LATVIJAS BANKAS 2005. GADA PÅRSKAT S

LATVIJAS BANKAS 2005. GADA PÂRSKATS

ISSN 1407–1797

© Latvijas Banka, 2006

Pârpublicçjot obligâta avota norâde.

Dizainam izmantoti mâkslas darbi no Latvijas Bankas kolekcijas.Foto: Gunta Andersone un Indriíis Stûrmanis.

Grafiskajos attçlos ar punktiem atzîmçts râdîtâja faktiskais lielums, ar lînijâm – ðo râdîtâju aproksimçjoðâ lîkne. Râdîtâjakatras dienas mçrîjumu aproksimçjoðâ lîkne ir vairâk izcelta nekâ faktiskâ lieluma lîkne.

Skaitïu noapaïoðanas rezultâtâ komponentu summa var atðíirties no kopsummas.

– attiecîgajâ periodâ nav darîjumu vai nav atlikumu.x dati nav pieejami vai râdîtâjus nav iespçjams aprçíinât.0 râdîtâjs mazâks par 0.5, bet lielâks par nulli vai râdîtâja aprçíina rezultâts ir nulle.

SATURS

Latvijas Bankas prezidenta ievadvârdi 5Tautsaimniecîbas attîstîba un monetârâ politika 10

Ârçjâ ekonomiskâ vide 10Inflâcija un cenas 12Iekðzemes kopprodukts 14Ârçjâ tirdzniecîba un maksâjumu bilance 16Fiskâlâ politika 19Banku sektora attîstîba 20Naudas piedâvâjums 21Kredîtu un noguldîjumu procentu likmes 24Starpbanku tirgus 26Naudas bâze 27Valûtas tirgus un Latvijas ârçjais parâds 29Vçrtspapîru tirgus 31

Centrâlâs bankas darbîba 35Latvijas Banka Eiropas Centrâlo banku sistçmâ 36Valûtas maiòas politika un ârçjâs rezerves 36Monetârâs politikas instrumenti 37Skaidrâs naudas apgrozîba 39Gatavoðanâs eiro ievieðanai 39Statistika 42Maksâjumu sistçmas un finanðu stabilitâte 43Informâcijas sistçmas 45Sabiedrîbas informçðana 46Organizatoriskâ attîstîba 48Risku pârvaldîðana un kvalitâtes vadîba 50Iekðçjais un ârçjais audits 50Grâmatvedîba un budþeta vadîba 51Sadarbîba ar starptautiskajâm organizâcijâm 52Sadarbîba ar ârvalstu centrâlajâm bankâm un tehniskâ palîdzîba 52

Latvijas Bankas 2005. gada finanðu pârskati 55Latvijas Bankas bilance 56Latvijas Bankas peïòas un zaudçjumu aprçíins 58Latvijas Bankas kopçjâs atzîtâs peïòas un zaudçjumu pârskats 60Latvijas Bankas naudas plûsmas pârskats 61Latvijas Bankas finanðu pârskatu skaidrojumi 62

Revîzijas komisijas ziòojums Latvijas Bankas padomei 90Latvijas Bankas padomes lçmums 91Pielikumi 931. Monetârie râdîtâji 2005. gadâ 942. Latvijas Bankas 2005. gada mçneðu bilances 953. Latvijas Bankas 2001.–2005. gada bilances 964. Latvijas Bankas 2001.–2005. gada peïòas un zaudçjumu aprçíini 975. Latvijas Bankas noteiktie Lielbritânijas sterliòu mârciòas,

Japânas jenas un ASV dolâra kursi 976. Latvijas Bankas struktûrvienîbas 2005. gada beigâs 987. Latvijas Bankas struktûra 2005. gada beigâs 1018. Latvijas Bankas pârstâvniecîba starptautiskajâs organizâcijâs 1029. 2005. gadâ publicçtie Latvijas Bankas izdevumi 10410. Latvijas Bankas pamatuzdevumu izpildes 2005. gada normatîvâs

aktualitâtes 10511. Terminu skaidrojums 106

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

3

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

4 SAÎSINÂJUMI

AS akciju sabiedrîbaASV Amerikas Savienotâs ValstisCEBS Eiropas Banku uzraugu komitejaCFS citi finanðu starpnieki, izòemot apdroðinâðanas sabiedrîbas un

pensiju fondusCIF preces vçrtîba, ietverot transporta un apdroðinâðanas izmaksas lîdz

importçtâjvalsts robeþai (cost, insurance and freight at the importer'sborder)

CSP Latvijas Republikas Centrâlâ statistikas pârvaldeECB Eiropas Centrâlâ bankaECBS Eiropas Centrâlo banku sistçmaEFK Ekonomikas un finanðu komitejaEK Eiropas KomisijaEKS Elektroniskâ klîringa sistçmaEMS Ekonomikas un monetârâ savienîbaES Eiropas SavienîbaES10 valstis, kuras pievienojâs ES 2004. gada 1. maijâES15 valstis, kuras ietilpa ES pirms 2004. gada 1. maijaFKTK Finanðu un kapitâla tirgus komisijaFOB preces vçrtîba, ietverot transporta un apdroðinâðanas izmaksas lîdz

eksportçtâjvalsts robeþai (free on board at the exporter's border)

FRS ASV Federâlo rezervju sistçmaIKP iekðzemes kopproduktsISO Starptautiskâ Standartizâcijas organizâcija (International

Organization for Standardization)

KMAS Klientu maksâjumu apstrâdes sistçmaLCD Latvijas Centrâlais depozitârijsM0 naudas bâzeM1 ðaurâs naudas râdîtâjsM2 vidçjâs naudas râdîtâjsM3 plaðâs naudas râdîtâjsM2X plaðâ naudaMFI monetârâ finanðu iestâdeNATO Ziemeïatlantijas lîguma organizâcija (North Atlantic Treaty

Organisation)

NVS Neatkarîgo Valstu SavienîbaOECD Ekonomiskâs sadarbîbas un attîstîbas organizâcija (Organisation for

Economic Co-operation and Development)

PVN pievienotâs vçrtîbas nodoklisRFB Rîgas Fondu birþaRIGIBOR Riga Interbank Offered Rate; Latvijas starpbanku kredîtu procentu

likmju indekssSAMS Starpbanku automatizçtâ maksâjumu sistçmaSDR Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas (Special Drawing Rights)

SIA sabiedrîba ar ierobeþotu atbildîbuSNB Starptautisko norçíinu banka (Bank for International Settlements)

SVF Starptautiskais Valûtas fondsTARGET Eiropas Vienotâ automatizçtâ reâlâ laika bruto norçíinu sistçma

(Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express

Transfer system)

VAS valsts akciju sabiedrîbaVKM II Valûtas kursa mehânisms IIVSAA Valsts sociâlâs apdroðinâðanas aìentûra

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

5

LATVIJAS BANKAS PREZIDENTA IEVADVÂRDI

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

6

Latvija arî 2005. gadâ bija tâ ES valsts, kuras IKP palielinâjâs visstraujâk, un toveicinâja iekðzemes pieprasîjums un strauji augoðais eksports. IKP kâpumu noteicaarî ârvalstu tieðo investîciju ieplûde. Latvijas eksporta pieaugums pârsniedza 30%un bija lielâks arî par importa kâpumu. Vairâk nekâ trîs ceturtdaïas Latvijas eks-porta nonâca ES valstîs. Liela daïa Latvijas uzòçmçju sadarbojas ar partneriemeiro zonas valstîs un valstîs, kuru valûta piesaistîta eiro, tâpçc lata veiksmîgâ pie-saiste eiro deva viòiem iespçju pârdomâti attîstît saimniecisko darbîbu, neraizçjo-ties par valûtas maiòas risku.

Latvijas tautsaimniecîbas straujâ izaugsme 2005. gadâ bija saistîta ar dziïâku in-tegrâciju ES tautsaimniecîbâ, jo ar 2005. gada 1. janvâri lata piesaiste SDR valûtugrozam tika aizstâta ar piesaisti eiro. Inflâcijas samazinâðana un Mâstrihtas kritçrijuizpilde, nodroðinot sabalansçtu tautsaimniecîbas izaugsmi un gatavîbu eiro ievie-ðanai, turpmâkajos gados bûs Latvijas valdîbas un Latvijas Bankas galvenais uz-devums makroekonomikas jomâ.

Latvijai, tâpat kâ lielâkajai daïai jauno dalîbvalstu, pievienoðanâs ES nozîmçjaârçjâs tirdzniecîbas plûsmu pieaugumu un nodroðinâja iespçju izmantot ES finan-sçjumu un brîvâku pieeju likvîdâkiem un attîstîtâkiem finanðu tirgiem, kâ arî riskaprçmiju sarukumu. Ðie faktori izraisîja procentu likmju kritumu un finanðu lîdzekïustraujâku ieplûdi gan iekðzemes kredîtu, gan ârvalstu investîciju veidâ, tâdçjâdipaâtrinot tautsaimniecîbas izaugsmi. Tâs ir pozitîvas tendences, taèu zemâs pro-centu likmes un to veicinâtais iekðzemes patçriòa un ieguldîjumu kâpums ekono-miskâ cikla augðupejas posmâ, kad tautsaimniecîba strauji attîstâs, palielina arîpirktspçjîgâ pieprasîjuma spiedienu uz inflâciju.

Latvijas Bankas monetârâs politikas lçmumi bija vçrsti uz to, lai ierobeþotu inflâ-cijas kâpumu un veicinâtu sabalansçtu tautsaimniecîbas ilgtermiòa attîstîbu. Ar2005. gada janvâri tika paplaðinâta banku obligâto rezervju bâze, tajâ ietverot bankusaistîbas pret ârvalstu bankâm. Latvijas Bankas padome divas reizes par 2.0 pro-centu punktiem palielinâja banku rezervju normu, gada beigâs tai sasniedzot 8%.Latvijâ par pieprasîtâko kredîtu valûtu kïuvis eiro, tâpçc nesabalansçtas attîstîbasrisku mazinâðanâ Latvijai varçtu palîdzçt ECB 2005. gada decembra un 2006. gadamarta lçmumi paaugstinât galvenâs procentu likmes un tas, ka nâkotnç eiro zonâprognozçjama stingrâka monetârâ politika.

Pçc lata piesaistes vienotajai Eiropas valûtai resursi latos un eiro Latvijâ kïuvuði

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

7viegli savstarpçji aizstâjami. Procentu likmes kâ viens no galvenajiem monetârâspolitikas instrumentiem zaudçjuðas iedarbîbu gadîjumos, kad nepiecieðama makro-ekonomisko tendenèu koriìçðana, jo vairâk nekâ puse aizdevumu rezidentiemizsniegti eiro. Tâdçjâdi tradicionâlo centrâlâs bankas monetârâs politikas instru-mentu ietekme un efektivitâte ievçrojami mazinâjusies un makroekonomiskâs ko-rekcijas galvenokârt jâveic fiskâlâs politikas jomâ. Tâpçc Latvijas Banka aktîvipamatoja stingrâkas fiskâlâs politikas nepiecieðamîbu ekonomiskâ cikla augðupejasposmâ. Latvijas Banka arî aicinâja novçrtçt risku, ko rada nesabalansçtîba starpvalûtu, kâdâ tiek òemti kredîti, un aizòçmçju ienâkumu valûtu.

Piesaistot latu eiro, Latvija sâka ceïu uz vienotâs Eiropas valûtas ievieðanu. 2005. ga-da maijâ tika îstenots nâkamais nepiecieðamais pasâkums – Latvija saskaòâ arvaldîbas plânu pievienojâs VKM II, vienpusçji saglabâjot iepriekðçjos gados jauierasto pieïaujamo lata piesaistes kursa svârstîbu diapazonu (±1%). LatvijasBankas speciâlisti lîdzdarbojas Latvijas valdîbas izveidotajâ Vadîbas komitejâ, kurasmçríis ir nodroðinât efektîvu eiro ievieðanas procesu Latvijâ, t.sk. izstrâdâjot eiroievieðanas stratçìiju un rîcîbas plânu. Latvijas Bankas atbildîbas jomas ir eiro skaid-râs naudas ievieðana, maksâjumu sistçmas un finanðu statistika.

2005. gadâ tapuðas seðas jubilejas un piemiòas monçtas. Turpinot daþâdot Latvi-jas naudas dizainu ar ierobeþotas tirâþas 1 lata monçtâm, Latvijas Banka laidaapgrozîbâ monçtas "Pçtergailis" un "Kliòìeris". Latvijas Banka dibinâja jaunu tra-dîciju, organizçjot sabiedrîbas aptauju par gada monçtu. Par "Latvijas gada monçtu2004" atzîta "Laika monçta".

Par svarîgu pienâkumu Latvijas Banka uzskata padziïinât sabiedrîbas izpratni partâs darbîbu, pieòemtajiem lçmumiem un Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbu. Tâpçc2005. gada aktuâlâkie jautâjumi – straujais cenu kâpums un makroekonomiskorisku pieaugums – kïuva arî par 2005. gada septembrî organizçtâs Latvijas Bankasgadskârtçjâs konferences ziòojumu un diskusiju tematiem. Minçtie un citi centrâlâsbankas darbîbas jautâjumi izzinâmi 2005. gada martâ atklâtajâ apmeklçtâju centrâ"Naudas pasaule". Ðis interaktîvais finanðu informâcijas un izglîtîbas centrs îsâlaikâ guvis pelnîtu popularitâti. Savukârt tâ izcilâ arhitektoniskâ risinâjuma aplie-cinâjums ir uzvara Latvijas Bûvnieku asociâcijas rîkotâs skates "Gada labâkâ bûve2005" nominâcijâ par labâko rekonstrukciju.

Vçlos izteikt sirsnîgu pateicîbu Latvijas Bankas padomei un valdei par veiksmîguLatvijas Bankas darba organizâciju un ikvienam darbiniekam – par radoðo veikumuun atbildîgo ikdienas darbu, veicinot Latvijas Bankas uzdevumu izpildi.

Lai gada pârskats ikvienam ïauj iepazît un vçrtçt Latvijas Bankas veikumu!

Ilmârs RimðçvièsLatvijas Bankas prezidentsRîgâ 2006. gada 11. aprîlî

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

10 ÂRÇJÂ EKONOMISKÂ VIDE

2005. gadâ pasaules tautsaimniecîba attîstîjâs veiksmîgi. Tâs strauja izaugsme bijavçrojama ES10 valstîs, kâ arî Âzijas reìiona valstîs, îpaði Íînâ. ASV un Japânastautsaimniecîba attîstîjâs mçrenâ tempâ. Arî eiro zonas valstîs tautsaimniecîbasizaugsmes temps paâtrinâjâs. Lielâko pasaules valstu centrâlâs bankas, uzlabojotiesekonomiskajai aktivitâtei, ierobeþoja monetâros stimulus. ASV FRS turpinâja2004. gadâ iesâkto bâzes likmes paaugstinâðanas ciklu, arî ECB sâka îstenot iero-beþojoðâku monetâro politiku.

Veiksmîgi attîstoties pasaules valstu tautsaimniecîbai, finanðu tirgos pieauga inte-rese par ieguldîjumiem sabiedrîbu akcijâs. 2005. gads pasaules akciju tirgiem ko-pumâ bija veiksmîgâks. Îpaði straujð aktivitâtes pieaugums un akciju cenu kâpumsbija vçrojams 2. pusgadâ. To veicinâja sabiedrîbu labie finansiâlie rezultâti un pro-gnozes par ekonomiskâs aktivitâtes uzlaboðanos atseviðíos pasaules reìionos.2005. gadâ Eiropas akciju tirgus indekss Dow Jones EUROSTOXX 50 pieauga par21.3%, bet Japânas akciju tirgus indekss Nikkei 225 – par 40.2%. Arî pârçjos Âzijasakciju tirgos bija vçrojama strauja izaugsme. Akciju tirgu kâpumu eiro zonâ unJapânâ veicinâja arî zemâs aizòçmumu procentu likmes. Savukârt ASV akciju tir-gu attîstîbu negatîvi ietekmçja augoðâs procentu likmes. ASV akciju tirgus in-dekss S&P 500 palielinâjâs tikai par 3.0%, bet tehnoloìiskâ sektora uzòçmumuindekss NASDAQ Composite – par 1.4%. Îpaði strauji akciju cenas pieauga Krie-vijas akciju tirgû, akciju tirgus indeksam RTS palielinoties par 83.3%. To galveno-kârt veicinâja energoresursu ieguves sabiedrîbu akciju cenu kâpums.

2005. gadâ pasaules valstu tautsaimniecîbas attîstîbu negatîvi ietekmçja naftas cenustraujais pieaugums. To veicinâja naftas produktu pieprasîjuma kâpums pasaulç,îpaði Âzijas reìiona valstîs, un baþas, ka pasaules naftas ieguves un pârstrâdesrezerves kapacitâte nav pietiekama, lai apmierinâtu augoðo pieprasîjumu. 2005. ga-da sâkumâ naftas cena bija 40 ASV dolâru par barelu, bet vasaras vidû tâ palieli-nâjâs lîdz vçsturiski augstâkajam lîmenim, sasniedzot gandrîz 70 ASV dolâru parbarelu. Kâpumu veicinâja postîjumi, ko ASV naftas nozarei radîja tropiskâs vie-suïvçtras. Rudenî, ASV naftas ieguves un pârstrâdes nozarç pakâpeniski novçrðotviesuïvçtru radîtos postîjumus, naftas cenas samazinâjâs lîdz 55–60 ASV dolâriempar barelu. 2005. gadâ ievçrojami pieauga arî krâsaino metâlu un dârgmetâlu cenas.

Saglabâjoties labam ASV tautsaimniecîbas izaugsmes tempam un uzlabojoties no-darbinâtîbas râdîtâjiem, FRS turpinâja îstenot 2004. gadâ sâkto ierobeþojoðo mo-netâro politiku. 2005. gadâ FRS katrâ sanâksmç nolçma paaugstinât bâzes likmipar 25 bâzes punktiem (gada beigâs – 4.25%). Òemot vçrâ augsto energoresursucenu ietekmi uz raþoðanas izmaksâm eiro zonâ un ekonomiskâs aktivitâtes uzla-boðanos, ECB, lai apturçtu inflâcijas kâpumu, 6. decembrî nolçma paaugstinâtbâzes likmi par 25 bâzes punktiem (lîdz 2.25%). Savukârt Anglijas Banka, lai sti-mulçtu tautsaimniecîbas attîstîbu, 4. augustâ nolçma samazinât bâzes likmi no4.75% lîdz 4.50%. Japânas Banka bâzes likmi nemainîja, un 2005. gadâ tâ bija0.10%.

Pieaugot îstermiòa procentu likmçm, palielinâjâs arî ilgtermiòa parâda vçrtspapîruienesîgums. 2005. gadâ valdîbas vidçja termiòa obligâciju peïòas likmju pieaugumsbija straujâks nekâ valdîbas ilgtermiòa obligâciju peïòas likmju kâpums. Tâdçjâdiienesîguma lîknes bija lçzenâkas. ASV valdîbas 2 gadu obligâciju peïòas likmepieauga no 3.1% lîdz 4.4%, bet 10 gadu obligâciju peïòas likme – no 4.3% lîdz4.4%. Savukârt Vâcijas valdîbas 2 gadu obligâciju peïòas likme palielinâjâs no2.5% lîdz 2.9%, bet 10 gadu obligâciju peïòas likme saruka no 3.7% lîdz 3.3%.

2005. gadâ atðíirîbâ no 2004. gada tendences bija vçrojams ASV dolâra kursa

TAUTSAIMNIECÎBAS ATTÎSTÎBA UN MONETÂRÂ POLITIKA

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

11vçrtîbas kâpums attiecîbâ pret vairâkâm nozîmîgâkajâm pasaules valûtâm. Îpaðistraujð tas bija 1. pusgadâ, kad ASV dolâra kurss attiecîbâ pret eiro pieauga par11%. To veicinâja labie ASV tautsaimniecîbas râdîtâji, kâ arî tirgus dalîbniekuprognozes par procentu likmju attîstîbu ðajâ reìionâ. 2005. gadâ kopumâ eiro kurssattiecîbâ pret ASV dolâru samazinâjâs no 1.36 lîdz 1.18.

ASV IKP 2005. gadâ pieauga par 3.5% (2004. gadâ – par 4.2%). Gada sâkumâ,saglabâjoties bûtiskam privâtajam pieprasîjumam, ASV tautsaimniecîba attîstîjâsstraujâk, IKP pieauguma tempam 1. ceturksnî sasniedzot 3.8%. 2. ceturksnî eko-nomiskâ aktivitâte nedaudz palçninâjâs. Lai gan vasarâ bija vçrojams straujð naftascenu kâpums un viesuïvçtras "Katrîna" negatîvâ ietekme, kas radîja enerìijas pie-gâdes ðoku 3. ceturkðòa beigâs, ASV tautsaimniecîbas attîstîbas temps lielâ privâtâpieprasîjuma dçï 3. ceturksnî paâtrinâjâs. Tomçr gada beigâs ekonomiskâ aktivitâteatkal palçninâjâs, jo galvenokârt bargâs ziemas dçï samazinâjâs aktivitâte bûvnie-cîbas sektorâ. Palçninâjâs arî privâtâ pieprasîjuma pieauguma temps. Gada beigâsprocentu likmju kâpums sâka ietekmçt aktivitâti mâjokïu tirgû, tâpçc samazinâjâsjauno mâju pârdoðanas apjoms.

Pçc ilgâka lçnas attîstîbas perioda 2005. gadâ eiro zonas tautsaimniecîbâ bija vç-rojamas pozitîvas tendences. Iekðzemes pieprasîjuma pieauguma temps 2005. gadâpakâpeniski paâtrinâjâs, veicinot sabalansçtâku eiro zonas tautsaimniecîbas attîs-tîbu. Iekðzemes pieprasîjuma nostiprinâðanos noteica ievçrojams investîciju kâ-pums. Labvçlîgi finanðu nosacîjumi un uzòçmumu augoðâ pelnîtspçja 3. ceturksnînodroðinâja straujâko izaugsmes tempu pçdçjo piecu gadu laikâ. Arî eiro kursaattiecîbâ pret ASV dolâru kritums kopð 2005. gada sâkuma labvçlîgi ietekmçjaeiro zonas finanðu iestâþu un nefinanðu sabiedrîbu konkurçtspçju, un 2. pusgadâbija vçrojams straujâkais eksporta kâpums kopð 2000. gada. Par izaugsmi rûpniecîbâun pakalpojumu sektorâ 2005. gadâ liecinâja gan statistiskie dati, gan uzòçmçjukonfidences lîmeòa apsekojumi. Inflâcija eiro zonâ bija 2.2%, pârsniedzot ECBinflâcijas atsauces lielumu. Tâpçc, òemot vçrâ ekonomiskâs situâcijas uzlaboðanoseiro zonâ, ECB Padome pçc vairâk nekâ divu gadu nemainîgas politikas nolçmapaaugstinât bâzes likmi.

2005. gadâ turpinâjâs ES10 valstu tautsaimniecîbas izaugsme. Vairâkumâ valstuekonomisko aktivitâti galvenokârt noteica iekðçjâ pieprasîjuma un investîciju kâ-pums. Baltijas valstîs ekonomiskâs izaugsmes temps joprojâm bija straujâks nekâvidçji reìionâ. Visâs ES10 valstîs, izòemot Maltu, bija vçrojams spçcîgs eksportapieaugums. Vairâkâs valstîs turpinâja nostiprinâties rûpnieciskâ raþoðana. Vislie-lâkais kâpums bija eksporta preces raþojoðajâs nozarçs. Arvien vairâk palielinâjâspakalpojumu sektora nozîme, un notika bûtiska resursu (t.sk. ârvalstu tieðo inves-tîciju un darbaspçka) pârvietoðanâs no rûpnieciskâs raþoðanas sektora uz pakal-pojumu sektoru. Bezdarba lîmenis turpinâja samazinâties. Augstâkais bezdarbalîmenis ES joprojâm bija Polijâ (2005. gada beigâs – 17.3%), bet viszemâkais –Igaunijâ (2.7%). Ar pievienoðanos ES saistîto patçriòa cenu kâpumu vairâkumsvalstu veiksmîgi apturçja. Tomçr Baltijas valstîs arî 2005. gadâ inflâcijas lîmenisjoprojâm bija augsts, un gada vidçjais patçriòa cenu pieaugums visâs trijâs valstîsbija lielâks nekâ 2004. gadâ. Polijâ tautsaimniecîbas izaugsmes temps 2005. gadâpalçninâjâs (IKP pieauga par 3.2%; 2004. gadâ – par 5.3%). IKP kâpuma tempasamazinâðanos noteica iekðzemes pieprasîjuma kritums. Tautsaimniecîbas attîstîbugalvenokârt nodroðinâja eksports, lai gan ievçrojami pieauga Polijas zlota kurss.Rûpnieciskâs raþoðanas apjoma palielinâðanos veicinâja stabilais investîciju pie-plûdums. Arî Ungârijâ ârvalstu ieguldîjumi veicinâja bûtisku rûpnieciskâs raþoða-nas, bûvniecîbas un eksporta pieaugumu. Vairâkumâ ES10 valstu darba samaksaspalielinâðanâs pârsniedza patçriòa cenu kâpumu, veicinot iekðzemes pieprasîjumanostiprinâðanos. Baltijas valstîs joprojâm saglabâjâs liels tekoðâ konta deficîts.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

12 Igaunijas IKP 2005. gadâ pieauga par 9.8%. Igaunijas tautsaimniecîbas izaugsminoteica straujais eksporta kâpums un stabilais iekðzemes pieprasîjums, ko sekmçjaiedzîvotâju ienâkumu palielinâðanâs un kreditçðanas pieaugums. Visbûtiskâkaiskâpums bija tirdzniecîbâ un bûvniecîbâ. Rûpniecîbas preèu, îpaði eksporta preèu,raþoðanas apjoma pieaugumu galvenokârt veicinâja lielâks ârçjais pieprasîjums.Vislielâkais kâpums rûpniecîbâ bija radio, televîzijas, sakaru iekârtu un aparatûras(51.0%) un citu elektrisko iekârtu (39.2%) raþoðanâ. Patçriòa cenas vidçji gadâpalielinâjâs par 4.1%, galvenokârt degvielas sadârdzinâðanâs un administratîvi re-gulçjamo cenu kâpuma dçï.

Lietuvas IKP 2005. gadâ palielinâjâs par 7.5%. Tautsaimniecîbas izaugsmi nodro-ðinâja kâpums visâs nozîmîgâkajâs nozarçs, izòemot lauksaimniecîbu un ieguvesrûpniecîbu. Visstraujâk attîstîjâs transporta, glabâðanas un sakaru nozare, bûvnie-cîba, apstrâdes rûpniecîba, tirdzniecîba un viesnîcu un restorânu pakalpojumi. Ie-dzîvotâju ienâkumu palielinâðanâs nodroðinâja iekðzemes patçriòa kâpumu. Vi-dçjâ bruto darba alga 2005. gadâ pieauga par 12.2%. Bezdarba lîmenis samazinâjâslîdz 4.1%. Patçriòa cenu pieaugumu (vidçji gadâ – 2.7%) noteica naftas cenu kâ-pums, kâ arî transporta un veselîbas aprûpes pakalpojumu sadârdzinâðanâs.

Turpinâjâs Japânas tautsaimniecîbas atveseïoðanâs, un tâs IKP pieauga par 2.7%.Galvenais izaugsmes virzîtâjspçks bija iekðzemes pieprasîjums. Strauji palielinâjâsprivâtais patçriòð un kapitâla ieguldîjumi, nedaudz – arî eksports. Deflâcijas ten-dence 2005. gadâ arvien vairâk samazinâjâs, patçriòa cenu indeksam sarûkot tikaipar 0.3%.

Krievijas IKP 2005. gadâ palielinâjâs par 6.4% (2004. gadâ – par 7.2%). Tautsaim-niecîbas izaugsmes tempa palçninâðanos noteica eksporta pieauguma tempa kri-tums. Naftas cenu kâpums, ârçjâ pieprasîjuma samazinâðanâs un investîciju videsnepilnîbas negatîvi ietekmçja naftas eksporta attîstîbu, kas lîdz ðim bija Krievijastautsaimniecîbas straujâs izaugsmes galvenais virzîtâjspçks. Naftas eksporta ienâku-mus negatîvi ietekmçja arî eksporta nodevu paaugstinâðana, tâpçc naftas kompâ-nijas palielinâja naftas pârstrâdi Krievijâ. Augot iedzîvotâju ienâkumiem, arvienvairâk palielinâjâs iekðçjâ pieprasîjuma ietekme uz pozitîvo tautsaimniecîbas at-tîstîbu. Privâtais patçriòð turpinâja strauji augt, lai gan inflâcija joprojâm bija augsta.Patçriòa cenu gada vidçjais kâpums 2005. gadâ bija 12.7%.

INFLÂCIJA UN CENAS

2005. gadâ patçriòa cenu pârmaiòas Latvijâ bija straujâkas nekâ iepriekðçjâ gadâ.Gada vidçjâ inflâcija sasniedza 6.7%, preèu un pakalpojumu cenu pieaugumambûtiski neatðíiroties (attiecîgi 6.8% un 6.5%). Patçriòa cenu gada inflâcija 2005. ga-da decembrî salîdzinâjumâ ar 2004. gada atbilstoðo periodu bija 7.0% (sk. 1. att.).Pieauga daudzu galveno preèu un pakalpojumu grupu (izòemot apìçrbu, apavus

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

13un sakaru pakalpojumus) cenas. Inflâcijas lielâko daïu noteica piedâvâjuma pusesfaktori, arî pamatinflâcijas lîmenis saglabâjâs visai augsts (5.5%).

2005. gada sâkumâ tika paaugstinâts akcîzes nodoklis tabakai, arî akcîzes nodokïalikmes degvielai tika pârrçíinâtas atbilstoði eiro kursa pieaugumam 2004. gada2. pusgadâ. Turklât 2005. gada pirmajos mçneðos joprojâm bija vçrojama 2004. gadamaijâ veikto degvielas akcîzes nodokïa likmju grozîjumu ietekme. 2005. gadâ no-zîmîgi palielinâjâs arî naftas cenas, pastiprinot degvielas cenu ietekmi uz inflâciju.Tâpçc minçto divu patçriòa preèu grupu cenu pârmaiòas veidoja attiecîgi 0.2 pro-centu punktus un 1.1 procentu punktu no gada vidçjâs inflâcijas.

Administratîvi regulçjamo cenu ietekme uz inflâciju pieauga pakâpeniski, stâjotiesspçkâ to grozîjumiem (2005. gada 1. aprîlî – pacienta iemaksas un îres maksas,1. augustâ – gâzes tarifi, kas veicinâja siltumenerìijas cenu kâpumu jaunajâ apkuressezonâ). Administratîvi regulçjamo cenu ietekme uz gada vidçjo inflâciju bija0.7 procentu punkti.

Ievçrojamu inflâcijas daïu 2005. gadâ veidoja pârtikas cenu pieaugums (9.2%). Togalvenokârt noteica izmaksu faktori (energoresursu sadârdzinâðanâs, iepirkumacenu palielinâðanâs) un nelabvçlîgie laika apstâkïi labîbas novâkðanas laikâ. Tâpçcnebija iespçjams novâkt visu raþu, un 4. ceturksnî ievçrojami (salîdzinâjumâ ariepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu – par 14.6%) pieauga maizes cenas.

Apstrâdâtâ pârtika 2005. gadâ sadârdzinâjâs mazâk nekâ neapstrâdâtâ pârtika (at-tiecîgi par 8.7% un 10.4%), tomçr to cenu pieauguma temps bija ievçrojamistraujâks nekâ pârçjo pamatinflâciju veidojoðo komponentu kâpuma temps. Pie-mçram, samazinoties eiro kursa ietekmei uz importçto preèu cenâm, 2005. gadâapìçrba un apavu cenas nedaudz (par 0.2%) samazinâjâs. Saruka arî sadzîves ap-rîkojuma un atseviðíu ar atpûtu un kultûru saistîtu elektropreèu cenas (attiecîgipar 1.0% un 5.7%). To daïçji ietekmçja arî konkurence (par to liecinâja ilgstoðacenu stabilitâte vai pat cenu samazinâjums ðajâs preèu grupâs).

Pakalpojumu grupâ nozîmîgs cenu kritums bija vçrojams vienîgi telefona pakalpo-jumiem – galvenokârt konkurences saasinâðanâs dçï. Pârçjo pakalpojumu cenasbûtiski pieauga. Pârtikas un energoresursu cenu kâpums, palielinoties pieprasî-jumam, veicinâja sabiedriskâs çdinâðanas pakalpojumu sadârdzinâðanos (par10.6%). Tâdçjâdi kopçjâ inflâcija pieauga par 0.5 procentu punktiem. Atseviðíumazâku pakalpojumu grupu cenu gada pieauguma temps bija vçl straujâks (finanðupakalpojumu cenas pieauga par 18.1%, viesnîcu pakalpojumu cenas – par 12.0%).

Raþotâju cenas rûpniecîbâ 2005. gadâ vidçji palielinâjâs par 7.8%, t.sk. iekðzemestirgû pârdotajai produkcijai – par 7.3%, bet eksportçtajai produkcijai – par 8.5%.Visbûtiskâk vidçjo cenu kâpumu ietekmçja sadârdzinâjums transportlîdzekïu ra-þoðanâ (par 27.2%), iekârtu, mehânismu un darba maðînu raþoðanâ (par 17.1%),gatavo metâlizstrâdâjumu raþoðanâ, izòemot maðînas un iekârtas (par 16.1%), unpârçjo nemetâlisko minerâlu izstrâdâjumu raþoðanâ (par 13.3%).

Tautsaimniecîbâ nodarbinâto mçneða vidçjâ bruto darba samaksa 2005. gadâ bijaLs 245.75 (pieaugums – 16.5%), bet mçneða vidçjâ neto darba samaksa – Ls 175.87(17.0%). Òemot vçrâ patçriòa cenu kâpumu, reâlâ bruto darba samaksa tautsaim-niecîbâ pieauga par 9.2%. Darba samaksas palielinâðanos noteica tautsaimniecîbasstraujâ izaugsme, privâtâ sektora darba samaksas legalizâcija, algu korekcijas, òe-mot vçrâ inflâciju, darbaspçka aizplûðana, jo atseviðíâs nozarçs, kurâs bija jûtamsdarbinieku trûkums, darba devçji bija spiesti palielinât algu, kâ arî darba samaksastuvinâðanâs ES algu lîmenim.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

14

2004 2005

IKP 8.5 10.2

Preèu sektors 8.2 7.9

Pakalpojumu sektors 8.7 11.2

Avots: Latvijas Republikas Centrâlâs statistikas pârvaldes dati.

Bûtiski (vidçji par 11.4%) palielinâjâs bûvniecîbas izmaksas strâdnieku darba sa-maksas pieauguma (par 16.1%), maðînu un mehânismu uzturçðanas un eksplua-tâcijas izmaksu kâpuma (par 13.8%) un bûvmateriâlu sadârdzinâjuma (par 9.6%)dçï.

Kaut gan eksporta vienîbas vçrtîbas kâpums 2005. gadâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjogadu nedaudz palçninâjâs (lîdz 10.3%; 2004. gadâ – 13.4%), tomçr nozîmîgi pieaugavisu eksportâ dominçjoðo preèu cenas. Minerâlproduktu cenas palielinâjâs par24.4%, pârtikas rûpniecîbas raþojumu – par 13.5%, tekstilmateriâlu un tekstiliz-strâdâjumu – par 13.4%, mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu – par11.0%, bet koka un koka izstrâdâjumu cenas – par 8.6%. Divas treðdaïas eksportapieauguma noteica tâ fiziskâ apjoma palielinâðanâs un vienu treðdaïu – cenu kâ-pums.

Savukârt importa vienîbas vçrtîba salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu turpinâjapieaugt (par 12.6%; 2004. gadâ – 8.1%) galvenokârt pasaulç kâpjoðo naftas cenudçï. Minerâlproduktu importa cenas palielinâjâs par 40.0%, satiksmes lîdzekïu –par 12.8%, bet parasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâjumu – par 9.0%. Nozî-mîgs bija arî lauksaimniecîbas un pârtikas preèu cenu kâpums. Importa pieaugumuvienâdi ietekmçja gan tâ fiziskâ apjoma, gan cenu kâpums.

Tirdzniecîbas nosacîjumi 2005. gadâ neuzlabojâs, jo importa cenu kâpums bijalielâks nekâ eksporta cenu pieaugums.

IEKÐZEMES KOPPRODUKTS

Latvijas tautsaimniecîbas izaugsme 2005. gadâ bija rekordstrauja. To nodroðinâjaaugstais iekðzemes pieprasîjums (gan patçriòð, gan investîcijas), vienlaikus bûtiskipalielinoties arî ârçjam pieprasîjumam. IKP faktiskajâs cenâs sasniedza 8.9 mljrd.latu, reâlajam IKP pârsniedzot iepriekðçjâ gada râdîtâju par 10.2% (sk. 1. tabulu).

Privâtâ patçriòa reâlais kâpums, strauji augot mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtuapjomam un kopçjiem mâjsaimniecîbu izmantojamiem ienâkumiem, 2005. gadapirmajos deviòos mçneðos sasniedza 8.8%. Iedzîvotâju kopçjo ienâkumu palieli-nâjumu noteica vairâki faktori – nodarbinâtîbas, reâlâs vidçjâs darba algas, iz-maksâto sociâlo pabalstu un pensiju apjoma pieaugums.

IKP izaugsmç nozîmîgu ieguldîjumu deva gan stabili augstais galapatçriòð, ganstraujais investîciju kâpums. Labie finanðu iestâþu un nefinanðu sabiedrîbu iepriek-ðçjo periodu finanðu râdîtâji, samçrâ zemâs kredîtu procentu likmes un nekustamâîpaðuma cenu kâpums veicinâja ieguldîtâju aktivitâti, tâpçc 2005. gada pirmajosdeviòos mçneðos investîciju pamatlîdzekïos pieaugums sasniedza 21.5%.

Eksporta kâpums 2005. gada pirmajos deviòos mçneðos bija augstâkais pçdçjos

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

1510 gados (20.9%). Veiksmîgu Latvijas uzòçmçjdarbîbas attîstîbu un paplaðinâðanuârçjos tirgos papildus veicinâja dalîba ES un ieguldîjumi eksporta produkciju ra-þojoðajâs nozarçs. Tomçr iekðzemes pieprasîjuma un eksporta produkcijas raþo-ðanai nepiecieðamo preèu pieprasîjuma kâpuma dçï saglabâjâs arî augsts preèu unpakalpojumu importa pieauguma temps.

Straujâks kâpums bija pakalpojumu sektorâ, t.sk. îpaði liels – tirdzniecîbâ (17.4%)un transporta, glabâðanas un sakaru nozarç (16.2%).

Mazumtirdzniecîbas uzòçmumu apgrozîjuma kâpumu veicinâja izmantojamo ienâ-kumu palielinâðanâs, kreditçðanas attîstîba un tâlâka cenu pieauguma gaidas. Ma-zumtirdzniecîbas (t.sk. automobiïu tirdzniecîbas un autodegvielas mazumtirdz-niecîbas) uzòçmumu apgrozîjums salîdzinâmajâs cenâs palielinâjâs par 25.1%. Vis-nozîmîgâk to ietekmçja straujais automobiïu pârdoðanas pieaugums (40.1%). Îpaðipalielinâjâs jaunu (pçdçjo divu izlaiduma gadu) automobiïu pieprasîjums, un re-ìistrçto jauno automobiïu skaits 2005. gadâ bija divas reizes lielâks nekâ iepriekðçjâgadâ.

Transporta, glabâðanas un sakaru nozarç bûtiski palielinâjâs gan pasaþieru, gankravu (îpaði tranzîtkravu) pârvadâjumu apjoms. Pa dzelzceïu pârvadâto kravu ap-joms salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu pieauga par 7.4%, t.sk. tranzîtkravu ap-joms – par 24.9%. Kravu apgrozîjums Latvijas ostâs bija par 4.6% lielâks nekâ2004. gadâ.

Preèu sektora izaugsmi kavçja raþoðanas apjoma kritums atseviðíâs apstrâdes rûp-niecîbas nozarçs 1. ceturksnî. Tomçr 2. ceturksnî lejupslîde tika pârvarçta, un,nozîmîgi pieaugot iekðzemes un ârçjam pieprasîjumam, 2005. gadâ apstrâdes rûp-niecîbas ieguldîjums kopçjâ reâlajâ pievienotajâ vçrtîbâ palielinâjâs par 6.3%.

2005. gadâ ïoti veiksmîgi attîstîjâs bûvniecîba (pieaugums – 15.5%). Tas veicinâjaprodukcijas izlaides palielinâðanos arî rûpniecîbas nozarçs (pârçjo nemetâliskominerâlu izstrâdâjumu raþoðana pieauga par 24.2%, gumijas un plastmasas izstrâ-dâjumu raþoðana – par 19.7%, gatavo metâlizstrâdâjumu raþoðana, izòemot maðînasun iekârtas, – par 12.4%). Savukârt eksporta un iekðzemes pieprasîjuma kâpumssekmçja pârtikas produktu un dzçrienu raþoðanas (5.0%), koksnes, koka un kor-ía izstrâdâjumu raþoðanas (2.6%), íîmisko vielu, to izstrâdâjumu un íîmiskoðíiedru raþoðanas (13.8%) kâpumu, kâ arî izaugsmi vairâkâs citâs nozarçs.

Straujo tautsaimniecîbas attîstîbu veicinâja bûtiskie ieguldîjumi raþoðanas attîstîbâ.Nefinanðu investîciju apjoms salîdzinâmajâs cenâs sasniedza 1 819.1 milj. latu (pie-augums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu – 14.0%). Vislielâkie ieguldîjumi tikaveikti apstrâdes rûpniecîbâ (356.7 milj. latu), elektroenerìijâ, gâzes un ûdens ap-gâdç (239.1 milj. latu), tirdzniecîbâ (251.7 milj. latu), kâ arî transportâ, glabâðanâun sakaros (274.6 milj. latu).

Reìistrçtâ bezdarba lîmenis 2005. gadâ bûtiski samazinâjâs (no 8.6% janvârî lîdz7.4% decembrî). Bezdarba lîmenis saruka visâ Latvijâ. To noteica iedzîvotâju eko-nomiskâs aktivitâtes kritums, jo, izmantojot iespçju strâdât citâs ES valstîs, daïabezdarbnieku meklçja darbu ârvalstîs. Reìistrçtâ bezdarba samazinâðanos veicinâjaarî reìistrçto vakanèu skaita straujais kâpums (par 58.5% vairâk nekâ 2004. gadâ).Tâpçc darba tirgus noslodzes koeficients (reìistrçto bezdarbnieku skaits uz vienuvakanci) 2005. gadâ samazinâjâs lîdz 11.7 (2004. gadâ – 19.9).

Sakarâ ar pârkârtojumiem tautsaimniecîbâ Latvijâ izveidojâs strukturâlais bez-darbs, tomçr saglabâjâs reìistrçtâ bezdarba lîmeòa reìionâlâ disproporcija. Vis-zemâkais bezdarba lîmenis 2005. gada beigâs bija Rîgâ (4.1% no ekonomiski aktîvoiedzîvotâju skaita), bet visaugstâkais – Latgalç (16.3%). Pçdçjos gados Latgalç

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

16 darba meklçtâju skaits samazinâjâs, tomçr bezdarba lîmenis joprojâm bija augsts.Bezdarbnieku skaita samazinâðanos ðajâ Latvijas reìionâ noteica ekonomiski aktîvolauku iedzîvotâju darba meklçjumi citâs ES valstîs. Bûtiska iedzîvotâju daïa kïuvusiekonomiski neaktîva.

2005. gada beigâs reìistrçti 20.6 tûkst. ilgstoðo bezdarbnieku (26.2% no bezdarb-nieku kopskaita). Negatîva tendence darba tirgû bija pakâpeniska ilgstoðo bez-darbnieku îpatsvara palielinâðanâs bezdarbnieku kopskaitâ (vidçji lîdz 26.8%;2004. gadâ – 25.9%).

