Mārtiņš Kazāks, padomes loceklis - mk.gov.lv...2019/01/30 · Latvijas izaugsme bijusi viena no...
27
Aktualitātes ekonomikā un darba tirgus Mārtiņš Kazāks, padomes loceklis 30.01.2019.
Transcript of Mārtiņš Kazāks, padomes loceklis - mk.gov.lv...2019/01/30 · Latvijas izaugsme bijusi viena no...
Aktualitātes ekonomikā un darba tirgus
Mārtiņš Kazāks, padomes loceklis
30.01.2019.
Neskatoties uz noturīgu ekonomikas izaugsmi, inflācija eiro zonā ilgstoši atrodas zem Eirosistēmas mērķa
Eiro zonas reālā IKP izmaiņas (%)
Avots: Eurostat, ECB
Eiro zonas inflācija (%)
2
Zemas procentu likmes ir atbalstījušas ekonomikasatveseļošanos pēc finanšu krīzes
Centrālo banku bāzes likmes (%)
Avots: Bloomberg
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
200
0
200
1
200
2
200
3
200
4
200
5
20
06
200
7
200
8
200
9
201
0
201
1
201
2
201
3
201
4
201
5
201
6
201
7
201
8
201
9
ECB ASV FRS Anglijas Banka Japānas Banka3
Pēc strauja kāpuma 2017.-2018. gadā, eiro zonā redzamas izaugsmes tempu sabremzēšanās pazīmes
Avots: Eurostat, Markit Economics, DG-ECFIN
Reālā IKP ceturkšņa izmaiņas un ekonomiskā sentimenta indeksi eiro zonā
4
IKP
eko
no
mis
kā
se
ntim
en
ta in
de
ksi
5
Latvijas izaugsme bijusi viena no straujākajām reģionā, tomēr tuvāko kaimiņu ienākumu līmenis ir augstāks
Reālā IKP indekss, 1995=100(iekavās IKP uz iedz. 2017. gadā, PPS, % no ES vidējā)
Avots: Eurostat
6
Latvijas ekonomikā ir labie laiki, t.i., izaugsme ir straujaun noskaņojums ir labvēlīgs…
Reālā IKP gada pieauguma temps
(neizlīdzināts, %)
0
20
40
60
80
100
120
140
160
200
7
200
8
200
9
201
0
201
1
201
2
201
3
201
4
201
5
201
6
201
7
201
8
Sektoru noskaņojuma rādītāji Latvijā(ilgtermiņa vidējais = 100)
Rūpniecība Pakalpojumi
Patērētāji Tirdzniecība
Būvniecība Kopējais noskaņojums
Valsts budžetam svarīgs ir
nominālais IKP, t.i., reālajam
pieaugumam jāpieskaita
inflācija
Avots: CSP; Eiropas Komisija, * Latvijas Bankas novērtējums
7
Pievienotās vērtības pārmaiņas pa nozarēm (g/g, %)
… izaugsme ir plaša…
Avots: CSP
8
… izaugsme nav uz parāda; pēc iepriekšējo divu gadu ļoti straujā kāpuma tā kļūs lēnāka
Reālā IKP gada izaugsme (%)Tekošā konta bilance (% no IKP)
*2018. gada 9 mēnešu dati
Negatīva tekošā konta bilance nozīmē,
ka tērējam vairāk nekā nopelnam
Avots: CSP, Latvijas Bankas novērtējums un prognozes, 2018.gada
decembrisAvots: Latvijas Banka
9
Darba tirgus turpinās uzsilt kamēr ekonomika augs, to atdzesēs tikai ekonomikas sabremzēšanās
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini
Bezdarba līmenis
