LATVIJAS REPUBLIKAS UZNEMUMU REGISTRSPcrses iera2, Rrga, LV-r0r'

:T")Jl:g?,.111x1i,1,r[Jili]!Jli"' 703, f.akss (37t)670317e3

RIga

Latvijas Republikas Uz4€mumu refiistra KonsultaUv5s padomes nozaru sEdesPROTOKOLS Nr. 5

16.09 .2011

Sanflksmi vada:LR Uz4emumu registra galvenais valsts notars

Piedalfls:LR Uz4emumu registra KonsultatTvas padomes locekli:

LR Uz4emumu registra darbinieki:Galvena valsts notara vietnieks juridiskajos jautajumosJuridiskas nodafas vadttajsJuridiskas nodafas juriskonsultsPieaicinitie eksperti:

ProtokolE:LR Uz4emumu refistra Juridiskas noda]as vadTtaja vietniece

Ringolds Balodis

Janis KarkliqSIngus Gailums

Aigars Strupi5sAivars Lo5manis

Kristaps AbelisSilvija Lice

Sandis KarelisAivars PaegleJanis $€ni45

Helmuts JaujaLauris Leja

Indra AuZele

Sanaksmi sak plkst. 14.00

Ringolds Balodis atkldj s€di un informe klateso5os par darba karUba eso5ajiem jautajumiem:

1. Vai ir nepiecie5ama mantiskd ieguldrjuma novertEsana, ja tiesiskas aizsardzrbas procesa

ietvaro s tiek palielinats kapital sabiednbas pamatkapitals?2. Yai maksatnespejas procesa administratoram ir jasaTem nekustama Ipa5uma TpaSnieka

piekrisana, lai re gi str€tu kapital sabiedrTbas j uridi sko adre si sava prakses vieta?

Ringolds Balodis ludz J6ni SEni4u zi4ot par darba kartTbas pirmo jautajumu par to, val lrietvaros tieknepiecie5ama mantiska ieguldrjuma novertesana, ja tiesiskas aizsardzlbas procesa

palielinats kapitalsabiedrTbas pamatkapital s.

1.$

Jiinis Scni45 sniedz ieskatu izskatamaja jautajuma: Komerclikuma 154. panta pirmajd dalanoteikts, ka mantisko ieguldrjumu novErtE un atzinumu par to sniedz persona, kura ieklautamantiska ieguldrj uma vErtetaj u saraksta.Uz4emumu registra sa4emts sabiedr-rbas ar ierobeZotu atbildibu pieteikums par pamatkapitalapalielina5anu. No pieteikumam pievienotajiem dokumentiem secinams, ka drpustiesas tiesiskasaizsardzrbas procesa ietvaros saskala ar Maksatnespejas likuma 38. panta pirmas dalas 3. punktutiek veikta sabiedrrbas pamatkapitala palielina5ana - sabiedr-rbas pamatkapitala tiek ieguldrtassabiedrTbas kreditoru prasr.juma tiesrbas pret sabiednbu. Sabiedr-rbas pamatkapitalu paredzetspalielinat saska4a ar arpustiesas aizsardzrbas procesa pasakumu planu.Pastav divi viedokli: 1) Uz4€mumu registra nepiecieSams iesniegt eksperta atzinumu parmantisko ieguldr.jumu. 2) Mantiska ieguldTjuma papildus noverte5ana nav nepiecie5ama, jo

sabiedr-rbas pamatkapitala palielina5ana notiek tiesiskas aizsardzlbas procesa ietvaros, kura katrakreditora prasr.juma tieslba tiek noteikta ar planu un ir noteikta 5r prasrjuma aizsta5ana arpamatkapitdla dafam.Arpustiesas tiesiskds aizsardztbas procesa plana noradTts, ka tiek samazinati nodro5inato unnenodroSinato sabiedrrbas kreditoru galvena parada prasr.juma summas par 9,5o/o. Attiecrba uzsabiednbas pamatkapitala palielina5anu noradrts, ka sabiednbas pamatkaprtdla palielina5ananotiks par sabiedr-rbas dahbnieku un piesaistTto investoru lldzekfiem. Sabiedr-rbas kreditori (viensnodro5inatais un otrs nenodro5inatais) piekrlt 50 oh no kreditora prasrjuma galvenas prasljumasummas ieguldit sabiedrrbas pamatkapitdld.Pastdv Saubas, vai gadljumos, kad tiesiskas aizsardzTbas procesa ietvaros tiek palielinatssabiedr-rbas pamatkapitals, ieguldot tajd sabiedrTbas kreditoru (gan nodro5inato, EAnnenodroSinato) pras-rjuma tiesTbas pret sabiedrTbu, ir nepiecieSams mantiska ieguld-rjumanovOrt€jums saskar,ra ar Komerclikuma 154. panta pirmo dafu.

