Ministra apsveikuma vārdi,laikraksta 600. numuru sagaidot

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 600 2020. gada 10. jūnijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ................................ 1, 4, 5, 6Latvijas ziņas .... 1, 2, 3, 5, 6, 7, 8, 9, 15, 18Latvieši pasaulē .........1, 2, 6, 8, 14, 15, 19Redakcijā .............................................................3LR kultūras ministrs ......................................1De facto ........................................................3, 18LR Ārlietu ministrija ......................................2Ingrīda Biezaite ..........................................4, 5

Ivars Štubis .........................................................5Ilona Brūvere ....................................................63x3 ..........................................................................8Jancis .....................................................................9Aina Gailīte .............................................. 10, 11Sintija Bernava ....................................... 12, 13Vera Volgemute Rozīte ..................... 14, 19Lasītāja vēstule ..............................................15Guntars Saiva .................................. 16, 17, 18Sēru vēsts .........................................................18

Valoda, valodiņa... ........................................19Datumi .......................................................19, 20Sarīkojumi, ziņojumi.................................. 20Eiro kurss .......................................................... 20

LL Nr. 100 LL Nr. 400 LL Nr. 500 LL Nr. 600LL Nr. 300LL Nr. 200

Godātie laikraksta veidotāji, līdzstrādnieki un lasītāji!„Latvietis“ savu mūžu rēķina un svin nevis gados, bet padarītajos darbos –

iznākušajos numuros, un 600 ir patiesi iespaidīgs skaitlis, kas apliecina laikrak-sta dzīvotspēju un ilgmūžību.

Ar savām saknēm turēdamies Austrālijas zemē, „Latvietis“ tomēr ir īsts 21. gadsimta globālais latvietis, kuram vairs nav būtisks stingrs nošķīrums starp latviešiem Latvijā un ārpus tās. Laikraksta talcinieku – satura veidotāju – vidū ir ne tikai Austrālijas latvieši, bet arī tie, kas dzīvo tēvzemē un citur pasaulē. Latvieši no dažādām pasaules malām, katrs no sava skatupunkta dalās ar ziņām, viedokļiem un pieredzi, uzturot kopību, kas palīdz veidot mūsu pastāvēšanai no-zīmīgās valodā, kultūrā, kopīgā pagātnē un nākotnē balstītās latvietības saites.

Kā pirmais elektroniskais laikraksts „Latvietis“ ir spējis veiksmīgi izman-tot jauno saziņas formātu, lai sniegtu būtisku ieguldījumu jaunās, atvērtās, laikmetīgi domājošās un darbīgās latviešu globālās kopienas izveidē, kurā ap-vienojas jauni un veci, tuvi un tāli. Domāju, ka lasītājus laikrakstam piesaista ne vien tam raksturīgā ģimeniski siltā gaisotne un intonācija, bet arī viedokļu daudzbalsība, rūpes par valodas kvalitāti, centieni sniegt patiesu informāciju un apkarot viltusziņas, kas mūsdienās, un jo īpaši visu pasauli pārņēmušajā pandēmijas laikā, sēj cilvēkos bailes un nedrošību.

Man ir īpašs prieks par nozīmīgo vietu, kas laikrakstā atvēlēta kultūras nori-sēm, palīdzot veidot bagātu, vienotu, visu pasauli aptverošu latviešu kultūrtelpu.

Lai, krājot nākamo numuru simtu, rodas jaunas idejas, vairojas laikraksta talcinieku pulks, aug lasītāju auditorija, nezūd enerģija un darbaprieks, darot šo latvietības mūžībai tik svarīgo kopības uzturēšanas darbu!

Nauris Puntulis,Latvijas Republikas kultūras ministrs

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā

dzas 2020. gada 12. jūlijā.LR Ārlietu ministrija

* Red. Laikraksta „Latvietis“ galvenais redaktors Dr. Gunārs Nāgels piedalījās videokonferencē kā novērotājs, jo laik-raksts „Latvietis“ kandidēja uz vienu no divām „rotējošām“ vietām padomē. Paldies visiem, kuri balsoja par mūsu kandidatūru! Diemžēl, neieguvām pie-tiekami balsis – par mums balsoja tikai 7 no 26 padomes locekļiem, bet bija patīkami redzēt, ka mūsu atbalsts bija līdzsvarots starp trimdas organizāci-jām, un Latvijas valsts iestādēm.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

2020. gada  5. jūnijā videokonferences režīmā notika Diasporas konsul-tatīvās padomes sēde. Sē-des laikā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs patei-

cās par veiksmīgo sadarbību pirmajā Di-asporas konsultatīvās padomes darbības gadā. Ministrs uzsvēra, ka izveidojusies cieša un koordinēta sinerģija starp valsts iestādēm un diasporas organizācijām tā-lākā diasporas politikas veidošanā. Arī, neskatoties uz pandēmijas krīzes laikā nerealizētajām vai atliktajām iecerēm, dialogs ir turpināts un ļāvis veiksmīgi pielāgoties jauniem izaicinājumiem. Ministrs izteica pateicību diasporas or-ganizācijām, kuras sniegušas palīdzību tautiešiem krīzes laikā.