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
2018.g. 3.cet.: 920.1 tūkst. nodarbināto
un 68.8 tūkst. darba meklētāju
10
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
200
4
200
5
200
6
200
7
200
8
200
9
20
10
201
1
201
2
201
3
201
4
201
5
201
6
201
7
201
8 6
M
Spriedze Latvijas darba tirgū aug – līdzīgi kā citās valstīs
Bezdarba līmenis(% no ekon. aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: Eurostat, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Komisija (EK), Latvijas Bankas aprēķini
0
10
20
30
40
200
4
200
5
200
6
200
7
200
8
200
9
201
0
201
1
201
2
201
3
20
14
201
5
201
6
201
7
201
8
* izmantojot rūpniecības, būvniecības un pakalpojumu pievienotās
vērtības svarus
Bezdarba prognozes
Uzņēmumu īpatsvars, kas darbinieku trūkumu min kā galveno šķērsli izaugsmei*
(sezonāli izl.; %)
0
2
4
6
8
2018* 2019*
eiro zona
Igaunija
Latvija
Lietuva
11
62.9
59.7
50
55
60
65
200
0
200
2
200
4
200
6
200
8
201
0
201
2
201
4
20
16
Latvija Vidēji ES 28
Vidējie darba tirgus rādītāji izskatās labi. Tomēr dažās iedzīvotāju grupās joprojām ir nepietiekama nodarbinātība. Tā ir iespēja
palielināt darbaspēka pieejamību un īstenot iekļaujošu izaugsmi
Nodarbinātības līmenis(%; 15-74 gadi)
Nodarbinātības līmenis(%; 2017; 15-74 gadi)
Avots: Eurostat
62.9Vidēji ES: 59.7
40
45
50
55
60
65
70
Igau
nija
Zvie
drija
Vācija
Nīd
erlande
Lie
lbri
tān
ijaD
ān
ijaA
ustr
ijaČ
eh
ijaLie
tuva
Latv
ijaĪr
ijaS
lovē
nija
Som
ijaP
ort
ugāle
Luksem
burg
aU
ng
āri
jaK
ipra
Slo
vā
kija
Polij
aM
alta
Bulg
ārija
Rum
ānija
Fra
ncija
Beļģ
ijaS
pā
nija
Horv
ātija
Itālij
aG
rieķija
12
0
5
10
15
20
25
30
35
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
+ nepilnu laiku nodarbinātie,kas nevarēja atrast pilnalaika darbu
+ gatavi strādāt, betnemeklē darbu (vai otrādāk)
+ zaudējuši cerības atrastdarbu
darba meklētāji
reģistrētais bezdarbs
Darbaspēka resurss vēl nav izsmelts. Bet kā tam piekļūt?
Bezdarba rādītāji (% no ekon. aktīvajiem iedzīvotājiem; 15-74 gadi)
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini
6.37.08.5
12.514.2
13
0
5
10
15
20
Kopā
Augstā
kā izglītība
Pro
fesio
nā
lā u
naro
diz
glītība
Vis
pā
rējā
vid
ējā
izglītība
Pam
atizglītība
Jāpievēršas prasmju neatbilstībai…
Bezdarba līmenis(% no ekon. aktīvajiem
iedzīvotājiem; 2017)
Līdzdalības līmenis(% no darbspējas vecuma
iedzīvotājiem; 2017)
0
20
40
60
80
Ko
pā
Augstā
kā izglītība
Pro
fesio
nā
lā u
na
rod
izg
lītī
ba
Vis
pā
rējā
vid
ējā
izglītība
Pam
atizglītība
0
20
40
60
80
Kopā
Augstā
kā izglītība
Pro
fesio