ÂRÇJÂ TIRDZNIECÎBA UN MAKSÂJUMU BILANCE

Tautsaimniecîbas izaugsme Eiropâ, galvenokârt ES10 valstîs, noteica Latvijas preèupieprasîjuma kâpumu ârçjos tirgos. Preèu konkurçtspçja kopumâ bija noturîga,tâpçc Latvijas eksports strauji attîstîjâs. Ârçjâs tirdzniecîbas apgrozîjums 2005. gadâsasniedza 7 721.5 milj. latu (sk. 2. tabulu). Preèu eksporta palielinâjums (33.8%)apsteidza importa pieaugumu (27.3%), lai gan eksporta gada kâpuma temps augstâbâzes efekta dçï 2. pusgadâ palçninâjâs. Importa pârsvars pâr eksportu saruka no77.0% 2004. gadâ lîdz 68.4% 2005. gadâ.

2004 2005

Eksports 2 150.0 2 877.1

Imports 3 805.3 4 844.4

Bilance –1 655.2 –1 967.3

Avots: Latvijas Republikas Centrâlâs statistikas pârvaldes dati.

Ârçjâs tirdzniecîbas bilances negatîvais saldo visvairâk pieauga mehânismu unmehânisku ierîèu, elektroiekârtu, minerâlproduktu un satiksmes lîdzekïu grupâs,kurâs tas 2005. gadâ bija visaugstâkais, jo importa apjoma kâpums minçtajâs preèugrupâs salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu divas reizes pârsniedza eksporta apjomapieaugumu. Nedaudz palielinâjâs koka un koka izstrâdâjumu pozitîvais saldo, betdaþâdu izstrâdâjumu (mçbeïu) saldo, strauji augot to importam, kïuva negatîvs.Ârçjâs tirdzniecîbas bilances negatîvais saldo pieauga ar visâm valstu grupâm, iz-òemot pârçjâs valstis. Visvairâk palielinâjâs imports no ES15 valstîm. No nozîmî-gâkajâm partnervalstîm pozitîva ârçjâs tirdzniecîbas bilance Latvijai joprojâm sa-glabâjâs ar Lielbritâniju (198.5 milj. latu), pieauga tâs pozitîvais saldo ar Îriju,ASV un Dâniju, bet saruka ârçjâs tirdzniecîbas negatîvais saldo ar Igauniju.

Latvijas nozîmîgâkâs eksporta preces 2005. gadâ bija koks un koka izstrâdâjumi(24.8% no eksporta kopapjoma), parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi(13.1%), lauksaimniecîbas un pârtikas preces (12.3%), minerâlprodukti (9.2%),mehânismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas (9.2%), kâ arî tekstilmateriâliun tekstilizstrâdâjumi (8.7%). Vislielâkais bija minerâlproduktu, lauksaimniecîbasun pârtikas preèu, mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu, parasto metâluun parasto metâlu izstrâdâjumu, arî satiksmes lîdzekïu un koka un koka izstrâdâ-jumu eksporta pieaugums. Koka un koka izstrâdâjumu, daþâdu izstrâdâjumu (mç-beïu) un tekstilmateriâlu un tekstilizstrâdâjumu eksporta kâpumu noteica to cenupalielinâjums. Minerâlproduktu, pârtikas rûpniecîbas raþojumu, mehânismu unmehânisku ierîèu, elektroiekârtu, parasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâjumuun satiksmes lîdzekïu eksporta pieaugumu noteica to fiziskâ apjoma palielinâ-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

17ðanâs. Vairâkâs preèu grupâs kâpumu ietekmçja preces ar augstâku pievienotovçrtîbu (dziïâk apstrâdâta koksne, daþâdi mehânismi un elektroiekârtas un satik-smes lîdzekïi).

Latvijas nozîmîgâkâs partnervalstis preèu eksportâ bija ES valstis, kurâs 2005. gadânonâca 76.3% eksporta kopapjoma (salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu eksportsuz ES valstîm palielinâjâs par treðo daïu). Lielâko eksporta kâpuma daïu nodroði-nâja ES10 valstis (galvenokârt Igaunija, Lietuva un Polija). Bûtiski pieauga eksportsarî uz Maltu, Kipru un Ungâriju. ES15 valstu grupas eksporta pieaugumâ dominçjaSomija, Dânija un Vâcija. Uz ES valstîm izveda galvenokârt koku un koka izstrâ-dâjumus (29.0% no eksporta uz ES kopapjoma), parastos metâlus un parasto me-tâlu izstrâdâjumus (13.4%), lauksaimniecîbas un pârtikas preces (11.2%), mine-râlproduktus (9.1%) un tekstilmateriâlus un tekstilizstrâdâjumus (8.7%). Eksportspalielinâjâs arî uz NVS (galvenokârt Krieviju) un pârçjâm valstîm (Norvçìiju, ASVun Ðveici). Eksportâ uz NVS valstîm dominçja lauksaimniecîbas un pârtikas pre-ces (21.0% no eksporta kopapjoma uz ðo valstu grupu), mehânismi un mehânis-kas ierîces, elektroiekârtas (20.8%), íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru ra-þojumi (15.6%), bet uz pârçjâm valstîm – koks un koka izstrâdâjumi (21.3%),parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi (19.1%), minerâlprodukti (17.9%)un lauksaimniecîbas un pârtikas preces (10.1%). Latvijas nozîmîgâkâs partnervalstispreèu eksportâ bija Lietuva (10.9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10.8%),Vâcija (10.2%), Lielbritânija (10.2%), Krievija (7.9%) un Zviedrija (7.8%).

Pakâpeniski pieaugot lata reâlajam efektîvajam kursam, tâ vidçjâ vçrtîba 2005. gadâtomçr bija par 1.7% zemâka nekâ 2004. gadâ. Pçc lata piesaistes eiro, samazino-ties nominâlâ efektîvâ kursa ietekmei uz konkurçtspçjas pârmaiòâm eiro zonastirgos, to vairâk ietekmçja cenu pieauguma tempa atðíirîbas. Latvijas un nozîmî-gâko tirdzniecîbas partnervalstu cenu lîmeòa pieauguma starpîba palielinâjâs par3.5%, t.sk. ar attîstîtajâm valstîm – par 4.8%.

Lata reâlâ efektîvâ kursa pârmaiòas attiecîbâ pret atseviðíu valstu valûtâm salîdzi-nâjumâ ar 2004. gadu pozitîvi ietekmçja eksportçtâju konkurçtspçju Krievijas unPolijas tirgos (kursa samazinâjums – attiecîgi 10.9% un 11.6%). Savukârt attiecî-bâ pret pârçjo nozîmîgâko tirdzniecîbas partnervalstu valûtâm bija vçrojams nie-cîgs reâlâ efektîvâ kursa samazinâjums vai pat neliels pieaugums. Ârçjâs tirdznie-cîbas dati liecinâja par straujâku eksporta attîstîbu ES10 valstu tirgos un Krievijâsalîdzinâjumâ ar eiro zonu, kur pretçji kopçjâm tirdzniecîbas plûsmu tendencçmimporta pieauguma temps pârsniedza eksporta kâpuma tempu.

Nozîmîgâkâs importa preces 2005. gadâ bija mehânismi un mehâniskas ierîces,elektroiekârtas (19.8% no importa kopapjoma), minerâlprodukti (15.6%), lauk-saimniecîbas un pârtikas preces (11.7%), satiksmes lîdzekïi (10.8%) un parastiemetâli un parasto metâlu izstrâdâjumi (9.2%). Visvairâk pieauga minerâlproduktu,mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu, lauksaimniecîbas un pârtikas pre-èu un satiksmes lîdzekïu ievedums. Minerâlproduktu grupâ nozîmîgi palielinâjâsnaftas produktu imports, ko bûtiski ietekmçja pasaules naftas cenu kâpums. Im-porta fiziskâ apjoma palielinâðanâs bûtiski ietekmçja mehânismu un mehâniskuierîèu, elektroiekârtu un pârtikas rûpniecîbas raþojumu ieveduma pieaugumu, betparasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâjumu un satiksmes lîdzekïu ievedumapalielinâðanos ietekmçja abi faktori.

ES valstis nodroðinâja trîs ceturtdaïas importa kopapjoma (mehânismi un mehâ-niskas ierîces, elektroiekârtas, lauksaimniecîbas un pârtikas preces un satiksmeslîdzekïi). Importa kâpumâ no NVS valstîm dominçja minerâlprodukti, parastiemetâli un parasto metâlu izstrâdâjumi un koks un koka izstrâdâjumi. No pârçjâmvalstîm galvenokârt tika importçti mehânismi un mehâniskas ierîces, elektroie-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

18 kârtas, íîmiskâs rûpniecîbas raþojumi, kâ arî lauksaimniecîbas un pârtikas preces.Latvijas nozîmîgâkâs partnervalstis preèu importâ bija Vâcija (13.8%), Lietuva(13.7%), Krievija (8.5%), Igaunija (7.9%) un Polija (6.4%).

Maksâjumu bilances tekoðâ konta negatîvais saldo 2005. gadâ sasniedza 12.5% noIKP (2004. gadâ – 12.9%). Tekoðâ konta negatîvais saldo joprojâm bija augsts, laigan salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu samazinâjâs preèu un ienâkumu negatîvâsaldo attiecîba pret IKP. Vienlaikus saruka pakalpojumu un kârtçjo pârvedumupozitîvâ saldo attiecîba pret IKP.

Pakalpojumu pozitîvais saldo 2005. gadâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu pieaugatikai par 15.9 milj. latu, un kâpumu noteica lielâks sniegto pakalpojumu apjomapieaugums salîdzinâjumâ ar saòemto pakalpojumu apjoma kâpumu. Vairâk nekâpusi no sniegto pakalpojumu apjoma pieauguma nodroðinâja pârvadâjumu pakal-pojumi, bet pusi no saòemto pakalpojumu apjoma kâpuma – braucienu pakalpo-jumi. Tâdçjâdi palielinâjâs pârvadâjumu pakalpojumu pozitîvais saldo un braucienupakalpojumu negatîvais saldo. Vienâdâ apjomâ pieauga gan sniegto, gan saòemtocitu pakalpojumu apjoms.

Pârvadâjumu pakalpojumu pozitîvais saldo palielinâjâs par 93.5 milj. latu, galve-nokârt pieaugot sniegto kravu pârvadâjumu pakalpojumu apjomam autotransportâun dzelzceïa transportâ un augot citu ar pârvadâjumiem saistîtu pakalpojumu ap-jomam jûras transportâ. Pakalpojumu kopapjomâ nedaudz palielinâjâs pasaþierupârvadâjumu pakalpojumu, bet kritâs kravu pârvadâjumu pakalpojumu îpatsvars.Pieauga gaisa transporta, bet samazinâjâs jûras transporta daïa pakalpojumu kop-apjomâ. Savukârt braucienu pakalpojumu negatîvais saldo palielinâjâs par 77.6 milj.latu, jo bûtiski pieauga Latvijas ceïotâju izdevumi ârvalstîs, lai gan saskaòâ ar Lat-vijas Republikas Centrâlâs statistikas pârvaldes datiem ârvalstu ceïotâju skaita kâ-pums bija 1.7 reizes lielâks nekâ Latvijas ceïotâju skaita pieaugums. Arî Latvijasceïotâju kopçjie izdevumi (322.0 milj. latu) 2005. gadâ bija daudz lielâki nekâ âr-valstu ceïotâju tçriòi Latvijâ (190.0 milj. latu). Visvairâk naudas Latvijâ tçrçja ceïo-tâji no Vâcijas un Krievijas, bet lielâkais viesu skaits bija no Lietuvas un Igaunijas.

Citu pakalpojumu grupâ bûtiski pieauga nerezidentiem sniegto daþâdu saimniecis-kâs darbîbas pakalpojumu, reklâmas pakalpojumu, tirdzniecîbas starpniecîbas pa-kalpojumu un finanðu pakalpojumu, bet samazinâjâs bûvniecîbas pakalpojumuapjoms. Savukârt saòemto citu pakalpojumu apjoma pieaugumu noteica daþâdusaimnieciskâs darbîbas pakalpojumu un reklâmas pakalpojumu, kâ arî informâcijaspakalpojumu un datorpakalpojumu apjoma kâpums.

Ienâkumu negatîvais saldo 2005. gadâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu samazi-nâjâs par 48.3 milj. latu. Kritumu noteica rezidentu ârvalstîs gûto ienâkumu lielâkskâpums – saòemtâ atlîdzîba ârvalstîs nodarbinâtajiem pieauga par 91.4 milj. latuun ieguldîjumu ienâkumu apjoms (galvenokârt citu ieguldîjumu veidâ) – par72.6 milj. latu. Savukârt nerezidentu Latvijâ gûto ienâkumu (galvenokârt tieðoinvestîciju un citu ieguldîjumu ienâkumu veidâ) apjoms palielinâjâs par 111.9 milj.latu.

Kârtçjo pârvedumu pozitîvais saldo saruka par 37.1 milj. latu, jo valdîbas maksâjumiES budþetâ pieauga vairâk nekâ ðajâ postenî atspoguïoto saòemto ES fondu lî-dzekïu apjoms.

Kapitâla un finanðu konta pozitîvais saldo 2005. gadâ bija 1 251.5 milj. latu. Salî-dzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu palielinoties saòemto ES fondu lîdzekïu apjomam,kapitâla konta pozitîvais saldo pieauga par 31.0 milj. latu. Tekoðâ konta negatîvosaldo sedza ilgtermiòa kapitâls, no kura ceturtâ daïa bija ârvalstu tieðâs investîcijas.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

19Ârvalstu tieðo investîciju pozitîvais saldo (277.5 milj. latu jeb 3.1% no IKP) salîdzinâ-jumâ ar iepriekðçjo gadu bija zemâks par 13.8%. Ârvalstu tieðâs investîcijas galveno-kârt bija reinvestçtâs peïòas un paðu kapitâla veidâ, un to apjoms pieauga no Igau-nijas, Dânijas, Krievijas, Lietuvas, Zviedrijas un Norvçìijas (finanðu starpniecîbâ,vairumtirdzniecîbâ un mazumtirdzniecîbâ, elektroenerìijâ, gâzes un ûdens apgâdç,bûvniecîbâ un apstrâdes rûpniecîbâ).

Portfeïieguldîjumu saldo bija negatîvs (69.1 milj. latu). Latvijas bankas palielinâjaieguldîjumus parâda vçrtspapîros ârvalstîs vairâk, nekâ nerezidenti palielinâja Lat-vijas banku vçrtspapîru portfeli.

Citu ieguldîjumu pozitîvais saldo (1 272.7 milj. latu) 2005. gadâ bija divreiz lielâksnekâ iepriekðçjâ gadâ. To ietekmçja galvenokârt banku veiktie darîjumi (pozitîvaissaldo – 1 505.3 milj. latu). Bankas galvenokârt veica ilgtermiòa aizòçmumus nomâtesbankâm (1 259.7 milj. latu). Nedaudz (par 158.6 milj. latu) kritâs nerezidentupieprasîjuma noguldîjumu apjoms Latvijas bankâs. Banku ârçjâs prasîbas saruka,galvenokârt bankâm samazinot îstermiòa aizdevumu apjomu nerezidentiem. Uz-òçmumi palielinâja pieprasîjuma noguldîjumu apjomu ârvalstîs un îstermiòa tirdz-niecîbas kredîtu apjomu.

Galvenokârt Latvijas Bankai pçrkot ârvalstu valûtu, rezerves aktîvi 2005. gadâpieauga par 294.1 milj. latu.

FISKÂLÂ POLITIKA

2005. gadâ valsts konsolidçtâ kopbudþeta bilance saskaòâ ar uzkrâðanas principu,pçc kura tiek vçrtçta atbilstîba Mâstrihtas kritçrijam, bija pozitîva, pârpalikumamveidojot 15.2 milj. latu jeb 0.2% no IKP. Savukârt valsts konsolidçtâ kopbudþetafinansiâlais deficîts saskaòâ ar naudas plûsmas metodoloìiju bija 113.3 milj. latujeb 1.3% no IKP. Finansiâlâ deficîta attiecîba pret IKP 2005. gadâ bija mazâkanekâ 2004. gadâ (1.5% no IKP) un mazâka, nekâ plânots budþetâ (1.9% no IKP).To galvenokârt nodroðinâja nodokïu ieòçmumu kâpums augstâ tautsaimniecîbasattîstîbas tempa rezultâtâ.

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta ieòçmumi 2005. gadâ sasniedza 3.2 mljrd. latu jebaptuveni 36.0% no IKP. Gada laikâ tie palielinâjâs par 675.4 milj. latu, un to attie-cîba pret IKP pieauga par 1.9 procentu punktiem. Nodokïu ieòçmumi 2005. gadâpalielinâjâs par 25.7%, bet no ES budþeta saòemto maksâjumu apjoms – par 59.2%.

Nodokïu ieòçmumi salîdzinâjumâ ar 2004. gadu palielinâjâs par 520.7 milj. latu.2005. gadâ bûtiska privâtâ patçriòa kâpuma dçï ïoti strauji pieauga netieðo nodokïuieòçmumi. PVN ieòçmumi palielinâjâs par 190.4 milj. latu jeb 39.1%. To noteicagan privâtâ patçriòa straujâ izaugsme, gan zemâ bâze 2004. gadâ, kad PVN ieòç-mumi sakarâ ar Latvijas normatîvo aktu grozîjumiem pieauga tikai par 6.0%. Ak-cîzes nodokïa ieòçmumi 2005. gadâ bija par 77.1 milj. latu jeb 32.5% lielâki nekâ2004. gadâ. To kâpumu veicinâja augsts privâtais patçriòð, kâ arî normatîvo aktugrozîjumi (2005. gada janvârî stâjâs spçkâ augstâkas akcîzes nodokïa likmes naftasproduktiem un tabakas izstrâdâjumiem).

Tieðo nodokïu grupâ visstraujâk (par 41.3%) pieauga uzòçmuma ienâkuma no-dokïa ieòçmumi uzòçmumu peïòas straujâ kâpuma dçï. Sâkot ar 2005. gada janvâri,tika paaugstinâts ar iedzîvotâju ienâkuma nodokli neapliekamais minimums (no21 lata lîdz 26 latiem mçnesî) un nodokïa atvieglojums par apgâdîbâ esoðu per-sonu (no 10.5 latiem lîdz 18 latiem mçnesî), tomçr, bûtiski palielinoties gan pri-vâtajâ, gan sabiedriskajâ sektorâ nodarbinâto darba samaksai, iedzîvotâju ienâku-ma nodokïa ieòçmumi pieauga par 73.9 milj. latu jeb 17.0%. Darba samaksas kâ-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

20 pums noteica arî sociâlâs apdroðinâðanas iemaksu ieòçmumu ievçrojamu pieau-gumu (109.8 milj. latu jeb 17.1%).

Savukârt nenodokïu ieòçmumi 2005. gadâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu pa-lielinâjâs tikai par 19.9 milj. latu jeb 9.6%.

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta izdevumi 2005. gadâ sasniedza 3.3 mljrd. latu jeb37.2% no IKP (pieaugums – 679.4 milj. latu; to attiecîbas pret IKP kâpums –1.7 procentu punkti). Valsts konsolidçtâ kopbudþeta izdevumu pieaugumu nozîmîgiietekmçja pieðíirto dotâciju palielinâjums iestâdçm, organizâcijâm un uzòçmu-miem (279.5 milj. latu jeb 84.5%). To nodroðinâja ES fondu finansçjuma izmaksassaòçmçjiem privâtajâ sektorâ un veselîbas aprûpes sistçmas reforma. Bûtiski (par133.9 milj. latu jeb 53.9%) pieauga izdevumi kapitâlieguldîjumiem (to daïçji noteicavalsts investîcijas ES fondu lîdzfinansçtajos projektos). Augot valsts sektorâ strâ-dâjoðo darba samaksai, t.sk. pedagogu darba algâm, nozîmîgi (par 102.2 milj. latujeb 19.3%) palielinâjâs atalgojums. 2005. gada aprîlî un oktobrî veiktâ pensijuindeksâcija un bçrna kopðanas pabalsta palielinâðana 2005. gada janvârî nodro-ðinâja dotâciju iedzîvotâjiem pieaugumu par 97.0 milj. latu jeb 14.2%.

Valsts sociâlâs apdroðinâðanas fonda finansiâlais pârpalikums 2005. gadâ bija91.1 milj. latu, t.sk. valsts pensiju fonda pârpalikums, sociâlâs apdroðinâðanas ie-maksu apjoma pieaugumam apsteidzot izmaksâto pensiju apjoma kâpumu, –80.4 milj. latu.

Kopçjais centrâlâs valdîbas un paðvaldîbu parâds 2005. gada beigâs bija 1 046.6 milj.latu (samazinâjums gada laikâ – 19.7 milj. latu). Sarukumu noteica ârçjâ parâdakritums (17.6 milj. latu), gada laikâ daïçji dzçðot vairâkus Pasaules Bankas aizde-vumus un pilnîbâ atmaksâjot Japânas Eksporta un importa bankas rehabilitâcijasaizdevumu. Iekðçjais parâds saruka par 2.3 milj. latu. Konverìences ietekmç sama-zinâjâs ilgtermiòa darîjumu procentu likmes, sniedzot valdîbai iespçju par 15.6 milj.latu palielinât ilgtermiòa parâda apjomu, samazinot vidçjâ termiòa (par 14.9 milj.latu) un îstermiòa (par 2.9 milj. latu) parâdu.

BANKU SEKTORA ATTÎSTÎBA

2005. gadâ turpinâja strauji augt visi nozîmîgâkie banku darbîbas râdîtâji, t.sk.aktîvi (neieskaitot aktîvus pârvaldîðanâ) – par 39.4% (lîdz 10 942.9 milj. latu),izsniegto kredîtu atlikums (ieskaitot tranzîtkredîtus) – par 58.9% (lîdz 6 960.3 milj.latu) un noguldîjumu atlikums – par 21.7% (lîdz 6 200.4 milj. latu). Bankas guva193.1 milj. latu peïòu (par 66.4% vairâk nekâ 2004. gadâ). Banku kapitâls un re-zerves pieauga par 32.5% un perioda beigâs sasniedza 833.5 milj. latu.

2005. gadâ banku aktîvu struktûrâ turpinâja palielinâties kredîtu îpatsvars (lîdz63.6%, t.sk. kredîti mâjsaimniecîbâm – 22.8%), savukârt samazinâjâs prasîbu pretMFI îpatsvars (lîdz 17.6%).

Banku likvîdo aktîvu daïa (nauda kasç, prasîbas pret Latvijas Banku un citâmMFI, valdîbas vçrtspapîri) 2005. gada beigâs bija 26.7% no aktîviem un nodroðinâjanoguldîtâju prasîbu apmierinâðanai pietiekamu brîvo resursu apjomu. Savukârt43.9% no likvîdajiem aktîviem bija prasîbas pret OECD valstu MFI.

Salîdzinâjumâ ar 2004. gada beigâm no 45.6% lîdz 48.3% palielinâjâs ne-MFIizsniegto ilgtermiòa (ar termiòu ilgâku par 5 gadiem) kredîtu atlikuma îpatsvarskopçjâ kredîtu atlikumâ, bet îstermiòa (ar termiòu lîdz 1 gadam) kredîtu atlikumaîpatsvars samazinâjâs (no 16.5% lîdz 15.3%).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

212005. gadâ banku pasîvu struktûrâ ne-MFI noguldîjumu îpatsvars samazinâjâs par8.8 procentu punktiem (2005. gada beigâs – 56.7%), bet saistîbas pret MFI pieaugapar 8.8 procentu punktiem (lîdz 29.9%).

Banku piesaistîto ne-MFI noguldîjumu atlikums 2005. gadâ auga daudz lçnâk nekâkredîtu atlikumi. Palielinoties îstermiòa noguldîjumu atlikuma îpatsvaram bankupiesaistîto noguldîjumu kopçjâ atlikumâ (no 22.5% lîdz 23.7%), par 1.6 procentupunktiem (lîdz 70.6%) samazinâjâs noguldîjumu uz nakti atlikums, bet vidçja ter-miòa noguldîjumu (no 1 gada lîdz 5 gadiem) atlikuma îpatsvars nemainîjâs (4.7%).

NAUDAS PIEDÂVÂJUMS

Latvijas MFI (t.sk. Latvijas Bankas) galvenie naudas râdîtâji atspoguïoti gadapârskata 1. pielikumâ. Naudas piedâvâjums M3 2005. gadâ palielinâjâs par 39.3%(2004. gadâ – par 26.7%) un gada beigâs bija 3 925.4 milj. latu (sk. 2. att.). Naudaspiedâvâjuma pieauguma tempa paâtrinâðanos noteica straujâ tautsaimniecîbas at-tîstîba un noturîgais inflâcijas lîmenis. Plaðâs naudas apjoma pieauguma tempsgada laikâ pakâpeniski auga (1. pusgadâ M3 palielinâjâs par 15.0%; 2. pusgadâ –par 21.1%), un visstraujâkais kâpums (215.5 milj. latu jeb 5.8%) bija vçrojamsdecembrî, kad krasi palielinâjâs MFI (izòemot Latvijas Banku) piesaistîto nogul-dîjumu atlikums, kâ arî sezonâlu faktoru ietekmç auga skaidrâs naudas piepra-sîjums.

Naudas râdîtâjs M1 2005. gadâ palielinâjâs par 43.5%. To veicinâja skaidrâs naudasapgrozîbâ (bez atlikumiem MFI kasçs) palielinâjums (141.0 milj. latu jeb 21.8%)un visâs valûtâs MFI uz nakti veikto noguldîjumu atlikuma kâpums par 729.1 milj.latu jeb 53.8%. Savukârt M2 pieauga par 38.7%, visâs valûtâs veikto noguldîjumuar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu lîdz 3 mçneðiem (ieskaitot) atlikumampalielinoties par 34.8 milj. latu jeb 48.4% un visâs valûtâs veikto noguldîjumu MFIar noteikto termiòu lîdz 2 gadiem (ieskaitot) atlikumam – par 184.4 milj. latu jeb24.8%. M3 ietverto papildu komponentu apjoms joprojâm bija neliels. Naudastirgus fondu akciju un daïu atlikums gada nogalç bija 16.1 milj. latu, bet MFIemitçto parâda vçrtspapîru ar termiòu lîdz 2 gadiem (ieskaitot) atlikums – 3.4 milj.latu. Latvijas bankas lîdz ðim nav veikuðas M3 definîcijai atbilstoðos repo darî-jumus.

Strauji attîstoties kreditçðanai, naudas reizinâtâjs tomçr samazinâjâs un 2005. gadadecembrî bija 2.91 (2004. gada decembrî – 2.94). Ekonomiskâs situâcijas stabilitâteun uzkrâjumu palielinâðanâs veicinâja naudas aprites âtruma kriðanos (lîdz 2.3;2004. gadâ – 2.6).

Noguldîjumu atlikuma pieaugumu ietekmçja vairâki faktori, t.sk. iedzîvotâju reâloienâkumu palielinâðanâs, MFI attîstîba un arvien plaðâka elektronisko maksâðanas

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

22 lîdzekïu lietoðana, vispârçja tautsaimniecîbas izaugsme, kâ arî straujais izsniegtokredîtu atlikuma pieaugums. Tâpçc rezidentu finanðu iestâþu, nefinanðu sabiedrîbuun mâjsaimniecîbu noguldîjumu atlikums 2005. gadâ pieauga par 975.8 milj. latujeb 43.9% (sk. 3. att.; 2004. gadâ – par 564.8 milj. latu jeb 34.1%). Lai gan straujikâpa skaidrâs naudas apgrozîbâ (bez atlikumiem MFI kasçs) apjoms (ðâ râdîtâjapieauguma temps 2005. gadâ gandrîz trîs reizes pârsniedza 2004. gada râdîtâju),skaidrâs naudas îpatsvars plaðajâ naudâ M3 2005. gada beigâs samazinâjâs lîdz20.0% (2004. gada beigâs – 22.9%), atbilstoði pieaugot noguldîjumu îpatsvaram.Noguldîjumu struktûrâ noguldîjumu uz nakti îpatsvars palielinâjâs lîdz 63.2%(2004. gada beigâs – 58.3%), nedaudz pieauga arî noguldîjumu ar termiòu lîdz6 mçneðiem îpatsvars, bet no 23.9% lîdz 18.8% saruka ilgâka termiòa noguldîjumuîpatsvars. Mâjsaimniecîbu noguldîjumu daïa rezidentu noguldîjumu atlikumâ tur-pinâja palielinâties, sasniedzot 58.2% (2004. gada beigâs – 57.9%) no visiem re-zidentu noguldîjumiem. Mâjsaimniecîbu noguldîjumu îpatsvars termiònogul-dîjumos bija 68.0% un noguldîjumos uz nakti – 52.6%.

Lai gan 2005. gadâ nedaudz augstâks bija latos veikto noguldîjumu ienesîgumalîmenis, straujâk palielinâjâs ârvalstu valûtâ veikto noguldîjumu atlikuma kâpums(latos veikto noguldîjumu atlikums 2005. gadâ pieauga par 38.4%, ârvalstu valûtâveikto – par 52.9%). Eiro nozîmes palielinâðanâs Latvijas tautsaimniecîbâ, tâ do-minance kreditçðanâ un ðîs valûtas nemainîgais kurss attiecîbâ pret latu bûtiskipalielinâja tieði ðajâ valûtâ veikto noguldîjumu atlikuma pieaugumu. 2005. gadârezidentu ne-MFI eiro veikto noguldîjumu atlikums pieauga par 65.6%. SavukârtASV dolâra kursa svârstîbas un tâ arvien ierobeþotâka izmantoðana iekðzemesdarîjumos noteica to, ka ASV dolâros veikto noguldîjumu atlikums gadâ pieaugatikai par 17.9%. 2004. gada beigâs ASV dolâros veikto noguldîjumu atlikums vei-doja 42.0% no rezidentu ne-MFI ârvalstu valûtâs veikto noguldîjumu atlikuma,bet 2005. gada beigâs – 34.1%. Eiro daïa noguldîjumu atlikumâ attiecîgi pieaugano 55.8% lîdz 63.6%. Kopumâ latos veikto noguldîjumu îpatsvars 2005. gada beigâsbija 59.4% no noguldîjumu atlikuma (2004. gada beigâs – 61.8%).

Kopçjâ naudas piedâvâjuma pieaugums un saskaòâ ar Latvijas Bankas metodolo-ìiju aprçíinâtâ naudas râdîtâja M2X kâpums (38.9%; 2004. gadâ – 27.0%) bûtiskineatðíîrâs no M3 dinamikas.

MFI tîro ârçjo aktîvu negatîvais râdîtâjs gada laikâ palielinâjâs par 1 095.6 milj.latu, lai gan Latvijas Bankas tîrie ârçjie aktîvi turpinâja pieaugt, gada beigâs sa-sniedzot rekordaugstu lîmeni – 1 390.2 milj. latu. Tîro ârçjo aktîvu negatîvâ râdîtâjapalielinâðanos noteica no nerezidentu bankâm (galvenokârt mâtesbankâm) sa-òemto aizòçmumu izmantoðana kredîtresursiem iekðzemç. MFI (izòemot LatvijasBanku) ârzemju pasîvi 2005. gadâ pieauga par 1 812.0 milj. latu, t.sk. saistîbas pretârvalstu MFI – par 1 594.4 milj. latu (t.sk. pret saistîtajâm un radniecîgajâm MFI –

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

23par 1 088.8 milj. latu) un nerezidentu ne-MFI noguldîjumi – par 176.6 milj. latu.MFI (izòemot Latvijas Banku) ârzemju aktîvu palielinâjums bija ievçrojami mazâks(365.5 milj. latu), prasîbâm pret ârvalstu ne-MFI pieaugot par 240.2 milj. latu (t.sk.izsniegto kredîtu atlikumam – par 156.4 milj. latu un ieguldîjumiem privâtâ sektoraparâda vçrtspapîros – par 54.0 milj. latu). Savukârt prasîbas pret nerezidentu MFIpalielinâjâs par 103.8 milj. latu (t.sk. ieguldîjumi ârvalstu MFI parâda vçrtspapîros –par 120.3 milj. latu un noguldîjumi uz nakti – par 85.3 milj. latu). Tâdçjâdi MFI(izòemot Latvijas Banku) tîro ârçjo aktîvu negatîvais apjoms 2005. gada beigâsbija par 1 446.5 milj. latu lielâks nekâ 2004. gada beigâs.

Par naudas piedâvâjuma kâpuma noteicoðo faktoru arvien vairâk kïuva iekðzemeskredîtu atlikuma pieaugums. Rezidentiem izsniegto kredîtu atlikums 2005. gadâpalielinâjâs par 2 409.3 milj. latu jeb 57.6%, t.sk. finanðu iestâdçm, nefinanðu sa-biedrîbâm un mâjsaimniecîbâm izsniegto aizdevumu atlikums – par 2 402.7 milj.latu jeb 64.3% (2004. gadâ – par 1 194.5 milj. latu jeb 47.0%). Tas ir straujâkaiskredîtu atlikuma gada pieauguma temps kopð 1997. gada. Straujais kreditçðanaskâpums, stimulçjot pastiprinâtu iekðzemes pieprasîjuma veidoðanos, veicinâjis no-turîgi augsta inflâcijas lîmeòa un maksâjumu bilances tekoðâ konta deficîta saglabâ-ðanos, radot baþas par tautsaimniecîbas nesabalansçtas attîstîbas radîto risku pie-augumu. Rezidentu finanðu iestâdçm, nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâmizsniegto aizdevumu îpatsvars MFI (izòemot Latvijas Banku) aktîvos 2005. gadabeigâs sasniedza 56.0% (2004. gada beigâs – 47.6%).

Augot valsts konsolidçtâ kopbudþeta deficîtam, MFI neto prasîbas pret valdîbupalielinâjâs par 53.6% (lîdz 266.3 milj. latu).

Nozîmîgâkais kredîta veids 2005. gadâ, turpinot strauji attîstîties nekustamâ îpa-ðuma tirgum un augot tâ cenu lîmenim, bija hipotçku kredîts, kas arî galvenokârtnoteica ievçrojamo ilgtermiòa kredîtu pârsvaru izsniegto kredîtu atlikumâ. Rezi-dentu finanðu iestâdçm, nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm izsniegto ilg-termiòa aizdevumu atlikums palielinâjâs par 2 116.3 milj. latu jeb 66.4%, bet îster-miòa kredîtu atlikums – par 286.9 milj. latu jeb 52.2% (kredîtu atlikumus katramçneða beigâs sk. 4. att.). 2005. gada beigâs 86.4% izsniegto kredîtu bija ilgtermiòakredîti (2004. gada beigâs – 85.3%).

Hipotçku kredîta atlikuma gada kâpuma temps 2005. gadâ sasniedza 101.6%(2004. gadâ – 80.2%), un ðâ kredîta veida atlikums palielinâjâs par 1 414.6 milj.latu (lîdz 2 806.8 milj. latu jeb 45.7% no izsniegto kredîtu atlikuma). Komerckredîtaatlikuma gada pieaugums bija 617.4 milj. latu jeb 61.7% (2004. gadâ – 30.1%).2005. gadâ nozîmîgi palielinâjâs arî industriâlâ kredîta atlikums (par 284.1 milj.latu jeb 39.5%; 2004. gadâ – par 36.3%) un kredîta patçriòa preèu iegâdei atlikums(par 71.9 milj. latu jeb 37.2%; 2004. gadâ – par 34.7%). Komerckredîta un patçriòakredîta atlikuma kâpuma tempu ietekmçja statistiskâs metodoloìijas maiòa – ar

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

24 2005. gadu finanðu iestâþu un nefinanðu sabiedrîbu norçíinu kontu debeta atlikumitiek pieskaitîti komerckredîta, bet mâjsaimniecîbu norçíinu kontu debeta atliku-mi – kredîta patçriòa preèu iegâdei atlikumam.

Strauji, bet vienmçrîgi pieauga gan uzòçmçjdarbîbai (finanðu iestâdçm un nefi-nanðu sabiedrîbâm), gan mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu atlikums (sk. 5. att.).Finanðu iestâdçm un nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto kredîtu atlikuma gadakâpuma temps pieauga no 35.1% 2004. gadâ lîdz 53.3% 2005. gadâ. Atbilstoðaismâjsaimniecîbu kreditçðanas râdîtâjs palielinâjâs no 74.8% lîdz 84.2%. Finanðuiestâdçm un nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto aizdevumu atlikuma kâpums(1 282.1 milj. latu) par 161.5 milj. latu pârsniedza mâjsaimniecîbâm izsniegto kre-dîtu atlikuma pieaugumu. Joprojâm augsto mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtuatlikuma kâpuma tempu lielâkoties nodroðinâja bûtiskais kredîta mâjokïa iegâdeiatlikuma palielinâjums (1.9 reizes; mâjokïa iegâdei izsniegto kredîtu atlikums2005. gada beigâs – 1 749.7 milj. latu jeb 71.4% no mâjsaimniecîbâm izsniegtokredîtu atlikuma; 2004. gada beigâs – 69.3%).

Uzòçmçjdarbîbai izsniegto kredîtu atlikuma pieaugumâ 2005. gadâ dominçja ope-râcijas ar nekustamo îpaðumu, noma un citi komercpakalpojumi (pieaugums –499.2 milj. latu jeb 2.2 reizes) un finanðu starpniecîba (313.1 milj. latu jeb 1.8 rei-zes), 2005. gada beigâs kopâ veidojot 43.7% no kredîtu atlikuma kopapjoma. No-zîmîgs kredîtu atlikuma pieaugums bija bûvniecîbâ (128.8 milj. latu jeb 1.7 rei-zes), apstrâdes rûpniecîbâ (98.2 milj. latu jeb 26.4%) un tirdzniecîbâ (78.6 milj.latu jeb 17.7%).

Zemâks kredîtu procentu likmju lîmenis noteica eiro izsniegto kredîtu atlikumapârsvaru kredîtu atlikumâ. 2005. gadâ rezidentu ne-MFI nacionâlajâ valûtâ iz-sniegto kredîtu atlikums pieauga par 383.8 milj. latu jeb 25.8% (2004. gadâ – par27.7%), bet eiro izsniegto kredîtu atlikums – par 2 436.0 milj. latu jeb 3.0 reizes(2004. gadâ – 2.4 reizes). Savukârt augoðâs procentu likmes, kâ arî lata piesaistesmaiòa no SDR valûtu groza uz eiro krasi samazinâja ASV dolâros izsniegto kredîtuatlikumu – 2005. gadâ tas saruka par 387.9 milj. latu jeb 35.7%. Tâdçjâdi rezidentune-MFI latos izsniegto kredîtu îpatsvars 2005. gadâ samazinâjâs par 9.1 procentupunktu (2005. gada beigâs – 30.1%) un ASV dolâros izsniegto – par 17.3 procentupunktiem (lîdz 11.2%), bet eiro izsniegto kredîtu îpatsvars palielinâjâs par 26.7 pro-centu punktiem un veidoja 58.6% no kredîtu atlikuma.

KREDÎTU UN NOGULDÎJUMU PROCENTU LIKMES

Rezidentu nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm latos izsniegto kredîtu unno ðîs klientu grupas latos piesaistîto noguldîjumu procentu likmes 2005. gadâkopumâ bija zemâkas nekâ 2004. gadâ. Savukârt ârvalstu valûtâ izsniegto kredîtu

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

25un piesaistîto noguldîjumu procentu likmes attîstîjâs nevienmçrîgi: samazinâjâseiro veikto darîjumu likmes, bet pieauga ASV dolâros veikto darîjumu likmes.Latos izsniegto kredîtu un piesaistîto noguldîjumu procentu likmju îpaði straujðkritums bija vçrojams 2. ceturksnî, tomçr lçnâkâ tempâ tas turpinâjâs arî 2. pus-gadâ (sk. 6. un 7. att.). Latos veikto darîjumu procentu likmju samazinâjums sais-tîts ar lata piesaisti eiro un latu procentu likmju konverìenci ar eiro procentulikmçm. Tâpçc saruka latu naudas tirgus indeksi, kam piesaistîta lielâkâ daïa latosizsniegto kredîtu procentu likmju. Ârvalstu valûtâ izsniegto kredîtu un piesaistîtonoguldîjumu procentu likmes attîstîjâs atbilstoði tendencçm attiecîgo valûtu tirgû.Kopumâ ârvalstu valûtâ no jauna izsniegto kredîtu vidçjâs svçrtâs procentu likmes2005. gadâ samazinâjâs, jo no jauna pârsvarâ tika izsniegti kredîti eiro. Savukârtno jauna piesaistîto noguldîjumu vidçjâs svçrtâs procentu likmes pieauga, jo ASVdolâros piesaistîto noguldîjumu procentu likmes pieauga straujâk, nekâ samazinâjâseiro piesaistîto noguldîjumu procentu likmes. ASV dolâros piesaistîto noguldîjumuprocentu likmju pieaugumu veicinâja FRS îstenotâ ierobeþojoðâ monetârâ politika,regulâri paaugstinot bâzes procentu likmes.

Kredîtu procentu likmju samazinâjumu 2005. gadâ veicinâja banku konkurence,tâpçc bankas piedâvâja arvien izdevîgâkus kredîtu nosacîjumus, t.sk. arî zemâkaspievienotâs kredîtu procentu likmes. 2005. gadâ banku pievienotâs procentu likmessamazinâjâs visâs valûtâs izsniegtajiem kredîtiem. Gan noguldîjumu, gan kredîtudarîjumos ar mâjsaimniecîbâm MFI piemçrotâs procentu likmes pârsvarâ bija aug-stâkas nekâ darîjumos ar nefinanðu sabiedrîbâm.

Rezidentu nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm latos no jauna izsniegtokredîtu vidçjâs svçrtâs procentu likmes samazinâjâs par 1.6–2.9 procentu punktiem(nefinanðu sabiedrîbâm – no 7.3% 2004. gada decembrî lîdz 5.7% 2005. gada de-cembrî, mâjsaimniecîbâm – attiecîgi no 9.5% lîdz 6.6%).

Savukârt ârvalstu valûtâ no jauna izsniegto kredîtu vidçjâs svçrtâs procentu likmes2005. gada decembrî bija par 0.4–0.5 procentu punktiem zemâkas nekâ iepriekðçjâ

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

26 gada atbilstoðajâ periodâ (4.8% gan nefinanðu sabiedrîbâm, gan mâjsaimniecîbâmizsniegtajiem kredîtiem). Valûtu dalîjumâ gan nefinanðu sabiedrîbâm, gan mâj-saimniecîbâm eiro izsniegto kredîtu procentu likmes samazinâjâs par 0.6 procentupunktiem, savukârt ASV dolâros izsniegtajiem kredîtiem pieauga attiecîgi par1.3 un 2.3 procentu punktiem.

Arî 2005. gadâ lielâkâ daïa (ap 90%) jauno kredîtu tika izsniegti ar mainîgo pro-centu likmi un procentu likmes darbîbas sâkotnçjo periodu lîdz 1 gadam. Pçc latapiesaistes eiro un lata valûtas riska samazinâðanâs attiecîbâ pret eiro strauji (aptu-veni lîdz 60%) pieauga eiro izsniegto kredîtu îpatsvars no jauna izsniegtajos kre-dîtos, ko daïçji noteica iepriekð ASV dolâros un latos izsniegto kredîtu pârkredi-tçðana uz kredîtiem eiro. Tâpçc no jauna izsniegtajos kredîtos samazinâjâs latosun ASV dolâros izsniegto kredîtu daïa.

No rezidentu nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm latos piesaistîto termiò-noguldîjumu procentu likmes 2005. gada pirmajos 11 mçneðos samazinâjâs attiecîgipar 0.9 un 1.4 procentu punktiem (lîdz 2.4% un 2.8%), bet decembrî tâs bûtiskipieauga (attiecîgi lîdz 3.0% un 3.1%). Noguldîjumu procentu likmju pieaugumsdecembrî bija saistîts ar latu procentu likmju pieaugumu naudas tirgû, ko veicinâjaLatvijas Bankas noteiktâ pakâpeniskâ banku rezervju normas paaugstinâðana.

