Latgales sievietes ielaužas biznesa pasaulē
1
16 Latgales sievietes ielaužas biznesa pasaulē Egita Terēze Jonāne T as ir stereotips, ka bizness ir tikai vīriešu prioritātes, jo arī sievietes ir un būs prasmīgas uzņēmējas. To «Vietējai Latgales Avīzei» uzsvēra Krāslavas šūšanas uzņēmuma «Nemo» valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe, Preiļu gaļas ražošanas uzņēmuma «Primo KK» valdes locekle Agrita Zīmele un Daugavpils adīto bērnu apģērbu zīmola «Firsova-Krotova» īpašniece Nadežda Firsova-Krotova, daloties ar savu biznesa pieredzi. «Vadot «Nemo», man patīk mācīties kaut ko jaunu, radīt kaut ko vēl nebijušu un redzēt prieku darbinieku un klientu acīs» Inga Zemdega-Grāpe atzīstas, ka viņas stāsts, tāpat kā simtiem citu Latgales uzņē- mēju stāsts, ir drosmes stāsts. Viņa ar vīru atbrauca uz Krāslavu 2014. gadā, lai starptau- tiskos un Latvijas uzņēmumos gūto pieredzi un zināšanas ieguldītu jaunā uzņēmumā «Nemo». Tas atrodas ēkā, kuru vēl tālajā 1971. gadā kombināts «Latvija» bija uzbūvējis kā Krāslavas filiāli. Vīra un profesionāļu kodola atbalstīta, Inga Zemdega-Grāpe audzēja uzņēmuma varēšanu un spēku eksporta tirgiem, kur krāslaviešu šūto preču lielākie patē- rētāji ir Skandināvijas iedzīvotāji. Visus šos gadus izaicinājumu biznesā bija daudz, un tie nebeigsies arī rīt un parīt, neliekot uzsvaru, vai to vada sieviete vai vīrietis, teic uzņēmēja, uzsvērdama, ka galvenais izaicinājums ir darbinieki. Latgales arodskolas pēdējos desmit gados nav apmācījušas nevienu šuvēju, bet citu reģionu skolu absolventi nebrauks strādāt uz Krāslavu. Inga Zemdega-Grāpe atceras Ei- ropas braucienā redzēto, kā kādā Portugāles uzņēmumā šuvējas saņem vairāk nekā 1000 eiro. ««Nemo» arī maksā tādas algas,» turpina stāstu uzņēmēja. «Ja ir liels un steidzams pa- sūtījums un ja sievietes strādā ar pilnu atdevi, nevis darba laikā domā par mazdārziņu.» Darbinieki noveco arī šūšanas nozarē, tikmēr jaunie saka, ka nāks strādāt tad, ja uzreiz saņems tūkstošus. «Kāpēc mēs pastāvam, neskatoties uz lielo Ķīnas produkcijas īpatsvaru Eiropā un Latvijā un neesošu valsts atbalstu? Mēs strādājam modes segmentā, šujam žaketes, bikses, svārkus, kleitas, mēteļus mazos apjomos no pāris simtiem līdz tūkstotim, nevis simtiem tūkstošu, kā tas ir Ķīnā, un darām to ļoti kvalitatīvi. Mūsu jaudas ir līdz 10 000 vienībām mēnesī. Mūsu produkcijas pievienotā vērtība ir sasniegusi 80 %, bet peļņa – tikai trīs procentus. Visu nopelnīto investējam cilvēkos un ražošanā, jo mums, uzņēmuma īpašniekiem, ir liela atbildība par cilvēkiem, kuri šeit strādā. «Nemo» ir lielākais darba devējs Krāslavas novadā un viens no desmit lielākajiem Latgalē. Paldies arī «Altum», kas kreditē mūsu modernizācijas projektus,» uzsver Inga Zemdega-Grāpe. Viņa uzskata, ka jebkura uzņēmuma veiksmes stāstā liela nozīme ir intuīcijai, un sievietēm tā ir attīstīta. Viens piemērs. Vēl kovida epidēmijas pašā sākumā «Nemo» viens no pirmajiem Latvijā sāka šūt un eksportēt higiēniskās sejas aizsargmaskas, vēlāk krāslavieši arī saņēma pasūtījumus šūt darījuma, biznesa aizsargmaskas. Inga Zemdega-Grāpe atzīst: «Nav jau svarīgi, vai uzņēmumu vada sieviete vai vīrietis, galvenais, lai vadītājs ir elastīgs, jo viņš strādā ar dažādiem cilvēkiem un dažādās situācijās. Man patīk demokrātiskais stils, apvaicājos, kā varam darīt labāk un kas varbūt neder nemaz. Es ļauju cilvēkam arī