielikums Nr. 2

Iestādes veidlapa

nosaukums un adrese (gan pasta, gan elektroniskais e-pasts)

Vieta,

datums un reģistrācijas numurs

Adresāts

(fiziskajai personai – vārds, uzvārds un

deklarēta dzīvesvieta;

juridiskākajai personai – nosaukums,

reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

ja vien adresāts nav norādījis citu adresi

administratīvā akta saņemšanai,

piemēram, e-pastu)

BRĪDINĀJUMS

Par Iestādes nosaukums datums administratīvā akta Nr._____ piespiedu izpildi

Iestādes vai struktūrvienības nosaukums, kam ir deleģētas tiesības Būvniecības likuma

18. panta piektajā daļā paredzēto administratīvo aktu izdošanā (turpmāk kopā – Iestāde), datums

izdeva administratīvo aktu Nr. ________ (turpmāk – Administratīvais akts), ar kuru adresātam

uzlika par pienākumu ___________________________________________________________

_____________________________________________________________________________.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 358. panta pirmajai un otrajai daļai, ja adresāts

labprātīgu izpildi nav veicis, administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā Administratīvā

procesa likuma noteiktajā kārtībā, ja vien likums, uz kura pamata administratīvais akts izdots,

nenosaka citu kārtību.

Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību, izpilda

piespiedu kārtā ar aizvietotājizpildes, piespiedu naudas vai tiešā spēka palīdzību. Izpildiestāde,

pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu un ņemot vērā lietderības apsvērumus, var izvēlēties

piespiedu izpildes līdzekļus, maina tos, līdz sasniedz rezultātu. Administratīvā akta piespiedu

izpildes izmaksas uzliek adresātam (Administratīvā procesa likuma 364. panta pirmā daļa un

368. panta pirmā un otrā daļa).

Administratīvā procesa likuma 359. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka administratīvo

aktu piespiedu kārtā izpilda izpildiestāde – iestāde, kas administratīvo aktu izdevusi, savukārt

370. panta pirmā daļa noteic, ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu

darbību vai atturēties no noteiktas darbības, un viņš šo pienākumu nepilda, adresātam var uzlikt

piespiedu naudu.

Iestāde kā piespiedu izpildes līdzekli Administratīvā akta izpildei izvēlas piespiedu naudu.

_____________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________(norādāms pamatojums, kāpēc Iestāde

konkrētajā gadījumā ir izvēlējusies tieši šādu Administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekli).

16

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 370. panta otrajai daļai piespiedu naudu var uzlikt

atkārtoti, līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt

ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja adresāts šo septiņu dienu laikā nav izpildījis

vai pārtraucis attiecīgo darbību.

Administratīvā procesa likuma 370. panta trešā daļa noteic, ka minimālā piespiedu nauda ir

10 euro, bet maksimālā ir 1425 euro, un to nosaka, ievērojot samērīguma principu, it sevišķi

ņemot vērā adresāta mantisko stāvokli. Piespiedu naudas piedziņu veic tiesu izpildītājs

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 361. panta ceturtās daļas 2. punktam brīdinājumā

jāietver uzaicinājums administratīvā akta adresātam izpildīt to labprātīgi.

Iestāde aicina Adresātu labprātīgi izpildīt Administratīvo aktu, t. i., _______________

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

____________________________________________________(norādāms uzliktais pienākums).

Administratīvā procesa likuma 361. panta pirmā daļa noteic, ka par piespiedu izpildi

adresātu vispirms brīdina.

Iestāde brīdina Adresātu, ja Administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, Iestāde

veiks Administratīvā akta piespiedu izpildi Administratīvā procesa likuma noteiktajā

kārtībā, piemērojot Adresātam piespiedu naudu, ___________________ (norādāms datums, ar

kuru var uzsākt piespiedu izpildi, piemēram, no nākamās dienas, kad beidzies Administratīvā akta

labprātīgas izpildes termiņš; nosakot šo datumu ir jāievēro Administratīvā procesa likuma

362. pantā noteiktais).

Administratīvā procesa likuma 361. panta trešā daļā noteic, ka uz brīdinājumu attiecas šā

likuma 70. pantā minētie administratīvā akta spēkā stāšanās noteikumi, savukārt minētā panta

piektā daļa noteic, ka rakstveida brīdinājumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, ja

šajā brīdinājumā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas vai arī administratīvais

akts jau ir izpildīts labprātīgi, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, brīdinājumu

var pārsūdzēt tiesā.