Ârvalstu valûtâ piesaistîto termiònoguldîjumu vidçjâs svçrtâs procentu likmes2005. gadâ pieauga par 0.5–0.7 procentu punktiem (lîdz 2.8% nefinanðu sabiedrîbunoguldîjumiem un 2.9% – mâjsaimniecîbu noguldîjumiem). Valûtu dalîjumâ nonefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm ASV dolâros piesaistîto termiòno-guldîjumu procentu likmes gadâ pieauga par 1.8 procentu punktiem, savukârt eiropiesaistîto termiònoguldîjumu procentu likmes samazinâjâs attiecîgi par 0.5 un0.4 procentu punktiem.

Lielâkâ daïa (aptuveni 97%) rezidentu nefinanðu sabiedrîbu un mâjsaimniecîbuno jauna piesaistîto termiònoguldîjumu tika piesaistîti uz termiòu lîdz 1 gadam.Apmçram puse no tiem bija latos piesaistîtie termiònoguldîjumi.

Saglabâjoties samçrâ augstai inflâcijai, latos izsniegto kredîtu ar mainîgo procentulikmi un procentu likmes darbîbas sâkotnçjo periodu lîdz 1 gadam reâlâs procentulikmes gada laikâ strauji saruka, kïûstot negatîvas, bet kredîtiem ar procentu likmesdarbîbas sâkotnçjo periodu ilgâku par 1 gadu samazinâjâs par 0.4 procentu pun-ktiem (lîdz 2.5%). Savukârt latos piesaistîto termiònoguldîjumu reâlâs procentulikmes arî 2005. gadâ bija negatîvas.

STARPBANKU TIRGUS

2005. gadâ iekðzemes starpbanku tirgû izsniegto kredîtu apjoms pieauga par 24.8%(lîdz 15.6 mljrd. latu). Saglabâjoties Latvijas finanðu tirgus stabilitâtei, darîjumuar termiòu ilgâku par 1 dienu îpatsvars pieauga no 17.2% 2004. gadâ lîdz 21.2%2005. gadâ.

Pçc samçrâ straujâ pieauguma 2004. gadâ, Latvijas Bankai veicot apjomîgas inter-vences valûtas tirgû, 2005. gadâ latos veikto iekðzemes starpbanku darîjumu ap-joms saglabâjâs iepriekðçjâ gada lîmenî. Tas saistîts ar bûtisku banku obligâto re-zervju prasîbu pieaugumu, tâpçc palielinâjâs latos veikto noguldîjumu atlikums,kas bankâm bija jâtur norçíinu kontâ Latvijas Bankâ. Pçc lata piesaistes eiro1.9 reizes pieauga iekðzemes starpbanku tirgû ðajâ valûtâ izsniegto kredîtu apjoms,bet darîjumu apjoms ASV dolâros palielinâjâs 1.5 reizes. Latu îpatsvars iekðzemesstarpbanku kredîtos bija 44.0%, ASV dolâru îpatsvars – 35.0% un eiro îpatsvars –18.0%.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

27Lçnâk nekâ iepriekð (par 14.1%; lîdz 160.5 mljrd. latu) pieauga nerezidentu MFIizsniegto kredîtu apjoms.

Pçc lata piesaistes eiro 2005. gada sâkumâ pieauga eiro naudas tirgus procentulikmju ietekme uz latu naudas tirgus procentu likmçm. Tâpçc latos veikto darîjumuprocentu likmes iekðzemes starpbanku tirgû samazinâjâs un gada vidçjâ svçrtâprocentu likme aizdevumu iespçjai uz nakti bija 2.53% jeb par 0.73 procentu pun-ktiem zemâka nekâ 2004. gadâ. ECB lçmums paaugstinât bâzes likmi lîdz 2.25%,kas jau iepriekð tika ietverta ilgâka termiòa eiro naudas tirgus instrumentu cenâs,mazinâja interesi par lîdzvçrtîgiem latu instrumentiem. RIGIBOR darîjumiem ar3 mçneðu termiòu 2005. gada decembrî vidçji bija 3.16% un darîjumiem ar 6 mç-neðu termiòu – 3.21% (attiecîgi par 1.23 un 1.12 procentu punktiem zemâks nekâ2004. gadâ).

NAUDAS BÂZE

Latvijas Bankai paaugstinot banku rezervju normu un paplaðinot rezervju bâzi, kâarî augot banku piesaistîto noguldîjumu atlikumam, bûtiski palielinâjâs obligâtorezervju apjoms banku norçíinu kontos Latvijas Bankâ (sk. 8. att.). Tâdçjâdi MFIun citu finanðu institûciju noguldîjumu atlikums Latvijas Bankâ 2005. gadâ pieaugapar 243.6 milj. latu jeb 2.1 reizi (2004. gadâ – 1.8 reizes). Bûtiski auga arî skaidrâsnaudas pieprasîjums (skaidrâ nauda apgrozîbâ 2005. gadâ palielinâjâs par149.9 milj. latu jeb 20.6%; 2004. gadâ – par 6.6%). Tâdçjâdi centrâlâs bankas naudaspiedâvâjums jeb naudas bâze M0 2005. gadâ pieauga par 41.1% – ievçrojami strau-jâk nekâ 2004. gadâ – un perioda beigâs sasniedza 1 350.7 milj. latu (sk. 9. att.),bet skaidrâs naudas îpatsvars naudas bâzç samazinâjâs lîdz 65.0% (2004. gadabeigâs – 76.0%).

Naudas bâzes kâpumu galvenokârt nodroðinâja Latvijas Bankas tîro ârçjo aktîvupieaugums (350.9 milj. latu jeb 33.8%), Latvijas Bankai pçrkot ârvalstu valûtu

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

28 (nopirkta ârvalstu valûta 351.8 milj. latu apjomâ). Apjomîgâ ârvalstu valûtas pâr-doðana Latvijas Bankai saistîta ar vairâkiem faktoriem. Latu konvertçðanu eironoteica pçc lata piesaistes maiòas vçrojamais straujais eiro izsniegto kredîtu îpat-svara pieaugums jaunajos darîjumos un turpmâkâ ðo kredîtresursu konvertçðanalatos, kâ arî pârâk straujâs kreditçðanas ierobeþoðanas nolûkâ Latvijas Bankasveiktâ banku obligâto rezervju prasîbu palielinâðana, 2005. gada sâkumâ paplaðinotrezervju bâzi, bet 2. pusgadâ palielinot obligâto rezervju normu – sâkumâ no 4%uz 6% un vçlâk no 6% uz 8%, kas radîja papildu pieprasîjumu pçc latu resursiem.Turklât ârvalstu valûtas pârdoðanu Latvijas Bankai veicinâja ârvalstu investîcijuun ârvalstu finanðu palîdzîbas lîdzekïu ieplûde tautsaimniecîbâ, kâ arî pozitîvâstarpîba starp procentu likmçm darîjumiem latos un darîjumiem eiro.

Latvijas Banka piedâvâja bankâm veikt arî valûtas mijmaiòas darîjumus, tomçrtie netika pieprasîti. 2005. gada beigâs Latvijas Bankas tîrie ârçjie aktîvi sedzaapmçram 3.5 mçneðu (2004. gada beigâs – 3.3 mçneðu) preèu importa apjomu,bet emitçtâs nacionâlâs valûtas segums ar tîrajiem ârçjiem aktîviem (sk. 10. att.)bija 102.9% (2004. gada beigâs – 108.6%).

Kopçjâs Latvijas Bankas tîro iekðçjo aktîvu pârmaiòas bija mazâkas (to negatîvaisrâdîtâjs samazinâjâs par 42.6 milj. latu), pieaugot iekðzemes kredîtu atlikumam.Iekðzemes kredîtportfelî nedaudz (par 10.4 milj. latu) palielinâjâs bankâm izsniegtokredîtu atlikums, galvenokârt augot neto kredîtam valdîbai (valdîbas noguldîjumaLatvijas Bankâ atlikums saruka par 38.8 milj. latu un centrâlâs bankas valdîbasvçrtspapîru portfelis pieauga par 5.6 milj. latu).

Tâ kâ bankas latu likviditâti galvenokârt nodroðinâja, pârdodot ârvalstu valûtu,saruka pieprasîjums pçc Latvijas Bankas aizdevumiem. Centrâlâs bankas MFI iz-sniegto kredîtu kopapjoms (230.8 milj. latu) bija 9.4 reizes mazâks nekâ 2004. gadâ,krasi (11.3 reizes) samazinoties repo kredîtu un 1.9 reizes sarûkot lombarda kredîtuapjomam.

No MFI izsniegtajiem Latvijas Bankas kredîtiem 79.0% (2004. gadâ – 94.7%) bijarepo kredîti un 21.0% – pieprasîjuma lombarda kredîti, bet automâtiskie lom-barda kredîti netika pieprasîti (kredîtu mçneða vidçjos atlikumus sk. 3. tabulâ).Galvenokârt tika izsniegti repo kredîti ar 7 dienu termiòu (122.1 milj. latu apjomâ)un 28 dienu termiòu (60.2 milj. latu apjomâ).

2005. gadâ Latvijas Banka refinansçðanas likmi (4.0%) nemainîja. No tâs bûtiskineatðíîrâs repo kredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likme. 1. pusgadâ tâ bija 4.2–4.3%,bet gada pçdçjos mçneðos – 4.0% (sk. 11. att.).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

29

VALÛTAS TIRGUS UN LATVIJAS ÂRÇJAIS PARÂDS

Pasaules valûtas tirgû 2005. gadâ bija vçrojams ASV dolâra kursa kâpums attiecîbâpret citâm nozîmîgâkajâm valûtâm. To galvenokârt noteica îstermiòa procentulikmju pieaugums ASV procentu likmju tirgû, samçrâ veiksmîga tautsaimniecîbasattîstîba un ASV komercsabiedrîbu ârvalstîs gûtâs peïòas repatriâcija. ES valstîstautsaimniecîbas izaugsme bija samçrâ lçna. Pçc ilgstoðâs Japânas tautsaimniecîbasstagnâcijas 2005. gadâ valstî turpinâjâs pçdçjos pâris gados vçrojamâ tautsaimnie-cîbas atveseïoðanâs tendence, tâpçc tuvâkajâ nâkotnç deflâciju varçtu nomainîtinflâcija. Lielbritânijâ, samazinoties iedzîvotâju tçriòiem, IKP pieauguma tempsievçrojami palçninâjâs un 2005. gada 2. pusgadâ strauji pieauga tekoðâ konta de-ficîts.

2005. gadâ eiro kurss attiecîbâ pret ASV dolâru samazinâjâs par 12.6% (no 1.35542004. gada beigâs lîdz 1.1849 2005. gada beigâs), zemâko lîmeni (1.1640) sasniedzot15. novembrî. ASV dolâra kurss attiecîbâ pret Japânas jenu pieauga par 14.7%(no 102.63 2004. gada beigâs lîdz 117.75 2005. gada beigâs), visaugstâko lîmenisasniedzot 5. decembrî (121.40). Lielbritânijas sterliòu mârciòas kurss attiecîbâpret ASV dolâru 2005. gadâ samazinâjâs par 10.2% (no 1.9181 2004. gada beigâslîdz 1.7230 2005. gada beigâs), savu zemâko lîmeni (1.7049) sasniedzot 28. no-vembrî.

Iekðzemes valûtas tirgû ASV dolâra kurss attiecîbâ pret latu pieauga (no 0.51552004. gada beigâs lîdz 0.5877 2005. gada beigâs; kâpums – 14.0%). Augstâkais

2004 2005

Janvâris 55.9 8.9

Februâris 39.7 12.9

Marts 61.3 8.6

Aprîlis 50.4 9.7

Maijs 19.2 10.5

Jûnijs 10.0 7.4

Jûlijs 23.2 5.6

Augusts 71.7 3.7

Septembris 67.6 9.2

Oktobris 96.3 4.0

Novembris 38.6 2.8

Decembris 28.1 4.2

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

30 ASV dolâra kurss (0.5983) bija 15. novembrî, bet zemâkais (0.5131) – 3. janvârî(nozîmîgâko Latvijas Bankas noteikto valûtas kursu dinamiku sk. 12. att. un 5. pie-likumâ).

Saskaòâ ar starptautisko investîciju bilances datiem Latvijas ârçjais parâds nerezi-dentiem 2005. gadâ pieauga par 2 124.0 milj. latu un gada beigâs sasniedza9 000.2 milj. latu (101.1% no IKP). Ârçjie aktîvi bija 5 810.5 milj. latu un tîraisârçjais parâds – 3 189.7 milj. latu (35.8% no IKP). 2005. gadâ Latvijas valdîbas uncentrâlâs bankas saistîbas pret nerezidentiem samazinâjâs (par 26.5 milj. latu),palielinâjâs banku sektora saistîbas (par 1 846.6 milj. latu), citu sektoru saistîbas(par 225.1 milj. latu) un parâdu radoðâs tieðâs investîcijas (par 78.9 milj. latu).Tâdçjâdi mainîjâs ârçjâ parâda struktûra sektoru dalîjumâ – pieauga banku saistîbu(lîdz 67.7%; 2004. gadâ – 61.8%) un samazinâjâs valdîbas un centrâlâs bankas(lîdz 6.6%; 2004. gadâ – 9.0%), kâ arî citu sektoru (lîdz 17.2%; 2004. gadâ – 19.2%)îpatsvars ârçjâ parâdâ.

2005. gadâ mainîjâs ârçjâ parâda instrumentu struktûra – pieaugot aizòçmumuîpatsvaram (no 39.1% lîdz 49.9%), samazinâjâs pârçjo parâda instrumentu îpat-svars. 2005. gada beigâs parâdu radoðâs tieðâs investîcijas veidoja 8.6%, parâdavçrtspapîri – 5.9%, nauda un noguldîjumi – 28.1% un pârçjâs saistîbas – 7.5% noârçjâ parâda. Ilgtermiòa parâds 2005. gada beigâs bija 4 557.2 milj. latu un îstermiòaparâds – 4 443.0 milj. latu.

Banku sektora ârçjais parâds 2005. gada beigâs bija 6 092.7 milj. latu. Bûtiski mai-nîjâs banku ârçjo saistîbu termiòstruktûra: bankas par 133.9% palielinâja piesais-tîtos ilgtermiòa finanðu resursus, un 2005. gada beigâs tie sasniedza 2 363.5 milj.latu jeb 38.8% no banku ârçjâ parâda (2004. gada beigâs – 23.8%). Lai gan naudasun noguldîjumu îpatsvars joprojâm bija liels (41.4%; 2004. gada beigâs – 56.7%),ievçrojami pieauga mâtessabiedrîbu aizdevumu îpatsvars (lîdz 32.9%; 2004. gadabeigâs – 21.6%). Banku sektora tîrais ârçjais parâds 2005. gada beigâs bija2 793.0 milj. latu.

Citu sektoru ârçjais parâds 2005. gada beigâs bija 1 544.5 milj. latu (t.sk. ilgtermiòasaistîbas – 835.9 milj. latu un îstermiòa saistîbas – 708.6 milj. latu). Lai gan2005. gadâ ârçjâs saistîbas pieauga par 17.1%, to struktûra bûtiski nemainîjâs. Citisektori ârvalstu finanðu resursus piesaistîja galvenokârt aizòçmumu (59.1% nocitu sektoru ârçjâ parâda) un tirdzniecîbas kredîtu (39.4%) veidâ. Pakâpeniskipalielinâjâs arî citu sektoru un banku parâdsaistîbas pret tieðajiem investoriem.2005. gadâ to apjoms sasniedza 769.7 milj. latu.

Saskaòâ ar Valsts kases datiem valdîbas ârçjais parâds ârvalstu valûtâs 2005. gadâsamazinâjâs par 17.6 milj. latu un gada beigâs bija 534.4 milj. latu (6.0% no IKP).2005. gadâ valdîba piesaistîja ârvalstu finanðu resursus 24.8 milj. latu apjomâ. Âr-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

31valstu aizòçmumu apkalpoðanai tika izlietoti 72.4 milj. latu (t.sk. 27.9 milj. latu –Pasaules Bankas un Japânas Eksporta un importa bankas aizdevumu pirmstermiòaatmaksai), kas lîdzvçrtîgi 1.7% no eksporta gada apjoma. Turpinâja augt valdîbassaistîbu îpatsvars eiro (no 89.2% lîdz 92.8%), bet saistîbu îpatsvars ASV dolârossamazinâjâs (no 9.2% lîdz 7.1%).

VÇRTSPAPÎRU TIRGUS

Kopð 2005. gada jûlija Latvijas valsts iekðçjâ aizòçmuma vçrtspapîru (tâlâk tekstâ –valdîbas vçrtspapîri) sâkotnçjâ izvietoðana pilnîbâ notiek RFB (konkurçjoðâsdaudzcenu izsoles iepriekð tika organizçtas Latvijas Bankâ).

Valsts kases iekðzemes sâkotnçjâ tirgû piedâvâtais vçrtspapîru apjoms 2005. gadâbûtiski neatðíîrâs no iepriekðçjâ gada piedâvâjuma. Valdîbas vçrtspapîru piedâ-vâtais apjoms konkurçjoðâs daudzcenu izsolçs bija 108.0 milj. latu. Banku pieprasî-jums bija 298.4 milj. latu (par 39.8% lielâks nekâ 2004. gadâ). Savukârt konku-rçjoðâs daudzcenu izsolçs pârdotais vçrtspapîru apjoms (87.7 milj. latu) bija par20.0% lielâks nekâ iepriekðçjâ gadâ. Banku pieprasîjums palielinâjâs, jo latu naudastirgû bija augsta likviditâte, tomçr gan valdîbas, gan privâto emitentu vçrtspapîrukopapjoms Latvijâ joprojâm bija relatîvi mazs.

Fiksçtâs procentu likmes izsolçs piedâvâjums bija 27.0 milj. latu, pieprasîjums –67.2 milj. latu, bet pârdotais apjoms – 25.2 milj. latu (visi râdîtâji augstâki nekâ2004. gadâ).

Kopçjo valdîbas vçrtspapîru peïòas likmju lîmeni samazinâja arî latu naudas tirgûvçrojamâ procentu likmju konverìence ar eiro procentu likmçm. Savukârt 2. pus-gadâ procentu likmju pieaugumu ietekmçja Latvijas Bankas monetârâs politikaslçmumi par banku obligâto rezervju normas palielinâðanu, kâ arî eiro bâzes likmespalielinâjums.

6 mçneðu parâdzîmju vidçjâ svçrtâ diskonta likme samazinâjâs no 3.46% 2004. gadâlîdz 2.37% 2005. gadâ. 12 mçneðu parâdzîmju vidçjâ svçrtâ diskonta likme sama-zinâjâs attiecîgi no 3.56% lîdz 2.61%. Savukârt 10 gadu obligâciju vidçjâ peïòaslikme saruka no 4.86% lîdz 3.62%, bet 5 gadu obligâciju vidçjâ peïòas likme, kas2003. gadâ bija 4.65%, 2005. gadâ samazinâjâs lîdz 3.40%. Zemâkais procentulikmju lîmenis vçrtspapîru sâkotnçjâs izsolçs bija 2005. gada vasaras mçneðos, betgada beigâs vçrtspapîru procentu likmes sâkotnçjâ tirgû atkal palielinâjâs (pie-mçram, 12 mçneðu parâdzîmçm, kuru izsoles 2005. gadâ notika visbieþâk, vidçjâsvçrtâ diskonta likme decembrî salîdzinâjumâ ar jûliju palielinâjâs par 36 bâzespunktiem).

Valdîbas vçrtspapîru atlikums 2005. gadâ samazinâjâs par 0.6% (lîdz 423.0 milj.latu). Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu Latvijas banku îpaðumâesoðo valdîbas vçrtspapîru atlikums 2005. gada beigâs saruka no 50.5% lîdz 40.4%no kopçjâ atlikuma, bet Latvijas Bankas valdîbas vçrtspapîru portfeïa îpatsvarspieauga no 23.5% lîdz 27.3%, pârçjo rezidentu îpaðumâ esoðo valdîbas vçrtspapîruîpatsvars – no 21.8% lîdz 27.4% un nerezidentu îpaðumâ esoðo valdîbas vçrtspapîruîpatsvars – no 4.2% lîdz 4.9%.

LCD reìistrçto un izplatîto latos denominçto korporatîvo parâda vçrtspapîru at-likums 2005. gadâ pieauga par 6.3% (lîdz 81.1 milj. latu). Tika dzçstas divas emisi-jas – VAS "Latvijas Hipotçku un zemes banka" un AS "SEB Latvijas Unibanka"obligâcijas kopâ 10.9 milj. latu apjomâ. No jauna tika izlaistas trîs AS "SEB Lat-vijas Unibanka" noguldîjumu sertifikâtu emisijas 3.6 milj. latu kopapjomâ, kastiks dzçstas 2006. gadâ, kâ arî pa vienai VAS "Latvijas Hipotçku un zemes banka"

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

32 (3 milj. latu), AS "Baltic Trust Bank" (3 milj. latu) un AS "Parex banka" (5 milj.latu) obligâciju emisijai. Ðo triju pçdçjo obligâciju termiòi bija 3–5 gadi; divasemisijas bija ar mainîgo procentu likmi, viena – ar fiksçto procentu likmi. Tâ kâlatu ilgtermiòa procentu likmes 2005. gadâ ievçrojami samazinâjâs, atseviðías ban-kas ilgtermiòa latu resursus centâs piesaistît, emitçjot obligâcijas.

RFB parâda vçrtspapîru apgrozîjums 2005. gadâ bija 5.1 milj. latu (2004. gadâ –103.0 milj. latu). Valdîbas vçrtspapîri tika tirgoti 2.9 milj. latu apjomâ, VAS "LatvijasHipotçku un zemes banka" íîlu zîmes – 0.9 milj. latu apjomâ, AS "Baltic TrustBank" un AS "Parex banka" parâda vçrtspapîri – attiecîgi 0.7 milj. latu un 0.6 milj.latu apjomâ. Vislielâkais apgrozîjums bija valdîbas 5 gadu obligâciju emisijâm –treðâ 5 gadu obligâciju emisija tika tirgota 1.1 milj. latu apjomâ, ceturtâ emisija –0.7 milj. latu apjomâ.

Parâda vçrtspapîru apgrozîjuma samazinâðanâs RFB galvenokârt atspoguïoja divusfaktorus: jaunâs vienotâs tirdzniecîbas sistçmas SAXESS ievieðanu 2004. gada sep-tembrî un pensiju fondu îpaðumâ esoðo parâda vçrtspapîru atlikuma pieaugumu.SAXESS vairâk piemçrota akciju tirdzniecîbai, un pçc tâs ievieðanas tirgus dalîb-nieku vçlme slçgt parâda vçrtspapîru darîjumus RFB sistçmâ mazinâjâs. Savukârtpensiju fondu pârvaldîðanâ esoðo lîdzekïu apjoms nosaka latu parâda vçrtspapîruapjoma palielinâðanos to aktîvos. Tâ kâ pensiju fondi pârsvarâ ir ilgtermiòainvestori, tas mazina brîvâ tirdzniecîbâ esoðo parâda vçrtspapîru apjomu.

Valdîbas 10 gadu obligâciju (ar dzçðanas termiòu 2014. gadâ) pirkðanas likme2005. gadâ samazinâjâs no 4.45% lîdz 3.42%, bet valdîbas parâdzîmju 12 mçneðupirkðanas likme – no 3.38% lîdz 2.77%. VAS "Latvijas Hipotçku un zemes banka"10 gadu obligâciju (ar dzçðanas termiòu 2013. gadâ) pirkðanas likme samazinâjâsno 5.25% lîdz 4.80%.

Likmju sarukumu noteica valdîbas ilgtermiòa vçrtspapîru peïòas likmju samazinâ-ðanâs sâkotnçjâs izsolçs un konverìences process ar eiro procentu likmçm.2005. gadâ eiro zonas valstu valdîbas vçrtspapîriem ar 10 gadu termiòu peïòaslikmes samazinâjâs, bet ar 5 gadu termiòu – nedaudz pieauga.

Latvijas eiroobligâciju (ar dzçðanas termiòu 2014. gadâ) kotçtâ pirkðanas likme2005. gadâ samazinâjâs no 3.84% lîdz 3.40%. Peïòas likmju starpîba ar tâda paðatermiòa Vâcijas eiroobligâcijâm samazinâjâs no 25 lîdz 20 bâzes punktiem.

2005. gadâ turpinâjâs strauja akciju tirgus izaugsme, RFB kapitalizâcijas indeksamOMX Riga (iepriekð – RIGSE) pieaugot par 63.5% (lîdz 676.4 punktiem). KopumâLatvijas akciju tirgus kapitalizâcija palielinâjâs par 643 milj. latu (lîdz 1 492 milj.latu). Nedaudz mçrenâks kâpums bija Baltijas valstu akciju indeksam BALTIX,kas palielinâjâs par 49.9% (lîdz 604.5 punktiem). Latvijas akciju tirgus attîstîbuveicinâja sabiedrîbu labie finanðu rezultâti, kâ arî to turpmâkâs attîstîbas plâni.Atseviðías sabiedrîbas piesaistîja resursus papildu akciju emisiju veidâ, tâdçjâdine vien veicot ieguldîjumus attîstîbâ, bet arî palielinot attiecîgo akciju potenciâlolikviditâti.

RFB akciju tirgus apgrozîjums bija par 8.0% mazâks nekâ iepriekðçjâ gadâ (54 milj.latu). Visaktîvâk tirdzniecîba notika ar AS "Grindeks" (12 milj. latu) un AS "LatvijasKuìniecîba" (11 milj. latu) akcijâm.

2005. gada beigâs RFB kotçja 45 sabiedrîbu akcijas, t.sk. piecu sabiedrîbu akcijas –Oficiâlajâ sarakstâ, septiòu – Otrajâ sarakstâ un 33 – Brîvajâ sarakstâ. RFB Ofici-âlajâ sarakstâ no Otrâ saraksta tika iekïauta AS "Grindeks", bet no Brîvâ sarakstatika svîtrota viena un tajâ iekïautas septiòas sabiedrîbas. Likviditâtes nodroðinâtâju

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

33sarakstu papildinâja AS "SEB Latvijas Unibanka", tâdçjâdi likviditâti kopumâ11 RFB kotçtu sabiedrîbu akcijâm nodroðinât apòçmuðâs èetras finanðu starpnie-cîbas sabiedrîbas.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

36 LATVIJAS BANKA EIROPAS CENTRÂLO BANKU SISTÇMÂ

Latvijas Banka 2005. gadâ turpinâja darboties ECBS. Latvijas Bankas prezidentsregulâri piedalîjâs ECB Ìenerâlpadomes darbâ. ECB Ìenerâlpadomes sçdçs atbil-stoði ECBS un ECB Statûtiem tika apspriesti ziòojumi par ES valstu makroeko-nomiku, pârskati par VKM II funkcionçðanu, precizçtas nâkamo konverìencesziòojumu sagatavoðanas nostâdnes, kâ arî izskatîti citi jautâjumi, kas attiecas uzvisu ES valstu centrâlajâm bankâm.

Latvijas Bankas pârstâvji turpinâja strâdât ECBS 12 komitejâs (sk. 8. pielikumu)un vairâk nekâ 30 darba grupâs, risinot ar monetâro politiku, banku uzraudzîbu,eiro banknotçm, statistiku, grâmatvedîbu, tirgus operâcijâm, maksâjumu sistçmâm,starptautiskajâm attiecîbâm saistîtus, kâ arî citus jautâjumus.

Latvijas Banka, FKTK un Latvijas Republikas Finanðu ministrija kopâ ar citu ESvalstu centrâlajâm bankâm, uzraudzîbas institûcijâm un finanðu ministrijâm parak-stîja "Sapraðanâs memorandu par sadarbîbu finanðu krîzes situâcijâs" (Memoran-dum of Understanding on co-operation between the Banking Supervisors, CentralBanks and Finance Ministries of the European Union in Financial Crisis situations;spçkâ ar 2005. gada 1. jûliju). Sapraðanâs memorands nosaka principu un procedûrukopumu, kas paredz informâcijas, viedokïu un vçrtçjumu apmaiòu, lai iesaistîtâsvalsts institûcijas varçtu sekmçt finanðu sistçmas stabilitâti.

Latvijas Bankas speciâlisti piedalîjâs arî vairâkâs ES Padomes un EK komitejâsun darba grupâs. Darbojoties ES Padomes Ekonomikas un finanðu komitejâ untâs apakðkomitejâs, Latvijas Bankas pârstâvji regulâri piedalîjâs lçmumu pieòem-ðanâ ES tautsaimniecîbas un finanðu attîstîbas jautâjumos, sprieda par ES10 valstugatavoðanos eiro ievieðanai, par attiecîbâm ar treðajâm valstîm un starptautiskofinanðu institûciju politiku, kâ arî kopâ ar citâm ES valstîm izstrâdâja priekðlikumuspar ekonomiskâs politikas stratçìiju un instrumentiem.

Latvijas Bankas pârstâvji turpinâja darboties EK un Eurostat darba grupâs ar eiromonçtâm, maksâjumu sistçmâm, tautsaimniecîbas prognozçðanu un statistiku sais-tîtajos jautâjumos, kâ arî lîdzdarbojâs CEBS, veidojot vienotus standartus bankuuzraudzîbai ES valstîs.

Latvijas Banka saskaòâ ar ECBS un ECB Statûtu prasîbâm nodroðinâja ECB2004. gada pârskata sagatavoðanu publicçðanai latvieðu valodâ un ECB "MçneðaBiïetena" ceturkðòa versijas tulkoðanu (tiek publiskots interneta versijâ).

VALÛTAS MAIÒAS POLITIKA UN ÂRÇJÂS REZERVES

Ar 2005. gada 1. janvâri mainoties lata piesaistei no SDR valûtu groza uz eiro,tika noteikts lata piesaistes kurss (1 EUR = Ls 0.702804). 2005. gada 2. maijâLatvija ar ðâdu lata piesaistes kursu oficiâli pievienojâs VKM II – daudzpusçjamlîgumam valûtas kursa stabilitâtes un koordinâcijas veicinâðanai Eiropâ. DalîbaVKM II ir nepiecieðams solis, lai Latvija kïûtu par pilntiesîgu EMS dalîbnieci unieviestu eiro. Saskaòâ ar Mâstrihtas kritçrijiem vismaz divus gadus pirms eiro ievie-ðanas latam jâbût piesaistîtam eiro un lata kurss attiecîbâ pret eiro drîkst svârstî-ties ne vairâk kâ ±15% robeþâs attiecîbâ pret lata centrâlo piesaistes kursu eiro.Latvijas Banka vienpusçji nodroðinâja lata kursa attiecîbâ pret eiro svârstîbas ±1%robeþâs no centrâlâ piesaistes kursa. 2005. gadâ eiro kurss attiecîbâ pret latu gandrîznemainîjâs un svârstîjâs daþu santîma desmitdaïu robeþâs virs Latvijas Bankasnoteiktâ apakðçjâ intervences kursa (1 EUR = Ls 0.6958).

Latvijas Bankas ârçjâs rezerves, kas ietver zelta krâjumus, ârvalstu konvertçjamâs

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

37valûtas un SDR, 2005. gada beigâs sasniedza 1 399.8 milj. latu (2004. gada beigâs –1 043.4 milj. latu). 2005. gadâ Latvijas Banka veica nozîmîgas valûtas intervences,neto nopçrkot par 63.3% vairâk ârvalstu valûtas nekâ 2004. gadâ. Latvijas Bankaguva ienâkumus, ieguldot ârçjâs rezerves ârvalstu finanðu tirgos saskaòâ ar LatvijasBankas padomes apstiprinâtajâm vadlînijâm. Ievçrojami samazinâjâs valdîbas âr-valstu valûtu noguldîjumu atlikums Latvijas Bankâ.

Latvijas Banka ârçjâs rezerves pârvalda saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes no-teiktajâm vadlînijâm. Kopð 2005. gada 1. janvâra neitrâlâ portfeïa valûta ir eiro unneitrâlâ aktîvu struktûra ir 50% eiro, 40% ASV dolâru un 10% Japânas jenu aktîvu.

Latvijas Banka ârçjâs rezerves iegulda droðos un likvîdos finanðu instrumentos,galvenokârt eiro zonas valstu valdîbu un ASV valdîbas, to aìentûru un starptautiskoorganizâciju emitçtajos parâda vçrtspapîros, kâ arî augstas kvalitâtes banku unkomercsabiedrîbu emitçtajos parâda vçrtspapîros, ar aktîviem nodroðinâtos parâdavçrtspapîros un atsaucamâs obligâcijâs. Procentu riska indeksa (duration) regulç-ðanai tiek izmantoti birþâ tirgotie procentu likmju nâkotnes lîgumi. Ienesîgumalîkòu maiòas stratçìiju îstenoðanai procentu likmju tirgû tiek izmantoti procentulikmju mijmaiòas darîjumi, bet nepiecieðamâs ârçjo rezervju valûtu struktûras no-droðinâðanai – birþâ netirgotie valûtas maiòas nâkotnes lîgumi.

Latvijas Bankas zelta rezerves tika noguldîtas îstermiòa noguldîjumos ârvalstu kre-dîtiestâdçs ar augstu kredîtreitingu. Zelta rezervju pârvaldîðanâ izmantoti arî birþânetirgotie valûtas maiòas nâkotnes darîjumi un procentu likmju mijmaiòas darîjumi.

Latvijas Banka 2005. gadâ izmantoja triju ârvalstu rezervju pârvaldîtâju pakalpo-jumus Lielbritânijâ un ASV. Tie pârvalda daïu no Latvijas Bankas ârçjâm rezervçmsaskaòâ ar Latvijas Bankas padomes noteiktajâm vadlînijâm.

Ârçjo rezervju pârvaldîðanâ liela uzmanîba tiek pievçrsta riska vadîbai un kontrolei.Katru dienu tiek pârbaudîta ârçjo rezervju portfeïu atbilstîba vadlînijâm un kon-trolçts riska sadalîjums atbilstoði daþâdiem investîciju lçmumiem.

MONETÂRÂS POLITIKAS INSTRUMENTI

Latvijas Banka turpinâja îstenot savu monetâro politiku, lai nodroðinâtu ekono-misko stabilitâti valstî.

Latvijas Bankas refinansçðanas likme netika mainîta (2004. gadâ tâ tika palielinâtano 3.00% uz 4.00%). Lai gan ECB 2005. gada 6. decembrî palielinâja eiro bâzeslikmi no 2.00% uz 2.25%, joprojâm saglabâjâs relatîvi liela lata un eiro bâzes lik-mju starpîba un Latvijas Bankas refinansçðanas likmes paaugstinâðana nebija ne-piecieðama. Netika mainîtas arî banku termiònoguldîjumu un lombarda kredîtuprocentu likmes. Pastâvîgo aizòemðanâs iespçju instrumentu procentu likmes2005. gadâ bija ðâdas: banku 7 un 14 dienu termiònoguldîjumu procentu likmebija attiecîgi 2.00% un 2.25%, bet procentu likme lombarda kredîtiem ar termiòulîdz 10 dienâm, no 11 lîdz 20 dienâm un ilgâku par 20 dienâm – attiecîgi 5.00%,6.00% un 7.00%.

Lai ierobeþotu pârâk straujo kreditçðanas kâpuma tempu, sâkot ar 2005. gada24. janvâri, tika paplaðinâta banku obligâto rezervju bâze. Tajâ tika ietvertas arîbanku saistîbas pret ârvalstu bankâm, tâpçc obligâto rezervju prasîbu apjoms pie-auga par 21.6 milj. latu. Tâ kâ kreditçðanas apjoma kâpuma temps joprojâm bijaaugsts, ar 24. augustu Latvijas Banka palielinâja rezervju normu no 4% uz 6%,bet ar 24. decembri – lîdz 8%. Palielinoties banku piesaistîto lîdzekïu apjomamun rezervju normai, obligâto rezervju prasîbu apjoms 2005. gadâ pieauga 2.7 reizes

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

38 (lîdz 508.9 milj. latu). 2005. gada beigâs obligâto rezervju prasîbu izpildei bijapakïautas 22 bankas un viena ârvalstu bankas filiâle.

Latvijas Banka 2005. gadâ, emitçjot latus, nopirka vçsturiski lielâko eiro apjomu(neto – 351.8 milj. latu). Konvertçjot ârvalstu valûtu, bankas kompensçja obligâtorezervju prasîbu pieauguma dçï raduðos latu resursu pieprasîjumu. Visu 2005. gadulatu naudas tirgû bija likviditâtes pârpalikums, jo bankas bija iegâdâjuðâs centrâlajâbankâ vairâk latu, nekâ nepiecieðams obligâto rezervju prasîbu izpildei. Tikai feb-ruârî banku termiònoguldîjumu dienas beigu vidçjais atlikums Latvijas Bankâ bijamazâks par 1 milj. latu, bet pârçjos mçneðos tas bija lielâks par 20 milj. latu. Ban-ku termiònoguldîjumu dienas beigu vidçjais atlikums 2005. gadâ bija 60.7 milj.latu (16.9 reizes lielâks nekâ 2004. gadâ). Palielinâjâs 14 dienu termiònoguldîjumuizmantoðana – 2004. gadâ tie veidoja 52.8%, bet 2005. gadâ – 97.9% no bankutermiònoguldîjumu atlikuma.

Procentu likmju konverìence un kapitâla ieplûdes, aktîvâ eiro pârdoðana latu re-sursu iegûðanai un likviditâtes pârpalikuma veidoðanâs starpbanku latu naudastirgû veicinâja latos veikto îstermiòa darîjumu procentu likmju samazinâðanos lîdzLatvijas Bankas noteikto termiònoguldîjumu procentu likmju lîmenim.

2005. gadâ apjomîgu valûtas intervenèu un latu pârpalikuma naudas tirgû ietekmçievçrojami samazinâjâs repo kredîtu pieprasîjums. 2004. gadâ repo kredîti tika pie-prasîti 2 683.0 milj. latu un izsniegti 2 053.2 milj. latu apjomâ, bet 2005. gadâ –attiecîgi 189.0 milj. latu un 182.3 milj. latu apjomâ. Latvijas Banka piedâvâja repodarîjumus ar 7 un 28 dienu termiòu. 2005. gadâ repo kredîti ar 7 dienu termiòuveidoja 67.0% no izsniegto repo kredîtu kopapjoma (2004. gadâ – 94.9%). Repodarîjumu dienas beigu vidçjais atlikums 2005. gadâ bija tikai 7.1 milj. latu (2004. ga-dâ – 46.5 milj. latu). Vidçjâ svçrtâ procentu likme repo kredîtiem ar 7 dienu termiòupalielinâjâs lîdz 4.01% (2004. gadâ – 3.54%), atspoguïojot Latvijas Bankas refi-nansçðanas likmes paaugstinâðanu 2004. gada novembrî.

Bankas 2005. gadâ neveica valûtas mijmaiòas darîjumus ar Latvijas Banku. 2004. ga-dâ veikto valûtas mijmaiòas darîjumu atlikums saglabâjâs tikai janvârî un feb-ruârî, tâdçjâdi ðo darîjumu dienas beigu vidçjais atlikums 2005. gadâ bija tikai0.6 milj. latu (2004. gadâ – 24.1 milj. latu).

Lombarda kredîtu dienas beigu vidçjais atlikums 2005. gadâ bija 0.2 milj. latu (divasreizes mazâks nekâ iepriekðçjâ gadâ). Pieprasîjuma lombarda kredîti tika izsniegtiaprîlî un septembrî, kad îslaicîgi strauji pieauga latu pieprasîjums rezervju prasîbuizpildei. Lombarda kredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likme 2005. gadâ bija 5.00%.

2005. gadâ Latvijas Bankas vçrtspapîru portfelî tika dzçsti valdîbas vçrtspapîri17.8 milj. latu apjomâ. Latvijas Bankas valdîbas vçrtspapîru portfeïa dienas beiguvidçjais atlikums 2005. gadâ bija 98.1 milj. latu.

Valsts vçrtspapîru pirkðanas ar atpârdoðanu (reverse repo) darîjumi 2005. gadâ,tâpat kâ 2004. gadâ, netika veikti.

Latvijas Banka turpinâja aprçíinât RIGIBID (starpbanku noguldîjumu procentulikmçm) un RIGIBOR (starpbanku kredîtu procentu likmçm), saskaòâ ar LatvijasBankas "RIGIBID un RIGIBOR aprçíinâðanas noteikumiem" kotçðanas sarakstâiekïaujot bankas, kas ir aktîvas starpbanku tirgus dalîbnieces un spçj veikt tirgusoperâcijas atbilstoði to kotçtajâm naudas tirgus procentu likmçm darîjumiem latos.2005. gadâ to banku saraksts, kuru naudas tirgus kotâcijas tiek izmantotas RIGIBIDun RIGIBOR aprçíinâðanai, netika mainîts – AS "Baltic Trust Bank", AS "Hansa-banka", AS "Latvijas Krâjbanka", AS "SEB Latvijas Unibanka" (iepriekðçjais no-saukums – AS "Latvijas Unibanka"), AS "Parex banka", AS "HVB Bank Latvia"

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

39(iepriekðçjais nosaukums – AS "Vereinsbank Rîga") un Nordea Bank Finland PlcLatvijas filiâle.

SKAIDRÂS NAUDAS APGROZÎBA

Skaidrâ nauda apgrozîbâ 2005. gadâ palielinâjâs par 20.6% (no 727.4 milj. latulîdz 877.3 milj. latu). Piecu gadu laikâ apgrozîbâ esoðâs skaidrâs naudas apjomspieaudzis 2.1 reizi.

No banku sektora saòemtâs skaidrâs naudas nolietotîbas pakâpes un îstuma pâr-baudi nodroðinâja automâtiskâs naudas apstrâdes sistçmas. 2005. gadâ apstrâdâtânauda (2 201.3 milj. latu) 2.5 reizes (2004. gadâ – 2.6 reizes) pârsniedza apgrozîbâesoðâs skaidrâs naudas apjomu. Ðajâ procesâ no apgrozîbas izòemtâs naudas kopçjâvçrtîba bija 322.0 milj. latu jeb 14.6% no apstrâdâtâs naudas (2004. gadâ –250.3 milj. latu jeb 13.3%).

2005. gadâ atklâto viltojumu nominâlvçrtîbu summa bija 18.1 tûkst. latu, veidojottikai 0.002% no apgrozîbâ esoðâs skaidrâs naudas apjoma.

2005. gadâ Latvijas Banka sâka îstenot monçtu programmas "Latvija. Laikmetugrieþi un laikmetu vçrtîbas" treðo sçriju "Cilvçki", laiþot apgrozîbâ 1 lata sudrabajubilejas monçtu "Rainis" (apgrozîbâ ar 17.11.2005.). Òemot vçrâ gaidâmos nozî-mîgos sporta notikumus un sporta tçmai veltîto monçtu popularitâti, 2005. gadâizlaistas trîs sportam veltîtas 1 lata sudraba monçtas – "FIFA. Pasaules kauss 2006"(apgrozîbâ ar 07.02.2005.), "Ziemas olimpiskâs spçles 2006" (apgrozîbâ ar09.09.2005.) un "Pasaules èempionâts hokejâ Rîga 2006" (apgrozîbâ ar 14.11.2005.).Lai daþâdotu Latvijas monçtu tçmu klâstu, ar îpaðu, 100 santîmu nominâlvçrtîbassudraba monçtu (apgrozîbâ ar 23.05.2005.) tika atzîmçta barona Minhauzena285. jubileja. Starptautiskâs monçtu programmas "Hanzas pilsçtas" ietvaros apgro-zîbâ laista jau piektâ Latvijas Bankas 1 lata sudraba monçta – "Koknese" (apgro-zîbâ ar 27.10.2005.). Latvijas Banka turpinâja piedalîties arî starptautiskajâ pro-grammâ "Pasaules mazâkâs zelta monçtas", izlaiþot 1 lata zelta piemiòas monçtu"Jûgendstils. Rîga" (apgrozîbâ ar 13.12.2005.).

Apgrozîbas monçtu klâsts papildinâts ar jaunâm 1 lata monçtâm "Pçtergailis" (ap-grozîbâ ar 25.05.2005.) un "Kliòìeris" (apgrozîbâ ar 14.12.2005.).

GATAVOÐANÂS EIRO IEVIEÐANAI

Kopð pievienoðanâs ES Latvija kopâ ar citâm ES10 valstîm iekïâvusies arî EMS,kas ir augstâkâ ES valstu ekonomiskâs integrâcijas pakâpe ar vienotu valûtu –eiro. Lîdz eiro ievieðanai ðîm valstîm, arî Latvijai, EMS pieðíirts izòçmuma statuss.