kļūdīties. Man un manai komandai ir jāzina, kas mēs gribam būt. Un mēs to zinām. «Nemo» vēlas būt atpazīstama pasaules līmeņa kom- pānija. Vadot «Nemo», man patīk mācīties kaut ko jaunu, radīt kaut ko vēl nebijušu un redzēt prieku darbinieku un klientu acīs.» «Preiļos var sameklēt vairākus labus piemērus, ka sieviete var būt veiksmīga uzņēmēja» Agrita Zīmele uzņēmumu «Primo KK» dēvē par ģimenes uzņēmumu, jo pie tā šūpuļa ir stāvējis arī tēvs un brālis. «Cilvēkam dzīvē bieži nākas izvēlēties to, kas ir svarīgs visai ģimenei. Arī mana izvēle pirms vienpadsmit gadiem bija par labu ģimenei un biznesam. Es atgriezos no dzīves Šveicē, lai palīdzētu izveidot un attīstīt kulinārijas un konditorejas cehu TC «Ūga» tepat Preiļos. Viss sākās ar ideju, kad gribējās radīt pie- vienoto vērtību Latvijai! Lai varētu Latgales produktus eksportēt uz Latviju. Kad veidojām šo gaļas cehu, mēs sākām kā mājražotāji, jo meklējām jaunas, tīras, izcilas garšas, lai paši varētu ēst, – mūsu bērni, lai pircējam būtu interesanti pirkt produkciju ar mājas sajūtu,» atminas uzņēmēja. Viņas vecvecāki bija zemnieki, kas paši gatavoja kūpinājumus, arī Agrita ar brāli ir izauguši ar mājās kūpinātām desām un gaļu, tāpēc arī savā uzņēmumā mēģina radīt bēr- nības garšu. Jāiestarpina, ka toreiz gaļas cehā investēts arī Eiropas Savienības finansētais projekts (atbalsta summa bija 70 % no projekta kopējām izmaksām). «Ūga», kas piederēja Agritas brālim, bija jāpārdod, un «Primo KK» jau trešo gadu strādā patstāvīgi. Lai gan uzņēmuma saražotās produkcijas apjoms nav liels, preiliešu ražotās desas, cīsiņus, gaļas un vistas izstrādājumus (uzņēmums izmanto tikai Latvijas saimniecībās saražoto gaļu) pazīst ne tikai Preiļos, bet arī Rīgas tirdzniecības vietās un restorānos, Dau- gavpilī, Maltā, Ilūkstē u.c. Šobrīd top jauns ekoloģisks iepakojums un zīmols, kuram dizainu veido rēzeknietis Raimonds Platacis, tāpēc ka šobrīd «Primo KK» asociē ar TC «Ūga», kas savulaik piederēja Agritas brālim. Pašlaik uzņēmuma produkciju atpazīst ar zīmolu «GAĻĪGI LABS» no Latgales, Preiļiem. Agrita Zīmele uzskata, ka viņai biznesā palīdz lielas darba spējas, griba augt un mai- nīties, atpazīstamība Rīgā, kur ir strādājusi vadošos ēdināšanas uzņēmumos, tāpat sa- darbība ar toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas pārtikas tehnologu kursa biedru saimi, vēlēšanās un prasme sarunāties un sadarboties, kā arī drosme iet sabiedrībā, kuru izkopusi, no skolas laikiem dejojot tautas dejas un spēlējot basketbolu. Viņa piekrīt, ka biznesā vīriešu ir krietni vairāk nekā sieviešu, un iemesli jau ir dažādi, tostarp sievietes rūpes par ģimeni, kuras viņa, līdzīgi kā uzņēmējs, uztur visas 24 h un sep- tiņas dienas nedēļā. «Esmu dzirdējusi sakām, ka uzņēmējdarbība Latgalē – tā esot neie- spējamā misija. Tētis, mamma, es un brālis visu mūžu esam strādājuši smagi un atbildīgi. Tāpēc mani nebiedē ieilgušās darba dienas vai agrās rīta stundas, jo tad produkcija jāsūta uz Rīgu. Varbūt varētu būt mazāka papīru birokrātija,» atzīst A. Zīmele. Vaicāta, kas iedvesmo uzņēmējdarbībā, uzņēmēja nosauca Preiļu cilvēkus. Viņa le- pojos ar brāli – Aigaru Zīmeli, teica, ka «cepuri nost» Jāzepam Šņepstam par «Preiļu siera» izaugsmi, uzslavējama arī «Pampūku» saime un jaunieši, kas atraduši savu nišu, u.c. A. Zīmele teic: «Preiļos var sameklēt arī vairākus labus piemērus, ka sieviete var būt veiksmīga