Jiinis Karkli45 nordda, ka mantiskd ieguldr.juma noverte5ana ir nepiecieSama. Uzsver, ka tiesa,apstiprinot arpustiesas tiesiskds arzsardzlbas planu, to neverte pec bltrbas. Lrdz ar to netieknodro5inata kontrole, vai paradi ir reali eksistejo5i. Tiesiskas arzsardzfuas process var arTneizpildTties, var tikt adaunota maksatspEja. Tadejadi var b[t situacija, kad pamatkapitals ticispalielinats ar nenovertetu mantisko ie gul dr.j umu.Administrators nevar tikt pielldzinats personai, kura iekfauta mantiska ieguld-rjuma vertetajusaraksta. Ir nepiecie5ama kontrole no malas.Attiecrbd uz nodroSinatajiem un nenodro5inatajiem kreditoriem atSliribu nav.

Aivars LoSmanis piekrTt Ja4a Karkli4a viedoklim. Uzskata, ka neprasot parada novertejumu varrasties gadr.jumi, ka pamatkapitala tiek ieguldrts mantiskais ieguldijums, kas nav ticis noverl€ts.Uzsver, ka no Eiropas SavienTbas judikatlras izriet, ka Otra direktrvar nav piem€rojama attiecrbauz sabiedrrbdm, kas ir uzsakuSas bankrota proced[ru. Tiesiskas aizsardztbas process nenozlm€bankrotu un likvidaciju. LTdz ar to no Eiropas Savienlbas direktrvu viedok]a vertejumam ir jabtt.Uzskata, ka nepiecieSams vertet pras-rjuma pamatotlbu. Kontrolei ir jabUt.

Ingus Gailums nordda, ka konkretajd gadr.juma ja4em vera, ka runa ir par tiesiskas aizsardzlbasprocesu, nevis par maksatnespejas proceduru. Tiesiskas aizsardzTbas process nevar tikt uzskatTtspar klasisku maksatnespejas procesu. Uzskata, ka nepastav tiesrbu norrnu kolTzija. Pamatkapitalapalielina5anu regule Komerclikums. Komerclikuma noteikts, ka ir javerte, Maksatnesp€jaslikuma nav noteikts, ka Sajd gadr.juma butu piemerojams savadaks regulejums, kd noteiktsKomerclikuma. LTdz ar to ir nepiecieSams verteiums.

I' Padomes 1976.gada l3.decembra otrd Direkuva 77l91lEEK par to, kd vienddo5anas nohkA koordin€t

nodro5indjumus, ko saistTbd ar akciju sabiedrlbu veidoSanu un to kapitdla saglabaSanu un mainr5anu dalTbvalstisprasa no sabiedrlbdm L1guma 58. panta otras dalas nozTme, lai aizsargatu sabiedrTbu dallbnieku un tre5o personuintereses

Tiesnesis, apstiprinot tiesiskas aizsardzTbas procesa planu, pras-rjumu nevert€, tikai apstiprinaplanu. ArI administrators nav persona, kas varetu novertet pras-rjumu.Turklat mantiska ieguldr.juma vertetajs neverte par kadu summu bltu iespejams Sodien nocedetparadu, bet gan verte prasrjuma pamatot-rbu. Tiesiskas aizsardztbas procesd administratorsneizverte pat 5o pamatotlbu.