Brīdinājums stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots Adresātam atbilstoši Paziņošanas

likumam, un to var apstrīdēt augstākajā iestādē septiņu dienu laikā no tā spēkā stāšanās

dienas. (ja augstākās iestādes nav, tad apstrīdēt var Iestādē vai uzreiz pārsūdzēt Administratīvajā

rajona tiesā)

Amats (paraksts) V. Uzvārds

17

Pielikums Nr. 3

Iestādes veidlapa

nosaukums un adrese (gan pasta, gan elektroniskais e-pasts)

Vieta,

datums un reģistrācijas numurs

Adresāts

(fiziskajai personai – vārds, uzvārds un

deklarēta dzīvesvieta vai citas ziņas,

kas palīdz identificēt personu;

juridiskākajai personai – nosaukums,

reģistrācijas numurs un juridiskā adrese)

IZPILDRĪKOJUMS

par iestādes nosaukums, datums, administratīvā akta Nr.___piespiedu izpildi

Iestādes vai struktūrvienības nosaukums, kam ir deleģētas tiesības Būvniecības likuma

18. panta piektajā daļā paredzēto administratīvo aktu izdošanā (turpmāk kopā – Iestāde),

pamatojoties uz iestādes būvinspektora datums atzinumu (-iem) Nr. __________ par būves

pārbaudi, izskatīja administratīvo lietu Nr. _____________ par patvaļīgo būvniecību nekustamajā

īpašumā (vēlams precizēt ēkā, tās daļā vai zemes gabalā) adrese (kadastra numurs vai apzīmējums

________) datums izdeva administratīvo aktu Nr. _____________ „Par patvaļīgās būvniecības

radīto seku novēršanu nekustamajā īpašumā adrese (kadastra Nr. vai apzīmējums)” (turpmāk –

Administratīvais akts), ar kuru adresāta vārds, uzvārds vai nosaukums (turpmāk – Adresāts)

uzlikts par pienākumu__________________________________________

_____________________________________________________________________________.

Iestādes datums brīdinājuma Nr._____ brīdināja Adresātu, ja Administratīvais akts netiks

izpildīts labprātīgi tā noteiktajā termiņā, Iestādes datums veiks Administratīvā akta piespiedu

izpildi (turpmāk – Brīdinājums) Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, piemērojot

Adresātam Administratīvā procesa likuma 370.pantā paredzēto piespiedu naudu. Brīdinājums

nosūtīts Adresātam ierakstītā pasta sūtījumā uz tā deklarēto dzīvesvietu/juridisko adresi.

Brīdinājums stājies spēkā datums.

Administratīvā procesa likuma 360.panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvo aktu

izpilda piespiedu kārtā, ja administratīvais akts ir stājies spēkā, kļuvis neapstrīdams vai

administratīvā akta darbība nav apturēta vai ir atjaunota, un līdz piespiedu izpildes sākumam

administratīvais akts nav izpildīts labprātīgi.

Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmā daļa nosaka, ja ārējā normatīvajā aktā vai

pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas

paziņots adresātam. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta otro daļu un Paziņošanas

likuma 8.panta trešo daļu dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par

paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. (Ja administratīvo aktu paziņo elektroniski, tad

jānorāda Paziņošanas likuma 9.panta otrā daļa, ka dokuments, kas sūtīts pa elektronisko pastu,

uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.)

18

Iestāde konstatē, ka Administratīvais akts datums nosūtīts Adresātam ierakstītā pasta

sūtījumā uz tā deklarēto dzīvesvietu/juridisko adresi. Attiecīgi Administratīvais akts stājās spēkā

datums.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmo daļu, administratīvo aktu var

apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā

aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Ja administratīvais akts šā likuma 79.pantā noteiktajā termiņā nav apstrīdēts, tas kļūst

neapstrīdams.

Iestāde konstatē, ka Adresāts nav apstrīdējis Administratīvo aktu, līdz ar to tas datums

kļuvis neapstrīdams un bija labprātīgi izpildāms līdz datums.

Administratīvā procesa likuma 358.panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvo aktu tā

adresāts izpilda labprātīgi. Ja adresāts labprātīgu izpildi nav veicis, administratīvo aktu var izpildīt

piespiedu kārtā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja vien likums, uz kura pamata

administratīvais akts izdots, nenosaka citu kārtību.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmo daļu iestāde, apsverot

administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību (65.pants), lemj: 1) par administratīvā akta

nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi; 2) par administratīvā akta piemērotību

attiecīgā mērķa sasniegšanai; 3) par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav

iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības

vai tiesiskās intereses; 4) par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību

aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku

ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Pārbaudot administratīvās lietas materiālus, Iestāde konstatē, ka ___________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

(norāma Iestādes rīcības esošo informāciju par Administratīvā akta izpildi, piemērām, ja ar

Administratīvo aktu uzlikts par pienākumu veikt būvdarbus, jānorāda būvinspektora atzinums, ar

kuru veikta atkārtota objekta apsekošana un konstatēts, ka Administratīvais akts nav izpildīts vai

izpildīts daļēji, bet ar to nav novērstas patvaļīgas būvniecības radītās sekas.)

Iestāde, pārbaudot administratīvās lietas materiālus, secina, ka Iestādei nav informācijas

par Adresāta darbībām (ja ir saņemta informācija, jānorāda, ka ar paveikto ir par maz), kas vērstas

uz Administratīvā akta izpildi. Līdz ar to secināms, ka Administratīvais akts tā noteiktajā termiņā

nav izpildīts un ir iestājušies Administratīvā procesa likuma 360.panta pirmajā daļā norādītie

priekšnosacījumi, lai Iestāde veiktu Administratīvā akta piespiedu izpildi, kas savukārt neaptur ar

Administratīvo aktu uzliktā pienākuma izpildi.