Latvijas valdîba 2003. gada 9. decembrî akceptçja sagatavoðanâs grafiku pârejaiuz eiro – lata piesaistes maiòas un Mâstrihtas kritçriju izpildes mçría datumus(attiecîgi 2005. gada 1. janvâris un 2007. gada 1. janvâris). Valdîbas izstrâdâtaiseiro ievieðanas laika grafiks paredz Latvijas pilntiesîgu dalîbu EMS ar 2008. gada1. janvâri. Eiro Latvijâ paredzçts ieviest vienlaikus bezskaidrâs un skaidrâs naudasnorçíinos.

Kopð pievienoðanâs VKM II Latvijas monetârajai sistçmai tâ ietvaros jâdarbojasvismaz divus gadus, bet ðâ perioda ilgums ir atkarîgs no Mâstrihtas kritçriju iz-pildes. Latvijai jânodroðina valûtas kursa stabilitâte un jâizpilda vairâki ekono-miski nosacîjumi, kas attiecas uz inflâciju, procentu likmçm, budþeta deficîtu, val-dîbas parâdu. Inflâcijas kritçrija izpilde ir nopietnâkais pârbaudîjums Latvijas val-dîbai paðreizçjâ eiro ievieðanas grafika îstenoðanâ.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

40

Izmçri: diametrs – 15.65 mm, svars – 1.60 gMateriâls: kaparota dzelzsKalta Rahapaja Oy (Somija)Mâkslinieki: Gunârs Lûsis (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

2005. GADÂ KALTÂS LATVIJAS BANKAS MONÇTAS

1 SANTÎMA MONÇTA

Monçtas priekðpuse (averss)

Centrâ Latvijas mazâ valsts ìerboòa attçls. Tam apkârt lokveidâ uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA · 2005.Monçtas aizmugure (reverss)

Centrâ skaitlis 1, apakðâ puslokâ uzraksts SANTÎMS. Skaitïa labajâ un kreisajâ pusç etnogrâfiska saulîte.Monçtas augðpusç no saulîtes lîdz saulîtei pieci pusloki (darba cçliena simbols).Monçtas josta – gluda.

ÎPAÐAS APGROZÎBAS MONÇTAS AR IEROBEÞOTU TIRÂÞU

PÇTERGAILISNominâlvçrtîba: 1 latsIzmçri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 gMateriâls: vara un niíeïa sakausçjumsKalta Royal Mint (Lielbritânija)Mâkslinieki: Valdis Villeruðs (grafiskais dizains),Ligita Franckevièa (plastiskais veidojums)

Nominâlvçrtîba: 1 latsIzmçri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 gMateriâls: vara un niíeïa sakausçjumsKalta Münze Oesterreich (Austrija)Mâkslinieki: Laimonis Ðçnbergs (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm, metâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proof

Kalta Koninklijke Nederlandse Munt (Nîderlande)Mâkslinieces: Arta Ozola-Jaunarâja (grafiskais dizains), Ligita Franckevièa (plastiskais veidojums)

KLIÒÌERIS

NACIONÂLÂS PIEMIÒAS MONÇTU PROGRAMMAS "LATVIJA. LAIKMETUGRIEÞI UN LAIKMETU VÇRTÎBAS" SÇRIJAS "CILVÇKI" MONÇTA

RAINIS

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

41

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 1.2442 g, diametrs: 13.92 mmMetâls: 999.9° zelts, kvalitâte: proof

Kalta Valcambi SA (Ðveice)Mâkslinieki: Guntars Sietiòð (grafiskais dizains),Ligita Franckevièa (plastiskais veidojums)

Nominâlvçrtîba: 1 lats (100 santîmu)Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mmMetâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proof

Kalta Koninklijke Nederlandse Munt

(Nîderlande)Mâkslinieki: Arvîds Priedîte(grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mmMetâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proof

Kalta Staatliche Münze Berlin (Vâcija)Mâkslinieki: Henrihs Vorkals(grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mmMetâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proof

Kalta Staatliche Münze Berlin (Vâcija)Mâkslinieki: Artis Rutks (grafiskaisdizains), Ligita Franckevièa(plastiskais veidojums)

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mmMetâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proof

Kalta Rahapaja Oy (Somija)Mâkslinieki: Gunârs Krollis(grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

JUBILEJAS UN PIEMIÒAS MONÇTAS

BARONS MINHAUZENS

ZIEMAS OLIMPISKÂS SPÇLES2006

PASAULES ÈEMPIONÂTS HOKEJÂRÎGA 2006

STARPTAUTISKÂS MONÇTU PROGRAMMAS"PASAULES MAZÂKÂS ZELTA MONÇTAS" PIEMIÒAS MONÇTA

STARPTAUTISKÂS MONÇTU PROGRAMMAS "HANZAS PILSÇTAS"JUBILEJAS MONÇTA

KOKNESE

JÛGENDSTILS. RÎGA

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

42 Lai nodroðinâtu efektîvu eiro ievieðanas procesu Latvijâ, Latvijas valdîba 2005. gada19. jûlijâ izveidoja Vadîbas komiteju, kuras galvenie uzdevumi ietver eiro ievieða-nas stratçìijas un rîcîbas plâna izstrâdâðanu. Izvçrtçjot vairâku eiro zonas valstupieredzi, Vadîbas komitejas ietvaros izveidotas piecas darba grupas konkrçtu uz-devumu veikðanai noteiktâ jomâ (valsts administrâcija, nauda un maksâjumu sis-tçma, finanðu sistçma, nefinanðu sabiedrîbas un patçrçtâji un sabiedrîbas infor-mçðana un komunikâcija).

Centrâlâ banka aktîvi piedalâs Vadîbas komitejas un darba grupu darbâ. LatvijasBankas prezidenta vietnieks ir Vadîbas komitejas loceklis un Naudas un maksâjumusistçmas darba grupas vadîtâjs. Ðîs grupas pârraudzîbâ ir eiro skaidrâs naudas ie-vieðana, maksâjumu sistçmas un finanðu statistika, kas bûs Latvijas Bankas galvenieuzdevumi eiro ievieðanas procesâ. Arî citâs darba grupâs iekïauti Latvijas Bankasdarbinieki.

Vadîbas komitejas sagatavotajâ pasâkumu plânâ vienotâs Eiropas valûtas ievieðanaiLatvijâ ieskicçti galvenie darbîbas virzieni. Latvijas Bankâ izveidotâ eiro norçíinuievieðanas darba grupa izstrâdâjusi un aktualizç detalizçtu pasâkumu plânu eironorçíinu ievieðanai un Latvijas Bankas iekðçjo procesu nodroðinâðanai pçc valûtasmaiòas.

STATISTIKA

2005. gadâ tika turpinâta metodoloìijas pilnveide ECB prasîbu izpildç Latvijasmaksâjumu bilances un finanðu statistikas sagatavoðanas jomâ, galveno uzmanîbuveltot 2004. gadâ apstiprinâto Latvijas Bankas noteikumu grozîjumu ievieðanaiun statistisko datu kvalitâtes uzlaboðanai.

Latvijas Banka uzsâka MFI (t.sk. centrâlâs bankas) bilances statistikas râdîtâjusagatavoðanu saskaòâ ar ECB Regulas (EK) Nr. 2423/2001 "Par monetâro finanðuiestâþu sektora konsolidçto bilanci" (ECB/2001/13) prasîbâm, kas piemçrojamaseiro zonas valstîm, tâdçjâdi ievçrojami paplaðinot lîdz ðim sagatavoto statistiskodatu klâstu. Lai ðos statistiskos datus nosûtîtu ECB, Latvijas Banka pievienojâsECBS datu pârraides sistçmai ESCB Net. Izpildot 2004. gadâ grozîto LatvijasBankas "Monetâro finanðu iestâþu mçneða bilances pârskata un pielikumu saga-tavoðanas noteikumu" jaunâs prasîbas (spçkâ ar 01.01.2005.), tika identificçti jauniMFI sektora dalîbnieki (viens naudas tirgus fonds un divas elektroniskâs naudasinstitûcijas), kas tika iekïauti MFI sarakstâ, un sâkta statistisko datu vâkðana.

Turpinot ECB CFS statistikas projektu, Latvijas Banka organizçja divas aptaujas,lai noskaidrotu ieguldîjumu fondu statistikas vâkðanas iespçjas, atseviðíu datu no-zîmîgumu, kâ arî respondentu iespçjamâs izmaksas saistîbâ ar statistisko datusniegðanu. Papildus tam tika apzinâts citu institûciju apkopotâs informâcijas klâstsun novçrtçtas kopçjâs datu sagatavoðanas izmaksas un iespçja izveidot pilnîguieguldîjumu fondu sarakstu.

Tika apgûta un ieviesta jauna ECB metodoloìija un sâkta datu gatavoðana divâsjaunâs statistikas jomâs – strukturâlajâ un maksâjumu sistçmu statistikâ. Minçtiestatistikas dati un to laikrindas sagatavotas ECB ziòojumam EU Banking Structuresun publikâcijai Blue Book.

ECB vajadzîbâm Latvijas Banka veica finanðu instrumentu (piemçram, sindicçtokredîtu, kredîtkarðu produktu, kredîtu, aktîvu pârvçrðanas vçrtspapîros (securiti-sation) operâciju) atseviðíu aspektu, kâ arî grâmatvedîbas principu izpçti Latvijâ.

Latvijas Bankas interneta lapa papildinâta ar metodoloìisku aprakstu par banku

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

43un monetârâs statistikas nolûkâ izmantoto tautsaimniecîbas sektoru klasifikâciju.

Saskaòâ ar 2005. gada sâkumâ ieviesto jauno ârçjo ieguldîjumu ceturkðòa pârskatuinformâcija par tieðajâm investîcijâm, portfeïieguldîjumiem un citiem ieguldîju-miem atbilstoði starptautiskajiem standartiem tiek apkopota ne tikai atlikumu,bet arî plûsmu râdîtâju (darîjumu radîtâs pârmaiòas, cenu pârmaiòas, valûtas kursasvârstîbu radîtâs pârmaiòas u.c. pârmaiòas) veidâ. Latvijas Banka turpinâja dalîbuarî ECB Centralizçtâs vçrtspapîru datu bâzes izveidç, sâkot regulâru no LCD sa-òemto datu nosûtîðanu uz ECB, kâ arî iesaistoties no ECB saòemto emitentu datukvalitâtes kontrolç.

Lai uzlabotu valdîbas finanðu statistikas sagatavoðanas kvalitâti, 2005. gadâ LatvijasBankas speciâlisti piedalîjâs valsts budþeta deficîta un parâda notifikâcijas sagata-voðanas starpinstitûciju darba grupâ, kâ arî starpinstitûciju darba grupâs LatvijasRepublikas Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par budþetu finansçðanasklasifikâciju", "Noteikumi par vispârçjâ valdîbas parâda klasifikâciju" un "Noteikumipar institucionâlo sektoru klasifikâciju" sagatavoðanai.

Latvijas Banka turpinâja piedalîties ECB un Eurostat darba grupu sanâksmçs unseminâros statistikas jomâ. Tika uzsâkts darbs Eurostat izveidotajâ Maksâjumubilances komitejâ. Viens no tâs galvenajiem uzdevumiem ir ES maksâjumu bilances,starptautisko pakalpojumu tirdzniecîbas un ârvalstu tieðo investîciju datu sagata-voðanai izvirzîto prasîbu ievçroðanas pârraudzîba.

Statistikas jomâ Latvijas Banka turpinâja sadarbîbu arî ar citâm starptautiskajâminstitûcijâm. Tâ uzsâka statistisko datu pârraidi uz SNB, izmantojot SNB datu pâr-raides programmatûru un tieðo pieslçgumu SNB datu bankai. Latvijas Banka tur-pinâja piedalîties SVF projektâ par finanðu stabilitâtes râdîtâju sagatavoðanu, veicotðâ projekta koordinatora pienâkumus Latvijâ un sagatavojot atseviðíus râdîtâjusun metodoloìiskos aprakstus. Latvijas Banka turpinâja publicçt Latvijas maksâ-jumu bilances un finanðu statistikas datus gan savos periodiskajos izdevumos uninterneta lapâ, gan SVF izdevumos International Financial Statistics un Balance ofPayments Statistics Yearbook, gan ar SNB un Eurostat starpniecîbu, gan SVF Spe-ciâlâ datu izplatîðanas standarta ietvaros. Latvijas Banka turpinâja sagatavot eko-nomisko noriðu kopsavilkumu ECB publikâcijai Green Book un informâciju paratseviðíiem makroekonomiskajiem râdîtâjiem ECB publikâcijai Orange Book.

MAKSÂJUMU SISTÇMAS UN FINANÐU STABILITÂTE

Latvijas Banka turpinâja nodroðinât divu maksâjumu sistçmu darbîbu (SAMS,kas nodroðina gan starpbanku, gan steidzamu klientu maksâjumu norçíinus, unEKS, kas veic tikai klientu maksâjumu apstrâdi un klîringu jeb tîrvçrti).

2005. gada beigâs (tâpat kâ 2004. gada beigâs) Latvijas Bankas maksâjumu sistçmudalîbnieki bija 22 bankas, viena ârvalstu bankas filiâle un Latvijas Banka. 2005. gadâSAMS apstrâdâto maksâjumu kopskaits pieauga par 11.9%, sasniedzot 166.1 tûkst.,savukârt kopapjoms bija 37.1 mljrd. latu (par 7.1% lielâks nekâ 2004. gadâ). Ðâdukâpumu galvenokârt noteica klientu maksâjuma skaita un apjoma pieaugums SAMS(attiecîgi 26.6% un 51.0%). Banku maksâjumu skaits un apjoms bûtiski nemainîjâs.Klientu maksâjumu skaitam pieaugot lîdz 94.8 tûkst., to îpatsvars bija 65.8%. Klientumaksâjumu kopapjoms bija 8.5 mljrd. latu (24.6% no visiem SAMS maksâjumiem).

2005. gadâ EKS tika apstrâdâti 21.8 milj. maksâjumu (par 26.6% vairâk nekâ2004. gadâ). Sâkot ar jûliju, strauji palielinâjâs maksâjumu skaits. Pieaugumu gal-venokârt noteica jaunâ VSAA klientu pabalstu izmaksas kârtîba (spçkâ ar2005. gada 1. jûliju), veicot maksâjumus katram VSAA klientam individuâli no

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

44 Valsts kases kontiem Latvijas Bankâ. EKS apstrâdâto maksâjumu kopapjoms pie-auga par 23.2% (lîdz 8.4 mljrd. latu).

SAMS un EKS pârraudzîbas ietvaros tika vçrtçta SAMS un EKS nozîmîba latosveiktajos maksâjumos. Izmantojot SAMS, 2005. gadâ tika veikti 83.7% banku starp-banku maksâjumu latos (2004. gadâ – 77.8%). To apjoms bija 87.9% no bankulatos veikto starpbanku kredîta pârvedumu kopapjoma (2004. gadâ – 90.0%). EKStika apstrâdâti 77.2% no klientu latos veikto starpbanku maksâjumu kopskaita un72.2% to kopapjoma (2004. gadâ – attiecîgi 72.5% un 73.6%).

2005. gada 2. pusgadâ bûtiski pieauga Valsts kases budþeta maksâjumu skaits (no8 074 lîdz 34 272 vidçji dienâ EKS nosûtîto maksâjumu), tâpçc, lai nodroðinâtuliela maksâjumu skaita maksimâli âtru apstrâdi, Latvijas Banka veica uzlabojumusEKS un Latvijas Bankas uzturçtajâ KMAS. Latvijas Banka pilnveidoja klientiempiedâvâtos pakalpojumus, ievieðot jaunu klientu kontu monitorçðanas sistçmu,kas Latvijas Bankas klientiem ïauj kontrolçt sava konta atlikumu un caurskatîtkontâ veiktâs transakcijas reâlajâ laikâ.

2004. gada beigâs stâjâs spçkâ "Kredîtiestâþu likuma" grozîjumi, saskaòâ ar kuriemlikumâ tika iekïauta daïa prasîbu elektroniskâs naudas izlaiðanai un apkalpoðanai,tâpçc Latvijas Banka atbilstoði grozîja "Elektroniskâs naudas izlaiðanas un apkal-poðanas noteikumus" (spçkâ ar 01.04.2005.).

Latvijas Bankas darbinieki turpinâja piedalîties ECBS darba grupâs, kas risinâjaar maksâjumu sistçmâm, t.sk. topoðo vienoto Eiropas liela apjoma reâlâ laika brutonorçíinu sistçmu TARGET2, saistîtus jautâjumus. Darba grupas pabeidza izstrâdâtTARGET2 sistçmas funkcionâlo aprakstu un TARGET2 pamatpakalpojumu cenustruktûru. 2005. gadâ notika vairâkas banku TARGET2 projekta darba grupastikðanâs, kurâs tika apspriesta projekta attîstîbas gaita, laika plâns, sistçmas testç-ðana u.c. Ðo tikðanos nozîme pieauga pçc Latvijas iekïauðanas to valstu grupâ,kuras migrçs uz jauno sistçmu pirmajâ migrâcijas grupâ 2007. gada beigâs. LatvijasBankas darbinieki piedalîjâs TARGET2 tehniskajâ seminârâ, kuru organizçja sis-tçmas izstrâdâtâjbankas un kurâ centrâlo banku eksperti tika iepazîstinâti ar de-talizçtu sistçmas uzbûvi un darbîbas principiem. 2005. gada beigâs tika izstrâdâtaun Latvijas Komercbanku asociâcijas Maksâjumu komitejâ apspriesta TARGET2ievieðanas Latvijâ stratçìija.

2005. gadâ Latvijas Banka piedalîjâs ECB kârtçjâ apsekojumâ, lai apkopotu infor-mâciju par eiro veiktajiem korespondentbanku darîjumiem. Apsekojumâ pieda-lîjâs 21 banka un viena ârvalstu bankas filiâle. Tâs sniedza informâciju par kores-pondentbanku skaitu un dienas vidçjo pârvedumu skaitu un apjomu attiecîgajoskorespondentbanku kontos. Lai precîzâk novçrtçtu kopçjâs maksâjumu plûsmasvalstî Latvijas maksâjumu sistçmas pârraudzîbas ietvaros, Latvijas Banka papildusinformâcijai par eiro veiktajiem darîjumiem apkopoja datus par korespondent-banku veiktajiem darîjumiem latos un citâs ârvalstu valûtâs. Korespondentbankudarîjumu nozîmîgumu katras bankas sniegtajos pakalpojumos raksturoja ECBierosinâtais râdîtâjs – loro kontu apgrozîjuma attiecîba pret banku paðu kapitâluun rezervçm. Saskaòâ ar aptauju Latvijas bankâs ðis râdîtâjs vidçji bija 25%. Vienâdienâ visu banku loro kontos veikto pârvedumu kopskaits vidçji bija 1 685 unkopapjoms – 187.8 milj. latu. Salîdzinot korespondentbanku darîjumus latos, eiroun citâs valûtâs, apsekojumâ konstatçts, ka 56.7% no loro kontu pârvedumukopskaita un 44.6% no loro kontu pârvedumu kopapjoma veikti latos un eiro.

Lai sniegtu iespçjami pilnîgu informâciju par maksâjumu karðu apkalpoðanu Latvijâsaskaòâ ar jauno ECB metodoloìiju, Latvijas Banka veica aptauju bankâs parmaksâjumiem ar norçíinu kartçm dalîjumâ pa karðu veidiem, darîjumiem Latvijâ

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

45un ârvalstîs ar Latvijâ izsniegtâm norçíinu kartçm, kâ arî par ârvalstîs izsniegtukarðu lietoðanu Latvijâ. Aptaujâ piedalîjâs visas Latvijas bankas, kuras izlaiþ unapkalpo maksâjumu kartes, t.i., 21 banka un viena ârvalstu bankas filiâle. 2005. gada1. pusgada beigâs 1.4 milj. no Latvijâ izsniegtajâm norçíinu kartçm bija debetkartesun 84.8 tûkst. – kredîtkartes. Saskaòâ ar aptaujas datiem ar debetkartçm tika veikti17.3 milj. maksâjumu 217.5 milj. latu apjomâ, bet ar kredîtkartçm – 1.4 milj. mak-sâjumu 72.9 milj. latu apjomâ. Ar Latvijâ izsniegtajâm norçíinu kartçm Latvijâtika veikti 17.7 milj. maksâjumu 187.9 milj. latu apjomâ, bet ârvalstîs – 860.1 tûkst.maksâjumu 91.3 milj. latu apjomâ. Savukârt ar ârvalstîs izsniegtajâm norçíinukartçm Latvijâ 2005. gada 1. pusgadâ tika veikti 471.8 tûkst. maksâjumu 22.7 milj.latu apjomâ (attiecîgi 2.6% un 10.8% no visu Latvijâ veikto maksâjumu kopskaitaun kopapjoma).

Ar 2005. gada 1. novembri Latvijas Bankâ tika izveidota Monetârâs politikas pâr-valdes Finanðu stabilitâtes daïa. Tâs uzdevums ir veikt banku makrouzraudzîbu,lai laikus identificçtu un novçrtçtu makroriskus, kas varçtu apdraudçt banku sta-bilitâti. Finanðu stabilitâtes vçrtçjumi regulâri tiek sniegti Latvijas Bankas padomei.Divreiz gadâ publicçtais "Finanðu Stabilitâtes Pârskats" tiek sagatavots cieðâ sa-darbîbâ ar FKTK.

Îpaða uzmanîba tika pievçrsta to risku izvçrtçðanai, kuri saistîti ar kreditçðanas,îpaði hipotekârâs kreditçðanas, pieauguma straujo tempu. Augoðais mâjsaimniecîbuparâds norâdîja uz risku palielinâðanos ðajâ segmentâ, savukârt kredîtriska pieau-gums korporatîvajâ sektorâ nebija vçrojams, jo bija strauja tautsaimniecîbas iz-augsme, zemas procentu likmes un augsta kredîtu kvalitâte lielâkajâs nozarçs.

Informâcija par kredîtu atlikuma un nodroðinâjuma vçrtîbas attiecîbu un kredîtuprocentu likmju starpîbâm liecinâja, ka, strauji augot kredîtu atlikumam, saglabâjâskonservatîvi kredîtu standarti. Banku kredîtportfeïu stresa testu rezultâti atbilstoðivairâkiem scenârijiem liecinâja par Latvijas banku sektora izturîbu pret iespçja-miem ðokiem, tomçr banku spçja absorbçt ðokus nedaudz samazinâjâs. Bûtiska irturpmâkâ nekustamâ îpaðuma parâda attîstîba, banku ieguldîjumi ðajâ segmentâun attiecîgo kredîtu kvalitâtes pârmaiòas.

Lata piesaiste eiro ievçrojami samazinâja banku valûtas risku. Tieðâ valûtas riskanovçrtçðanai tika izmantota VaR (Value-at-Risk) metode, kâ arî stresa testi. Ap-rçíini liecinâja, ka pat bûtisku valûtas kursu svârstîbu ietekme uz banku pelnît-spçju joprojâm bija neliela (salîdzinâjumâ ar 2004. gadu tâ samazinâjâs).

Procentu likmju risku analîzes rezultâti liecinâja, ka procentu likmju pârmaiòuietekme uz banku darbîbas rezultâtiem ir ierobeþota. Analizçjot finanðu sektorastabilitâti, tika veikta kârtçjâ banku aptauja par lielo banku galvenajiem riskiemun attîstîbu gada laikâ.

INFORMÂCIJAS SISTÇMAS

2005. gadâ tika pabeigta Vçrtspapîru uzskaites un novçrtçðanas informâcijas sis-tçmas izstrâde un ievieðana, tâdçjâdi nodroðinot vçrtspapîru tirgus cenu apkopo-ðanu un novçrtçðanu pirms tâlâkas izmantoðanas Latvijas Bankas monetârajâs ope-râcijâs.

Paplaðinâta Parâdnieku reìistra informâcijas sistçma, iekïaujot tajâ jaunus dalîb-niekus – apdroðinâðanas sabiedrîbas un lîzinga un faktoringa sabiedrîbas.

Bûtiski pilnveidota valsts maksâjumu bilances sagatavoðanas informâcijas sistçma,tâdçjâdi ïaujot daudz detalizçtâk apkopot komercsabiedrîbu ceturkðòa informâciju,

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

46 kâ arî izveidojot apsekojamo komercsabiedrîbu datubâzi un pilnveidojot tâs infor-mâcijas sistçmas funkcionalitâti, ar kuru nebankas var iesniegt nepiecieðamo in-formâciju elektroniskâ veidâ.

Latvijas Banka Valsts kasei un citiem klientiem nodroðinâja iespçju attâlinâti mo-nitorçt savus kontus Latvijas Bankâ, bûtiski atvieglojot tajos esoðo finanðu resursupârvaldîðanu.

Tika ieviestas papildu droðîbas sistçmas, lai aizsargâtu Latvijas Bankas datortîkluun informâcijas sistçmu vidi no jaunâko datorvîrusu, kaitîgu un traucçjoðu pro-grammu nesankcionçtas iekïûðanas un citiem ârçjiem vai iekðçjiem apdraudçju-miem.

Veiksmîgi îstenots Latvijas Bankas centralizçtâs datu glabâðanas un pârvaldîðanassistçmas modernizâcijas projekts, nodroðinot arvien pieaugoðâ informâcijas apjomaâtru un kvalitatîvu apstrâdi.

Sâkta tautsaimniecîbas un finanðu statistikas informâcijas sistçmas izstrâde, lainodroðinâtu Latvijas finanðu sektoru un starptautiskâs institûcijas ar detalizçtâkuun precîzâku statistisko informâciju.

SABIEDRÎBAS INFORMÇÐANA

2005. gadâ Latvijas Banka informçja sabiedrîbu par savu darbîbu un Latvijas taut-saimniecîbas attîstîbu Latvijas Bankas izdevumos, internetâ, presç, televîzijâ unradio, kâ arî rîkojot seminârus un konferences.

Pçc Latvijas Bankas pievienoðanâs ECBS sadarbîba ar ECB un ES valstu centrâ-lajâm bankâm kïuva cieðâka un informatîvi bagâtâka.

Lai informçtu sabiedrîbu par savas politikas îstenoðanas gaitu un monetâro untautsaimniecîbas râdîtâju attîstîbu, Latvijas Banka regulâri publicç vairâkus izde-vumus ar plaðu informâciju par Latvijas finanðu sektoru un tautsaimniecîbu.2005. gada sâkumâ publicçtajâ Latvijas Bankas 2004. gada pârskatâ sniegta infor-mâcija par Latvijas Bankas darbîbu un tâs finanðu rezultâtiem. Pasaules ekono-miskâs attîstîbas kontekstâ analizçta Latvijas tautsaimniecîbas attîstîba. Nozîmîgasir Latvijas Bankas publikâcijas "Monetârais Apskats. Monetary Review", "Mone-târais Biïetens", "Latvijas Maksâjumu Bilance. Latvia's Balance of Payments", "Lat-vijas Maksâjumu Bilance (Pamatrâdîtâji)" un "Finanðu Stabilitâtes Pârskats". Bi-ïetena "Averss un Reverss" publikâcijâs analizçts triju Baltijas valstu ceïð uz EMS,Latvijas, Lietuvas un Igaunijas makroekonomiskâs attîstîbas tendences un atðíirî-bas, Mâstrihtas kritçriju izpilde, îpaði – patçriòa cenu pieauguma cçloòi un tâietekme uz tautsaimniecîbas attîstîbas tempu. Biïetenâ aplûkota arî Latvijas unLatvijas Bankas starptautiskâ darbîba, t.sk. SVF ietvaros, kas dod iespçju vçrtçtsavu tautsaimniecîbu pasaules kontekstâ un tâdçjâdi mçrítiecîgâk darboties ðajâstarptautiskajâ institûcijâ. Analîtiíu, studentu un citu interesentu rîcîbâ nodotivairâki Latvijas Bankas darbinieku pçtîjumi (sk. 9. pielikumu).

Plaðsaziòas lîdzekïi tika regulâri informçti par Latvijas Bankas padomes un valdeslçmumiem un Latvijas Bankas darbîbu. Latvijas un ârvalstu presç tika publicçtiLatvijas Bankas speciâlistu sagatavotie materiâli par centrâlâs bankas kompetencçesoðajiem jautâjumiem. Kâ aktuâlâkie jautâjumi 2005. gadâ jâmin straujais cenukâpums un to noteicoðie faktori, kâ arî makroekonomisko risku pieaugums valstî.

Latvijas Bankas prezidents informçja plaðsaziòas lîdzekïu pârstâvjus par LatvijasBankas padomes lçmumiem, tautsaimniecîbas attîstîbu, kâ arî sniedza atbildes uzþurnâlistu jautâjumiem Latvijas Bankas preses konferencçs.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

472005. gada septembrî Latvijas Banka organizçja gadskârtçjo konferenci "Latvijastautsaimniecîbas ilgtspçjîga attîstîba – aktualitâtes, riski, risinâjumi". Latvijas Ban-kas speciâlisti kopâ ar citu valsts un starptautisko institûciju pârstâvjiem, uzòçmç-jiem, finansistiem, akadçmisko aprindu pârstâvjiem diskutçja par Latvijas tautsaim-niecîbas attîstîbu ceïâ uz valsts izvirzîto mçríi – eiro ievieðanu. Valsts un privâtâsektora pârstâvji pauda savu redzçjumu par iespçjamiem sabalansçtas tautsaim-niecîbas attîstîbas riskiem un rîcîbu to ierobeþoðanai.

2005. gada sâkumâ Latvijas Banka izsludinâja treðo Latvijas augstskolu studentuzinâtnisko darbu konkursu, kura mçríis ir veicinât topoðo tautsaimniecîbasspeciâlistu pievçrðanos ekonomiskajai analîzei, rosinât interesi par aktuâlu finanðuun ekonomikas tçmu pçtniecîbu. Konkursa darbos studenti tika aicinâti izvçrtçtLatvijas makroekonomisko attîstîbu un integrâcijas ES ietekmi uz daþâdâm valststautsaimniecîbas jomâm. Labâko darbu autori saòçma Latvijas Bankas prçmijas.

Iespçjas sasniegt plaðu auditoriju nodroðina sadarbîba televîzijas raidîjuma "Kâbankâ" un radioraidîjuma "Lata spogulî" veidoðanâ. Ðajos raidîjumos sabiedrîbatika izglîtota monetârâs politikas un citos ekonomikas jautâjumos, analizçjotieguvumus un zaudçjumus pçc Latvijas pirmâ darbîbas gada ES, inflâcijas gaidas,to bîstamîbu, inovatîvas komercdarbîbas idejas Latvijâ un citus aktuâlus jautâjumus.

Gada sâkumâ Latvijas Bankas çkâ Rîgâ, K. Valdemâra ielâ 2A, bijuðajâs naudasglabâtavas telpâs tika atklâts Latvijas Bankas apmeklçtâju centrs "Naudas pasaule".Tâdçjâdi bankas çka, kurai 2005. gadâ apritçja 100 gadu, atvçrusi durvis plaðamapmeklçtâju lokam. "Naudas pasaule" organiski iekïaujas Latvijas Bankas lîdzðinçjâfinanðu un ekonomiskâs izglîtîbas darbâ. Tâ trîs galvenie virzieni ir palîdzîba eko-nomikas apguvç vidusskolâs, makroekonomiskâs izpçtes stimulçðana augstskolâsun plaðas sabiedrîbas izpratnes veicinâðana centrâlâs bankas darbîbas un finanðujautâjumos. 10 mçneðos "Naudas pasaule" uzòçmusi vairâk nekâ 6.6 tûkst. apmek-lçtâju, galvenokârt vispârizglîtojoðo un vidçjo speciâlo skolu audzçkòus.

Domu apmaiòai par apmeklçtâju centru saturiskâs, metodiskâs un organizatoriskâsattîstîbas jautâjumiem Latvijas Banka 2005. gada 6. un 7. oktobrî organizçja starp-tautisku seminâru "Centrâlo banku apmeklçtâju centru iespçjas un risinâjumi".Seminârâ 12 Eiropas valstu centrâlo banku apmeklçtâju centru un muzeju darbi-nieki, Starptautiskâs muzeju asociâcijas un Latvijas skolu un augstskolu pârstâvjiapsprieda, kâ veidot mûsdienîgus informâcijas centrus.

Sabiedrîbas atbalstu guva Latvijas Bankas aptauja par 2004. gadâ tapuðajâm jubi-lejas un piemiòas monçtâm "Latvijas gada monçta 2004". Aptaujâ piedalîjâs vairâknekâ 5 tûkst. dalîbnieku, kas ar ievçrojamu balsu vairâkumu par "Latvijas gadamonçtu 2004" atzina "Laika monçtu", kuras grafisko dizainu veidojis LaimonisÐçnbergs un ìipða modeli – Jânis Strupulis. Plaða informâcija tika sagatavota parvisâm 2005. gadâ klajâ laistajâm Latvijas Bankas jubilejas un piemiòas, kâ arî îpa-ðajâm apgrozîbas monçtâm.

Latvijas Bankas interneta lapâ pieejami visi Latvijas Bankas izdevumi. Tajâ regulâritika papildinâta un atjaunota informâcija par Latvijas Banku, tâs normatîvajiemdokumentiem, finanðu statistiku, maksâjumu un norçíinu sistçmâm, Latvijas nauduun citiem jautâjumiem. 2005. gadâ paplaðinâta publikâciju un statistiskâs infor-mâcijas sadaïa, lai pildîtu ECB un citu starptautisko institûciju prasîbas. LatvijasBankas interneta lapâ izveidota Latvijas Bankas apmeklçtâju centra sadaïa unapmeklçtâju elektroniskâs reìistrâcijas un uzskaites sistçma.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

48 ORGANIZATORISKÂ ATTÎSTÎBA

Latvijas Bankas padome 2005. gada beigâs strâdâja ðâdâ sastâvâ:

– prezidents Ilmârs Rimðçviès;

– prezidenta vietnieks Andris Ruselis;

– padomes locekïi: Harijs Buðs,Leonîds Gricenko,Vita Pilsuma,Arvils Sautiòð,Aivars Skopiòð,Valentîna Zeile.

Latvijas Bankas valde 2005. gada beigâs strâdâja ðâdâ sastâvâ:

– valdes priekðsçdçtâja Mâra Raubiðko;

– valdes priekðsçdçtâja vietnieki: Reinis Jakovïevs,Helmûts Ancâns;

– valdes locekïi: Mâris Kâlis,Andris Òikitins,Harijs Ozols.

Latvijas Bankas padome 2005. gada 14. jûlijâ par Latvijas Bankas valdes locekliapstiprinâja Tehniskâs pârvaldes vadîtâju Andri Òikitinu, vienlaikus sakarâ ar darbaLatvijas Bankâ pârtraukðanu atbrîvojot no ðâ amata Robertu L. Gravu.

Latvijas Bankâ 2005. gada beigâs strâdâja 648 darbinieki, t.sk. 23 darbinieki, arkuriem darba lîgums noslçgts uz noteiktu laiku (2004. gada beigâs – attiecîgi 698 un22 darbinieki). 2005. gada beigâs 57% no Latvijas Bankas darbiniekiem bija vî-rieði un 43% – sievietes.

Lai nodroðinâtu informâcijas apmaiòu starp Latvijas Banku un ES institûcijâm,2005. gadâ darbu turpinâja Latvijas Bankas specializçtais ataðejs Latvijas pastâvî-gajâ pârstâvniecîbâ ES.

Turpinâjâs Latvijas Bankas struktûras pilnveide. Lai uzlabotu stratçìiskâs vadîbasprocesus, Latvijas Bankâ tika apstiprinâts Latvijas Bankas stratçìiskâs vadîbasprocesa vadîtâjs, bet, lai nodroðinâtu darbîbas nepârtrauktîbas procesu pârvaldî-ðanu, – Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbas vadîtâjs.

Pçc Latvijas pievienoðanâs ES un EMS îpaða uzmanîba tika veltîta stratçìiskajiempçtîjumiem un analîzei, kâ arî finanðu stabilitâtes jautâjumiem. Tâpçc 2005. gadâ,veicot strukturâlas pârmaiòas Monetârâs politikas pârvaldç, tika izveidota Finanðustabilitâtes daïa.

Lai uzturçtu un pilnveidotu Parâdnieku reìistra sistçmu, 2005. gada sâkumâ Mak-sâjumu sistçmu pârvaldç tika izveidota Parâdnieku reìistra daïa.

Lai optimizçtu bankas informâcijas sistçmas Globus tâlâko uzturçðanu un attîstîbu,Informâcijas sistçmu pârvaldç tika izveidota Bankas informâcijas sistçmas uztu-rçðanas un attîstîbas daïa.

Lai atspoguïotu veicamo uzdevumu loka paplaðinâðanos, aptverot finanðu tirgusstatistikas jautâjumus, tika precizçts Statistikas pârvaldes daïas nosaukums (sk.6. pielikumu).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

49Paplaðinoties sadarbîbai ar SVF un ES institûcijâm, t.sk. ar ECB, palielinâjâs Ârçjosakaru pârvaldes ekonomistu un Komunikâcijas pârvaldes tulku un redaktoruskaits.

2005. gadâ sâka darboties Latvijas Bankas apmeklçtâju centrs "Naudas pasaule" –interaktîvs finanðu izglîtîbas un informâcijas centrs.

Pilnveidojot droðîbas sistçmas un uzlabojot darba organizâciju, samazinâjâs ap-sardzes darbinieku skaits. Paplaðinot ârpakalpojumu izmantoðanu, saruka atbalstafunkciju veicoðo tehnisko darbinieku skaits.

Latvijas Bankas darbinieki turpinâja papildinât akadçmiskâs zinâðanas, kâ arî pa-augstinât profesionâlo zinâðanu lîmeni, piedaloties seminâros, kursos un konfe-rencçs Latvijâ un ârvalstîs, tâ gûstot jaunâko informâciju monetârâs politikas, fi-nanðu stabilitâtes, makroekonomikas, ekonometrijas, valûtas operâciju, maksâjumusistçmu, statistikas, banku grâmatvedîbas un informâcijas tehnoloìiju jomâ. VairâkiLatvijas Bankas darbinieki sekmîgi piedalîjâs starptautiskâs profesionâlâs sertifi-kâcijas programmâs.

2005. gadâ ar darbinieku mâcîbâm saistîtie izdevumi veidoja 3.6% no kopçjâ darbaalgas un pârçjo maksâjumu personâlam apjoma (2004. gadâ – 3.3%).

Latvijas Bankas darbinieku profesionâlajâ izaugsmç joprojâm îpaða uzmanîba tikaveltîta prasmju pilnveidei, lai nodroðinâtu Latvijas Bankas darbinieku veiksmîgusadarbîbu ar ECB un citu ES valstu centrâlajâm bankâm. Darbiniekiem, kuri ie-saistîti ECBS komitejâs un darba grupâs, tika dota iespçja pilnveidot angïu biznesavalodas rakstîbas prasmi un starptautisko tikðanos iemaòas. Turpinâjâs zinâðanupadziïinâðana lietiðíâs prezentâcijas, komunikâcijas, saskarsmes psiholoìijas un efek-tîvas laika vadîbas jomâ, biznesa un lietiðíâs etiíetes, stresa vadîbas, kâ arî datorzi-nîbu un sveðvalodu apguves jomâ. Daþâdu lîmeòu vadîtâju attîstîbas programmaietvçra zinâðanu papildinâðanu efektîvâ personâla un sanâksmju vadîbâ, kâ arî kon-fliktu psiholoìijâ.

Darbinieku mâcîbas bieþi tika organizçtas Latvijas Bankas Mâcîbu un atpûtas cen-trâ, kurâ ir kvalitatîvs mâcîbu tehniskais nodroðinâjums. Mâcîbu un atpûtas centrâ2005. gadâ notika divi ârvalstu pasniedzçju vadîti seminâri. Viens seminârs bijaveltîts starptautisko tikðanos un prezentâciju iemaòu pilnveidei, un tajâ piedalîjâsBaltijas centrâlo banku vadoðie darbinieki. Savukârt juridiskâs terminoloìijas zinâ-ðanas angïu valodâ papildinâja Latvijas Bankas un FKTK juristi.

Jaunie darbinieki speciâlos seminâros guva priekðstatu par Latvijas Bankas uzde-vumiem un tos îstenojoðo struktûrvienîbu funkcijâm. Aktuâlu informâciju par ESinstitûcijâm, sadarbîbu ar ECB, ECBS un citâm starptautiskajâm finanðu institû-cijâm Latvijas Bankas darbiniekiem sniedza Ârçjo sakaru pârvaldes darbinieki.Tirgus operâciju pârvaldes speciâlisti divos seminâros iepazîstinâja ar savas struk-tûrvienîbas darba virzieniem un saturu.

Latvijas Bankas speciâlistiem bija iespçja kandidçt uz brîvajâm îstermiòa amatavietâm ECB un Eurostat. 2005. gadâ divi Latvijas Bankas darbinieki izmantojaiespçju pilnveidot profesionâlâs zinâðanas, piedaloties ECB îstermiòa norîkojumos,viens darbinieks piedalîjâs ECBS darbinieku apmaiòas programmâ, bet viensdarbinieks nacionâlâ eksperta amatâ turpinâja staþçðanos Eurostat.

Pçc Latvijas pievienoðanâs ES Latvijas Bankas darbiniekiem ir iespçja piedalîtiesarî ECBS organizçtajos seminâros. Dalîba ðajos pasâkumos sniedz zinâðanas paraktuâliem ECBS jautâjumiem un procesiem. 2005. gadâ Latvijas Bankai pirmoreizi tika uzticçts organizçt ECBS seminâra "Mainîgâ lîdervadîba Eiropas kon-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

50 tekstâ" 2. daïu (1. daïu organizçja Itâlijas centrâlâ banka). Seminârâ piedalîjâs10 ES valstu centrâlo banku vadoðie darbinieki.

RISKU PÂRVALDÎÐANA UN KVALITÂTES VADÎBA

2005. gadâ Latvijas Bankas valde turpinâja pilnveidot risku pârvaldîðanu atbilstoði"Latvijas Bankas droðîbas politikâ" noteiktajiem pamatprincipiem, ievçrojot finanðutirgus un Latvijas Bankas darbîbas attîstîbu. Apstiprinot "Latvijas Bankas droðîbaspolitiku", Latvijas Bankas padome noteica arî tâs pârraudzîbas kârtîbu. To veicLatvijas Bankas droðîbas uzraudzîbas komisija, kuras sastâvâ ir èetri Latvijas Bankaspadomes locekïi.

Latvijas Bankas finanðu riski tiek pârvaldîti saskaòâ ar "Latvijas Bankas ârvalsturezervju pârvaldîðanas vadlînijâm", kuras Latvijas Bankas padome pârskata neretâk kâ reizi gadâ un, ja nepiecieðams, veic tajâs grozîjumus.

Balsoties uz adaptçtu Information Security Forum metodoloìiju, tika veikta padzi-ïinâta visu svarîgâko Latvijas Bankas informâcijas sistçmu risku analîze. LatvijasBanka piedalîjâs Information Security Forum pçtîjumâ, kurâ reizi divos gados tiekvçrtçta ðîs organizâcijas dalîbnieku informâcijas sistçmu vides sakârtotîba un dro-ðîba, un saòçma ïoti augstu novçrtçjumu.

Latvijas Bankas pamatdarbîbas risku pârvaldîðanu koordinçja Latvijas Bankas riskupârvaldîðanas darba grupa, kas izvçrtçja un apkopoja Latvijas Bankas struktûrvie-nîbu sagatavotos risku pârskatus un klasificçja riskus, uzturot un pilnveidojot Lat-vijas Bankas risku matricu.

2005. gada aprîlî Latvijas Bankas valde izskatîja un apstiprinâja Latvijas Bankasrisku pârskatu, kâ arî sniedza ziòojumu Latvijas Bankas padomei par situâcijurisku pârvaldîðanâ. Notika arî darbinieku mâcîbas informâcijas un informâcijassistçmu droðîbas jomâ.