uzņēmēja.» «Tagad man gribētos radīt apģērbu arī sievietēm» Nadežda Firsova-Krotova ada bērnu apģērbu ar zīmolu «Firsova-Krotova». Viņai patīk adīt no skolas laikiem. Kad Nadežda mācījās Riebiņu vidusskolā, vajadzēja foto- grafēties, un viņa nolēma, ka uzadīs sev džemperi. Tas bija gatavs nedēļas laikā. Tāds džemperis bija tikai viņai vienīgai. Jau pēc studijām Daugavpils Universitātē piedzima meita, un Nadežda nosprieda, ka meitiņas apģērbam jābūt oriģinālam. Nadežda atminas: «Toreiz veikalos viss bija, taču bērnu apģērbs man nepatika. Pati adīju meitiņai kombi- nezonus, jakas. Tad meita paaugās, un es aizgāju algotā darbā. Tur, kolēģu mudināta, darināju floristikas darbus. Vēl pēc kāda laika vīramāte uzdāvināja šujmašīnu, un es sāku šūt kleitas. Pametu algoto darbu (alga bija laba, taču morāli jutos tā kā «ne savā laivā») un Nodarbinātības valsts aģentūrā pabeidzu drēbnieku kursus. Toreiz labi paziņas lūdzu noadīt bērnam kombinezonu vai cepurīti. Kāpēc gan ne? Turklāt sāka darboties reklāma «no mutes mutē», arī es pati sāku ievietot bildes sociālajos tīklos. Vēl pēc kāda laika iestājos Daugavpils biznesa inkubatorā un izveidoju zīmolu.» Nadežda Firsova-Krotova visu darīja viena pati – iepirka diegus un audumus, adīja un šuva, fotografēja, reklamējās sociālajos tīklos, pārdeva. Tagad gan viņa zina, ka «viens nav cīnītājs», ka ir jāiemācās pienākumus un darbus deleģēt. Pārbaudījums ir arī šis kovida laiks. Ierobežojumu dēļ iekavējās diegu un citu mate- riālu piegāde veikalos (kāds klients atteicās gaidīt adījumu, jo diegu sūtījums kavējās divus mēnešus, atminas viņa). Tāpat arī nevarēja pirkt izejmateriālus internetā, jo klienti sacīja, ka grib redzēt savām acīm un grib aptaustīt, kas tas ir par materiālu. Tāpēc Nadežda Firsova-Krotova bija spiesta atteikt daudzus pasūtījumus un uz laiku apturēt darbību. Viņa pieļauj – ja nebūtu jāpalīdz meitai attālinātajās mācībās, viņai pašai būtu jācīnās ar depresiju. Turklāt viņa atrada algotu darbu. Tomēr cilvēki turpina vaicāt, vai varētu uzadīt to un to. Nadežda Krotova-Firsova dažreiz uzada to, ko cilvēks lūdz, taču viņa vairs aktīvi nereklamējas sociālajos tīklos. «Esmu pārdomu krustcelēs. Bērnu komplekti joprojām ir pieprasīti, taču bērni ļoti ātri aug. Tagad man gribētos radīt apģērbu arī sievietēm. Vīrs uzdāvināja profesionālu šujmašīnu, ar kuru var radīt brīnumainas lietas. Bet pagaidām strādāju algotu darbu un kaļu nākotnes plānus,» teic Nadežda Krotova-Firsova. Atvadoties viņa novēlēja sievietēm atrast to darbu, kas rada gandarījumu pašam un apkārtējiem cilvēkiem. Uzziņai Krāslavas SIA «Nemo» nodarbina vairāk nekā 200 cilvēkus. Preiļu uzņēmumā «Primo KK» strādā pieci darbinieki. Zīmola «Firsova-Krotova» radītāja Nadežda strādā viena pati. Publicitātes un autores foto Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild «Vietējā Latgales Avīze».
Transcript of Latgales sievietes ielaužas biznesa pasaulē
VIETEJALatgales sievietes ielauas biznesa pasaul Egita Terze
Jonne
Tas ir stereotips, ka bizness ir tikai vriešu priorittes, jo ar sievietes ir un bs prasmgas uzmjas. To «Vietjai Latgales Avzei» uzsvra Krslavas
ššanas uzmuma «Nemo» valdes priekšsdtja Inga Zemdega-Grpe, Preiu gaas raošanas uzmuma «Primo KK» valdes locekle Agrita Zmele un Daugavpils adto brnu aprbu zmola «Firsova-Krotova» pašniece Nadeda Firsova-Krotova, daloties ar savu biznesa pieredzi.