Piespiedu izpildi veic atbilstoši brīdinājuma nosacījumiem. Saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 368.panta pirmo un otro daļu administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu

izpildīt noteiktu darbību, izpilda piespiedu kārtā ar aizvietotājizpildes, piespiedu naudas vai tiešā

spēka palīdzību. Izpildiestāde, pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu un ņemot vērā lietderības

apsvērumus, var izvēlēties piespiedu izpildes līdzekļus, maina tos, līdz sasniedz rezultātu.

Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts (Administratīvā procesa likuma

364.panta pirmā daļa).

Administratīvā procesa likuma 370.panta pirmā daļa nosaka, ja administratīvais akts

uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības un, ja

viņš šo pienākumu nepilda, adresātam var uzlikt piespiedu naudu.

Brīdinājumā, kā piespiedu līdzeklis Administratīvā akta labprātīgas neizpildes gadījumā,

noteikta piespiedu nauda. Turklāt Iestāde konstatē, ka Brīdinājums nav apstrīdēts Administratīvā

procesa likumā noteiktajā kārtībā.

19

Ņemot vērā, ka ar šī izpildrīkojuma izdošanu netiek mainīti piespiedu izpildes nosacījumi,

kas norādīti Brīdinājumā, nav nepieciešams izdot jaunu brīdinājumu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 370.panta trešo daļu minimālā piespiedu nauda

ir 10 euro, bet maksimālā — 1425 euro. Nosakot piespiedu naudas summu, izpildiestāde ievēro

samērīguma principu, it sevišķi ņemot vērā adresāta mantisko stāvokli.

Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59. panta un 62.panta pirmo daļu,

lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kas varētu būt nelabvēlīgs adresātam, iestāde

noskaidro un izvērtē adresāta viedokli un argumentus šajā lietā.

______________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

(Jānorāda Adresāta viedoklis par Administratīvā akta neizpildes iemesliem un par viņa mantisko

stāvokli, kā arī citu institūciju, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras, Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai sociālā dienesta informācija

par adresāta mantisko stāvokli un ienākumiem. Ja iestāde piemēro minimālo vai atkārtotu

piespiedu naudu, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62.panta otrajai un trešajai daļai

jānorāda, kāpēc adresāta viedoklis un papildu informācija par viņa mantisko stāvokli pirms

piespiedu izpildes uzsākšanas nav nepieciešama.)

Ņemot vērā, ka Administratīvais akts nav izpildīts labprātīgi ne tā noteiktajā termiņā līdz

datums, ne līdz šī izpildrīkojuma izdošanas brīdim, turklāt Iestāde nekonstatē no Adresāta saņemtu

informāciju par Administratīvā akta izpildi (vai arī jānorāda, ka ar paveikto ir par maz), Iestādes

nosaukums ieskatā piespiedu naudas _______________ apmērs ir pietiekams, lai motivētu

Adresātu izpildīt Administratīvo aktu.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa

likuma________________________________________ (norādāmas attiecīgās tiesību normas),

Iestāde uzliek Adresātam (vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta) piespiedu

naudu EUR ___________ (skaitlis vārdiem euro un skaitlis vārdiem centi) apmērā par

Administratīvā akta labprātīgu neizpildi, piedziņu vēršot uz Adresāta naudas līdzekļiem un

kustamo vai nekustamo mantu.

Piespiedu naudas samaksa jāveic Iestādes (reģistrācijas Nr., adrese) bankas

nosaukums norēķinu kontā ________________ līdz datums.

Piespiedu naudas piedziņu veic zvērināts tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā

kārtībā.

Vienlaicīgi Iestāde aicina Adresātu izpildīt Administratīvo aktu, jo ar izpildrīkojumu

uzliktās piespiedu naudas samaksa neatbrīvo Adresātu no Administratīvā akta izpildes.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 370.panta otro daļu iestāde piespiedu naudu

var uzlikt atkārtoti, līdz Adresāts izpildīs Administratīvo aktu.

Izpildrīkojums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi adresātam, un to var apstrīdēt

augstākajā iestādē septiņu dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas (Administratīvā procesa

likuma 70.panta pirmā un otrā daļa, 76.panta pirmā daļa, 370.panta piektā un sestā daļa) (ja

augstākās iestādes nav, tad apstrīdēt var Iestādē vai uzreiz pārsūdzēt Administratīvajā rajona

tiesā).

Amats (paraksts) V. Uzvārds

20

Plāno – kontrolē – iedziļinies – rīkojies!

Būvniecības valsts kontroles birojs

Krišjāņa Valdemāra iela 157

Rīga, LV-1013

Tālrunis: +371 67013302

Fakss: +371 67013211

E-pasts: pasts@bvkb.gov.lv

www.bvkb.gov.lv