2005. gadâ Latvijas Bankâ tika îstenoti Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbasprocesa pilnveides pasâkumi (izstrâdâti darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanaskârtîbu reglamentçjoðie dokumenti, ieviestas organizatoriskas procedûras, norîkotspar darbîbas nepârtrauktîbas procesu atbildîgais darbinieks). Ðo pasâkumu kopumspaðlaik veido Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanas sistçmu, kasnodroðina savlaicîgu incidentu un ârkârtas situâciju apstâkïu apzinâðanu un no-vçrðanu, priekðlikumu izstrâdâðanu incidentu un ârkârtas situâciju novçrðanai nâ-kotnç, darbinieku mâcîbas, kâ arî rîcîbas plânu darbîbas nepârtrauktîbas nodroði-nâðanai testçðanu un aktualizçðanu.

Latvijas Bankâ kopð 2000. gada darbojas kvalitâtes vadîbas sistçma. 2005. gadânotika divi Latvijas Bankas kvalitâtes vadîbas sistçmas iekðçjie auditi un divi LatvijasBankas kvalitâtes vadîbas sistçmas ârçjie uzraudzîbas auditi. Uzraudzîbas auditulaikâ neatbilstîbas standartam ISO 9001:2000 netika atklâtas.

IEKÐÇJAIS UN ÂRÇJAIS AUDITS

Iekðçjais audits sniedz Latvijas Bankas vadîbai neatkarîgu un objektîvu vçrtçjumuun konsultâcijas par Latvijas Bankas darbîbas procesu efektivitâti. Iekðçjo audituLatvijas Bankâ veic Iekðçjâ audita pârvalde. Latvijas Bankâ darbojas revîzijas ko-miteja, kas pârrauga un palîdz pilnveidot iekðçjo auditu.

Iekðçjais audits tiek organizçts un veikts atbilstoði Latvijas Bankas padomes ap-stiprinâtajai "Latvijas Bankas iekðçjâ audita politikai", ievçrojot Iekðçjo auditoru

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

51institûta izstrâdâtos "Iekðçjâ audita profesionâlâs prakses standartus", "Çtikas ko-deksu", kâ arî CobiT (Control Objectives for Information and Related Technology)un ISACA (Information System Audit and Control Association) standartus.

Iekðçjais audits aptver visas Latvijas Bankas darbîbas jomas. Iekðçjie auditi tiekplânoti un veikti, pamatojoties uz risku novçrtçjumu un saskaòâ ar ECB audituplânu. Par katra iekðçjâ audita rezultâtiem tiek ziòots Latvijas Bankas prezidentam.Reizi ceturksnî Latvijas Bankas revîzijas komiteja tiek informçta par iekðçjo auditurezultâtiem, ieteikumiem un to îstenoðanas gaitu. Par veiktajiem iekðçjiem auditiemun bûtiskâkajiem atzinumiem reizi gadâ tiek ziòots Latvijas Bankas padomei.

2005. gadâ Iekðçjâ audita pârvalde piedalîjâs ECB Iekðçjâ audita komitejas (IAC)darbâ un veica ECB plânotos iekðçjos auditus Latvijas Bankâ.

Saskaòâ ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas pârskata gada saimnie-ciskâs darbîbas un finanðu pârskatu revîziju veic revîzijas komisija, kuras personâl-sastâvu apstiprina Latvijas Republikas Valsts kontrole. Lai îstenotu ECB prasîbasun precizçtu revidenta izvçles kritçrijus un nosacîjumus, Latvijas Bankas padome2005. gada maijâ apstiprinâja "Latvijas Bankas saimnieciskâs darbîbas un finanðupârskatu ârçjâ revidenta izvçles un sadarbîbas vadlînijas".

GRÂMATVEDÎBA UN BUDÞETA VADÎBA

Latvijas Bankas grâmatvedîbas sistçma izveidota un tiek pârvaldîta atbilstoði Lat-vijas Bankas valdes apstiprinâtajai "Latvijas Bankas grâmatvedîbas rokasgrâmatai"un citiem Latvijas Bankas normatîvajiem dokumentiem, ievçrojot likuma "Par Lat-vijas Banku" un citu Latvijas Bankai saistoðo Latvijas Republikas normatîvo aktuprasîbas.

Latvijas Banka publicç katra mçneða slçguma bilanci, gada finanðu pârskatus uncitu finanðu informâciju, kas pieejama arî Latvijas Bankas interneta lapâ. Integrçtâbankas informâcijas sistçma nodroðina standartizçtu, automatizçtu, droðu un efek-tîvu Latvijas Bankas finanðu darîjumu veikðanu, to vienotu uzskaiti un finanðupârskatu sagatavoðanu. Katru darbadienu Latvijas Bankas vadîbai un citiem dar-biniekiem pieejama jaunâkâ informâcija par Latvijas Bankas finansiâlo stâvokli,darbîbas rezultâtiem un budþeta izpildes gaitu. Iekðçjâs finanðu kontroles sistçmasietvaros Latvijas Bankas padome un valde regulâri izvçrtç Latvijas Bankas aktîvuun saistîbu, kâ arî ienâkumu un izdevumu pârmaiòas, îpaðu uzmanîbu pievçrðotgan ârvalstu valûtas un zelta rezervju pârvaldîðanas rezultâtiem, gan administratîvoizdevumu un ilgtermiòa ieguldîjumu atbilstîbai apstiprinâtajam Latvijas Bankasbudþetam.

2005. gadâ Latvijas Bankas izdevumi un ilgtermiòa ieguldîjumi tika veikti saskaòâar Latvijas Bankas padomes apstiprinâto Latvijas Bankas 2005. gada budþetu. Lat-vijas Bankas valde kopâ ar attiecîgo Latvijas Bankas struktûrvienîbu vadîtâjiemregulâri pârbaudîja izdevumu un ilgtermiòa ieguldîjumu atbilstîbu apstiprinâtajambudþetam un sniedza Latvijas Bankas padomei un Latvijas Bankas budþeta komi-sijai pârskatu par Latvijas Bankas 2005. gada budþeta izpildes gaitu. Latvijas Bankasizdevumi un ilgtermiòa ieguldîjumi nepârsniedza budþetâ plânoto apjomu.

Latvijas Bankas budþeta vadîba tika îstenota atbilstoði Latvijas Bankas padomesapstiprinâtajiem "Latvijas Bankas budþeta vadîbas noteikumiem", kuru mçríis irnodroðinât Latvijas Bankas finanðu lîdzekïu lietderîgu izmantoðanu un kuros no-teikta Latvijas Bankas budþeta sagatavoðanas, apstiprinâðanas un izpildes kon-troles kârtîba. 2005. gadâ Latvijas Bankas budþeta vadîbas principi netika bûtiskimainîti.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

52 SADARBÎBA AR STARPTAUTISKAJÂM ORGANIZÂCIJÂM

Latvijas Banka – vadoðâ institûcija Latvijas sadarbîbâ ar SVF – turpinâja pârstâvçtLatvijas intereses SVF Pilnvaroto sanâksmçs un ikdienas jautâjumu koordinçðanâ.

Latvijas intereses SVF tika pârstâvçtas Ziemeïvalstu un Baltijas valstu grupâ, kurâietilpst Dânija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvçìija, Somija un Zviedrija.Ðo valstu grupu SVF Izpilddirektoru valdç pârstâvçja viens izpilddirektors, un taikopumâ bija 3.52% balsu.

Latvijas Bankas pârstâvji turpinâja piedalîties Ziemeïvalstu un Baltijas valstu Mo-netâro un finanðu jautâjumu komitejas darbâ, kas izveidota stratçìisko virzienuun vadlîniju noteikðanai un saskaòota viedokïa izstrâdei SVF darbîbas jautâjumos.

Turpinâjâs sadarbîba ar SVF, pamatojoties uz SVF Vienoðanâs lîguma IV pantakonsultâcijâm. SVF Izpilddirektoru valde 2005. gada 27. jûlijâ izskatîja pârskatupar Latvijas tautsaimniecîbas, monetârâs un finanðu politikas îstenoðanu.

Latvija kâ dalîbvalsts 2005. gadâ turpinâja darboties Starptautiskajâ Rekonstruk-cijas un attîstîbas bankâ, Starptautiskajâ Attîstîbas asociâcijâ un StarptautiskajâFinanðu korporâcijâ, kâ arî ERAB. Latvijas Banka turpinâja lîdzdalîbu SNB.

SADARBÎBA AR ÂRVALSTU CENTRÂLAJÂM BANKÂM UN TEHNISKÂPALÎDZÎBA

2005. gadâ turpinâjâs Latvijas Bankas sadarbîba un pieredzes un informâcijas ap-maiòa ar citu valstu centrâlajâm bankâm.

Martâ Monetârâs politikas pârvaldes un Tirgus operâciju pârvaldes darbiniekiapmeklçja Baltkrievijas centrâlo banku, lai sniegtu tehnisko palîdzîbu monetârâspolitikas un nacionâlâs valûtas piesaistes jomâ. Savukârt Iekðçjâ audita pârvaldesdarbinieki uzòçma Moldovas centrâlâs bankas darbinieku, lai dalîtos pieredzç in-formâcijas sistçmu iekðçjâ audita jautâjumos.

Maijâ Grâmatvedîbas pârvaldes, Juridiskâs pârvaldes un Maksâjumu sistçmu pâr-valdes darbinieki piedalîjâs gadskârtçjâ Baltijas valstu centrâlo banku darbiniekupieredzes apmaiòas seminârâ.

Turpinot iepriekð uzsâkto sadarbîbu, jûnijâ Latvijas Bankas apmeklçtâju centrâ"Naudas pasaule" notika nodarbîbas Uzbekistânas Banku augstskolas maìistrantugrupai. Viesi iepazinâs ar ekspozîciju un diskutçja par to, kâ arî noklausîjâs lekcijasmonetârâs politikas, maksâjumu sistçmu un iekðçjâ audita jomâ un iepazinâs arLatvijas Bankas izstrâdâto eiro ievieðanas stratçìiju.

Jûlijâ Lietuvas centrâlâs bankas darbinieki apguva Statistikas pârvaldes pieredziceturkðòa finanðu kontu sagatavoðanâ un Sabiedrisko attiecîbu pârvaldes pieredzisabiedrisko attiecîbu jomâ, kâ arî iepazinâs ar Latvijas Bankas apmeklçtâju centraekspozîcijas saturisko un tehnisko risinâjumu, tapðanas gaitu un organizâciju.

Septembrî Maksâjumu sistçmu pârvaldes pârstâvis sniedza ieskatu maksâjumusistçmu attîstîbas jomâ Kazahstânas Nacionâlâs bankas rîkotajâ seminârâ "Mak-sâjumu sistçmas kâ finanðu sistçmas sastâvdaïa".

Oktobrî Iekðçjâ audita pârvaldes darbinieki organizçja seminâru Gruzijas, Krie-vijas, Kazahstânas, Moldovas, Melnkalnes un Lietuvas centrâlâs bankas iekðçjâaudita darbiniekiem. Grâmatvedîbas pârvaldes pârstâvis piedalîjâs SVF tehniskâspalîdzîbas programmâ, Baltkrievijas centrâlajai bankai sniedzot konsultâcijas argrâmatvedîbu un finanðu pârskatu sagatavoðanu saistîtos jautâjumos.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

53Latvijas Banka organizçja vairâkas starptautiskâs sanâksmes. Aprîlî Rîgâ notikaZiemeïvalstu un Baltijas valstu Monetâro un finanðu jautâjumu komitejas sanâk-sme, kurâ apsprieda stratçìiskus SVF politikas jautâjumus. Augustâ Latvijas Bankaorganizçja gadskârtçjo Baltijas valstu un Ziemeïvalstu centrâlo banku tikðanospar maksâjumu un vçrtspapîru norçíinu sistçmu jautâjumiem. Sanâksmç piedalîjâsastoòu Baltijas valstu un Ziemeïvalstu centrâlo banku pârstâvji, kâ arî FKTK dar-binieki. Sanâksmç tika diskutçts par Baltijas valstu pievienoðanos TARGET sistç-mai, sadarbîbu starp finanðu tirgus uzraudzîbas un sistçmu pârraudzîbas institûci-jâm, ES10 valstu uzdevumiem, iekïaujoties vienotajâ eiro norçíinu telpâ (SEPA)un pievienojoties eiro zonai, Baltijas valstu un Ziemeïvalstu vçrtspapîru tirgu integ-râciju un ES normatîvo aktu pârmaiòâm vçrtspapîru norçíinu jomâ.

Starptautiskâs finanðu organizâcijas un ârvalstu centrâlâs bankas sniedza atbalstuLatvijas Bankai, piedâvâjot iespçju piedalîties ðo institûciju rîkotajos seminârosun kursos, kâ arî saòemt konsultâcijas ar centrâlâs bankas darbîbu saistîtos jautâ-jumos.

2005. gada vasarâ ðîs programmas ietvaros Mâcîbu un atpûtas centrâ AustrijasNacionâlâs bankas speciâlisti vadîja starptautisku seminâru, kas bija veltîts mone-târâs politikas jautâjumiem EMS paplaðinâðanâs kontekstâ. Seminârâ piedalîjâsLatvijas, Lietuvas un Igaunijas centrâlâs bankas speciâlisti.

Latvijas Bankas darbinieki piedalîjâs arî vairâkos ECB, SVF Institûta un ApvienotâVînes institûta kursos, kâ arî Èehijas, Francijas, Itâlijas, Lielbritânijas, Nîderlandes,Ðveices un Vâcijas centrâlâs bankas rîkotajos seminâros. Decembrî Statistikaspârvaldes darbinieki iepazinâs ar Lietuvas Bankas pieredzi ceturkðòa finanðu kontusagatavoðanas jomâ.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

56

LATVIJAS BANKAS BILANCE

1 No 62. lappuses lîdz 89. lappusei sniegtie skaidrojumi ir ðo finanðu pârskatu neatòemama sastâvdaïa.

(gada beigâs; tûkst. latu)

AKTÎVI Skaidrojumi1 2005 2004

ÂRZEMJU AKTÎVI 1 513 427 1 170 605

Zelts 4 76 170 56 901

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas 6 85 77

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas 5 1 323 520 986 458

Starptautiskais Valûtas fonds 6 107 633 101 144

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâs bankaskapitâlâ 7 760 760

Lîdzdalîba Starptautisko norçíinu bankaskapitâlâ 8 1 763 1 000

Pârçjie ârzemju aktîvi 9 3 496 24 265

VIETÇJIE AKTÎVI 159 487 145 283

Kredîti kredîtiestâdçm 10 23 300 12 880

Valdîbas vçrtspapîri 11 98 817 93 208

Pamatlîdzekïi 12 34 878 35 931

Pârçjie vietçjie aktîvi 13 2 492 3 264

KOPÂ AKTÎVI 1 672 914 1 315 888

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

57(turpinâjums) (gada beigâs; tûkst. latu)

PASÎVI Skaidrojumi 2005 2004

ÂRZEMJU SAISTÎBAS 123 196 131 291

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas 14 3 295 2 445

Starptautiskais Valûtas fonds 6 107 875 101 773

Citu starptautisko institûciju noguldîjumilatos 15 1 105 21 515

Ârvalstu banku noguldîjumi latos 486 396

Nekonvertçjamâs valûtas 40 36

Pârçjâs ârzemju saistîbas 16 10 395 5 126

LATI APGROZÎBÂ 17 877 274 727 354

VIETÇJÂS SAISTÎBAS 578 680 362 500

Kredîtiestâþu noguldîjumi 18 502 669 228 872

Valdîbas noguldîjumi 19 68 389 107 156

Citu finanðu institûciju noguldîjumi 2 004 1 300

Pârçjâs vietçjâs saistîbas 20, 21 5 618 25 172

KAPITÂLS UN REZERVES 93 764 94 743

Pamatkapitâls 22 25 000 25 000

Rezerves kapitâls 22 54 898 48 089

Pârvçrtçðanas konts 23 13 333 21 121

Eiropas Savienîbas dâvinâjums 533 533

KOPÂ PASÎVI 1 672 914 1 315 888

ÂRPUSBILANCES POSTEÒI 30

Latvijas Bankas valde 2006. gada 2. martâ apstiprinâja ðos finanðu pârskatus, kassniegti no 56. lappuses lîdz 89. lappusei.

LATVIJAS BANKAS VALDE

M. Raubiðko

R. Jakovïevs

H. Ancâns

M. Kâlis

A. Òikitins

H. Ozols

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

58

LATVIJAS BANKAS PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMU APRÇÍINS

(tûkst. latu)

Skaidrojumi 2005 2004

PROCENTU UN TAMLÎDZÎGIIENÂKUMI

Ârzemju operâcijas

Procenti par noguldîjumiem ârvalstukredîtiestâdçs un citâs ârvalstu finanðuinstitûcijâs 2 452 1 504

Ienâkumi par parâda vçrtspapîriem 31 021 20 076

Starptautisko norçíinu bankas akcijudividendes 200 180

KOPÂ par ârzemju operâcijâm 33 673 21 760

Vietçjâs operâcijas

Procenti par kredîtiem kredîtiestâdçm 308 1 698

Ienâkumi par tranzîtkredîtiem – 8

Ienâkumi par valdîbas vçrtspapîriem 4 772 5 299

KOPÂ par vietçjâm operâcijâm 5 080 7 005

PROCENTU IZDEVUMI

Ârzemju operâcijas

Procenti par noguldîjumiem 9 8

KOPÂ par ârzemju operâcijâm 9 8

Vietçjâs operâcijas

Procenti par kredîtiestâþu noguldîjumiem 6 954 1 120

Procenti par valdîbas noguldîjumiem 3 032 4 134

Procenti par citu finanðu institûcijunoguldîjumiem 32 28

KOPÂ par vietçjâm operâcijâm 10 018 5 282

TÎRIE PROCENTUUN TAMLÎDZÎGI IENÂKUMI 24 28 726 23 475

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

59(turpinâjums) (tûkst. latu)

Skaidrojumi 2005 2004

CITI BANKAS DARBÎBAS IENÂKUMI 577 447

CITI BANKAS DARBÎBAS IZDEVUMI

Darba algas un pârçjie maksâjumipersonâlam 9 294 9 497

Sociâlâs apdroðinâðanas izdevumi 1 788 1 880

Pamatlîdzekïu nolietojums unnemateriâlo aktîvu amortizâcija 12, 13 2 780 2 645

Informâcijas sistçmu uzturçðana 1 059 896

Finanðu un kapitâla tirgus komisijasdarbîbas finansçðana 25 600 960

Banknoðu drukâðanas un monçtukalðanas izdevumi 296 888

Pârçjie bankas darbîbas izdevumi 26 3 760 3 867

KOPÂ citi bankas darbîbas izdevumi 19 577 20 633

PEÏÒA PIRMS SADALES 9 726 3 289

PEÏÒAS SADALE

Valsts ieòçmumos ieskaitâmâ peïòas daïa 2 918 987

Rezerves kapitâla palielinâjums 6 808 2 302

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

60

LATVIJAS BANKAS KOPÇJÂS ATZÎTÂS PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMU PÂRSKATS

(tûkst. latu)

Skaidrojumi 2005 2004

PÂRVÇRTÇÐANAS REZULTÂTS

Zelta rezervju tirgus vçrtîbas pieaugums 4 19 242 1 358

Aktîvu un saistîbu ârvalstu valûtâspârvçrtçðanas rezultâts 23 –13 666 1 402

Atvasinâto birþâ netirgoto lîgumu patiesâsvçrtîbas pieaugums/samazinâjums (–) 23 –5 128 1 990

Vçrtspapîru tirgus vçrtîbas samazinâjums 23 –8 236 –3 341

TÎRAIS PÂRVÇRTÇÐANAS REZULTÂTS –7 788 1 409

PEÏÒA PIRMS SADALES 9 726 3 289

KOPÂ 1 938 4 698

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

61

LATVIJAS BANKAS NAUDAS PLÛSMAS PÂRSKATS

(tûkst. latu)

Skaidrojumi 2005 2004

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu ieplûdepamatdarbîbas rezultâtâ 27 (1) 57 401 37 609

Eiropas Centrâlâs bankas kapitâla daïuiegâde – –760

Starptautisko norçíinu bankas akcijuiegâde –763 –

Pamatlîdzekïu iegâde –1 058 –3 719

Nemateriâlo aktîvu iegâde –321 –452

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu ieplûde 27 (2) 55 259 32 678

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

62 1. PAMATDARBÎBA

Latvijas Banka ir Latvijas centrâlâ banka. Tâ dibinâta 1990. gada 31. jûlijâ un dar-bojas saskaòâ ar Latvijas Republikas likumu "Par Latvijas Banku".

Latvijas Bankas galvenais mçríis ir saglabât cenu stabilitâti valstî. Saskaòâ ar liku-mu "Par Latvijas Banku" tâs svarîgâkie uzdevumi ir:– noteikt un îstenot monetâro politiku;– pârvaldît ârvalstu valûtas un zelta rezerves;– emitçt nacionâlo valûtu – banknotes un monçtas;– organizçt un nodroðinât starpbanku maksâjumu sistçmas darbîbu un veicinâtmaksâjumu sistçmas raitu darbîbu Latvijâ;– apkopot un publicçt finanðu statistikas datus un Latvijas maksâjumu bilanci;– pârstâvçt Latviju ârvalstu centrâlajâs bankâs un starptautiskajâs finanðu institû-cijâs;– darboties kâ Latvijas valdîbas finanðu aìentam.

Latvijas Banka, pildot savus uzdevumus, nav pakïauta valdîbas vai citu institûcijulçmumiem un rîkojumiem. Latvijas Banka ir neatkarîga savu lçmumu pieòemðanâun to praktiskajâ îstenoðanâ. Latvijas Bankas uzraudzîbu veic Latvijas RepublikasSaeima.

Latvijas Banka nepiedalâs komercdarbîbâ un savu darbîbu tâs uzdevumu izpildesietvaros galvenokârt finansç no ârvalstu valûtas un zelta rezervju pârvaldîðanasienâkumiem.

Latvijas Bankas centrâlais birojs atrodas Rîgâ, K. Valdemâra ielâ 2A. Skaidrâsnaudas glabâðanu, apstrâdi un apriti Latvijas Banka nodroðina, izmantojot tâs filiâliRîgâ un reìionâlâs filiâles Daugavpilî, Liepâjâ un Rçzeknç.

2. RISKU PÂRVALDÎÐANA

Galvenie ar Latvijas Bankas darbîbu saistîtie riski ir finanðu riski un pamatdarbîbasrisks. Tâpçc Latvijas Bankas valde izveidojusi Latvijas Bankas padomes noteikta-jiem pamatprincipiem un vadlînijâm atbilstoðu risku pârvaldîbas sistçmu, kas nepâr-traukti tiek pilnveidota, ievçrojot finanðu tirgus un Latvijas Bankas darbîbas attîs-tîbu. Latvijas Bankas finanðu risku un pamatdarbîbas riska pârvaldîðanu pârbaudaIekðçjâ audita pârvalde. Minçto risku pârvaldîðanu pârrauga Latvijas Bankas dro-ðîbas uzraudzîbas komisija un Latvijas Bankas revîzijas komiteja, kurâs darbojasLatvijas Bankas padomes locekïi.

FINANÐU RISKINozîmîgâkie finanðu riski, kam ikdienâ pakïauta Latvijas Banka, ir tirgus risks(cenas, procentu likmju un valûtas risks), kredîtrisks un likviditâtes risks.

Latvijas Banka ar tâs ârvalstu valûtas un zelta rezervçm (tâlâk tekstâ – ârvalsturezerves) saistîtos finanðu riskus pârvalda saskaòâ ar Latvijas Bankas padomesapstiprinâtajâm "Latvijas Bankas ârvalstu rezervju pârvaldîðanas vadlînijâm" (tâlâktekstâ – vadlînijas). Ârvalstu rezervju pârvaldîðana tiek veikta atbilstoði vadlînijâsnoteiktajiem pamatprincipiem, kas ietver ârvalstu rezervju vçrtîbas saglabâðanu,to likviditâtes nodroðinâðanu un ienâkumu gûðanu pieïaujamâ riska ietvaros, neno-nâkot pretrunâ ar Latvijas Bankas îstenotâs monetârâs politikas mçríiem.

Ârvalstu rezerves tiek pârvaldîtas, tâs sagrupçjot daþâdos ieguldîjumu portfeïos.Piesaistîto rezervju portfeïos ietver ârvalstu rezervju daïu, kam atbilst LatvijasBankas saistîbas ârvalstu valûtâ pret citâm institûcijâm. Atseviðíos ieguldîjumu

LATVIJAS BANKAS FINANÐU PÂRSKATU SKAIDROJUMI

63

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

portfeïos tiek pârvaldîtas zelta rezerves, Latvijas Bankas paðas pârvaldîtâs ârvalstuvalûtas rezerves, kâ arî katram ârçjam ârvalstu rezervju pârvaldîtâjam nodotâsârvalstu valûtas rezerves.

Katram ieguldîjumu portfeïa veidam vadlînijâs noteikti neitrâlâ portfeïa parametri,kas raksturo attiecîgâ ieguldîjumu portfeïa ienesîguma mçríi un finanðu risku pie-òemamo lielumu (lîmeni), kâ arî atspoguïo minçto ieguldîjumu mçría struktûru.Tirgus operâciju pârvaldes Riska vadîbas daïa katru darbadienu kontrolç ârvalsturezervju atbilstîbu vadlînijâs noteiktajâm prasîbâm.

Finanðu risku pârvaldîðanai Latvijas Bankâ izveidota Investîciju komiteja, kas vadlî-niju ietvaros izstrâdâ ieguldîjumu pârvaldîðanas stratçìiju, apstiprina ieguldîjumuveikðanas taktiku un nosaka detalizçtâkus finanðu risku limitus. Investîciju komitejareizi ceturksnî pârskata ieguldîjumu stratçìiju, bet reizi nedçïâ saòem un izvçrtçârvalstu rezervju ieguldîjumu portfeïu vadîtâju ziòojumus par notikumiem finanðutirgos un viòu sagatavotâs nâkotnes attîstîbas prognozes, kâ arî apstiprina ârvalsturezervju pârvaldîðanas taktiku nâkamajai nedçïai.

TIRGUS RISKSTirgus risks raksturo iespçju ciest zaudçjumus finanðu tirgus faktoru (piemçram,procentu likmju vai valûtas kursu) nelabvçlîgu pârmaiòu dçï. Procentu likmju risku,kas rodas galvenokârt no procentu likmju maiòai pakïautajiem finanðu instrumen-tiem, Latvijas Banka pârvalda, izmantojot katram ieguldîjumu portfelim atseviðíinoteikto modificçtâ procentu likmju riska indeksa (modified duration) limitu.

Latvijas Banka kontrolç valûtas risku, nosakot atklâto ârvalstu valûtu pozîciju li-mitus. Ârvalstu rezervju portfeïu, izòemot piesaistîto rezervju portfeïu, neitrâlâportfeïa valûta ir eiro. Piesaistîto rezervju portfeïiem neitrâlo valûtas struktûruveido atbilstoði attiecîgo saistîbu parametriem. Novirzes no neitrâlâs valûtas struk-tûras rada atklâto valûtas pozîciju. Tirgus operâciju pârvaldes Riska vadîbas daïakatru darbadienu kontrolç ieguldîjumu portfeïu modificçtâ procentu likmju riskaindeksa un atklâto valûtu pozîciju atbilstîbu vadlînijâm un attiecîgajiem Investîcijukomitejas lçmumiem.

Ârvalstu valûtas rezervju portfeïu, izòemot piesaistîto rezervju portfeïus, kopçjaistirgus risks tiek ierobeþots, nosakot maksimâli pieïaujamo portfeïa ienesîgumasekoðanas novirzi (tracking error). To aprçíina, pamatojoties uz ieguldîjumu port-feïa un attiecîgâ neitrâlâ portfeïa ienesîguma starpîbas standartnovirzi.

Latvijas Banka ar ârvalstu rezervçm saistîto tirgus risku ierobeþo, veicot ieguldî-jumus tikai OECD valstu valûtâs denominçtajos finanðu instrumentos.

Latvijas Banka neierobeþo ar vietçjiem finanðu aktîviem saistîto procentu likmjurisku, lai nenonâktu pretrunâ ar tâs îstenotâs monetârâs politikas mçríiem.

Latvijas Bankas pakïautîba tirgus riskam (stâvoklis 2005. gada beigâs) atspoguïota32. un 33. skaidrojumâ.

KREDÎTRISKSKredîtrisks raksturo iespçju ciest zaudçjumus darîjuma partnera saistîbu neizpildesdçï. Latvijas Bankai kredîtrisks galvenokârt rodas, veicot ieguldîjumus ârvalstuparâda vçrtspapîros un naudas un zelta îstermiòa noguldîjumos, kâ arî izsniedzotîstermiòa kredîtus iekðzemes kredîtiestâdçm.

Latvijas Banka ierobeþo ar ieguldîjumiem ârvalstu parâda vçrtspapîros un naudasun zelta îstermiòa noguldîjumos saistîto kredîtrisku, vadlînijâs nosakot limitus ie-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

64 guldîjumiem ar daþâdu kredîtkvalitâti. Kredîtkvalitâte tiek noteikta, pamatojotiesuz starptautisko kredîtreitingu aìentûru Fitch Ratings, Moody's Investors Serviceun Standard & Poor's noteiktajiem kredîtreitingiem. Ierobeþojumi noteikti arî mak-simâlajam ieguldîjumu apjomam vienas grupas finanðu instrumentos, kâ arî arvienu partneri noslçgto un viena emitenta emitçto finanðu instrumentu apjomam.Lai kontrolçtu ar Latvijas Bankas ârzemju operâcijâm saistîto kredîtrisku, Tirgusoperâciju pârvaldes Riska vadîbas daïa katru darbadienu uzrauga esoðâ kredîtriskaatbilstîbu vadlînijâm.

Iekðzemes kredîtiestâdçm izsniegtie îstermiòa kredîti nodroðinâti ar Latvijas valstsiekðçjâ aizòçmuma vçrtspapîriem (tâlâk tekstâ – valdîbas vçrtspapîri) un tâdiemprivâtâ sektora parâda vçrtspapîriem, kuri iekïauti Latvijas Bankas valdes priekð-sçdçtâja apstiprinâtâ vçrtspapîru sarakstâ un kuru emitentiem starptautisko kre-dîtreitingu aìentûru pieðíirtais reitings nav zemâks par Latvijas Bankas padomesnoteiktajâm reitingu prasîbâm ðâdu vçrtspapîru emitentu ilgtermiòa saistîbâm âr-valstu valûtâ. Monetârâs politikas pârvalde regulâri kontrolç minçtajâ vçrtspapîrusarakstâ iekïauto vçrtspapîru emitentu reitingu atbilstîbu Latvijas Bankas padomesnoteiktajâm prasîbâm, kâ arî attiecîgo kredîtu nodroðinâjuma pietiekamîbu. Lat-vijas Bankas pakïautîba kredîtriskam (stâvoklis 2005. gada beigâs) atspoguïota34.–36. skaidrojumâ.

LIKVIDITÂTES RISKSLikviditâtes risks raksturo iespçju, ka saistîbas netiks izpildîtas laikus un nebûsiespçjams atsavinât aktîvus tuvu to patiesajai vçrtîbai. Latvijas Banka pârvaldalikviditâtes risku, ârvalstu valûtas rezerves ieguldot likvîdos starptautisko institûciju,ârvalstu valdîbu un korporatîvâ sektora emitçtajos parâda vçrtspapîros un citosfinanðu instrumentos, bet zelta rezerves – îstermiòa noguldîjumos ârvalstu finanðuinstitûcijâs. Ieguldîjumi tiek veikti tâ, lai nodroðinâtu Latvijas Bankas saistîbu sav-laicîgu izpildi. Latvijas Bankas naudas un tâs ekvivalentu struktûra atspoguïota27. skaidrojumâ.

Latvijas Banka pârvalda likviditâtes risku, arî nosakot ierobeþojumus ieguldîjumumaksimâlajam apjomam vienas grupas finanðu instrumentos, kâ arî viena emitentafinanðu instrumentu apjomam.

PAMATDARBÎBAS RISKSPamatdarbîbas risks raksturo iespçju ciest finansiâlus un nefinansiâlus zaudçjumussakarâ ar darbîbas neparedzçtu pârtraukðanu, informâcijas nesankcionçtu izman-toðanu vai Latvijas Bankas darbinieku, informâcijas, informâcijas sistçmu vai ma-teriâlo vçrtîbu fiziskajiem apdraudçjumiem. Lai ierobeþotu ar droðîbu un infor-mâcijas sistçmâm saistîto pamatdarbîbas risku, Latvijas Bankâ darbojas LatvijasBankas darbîbas risku ekspertu grupa, kuras galvenais uzdevums ir sniegt LatvijasBankas valdei atzinumus par identificçtajiem Latvijas Bankas darbîbas riskiem,ierosinot pasâkumus minçto risku ierobeþoðanai, un Latvijas Bankas informâcijassistçmu vadîbas komiteja, kas regulâri izvçrtç ar informâcijas sistçmâm saistîtâpamatdarbîbas riska vadîbas sistçmu.

Lai nodroðinâtu nepârtrauktu un droðu Latvijas Bankas uzdevumu veikðanu, Lat-vijas Bankas padome 2005. gadâ apstiprinâja "Latvijas Bankas droðîbas politiku".Ðî politika nosaka Latvijas Bankas droðîbas politikas mçríi un pamatprincipus. Tâaptver risku pârvaldîðanu, darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanu, informâcijas uninformâcijas sistçmu droðîbu un fizisko droðîbu.

Latvijas Bankas valdes apstiprinâtie "Latvijas Bankas risku pârvaldîðanas notei-kumi" nosaka Latvijas Bankas darbîbas risku apzinâðanas, dokumentçðanas,

65

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

novçrtçðanas un ierobeþoðanas kârtîbu. Latvijas Bankas pamatdarbîbas riska pâr-valdîðanu koordinç Latvijas Bankas risku pârvaldîðanas darba grupa.

Iekðçjâs kontroles sistçmas ietvaros tiek klasificçta informâcija un tâs tehniskieresursi, lai nodroðinâtu informâcijas konfidencialitâti, pieejamîbu un integritâti.Latvijas Bankâ noteikti informâcijas un informâcijas sistçmu îpaðnieki, kas atbildpar attiecîgâs informâcijas vai informâcijas sistçmu klasificçðanu, risku analîzi,aizsardzîbu un pieejas tiesîbu un lietoðanas kârtîbas noteikðanu.

2005. gadâ Latvijas Bankâ tika îstenoti Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbasprocesa pilnveides pasâkumi. Ðo pasâkumu kopums paðlaik veido Latvijas Bankasdarbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanas sistçmu, kas nodroðina savlaicîgu incidentuun ârkârtas situâciju apstâkïu apzinâðanu un novçrðanu, priekðlikumu izstrâdâðanuincidentu un ârkârtas situâciju novçrðanai nâkotnç, darbinieku mâcîbas un izglî-toðanu, kâ arî rîcîbas plânu darbîbas nepârtrauktîbas nodroðinâðanai testçðanu unaktualizçðanu.

Latvijas Bankas padome 2005. gadâ apstiprinâja "Latvijas Bankas darbîbas nepâr-trauktîbas pârvaldîðanas kârtîbu", kurâ noteikta darbîbas nepârtrauktîbas pârval-dîðanas vispârçjâ kârtîba. Lai nodroðinâtu incidentu un ârkârtas situâciju savlaicîguapzinâðanu un saskaòotu efektîvu Latvijas Bankas struktûrvienîbu rîcîbu incidentuun ârkârtas situâciju pârvaldîðanai, Latvijas Bankas valde 2005. gadâ apstiprinâja"Latvijas Bankas incidentu un ârkârtas situâciju pârvaldîðanas kârtîbu".

Latvijas Bankâ ir noteiktas Latvijas Bankas funkcijas, kuru izpildes piespiedu pâr-traukums var apdraudçt Latvijas Bankas uzdevumu izpildi, ðo funkciju maksimâlipieïaujamie piespiedu pârtraukuma laiki un kritiskie resursi, kas tiek izmantotifunkciju izpildes nodroðinâðanai. Latvijas Bankas vadîba periodiski novçrtç bankasdarbîbas nodroðinâðanai ârkârtas situâcijâ nepiecieðamo resursu pietiekamîbu unpieejamîbu.

Lai uzlabotu Latvijas Bankas darba organizâciju un mazinâtu pamatdarbîbas risku,Latvijas Banka izveidojusi un nepârtraukti attîsta kvalitâtes vadîbas sistçmu atbil-stoði kvalitâtes vadîbas sistçmas standartam ISO 9001:2000.

Kopçjâ pamatdarbîbas riska ierobeþoðanas ietvaros Latvijas Banka ir apdroðinâtapret noteiktiem pamatdarbîbas riska veidiem.

3. NOZÎMÎGÂKIE GRÂMATVEDÎBAS PRINCIPI

Ðajâ skaidrojumâ sniegts finanðu pârskatu sagatavoðanâ izmantoto nozîmîgâkoLatvijas Bankas grâmatvedîbas principu îss apraksts. Pieòemtie grâmatvedîbas prin-cipi konsekventi lietoti 2005. gada un 2004. gada finanðu pârskatu sagatavoðanâ.

FINANÐU PÂRSKATU SAGATAVOÐANAS PAMATSFinanðu pârskati sagatavoti saskaòâ ar sâkotnçjo izmaksu grâmatvedîbas principu,kas lietots, ietverot finanðu pârskatu skaidrojumos norâdîto atseviðíu aktîvu unsaistîbu pârvçrtçðanas rezultâtu.

APLÇÐU IZMANTOÐANAFinanðu pârskatu sagatavoðanâ veiktas aplçses un izdarîti pieòçmumi, kas ietekmçatseviðíu finanðu pârskatos uzrâdîto aktîvu, saistîbu un iespçjamo saistîbu apmçru.Notikumi nâkotnç var ietekmçt minçtâs aplçses un pieòçmumus. Ðâdu aplçðu unpieòçmumu maiòas ietekme tiek uzrâdîta pârskata gada un turpmâko gadu, uzkuriem tâ attiecas, finanðu pârskatos.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

66 ÂRVALSTU VALÛTU NOVÇRTÇJUMSDarîjumi ârvalstu valûtâs grâmatoti latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ attiecîgâsârvalstu valûtas kursa darîjuma dienâ. Monetârie aktîvi un saistîbas ârvalstu valûtâsizteiktas latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ attiecîgâs ârvalstu valûtas kursa pârskataperioda beigâs. Nemonetârie posteòi, kas novçrtçti sâkotnçjo vai amortizçtoizmaksu vçrtîbâ, izteikti latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ attiecîgâs ârvalstu va-lûtas kursa darîjuma dienâ. Sâkot ar 2005. gadu, Latvijas Bankas noteiktais valûtaskurss tiek aprçíinâts, òemot vçrâ lata piesaisti eiro, pamatojoties uz informâcijassistçmâ Reuters kotçto ASV dolâra kursu attiecîbâ pret eiro un pârçjo ârvalstuvalûtu kursiem attiecîbâ pret ASV dolâru (lîdz 2004. gada beigâm Latvijas Bankasnoteiktais valûtas kurss tika aprçíinâts, òemot vçrâ lata piesaisti SDR valûtu gro-zam). Peïòa un zaudçjumi, kas raduðies, monetâros aktîvus un saistîbas ârvalstuvalûtâs pârrçíinot latos, ietverti bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts".

2005. gada un 2004. gada bilances sagatavoðanâ izmantotie Latvijas Bankas no-teiktie nozîmîgâko ârvalstu valûtu un zelta kursi latos ir ðâdi.

(gada beigâs)

2005 2004 Pârmaiòas (%)

EUR 0.702804 0.703 0

USD 0.593 0.516 14.9

GBP 1.021 0.996 2.5

JPY 0.00504 0.00499 1.0

XAU 306.27 228.90 33.8

XDR 0.851 0.7997 6.4

FINANÐU AKTÎVU UN FINANÐU SAISTÎBU ATZÎÐANA UN ATZÎÐANASPÂRTRAUKÐANAFinanðu aktîvi un finanðu saistîbas tiek atzîtas bilancç tad, kad Latvijas Bankakïuvusi par attiecîgajâ finanðu darîjumâ iesaistîto personu. Finanðu aktîvu pirkðanavai pârdoðana parastajâ veidâ tiek atzîta un atzîðana tiek pârtraukta norçíinu dienâ.

Finanðu aktîvu atzîðana tiek pârtraukta, kad beidzas vai ir nodotas lîgumâ noteiktâstiesîbas uz naudas plûsmâm, kas izriet no attiecîgâ finanðu aktîva, tâdçjâdi ar tosaistîtie riski un tiesîbas uz atlîdzîbu ir nodotas un Latvijas Banka nesaglabâ kontrolipâr aktîvu. Finanðu saistîbu atzîðana tiek pârtraukta, kad attiecîgâs saistîbas tiekdzçstas.

FINANÐU AKTÎVU UN FINANÐU SAISTÎBU PATIESÂ VÇRTÎBAPatiesâ vçrtîba ir aplçstâ naudas summa, par kâdu finanðu aktîvus iespçjams ap-mainît vai finanðu saistîbas iespçjams dzçst darîjumâ, kas atbilst savstarpçji ne-saistîtu personu darîjumu nosacîjumiem un ir noslçgts starp labi informçtâm unieinteresçtâm personâm.

Finanðu instrumentu patieso vçrtîbu Latvijas Banka nosaka, pamatojoties uz tirguscenâm vai diskontçtajâm naudas plûsmâm. Diskontçtâs naudas plûsmas tiek mo-delçtas, pamatojoties uz kotçtajâm finanðu instrumentu tirgus cenâm un naudastirgus procentu likmçm.

Latvijas Bankas finanðu aktîvu un finanðu saistîbu patiesâ vçrtîba 2005. gada un2004. gada beigâs bûtiski neatðíîrâs no bilancç uzrâdîtâs vçrtîbas.

FINANÐU AKTÎVU UN FINANÐU SAISTÎBU IESKAITSFinanðu aktîvu un finanðu saistîbu ieskaitu veic un finanðu pârskatos tîro atlikumu

67

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

uzrâda tikai tad, ja iepriekð noslçgts lîgums par finanðu aktîvu un finanðu saistîbuieskaitu un paredzçta vienlaicîga attiecîgo aktîvu atsavinâðana un saistîbu dzçðana.

ZELTSZelta rezerves bilancç uzrâdîtas to tirgus vçrtîbâ. Zelta rezervju pârvçrtçðanasrezultâtâ aprçíinâtâ peïòa vai zaudçjumi ietverti bilances postenî "Pârvçrtçðanaskonts".

VÇRTSPAPÎRIÂrvalstu emitentu parâda vçrtspapîri un Latvijas valdîbas vçrtspapîri atspoguïotibilancç to patiesajâ vçrtîbâ. Vçrtspapîru pârvçrtçðanas rezultâtâ aprçíinâtâs vçr-tîbas korekcijas lîdz ðo vçrtspapîru atsavinâðanai uzrâdîtas bilances postenî "Pâr-vçrtçðanas konts". Pçc attiecîgo vçrtspapîru atsavinâðanas, pamatojoties uz to vidçjosvçrto iegâdes vçrtîbu, uzkrâtais vçrtspapîru pârvçrtçðanas rezultâts grâmatots nobilances posteòa "Pârvçrtçðanas konts" peïòas un zaudçjumu aprçíina attiecîgajâvçrtspapîru ienâkumu postenî.

LÎGUMI PAR VÇRTSPAPÎRU PIRKÐANU AR ATPÂRDOÐANULîgumi par vçrtspapîru pirkðanu ar atpârdoðanu atspoguïoti kâ finansçðanas darî-jumi. Vçrtspapîri, kas nopirkti saskaòâ ar lîgumiem par vçrtspapîru pirkðanu aratpârdoðanu, nav uzrâdîti Latvijas Bankas bilancç. Vçrtspapîru pirkðanas rezultâtâsamaksâtie naudas lîdzekïi uzrâdîti Latvijas Bankas bilancç to nominâlvçrtîbâ at-tiecîgi kâ prasîbas pret iekðzemes kredîtiestâdçm vai kâ prasîbas pret ârvalstu kre-dîtiestâdçm un citâm ârvalstu finanðu institûcijâm.

Starpîba starp vçrtspapîru pirkðanas un atpârdoðanas cenu atzîta peïòas un zau-dçjumu aprçíinâ kâ procentu ienâkumi attiecîgâ lîguma darbîbas laikâ.