«Vadot «Nemo», man patk mcties kaut ko jaunu, radt kaut ko vl nebijušu un redzt prieku darbinieku un klientu acs»
Inga Zemdega-Grpe atzstas, ka vias ststs, tpat k simtiem citu Latgales uz- mju ststs, ir drosmes ststs. Via ar vru atbrauca uz Krslavu 2014. gad, lai starptau- tiskos un Latvijas uzmumos gto pieredzi un zinšanas ieguldtu jaun uzmum «Nemo». Tas atrodas k, kuru vl tlaj 1971. gad kombints «Latvija» bija uzbvjis k Krslavas filili. Vra un profesionu kodola atbalstta, Inga Zemdega-Grpe audzja uzmuma varšanu un spku eksporta tirgiem, kur krslaviešu što preu lielkie pat- rtji ir Skandinvijas iedzvotji.
Visus šos gadus izaicinjumu biznes bija daudz, un tie nebeigsies ar rt un part, neliekot uzsvaru, vai to vada sieviete vai vrietis, teic uzmja, uzsvrdama, ka galvenais izaicinjums ir darbinieki. Latgales arodskolas pdjos desmit gados nav apmcjušas nevienu šuvju, bet citu reionu skolu absolventi nebrauks strdt uz Krslavu. Inga Zemdega-Grpe atceras Ei- ropas braucien redzto, k kd Portugles uzmum šuvjas saem vairk nek 1000 eiro. ««Nemo» ar maks tdas algas,» turpina ststu uzmja. «Ja ir liels un steidzams pa- stjums un ja sievietes strd ar pilnu atdevi, nevis darba laik dom par mazdrziu.»
Darbinieki noveco ar ššanas nozar, tikmr jaunie saka, ka nks strdt tad, ja uzreiz saems tkstošus.
«Kpc ms pastvam, neskatoties uz lielo nas produkcijas patsvaru Eirop un Latvij un neesošu valsts atbalstu? Ms strdjam modes segment, šujam aketes, bikses, svrkus, kleitas, mteus mazos apjomos no pris simtiem ldz tkstotim, nevis simtiem tkstošu, k tas ir n, un darm to oti kvalitatvi. Msu jaudas ir ldz 10 000 vienbm mnes. Msu produkcijas pievienot vrtba ir sasniegusi 80 %, bet pea – tikai trs procentus. Visu nopelnto investjam cilvkos un raošan, jo mums, uzmuma pašniekiem, ir liela atbildba par cilvkiem, kuri šeit strd. «Nemo» ir lielkais darba devjs Krslavas novad un viens no desmit lielkajiem Latgal. Paldies ar «Altum», kas kredit msu modernizcijas projektus,» uzsver Inga Zemdega-Grpe.
Via uzskata, ka jebkura uzmuma veiksmes stst liela nozme ir intucijai, un sievietm t ir attstta. Viens piemrs. Vl kovida epidmijas paš skum «Nemo» viens no pirmajiem Latvij ska št un eksportt higinisks sejas aizsargmaskas, vlk krslavieši ar sama pastjumus št darjuma, biznesa aizsargmaskas.
Inga Zemdega-Grpe atzst: «Nav jau svargi, vai uzmumu vada sieviete vai vrietis, galvenais, lai vadtjs ir elastgs, jo viš strd ar dadiem cilvkiem un dads situcijs. Man patk demokrtiskais stils, apvaicjos, k varam dart labk un kas varbt neder nemaz. Es auju cilvkam ar kdties. Man un manai komandai ir jzina, kas ms gribam bt. Un ms to zinm. «Nemo» vlas bt atpazstama pasaules lmea kom- pnija. Vadot «Nemo», man patk mcties kaut ko jaunu, radt kaut ko vl nebijušu un redzt prieku darbinieku un klientu acs.»
«Preios var sameklt vairkus labus piemrus, ka sieviete var bt veiksmga uzmja»
Agrita Zmele uzmumu «Primo KK» dv par imenes uzmumu, jo pie t špua ir stvjis ar tvs un brlis. «Cilvkam dzv biei nkas izvlties to, kas ir svargs visai imenei. Ar mana izvle pirms vienpadsmit gadiem bija par labu imenei un biznesam. Es atgriezos no dzves Šveic, lai paldztu izveidot un attstt kulinrijas un konditorejas cehu TC «ga» tepat Preios. Viss sks ar ideju, kad gribjs radt pie-
vienoto vrtbu Latvijai! Lai vartu Latgales produktus eksportt uz Latviju. Kad veidojm šo gaas cehu, ms skm k mjraotji, jo mekljm jaunas, tras, izcilas garšas, lai paši vartu st, – msu brni, lai pircjam btu interesanti pirkt produkciju ar mjas sajtu,» atminas uzmja.