Sandis Karelis norada, ka Maksatnespejas likuma 39. panta piektaja noteikts, kanenodro5inatapm kreditoram piesakoties uz jaunajam dafam, tas tiek apmaksatas ar attiecTgakreditora mantisko ieguldijumu, kura vertrba atbilst 5a kreditora samazinata vai dzesta prasr.jumaapmeram. VCrttba atbilst pras-rjuma apmeram. Iespejams, ar 5o normu meginats noteikt, ka,,v6rtlba", tas ir prasrjuma apmers, nevis prasrjuma tirgus (faktiska) vertrba.Ja4em v€rd, ka nov€rtejot prasrjuma vertrbu pret sabiedrTbu, kura iespejams ir tuvumaksatnespejai, ta vertrba bDs tuvu nullei. Ltdz ar to ir baZas, vai norma vispar darbosies, jamantiska ieguldr.juma vertetajs nov€rtes 5o prasrjumu ar nulles veftrbu.Komerclikuma 754. panta ceturtaja dafa noteikts, kas janorada mantiska ieguldrjuma vertejuma(ieguldrJuma priek5meta aprakstu, vdrtrbu, norada mantas piedenbu un katra ieguld-rjumanoverte5and, izmantotas metodes un ietver atzinumu par mantiska ieguldr.juma priek5metaatbilst-rbu sabiedr-rbas komercdarbibas veidiem). LTdz ar to vertejumd tiek parbaudrta arrpieder-rba.

Aigars Strupi5s nordda, ka Maksatnespejas likuma 39. panta otra dala ir speciala tiesrbu norma.Neparprotami sasaista kopa dzOsta prasrjuma apmeru ar palielinama pamatkapitala apmeru.Likums pasaka, ka viens pret vienu jauno dafu vertlba pret dzesta prasr.juma vertrbu.Vert€Sana Komerclikuma 154. panta izprarn1 ir plaSaka un neparobeZojas ar mantiskas vertrbasnoskaidroSanu. Nepiecie5ams ir vertejums plaSaka nozrme (ieguldamo pras-rjumu faktiskapastaveSana, piederTba), bet ne tikai vertlbas noskaidroSana. Tadef verlejums butu jaizdarasaska4a ar Komerclikuma i54. pantu, ar atrunu uz Maksatnespejas likuma 39. panta piekto dalu.

Kristaps Abens uzskata, ka vOrtejums ir nepiecieSams. Maksatnespejas likums paredzmetodi kaiespejams palielinat pamatkapitalu, savukart Komerclikuma ir noteikts veids ka ieguldTtmantisko ieguldrJumu. Komerclikuma 154. panta pirmajd dafd ir noteikts, ka par vertetaju nevarbDt persona, kura ieintereseta mantas nov€rt€juma. Lrdz ar to butu jab[t neatkarlga vCrtetajavertejumam. Turklat vertetdjs varEtu vertejuma noradrt afl, vai ieguld-rjums atbiistkomercdarbTbas veidam, proti, vai konkretais prasrjums radies pamatoti.

Lauris Leja norada, ka viennozlmrgi nevar noverlet savadak kd specidlaja norma paredzets.Specialajd norma ir paredzEts, ka aizstaj prasr.juma apmeru ar sabiedrTbas dafam. Jautajums ir,vai ir nepiecie5ama papildus kontrole, ka novert€ neatkarlgs specialists, persona, kurai ir pla5akaatbildlba par to. Bltu nepieciesams vErtejums arT no tada aspekta,ka tas iespejams mazinatulaunpratrgas darbTbas.

Helmuts Jauja uzskata, ka pamatkapitala butiba ir, lai regul€tu dalu sadah.jumu starpdalibniekiem un aizsargatu dahbnieku intereses. Tiesiskas aizsardzrbas process ir maksatnesp6jasprocedDra, kurai alternattva ir bankrots. No tiesiskas aizsardzrbas procesa ieguvums kreditoriemir lielaks, neka no bankrota procedlras, jo 5T procesa rezultaair cerTba sabiedlbas daJ6m atgrieztvertrbu' Kreditori ir ieguldiju5i sabiedr-rbd naudu, no kuras viqi tiesiskas aizsardzibas procesaietvaros atsakas, pretr sa4emot sabiedr-rbas dafas.Tiesiskas aizsardzrbas procesa laika sabiedribas dalu vertiba b[tu tuvu nullei. Nebls iespejamsnovertet dalas, hdz ar to neb[s iespejams palielinat pamatkapitalu. Tad6] Maksatnespojas iikuma39. panta piektaja dafa noteikts, ka 4em v€ra prasr.juma apmeru, nevis ta faktisko vertrbu.Norada, ka Sobrrd nav pietiekami sp€crgi instrumenti, lai parbaudrtu prasljuma pamatotrbu.Tomer uzskata, ka tiesas nolemuma ir noradrti kreditori un to prasrjumi, kas ir pietiekami.