nā
lā u
naro
diz
glītība
Vis
pā
rējā
vid
ējā
izglītība
Pam
atizglītība
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini
Nodarbinātības līmenis(% no darbspējas vecuma
iedzīvotājiem; 2017)
14
… reģionālajām atšķirībām…
60
65
70
Kopā
Rīg
as r
eģio
ns
Vid
ze
me
Ze
mgale
Kurz
em
e
Latg
ale
~ Vācija, Zviedrija
50
55
60
65
70
Kopā
Rīg
as r
eģio
ns
Vid
ze
me
Ze
mgale
Kurz
em
e
Latg
ale
0
5
10
15
Kopā
Rīg
as r
eģio
ns
Kurz
em
e
Ze
mgale
Vid
ze
me
Latg
ale
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini
~ Spānija
Bezdarba līmenis(% no ekon. aktīvajiem
iedzīvotājiem; 2017)
Līdzdalības līmenis(% no darbspējas vecuma
iedzīvotājiem; 2017)
Nodarbinātības līmenis(% no darbspējas vecuma
iedzīvotājiem; 2017)
15
0
5
10
15
20
25
30
35
Kop
ā
Rīg
a
Ze
mg
ale
Latg
ale
Vid
ze
me
Pie
rīga
Kurz
em
e
…ņemot vērā efektu savstarpējo mijiedarbību…
Bezdarba līmenis: augstākā izglītība(% no ekon. aktīvajiem iedzīvotājiem; 2017)
Bezdarba līmenis: pamatizglītība(% no ekon. aktīvajiem iedzīvotājiem; 2017)
0
5
10
15
20
25
30
35
Kopā
Pie
rīga
Rīg
a
Kurz
em
e
Vid
ze
me
Ze
mgale
Latg
ale
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini
16
0
5
10
15
20
25
Rīgas reģions VidzemeZemgaleKurzeme
Latgale
latvieši citas tautības
… un to, ka dažas sabiedrības grupas nodarbinātas mazāk (tas neatspoguļo izglītības un reģionālo atšķirību efektu)
Bezdarba līmenis(% no ekon. aktīvajiem iedzīvotājiem; 2017)
Nodarbinātības līmenis(% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem)
45
50
55
60
65
70
200
7
200
8
200
9
201
0
201
1
201
2
201
3
201
4
201
5
201
6
201
7
latvieši citas tautības
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini
17
Vidēji ES
2.53.03.54.04.55.05.56.06.5
Som
ijaN
īderlande
Beļģ
ijaIg
au
nija
Slo
vē
nija
Dān
ijaV
ācija
Īrija
Malta
Fra
ncija
Rum
ānija
Port
ugāle
Itālij
aLie
lbritā
nija
Austr
ijaLuksem
burg
aLie
tuva
Zvie
drija
Čeh
ijaP
olij
aG
rieķija
Horv
ātija
La
tvija
Kip
raS
pān
ijaU
ng
ārija
Bulg
ārija
Slo
vā
kija
Izglītības kvalitātes paaugstināšana varētu būt viens no rīkiem, kā pazemināt NAIRU
Austrija
Beļģija
Bulgārija
Horvātija
Kipra
Čehija
Dānija
Igaunija
Somija
Francija
Vācija
Grieķija
Ungārija
Īrija
Itālija
Latvija Lietuva
Luksemburga
Malta
Nīderlande
Polija
Portugāle
Rumānija
Slovākija
Slovēnija
Spānija
Zviedrija
Lielbritānija
R² = 0.19
4
6
8
10
12
14
16
18
3 4 5 6
NA
IRU
(%
no e
kon.
akt.
ie
dzīv
otā
jiem
,2
00
8-2
017)
Matemātikas un zinātnes izgl. kvalitāte 2008-2017
Kā vērtējat matemātikas un zinātnes izglītības kvalitāti savā valstī?