LÎGUMI PAR VÇRTSPAPÎRU PÂRDOÐANU AR ATPIRKÐANULîgumi par vçrtspapîru pârdoðanu ar atpirkðanu atspoguïoti kâ finansçðanas darî-jumi. Vçrtspapîri, kas pârdoti saskaòâ ar lîgumiem par vçrtspapîru pârdoðanu aratpirkðanu, uzrâdîti attiecîgajâ Latvijas Bankas bilances postenî kopâ ar pârçjiemðajos darîjumos neiesaistîtajiem vçrtspapîriem. Vçrtspapîru pârdoðanas rezultâtâsaòemtie naudas lîdzekïi atspoguïoti bilancç to nominâlvçrtîbâ kâ saistîbas pretvçrtspapîru pircçju.

Starpîba starp vçrtspapîru pârdoðanas un atpirkðanas cenu atzîta peïòas un zau-dçjumu aprçíinâ kâ procentu izdevumi attiecîgâ lîguma darbîbas laikâ.

KREDÎTI KREDÎTIESTÂDÇM, NOGULDÎJUMI UN TAMLÎDZÎGASFINANÐU PRASÎBAS UN FINANÐU SAISTÎBASKredîti kredîtiestâdçm, noguldîjumi un tamlîdzîgas finanðu prasîbas un finanðusaistîbas bilancç uzrâdîtas to nominâlvçrtîbâ.

LÎDZDALÎBA KAPITÂLÂLîdzdalîba kapitâlâ ietver Latvijas Bankas ilgtermiòa ieguldîjumus paðu kapitâlainstrumentos. Latvijas Bankai nevienâ institûcijâ nav kontroles vai bûtiskas ietek-mes, tâpçc lîdzdalîba kapitâlâ netiek uzskaitîta kâ ieguldîjums meitassabiedrîbâvai asociçtajâ sabiedrîbâ. Ðiem paðu kapitâla instrumentiem nav kotçtas tirguscenas aktîvâ tirgû un to patieso vçrtîbu nevar ticami novçrtçt, tâpçc tie atspoguïotibilancç sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ.

ATVASINÂTIE FINANÐU INSTRUMENTILatvijas Banka veic darîjumus ar birþâ netirgotajiem valûtas maiòas nâkotnes lî-gumiem, valûtas un procentu likmju mijmaiòas lîgumiem, birþâ tirgotajiem pro-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

68 centu likmju nâkotnes lîgumiem un iespçjas lîgumiem, kuru lîgumvçrtîba vai no-sacîtâ vçrtîba uzrâdîta ârpusbilances posteòos. Pçc ðo atvasinâto finanðu instru-mentu atzîðanas attiecîgos finanðu aktîvus un finanðu saistîbas regulâri pârvçrtçun uzrâda bilancç to patiesajâ vçrtîbâ.

Birþâ tirgoto procentu likmju nâkotnes lîgumu patiesâs vçrtîbas pârmaiòu rezultâtâgûtâ peïòa vai raduðies zaudçjumi iekïauti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ attiecîgonorçíinu veikðanas brîdî. Pârçjo atvasinâto finanðu instrumentu patiesâs vçrtîbaspârmaiòu rezultâtâ aprçíinâtâ peïòa vai zaudçjumi ietverti bilances postenî "Pâr-vçrtçðanas konts".

UZKRÂTIE PROCENTU IENÂKUMI UN IZDEVUMIUzkrâtie procentu ienâkumi par ârvalstu emitentu parâda vçrtspapîriem un Latvijasvaldîbas vçrtspapîriem uzrâdîti attiecîgi bilances postenî "Ârvalstu konvertçjamâsvalûtas" vai "Valdîbas vçrtspapîri". Uzkrâtie procentu ienâkumi un izdevumi parpârçjiem finanðu instrumentiem uzrâdîti bilancç attiecîgajos pârçjo aktîvu vai pâ-rçjo saistîbu posteòos.

PAMATLÎDZEKÏIPamatlîdzekïi ir materiâli ilgtermiòa ieguldîjumi, kuru iegâdes vçrtîba nav mazâkapar 50 latiem un kuru lietderîgâs lietoðanas laiks ir ilgâks par vienu gadu. Ðieaktîvi tiek izmantoti pakalpojumu sniegðanai, kâ arî citu pamatlîdzekïu uzturçðanasun Latvijas Bankas administrâcijas vajadzîbâm.

Pamatlîdzekïi uzrâdîti bilancç to sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ, no kuras atskaitîtsuzkrâtais nolietojums.

Nolietojumu aprçíina noteiktajâ pamatlîdzekïa lietderîgâs lietoðanas laikâ pçclineârâs metodes. Bûvniecîbas vai sagatavoðanas stadijâ esoðajiem pamatlîdzekïiem,zemei un mâkslas priekðmetiem nolietojums netiek rçíinâts.

Pamatlîdzekïu nolietojums aprçíinâts atbilstoði ðâdâm gada likmçm.(%)

2005 2004

Çkas 1–3 1–3

Transportlîdzekïi 10–20 20

Biroja mçbeles 10 10

Datortehnika 20–33 25–33

Pârçjâ biroja elektrotehnika 20 20

Naudas apstrâdes iekârtas 10–20 20

Darbarîki 50 50

Pârçjie pamatlîdzekïi 10–20 14–20

Saskaòâ ar vispârpieòemtajiem risku ierobeþojoðo darîjumu uzskaites principiematseviðíu pamatlîdzekïu sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ ietverts ar to izveidi saistîtovalûtas risku ierobeþojoðo finanðu darîjumu efektîvais rezultâts.

Pamatlîdzekïu uzturçðanas un remonta izdevumi ietverti peïòas un zaudçjumuaprçíinâ to raðanâs brîdî.

Pamatlîdzekïu atsavinâðanas zaudçjumi noteikti, pamatojoties uz pamatlîdzekïuuzskaites vçrtîbu to atsavinâðanas brîdî, un ietverti peïòas un zaudçjumu aprçíinapostenî "Pârçjie bankas darbîbas izdevumi".

69

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

NEMATERIÂLIE AKTÎVINemateriâlie aktîvi, kas ietver informâcijas sistçmu programmatûru lietoðanas tie-sîbas un citas tiesîbas, uzrâdîti bilancç to sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ, no kuras at-skaitîta uzkrâtâ amortizâcija.

Attiecîgo tiesîbu iegâdes izmaksu amortizâciju aprçíina lîgumos noteiktajâ tiesîbulietoðanas laikâ, bet ne ilgâk par 10 gadiem, izmantojot lineâro metodi.

Ar Latvijas Bankas veikto programmatûru izstrâdi saistîtâs izmaksas tiek atzîtaspeïòas un zaudçjumu aprçíinâ kâ informâcijas sistçmu uzturçðanas izdevumi toraðanâs brîdî. Informâcijas sistçmu programmatûru uzturçðanas izdevumi tiek atzîtiattiecîgâ perioda peïòas un zaudçjumu aprçíinâ.

AKTÎVU VÇRTÎBAS SAMAZINÂÐANÂSLatvijas Bankas attiecîgâs struktûrvienîbas regulâri novçrtç Latvijas Bankas aktîvukvalitâti. Atklâjot aktîvu vçrtîbas samazinâðanos, attiecîgajam aktîvam tiek izveidotiatbilstoði uzkrâjumi. Ðie uzkrâjumi tiek atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ, at-tiecîgi samazinot aktîva uzskaites vçrtîbu.

LATI APGROZÎBÂLatvijas Bankas emitçtâs un apgrozîbâ esoðâs latu banknotes un monçtas, izòemotzelta apgrozîbas monçtas, uzrâdîtas bilances postenî "Lati apgrozîbâ" to nominâl-vçrtîbâ. Bilances postenis "Lati apgrozîbâ" atspoguïo Latvijas Bankas saistîbas pretðo banknoðu un monçtu turçtâjiem.

ZELTA APGROZÎBAS MONÇTASLatvijas Bankas naudas glabâtavâs esoðâs 999. raudzes zelta apgrozîbas monçtasuzrâdîtas bilances postenî "Pârçjie vietçjie aktîvi", jo to nominâlvçrtîbu nodroðinamonçtâs esoðais zelts. Bilancç ðîs monçtas uzrâdîtas tajâs esoðâ zelta tirgus vçrtîbâ.

Emitçtâs zelta apgrozîbas monçtas tiek izslçgtas no bilances posteòa "Pârçjie vie-tçjie aktîvi" to emisijas brîdî. Apgrozîbâ esoðâs monçtas nav ietvertas bilancespostenî "Lati apgrozîbâ", jo to nominâlvçrtîbu nodroðina monçtâs esoðais zelts.

JUBILEJAS UN PIEMIÒAS MONÇTASEmitçtâs jubilejas un piemiòas monçtas, par kurâm Latvijas Bankai ir saistîbaspret ðo monçtu turçtâjiem, uzrâdîtas bilances postenî "Lati apgrozîbâ". Emitçtâsjubilejas un piemiòas monçtas, kuras nav apgrozîbas nauda, netiek ietvertas bi-lances postenî "Lati apgrozîbâ".

NAUDA UN TÂS EKVIVALENTINaudas plûsmas pârskatâ nauda un tâs ekvivalenti ietver ârvalstu konvertçjamovalûtu kasç, pieprasîjuma noguldîjumus ârvalstu kredîtiestâdçs un citâs ârvalstufinanðu institûcijâs un ârvalstu parâda vçrtspapîrus, kurus iespçjams atsavinât dien-nakts laikâ tuvu to patiesajai vçrtîbai, no kuriem atskaitîti ârvalstu institûciju, Lat-vijas valdîbas, iekðzemes kredîtiestâþu un citu iekðzemes finanðu institûciju pie-prasîjuma noguldîjumi.

PROCENTU UN TAMLÎDZÎGI IENÂKUMI UN IZDEVUMIProcentu ienâkumi un izdevumi atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ saskaòâ aruzkrâðanas principu. Dividendes atzîtas to saòemðanas brîdî.

Procentu un tamlîdzîgi ienâkumi ietver procentus par iegâdâtajâm obligâcijâm,izsniegtajiem kredîtiem un veiktajiem noguldîjumiem, kâ arî parâda vçrtspapîruatsavinâðanas rezultâtu, birþâ tirgoto procentu likmju nâkotnes lîgumu patiesâsvçrtîbas pârmaiòu rezultâtu un SNB akciju dividendes.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

70 Procentu izdevumi ietver procentus par piesaistîtajiem Latvijas valdîbas, iekðzemeskredîtiestâþu, kâ arî citu finanðu institûciju noguldîjumiem un ârvalstu finanðuinstitûciju aizdevumiem.

MAKSÂJUMI PAR PAKALPOJUMIEMMaksâjumi par pakalpojumiem atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ saskaòâ aruzkrâðanas principu.

BANKNOÐU DRUKÂÐANAS UN MONÇTU KALÐANAS IZDEVUMIBanknoðu drukâðanas un monçtu kalðanas izdevumi atzîti peïòas un zaudçjumuaprçíinâ to raðanâs brîdî.

4. ZELTS

Zelta rezervju pârmaiòas 2005. gadâ bija ðâdas.

Trojas unces Tûkst. latu

2004. gada 31. decembrî 248 583 56 901

Tîrâs pârmaiòas zelta noguldîðanas un noguldîjumuizòemðanas rezultâtâ 118 27

Zelta tirgus vçrtîbas pieaugums x 19 242

2005. gada 31. decembrî 248 701 76 170

5. ÂRVALSTU KONVERTÇJAMÂS VALÛTAS

Latvijas Bankas ârzemju aktîvi ârvalstu konvertçjamâs valûtâs galvenokârt ieguldîtiaugsti likvîdos parâda vçrtspapîros.

Ienâkumus nesoðo parâda vçrtspapîru vçrtîbâ ietverti vçrtspapîru iegâdes brîdîuzkrâtie procentu ienâkumi un pçc ðo vçrtspapîru iegâdes uzkrâtie procentu ienâ-kumi (18 610 tûkst. latu 2005. gada beigâs un 12 225 tûkst. latu 2004. gada beigâs).

Bilances aktîvu posteòa "Ârvalstu konvertçjamâs valûtas" sadalîjums gada beigâsbija ðâds.

(tûkst. latu)

2005 2004

Ârvalstu valdîbu, finanðu institûciju un nefinanðusabiedrîbu parâda vçrtspapîri 1 255 689 803 601

Pieprasîjuma noguldîjumi ârvalstu centrâlajâs bankâs,kredîtiestâdçs un starptautiskajâs institûcijâs 67 632 165 565

Termiònoguldîjumi ârvalstu kredîtiestâdçs un citâs finanðuinstitûcijâs – 16 718

Ârvalstu valûta kasç 199 574

Kopâ 1 323 520 986 458

6. STARPTAUTISKAIS VALÛTAS FONDS

Prasîbas pret SVF ietver SDR un Latvijas kvotu SVF. SDR ir SVF izveidoti starp-tautiskie rezervju aktîvi, kas tiek izmantoti darîjumos starp SVF un tâ dalîbvalstîm.Kvota SVF atspoguïo attiecîgâs valsts dalîbas apjomu SVF. Latvijas kvota SVFnodroðinâta ar tam izsniegto Latvijas valdîbas parâdzîmi un izteikta SDR. Latvijaskvotas SVF daïa atspoguïota Latvijas Bankas aktîvos 126 478 tûkst. SDR(107 633 tûkst. latu) apjomâ. Latvijas kopçjâ kvota SVF ir 126 800 tûkst. SDR.

71

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

Saistîbas pret SVF veido SVF turçjumi latos, kas ir SVF rîcîbâ esoði resursi, kuriizvietoti SVF kontos Latvijas Bankâ un tiek izmantoti SVF darîjumu veikðanai.

Tîrâs prasîbas pret SVF gada beigâs bija ðâdas.(tûkst. latu) (tûkst. SDR)

2005 2004 2005 2004

Latvijas kopçjâ kvota SVF 107 907 101 402 126 800 126 800

SVF turçjumi latos –107 875 –101 3711 –126 762 –126 762

t.sk. konts Nr. 2 15 14 17 17

Rezerves pozîcija SVF 47 45 55 55

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas 85 77 100 97

Tîrâs prasîbas pret SVF 132 122 155 152

Rezerves pozîcija SVF ir starpîba starp Latvijas kopçjo kvotu SVF un SVF turçju-miem latos, izòemot kontu Nr. 2, kas tiek izmantots SVF administratîvo izmaksusegðanai un maksâjumu saòemðanai.

Prasîbas un saistîbas pret SVF izteiktas latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ SDRkursa gada beigâs.

7. LÎDZDALÎBA EIROPAS CENTRÂLÂS BANKAS KAPITÂLÂ

Lîdz ar Latvijas pievienoðanos ES Latvijas Banka kïuva par ECB kapitâla daïuturçtâju. Latvijas Bankas daïa ECB kapitâlâ ir 0.2978%, kas atbilst 16 572 tûkst.eiro. Latvijas Bankas lîdzdalîbas ECB kapitâlâ apjoms atbilstoði ECBS un ECBStatûtiem aprçíinâts, pamatojoties uz datiem par Latvijas iedzîvotâju skaitu unIKP apjomu, un tiek koriìçts ik pçc pieciem gadiem. Tâ kâ Latvija neietilpst eirozonâ, ievçrojot ECBS un ECB Statûtos noteiktos pârejas noteikumus, LatvijasBanka ir veikusi minimâlo ieguldîjumu 1 160 tûkst. eiro (760 tûkst. latu) jeb 7%apjomâ no tâs kopçjâs daïas reìistrçtajâ ECB kapitâlâ (sk. arî 31. skaidrojumu).

8. LÎDZDALÎBA STARPTAUTISKO NORÇÍINU BANKAS KAPITÂLÂ

2005. gada beigâs Latvijas Bankai piederçja 1 070 SNB akciju (2004. gada beigâs –1 000 akciju), kas veidoja 0.20% no kopçjâ SNB parakstîtâ un apmaksâtâ kapitâla.Saskaòâ ar 2001. gadâ veiktajiem grozîjumiem SNB Statûtos, nosakot, ka turpmâkpar SNB akcionâriem varçs bût vienîgi centrâlâs bankas, SNB pâròçma savâ pâr-valdîbâ tâs akcijas, kuras iepriekð piederçja privâtajiem akcionâriem, un 2005. gadajanvârî izteica piedâvâjumu centrâlajâm bankâm, t.sk. Latvijas Bankai, iegâdâtiesneizpirktâs akcijas. 2005. gada martâ Latvijas Banka nolçma papildus iegâdâties70 SNB akciju (vienas akcijas cena – 23 977.56 Ðveices franki). Minçtâs akcijasLatvijas Banka iegâdâjâs 2005. gada maijâ. Ðâds solis atspoguïo Latvijas Bankasatbalstu SNB darbîbai un ïauj saglabât tâs daïu SNB kapitâlâ.

Latvijas Bankas îpaðumâ esoðo SNB akciju nominâlvçrtîba noteikta 5 350 tûkst.SDR (katras akcijas nominâlvçrtîba ir 5 tûkst. SDR), kas apmaksâta 1 338 tûkst.SDR jeb 25% apjomâ (sk. arî 31. skaidrojumu). Latvijas Bankas bilancç 2005. gadabeigâs uzrâdîta ðo akciju apmaksâtâ daïa 1 763 tûkst. latu apjomâ.

1 Summa atðíiras no bilancç uzrâdîtâs latu ekvivalenta summas, kas izteikta latos pçc SVF noteiktâ SDR kursa.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

72 9. PÂRÇJIE ÂRZEMJU AKTÎVI

Pârçjo ârzemju aktîvu sadalîjums gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2005 2004

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtie atvasinâtiebirþâ netirgotie lîgumi 3 281 23 805

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtie valûtas maiòastagadnes lîgumi – 207

Nâkamo periodu izdevumi 207 182

Pârçjie ârzemju aktîvi 8 71

Kopâ 3 496 24 265

10. KREDÎTI KREDÎTIESTÂDÇM

Iekðzemes kredîtiestâdçm izsniegto kredîtu sadalîjums gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2005 2004

Repo kredîti sâkotnçjo termiòu dalîjumâ

7 dienas 23 300 5 980

28 dienas – 6 900

Kopâ 23 300 12 880

11. VALDÎBAS VÇRTSPAPÎRI

Latvijas Bankai gada beigâs piederçja Latvijas valdîbas vçrtspapîri ar ðâdu atlikuðodzçðanas termiòu.

(tûkst. latu)

Atlikuðais dzçðanas termiòð 2005 2004

Lîdz 3 mçneðiem 36 030 20 062

No 3 lîdz 6 mçneðiem 1 255 272

No 6 lîdz 12 mçneðiem 4 819 –

No 1 lîdz 3 gadiem 25 146 53 568

Ilgâks par 3 gadiem 31 567 19 306

Kopâ 98 817 93 208

73

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

12. PAMATLÎDZEKÏI

Pamatlîdzekïu pârmaiòas 2005. gadâ bija ðâdas.(tûkst. latu)

Çkas Mçbeles Naudas Transport- Pârçjie Kopâun zeme un biroja apstrâdes lîdzekïi pamat-

iekârtas iekârtas lîdzekïi

2004. gada 31. decembrî

Izmaksas 31 401 6 078 3 857 1 176 4 454 46 966

Uzkrâtais nolietojums –1 676 –3 959 –1 939 –689 –2 772 –11 035

Atlikusî pamatlîdzekïu vçrtîba 29 725 2 119 1 918 487 1 682 35 931

2005. gadâ

Pieaugums 50 582 270 55 101 1 058

Klasifikâcijas maiòa –213 58 – – 155 0

Atsavinâtie pamatlîdzekïi –114 –469 –27 –21 –194 –825

Izmaksu tîrâs pârmaiòas –277 171 243 34 62 233

Nolietojums –441 –649 –233 –93 –604 –2 020

Klasifikâcijas maiòa 2 –6 – – 4 0

Atsavinâto pamatlîdzekïu uzkrâtais nolietojums 31 463 27 21 192 734

Uzkrâtâ nolietojuma tîrâs pârmaiòas –408 –192 –206 –72 –408 –1 286

2005. gada 31. decembrî

Izmaksas 31 124 6 249 4 100 1 210 4 516 47 199

Uzkrâtais nolietojums –2 084 –4 151 –2 145 –761 –3 180 –12 321

Atlikusî pamatlîdzekïu vçrtîba 29 040 2 098 1 955 449 1 336 34 878

2005. gadâ Latvijas Banka mainîja gada nolietojuma likmes atseviðíâm pamatlî-dzekïu grupâm. Palielinoties atseviðíu pamatlîdzekïu grupu lietderîgâs lietoðanaslaikam, 2005. gadâ pamatlîdzekïu nolietojuma izdevumi bija par 369 tûkst. latumazâki nekâ saskaòâ ar iepriekð spçkâ esoðajâm nolietojuma gada likmçm aprç-íinâtie. Kopumâ pamatlîdzekïu nolietojuma un nemateriâlo aktîvu amortizâcijasizdevumi 2005. gadâ pieauga par 135 tûkst. latu galvenokârt 2004. gadâ veiktâsnaudas apstrâdes iekârtu iegâdes un papildu ieguldîjumu nemateriâlajos aktîvosdçï.

13. PÂRÇJIE VIETÇJIE AKTÎVI

Pârçjo vietçjo aktîvu sadalîjums gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2005 2004

Nemateriâlie aktîvi 2 243 2 682

Ar iekðzemes kredîtiestâdçm noslçgtie birþâ netirgotievalûtas mijmaiòas lîgumi – 183

Ar Valsts kasi noslçgtie birþâ netirgotie valûtas maiòastagadnes lîgumi – 141

Nâkamo periodu izdevumi 142 159

Pârçjie vietçjie aktîvi 107 99

Kopâ 2 492 3 264

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

74 Nemateriâlie aktîvi atspoguïo Latvijas Bankas iegûtâs informâcijas sistçmu pro-grammatûru lietoðanas un citas tiesîbas.

Ðo aktîvu pârmaiòas 2005. gadâ bija ðâdas. (tûkst. latu)

2004. gada 31. decembrî

Izmaksas 4 078

Uzkrâtâ amortizâcija –1 396

Atlikusî nemateriâlo aktîvu vçrtîba 2 682

2005. gadâ

Pieaugums 321

Norakstîtie nemateriâlie aktîvi –281

Izmaksu tîrâs pârmaiòas 40

Amortizâcija –760

Norakstîto nemateriâlo aktîvu uzkrâtâ amortizâcija 281

Uzkrâtâs amortizâcijas tîrâs pârmaiòas –479

2005. gada 31. decembrî

Izmaksas 4 118

Uzkrâtâ amortizâcija –1 875

Atlikusî nemateriâlo aktîvu vçrtîba 2 243

14. ÂRVALSTU KONVERTÇJAMÂS VALÛTAS

Saistîbas ârvalstu konvertçjamâs valûtâs veido lîdzekïi EK kontâ norçíiniem eiro,kas tiek izmantots ES valstu budþeta lîdzekïu pârdalei (sk. arî 15. skaidrojumu),kâ arî saistîbas pret citâm institûcijâm.

Bilances saistîbu posteòa "Ârvalstu konvertçjamâs valûtas" sadalîjums gada beigâsbija ðâds.

(tûkst. latu)

2005 2004

Eiropas Komisijas pieprasîjuma noguldîjumi 2 844 2 313

Pârçjâs saistîbas ârvalstu konvertçjamâs valûtâs 451 132

Kopâ 3 295 2 445

15. CITU STARPTAUTISKO INSTITÛCIJU NOGULDÎJUMI LATOS

Citu starptautisko institûciju noguldîjumus latos veido lîdzekïi EK kontâ norçíi-niem latos, kas tiek izmantots Latvijas valdîbas maksâjumu veikðanai ES budþetâ(sk. arî 14. skaidrojumu), kâ arî saistîbas pret citâm starptautiskajâm institûcijâm.

Citu starptautisko institûciju noguldîjumu latos sadalîjums gada beigâs bija ðâds.

(tûkst. latu)

2005 2004

Eiropas Komisijas pieprasîjuma noguldîjumi 571 21 185

Pârçjie noguldîjumi 534 330

Kopâ 1 105 21 515

75

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

16. PÂRÇJÂS ÂRZEMJU SAISTÎBAS

Pârçjo ârzemju saistîbu sadalîjums gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2005 2004

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtie atvasinâtiebirþâ netirgotie lîgumi 10 193 4 476

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtie valûtas maiòastagadnes lîgumi – 391

Uzkrâtie izdevumi 202 238

Pârçjâs ârzemju saistîbas 0 21

Kopâ 10 395 5 126

17. LATI APGROZÎBÂ

Gada beigâs apgrozîbâ bija ðâdas latu (Ls) un santîmu (s) naudas zîmes.

Nominâlvçrtîba Summa (tûkst. latu) Skaits (tûkst.) Îpatsvars (%)

2005 2004 2005 2004 2005 2004

Banknotes

Ls 500 145 212 128 188 290 256 16.5 17.6

Ls 100 166 744 147 413 1 667 1 474 19.0 20.3

Ls 50 47 826 44 294 957 886 5.5 6.1

Ls 20 344 418 249 473 17 221 12 474 39.3 34.3

Ls 10 72 385 70 627 7 239 7 063 8.3 9.7

Ls 5 59 120 52 347 11 824 10 469 6.7 7.2

Pavisam banknotes 835 705 692 342 x x 95.3 95.2

Monçtas

Ls 100 395 359 4 4 0 0

Ls 10 144 144 14 14 0 0

Ls 5 92 88 18 18 0 0

Ls 2 7 187 6 585 3 594 3 293 0.8 0.9

Ls 1 18 762 14 551 18 762 14 551 2.1 2.0

50 s 5 757 5 261 11 514 10 522 0.7 0.7

20 s 3 234 2 799 16 167 13 995 0.4 0.4

10 s 2 027 1 749 20 264 17 493 0.2 0.3

5 s 1 472 1 315 29 430 26 298 0.2 0.2

2 s 1 373 1 200 68 665 60 004 0.2 0.2

1 s 1 126 961 112 641 96 158 0.1 0.1

Pavisam monçtas 41 569 35 012 x x 4.7 4.8

Pavisam lati apgrozîbâ 877 274 727 354 x x 100.0 100.0

Emitçto 999. raudzes zelta 100 latu apgrozîbas monçtu kopçjâ nominâlvçrtîba2005. gada beigâs bija 1 984 tûkst. latu (2004. gada beigâs – 1 981 tûkst. latu). Ðîsapgrozîbâ esoðâs monçtas nav ietvertas bilances postenî "Lati apgrozîbâ", jo tonominâlvçrtîbu nodroðina monçtâs esoðais zelts.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

76 2005. gada beigâs bija emitçtas arî jubilejas un piemiòas monçtas, par kurâm Lat-vijas Bankai nav saistîbu pret ðo monçtu turçtâjiem, ar 1 024 tûkst. latu nominâl-vçrtîbu (2004. gada beigâs – 994 tûkst. latu). Ðîs monçtas nav ietvertas bilancespostenî "Lati apgrozîbâ".

18. KREDÎTIESTÂÞU NOGULDÎJUMI

Kredîtiestâþu noguldîjumi ietver iekðzemes kredîtiestâþu Latvijas Bankâ atvçrtonorçíinu kontu atlikumus, kâ arî no ðîm finanðu institûcijâm pieòemtos termiò-noguldîjumus latos. Minçtâs kredîtiestâdes izvieto lîdzekïus Latvijas Bankâ tâsnoteikto obligâto rezervju prasîbu izpildes nodroðinâðanai, kâ arî starpbanku unklientu maksâjumu, Latvijas Bankas monetârâs politikas operâciju un citu norçíinuveikðanai Latvijas Bankas maksâjumu sistçmâs.

Iekðzemes kredîtiestâþu noguldîjumu sadalîjums gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2005 2004

Pieprasîjuma noguldîjumi latos 471 669 228 872

Termiònoguldîjumi latos 31 000 –

Kopâ 502 669 228 872

Iekðzemes kredîtiestâþu noguldîjumu pieaugumu ietekmçja arî Latvijas Bankas2005. gadâ veiktâ rezervju normas pakâpeniska palielinâðana no 4% lîdz 8%(2004. gadâ rezervju norma tika palielinâta no 3% lîdz 4%).

19. VALDÎBAS NOGULDÎJUMI

Latvijas valdîbas pieprasîjuma noguldîjumi ietver Latvijas Bankas pieòemtos Valstskases pieprasîjuma noguldîjumus un termiònoguldîjumus latos un ârvalstu valûtâs,Latvijas Bankai veicot Latvijas valdîbas finanðu aìenta funkcijas.

Latvijas valdîbas noguldîjumu sadalîjums gada beigâs bija ðâds. (tûkst. latu)

2005 2004

Pieprasîjuma noguldîjumi latos 8 022 677

Pieprasîjuma noguldîjumi ârvalstu valûtâs 45 481 58 174

Termiònoguldîjumi latos – 32 000

Termiònoguldîjumi ârvalstu valûtâs 14 886 16 305

Kopâ 68 389 107 156

77

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

20. PÂRÇJÂS VIETÇJÂS SAISTÎBAS

Pârçjo vietçjo saistîbu sadalîjums gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2005 2004

Valsts ieòçmumos ieskaitâmâ Latvijas Bankas peïòas daïa 2 918 987

Uzkrâtie izdevumi un tamlîdzîgas saistîbas 1 943 1 475

Atliktâs saistîbas pret bûvuzòçmçjiem 688 766

Nodokïu saistîbas 59 133

Ar Valsts kasi noslçgtie birþâ netirgotie valûtas maiòasnâkotnes lîgumi – 20 970

Ar Valsts kasi noslçgtie valûtas maiòas tagadnes lîgumi – 207

Ar iekðzemes kredîtiestâdçm noslçgtie birþâ netirgotievalûtas mijmaiòas lîgumi – 121

Pârçjâs vietçjâs saistîbas 10 513

Kopâ 5 618 25 172

21. NODOKÏI

Latvijas Bankas 2005. gadâ aprçíinâtie un samaksâtie nodokïi bija ðâdi.(tûkst. latu)

Saistîbas Samaksâts Atlikto Aprçíinâts Saistîbasgada beigâs saistîbu gada beigâs

pieaugums

2005 2004

Iedzîvotâju ienâkuma nodoklis – 1 982 – 1 982 –

Valsts sociâlâs apdroðinâðanas obligâtâs iemaksas(darba devçjs) 6 1 791 –3 1 788 6

Valsts sociâlâs apdroðinâðanas obligâtâs iemaksas(darba òçmçjs) 2 676 – 676 2

Nekustamâ îpaðuma nodoklis – 443 – 443 –

Pievienotâs vçrtîbas nodoklis 51 354 – 280 125

Pârçjie nodokïi 0 1 0 1 0

Kopâ 59 5 247 –3 5 170 133

Papildus ðajâ skaidrojumâ uzrâdîtajiem nodokïu maksâjumiem Latvijas Bankavalsts ieòçmumos ieskaita pârskata gadâ gûtâs peïòas daïu un maksâjumu par valstskapitâla izmantoðanu (2005. gadâ – 2 918 tûkst. latu; 2004. gadâ – 987 tûkst. latu;sk. 20. un 22. skaidrojumu).

22. PAMATKAPITÂLS UN REZERVES KAPITÂLS

Latvijas Bankas pamatkapitâlu veido valsts pieðíirtie lîdzekïi un Latvijas Bankaspeïòas atskaitîjumi. Latvijas Bankas pamatkapitâls sasniedz likumâ "Par LatvijasBanku" noteiktos 25 milj. latu.

Likums "Par Latvijas Banku" nosaka to, ka Latvijas Banka valsts ieòçmumos ie-skaita pârskata gadâ gûtâs peïòas daïu, kas aprçíinâta, piemçrojot likumâ "Paruzòçmumu ienâkuma nodokli" rezidentiem noteikto nodokïa likmi, un veic mak-sâjumu par valsts kapitâla izmantoðanu 15% apmçrâ no pârskata gadâ gûtâs peïòas.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

78 2005. gada un 2004. gada beigâs spçkâ esoðâ Latvijas rezidentiem noteiktâ uzòç-muma ienâkuma nodokïa likme bija 15%. Tâdçjâdi valsts ieòçmumos ieskaitâmi30% no Latvijas Bankas 2005. gadâ gûtâs peïòas.

Pçc minçto atskaitîjumu veikðanas Latvijas Bankas peïòas atlikums ieskaitâms re-zerves kapitâlâ. Rezerves kapitâls izveidots iespçjamo zaudçjumu segðanai.

23. PÂRVÇRTÇÐANAS KONTS

Pârvçrtçðanas konta sadalîjums gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2005 Pârmaiòas 2004

Aktîvu un saistîbu ârvalstu valûtâs un zeltapârvçrtçðanas rezultâts 34 948 5 576 29 372

Vçrtspapîru pârvçrtçðanas rezultâts –14 658 –8 236 –6 422

Birþâ netirgoto valûtas maiòas tagadneslîgumu pârvçrtçðanas rezultâts – 250 –250

Birþâ netirgoto valûtas maiòas nâkotneslîgumu pârvçrtçðanas rezultâts –7 765 –5 063 –2 702

Birþâ netirgoto procentu likmju mijmaiòaslîgumu pârvçrtçðanas rezultâts 808 –254 1 062

Birþâ netirgoto valûtas mijmaiòas lîgumupârvçrtçðanas rezultâts – –61 61

Kopâ 13 333 –7 788 21 121

24. TÎRIE PROCENTU UN TAMLÎDZÎGI IENÂKUMI

Latvijas Bankas tîrie procentu un tamlîdzîgi ienâkumi 2005. gadâ sasniedza28 726 tûkst. latu (2004. gadâ – 23 475 tûkst. latu). Ðos ienâkumus galvenokârtveidoja ienâkumi no ârvalstu valûtu rezervju ieguldîjumiem un ienâkumi no Latvijasvaldîbas vçrtspapîriem un darîjumiem naudas tirgû.

Procentu un tamlîdzîgi ienâkumi no ârzemju operâcijâm bija par 11 913 tûkst.latu lielâki nekâ 2004. gadâ. Kaut arî procentu likmju kâpums ASV, eiro zonas unJapânas finanðu tirgos 2005. gadâ negatîvi ietekmçja parâda vçrtspapîru tirgusvçrtîbu, ienâkumu pieaugumu galvenokârt nodroðinâja Latvijas Bankas ievçroja-mâs intervences ârvalstu valûtu tirgû (to rezultâtâ Latvijas Bankas ârvalstu valûtasrezerves 2005. gadâ palielinâjâs par 352 milj. latu).

Iekðzemes kredîtiestâdçm izsniegto kredîtu procentu ienâkumi samazinâjâs par1 390 tûkst. latu, jo bankas pieprasîjumu pçc latu resursiem nodroðinâja, pârdodotLatvijas Bankai eiro valûtas maiòas tagadnes darîjumos, tâpçc salîdzinâjumâ ar2004. gadu saruka repo darîjumu apjoms. Ienâkumi par Latvijas valdîbas vçrtspa-pîriem samazinâjâs par 527 tûkst. latu, jo 2005. gadâ, bûtiski nemainoties Latvijasvaldîbas vçrtspapîros veikto ieguldîjumu apjomam un ðo vçrtspapîru ienesîgumam,tika dzçsti vçrtspapîri, kuru vçrtîbas samazinâjums iepriekð atzîts bilances postenî"Pârvçrtçðanas konts".

79

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

Procentu un tamlîdzîgu ienâkumu sadalîjums gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2005 2004

Ârzemju operâcijas

Procenti par pieprasîjuma noguldîjumiem 1 825 1 000

Procenti par termiònoguldîjumiem 746 593

Parâda vçrtspapîru fiksçtie ienâkumi 40 121 29 012

Parâda vçrtspapîru atsavinâðanas rezultâts –9 725 –7 188

Birþâ tirgoto procentu likmju nâkotnes lîgumu rezultâts 1 094 –1 311

Starptautisko norçíinu bankas akciju dividendes 200 180

Ar ârvalstu rezervju pârvaldîðanu saistîtie izdevumi –588 –526

Vietçjâs operâcijas

Procenti par kredîtiem kredîtiestâdçm 308 1 698

Ienâkumi par tranzîtkredîtiem – 8

Valdîbas vçrtspapîru fiksçtie ienâkumi 5 869 5 213

Valdîbas vçrtspapîru atsavinâðanas rezultâts –1 097 86

Kopâ 38 753 28 765

Procentu izdevumus (10 027 tûkst. latu; 2004. gadâ – 5 290 tûkst. latu) galvenokârtveidoja procenti par iekðzemes kredîtiestâþu un Latvijas valdîbas noguldîjumiem.Procentu par kredîtiestâþu noguldîjumiem izdevumu pieaugumu par 5 834 tûkst.latu galvenokârt noteica ievçrojamais obligâto rezervju, kas noguldîtas LatvijasBankâ, atlikuma kâpums rezervju normas paaugstinâðanas rezultâtâ. Latvijas Bankanoguldîjumos piesaistîja mazâku Latvijas valdîbas lîdzekïu apjomu nekâ 2004. gadâ,tâpçc procentu izdevumi par valdîbas noguldîjumiem 2005. gadâ samazinâjâs par1 102 tûkst. latu.

25. FINANÐU UN KAPITÂLA TIRGUS KOMISIJAS DARBÎBAS FINANSÇÐANA

Saskaòâ ar "Finanðu un kapitâla tirgus komisijas likuma" pârejas noteikumu 5. pun-ktu FKTK darbîbu finansç no finanðu un kapitâla tirgus dalîbnieku, valsts budþetaun Latvijas Bankas maksâjumiem. Ar kredîtiestâþu uzraudzîbu saistîtos izdevumus600 tûkst. latu apjomâ 2005. gadâ sedza Latvijas Banka (2004. gadâ – 960 tûkst.latu). Latvijas Bankai ðâdi maksâjumi jâveic arî 2006. gadâ 240 tûkst. latu apjomâ.

26. PÂRÇJIE BANKAS DARBÎBAS IZDEVUMI

2005. gadâ Latvijas Bankas pârçjie bankas darbîbas izdevumi bija par 107 tûkst.latu mazâki nekâ 2004. gadâ. Salîdzinâjumâ ar 2004. gadu pieauga çku, teritorijasun inventâra uzturçðanas izdevumi, ko galvenokârt noteica banknoðu apstrâdessistçmu uzturçðanas izdevumu palielinâjums. Juridisko un citu profesionâlo pa-kalpojumu izdevumi pieauga saistîbâ ar Latvijas Bankas intereðu aizstâvîbu tiesâ.Citi izdevumi 2005. gadâ samazinâjâs vai bija aptuveni iepriekðçjâ gada izdevumuapjomâ.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

80 Pârçjie bankas darbîbas izdevumi bija ðâdi.(tûkst. latu)

2005 2004

Çku, teritorijas un inventâra uzturçðana 589 349

Nekustamâ îpaðuma nodoklis 443 446

Dienesta komandçjumi 436 473

Komunâlie pakalpojumi un noma 365 404

Telekomunikâciju pakalpojumi 320 351

Sabiedrîbas informçðanas izdevumi 268 369

Apdroðinâðana 187 212

Mazvçrtîgâ inventâra iegâde 154 190

Juridiskie un citi profesionâlie pakalpojumi 154 45

Personâla profesionâlâ pilnveide 148 155

Autotransporta uzturçðana 90 103

Renovâcijas un remonta izdevumi 53 278

Pârçjie bankas darbîbas izdevumi 553 492

Kopâ 3 760 3 867

27. NAUDAS PLÛSMAS PÂRSKATS

(1) Peïòas pirms sadales saskaòoðana ar tîro naudas un tâs ekvivalentu ieplûdipamatdarbîbas rezultâtâ.

(tûkst. latu)

2005 2004

Peïòa pirms sadales 9 726 3 289

Korekcijas

Pamatlîdzekïu nolietojums un nemateriâlo aktîvuamortizâcija 2 780 2 645

Zaudçjumi no pamatlîdzekïu atsavinâðanas 91 4

Bilances posteòu tîrâs pârmaiòas

Zelta tîrais pieaugums –27 –

Speciâlo aizòçmuma tiesîbu tîrais pieaugums –3 –2

Ârvalstu parâda vçrtspapîru un citu ârvalstu ieguldîjumutîrais pieaugums –65 082 –7 020

Kredîtu iekðzemes kredîtiestâdçm tîraispieaugums (–)/ samazinâjums –10 420 46 440

Tranzîtkredîtu samazinâjums – 3 018

Latvijas valdîbas vçrtspapîru tîrais pieaugums –4 958 –32 426

Pârçjo aktîvu tîrais samazinâjums 47 238

Saistîbu pret Starptautisko Valûtas fondu tîrais samazinâjums – –3 049

Ârvalstu banku un citu starptautisko institûciju noguldîjumulatos tîrais pieaugums 47 0

Apgrozîbâ esoðo latu apjoma tîrais pieaugums 149 920 45 209

Iekðzemes kredîtiestâþu termiònoguldîjumu tîrais pieaugums 31 000 –

Latvijas valdîbas termiònoguldîjumu tîrais samazinâjums –33 419 –16 270

Citu finanðu institûciju termiònoguldîjumu tîrais samazinâjums –100 –570

Pârçjo pasîvu tîrais samazinâjums –22 201 –3 897

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu ieplûde pamatdarbîbas rezultâtâ 57 401 37 609

81

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

(2) Naudas un tâs ekvivalentu atlikumu un pârmaiòu analîze(gada beigâs; tûkst. latu)

2005 Pârmaiòas 2004

Aktîvi

Ârvalstu konvertçjamâ valûta kasç 199 –375 574

Pieprasîjuma noguldîjumi ârvalstukredîtiestâdçs un citâs ârvalstu finanðuinstitûcijâs 67 632 –97 933 165 565

Ârvalstu parâda vçrtspapîri, kurusiespçjams atsavinât diennakts laikâ 999 150 372 304 626 846

Saistîbas

Ârvalstu institûciju pieprasîjumanoguldîjumi –4 472 19 516 –23 988

Iekðzemes kredîtiestâþu pieprasîjumanoguldîjumi –471 669 –242 797 –228 872

Latvijas valdîbas pieprasîjuma noguldîjumi –53 503 5 348 –58 851

Citu iekðzemes finanðu institûcijupieprasîjuma noguldîjumi –1 804 –804 –1 000

Kopâ nauda un tâs ekvivalenti 535 533 55 259 480 274

28. DARÎJUMI AR LATVIJAS VALDÎBU

Latvijas Banka, kuras kapitâls pilnîbâ pieder Latvijas valstij, veic darîjumus arValsts kasi, darbojoties kâ Latvijas valdîbas finanðu aìents, kâ arî, îstenojot mone-târo politiku, veic darîjumus vçrtspapîru otrreizçjâ tirgû ar valdîbas vçrtspapîriem.Ðo darîjumu veikðanâ Latvijas Banka nav pakïauta valdîbas vai tâs institûciju lçmu-miem un rîkojumiem un ir neatkarîga savu lçmumu pieòemðanâ.

Latvijas Bankas prasîbu un saistîbu pret Latvijas valdîbu sadalîjums un attiecîgâsprocentu likmes gada beigâs bija ðâdas.

Summa (tûkst. latu) Ienesîguma likme (%)

2005 2004 2005 2004

Aktîvi

Valdîbas vçrtspapîri 98 817 93 208 3.82–4.65 3.82–7.04

Birþâ netirgotie valûtas maiòas tagadneslîgumi – 141 x x

Kopâ aktîvi 98 817 93 349 x x

Saistîbas

Pieprasîjuma noguldîjumi 53 503 58 851 2.00–3.94 1.83–2.00

Termiònoguldîjumi 14 886 48 305 2.25–2.30 2.06–4.05

Valsts ieòçmumos ieskaitâmâ LatvijasBankas peïòas daïa 2 918 987 x x

Nodokïu un valsts sociâlâsapdroðinâðanas obligâto iemaksusaistîbas 59 133 x x

Uzkrâtie procentu izdevumi 10 37 x x

Birþâ netirgotie valûtas maiòas nâkotneslîgumi un valûtas maiòas tagadnes lîgumi – 21 177 x x

Kopâ saistîbas 71 376 129 490 x x

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

82 Latvijas Banka ar Valsts kasi 2005. gada beigâs nebija noslçgusi valûtas maiòaslîgumus. 2004. gada beigâs Latvijas Banka ar Valsts kasi bija noslçgusi ðâdus valûtasmaiòas lîgumus.