Vias vecvecki bija zemnieki, kas paši gatavoja kpinjumus, ar Agrita ar brli ir izauguši ar mjs kpintm desm un gau, tpc ar sav uzmum mina radt br- nbas garšu. Jiestarpina, ka toreiz gaas ceh investts ar Eiropas Savienbas finanstais projekts (atbalsta summa bija 70 % no projekta kopjm izmaksm). «ga», kas piederja Agritas brlim, bija jprdod, un «Primo KK» jau trešo gadu strd patstvgi.
Lai gan uzmuma saraots produkcijas apjoms nav liels, preiliešu raots desas, csius, gaas un vistas izstrdjumus (uzmums izmanto tikai Latvijas saimniecbs saraoto gau) pazst ne tikai Preios, bet ar Rgas tirdzniecbas viets un restornos, Dau - gavpil, Malt, Ilkst u.c.
Šobrd top jauns ekoloisks iepakojums un zmols, kuram dizainu veido rzeknietis Raimonds Platacis, tpc ka šobrd «Primo KK» asoci ar TC «ga», kas savulaik piederja Agritas brlim. Pašlaik uzmuma produkciju atpazst ar zmolu «GAGI LABS» no Latgales, Preiiem.
Agrita Zmele uzskata, ka viai biznes paldz lielas darba spjas, griba augt un mai- nties, atpazstamba Rg, kur ir strdjusi vadošos dinšanas uzmumos, tpat sa- darbba ar toreizjs Latvijas Lauksaimniecbas akadmijas prtikas tehnologu kursa biedru saimi, vlšans un prasme sarunties un sadarboties, k ar drosme iet sabiedrb, kuru izkopusi, no skolas laikiem dejojot tautas dejas un spljot basketbolu.
Via piekrt, ka biznes vriešu ir krietni vairk nek sieviešu, un iemesli jau ir dadi, tostarp sievietes rpes par imeni, kuras via, ldzgi k uzmjs, uztur visas 24 h un sep- tias dienas ned. «Esmu dzirdjusi sakm, ka uzmjdarbba Latgal – t esot neie- spjam misija. Ttis, mamma, es un brlis visu mu esam strdjuši smagi un atbildgi. Tpc mani nebied ieilgušs darba dienas vai agrs rta stundas, jo tad produkcija jsta uz Rgu. Varbt vartu bt mazka papru birokrtija,» atzst A. Zmele.
Vaicta, kas iedvesmo uzmjdarbb, uzmja nosauca Preiu cilvkus. Via le- pojos ar brli – Aigaru Zmeli, teica, ka «cepuri nost» Jzepam Šepstam par «Preiu siera» izaugsmi, uzslavjama ar «Pampku» saime un jaunieši, kas atraduši savu nišu, u.c. A. Zmele teic: «Preios var sameklt ar vairkus labus piemrus, ka sieviete var bt veiksmga uzmja.»
«Tagad man gribtos radt aprbu ar sievietm»
Nadeda Firsova-Krotova ada brnu aprbu ar zmolu «Firsova-Krotova». Viai patk adt no skolas laikiem. Kad Nadeda mcjs Riebiu vidusskol, vajadzja foto - grafties, un via nolma, ka uzads sev demperi. Tas bija gatavs nedas laik. Tds demperis bija tikai viai viengai. Jau pc studijm Daugavpils Universitt piedzima meita, un Nadeda nosprieda, ka meitias aprbam jbt oriinlam. Nadeda atminas: «Toreiz veikalos viss bija, tau brnu aprbs man nepatika. Pati adju meitiai kombi- nezonus, jakas. Tad meita paaugs, un es aizgju algot darb. Tur, kolu mudinta, darinju floristikas darbus. Vl pc kda laika vramte uzdvinja šujmašnu, un es sku št kleitas. Pametu algoto darbu (alga bija laba, tau morli jutos t k «ne sav laiv») un Nodarbintbas valsts aentr pabeidzu drbnieku kursus. Toreiz labi pazias ldzu noadt brnam kombinezonu vai cepurti. Kpc gan ne? Turklt ska darboties reklma «no mutes mut», ar es pati sku ievietot bildes socilajos tklos. Vl pc kda laika iestjos Daugavpils biznesa inkubator un izveidoju zmolu.»