Matemātikas un zinātnes izglītības kvalitāte un NAIRU
Avots: Globālā konkurētspējas indeksa datubāze, EK dati, Latvijas Bankas aprēķini
1 = ļoti slikti, starp sliktākajām pasaulē
7 = izcili, starp labākajām pasaulē
18
0
5
10
15
20
25
30
Zvie
drija
Malta
Īrija
Kip
raItālij
aLie
lbritā
nija
Vācija
Spān
ijaD
ān
ijaB
eļģ
ijaN
īderlande
Fra
ncija
Bulg
ārija
Luksem
burg
aG
rieķija
Som
ijaČ
eh
ijaP
olij
aP
ort
ugāle
Slo
vē
nija
Austr
ijaU
ng
ārija
Rum
ānija
Lie
tuva
Horv
ātija
Iga
un
ijaS
lovā
kija
Latv
ija
Pensijas vecuma paaugstināšana nav pietiekama, lai nodrošinātu ar darbaspēku vecuma grupā 55+; jāuzlabo
veselības aprūpes sistēmas efektivitāte
Paredzamais veselīga mūža ilgums 50 gadus veciem vīriešiem (gadi)
Veselības stāvokļa pašnovērtējums(indekss; 55-64 gadi)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Īrija
Zvie
drija
Grieķija
Kip
raN
īderlande
Som
ijaLie
lbritā
nija
Beļģ
ijaM
alta
Dān
ijaA
ustr
ijaItālij
aS
pā
nija
Fra
ncija
Luksem
burg
aR
um
ānija
Vācija
Slo
vē
nija
Bulg
ārija
Čeh
ijaS
lovā
kija
Polij
aU
ng
ārija
Ho
rvā
tija
Igau
nija
Port
ugāle
Latv
ijaLie
tuva
Avots: Eurostat dati, Latvijas Bankas aprēķini
+200 ļoti labs
+100 labs
0 vidējs
-100 slikts
-200 ļoti slikts
19
Aktīvā darba tirgus politika Latvijā: mazi izdevumi, neskaidra efektivitāte. Šauri mērķētas programmas:
labs rezultāts, bet mazs dalībnieku skaits
Aktīvās darba tirgus politikas izdevumi(% no IKP; 2016)
6 mēnešu laikā pēc piedalīšanās programmā atrada pastāvīgu darbu
(%; progr., kas beidzās 2016. gada jan.–2017. gada sept.)
Avots: Eurostat un Nodarbinātības valsts aģentūra
93
89
82
42
37
32
10
0 20 40 60 80 100
Prakse uzņēmumā
Atbalsts uzņēmējdarbībassākšanai
Atbalsts noteiktām personugrupām
Profesionāla apmācība
Neformālā izglītība
Konkurētspējas palielināšana
Pagaidu sabiedriskie darbi
0.0
0.5
1.0
1.5
Dān
ijaZ
vie
drija
Un
gāri
jaS
om
ijaF
rancija
Lu
kse
mb
urg
aA
ustr
ijaB
eļģ
ijaN
īderlande
Spān
ijaP
ort
ug
āle
Itālij
aĪr
ijaP
olij
aH
orv
ātija
Vācija
Čeh
ijaLie
tuva
Slo
vā
kija
Igau
nija
Grieķija
Slo
vē
nija
La
tvija
Malta
Bulg
ārija
Kip
raR
um
ānija
20
4.43.7
4.6
6.86.8
5.0
7.9 8.5
6.5
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
20
11
201
2
201
3
201
4
201
5
201
6
201
7
20
18
P
201
9 P
Minimālās algas
palielināšanas
ietekme
Neliels algu pieauguma paātrinājums atspoguļo spriedzes palielināšanos darba tirgū un strauju
minimālās algas pieaugumu
Vidējās algas pieaugums(%; g/g; bruto)
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini
Uzņēmumu īpatsvars, kas darbinieku trūkumu min kā svarīgu šķērsli izaugsmei (sezonāli izl.; %)
0
10
20
30
40
50
60
200
4
200
5
200
6
200
7
200
8
200
9
201
0
201
1
201
2
201
3
201
4
201
5
201
6
201
7
201
8
Rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi
21
Algas aug straujāk nekā produktivitāte, galvenokārt netirgojamajā sektorā
Produktivitāte un reālais atalgojums ražošanāun lauksaimniecībā
(indekss; 2005. gada 1. cet. = 100)
