Nacionālās bankas sūtībaEkonomiskaisAizdodot vai aizņemoties, vai

izmantojot kā starpniekus finanšu pakalpojumiem citu valstu piederīgos, dodam iespēju uz mūsu rēķina pelnīt.

Kāpēc atteikties no iespējas pelnīt pašiem?

VienojošaisNekad mēs visi nebūsim

dziedātāji vai dejotāji, hokejisti vai futbolisti, zvejnieki vai linaudzētāji, bet mums visiem nepieciešami finanšu pakalpojumi. Finanšu pakalpojumos nopelnīto varam izmantot apvienojošu, nacionālu (ne tikai) pasākumu finansēšanai.

( Latvija 19./20. gs.mijā, Kvebeka un Pasaules Latviešu kredītsabiedrības šodien)

ES attieksme

1.Valsts banka

(VB) Neatbalstoša

Pakļaujama privatizācijai

2.Kooperatīvā banka

(KB)Veicinoša

Pastāv atbalsta programmas

mikrokreditēšanai un reģionālajai attīstībai.

LR valdības attieksme

VB.

Privatizāciju atbalstoša

Neveiksmīga pieredze, jo politiskā nomenklatūra

izmantoja savu interešu lobēšanai (amati valdē,

kredīti, granti).

Atbalsts uzņēmējdarbības un reģionu attīstībai bijis

kampaņveidīgs.

KB.

Neitrāla

Nenoraidoša

Attīstības bankas veidošana liecina – tiek

atzīts, ka reģionu attīstību esošā banku sistēma nenodrošina.

Kaimiņu pieredze

● VB. Igaunijā un Lietuvā nav.

● Neizjūt arī nepieciešamību.

● Polijā teritorijās, kur uzsāk darbību finanšu kooperatīvi, notiek valsts bankas funkciju pārņemšana.

● Lietuvā ir Centrālā krājaizdevu savienība

● (kredītūnija). Aizņem 2% no kredītu tirgus.

● Igaunija pirms diviem gadiem mainīja krājaizdevu sabiedrību likumu, lai varētu veidot kooperatīvo banku

● Polijā aizņem 16-18%

Atkarība no politiskās konjunktūras

VB.

• Tieša caur vadību, līdzdalības un atbalsta programmām.

KB. ● Netieša caur

likumdošanu un atbalsta programmām

● Pārstāv īpašnieku intereses, bet īpašnieki ir sabiedrība.

AtbildībaVB.● Lēmumus pieņem

ierēdņi un atbild ar atalgojumu un ieņemamo amatu.

● Nav iespējama darba rezultātu salīdzināšana, tāpēc vērtēšanai ir subjektīvs raksturs.

● KB.

● Lēmumus pieņem sabiedrības pārstāvji konkrētajos reģionos un nes līdzatbildību ar savu līdzdalību kā īpašnieki, kā finanšu pakalpojumu izmantotāji un kā iedzīvotāji, jo neveiksmes ietekmē finanšu pakalpojumu pieejamību.

Reģionu attīstība

VB.

●Pakļaujas banku diktētajiem konkurences noteikumiem. Ieinteresēta darboties pelnošos reģionos un samazina aktivitāti depresīvajās teritorijās

KB.

● Konkrēto teritoriju uzņēmēji, pašvaldības, iedzīvotāji un sabiedriskās organizācijas ieinteresētas filiāļu darbībā savās teritorijās. Ierobežotā teritorija liek attīstību virzīt arī uz mazākām apdzīvotām vietām.

Nacionālās intereses

VB.● Rīcība atkarīga no

valdības politikas

KB.● Īpašnieki ieinteresēti

savu un piesaistīto līdzekļu ieguldīšanā savas bankas (savas teritorijas) attīstībā. Vieno dažādu organizāciju un interešu pārstāvjus kopīga mērķa sasniegšanai

Ko darīt?

Jāveic izmaiņas “Krājaizdevu sabiedrību likumā”:

1. Jāatļauj veidot kopīgu komercsabiedrību

2. Par prioritāru jānosaka teritoriālais princips

3. Jāatļauj KKS par biedriem kļūt juridiskajām personām

4. Lai mazinātu riskus, no valsts puses jāstimulē līdzdalība kopīgajā komercsabiedrībā

5. HZB daļu jāļauj izpirkt (aizdodot) sabiedrībai (KKS, kooperatīvi, NVO, pašvaldības)

6. ATTĪSTĪBAS BANKAS atbalsta programmā jāiekļauj atbalsts finanšu kooperācijai

Kooperatīvās bankas pamatprincipi

KB katram īpašniekam tikai viena balss, īpašnieki ir teritoriālās filiāles (krājaizdevu sabiedrības KKS). 10% no KKS kapitāla ir KB kapitāls.

Tiek veidoti kopīgi drošības, garantijas, apdrošināšanas, atbalsta fondi.

Katrā KKS īpašniekam tikai viena balss kā fiziskai personai. Par biedriem var kļūt arī juridiskās personas un saņemt visus pakalpojumus.

Nacionālā banka

● Par nacionālu banku (uzņēmumu) uzskatu to, kur lēmumu par īpašnieku maiņu nevar pieņemt šaurs personu (ierēdņu) loks.

● Bez nacionālās bankas mēs nekad nebūsim noteicēji pār sava darba rezultātu, jo finanšu kapitāls veiks pārdali atbilstoši savām prioritātēm.

● Pat uzņēmējam, kuram nav nekādu kredītsaistību vai noguldījumu, draud iespēja, ka finanšu kapitāls piespiedīs pārmaksāt vai ņemt kredītus, “uzpūšot” cenas īpašumiem, izejmateriāliem vai darbaspēkam.