Nadeda Firsova-Krotova visu darja viena pati – iepirka diegus un audumus, adja un šuva, fotografja, reklamjs socilajos tklos, prdeva. Tagad gan via zina, ka «viens nav cntjs», ka ir jiemcs pienkumus un darbus delet.
Prbaudjums ir ar šis kovida laiks. Ierobeojumu d iekavjs diegu un citu mate- rilu piegde veikalos (kds klients atteics gaidt adjumu, jo diegu stjums kavjs divus mnešus, atminas via). Tpat ar nevarja pirkt izejmaterilus internet, jo klienti sacja, ka grib redzt savm acm un grib aptaustt, kas tas ir par materilu. Tpc Nadeda Firsova-Krotova bija spiesta atteikt daudzus pastjumus un uz laiku apturt darbbu. Via pieauj – ja nebtu jpaldz meitai attlintajs mcbs, viai pašai btu jcns ar depresiju. Turklt via atrada algotu darbu. Tomr cilvki turpina vaict, vai vartu uzadt to un to. Nadeda Krotova-Firsova dareiz uzada to, ko cilvks ldz, tau via vairs aktvi nereklamjas socilajos tklos.
«Esmu prdomu krustcels. Brnu komplekti joprojm ir pieprasti, tau brni oti tri aug. Tagad man gribtos radt aprbu ar sievietm. Vrs uzdvinja profesionlu šujmašnu, ar kuru var radt brnumainas lietas. Bet pagaidm strdju algotu darbu un kau nkotnes plnus,» teic Nadeda Krotova-Firsova. Atvadoties via novlja sievietm atrast to darbu, kas rada gandarjumu pašam un apkrtjiem cilvkiem.
Uzziai Krslavas SIA «Nemo» nodarbina vairk nek 200 cilvkus. Preiu uzmum «Primo KK» strd pieci darbinieki. Zmola «Firsova-Krotova» radtja Nadeda strd viena pati.
Publicittes un autores foto
Tas ir stereotips, ka bizness ir tikai vriešu priorittes, jo ar sievietes ir un bs prasmgas uzmjas. To «Vietjai Latgales Avzei» uzsvra Krslavas
ššanas uzmuma «Nemo» valdes priekšsdtja Inga Zemdega-Grpe, Preiu gaas raošanas uzmuma «Primo KK» valdes locekle Agrita Zmele un Daugavpils adto brnu aprbu zmola «Firsova-Krotova» pašniece Nadeda Firsova-Krotova, daloties ar savu biznesa pieredzi.
«Vadot «Nemo», man patk mcties kaut ko jaunu, radt kaut ko vl nebijušu un redzt prieku darbinieku un klientu acs»
Inga Zemdega-Grpe atzstas, ka vias ststs, tpat k simtiem citu Latgales uz- mju ststs, ir drosmes ststs. Via ar vru atbrauca uz Krslavu 2014. gad, lai starptau- tiskos un Latvijas uzmumos gto pieredzi un zinšanas ieguldtu jaun uzmum «Nemo». Tas atrodas k, kuru vl tlaj 1971. gad kombints «Latvija» bija uzbvjis k Krslavas filili. Vra un profesionu kodola atbalstta, Inga Zemdega-Grpe audzja uzmuma varšanu un spku eksporta tirgiem, kur krslaviešu što preu lielkie pat- rtji ir Skandinvijas iedzvotji.
Visus šos gadus izaicinjumu biznes bija daudz, un tie nebeigsies ar rt un part, neliekot uzsvaru, vai to vada sieviete vai vrietis, teic uzmja, uzsvrdama, ka galvenais izaicinjums ir darbinieki. Latgales arodskolas pdjos desmit gados nav apmcjušas nevienu šuvju, bet citu reionu skolu absolventi nebrauks strdt uz Krslavu. Inga Zemdega-Grpe atceras Ei- ropas braucien redzto, k kd Portugles uzmum šuvjas saem vairk nek 1000 eiro. ««Nemo» ar maks tdas algas,» turpina ststu uzmja. «Ja ir liels un steidzams pa- stjums un ja sievietes strd ar pilnu atdevi, nevis darba laik dom par mazdrziu.»
Darbinieki noveco ar ššanas nozar, tikmr jaunie saka, ka nks strdt tad, ja uzreiz saems tkstošus.