Produktivitāte un reālais atalgojums tautsaimniecībā, izņemot ražošanu un
lauksaimniecību (indekss; 2005. gada 1. cet. = 100)
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini
60
100
140
180
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
20
17
20
18
Produktivitāte Reālais atalgojums
60
100
140
180
220
200
0
200
1
200
2
20
03
200
4
200
5
200
6
200
7
20
08
200
9
201
0
201
1
201
2
20
13
201
4
201
5
201
6
201
7
20
18
Produktivitāte Reālais atalgojums
22
Darbaspēka ienākumu daļa tuvu ES vidējam līmenim
Darbaspēka ienākumu daļa Latvijā(sez. izlīdz.; %)
Darbaspēka ienākumu daļa(2017; %; (atalgojums darba ņēmējiem/ kopējā pievienotā
vērtība) / darba ņēmēju daļa kopējā nodarbinātībā)
Avots: Eurostat dati, Latvijas Bankas aprēķini
45
50
55
60
65
200
0
200
1
200
2
200
3
200
4
200
5
200
6
200
7
200
8
200
9
201
0
201
1
201
2
20
13
201
4
201
5
201
6
201
7
201
8
62
5550
30
40
50
60
70
Slo
vē
nija
Bulg
ārija
Beļģ
ijaLie
lbritā
nija
Fra
ncija
Nīd
erla
nd
eD
ān
ijaIg
au
nija
Vācija
Horv
ātija
ES
28
Latv
ijaS
om
ijaA
ustr
ijaP
ort
ugāle
Spān
ijaLuksem
burg
aItālij
aG
rie
ķija
Kip
raU
ng
ārija
Lie
tuva
Zvie
drija
Latv
ija-2
014
Polij
aČ
eh
ijaR
um
ānija
Malta
Slo
vā
kija
Latv
ija-2
011
Īrija
Fiskālā disciplīna ir ļoti svarīga: zems valdības parāds irapdrošināšanas polise krīzes brīdim
Avots: Eurostat, *Vispārējās valdības budžeta plāns 201923
Valdības parāds (līknes, kreisā ass) un budžeta bilance (stabiņi, labā ass)
(% no IKP)Latvijā nodokļos iekasē
aptuveni 30% no IKP, t.i.
►pašlaik 1% IKP atbilst
aptuveni EUR 300milj.
jeb aptuveni EUR
100milj. budžeta
ieņēmumos
24
Galvenie riski ekonomikā 2019-2020
Pasaules ekonomika joprojām aug un Latvijas ekonomika ir kļuvusi krietni
spēcīgāka un robustāka, bet…
► Pasaulē biznesa cikls jau diezgan nobriedis – izaugsme kļūs lēnāka,
svārstības noskaņojumā/ finanšu tirgos, sabremzēšanās iespējamība aug
► Populisms, ģeopolitika, Brexit u.c. – joprojām dienas kārtībā
► Moneyval ziņojums – risks, kas mūsu pašu rokās
► Darba tirgus turpinās uzsilt kamēr vein ekonomika augs – nepārspīlējam
ar algu kāpuma gaidām, cenšamies uzlabot prasmes un celt ražīgumu
24
Nākotnes ienākumi atkarīgi no šodienas lēmumiem un šodien īstenotām reformām
Reģionālā
reformaDarbaspēks Izglītība
Veselība
25
Algu pārskatīšana sabiedriskajā sektorā: 2 gadu nobīde rada biznesa cikla problēmas
26
► Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka
sekojošu bāzes mēnešalgas apmēra noteikšanas kārtība katra gada 1.janvārī:
(2) […] Bāzes mēnešalgas apmēru nosaka šādi:
1) saskaita CSP publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās
darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar
aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo
summu dala ar divi
2) indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar šīs
daļas 1. punktu.
► Pensijas indeksē katru gada 1.oktobrī, ņemot vērā gada vidējo inflāciju tekošā gada
jūlijā un reālo algu iepriekšējā gadā
Mūsu valsts, mūsu banka