Uzsver, ka Maksatnespejas likuma 39. panta piekta dafa neatstdj izveles variantus. Varetu bfitruna tikai par saist-rbu esamlbas verte5anu. Sobrid administrators var izprasTt dokumentus unvertet pras-rjuma pamatotrbu, bet tas nav uzlikts administratoram par pienakumu.Vert€jums varetu but piefaujams, bet, vertejot prasr.juma vertrbu, butu javadas pcc tanominalvertrbas. Vertej uma bltu j avert€ praslj uma pamatotrba.

maksatnespejas procesa administratoram ir jasar,rem nekustama Tpa5uma rpaSnieka piekriSana, lairegistretu kapitalsabiedrrbas juridisko adresi sava prakses vieta.

Jflnis (cni45 sniedz ieskatu izskatamaja jautdjumd: Komerclikuma 139.panta otrajd dafdnoteikts, ka pieteikumam pievieno nekustama lpaSuma (ekas vai dzrvokla lpaSuma) ipasniekaizsniegtu piekri5anu sabiedr-rbas juridiskas adreses registracijai attiecTgaja Cka vai izivoklatpa5uma. Piekri5ana norada nekustama rpa5uma kadastra numuru, rpa5nieka vardu, uzvardu unpersonas kodu vai nosaukumu (firmu) un registracijas numuru. Ja pieteikumu paraksta persona,kurai pieder juridiskaja adrese noradrtais nekustamais rpa5ums, piekriSana nav jaiesniedz.LikumdevEja merl,<is, Komerclikuma ieklaujot prasrbu par nekustama rpaSuma ipa5niekapiekri5anu komersanta juridiskas adreses registrdcijai kddai personai piedero5a nekustamajarpa5uma, ir nefaut personai piedero5aja nekustamaja rpa$umd registret komersanta juridiskoadresi bez Srs personas atfaujas.Maksatnespejas procesa administrators iesniedzis Uz4emumu registra pieteikumu parmaksatnesp€jigas sabiedrlbas juridiskds adreses mai4u. Pieteikuma ka jauna sabiedr-rbas juridiskaadrese noradrta administratora prakses vieta.Pastav divi viedokfi: 1) Uz4Emumu registra nepiecieSams iesniegt nekustama rpa5uma TpaSniekapiekri5ana sabiedrTbas juridiskds adreses registracijai. 2) Nav nepiecie5ama neiustamaipa5umaipa5nieka piekriSana sabiedrlbas juridiskas adreses registracijai, jo administratora prakses vietalaika, kad tiek pildTti maksatnespejigas juridiskas personas administratora pienakumi, atbilstosiKomerclikuma 139. panta pirmajai daJai, atbilst juridiskds personas juridiskajai adresei, jojuridiskd adrese ir sabiedr-rbas vadrbas atraSanas vieta.Saskaqa ar Maksatnespejas likuma 26. panta ceturto dalu administrators nodro5ina to, ka vi45 irsasniedzams prakses vietas adrese, izmantojot noradrto kontaktinformaciju, ka arT vir,ramadresetas korespondences (taja skaita ar droSu elektronisko parakstu parakstrto dokumentu)sa4emsanuPastav Saubas, vai maksatnespejas procesa administrators, kurS iecelts par kadas sabiedrrbasadministratoru, var sava prakses vieta registret Srs sabiedrrbas juridisko adresi bez nekustamatpa5uma rpaSnieka piekri5anas. Vai b[tu uzskatams par pietiekamu, ka administrators ir nosledzislres hgumu par savas prakses vietas izmanto5anu? Vai arl rres hguma bltu nepiecieSama atruna,ka administrators var sava prakses vieta registret sabiednbu juridiskas adreies? Vai tom€r irnepiecie5ama nekustama rpaSuma rpa5nieka rakstiska piekri$ana sabiedlbas juridiskas adresesregistracijai attiecigajd eka vai dzivokfa rpaSuma?

Jiinis KArkli$S norada, ka maksatnespejas administratori neietilpst kategorija, uz kuru bija vestiattiecrgie Komerclikuma grozTjumi - izskaust fiktrvos komersantus. Normas mer(is nebiiaaizsar gat nekustama rpa5uma rpa5niekus.Norada, ka citos gadr.jumos Uz4emumu registram ir tiesrbas parbaudTt rpasnieka piekriSanasniegto zi4u satura atbilst-rbu citos registros esoSajam zi4am. Ja 5rs zipas netiks parbaudrtas, zudlsminetas norrnas jEga. Tad Komerclikuma 149.panta tresas daJas T.puntcts t<1Us par deklaratrvunormu.