«Kpc ms pastvam, neskatoties uz lielo nas produkcijas patsvaru Eirop un Latvij un neesošu valsts atbalstu? Ms strdjam modes segment, šujam aketes, bikses, svrkus, kleitas, mteus mazos apjomos no pris simtiem ldz tkstotim, nevis simtiem tkstošu, k tas ir n, un darm to oti kvalitatvi. Msu jaudas ir ldz 10 000 vienbm mnes. Msu produkcijas pievienot vrtba ir sasniegusi 80 %, bet pea – tikai trs procentus. Visu nopelnto investjam cilvkos un raošan, jo mums, uzmuma pašniekiem, ir liela atbildba par cilvkiem, kuri šeit strd. «Nemo» ir lielkais darba devjs Krslavas novad un viens no desmit lielkajiem Latgal. Paldies ar «Altum», kas kredit msu modernizcijas projektus,» uzsver Inga Zemdega-Grpe.
Via uzskata, ka jebkura uzmuma veiksmes stst liela nozme ir intucijai, un sievietm t ir attstta. Viens piemrs. Vl kovida epidmijas paš skum «Nemo» viens no pirmajiem Latvij ska št un eksportt higinisks sejas aizsargmaskas, vlk krslavieši ar sama pastjumus št darjuma, biznesa aizsargmaskas.
Inga Zemdega-Grpe atzst: «Nav jau svargi, vai uzmumu vada sieviete vai vrietis, galvenais, lai vadtjs ir elastgs, jo viš strd ar dadiem cilvkiem un dads situcijs. Man patk demokrtiskais stils, apvaicjos, k varam dart labk un kas varbt neder nemaz. Es auju cilvkam ar kdties. Man un manai komandai ir jzina, kas ms gribam bt. Un ms to zinm. «Nemo» vlas bt atpazstama pasaules lmea kom- pnija. Vadot «Nemo», man patk mcties kaut ko jaunu, radt kaut ko vl nebijušu un redzt prieku darbinieku un klientu acs.»
«Preios var sameklt vairkus labus piemrus, ka sieviete var bt veiksmga uzmja»
Agrita Zmele uzmumu «Primo KK» dv par imenes uzmumu, jo pie t špua ir stvjis ar tvs un brlis. «Cilvkam dzv biei nkas izvlties to, kas ir svargs visai imenei. Ar mana izvle pirms vienpadsmit gadiem bija par labu imenei un biznesam. Es atgriezos no dzves Šveic, lai paldztu izveidot un attstt kulinrijas un konditorejas cehu TC «ga» tepat Preios. Viss sks ar ideju, kad gribjs radt pie-
vienoto vrtbu Latvijai! Lai vartu Latgales produktus eksportt uz Latviju. Kad veidojm šo gaas cehu, ms skm k mjraotji, jo mekljm jaunas, tras, izcilas garšas, lai paši vartu st, – msu brni, lai pircjam btu interesanti pirkt produkciju ar mjas sajtu,» atminas uzmja.
Vias vecvecki bija zemnieki, kas paši gatavoja kpinjumus, ar Agrita ar brli ir izauguši ar mjs kpintm desm un gau, tpc ar sav uzmum mina radt br- nbas garšu. Jiestarpina, ka toreiz gaas ceh investts ar Eiropas Savienbas finanstais projekts (atbalsta summa bija 70 % no projekta kopjm izmaksm). «ga», kas piederja Agritas brlim, bija jprdod, un «Primo KK» jau trešo gadu strd patstvgi.
Lai gan uzmuma saraots produkcijas apjoms nav liels, preiliešu raots desas, csius, gaas un vistas izstrdjumus (uzmums izmanto tikai Latvijas saimniecbs saraoto gau) pazst ne tikai Preios, bet ar Rgas tirdzniecbas viets un restornos, Dau - gavpil, Malt, Ilkst u.c.
Šobrd top jauns ekoloisks iepakojums un zmols, kuram dizainu veido rzeknietis Raimonds Platacis, tpc ka šobrd «Primo KK» asoci ar TC «ga», kas savulaik piederja Agritas brlim. Pašlaik uzmuma produkciju atpazst ar zmolu «GAGI LABS» no Latgales, Preiiem.
Agrita Zmele uzskata, ka viai biznes paldz lielas darba spjas, griba augt un mai- nties, atpazstamba Rg, kur ir strdjusi vadošos dinšanas uzmumos, tpat sa- darbba ar toreizjs Latvijas Lauksaimniecbas akadmijas prtikas tehnologu kursa biedru saimi, vlšans un prasme sarunties un sadarboties, k ar drosme iet sabiedrb, kuru izkopusi, no skolas laikiem dejojot tautas dejas un spljot basketbolu.