(tûkst. latu)

Prasîbas Saistîbas

2005 2004 2005 2004

Birþâ netirgotie valûtas maiòas tagadneslîgumi – 233 818 – 233 884

Birþâ netirgotie valûtas maiòas nâkotneslîgumi – 212 848 – 233 818

Kopâ valûtas maiòas lîgumi – 446 666 – 467 702

Latvijas Bankas ar Latvijas valdîbu saistîto ienâkumu, izdevumu un valsts ieòçmu-mos ieskaitâmâs Latvijas Bankas peïòas daïas sadalîjums 2005. gadâ un 2004. gadâbija ðâds.

(tûkst. latu)

2005 2004

Ienâkumi

Ienâkumi par valdîbas vçrtspapîriem 4 772 5 299

Ienâkumi par tranzîtkredîtiem – 8

Kopâ ienâkumi 4 772 5 307

Izdevumi un valsts ieòçmumos ieskaitâmâLatvijas Bankas peïòas daïa

Procenti par valdîbas noguldîjumiem 3 032 4 134

Aprçíinâtie nodokïi 5 170 5 498

Valsts ieòçmumos ieskaitâmâ peïòas daïa 2 918 987

Kopâ izdevumi un valsts ieòçmumos ieskaitâmâLatvijas Bankas peïòas daïa 11 120 10 619

29. APGRÛTINÂTIE AKTÎVI

2005. gada beigâs Latvijas Banka bija apgrûtinâjusi vçrtspapîrus, kuru tirgus vçrtîbabija 2 947 tûkst. latu (2004. gada beigâs – 2 568 tûkst. latu), lai nodroðinâtu birþâtirgoto procentu likmju nâkotnes darîjumu veikðanu. Ðie vçrtspapîri iekïauti bilan-ces aktîvu postenî "Ârvalstu konvertçjamâs valûtas".

30. ÂRPUSBILANCES POSTEÒI

Lai pârvaldîtu procentu likmju un valûtas risku, kas saistîts ar Latvijas Bankasârçjâm rezervçm, Latvijas Banka veic darîjumus ar birþâ netirgotajiem valûtasmaiòas nâkotnes un tagadnes lîgumiem, procentu likmju mijmaiòas lîgumiem, birþâtirgotajiem procentu likmju nâkotnes lîgumiem un iespçjas lîgumiem. Îstenojotmonetâro politiku, Latvijas Banka veic arî valûtas mijmaiòas darîjumus. Lai pâr-valdîtu Latvijas valdîbas lîdzekïu valûtas risku, Valsts kase ar Latvijas Banku veicdarîjumus ar birþâ netirgotajiem valûtas maiòas nâkotnes un tagadnes lîgumiem.

83

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

Latvijas Bankas ârpusbilances posteòu sadalîjums gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

Patiesâ vçrtîba

Aktîvi Saistîbas

2005 2004 2005 2004 2005 2004

Atvasinâtie birþâ netirgotie lîgumi un valûtasmaiòas tagadnes lîgumi

Valûtas maiòas tagadnes lîgumi

noslçgti ar ârvalstu finanðu institûcijâm – 300 849 – 207 – 391

noslçgti ar Valsts kasi – 233 884 – 141 – 207

Valûtas maiòas nâkotnes lîgumi

noslçgti ar ârvalstu finanðu institûcijâm 783 045 1 006 938 2 418 22 743 10 183 4 476

noslçgti ar Valsts kasi – 233 818 – – – 20 970

Valûtas mijmaiòas lîgumi

noslçgti ar iekðzemes kredîtiestâdçm – 8 274 – 183 – 121

Zelta procentu likmju mijmaiòas lîgumi

noslçgti ar ârvalstu finanðu institûcijâm 39 203 43 949 818 1 062 10 –

Pârçjie procentu likmju lîgumi

noslçgti ar ârvalstu finanðu institûcijâm 7 259 – 45 – – –

Kopâ atvasinâtie birþâ netirgotie lîgumi unvalûtas maiòas tagadnes lîgumi

noslçgti ar ârvalstu finanðu institûcijâm x x 3 281 24 012 10 193 4 867

noslçgti ar iekðzemes kredîtiestâdçm unValsts kasi x x – 324 – 21 298

Atvasinâtie birþâ tirgotie lîgumi

Procentu likmju nâkotnes lîgumi

noslçgti ar ârvalstu finanðu institûcijâm 199 163 413 796 113 421 217 797

Pârçjie darîjumi

Noslçgtie vçrtspapîru parastâ veida pirkðanasun pârdoðanas darîjumi – 6 757 x x x x

Noslçgtie termiònoguldîjumu parastâ veidapieòemðanas un ieguldîðanas lîgumi 3 479 3 044 x x x x

Pamatlîdzekïu iegâdes un nomas lîgumsaistîbas 71 7 x x x x

31. IESPÇJAMÂS SAISTÎBAS UN APÒEMÐANÂS

2005. gada maijâ bankrotçjuðâs AS "Banka Baltija" likvidators AS "BDO InvestRîga" AS "Banka Baltija" kreditoru vârdâ un interesçs Rîgas apgabaltiesâ iesniedzaprasîbas pieteikumu pret Latvijas Banku par zaudçjumu piedziòu 185.6 milj. latuapjomâ. Prasîtâjs apgalvo, ka Latvijas Banka kâ bijusî banku uzraudzîbas institûcijair atbildîga par zaudçjumiem, kas raduðies saistîbâ ar AS "Banka Baltija" bankrotu1995. gadâ. Latvijas Banka ir pârliecinâta, ka prasîba ir nepamatota, tâpçc finanðupârskatos uzkrâjumi nav izveidoti. Galîgais tiesas lçmums ðajâ lietâ paredzams neâtrâk kâ 2007. gadâ.

Latvijas Banka nav apmaksâjusi 93% no tâs kopçjâs daïas reìistrçtajâ ECB kapitâlâ,kas apmaksâjama pçc attiecîga ECB lçmuma pieòemðanas. 2005. gada beigâs neap-maksâtâ daïa reìistrçtajâ ECB kapitâlâ bija 15 412 tûkst. eiro (10 831 tûkst. latu).

Latvijas Bankai piederoðo SNB akciju neapmaksâtâ daïa ir 75% no ðo akciju nomi-

Lîgumvçrtîbavai nosacîtâ vçrtîba

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

84

1 Ðie aktîvi bilancç atspoguïoti sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ, un Latvijas Banka nav pakïauta ar tiem saistîtajam valûtasriskam.2 Latvijas Banka pakïauta ar SVF turçjumiem latos saistîtajam SDR valûtas riskam atbilstoði to pamatâ esoðo SDRvçrtîbas pârmaiòâm pçc SVF noteiktâ valûtas kursa.

(tûkst. latu)

LVL XDR USD EUR GBP JPY Zelts Pârçjie Kopâ

2005. gada 31. decembrî

Ârzemju aktîvi

Zelts – – – – – – 76 170 – 76 170

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas – 85 – – – – – – 85

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas – – 519 838 738 689 14 454 29 237 – 21 302 1 323 520

Starptautiskais Valûtas fonds – 107 633 – – – – – – 107 633

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâs bankaskapitâlâ – – – 7601 – – – – 760

Lîdzdalîba Starptautisko norçíinubankas kapitâlâ – 1 7631 – – – – – – 1 763

Pârçjie ârzemju aktîvi 3 317 – 44 27 107 – 1 – 3 496

Vietçjie aktîvi

Kredîti kredîtiestâdçm 23 300 – – – – – – – 23 300

Valdîbas vçrtspapîri 98 817 – – – – – – – 98 817

Pamatlîdzekïi 34 878 – – – – – – – 34 878

Pârçjie vietçjie aktîvi 2 485 – – 7 – – – – 2 492

KOPÂ AKTÎVI 162 797 109 481 519 882 739 483 14 561 29 237 76 171 21 302 1 672 914

Ârzemju saistîbas

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas – – 451 2 844 – – – – 3 295

Starptautiskais Valûtas fonds 107 8752 – – – – – – – 107 875

Citu starptautisko institûcijunoguldîjumi latos 1 105 – – – – – – – 1 105

Ârvalstu banku noguldîjumi latos 486 – – – – – – – 486

Nekonvertçjamâs valûtas – – – – – – – 40 40

Pârçjâs ârzemju saistîbas 10 192 – 137 66 – – – – 10 395

Lati apgrozîbâ 877 274 – – – – – – – 877 274

Vietçjâs saistîbas

Kredîtiestâþu noguldîjumi 502 669 – – – – – – – 502 669

Valdîbas noguldîjumi 8 022 85 11 491 48 789 – 2 – – 68 389

Citu finanðu institûciju noguldîjumi 1 980 – 22 2 – – – – 2 004

Pârçjâs vietçjâs saistîbas 4 957 – 2 659 – – – – 5 618

KOPÂ SAISTÎBAS 1 514 560 85 12 103 52 360 – 2 – 40 1 579 150

nâlvçrtîbas, kas apmaksâjama pçc attiecîga SNB Padomes lçmuma pieòemðanas.2005. gada beigâs ðo akciju neapmaksâtâ daïa bija 4 013 tûkst. SDR (3 415 tûkst.latu).

32. VALÛTU STRUKTÛRA

Latvijas Bankas aktîvu, saistîbu un ârpusbilances posteòu tîrâ pozîcija 2005. gadaun 2004. gada beigâs vadlînijâs noteikto limitu ietvaros atbilda eiro struktûrai.

Latvijas Bankas aktîvu, saistîbu un ârpusbilances posteòu struktûra gada beigâsbija ðâda.

85

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

(turpinâjums) (tûkst. latu)

LVL XDR USD EUR GBP JPY Zelts Pârçjie Kopâ

Bilances tîrâ pozîcija –1 351 763 109 396 507 779 687 123 14 561 29 235 76 171 21 262 93 764

Finanðu instrumentu ârpusbilancesposteòu tîrâ pozîcija – – –503 841 638 276 –14 759 –27 733 –76 228 –22 627 –6 912

Bilances un ârpusbilances tîrâpozîcija –1 351 763 109 396 3 938 1 325 399 –198 1 502 –57 –1 365 86 852

Valûtas riskam pakïautâ bilancesun ârpusbilances tîrâ pozîcija –1 241 365 –242 3 938 1 324 639 –198 1 502 –57 –1 365 86 852

Valûtas riskam pakïautâs bilancesun ârpusbilances ârvalstu valûtastîrâs pozîcijas struktûra (%) x –0.02 0.30 99.73 –0.01 0.11 0 –0.10 100.0

2004. gada 31. decembrî

KOPÂ AKTÎVI 169 294 102 221 372 678 582 281 735 31 661 56 907 111 1 315 888

KOPÂ SAISTÎBAS 1 143 243 77 167 77 618 – – – 40 1 221 145

Bilances tîrâ pozîcija –973 949 102 144 372 511 504 663 735 31 661 56 907 71 94 743

Finanðu instrumentu ârpusbilancesposteòu tîrâ pozîcija 8 323 – –375 768 451 271 –760 –31 136 –56 822 3 063 –1 829

Bilances un ârpusbilances tîrâpozîcija –965 626 102 144 –3 257 955 934 –25 525 85 3 134 92 914

Valûtas riskam pakïautâ bilancesun ârpusbilances tîrâ pozîcija –862 093 –629 –3 257 955 174 –25 525 85 3 134 92 914

Valûtas riskam pakïautâs bilances unârpusbilances ârvalstu valûtas tîrâspozîcijas struktûra (%) x –0.07 –0.34 100.02 0 0.05 0.01 0.33 100.0

33. PROCENTU LIKMJU MAIÒAS TERMIÒÐ UN SEKOÐANAS NOVIRZE

(tûkst. latu)

Procentu likmju maiòai pakïauti Kopâ

Lîdz 3–6 6–12 1–3 gadi Ilgâk par3 mçn. mçn. mçn. 3 gadiem

2005. gada 31. decembrî

Ârzemju aktîvi

Zelts 16 854 – – – – 59 316 76 170

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas 85 – – – – – 85

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas 223 553 17 218 128 865 751 957 201 366 561 1 323 520

Starptautiskais Valûtas fonds – – – – – 107 633 107 633

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâs bankaskapitâlâ – – – – – 760 760

Lîdzdalîba Starptautisko norçíinubankas kapitâlâ – – – – – 1 763 1 763

Pârçjie ârzemju aktîvi – – – – – 3 496 3 496

Vietçjie aktîvi

Kredîti kredîtiestâdçm 23 300 – – – – – 23 300

Valdîbas vçrtspapîri 36 030 1 255 4 819 25 146 31 567 – 98 817

Pamatlîdzekïi – – – – – 34 878 34 878

Pârçjie vietçjie aktîvi – – – – – 2 492 2 492

KOPÂ AKTÎVI 299 822 18 473 133 684 777 103 232 933 210 899 1 672 914

Bez pro-centiem

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

86

Tabulâ atspoguïota Latvijas Bankas aktîvu, saistîbu un ârpusbilances posteòu pa-kïautîba procentu likmju pârmaiòâm. Tajâ iekïautie posteòi uzrâdîti to uzskaitesvçrtîbâ, klasificçjot pçc pârskata gada 31. decembrim tuvâkâ – procentu likmjumaiòas vai atlikuðâ lîguma termiòa – datuma.

Ârvalstu valûtas rezervju portfeïu, izòemot zelta rezervju portfeïa un piesaistîtorezervju portfeïu, pakïautîbu kopçjam tirgus riskam un kredîtriskam var raksturotar sekoðanas novirzi, ko mçra kâ ieguldîjumu portfeïa un attiecîgâ neitrâlâ portfeïasagaidâmâs gada ienesîgumu starpîbas standartnovirzi. Ârvalstu valûtas rezervju,izòemot zelta rezervju un piesaistîto rezervju portfeïu, neitrâlais portfelis ir pie-saistîts eiro zonas valstu, ASV un Japânas valdîbas 1–3 gadu vçrtspapîru svçrtajamindeksam, kas izteikts eiro, novçrðot valûtas risku.

2005. gadâ un 2004. gadâ Latvijas Bankas ârvalstu valûtas rezervju portfeïu, izòemotzelta rezervju portfeïa un piesaistîto rezervju portfeïu, vidçjâ svçrtâ sekoðanasnovirze bija attiecîgi 31 bâzes punkts un 26 bâzes punkti, un gada laikâ tâ bijaðâdos bâzes punktu intervâlos.

(turpinâjums) (tûkst. latu)

Procentu likmju maiòai pakïauti Kopâ

Lîdz 3–6 6–12 1–3 gadi Ilgâk par3 mçn. mçn. mçn. 3 gadiem

Ârzemju saistîbas

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas – – – – – 3 295 3 295

Starptautiskais Valûtas fonds – – – – – 107 875 107 875

Citu starptautisko institûcijunoguldîjumi latos – – – – – 1 105 1 105

Ârvalstu banku noguldîjumi latos 414 – – – – 72 486

Nekonvertçjamâs valûtas – – – – – 40 40

Pârçjâs ârzemju saistîbas – – – – – 10 395 10 395

Lati apgrozîbâ – – – – – 877 274 877 274

Vietçjâs saistîbas

Kredîtiestâþu noguldîjumi 502 669 – – – – – 502 669

Valdîbas noguldîjumi 68 389 – – – – – 68 389

Citu finanðu institûcijunoguldîjumi 1 369 – – – – 635 2 004

Pârçjâs vietçjâs saistîbas – – – – – 5 618 5 618

KOPÂ SAISTÎBAS 572 841 – – – – 1 006 309 1 579 150

Bilances tîrâ pozîcija –273 019 18 473 133 684 777 103 232 933 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu aktîvi 779 136 19 817 – – 20 221 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu saistîbas 826 086 – – – – x x

2004. gada 31. decembrî

KOPÂ AKTÎVI 294 536 29 502 28 909 611 090 147 917 203 934 1 315 888

KOPÂ SAISTÎBAS 203 394 – – – – 1 017 751 1 221 145

Bilances tîrâ pozîcija 91 142 29 502 28 909 611 090 147 917 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu aktîvi 1 764 251 15 182 14 863 15 104 15 090 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu saistîbas 1 811 097 15 222 – – – x x

Bez pro-centiem

87

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

Sekoðanas novirze Darbadienu skaits(bâzes punktos) 2005 2004

10–20 1 2

20–30 135 193

30–40 69 58

40–50 48 1

Kopâ 253 254

34. AKTÎVI SEKTORU DALÎJUMÂ

Latvijas Bankas aktîvu sektoru dalîjums gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2005 2004 2005 2004

Prasîbas

Ârvalstu centrâlâs valdîbas un citasvalsts institûcijas 590 804 514 852 35.3 39.1

Ârvalstu vietçjâs valdîbas 62 107 16 807 3.7 1.3

Ârvalstu centrâlâs bankas unkredîtiestâdes 376 010 393 578 22.5 29.9

Citas ârvalstu finanðu institûcijas 286 874 73 287 17.1 5.5

Ârvalstu nefinanðu sabiedrîbas 57 589 38 080 3.4 2.9

Starptautiskâs institûcijas 138 531 133 874 8.3 10.2

Latvijas centrâlâ valdîba 122 125 106 242 7.3 8.1

Iekðzemes kredîtiestâdes 17 201 0 0

Neklasificçti aktîvi 38 857 38 967 2.4 3.0

Kopâ 1 672 914 1 315 888 100.0 100.0

Lai analizçtu kredîtrisku, vçrtspapîru pirkðanas ar atpârdoðanu rezultâtâ raduðâsprasîbas skaidrojumâ uzrâdîtas saskaòâ ar ðo vçrtspapîru emitenta piederîbu attie-cîgajam sektoram. Tâpçc ar iekðzemes kredîtiestâdçm noslçgto valdîbas vçrtspapîrupirkðanas ar atpârdoðanu darîjumu rezultâtâ raduðâs prasîbas 23 300 tûkst. latu(2004. gada beigâs – 12 880 tûkst. latu) apjomâ un ar tâm saistîtie uzkrâtie procentuienâkumi 8 tûkst. latu (2004. gada beigâs – 13 tûkst. latu) apjomâ atspoguïoti sektorâ"Latvijas centrâlâ valdîba".

35. ÂRZEMJU AKTÎVU DALÎJUMS PÇC TO ATRAÐANÂS VAI DARÎJUMAPARTNERU REZIDENCES VIETAS

Latvijas Bankas ârzemju aktîvu dalîjums pçc to atraðanâs vai darîjuma partnerurezidences vietas gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2005 2004 2005 2004

ES 873 878 527 356 57.7 45.0

ASV 337 601 265 028 22.3 22.6

Japâna 65 093 28 011 4.3 2.4

Pârçjâs valstis 98 324 216 336 6.5 18.6

Starptautiskâs institûcijas 138 531 133 874 9.2 11.4

Kopâ 1 513 427 1 170 605 100.0 100.0

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

88

Kredît-reitings

36. AKTÎVI KREDÎTREITINGU DALÎJUMÂ

Latvijas Bankas aktîvu dalîjums pçc darîjuma partneru kredîtreitingiem gada beigâsbija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2005 2004 2005 2004

ÂRZEMJU AKTÎVI

Zelts AAA 39 351 34 586 2.4 2.6

AA 36 819 22 315 2.2 1.7

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas AAA 85 77 0 0

Ârvalstu parâda vçrtspapîri AAA 934 021 599 789 55.8 45.5

AA+ 45 996 61 957 2.7 4.7

AA 41 384 32 748 2.5 2.5

AA– 122 269 48 236 7.3 3.6

A+ 33 303 20 817 2.0 1.6

A 70 442 33 408 4.2 2.5

A– 8 274 6 646 0.5 0.5

Noguldîjumi ârvalstufinanðu institûcijâs AAA 52 727 152 514 3.2 11.6

AA+ 42 1 605 0 0.1

AA 2 778 12 999 0.2 1.0

AA– 4 391 5 227 0.3 0.4

A+ 3 037 1 008 0.2 0.1

A 1 068 1 401 0.1 0.1

A– 3 589 7 529 0.2 0.6

Ârvalstu valûta kasç AAA 199 574 0 0

Starptautiskais Valûtas fonds AAA 107 633 101 144 6.4 7.7

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâsbankas kapitâlâ AAA 760 760 0 0.1

Lîdzdalîba Starptautiskonorçíinu bankas kapitâlâ AAA 1 763 1 000 0.1 0.1

Atvasinâtie finanðuinstrumenti AAA 44 – 0 –

AA+ 197 19 0 0

AA 173 6 163 0 0.5

AA– 1 362 4 819 0.1 0.4

A+ 1 072 12 999 0.1 1.0

A– 433 12 0 0

Uzkrâtie procentu ienâkumi Daþâdi 1 45 0 0

Pârçjie ârzemju aktîvi Daþâdi 214 208 0 0

VIETÇJIE AKTÎVI

Kredîti kredîtiestâdçm Daþâdi 23 300 12 880 1.4 1.0

Valdîbas vçrtspapîri A– 98 817 93 208 5.9 7.1

Pârçjie Daþâdi 37 370 39 195 2.2 3.0

KOPÂ 1 672 914 1 315 888 100.0 100.0

89

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TU

S

KA

ID

RO

JU

MI

Latvijas Bankas ârzemju aktîvu dalîjums pçc darîjuma partneru kredîtreitingu pa-matkategorijâm gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2005 2004 2005 2004

Ârzemju aktîvi AAA 1 136 583 890 444 75.1 76.1

AA 255 411 196 088 16.9 16.7

A 121 218 83 820 8.0 7.2

Daþâdi 215 253 0 0

Kopâ 1 513 427 1 170 605 100.0 100.0

Tabulâs atspoguïots Latvijas Bankas aktîvu dalîjums gada beigâs pçc darîjumapartneru kredîtreitingiem, pamatojoties uz Standard & Poor's vai lîdzvçrtîgu citasstarptautiskas kredîtreitingu aìentûras pieðíirtu novçrtçjumu. "AAA" ir visaug-stâkais iespçjamais ilgtermiòa kredîtspçjas novçrtçjums, kas apliecina, ka darîjumapartnera finansiâlais stâvoklis ir izcils un tas pârliecinoði spçj izpildît savas finanðusaistîbas. Novçrtçjums "AA" raksturo darîjuma partnera ilgtermiòa kredîtspçjukâ ïoti labu, bet "A" – kâ labu. Ilgtermiòa kredîtspçjas novçrtçjumiem, kas mazâkipar "AAA", pievienotâs atzîmes "+" un "–" norâda attiecîgâ novçrtçjuma vietustarptautiskâs kredîtreitingu aìentûras novçrtçjuma pamatkategorijâ.

Kredît-reitingagrupa

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

90

REVÎZIJAS KOMISIJAS ZIÒOJUMS LATVIJAS BANKAS PADOMEI

Mçs esam veikuði Latvijas Bankas 2005. gada 31. decembra bilances, kâ arî2005. gada pelòas un zaudçjumu aprçíina, kopçjâs atzîtâs peïòas un zaudçjumupârskata un naudas plûsmas pârskata, un attiecîgo skaidrojumu (tâlâk tekstâ –finanðu pârskati) revîziju. Par ðiem finanðu pârskatiem, kas atspoguïoti no 56. lap-puses lîdz 89. lappusei, ir atbildîga Latvijas Bankas vadîba. Mçs esam atbildîgi paratzinumu, ko izsakâm par ðiem finanðu pârskatiem, pamatojoties uz mûsu veiktorevîziju.

Mçs veicâm revîziju saskaòâ ar Starptautiskâs Grâmatveþu federâcijas izdotajiemStarptautiskajiem revîzijas standartiem. Ðie standarti nosaka, ka mums jâplânoun jâveic revîzija tâ, lai iegûtu pietiekamu pârliecîbu par to, ka finanðu pârskatosnav bûtisku kïûdu. Revîzija ietver finanðu pârskatos norâdîto summu un citasfinanðu pârskatos ietvertâs informâcijas pamatojuma pârbaudi izlases veidâ.Revîzija ietver arî lietoto grâmatvedîbas principu un nozîmîgu vadîbas izdarîtopieòçmumu, kâ arî vispârçju finanðu pârskatu satura izvçrtçjumu. Uzskatâm, kaveiktâ revîzija devusi pietiekamu pamatojumu mûsu atzinuma izteikðanai.

Mûsuprât, iepriekð minçtie finanðu pârskati visos bûtiskajos aspektos patiesiatspoguïo Latvijas Bankas finansiâlo stâvokli 2005. gada 31. decembrî, kâ arî tâs2005. gada darbîbas rezultâtus un naudas plûsmu saskaòâ ar Latvijas Bankaspieòemtajiem grâmatvedîbas principiem un likumu "Par Latvijas Banku".

ERNST & YOUNG LATVIJAS REPUBLIKASVALSTS KONTROLE

Rîgâ2006. gada 2. martâ

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

91

LATVIJAS BANKAS PADOMES LÇMUMS

Latvijas Bankas padome 2006. gada 27. aprîlî pieòçma lçmumu Nr. 126/1 "ParLatvijas Bankas 2005. gada pârskatu".

Pçc Latvijas Bankas 2005. gada saimnieciskâs darbîbas revîzijas rezultâtu izskatî-ðanas

Latvijas Bankas padome nolemj:

1. Apstiprinât Latvijas Bankas 2005. gada pârskatu.

2. Latvijas Bankas 2005. gada peïòu sadalît ðâdi:2.1. 2 918 tûkst. latu ieskaitît valsts ieòçmumos;2.2. 6 808 tûkst. latu ieskaitît Latvijas Bankas rezerves kapitâlâ.

I. RIMÐÇVIÈSLATVIJAS BANKAS PREZIDENTS

94

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05

.

GA

DA

P

ÂR

SK

AT

S

1. pielikums

MONETÂRIE RÂDÎTÂJI 2005. GADÂ

918.7 975.3 997.7 988.4 1 016.3 1 075.2 1 068.5 1 164.0 1 202.7 1 198.5 1 284.3 1 350.7

712.3 718.7 717.8 736.7 749.3 766.7 788.6 784.8 800.6 813.7 830.8 877.3

206.4 256.6 280.0 251.7 267.1 308.5 279.9 379.3 402.1 384.7 453.5 473.5

77.5 73.7 71.9 74.5 73.7 71.3 73.8 67.4 66.6 67.9 64.7 65.0

1 015.9 1 097.2 1 120.6 1 140.2 1 169.8 1 244.4 1 254.8 1 317.8 1 382.4 1 372.6 1 373.4 1 390.2

–97.2 –121.9 –122.9 –151.9 –153.5 –169.1 –186.3 –153.8 –179.7 –174.1 –89.1 –39.5

–33.9 –59.3 –32.3 –26.9 –67.3 –40.6 –41.9 –61.7 –77.6 –72.3 –0.3 53.7

10.9 8.3 8.5 8.5 8.2 8.5 3.5 4.5 4.7 3.0 2.9 23.3

–44.8 –67.6 –40.8 –35.4 –75.5 –49.1 –45.4 –66.2 –82.3 –75.3 –3.2 30.4

–63.3 –62.6 –90.6 –124.9 –86.1 –128.5 –144.5 –92.1 –102.1 –101.8 –88.8 –93.2

2 006.6 2 034.5 2 086.1 2 137.6 2 225.3 2 354.2 2 407.6 2 457.1 2 562.1 2 578.6 2 703.8 2 870.2

2 811.2 2 878.3 2 964.1 3 019.8 3 061.5 3 224.9 3 297.2 3 369.1 3 487.9 3 525.9 3 692.0 3 905.8

2 811.2 2 878.3 2 964.1 3 033.9 3 073.5 3 240.2 3 311.4 3 385.8 3 503.2 3 542.7 3 709.9 3 925.4

2 863.3 2 925.8 3 013.8 3 066.0 3 107.8 3 272.8 3 349.1 3 418.6 3 539.8 3 574.9 3 735.7 3 984.7

632.3 639.8 640.0 661.2 669.7 689.6 707.8 707.2 717.1 730.5 745.1 786.4

2 231.1 2 285.9 2 373.8 2 404.8 2 438.1 2 583.2 2 641.3 2 711.5 2 822.7 2 844.4 2 990.6 3 198.3

864.9 887.8 908.9 925.3 971.7 1 030.6 1 080.8 1 114.0 1 190.5 1 162.6 1 223.4 1 299.2

–358.5 –350.4 –397.6 –485.2 –572.8 –536.5 –631.3 –690.3 –784.1 –995.0 –1 158.1 –1 326.6

3 221.8 3 276.2 3 411.4 3 551.2 3 680.6 3 809.3 3 980.4 4 108.9 4 323.9 4 569.9 4 893.8 5 311.2

3 897.4 3 972.3 4 150.7 4 285.6 4 496.8 4 717.0 4 902.8 5 095.7 5 353.1 5 592.5 5 875.5 6 139.7

4.0 4.0 4.0 4.0 4.0 4.0 4.0 4.0 4.0 4.0 4.0 4.0

2.7 3.5 2.2 2.3 2.5 2.2 2.2 2.2 2.9 2.2 2.5 2.7

7.4 7.5 7.3 6.4 5.8 5.7 5.5 5.5 5.4 5.5 5.6 5.7

3.5 3.3 2.9 2.8 2.6 2.8 2.6 2.5 2.5 2.5 2.5 3.1

(perioda beigâs; milj. latu)

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

LATVIJAS BANKA

M0

Skaidrâ nauda apgrozîbâ

Noguldîjumi LatvijasBankâ

Skaidrâ nauda pret naudasbâzi (%)

Tîrie ârçjie aktîvi

Tîrie iekðçjie aktîvi

Kredîti

MFI

Valdîbai (neto)

Pârçjie aktîvi (neto)

BANKU SISTÇMA

M1

M2

M3

M2X

Skaidrâ nauda apgrozîbâ(bez atlikumiem MFI kasçs)

Rezidentu finanðu iestâþu,nefinanðu sabiedrîbu unmâjsaimniecîbu noguldîjumi

Ârvalstu valûtâs

Tîrie ârçjie aktîvi

Tîrie iekðçjie aktîvi

Rezidentu finanðu iestâdçm,nefinanðu sabiedrîbâm unmâjsaimniecîbâmizsniegtie kredîti

Latvijas Bankas refinansçðanaslikme (perioda beigâs; %)

Latos veikto darîjumu vidçjâssvçrtâs procentu likmes (%)

Starpbanku tirgûizsniegtie kredîti

Nefinanðu sabiedrîbâm unmâjsaimniecîbâm izsniegtiekredîti ar mainîgo procentulikmi un procentu likmesdarbîbas sâkotnçjo periodulîdz 1 gadam (jauniedarîjumi)

Nefinanðu sabiedrîbu unmâjsaimniecîbutermiònoguldîjumi (jauniedarîjumi)

PI

EL

IK

UM

I

952. pielikums

LATVIJAS BANKAS 2005. GADA MÇNEÐU BILANCES(mçneða beigâs; tûkst. latu)

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

ÂRZEMJU AKTÎVI

Zelts

SDR

Ârvalstu konvertçjamâsvalûtas

SVF

Lîdzdalîba ECB kapitâlâ

Lîdzdalîba SNB kapitâlâ

Pârçjie ârzemju aktîvi

VIETÇJIE AKTÎVI

Kredîti kredîtiestâdçm

Valdîbas vçrtspapîri

Pamatlîdzekïi

Pârçjie vietçjie aktîvi

KOPÂ AKTÎVI

ÂRZEMJU SAISTÎBAS

Ârvalstu konvertçjamâsvalûtas

SVF

Citu starptautiskoinstitûciju noguldîjumilatos

Ârvalstu bankunoguldîjumi latos

Nekonvertçjamâs valûtas

Pârçjâs ârzemju saistîbas

LATI APGROZÎBÂ

VIETÇJÂS SAISTÎBAS

Kredîtiestâþu noguldîjumi

Valdîbas noguldîjumi

Citu finanðu institûcijunoguldîjumi

Pârçjâs vietçjâs saistîbas

KAPITÂLS UN REZERVES

Pamatkapitâls

Rezerves kapitâls

Pârvçrtçðanas konts

ES dâvinâjums

KOPÂ PASÎVI

1 157 168 1 216 036 1 241 507 1 261 370 1 305 626 1 376 037 1 382 318 1 439 896 1 509 652 1 495 653 1 512 611 1 513 427

57 231 57 321 57 522 58 445 58 489 63 074 61 523 62 440 68 122 68 222 73 881 76 170

79 79 80 80 82 84 83 84 84 83 84 85

992 312 1 047 933 1 076 389 1 094 624 1 135 650 1 200 336 1 208 252 1 264 180 1 329 102 1 313 734 1 325 808 1 323 520

103 712 103 080 103 459 103 965 105 356 107 886 106 368 106 621 106 747 106 242 106 621 107 633

760 760 760 760 760 760 760 760 760 760 760 760

1 000 1 000 1 000 1 000 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763

2 074 5 863 2 297 2 496 3 526 2 134 3 569 4 048 3 074 4 849 3 694 3 496

143 161 139 982 145 840 146 148 145 662 146 280 140 054 141 086 141 541 139 893 138 521 159 487

10 930 8 290 8 500 8 500 8 200 8 500 3 500 4 500 4 700 3 000 2 900 23 300

93 387 92 969 98 730 99 053 99 232 99 581 98 451 98 582 99 004 99 226 98 159 98 817

35 694 35 533 35 444 35 291 35 141 35 264 35 150 35 116 35 008 34 941 34 865 34 878

3 150 3 190 3 166 3 304 3 089 2 935 2 953 2 888 2 829 2 726 2 597 2 492

1 300 329 1 356 018 1 387 347 1 407 518 1 451 288 1 522 317 1 522 372 1 580 982 1 651 193 1 635 546 1 651 132 1 672 914

141 283 118 833 120 912 121 132 135 841 131 687 127 513 122 091 127 211 123 045 139 230 123 196

7 430 7 571 2 664 1 262 3 730 2 762 3 565 2 940 2 719 9 218 7 551 3 295

103 945 103 311 103 691 104 198 105 593 108 128 106 607 106 860 106 987 106 480 106 860 107 875

15 442 418 5 343 10 378 8 353 2 144 6 821 7 054 1 202 1 611 7 745 1 105

503 445 389 414 418 401 407 653 673 608 449 486

38 38 38 38 39 40 40 40 40 40 40 40

13 925 7 050 8 787 4 842 17 708 18 212 10 073 4 544 15 590 5 088 16 585 10 395

712 268 718 710 717 764 736 691 749 259 766 682 788 624 784 756 800 627 813 743 830 756 877 274

350 642 423 731 454 050 449 735 465 191 520 975 507 933 575 595 628 155 609 765 593 009 578 680

202 938 251 581 308 977 309 572 284 078 364 460 351 846 399 803 433 263 420 004 476 863 502 669

138 181 160 589 139 506 134 490 174 779 148 726 143 801 164 771 181 340 174 544 101 373 68 389

3 783 5 307 1 282 1 971 1 595 2 038 4 215 1 648 2 059 2 424 3 047 2 004

5 740 6 254 4 285 3 702 4 739 5 751 8 071 9 373 11 493 12 793 11 726 5 618

96 136 94 744 94 621 99 960 100 997 102 973 98 302 98 540 95 200 88 993 88 137 93 764

25 000 25 000 25 000 25 000 25 000 25 000 25 000 25 000 25 000 25 000 25 000 25 000

48 090 48 090 48 090 48 090 48 090 48 090 48 090 48 090 48 090 48 090 48 090 54 898

22 513 21 121 20 998 26 337 27 374 29 350 24 679 24 917 21 577 15 370 14 514 13 333

533 533 533 533 533 533 533 533 533 533 533 533

1 300 329 1 356 018 1 387 347 1 407 518 1 451 288 1 522 317 1 522 372 1 580 982 1 651 193 1 635 546 1 651 132 1 672 914

96

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05

.

GA

DA

P

ÂR

SK

AT

S

3. pielikums

LATVIJAS BANKAS 2001.–2005. GADA BILANCES(gada beigâs; tûkst. latu)

ÂRZEMJU AKTÎVI

Zelts

SDR

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas

SVF

Lîdzdalîba ECB kapitâlâ

Lîdzdalîba SNB kapitâlâ

Pârçjie ârzemju aktîvi

VIETÇJIE AKTÎVI

Kredîti kredîtiestâdçm

Tranzîtkredîti

Valdîbas vçrtspapîri

Pamatlîdzekïi

Pârçjie vietçjie aktîvi

KOPÂ AKTÎVI

ÂRZEMJU SAISTÎBAS

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas

SVF

Citu starptautisko institûciju noguldîjumi latos1

Ârvalstu banku noguldîjumi latos1

Nekonvertçjamâs valûtas

Pârçjâs ârzemju saistîbas

LATI APGROZÎBÂ

VIETÇJÂS SAISTÎBAS

Kredîtiestâþu noguldîjumi

Valdîbas noguldîjumi

Citu finanðu institûciju noguldîjumi

Pârçjâs vietçjâs saistîbas

KAPITÂLS UN REZERVES

Pamatkapitâls

Rezerves kapitâls

Rîcîbas kapitâls

Pârvçrtçðanas konts

ES dâvinâjums

KOPÂ PASÎVI

1 Citu starptautisko finanðu institûciju noguldîjumi latos 2001.–2003. gada finanðu pârskatos ietverti postenî "Ârvalstubanku noguldîjumi latos".

2001 2002 2003 2004 2005

881 489 894 613 937 526 1 170 605 1 513 427

44 443 51 025 55 543 56 901 76 170

54 41 75 77 85

732 799 737 313 774 834 986 458 1 323 520

101 144 101 144 101 144 101 144 107 633

– – – 760 760

1 043 1 197 1 000 1 000 1 763

2 006 3 893 4 930 24 265 3 496

98 121 146 321 162 716 145 283 159 487

18 833 30 690 59 320 12 880 23 300

18 612 11 749 3 018 – –

24 715 64 382 62 273 93 208 98 817

32 819 32 798 34 200 35 931 34 878

3 142 6 702 3 905 3 264 2 492

979 610 1 040 934 1 100 242 1 315 888 1 672 914

122 306 116 778 113 545 131 291 123 196

– – 149 2 445 3 295

116 012 110 388 104 423 101 773 107 875

42 257 268 21 515 1 105

412 422 409 396 486

41 37 36 36 40

5 799 5 674 8 260 5 126 10 395

556 003 622 632 682 145 727 354 877 274

226 374 209 676 213 521 362 500 578 680

82 433 134 223 123 810 228 872 502 669

119 587 62 079 80 254 107 156 68 389

3 441 3 012 1 670 1 300 2 004

20 913 10 362 7 787 25 172 5 618

74 927 91 848 91 031 94 743 93 764

10 100 25 000 25 000 25 000 25 000

5 512 37 928 45 787 48 089 54 898

38 224 – – – –

20 567 28 389 19 712 21 121 13 333

524 531 532 533 533

979 610 1 040 934 1 100 242 1 315 888 1 672 914

PI

EL

IK

UM

I

974. pielikums

LATVIJAS BANKAS 2001.–2005. GADA PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMU APRÇÍINI

5. pielikums

LATVIJAS BANKAS NOTEIKTIE LIELBRITÂNIJAS STERLIÒU MÂRCIÒAS,JAPÂNAS JENAS UN ASV DOLÂRA KURSI

(Ls pret ârvalstu valûtu)

2005 Lielbritânijas sterliòu mârciòa 100 Japânas jenu ASV dolârs(GBP) (JPY) (USD)

Augstâkais Vidçjais Zemâkais Perioda Augstâkais Vidçjais Zemâkais Perioda Augstâkais Vidçjais Zemâkais Perioda

beigâs beigâs beigâs

I 1.0200 1.0051 0.9930 1.0200 0.5270 0.5171 0.4990 0.5220 0.5430 0.5343 0.5170 0.5390

II 1.0300 1.0190 1.0100 1.0200 0.5250 0.5154 0.5050 0.5050 0.5510 0.5405 0.5310 0.5320

III 1.0200 1.0148 1.0100 1.0200 0.5100 0.5058 0.5000 0.5060 0.5440 0.5314 0.5230 0.5430

IV 1.0400 1.0276 1.0200 1.0400 0.5130 0.5056 0.5010 0.5130 0.5500 0.5432 0.5370 0.5430

V 1.0400 1.0271 1.0200 1.0200 0.5210 0.5187 0.5150 0.5200 0.5610 0.5529 0.5430 0.5610

VI 1.0590 1.0492 1.0300 1.0590 0.5360 0.5314 0.5240 0.5300 0.5830 0.5766 0.5670 0.5830

VII 1.0510 1.0241 1.0080 1.0150 0.5290 0.5217 0.5130 0.5180 0.5900 0.5835 0.5760 0.5820

VIII 1.0380 1.0246 1.0090 1.0310 0.5240 0.5166 0.5070 0.5190 0.5800 0.5720 0.5640 0.5750

IX 1.0450 1.0372 1.0270 1.0310 0.5200 0.5162 0.5110 0.5160 0.5840 0.5730 0.5590 0.5830

X 1.0400 1.0307 1.0200 1.0330 0.5160 0.5099 0.5020 0.5020 0.5890 0.5845 0.5780 0.5790

XI 1.0470 1.0350 1.0240 1.0240 0.5110 0.5035 0.4980 0.4990 0.6020 0.5948 0.5820 0.5940

XII 1.0440 1.0353 1.0210 1.0210 0.5080 0.4994 0.4910 0.5040 0.6010 0.5929 0.5850 0.5930

(tûkst. latu)

2001 2002 2003 2004 2005

PROCENTU UN TAMLÎDZÎGI IENÂKUMI

Ârzemju operâcijas 35 985 30 762 27 327 21 760 33 673

Vietçjâs operâcijas 6 340 5 550 5 984 7 005 5 080

PROCENTU IZDEVUMI

Ârzemju operâcijas 44 127 8 8 9

Vietçjâs operâcijas 2 797 3 688 2 651 5 282 10 018

TÎRIE PROCENTU UN TAMLÎDZÎGIIENÂKUMI 39 484 32 497 30 652 23 475 28 726

CITI BANKAS DARBÎBAS IENÂKUMI 520 605 994 447 577

CITI BANKAS DARBÎBAS IZDEVUMI 17 850 18 668 19 738 20 633 19 577

PEÏÒA PIRMS SADALES 22 154 14 434 11 908 3 289 9 726

98

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05

.

GA

DA

P

ÂR

SK

AT

S

6. pielikums

LATVIJAS BANKAS STRUKTÛRVIENÎBAS 2005. GADA BEIGÂS

1. AIZSARDZÎBAS PÂRVALDE(vadîtâjs Romualds Namnieks; vadîtâja vietnieks Oïegs Rîtiòð)1.1. Analîtiskâ daïa (vadîtâjs1)1.2. Bruòojuma daïa (vadîtâjs Juris Kuðíis)1.3. Centrâlâ nodaïa (vadîtâjs Mâris Dzelme2)1.4. Rîgas nodaïa (vadîtâjs Sandis Mackçviès)1.5. Daugavpils nodaïa (vadîtâjs Ilmârs Suhockis)1.6. Liepâjas nodaïa (vadîtâjs Gints Liepiòð)1.7. Rçzeknes nodaïa (vadîtâjs Andrejs Gugâns)

2. ÂRÇJO SAKARU PÂRVALDE(vadîtâja p.i. Guntis Valujevs; vadîtâja vietniece Aleksandra Bambale)

3. GRÂMATVEDÎBAS PÂRVALDE(vadîtâjs, galvenais grâmatvedis Mâris Kâlis; galvenâ grâmatveþa vietniekiJânis Caune, Leo Aðmanis)3.1. Finanðu pârskatu un uzskaites politikas daïa (vadîtâja Maija Kurpniece)3.2. Bankas iekðçjo operâciju daïa (vadîtâja Anita Jakâne)

4. IEKÐÇJÂ AUDITA PÂRVALDE(vadîtâjs Modris Briedis)4.1. Bankas darbîbas audita daïa (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietnieceAnita Hâznere)4.2. Informâcijas sistçmu audita daïa (vadîtâjs Juris Ziediòð)

5. INFORMÂCIJAS SISTÇMU PÂRVALDE(vadîtâjs Harijs Ozols; vadîtâja vietnieks Ivo Odîtis)5.1. Projektçðanas un programmçðanas daïa (vadîtâjs Ilgvars Apinis)5.2. Datortîklu un serveru sistçmu daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieksEgons Buðs)5.3. Bankas informâcijas sistçmas uzturçðanas un attîstîbas daïa (vadîtâjsValdis Spûlis)5.4. Informâcijas sistçmu droðîbas daïa (vadîtâja Ilona Etmane)5.5. Informâcijas sistçmu kvalitâtes kontroles daïa (vadîtâjs Askolds Kâlis)5.6. Sistçmu uzturçðanas daïa (vadîtâjs Edvîns Mauriòð)

6. JURIDISKÂ PÂRVALDE(vadîtâja Ilze Posuma; vadîtâja vietnieki Edvards Kuðners, Bruno Maès)

7. KASES UN NAUDAS APGROZÎBAS PÂRVALDE(vadîtâja Veneranda Kausa; vadîtâja vietnieks Vilnis Kepe)7.1. Kases operâciju daïa (vadîtâjs Oskars Zaltans)7.2. Naudas apgrozîbas daïa (vadîtâja Alite Grobiòa3)7.3. Monçtu daïa (vadîtâja Maruta Brûkle)7.4. Naudas ekspertîzes un iekârtu uzturçðanas daïa (vadîtâjs Andris Tauriòð)

8. KOMUNIKÂCIJAS PÂRVALDE(vadîtâja Aina Raòíe)

1 Vakance. Kopð 02.01.2006. – Mâris Dzelme.2 Kopð 02.01.2006. – vakance. Kopð 01.02.2006. – Guntars Ezeriòð.3 Kopð 13.01.2006. – Ruta Strçle.