Sandis Karelis norada, ka arT maksatnespejas registra tiek registr€ta administratora adrese parprakses vietu. STs adreses registreSanai nav nepiecieSams papildus apliecinajums vai nekustamarpa5uma rpa5nieka piekriSana.

Aigars Strupi5s nordda, ka pec nornas merla raugoties, administratoram nekustamd rpaSumarpaSnieka piekriSana nav nepieciesama. Komerclikuma 139.panta pirmajd dafa noteikts, kasabiedr-rbas juridiskd adrese ir adrese, kura atrodas sabiedrrbas vadrba (sabiedr-rbas sedeklis). Taka maksatnespejas procesa laikd sabiednbu vada administrators, vir;a prakses vieta bltu janorada

arI sabiednbas juridiska adrese.Uzskata, ka tomer bttu jarada efektrvs mehanisms, ka atri un tiesiski izsl€gt tas juridiskas

adreses, par kuram nav tikusi dota nekustama rpa5uma Tpa5nieka piekri5ana. Celot prasrbu pardarblbas izbeig5anu vienlaicTgi var€tu l[gt arl izslegt sabiednbas juridisko adresi nokomercregistra.

Ingus Gailums uzskata, ka maksatnespejas administratoriem vispar nebftu japarregistre

maksatnesp€jlgas sabiedrrbas juridiskd adrese sava prakses vieta. Sadai parregistracijai navnozrmes. Raugoties no nekustama lpaSuma Tpa5nieka viedokfa, nekustama rpa5uma Tpa5nieks,sledzot hgumu ar administratoru, iespejams nav velOjies lai vipa rpa5uma tiktu registr€taskomersantu juridiskas adreses. Ja administratoram ir velme parregistret maksatnesp€jlgdssabiedrrbas juridisko adresi sava prakses vieta, ir jdsa4em nekustama lpa5uma Tpa5niekapiekri5ana. Komerclikums nosaka, ka jasar,rem nekustamd Tpa5uma rpa5nieka piekri5ana.Maksatnespej as likums neparedz iz4emuma gadTj umu.VerS uzmanrbu, ka probl€mas var rasties arT gadr.juma, kad notiks rpa5nieka mai4a, un piekriSanujuridiskas adreses registracij ai bus devis iepriek5ej ais IpaSnieks.

Kristaps Abelis piefauj, ka administratori varetu nesniegt nekustama rpa5uma rpa5niekupiekri5anu, jo, ja tiktu mainrta administratora prakses vietas adrese, viqam b[tu jamaina arT visuiepriek5€jd prakses vieta registr€to sabiedr-rbu juridiskas adreses uz jauno prakses vietu.

Helmuts Jauja uzskata, ka grozr.jumi Komerclikuma tika veikti, lai aizsargatu nekustamoIpa5umu rpa5niekus, ka arT, lai izskaustu fiktrvos komersantus. Administratori neietilpst riskagrupd, lTdz ar to vi4iem nav nepiecie5ams ieglt nekustama rpaSuma rpa5nieka piekriSanu. Lai topamatotu, nepiecieSams piemerot teleologisko redukcijas metodi, jo norma ir par pla5u izveidota.

Lauris Leja uzskata, ka tas, ka administratoriem bltu jaiegust nekustama rpa5uma lpa5niekapiekriSana juridiskds adreses registracijai, ir lieka birokratija. Norada, ka tiesTbu norrnas nevartulkot tikai gramatiski.

Silvija Lice norada, ka normatlvajos aktos japaredz b[tu arl, ka nekustama rpa5uma pardo5anasgadr.jumd jaunajam Tpa5niekam, bDtu iesp6ja atteikties no STs juridiskds adreses. Jo jaunais

nekustama rpa5uma Tpa5nieks savu piekriSanu juridiskas adreses registre5anai nav devis.

Sanaksmi pasludina par slegtu.Sanaksmi sl€dz plkst. 15.25

Sanaksmes vaditajs

Protokoliste

R.Balodis

I.AuZele