Via piekrt, ka biznes vriešu ir krietni vairk nek sieviešu, un iemesli jau ir dadi, tostarp sievietes rpes par imeni, kuras via, ldzgi k uzmjs, uztur visas 24 h un sep- tias dienas ned. «Esmu dzirdjusi sakm, ka uzmjdarbba Latgal – t esot neie- spjam misija. Ttis, mamma, es un brlis visu mu esam strdjuši smagi un atbildgi. Tpc mani nebied ieilgušs darba dienas vai agrs rta stundas, jo tad produkcija jsta uz Rgu. Varbt vartu bt mazka papru birokrtija,» atzst A. Zmele.
Vaicta, kas iedvesmo uzmjdarbb, uzmja nosauca Preiu cilvkus. Via le- pojos ar brli – Aigaru Zmeli, teica, ka «cepuri nost» Jzepam Šepstam par «Preiu siera» izaugsmi, uzslavjama ar «Pampku» saime un jaunieši, kas atraduši savu nišu, u.c. A. Zmele teic: «Preios var sameklt ar vairkus labus piemrus, ka sieviete var bt veiksmga uzmja.»
«Tagad man gribtos radt aprbu ar sievietm»
Nadeda Firsova-Krotova ada brnu aprbu ar zmolu «Firsova-Krotova». Viai patk adt no skolas laikiem. Kad Nadeda mcjs Riebiu vidusskol, vajadzja foto - grafties, un via nolma, ka uzads sev demperi. Tas bija gatavs nedas laik. Tds demperis bija tikai viai viengai. Jau pc studijm Daugavpils Universitt piedzima meita, un Nadeda nosprieda, ka meitias aprbam jbt oriinlam. Nadeda atminas: «Toreiz veikalos viss bija, tau brnu aprbs man nepatika. Pati adju meitiai kombi- nezonus, jakas. Tad meita paaugs, un es aizgju algot darb. Tur, kolu mudinta, darinju floristikas darbus. Vl pc kda laika vramte uzdvinja šujmašnu, un es sku št kleitas. Pametu algoto darbu (alga bija laba, tau morli jutos t k «ne sav laiv») un Nodarbintbas valsts aentr pabeidzu drbnieku kursus. Toreiz labi pazias ldzu noadt brnam kombinezonu vai cepurti. Kpc gan ne? Turklt ska darboties reklma «no mutes mut», ar es pati sku ievietot bildes socilajos tklos. Vl pc kda laika iestjos Daugavpils biznesa inkubator un izveidoju zmolu.»
Nadeda Firsova-Krotova visu darja viena pati – iepirka diegus un audumus, adja un šuva, fotografja, reklamjs socilajos tklos, prdeva. Tagad gan via zina, ka «viens nav cntjs», ka ir jiemcs pienkumus un darbus delet.
Prbaudjums ir ar šis kovida laiks. Ierobeojumu d iekavjs diegu un citu mate- rilu piegde veikalos (kds klients atteics gaidt adjumu, jo diegu stjums kavjs divus mnešus, atminas via). Tpat ar nevarja pirkt izejmaterilus internet, jo klienti sacja, ka grib redzt savm acm un grib aptaustt, kas tas ir par materilu. Tpc Nadeda Firsova-Krotova bija spiesta atteikt daudzus pastjumus un uz laiku apturt darbbu. Via pieauj – ja nebtu jpaldz meitai attlintajs mcbs, viai pašai btu jcns ar depresiju. Turklt via atrada algotu darbu. Tomr cilvki turpina vaict, vai vartu uzadt to un to. Nadeda Krotova-Firsova dareiz uzada to, ko cilvks ldz, tau via vairs aktvi nereklamjas socilajos tklos.
«Esmu prdomu krustcels. Brnu komplekti joprojm ir pieprasti, tau brni oti tri aug. Tagad man gribtos radt aprbu ar sievietm. Vrs uzdvinja profesionlu šujmašnu, ar kuru var radt brnumainas lietas. Bet pagaidm strdju algotu darbu un kau nkotnes plnus,» teic Nadeda Krotova-Firsova. Atvadoties via novlja sievietm atrast to darbu, kas rada gandarjumu pašam un apkrtjiem cilvkiem.
Uzziai Krslavas SIA «Nemo» nodarbina vairk nek 200 cilvkus. Preiu uzmum «Primo KK» strd pieci darbinieki. Zmola «Firsova-Krotova» radtja Nadeda strd viena pati.
Publicittes un autores foto