PI

EL

IK

UM

I

99

8.1. Izdevniecîbas daïa (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietniece Aija Grînfelde)8.2. Bibliotçka (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietniece Dace Gasiòa)8.3. Arhîvs (vadîtâja Baiba Blese)8.4. Lietvedîbas daïa (vadîtâja Svetlana Petrovska)8.5. Tulkoðanas un protokola daïa (vadîtâja Gundega Vizule)

9. MAKSÂJUMU SISTÇMU PÂRVALDE(vadîtâjs Egons Gailîtis; vadîtâja vietniece Agnija Hâzenfuss)9.1. Maksâjumu sistçmu politikas daïa (vadîtâja Anda Zalmane)9.2. Maksâjumu sistçmu operâciju daïa (vadîtâja Natâlija Popova)9.3. Kontu apkalpoðanas un uzskaites daïa (vadîtâja Andra Gailîte)9.4. Parâdnieku reìistra daïa (vadîtâja Laura Ausekle)

10. MONETÂRÂS POLITIKAS PÂRVALDE(vadîtâjs Helmûts Ancâns; vadîtâja vietnieki Çriks Âboliòð, Zoja Medvedevskiha)10.1. Makroekonomikas analîzes daïa (vadîtâjs Vilnis Purviòð)10.2. Finanðu tirgus analîzes daïa (vadîtâjs Mârtiòð Prûsis)10.3. Monetârâs izpçtes un prognozçðanas daïa (vadîtâjs Mârtiòð Bitâns)10.4. Vçrtspapîru norçíinu daïa (vadîtâja Anda Kalniòa)10.5. Finanðu stabilitâtes daïa (vadîtâja Jeïena Zubkova)

11. PERSONÂLA PÂRVALDE(vadîtâja Inta Lovnika; vadîtâja vietniece Elita Lukina)

12. PREZIDENTA BIROJS(vadîtâjs Guntis Valujevs)

13. SABIEDRISKO ATTIECÎBU PÂRVALDE(vadîtâjs, preses sekretârs Mârtiòð Grâvîtis; vadîtâja vietnieks Kristaps Otersons)

14. STATISTIKAS PÂRVALDE(vadîtâjs Agris Caune; vadîtâja vietnieks Ilmârs Skarbnieks)14.1. Finanðu tirgus un monetârâs statistikas daïa (vadîtâja Zigrîda Auðta)14.2. Maksâjumu bilances statistikas daïa (vadîtâja Daiga Gaigala-Liþbovska)14.3. Tautsaimniecîbas un finanðu statistikas daïa (vadîtâja Iveta Salmiòa)

15. TEHNISKÂ PÂRVALDE(vadîtâjs Andris Òikitins)15.1. Saimniecîbas daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieks Einârs Ciðs)15.2. Çku sistçmu daïa (vadîtâjs Jânis Kreicbergs)15.3. Droðîbas sistçmu daïa (vadîtâjs Viesturs Balodis)

16. TIRGUS OPERÂCIJU PÂRVALDE(vadîtâjs Raivo Vanags)16.1. Darîjumu un investîciju daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieksKârlis Bauze)16.2. Ârçjâ parâda vadîbas daïa (vadîtâja Agita Birka)16.3. Riska vadîbas daïa (vadîtâja Daira Brunere)16.4. Analîzes daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieks Aigars Egle)16.5. Maksâjumu daïa (vadîtâja Una Ruka)

17. RÎGAS FILIÂLE(vadîtâjs Jânis Strçlnieks; vadîtâja vietnieks Gunârs Vîksne)

6. pielikums (turpinâjums)

100

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05

.

GA

DA

P

ÂR

SK

AT

S

18. DAUGAVPILS FILIÂLE(vadîtâja Jolanda Mateða; vadîtâja vietniece Bernarda Kezika)

19. LIEPÂJAS FILIÂLE(vadîtâjs Gundars Lazdâns; vadîtâja vietniece Ieva Ratniece)

20. RÇZEKNES FILIÂLE(vadîtâja Anna Matisâne; vadîtâja vietnieks Gintauts Senkans)

21. MÂCÎBU UN ATPÛTAS CENTRS(direktore1 Dace Miíilpa)

1 Kopð 01.04.2006. – vadîtâja.

6. pielikums (turpinâjums)

PI

EL

IK

UM

I

1017. pielikums

LATVIJAS BANKAS STRUKTÛRA 2005. GADA BEIGÂS

VALDEValdes priekðsçdçtâja

Mâra Raubiðko

Valdes priekðsçdçtâjavietnieki

Reinis JakovïevsHelmûts Ancâns

Rçzeknes filiâleAnna Matisâne

Rîgas filiâleJânis Strçlnieks

Kases un naudasapgrozîbas pârvaldeVeneranda Kausa

Personâla pârvaldeInta Lovnika

Grâmatvedîbas pârvaldeMâris Kâlis

Tirgus operâcijupârvalde

Raivo Vanags

Prezidenta birojsGuntis Valujevs

Iekðçjâ auditapârvalde

Modris Briedis

Ârçjo sakaru pârvaldeGuntis Valujevs

Aizsardzîbas pârvaldeRomualds Namnieks

Maksâjumu sistçmupârvalde

Egons Gailîtis

Statistikas pârvaldeAgris Caune

Komunikâcijas pârvaldeAina Raòíe

Tehniskâ pârvaldeAndris Òikitins

Daugavpils filiâleJolanda Mateða

Informâcijas sistçmupârvalde

Harijs Ozols

Monetârâs politikaspârvalde

Helmûts Ancâns

PADOMEPrezidents

Ilmârs Rimðçviès

Prezidenta vietnieksAndris Ruselis

Sabiedrisko attiecîbupârvalde

Preses sekretârsMârtiòð Grâvîtis

Juridiskâ pârvaldeIlze Posuma

Liepâjas filiâleGundars Lazdâns

Mâcîbu un atpûtascentrs

Dace Miíilpa

102

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05

.

GA

DA

P

ÂR

SK

AT

S

8. pielikums

LATVIJAS BANKAS PÂRSTÂVNIECÎBA STARPTAUTISKAJÂS ORGANIZÂCIJÂS

EIROPAS SAVIENÎBAEFKHelmûts Ancâns, Latvijas Bankas valdes priekðsçdçtâja vietnieks, Monetârâspolitikas pârvaldes vadîtâjs (kopâ ar Latvijas Republikas Finanðu ministrijasvalsts sekretâri Valentînu Andrçjevu1)Jeïena Zubkova (pârstâvja vietniece), Monetârâs politikas pârvaldes Finanðustabilitâtes daïas vadîtâja (kopâ ar Latvijas Republikas Finanðu ministrijas valstssekretâra vietnieci Intu Vasaraudzi2)

EFK apakðkomiteja eiro monçtu jautâjumosMaruta Brûkle, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes Monçtu daïas vadîtâja

EFK apakðkomiteja SVF jautâjumosGuntis Valujevs, Prezidenta biroja vadîtâjs, Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâja p.i.

Monetârâs, finanðu un maksâjumu bilances statistikas komitejaAgris Caune, Statistikas pârvaldes vadîtâjs

Eiropas Banku uzraugu komitejaVita Pilsuma, Latvijas Bankas padomes locekle (banku uzraudzîbas institûcijupârstâv FKTK padomes loceklis Jânis Placis)

Eurostat Maksâjumu bilances komitejaDaiga Gaigala-Liþbovska, Statistikas pârvaldes Maksâjumu bilances statistikasdaïas vadîtâja

Latvijas Republikas pastâvîgâ pârstâvniecîba Eiropas SavienîbâAldis Austers, Latvijas Bankas specializçtais ataðejs

EIROPAS CENTRÂLÂ BANKAÌenerâlpadomeIlmârs Rimðçviès, Latvijas Bankas prezidents

Grâmatvedîbas un monetâro ienâkumu komitejaMâris Kâlis, Latvijas Bankas valdes loceklis, Latvijas Bankas galvenais grâmatvedisJânis Caune, Latvijas Bankas galvenâ grâmatveþa vietnieks

Banku uzraudzîbas komitejaZoja Medvedevskiha, Monetârâs politikas pârvaldes vadîtâja vietniece (bankuuzraudzîbas institûciju pârstâv FKTK priekðsçdçtâjs Uldis Cçrps)

Banknoðu komitejaVeneranda Kausa, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes vadîtâjaVilnis Kepe, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes vadîtâja vietnieks

Eirosistçmas/ECBS komunikâcijas komitejaMârtiòð Grâvîtis, Sabiedrisko attiecîbu pârvaldes vadîtâjsAina Raòíe, Komunikâcijas pârvaldes vadîtâja

1 Kopð 09.01.2006. – Inta Vasaraudze, Latvijas Republikas Finanðu ministrijas valsts sekretâra vietniece.2 Kopð 09.01.2006. – Daina Ispodkina, Latvijas Republikas Finanðu ministrijas ES un starptautisko lietu departamentaES lietu nodaïas vadîtâja.

PI

EL

IK

UM

I

103

Informâcijas tehnoloìiju komitejaHarijs Ozols, Latvijas Bankas valdes loceklis, Informâcijas sistçmu pârvaldesvadîtâjsEgons Buðs, Informâcijas sistçmu pârvaldes vadîtâja vietnieks, Datortîklu unserveru sistçmu daïas vadîtâjs

Iekðçjâ audita komitejaModris Briedis, Iekðçjâ audita pârvaldes vadîtâjsAnita Hâznere, Iekðçjâ audita pârvaldes vadîtâja vietniece, Bankas darbîbasaudita daïas vadîtâja

Starptautisko attiecîbu komitejaAndris Ruselis, Latvijas Bankas prezidenta vietnieksGuntis Valujevs, Prezidenta biroja vadîtâjs, Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâja p.i.

Juridiskâ komitejaIlze Posuma, Juridiskâs pârvaldes vadîtâjaIveta Krastiòa, Juridiskâs pârvaldes juriskonsulte

Tirgus operâciju komitejaRaivo Vanags, Tirgus operâciju pârvaldes vadîtâjsAigars Egle, Tirgus operâciju pârvaldes vadîtâja vietnieks, Analîzes daïasvadîtâjs

Monetârâs politikas komitejaHelmûts Ancâns, Latvijas Bankas valdes priekðsçdçtâja vietnieks, Monetârâspolitikas pârvaldes vadîtâjsSanta Bçrziòa, Monetârâs politikas pârvaldes Makroekonomikas analîzes daïasgalvenâ ekonomiste

Maksâjumu un norçíinu sistçmu komitejaEgons Gailîtis, Maksâjumu sistçmu pârvaldes vadîtâjsÇriks Âboliòð, Monetârâs politikas pârvaldes vadîtâja vietnieks

Statistikas komitejaAgris Caune, Statistikas pârvaldes vadîtâjsIlmârs Skarbnieks, Statistikas pârvaldes vadîtâja vietnieks

STARPTAUTISKAIS VALÛTAS FONDSPilnvaroto padomeIlmârs Rimðçviès, Latvijas Bankas prezidents

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu Monetâro un finanðu jautâjumu komitejaAndris Ruselis, Latvijas Bankas prezidenta vietnieks

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu Monetâro un finanðu jautâjumu komitejasvietnieku grupaGuntis Valujevs, Prezidenta biroja vadîtâjs, Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâja p.i.

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu birojs VaðingtonâJuris Kravalis, Ziemeïvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektora vecâkaispadomnieks, Latvijas pârstâvis SVF

8. pielikums (turpinâjums)

104

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05

.

GA

DA

P

ÂR

SK

AT

S

9. pielikums

2005. GADÂ PUBLICÇTIE LATVIJAS BANKAS IZDEVUMI

Ðajâ sarakstâ iekïautas publikâcijas, kuras 2005. gadâ sagatavojusi un izdevusi Lat-vijas Banka. Tâs ir bezmaksas un pieejamas interesentiem gan internetâ(www.bank.lv), gan drukâtâ veidâ Latvijas Bankâ. Publikâcijas iespçjams saòemtarî pa pastu, sûtot pieprasîjumu uz adresi, kas norâdîta ðâ izdevuma pçdçjâ lappusç.

REGULÂRIE IZDEVUMI

"Latvijas Bankas 2004. gada pârskats""Monetârais Apskats. Monetary Review" (2004. gada 3. un 4. numurs un 2005. gada1. un 2. numurs)"Monetârais Biïetens" (2004. gada 12. numurs un 2005. gada 1.–11. numurs)"Finanðu Stabilitâtes Pârskats" (2004. gada 2. numurs un 2005. gada 1. numurs)"Latvijas Maksâjumu Bilance. Latvia's Balance of Payments" (2004. gada 3. un4. numurs un 2005. gada 1. un 2. numurs)"Latvijas Maksâjumu Bilance (Pamatrâdîtâji)" (2004. gada 11. un 12. numurs un2005. gada 1.–10. numurs)"Averss un Reverss" (2005. gada 1.–4. numurs)

PÇTÎJUMI

Ajevskis V., Pogulis A. Lata piesaistes eiro ietekme uz finanðu sektoruDâvidsons G. Latvijas ilgtermiòa konkurçtspçjas modelçðanaGrundîza S., Stikuts D., Tkaèevs O. Latvijas valsts konsolidçtâ kopbudþeta cikliskikoriìçtâ bilanceMeïihovs A., Rusakova S. Konjunktûras un patçrçtâju apsekojumu rezultâtu izman-toðana Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbas îstermiòa prognozçðanaiZasova A., Meïihovs A. Latvijas darba tirgus elastîbas novçrtçjums

PI

EL

IK

UM

I

10510. pielikums

LATVIJAS BANKAS PAMATUZDEVUMU IZPILDES 2005. GADA NORMATÎVÂSAKTUALITÂTES

13. janvârisLatvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par "Latvijas Bankas naudas zîmjureproducçðanas noteikumu" apstiprinâðanu" (spçkâ ar 01.02.2005.).

Latvijas Bankas padome atcçla lçmumu "Par "Skaidrâs naudas inkasâcijas licen-cçðanas noteikumu" apstiprinâðanu".

Latvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par "Kredîtiestâþu ilgtermiòa ârçjoaizòçmumu pârskata un prognozes sagatavoðanas noteikumu" nosaukuma maiòuun grozîjumiem" (spçkâ ar 01.04.2005.).

Latvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par ""Ârvalstu valûtu tîrâs atklâtâspozîcijas pârskata" sagatavoðanas noteikumu" grozîjumiem" (spçkâ ar 01.04.2005.).

Latvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par "Kredîtiestâþu procentu likmjupârskatu sagatavoðanas noteikumu" nosaukuma maiòu un grozîjumiem" (spçkâ ar01.04.2005.).

Latvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par ""Naudas tirgus darîjumu pârskata"sagatavoðanas noteikumu" grozîjumiem" (spçkâ ar 01.04.2005.).

Latvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par ""Kredîtu norakstîðanas un vçrts-papîru pârvçrtçðanas korekciju pârskata" sagatavoðanas noteikumu" grozîjumiem"(spçkâ ar 01.04.2005.).

21. martsLatvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par "Parâdnieku reìistra noteikumu"apstiprinâðanu jaunâ redakcijâ" (spçkâ ar 01.09.2005.).

Latvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par "Elektroniskâs naudas izlaiðanasun apkalpoðanas noteikumu" grozîjumiem" (spçkâ ar 01.04.2005.).

19. maijsLatvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par "Latvijas Bankas organizçtâs vçrts-papîru norçíinu sistçmas noteikumu" grozîjumiem" (spçkâ ar 01.07.2005.).

16. jûnijsLatvijas Bankas valde pieòçma lçmumu "Par "Kârtîbas, kâdâ starp Latvijas Bankuun AS "Latvijas Centrâlais depozitârijs" veicamas ar vçrtspapîriem saistîtâsoperâcijas" apstiprinâðanu jaunâ redakcijâ" (spçkâ ar 01.07.2005.).

14. jûlijsLatvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par banku rezervju normu" (spçkâ ar24.08.2005.), palielinot rezervju normu bankâm un ârvalstu banku filiâlçm no 4%uz 6%.

17. novembrisLatvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par banku rezervju normu" (spçkâ ar24.12.2005.), palielinot rezervju normu bankâm un ârvalstu banku filiâlçm no 6%uz 8%.

106

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05

.

GA

DA

P

ÂR

SK

AT

S

11. pielikums

TERMINU SKAIDROJUMS

Atlikuðais termiòð – lîdz parâda instrumenta dzçðanas vai aizdevuma atmaksasdatumam vai kâdas citas finanðu operâcijas beigu datumam atlikuðais laiks.

Automâtiskais lombarda kredîts – Latvijas Republikâ reìistrçtai bankai vai ârvalstubankas filiâlei, kurai Latvijas Bankâ ir naudas konts norçíiniem latos un kurapiedalâs Latvijas Bankas organizçtajâ vçrtspapîru norçíinu sistçmâ, lîdz nâkamajaidarbadienai izsniegts lombarda kredîts tâda naudas konta debeta atlikuma likvi-dçðanai, kas radies starpbanku norçíinu rezultâtâ.

Bruto norçíinu sistçma – pârvedumu sistçma, kurâ naudas norçíins vai vçrtspapîrupârvedums tiek veikts, pamatojoties uz katru atseviðíu maksâjuma rîkojumu.

Centrâlâ valdîba – valsts institûcijas, t.sk. ministrijas, vçstniecîbas, pârstâvniecîbas,aìentûras, padomes, izglîtîbas, veselîbas aizsardzîbas, tiesîbsargâjoðâs, kultûrasun citas valsts iestâdes, kuru kompetence attiecas uz visu valsts ekonomisko teri-toriju. Centrâlâ valdîba ietver valsts bezpeïòas institûcijas, ko tâ kontrolç un finansç.

Citi finanðu starpnieki, izòemot apdroðinâðanas sabiedrîbas un pensiju fondus(CFS) – finanðu iestâdes, kuras iesaistîtas galvenokârt finanðu starpniecîbâ, uzòe-moties tâdas saistîbas, kas nav valûta, noguldîjumi un noguldîjumu aizstâjçji, pretklientiem, kas nav MFI, vai apdroðinâðanas tehniskâs rezerves. CFS ir kreditçðanâiesaistîtâs sabiedrîbas (piemçram, finanðu lîzinga sabiedrîbas, faktûrkreditçðanassabiedrîbas, eksporta vai importa finansçðanas sabiedrîbas), ieguldîjumu fondi,ieguldîjumu brokeru sabiedrîbas, finanðu instrumentsabiedrîbas, finanðu pârval-dîtâjsabiedrîbas, riska kapitâla sabiedrîbas, kâ arî citas finanðu iestâdes, ja to darbî-ba atbilst minçtajiem nosacîjumiem.

ECB Ìenerâlpadome – viena no ECB lçmçjinstitûcijâm, kuras sastâvâ ietilpst ECBprezidents, viòa vietnieks un visi ES valstu centrâlo banku prezidenti.

Eiro zona – zona, kurâ ietilpst ES valstis, kuras saskaòâ ar Eiropas Kopienas dibi-nâðanas lîgumu ieviesuðas eiro kâ to vienoto valûtu un kurâs tiek îstenota vienotâmonetârâ politika, par ko atbild ECB Padome. 2005. gada beigâs eiro zonu veidojaAustrija, Beïìija, Francija, Grieíija, Îrija, Itâlija, Luksemburga, Nîderlande, Por-tugâle, Somija, Spânija un Vâcija.

Eiropas Centrâlâ banka (ECB) – ECBS un Eirosistçmas centrâlâ institûcija, kuraisaskaòâ ar Eiropas Kopienas normatîvajiem aktiem pieðíirts juridiskâs personasstatuss. ECB, sadarbojoties ar ES valstu centrâlajâm bankâm, îsteno Eirosistçmaiun ECBS izvirzîtos uzdevumus saskaòâ ar ECBS un ECB Statûtiem. ECB pârvaldaPadome un Valde. Kamçr visas ES valstis nav ieviesuðas eiro, ECBS ietvaros dar-bojas arî treðâ ECB lçmçjinstitûcija – Ìenerâlpadome.

Eiropas Centrâlo banku sistçma (ECBS) – ietver ECB un ES valstu centrâlâsbankas. To valstu centrâlâs bankas, kuras vçl nav ieviesuðas eiro, îsteno neatkarîgumonetâro politiku saskaòâ ar attiecîgâs valsts normatîvajiem aktiem un tâdçjâdinav iesaistîtas Eirosistçmas monetârâs politikas îstenoðanâ.

Eirosistçma – ietver ECB un eiro zonas valstu centrâlâs bankas. Eirosistçmas lçmçj-institûcijas ir ECB Padome un ECB Valde.

Ekonomikas un finanðu komiteja (EFK) – ES Padomes izveidota komiteja eko-nomikas un finanðu jautâjumos, kuras sastâvâ ietilpst ES valstu valdîbu un centrâlobanku pârstâvji, kâ arî EK un ECB pârstâvji.

PI

EL

IK

UM

I

107

Ekonomikas un monetârâ savienîba (EMS) – Eiropas Kopienas dibinâðanas lîgumâaprakstîtas EMS veidoðanas procesa ES trîs pakâpes. EMS pirmo pakâpi, kas sâkâs1990. gada 1. jûlijâ un beidzâs 1993. gada 31. decembrî, galvenokârt raksturo brîvaskapitâla plûsmas izveide ES. EMS otrâ pakâpe sâkâs 1994. gada 1. janvârî unietvçra Eiropas Monetârâ institûta izveidi, aizliegumu centrâlajâm bankâm finansçtsabiedrisko sektoru, aizliegumu sabiedriskajam sektoram privileìçti piekïût finanðuinstitûcijâm un izvairîðanos no pârmçrîga valdîbas budþeta deficîta. EMS treðâpakâpe sâkâs 1999. gada 1. janvârî, nododot atbildîbu par monetârajiem jautâju-miem ECB un ievieðot eiro. Ar eiro naudas zîmju ievieðanu 2002. gada 1. janvârîtika pabeigts EMS izveides process.

Elektroniskâ klîringa sistçma (EKS) – Latvijas Bankas neto norçíinu sistçma,kas nodroðina klientu maksâjuma rîkojumu apstrâdi un klîringa (tîrvçrtes) norç-íinus.

Fiksçtas procentu likmes instruments – finanðu instruments, kura kupona procentulikme nemainâs visâ instrumenta darbîbas laikâ.

Finanðu iestâdes – CFS, finanðu palîgsabiedrîbas, apdroðinâðanas sabiedrîbas unpensiju fondi.

Finanðu palîgsabiedrîbas – finanðu iestâdes, kas iesaistîtas galvenokârt finanðupalîgdarbîbâs, t.i., darbîbâs, kuras cieði saistîtas ar finanðu starpniecîbu, bet navfinanðu starpniecîba, piemçram, ieguldîjumu brokeri, kas neveic finanðu starpnie-cîbas pakalpojumus savâ vârdâ, sabiedrîbas, kas nodroðina finanðu tirgu infrastruk-tûru, iestâdes, kas uzrauga MFI, finanðu iestâdes un finanðu tirgu. Finanðu unkapitâla tirgus komisija un Rîgas Fondu birþa uzskatâmas par finanðu palîgsa-biedrîbâm.

Kapitâla vçrtspapîri – vçrtspapîri, kas nodroðina lîdzdalîbu komercsabiedrîbaskapitâlâ. Tie ietver birþâs tirgotus un netirgotus kapitâla vçrtspapîrus (piemçram,kotçtas akcijas, nekotçtas akcijas un citus kapitâla vçrtspapîru veidus) un parastinodroðina ienâkumus dividenþu veidâ.

Klîrings (tîrvçrte) – maksâjuma dokumentu nosûtîðanas, apstrâdes un savstarpçjâssaskaòoðanas process, kurð notiek pirms norçíina un kura rezultâtâ, pamatojotiesuz visiem banku iesniegtajiem maksâjuma dokumentiem, aprçíina katras bankasklîringa (tîrvçrtes) neto pozîciju, t.i., kopçjâs naudas lîdzekïu saistîbas vai prasîbaspret pârçjâm bankâm.

Kredîtiestâde – sabiedrîba, kas dibinâta, lai pieòemtu noguldîjumus un citus at-maksâjamus lîdzekïus no neierobeþota klientu loka un savâ vârdâ izsniegtu kredîtus,un sniegtu citus finanðu pakalpojumus, vai elektroniskâs naudas institûcijas, kasemitç maksâðanas lîdzekïus elektroniskâs naudas veidâ. Latvijas kredîtiestâdes(bankas un elektroniskâs naudas institûcijas) ietvertas "Latvijas Republikas mone-târo finanðu iestâþu sarakstâ" (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv)izvçlnes "Normatîvie akti" sadaïu "Statistiskie pârskati").

Kredîtrisks – raksturo iespçju ciest zaudçjumus darîjuma partnera saistîbu neiz-pildes dçï.

Likviditâtes risks – raksturo iespçju, ka saistîbas netiks izpildîtas laikus un nebûsiespçjams atsavinât aktîvus tuvu to patiesajai vçrtîbai.

Lombarda kredîts – Latvijas Republikâ reìistrçtai bankai vai ârvalstu bankas fili-âlei, kurai Latvijas Bankâ ir naudas konts norçíiniem latos un kura piedalâs Latvijas

11. pielikums (turpinâjums)

108

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05

.

GA

DA

P

ÂR

SK

AT

S Bankas organizçtajâ vçrtspapîru norçíinu sistçmâ, pret tâs îpaðumâ esoðu un ne-apgrûtinâtu vçrtspapîru íîlu izsniegts Latvijas Bankas îstermiòa kredîts. LatvijasBanka izsniedz automâtiskos lombarda kredîtus un pieprasîjuma lombarda kredî-tus.

M0 (naudas bâze) – ðis naudas râdîtâjs tiek aprçíinâts saskaòâ ar Latvijas Bankasmetodoloìiju un ietver Latvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas unrezidentu MFI un finanðu iestâþu pieprasîjuma noguldîjumus (noguldîjumus uznakti) Latvijas Bankâ.

M1 (ðaurâs naudas râdîtâjs) – ðis naudas râdîtâjs tiek aprçíinâts saskaòâ ar ECBmetodoloìiju un ietver Latvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas, ne-ieskaitot to atlikumus MFI kasçs, rezidentu nefinanðu sabiedrîbu, finanðu iestâþu,mâjsaimniecîbu un mâjsaimniecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju un paðval-dîbu latos un ârvalstu valûtâs MFI uz nakti veiktos noguldîjumus.

M2 (vidçjâs naudas râdîtâjs) – ðis naudas râdîtâjs tiek aprçíinâts saskaòâ ar ECBmetodoloìiju un ietver M1 un rezidentu nefinanðu sabiedrîbu, finanðu iestâþu,mâjsaimniecîbu un mâjsaimniecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju un paðval-dîbu latos un ârvalstu valûtâs MFI veiktos noguldîjumus ar brîdinâjuma termiòupar izòemðanu lîdz 3 mçneðiem ieskaitot (îstermiòa krâjnoguldîjumus) un nogul-dîjumus ar noteikto termiòu lîdz 2 gadiem ieskaitot (îstermiòa noguldîjumus).

M2X (plaðâ nauda) – ðis naudas râdîtâjs tiek aprçíinâts saskaòâ ar Latvijas Bankasmetodoloìiju un ietver Latvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas, ne-ieskaitot to atlikumus MFI kasçs, un rezidentu nefinanðu sabiedrîbu, finanðu ie-stâþu, mâjsaimniecîbu un mâjsaimniecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju MFIveiktos noguldîjumus uz nakti un termiònoguldîjumus (t.sk. noguldîjumus ar brî-dinâjuma termiòu par izòemðanu un repo darîjumus) latos un ârvalstu valûtâs.M2X paðvaldîbu noguldîjumi tiek ietverti kâ neto râdîtâjs pieprasîjuma pusç.

M3 (plaðâs naudas râdîtâjs) – ðis naudas râdîtâjs tiek aprçíinâts saskaòâ ar ECBmetodoloìiju un ietver M2, repo darîjumus, MFI emitçtos parâda vçrtspapîrus artermiòu lîdz 2 gadiem ieskaitot un naudas tirgus fondu akcijas un daïas.

Mainîgas procentu likmes instruments – finanðu instruments, kura kupona pro-centu likmi periodiski pârskata attiecîbâ pret atsauces indeksu, lai atspoguïotuîstermiòa vai vidçja termiòa tirgus procentu likmju pârmaiòas. Mainîgas procentulikmes instrumentiem kupona procentu likme var bût noteikta, izmantojot vai nuatsauces indeksu kâdâ datumâ pirms procentu uzkrâðanas perioda sâkuma, vai arîprocentu uzkrâðanas perioda laikâ.

Mâjsaimniecîbas – fiziskâs personas vai fizisko personu grupas, kuru pamatdarbîbair patçriòð un kuras raþo preces un pakalpojumus vienîgi paðu patçriòam. Latvijâpar mâjsaimniecîbâm uzskatâmi arî individuâlâ darba veicçji, ja viòi nav reìistrçjuðisavu darbîbu Latvijas Republikas Uzòçmumu reìistra Komercreìistrâ. Veidojotkopsavilkumus, mâjsaimniecîbu sektorâ parasti iekïauj arî mâjsaimniecîbas ap-kalpojoðo bezpeïòas institûciju datus.

Maksâjumu bilance – statistikas pârskats, kas atspoguïo Latvijas saimnieciskosdarîjumus ar pârçjâm valstîm. Ðajâ pârskatâ atspoguïoti darîjumi, kuri saistîti arprecçm, pakalpojumiem, ienâkumiem un pârvedumiem, un tie neto darîjumi, kurirada finanðu prasîbas ("Aktîvi") vai finanðu saistîbas ("Pasîvi") pret pârçjâm valstîm.

11. pielikums (turpinâjums)

PI

EL

IK

UM

I

109

Monetârâs finanðu iestâdes (MFI) – iestâdes, kas kopâ veido naudas emisijassektoru, t.i., kredîtiestâdes un finanðu sabiedrîbas, kas pieòem noguldîjumus vaituvus noguldîjumu aizstâjçjus no klientiem, kuri nav MFI, uz sava rçíina pieðíirkredîtus un veic ieguldîjumus vçrtspapîros, kâ arî valstu centrâlâs bankas. LatvijasBanka uztur "Latvijas Republikas monetâro finanðu iestâþu sarakstu" (sk. LatvijasBankas interneta lapas (www.bank.lv) izvçlnes "Normatîvie akti" sadaïu "Statistiskiepârskati"). ECB savâ interneta lapâ regulâri publicç ES valstu MFI sarakstu (sk.Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvçlni "Saites").

Nefinanðu sabiedrîba – saimnieciska vienîba, kas veic preèu raþoðanu vai sniedznefinansiâlus pakalpojumus nolûkâ gût peïòu vai citus augïus. Latvijâ par nefinanðusabiedrîbu uzskatâms arî individuâlais komersants, ja viòð reìistrçjis savu darbîbuLatvijas Republikas Uzòçmumu reìistra Komercreìistrâ.

Noguldîjumi ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu – naudas lîdzekïi, kuri no-guldîti MFI, nenosakot termiòu, un kurus iespçjams izòemt, vai nu iepriekð brîdinotMFI atbilstoði lîgumâ noteiktajam brîdinâjuma termiòam, vai arî samaksâjot taiievçrojamu soda naudu.

Noguldîjumi ar noteiktu termiòu – naudas lîdzekïi, kuri noguldîti MFI un kurusnevar izòemt pirms termiòa beigâm vai var izòemt, tikai samaksâjot nelielu sodanaudu. Ðâdi noguldîjumi aptver arî daþus netirgojamus parâda instrumentus, pie-mçram, netirgojamus noguldîjumu sertifikâtus.

Pamatdarbîbas risks – raksturo iespçju ciest finansiâlus un nefinansiâlus zaudç-jumus darbîbas neparedzçtas pârtraukðanas, informâcijas nesankcionçtas izman-toðanas, droðîbas prasîbu neievçroðanas un citu ar nepilnîgu iekðçjâs kontrolessistçmu saistîtu iekðçju vai ârçju apstâkïu dçï.

Parâda vçrtspapîri – vçrtspapîri, kas apliecina emitenta (t.i., aizòçmçja) saistîbaspret ðo vçrtspapîru turçtâju (aizdevçju) un tâ apòemðanos veikt vienu vai vairâkusmaksâjumus vçrtspapîru turçtâjam (aizdevçjam) noteiktâ datumâ vai datumos (pie-mçram, obligâcijas, parâdzîmes, naudas tirgus instrumenti). Ðiem vçrtspapîriemparasti ir noteikta procentu likme (kupons), vai arî tie tiek pârdoti ar diskontupret summu, kas tiks atmaksâta noteiktajâ dzçðanas termiòâ. Parâda vçrtspapîri,kas emitçti ar sâkotnçjo termiòu ilgâku par 1 gadu, klasificçjami kâ ilgtermiòaparâda vçrtspapîri.

Pieprasîjuma lombarda kredîts – pçc Latvijas Republikâ reìistrçtas bankas vaiârvalstu bankas filiâles, kurai Latvijas Bankâ ir naudas konts norçíiniem latos unkura piedalâs Latvijas Bankas organizçtajâ vçrtspapîru norçíinu sistçmâ, piepra-sîjuma uz noteiktu termiòu, kas nepârsniedz 30 dienu pçc kârtas, izsniegts lombardakredîts.

Portfeïieguldîjumi – ieguldîjumi (neto darîjumi un atlikumi), kurus Latvijas rezi-denti veic citu valstu rezidentu emitçtajos vçrtspapîros ("Aktîvi") un citu valsturezidenti – Latvijas rezidentu emitçtajos vçrtspapîros ("Pasîvi"). Portfeïieguldîjumostiek ietverti kapitâla vçrtspapîri (nodroðina îpaðumtiesîbas, kas atbilst lîdz 10%no parastajâm akcijâm vai balsstiesîbâm) un parâda vçrtspapîri, izòemot tos vçrts-papîrus, kuri atspoguïoti ârvalstu tieðajâs investîcijâs vai rezerves aktîvos.

Reâlâ laika bruto norçíinu (RTGS) sistçma – norçíinu sistçma, kurâ maksâjumuapstrâde un norçíins notiek, pamatojoties uz katru atseviðíu maksâjuma doku-mentu (neizmantojot mijieskaitu) reâlajâ laikâ.

11. pielikums (turpinâjums)

110

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

05

.

GA

DA

P

ÂR

SK

AT

S

Rezerves – Latvijas Republikâ reìistrçto banku un ârvalstu banku filiâïu turçjumito rezervju kontos, lai izpildîtu rezervju prasîbas.

Rezervju bâze – to bilances posteòu summa, kuri veido Latvijas Republikâ reìis-trçto banku un ârvalstu banku filiâïu rezervju prasîbu aprçíinâðanas bâzi.

Rezervju norma – Latvijas Bankas noteikta rezervju bâzes daïa procentos. Cen-trâlâs bankas var noteikt normu arî katrai rezervju bâzç iekïauto bilances posteòukategorijai. Normas izmanto rezervju prasîbu aprçíinâðanai.

Rezervju prasîbas – prasîbas Latvijas Republikâ reìistrçtai bankai un ârvalstubankas filiâlei turçt rezervju kontâ Latvijas Bankâ rezervju normai atbilstoðas re-zerves.

RIGIBID (Riga Interbank Bid Rate) – Latvijas starpbanku noguldîjumu procentulikmju indekss, kas atspoguïo kotçðanas sarakstâ iekïauto banku noteiktâs latunaudas tirgus procentu likmes, par kâdâm ðîs bankas vçlas aizòemties naudas lî-dzekïus latos no citâm bankâm. Latvijas Banka ðo indeksu aprçíina darîjumiemar termiòu uz nakti, 1 diena (sâkot ar nâkamo darbadienu), 1 nedçïa, 1 mçnesis,3 mçneði, 6 mçneði un 12 mçneði.

RIGIBOR (Riga Interbank Offered Rate) – Latvijas starpbanku kredîtu procentulikmju indekss, kas atspoguïo kotçðanas sarakstâ iekïauto banku noteiktâs latunaudas tirgus procentu likmes, par kâdâm ðîs bankas vçlas aizdot naudas lîdzekïuslatos citâm bankâm. Latvijas Banka ðo indeksu aprçíina darîjumiem ar termiòuuz nakti, 1 diena (sâkot ar nâkamo darbadienu), 1 nedçïa, 1 mçnesis, 3 mçneði,6 mçneði un 12 mçneði.

Sâkotnçjais termiòð – saskaòâ ar finanðu operâcijas sâkumâ nolîgtajiem noteiku-miem un nosacîjumiem laiks no parâda instrumenta emisijas datuma lîdz dzçðanasdatumam vai aizdevuma izsniegðanas datuma lîdz atmaksas datumam, vai kâdascitas finanðu operâcijas sâkuma datuma lîdz beigu datumam.

Starpbanku automatizçtâ maksâjumu sistçma (SAMS) – Latvijas Bankas reâlâlaika bruto norçíinu sistçma, kas nodroðina starpbanku norçíinus reâlajâ laikâ.

Starptautiskais Valûtas fonds (SVF) – starptautiska organizâcija, kas dibinâta1944. gada jûlijâ, lai veicinâtu starptautisko monetâro sadarbîbu, valûtas kursustabilitâti, valstu ekonomisko izaugsmi un nodarbinâtîbas pieaugumu un nodroði-nâtu îslaicîgu finansiâlu palîdzîbu, ja kâdai SVF dalîbvalstij radusies nepiecieðamîbarisinât ar maksâjumu bilanci saistîtas problçmas.

Starptautisko investîciju bilance – statistikas pârskats, kas atspoguïo Latvijas fi-nanðu prasîbu ("Aktîvi") un finanðu saistîbu ("Pasîvi") pret pârçjâm valstîm atliku-mu vçrtîbu un sastâvu.

Starptautisko norçíinu banka (SNB) (Bank for International Settlements (BIS)) –starptautiska organizâcija, kas dibinâta 1930. gada maijâ, lai veicinâtu starptautiskomonetâro un finanðu sadarbîbu. SNB darbojas kâ centrâlo banku banka.

TARGET (Eiropas Vienotâ automatizçtâ reâlâ laika bruto norçíinu) sistçma(TARGET (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer)system) – reâlâ laika bruto norçíinu sistçma eiro. Tâ ir decentralizçta sistçma, ko2005. gada beigâs veidoja 16 nacionâlâs RTGS sistçmas, ECB maksâjumu mehâ-nisms un starpsavienojumu mehânisms.

11. pielikums (turpinâjums)

PI

EL

IK

UM

I

111

Termiònoguldîjums Latvijas Bankâ – Latvijas Bankâ uz noteiktu termiòu un parnoteiktu procentu likmi pieòemti Latvijas Republikâ reìistrçtas bankas, t.sk. ban-kas, kas atzîta par maksâtnespçjîgu vai likvidçjamu, vai ârvalstu bankas filiâlesnaudas lîdzekïi latos, kurus, beidzoties termiòam, Latvijas Banka samaksâ minç-tajiem darîjuma partneriem ar procentiem.

Tieðâs investîcijas – investîcijas (neto darîjumi un atlikumi), ko ârvalstu investorsveic, lai iegûtu bûtisku lîdzdalîbu (îpaðumtiesîbas, kas atbilst vismaz 10% no paras-tajâm akcijâm vai balsstiesîbâm) kâdâ Latvijas komercsabiedrîbâ ("Tieðâs investî-cijas Latvijâ") vai Latvijas investors kâdâ ârvalstu kompânijâ ("Tieðâs investîcijasârvalstîs"). Tâs ietver tieðâs investîcijas paðu kapitâla, reinvestçtâs peïòas un citakapitâla veidâ.

Tirgus risks – raksturo iespçju ciest zaudçjumus finanðu tirgus faktoru (piemçram,procentu likmju vai valûtas kursu) nelabvçlîgu pârmaiòu dçï.

Valdîba – valsts institûcijas, kuras raþo netirgojamas preces vai sniedz pakalpoju-mus, kas paredzçti individuâlajam vai kolektîvajam patçriòam, vai valsts institûcijas,kuras iesaistîtas nacionâlâ ienâkuma vai nacionâlâs bagâtîbas pârdalç. Latvijâ val-dîba ietver centrâlo valdîbu un vietçjo valdîbu.

Valûtas kursa mehânisms II (VKM II) – valûtas kursa reþîms, kas nodroðina pamat-principus sadarbîbai valûtas kursu politikas jomâ starp eiro zonas valstîm un ESvalstîm, kuras nepiedalâs EMS treðajâ pakâpç. 2005. gada beigâs VKM II pie-dalîjâs Dânija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Slovâkija un Slovçnija.

Valûtas mijmaiòas darîjums – vienas valûtas maiòa pret otru, vienlaikus veicotpirkðanas un pârdoðanas darîjumu pçc darîjuma sâkumkursa un pârdoðanas unpirkðanas darîjumu pçc darîjuma beigu kursa.

Vçrtspapîru pârdoðana ar atpirkðanu (repo darîjumi) – darîjumi, kurâ izsolesdalîbnieks (Latvijas Republikâ reìistrçta banka vai ârvalstu bankas filiâle, kuraiLatvijas Bankâ ir naudas konts norçíiniem latos un kura piedalâs Latvijas Bankasorganizçtajâ vçrtspapîru norçíinu sistçmâ) pârdod tâ îpaðumâ esoðos vçrtspapîrusLatvijas Bankai un, termiòam beidzoties, atpçrk no Latvijas Bankas vçrtspapîruspar fiksçtu cenu.

Vçrtspapîru pirkðana ar atpârdoðanu (reverse repo darîjumi) – darîjumi, kurâizsoles dalîbnieks (Latvijas Republikâ reìistrçta banka vai ârvalstu bankas filiâle,kâ arî ârvalstu banka, starptautiska valûtas, finanðu vai kredîta institûcija, kuraiLatvijas Bankâ ir naudas konts norçíiniem latos un kura piedalâs Latvijas Bankasorganizçtajâ vçrtspapîru norçíinu sistçmâ) pçrk no Latvijas Bankas tâs îpaðumâesoðos vçrtspapîrus un, termiòam beidzoties, atpârdod Latvijas Bankai vçrtspapîruspar fiksçtu cenu.

Vietçjâ valdîba – valsts institûcijas, kuru kompetence attiecas tikai uz vietçjo eko-nomisko teritoriju. Vietçjâ valdîba ietver valsts bezpeïòas institûcijas, kuras vietçjâvaldîba kontrolç un finansç. Latvijâ vietçjâ valdîba ir paðvaldîbas.

11. pielikums (turpinâjums)

Latvijas Bankas 2005. gada pârskats

K. Valdemâra ielâ 2A, Rîgâ, LV-1050Tâlrunis: 702 2300 Fakss: 702 2420http://www.bank.lvinfo@bank.lvIespiests "Premo"