Padomes locekļi konceptuāli atbalstī-ja Diasporas konsultatīvās padomes darba grupās izstrādātos priekšlikumus iekļau-šanai Ministru kabineta Rīcības plānā darbam ar diasporu 2021.-2023. gadiem. Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas lietās Aivars Groza informēja par turp-māko plāna apstiprināšanas gaitu. Pado-mes nevalstiskie partneri atzina, ka noti-kušās diskusijas padomes darba grupās plāna izstrādei veicinājušas sadarbību ne tikai ar valsts iestādēm, bet arī satuvināju-šas diasporas organizācijas visā pasaulē.

Sēdes laikā tika ievēlēti divi nepa-stāvīgie padomes locekļi – portāls Bal-tic-Ireland.ie un atkārtoti Latviešu ār-stu un zobārstu apvienība (LAZA), kuru pilnvaru termiņš būs no 2020. gada 13. jūlija līdz 2021. gada 12. jūlijam.

InformācijaiDiasporas konsultatīvā padome ir

padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politi-kas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Diasporas konsultatīvās padomes darbības pa-

matprincipi ir noteikti Diasporas liku-mā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. jan-vārī. Diasporas konsultatīvā padome tika izveidota 2019. gada 14. maijā.

Padomē darbojas pārstāvji no Ārlie-tu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zi-nātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Univer-sitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra, Nacionālās elektronisko plašsazi-ņas līdzekļu padomes, Sabiedrības integ-rācijas fonda, Saeimas Ārlietu komisijas, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sa-biedrības saliedētības komisijas, Valsts kancelejas, Vides aizsardzības un re-ģionālās attīstības ministrijas, biedrības Ar pasaules pieredzi Latvijā, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Evaņģē-liski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas, organizācijas Daugavas Vanagi centrā-lās valdes, Pasaules Brīvo latviešu ap-vienības, Amerikas latviešu apvienības, Eiropas latviešu apvienības, Dienvida-merikas un Karību latviešu apvienības, Krievijas latviešu kongresa, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī Latviešu nacionālās apvienības Ka-nādā. Pašreiz padomē darbojas arī 2 ne-pastāvīgie pārstāvji – Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LAZA) un biedrība Laiks – BL, kuru pilnvaru termiņš noslē-

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.auwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $7 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2020.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Diasporas konsultatīvās padomes sēdeNotika videokonferences režīmā

Videokonference, izmantojot „Cisco Webex Meetings“.

No kreisās: LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Speciālo uzdevumu vēst-nieks diasporas lietās Aivars Groza piedalās videokonferencē.

FOTO

Lau

ra C

elm

iņa,

Ārli

etu

min

istr

ija

Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Staļina laikā dzīve Latvijā bijusi labāka – ieraksti, kas ļāva nolasīt šādu vēstījumu par šo noziedzīgo režīmu, vēl nesen bija atrodami vie-

nā no partijas Saskaņa – Facebook la-pām – Saskaņa Online. Ar tiem dalījās arī Eiroparlamenta deputāts, agrākais Rīgas mērs – Nils Ušakovs. Vēlāk no Facebook lapas tie pazuda. Tomēr, kā partijas lapā šie teksti nokļuva, partijā vairās skaidrot; visciešāk ar to saistītie saka, ka neatceras, ziņo Latvijas Tele-vīzijas raidījums de facto.

Josifa Staļina režīma represijās pa-domju okupācijas laikā Latvijā cieta vai gāja bojā 140 līdz 190 000 iedzīvotāju. Cilvēkus nogalināja, izsūtīja; viņi mira no bada un smaga darba. Tas bija nozie-dzīgs režīms, un par tā attaisnošanu vai noliegšanu pēc Latvijas Kriminālliku-ma draud sods. Daudzviet, bet primā-ri – Krievijā, vērojami centieni Staļina noziegumus mīkstināt. Viena no ska-ļākajām balsīm šajā procesā ir Kremļa propagandistam Dmitrijam  Kiseļo-vam. Pirms gada vienā no saviem rai-dījumiem viņš izteicās: „Mēs bez šau-bām atcerēsimies noziedzīgo represiju upurus, pieminēsim viņus, un atkārto-sim sev – vairs nekad! Bet arī godinā-sim par to labo, kas Krievijā paveikts viņa vadībā. Manuprāt, tas izskatās pēc laba kompromisa sabiedrībā.“

Radniecīgi izteikumi par labu Staļi-na režīmam 17. maijā latviešu un krievu valodā parādījās Facebook lapā Saska-ņa Online. Vērtējot demogrāfiskos pro-cesus, ierakstā teikts, ka „pat Staļina režīms nav iznīcinājis tik daudz Latvi-jas tautas, cik mūsu gādīgie, gudrie un drosmīgie varas pārstāvji.“ Izceļot tieši teikumu par Staļinu, ar to dalījās arī Ei-ropas parlamenta deputāts Nils Ušakovs.

Pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica faktu pārbaudē rakstīto at-spēkoja, pēc kā Saskaņa Online vēlreiz parādījās līdzīgs teksts, norādot, ka

„Sociālās represijas un sadzīves aps-tākļi demokrātiskajā Latvijā ir krietni pasliktinājušies, salīdzinot ar Staļina laiku.“ Un atkal – Ušakovs dalījās.

Kā šo izteikuma autors norādīts bijušais Rīgas domes deputāts Imants Keišs. Savulaik – Jaunās konservatī-vās partijas biedrs, tagad Rīgas domes vēlēšanās, gan nebūdams biedrs, plāno kandidēt no Saskaņas saraksta.

„Tas vienkārši tāds salīdzinājums,“ viņš sacīja intervijā de facto, uzsverot, ka Staļina režīmu neattaisno. Viņš salī-dzinot skaitļus, jo uztraucas par tautas izmiršanu. Šos savus izteikumus publi-cēt partijas lapā viņš gan neesot lūdzis. Un neviens arī neesot prasījis. Kā viņa teiktais tur nokļuvis – nezinot. Arī otro ierakstu, kas Saskaņa Online lapā pa-sniegts kā atbilde Re:Baltica, esot vien-kārši ierakstījis savā Facebook profilā kā kārtējās savas pārdomas par demo-grāfiju. „Nu, es neesmu ar Saskaņu divi mēneši vairāk kopš mums mums ir pa-šizolācija,“ viņš skaidroja. Re:Baltica rakstu neesot ne lasījis, ne atbildi uz to rakstījis. Taču, ja partija to izmantoju-si, neiebilstot. „Nu, ja es esmu tā teicis, kāpēc, lai es kaut kāda veidā atkratītos no tiem vārdiem,“ sacīja I. Keišs.

Vēlāk ieraksti no Saskaņas lapas pazuda. Tas notika pēc tam, kad ar sa-šutumu tos sāka apriest sociālajos tīk-los, ko pamanīja arī Saeimas deputāts no Saskaņas Vjačeslavs Dombrovskis, norādot, ka viņš zem tā neparakstītos. Vēlāk jautāti, arī citi parlamentā pār-stāvētie saskaņieši izteicās līdzīgi.

„Personīgi es varētu teikt, ka, iespē-jams, tas ir ne pārāk ētisks salīdzinājums, manuprāt. Bet tas ir mans personīgais, subjektīvais viedoklis,“ sacīja Ļubova Švecova (Saskaņa). „Jā, es to ziņu re-dzēju, viennozīmīgi tā ziņa neatbilst nor-māla cilvēka viedoklim,“ norādīja Evija Papule (Saskaņa). Ivans  Klementjevs (Saskaņa) sacīja: „Nu tas bija ļoti dīvains

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Kas ir viltus ziņas?

Dažreiz tā ir apzināta cilvēku mānīšana, un dažreiz tā ir neapzināta puspatiesību tālāk snieg-šana. Šajos laikos, kad

katrs, ar Facebook, Twitter, YouTube un līdzīgu rīku palīdzību, ir savs izde-vējs, viltus ziņu izplatīšana ir vieglāka nekā jebkad agrāk.

Minēto platformu īpatnība līdz šim ir bijusi to atteikšanās uzņemties atbil-dību par saturu, bet tajā pašā laikā virzīt saturu tālāk līdzīgi domājošiem, šādā veidā pastiprinot viltus ziņu ticamību. Jo, ja kaut kas tiek atkārtots un atkārtots, tad tam taču jābūt patiesībai. Vai ne?

Neizbēgamais rezultāts ir sabied-rības slāņošana ekstrēmi domājošos grupējumos. Objektīvā patiesība spēlē nenozīmīgu lomu. Un saprātīga saruna starp grupējumiem ir tik pat kā neie-spējama. Jebkāds centiens pārrunāt viedokļus tajā pašā Facebook vai Twit-ter visbiežāk ātri nogrimst līdz abpu-sējiem apvainojumiem.

Gandrīz lieki nosaukt dažus piemē-rus: melnādainais Džordžs Floids, „po-licisti – slepkavas“ un „melnādainie marodieri“; Covid-19 un to ierobežoša-nas mēru lietderība; dažādas izpratnes par „ģimenes vērtībām“; „klimatu mai-ņa“ jeb „globālā sasilšana“. Interesanti, ka Latvijā tradicionālās domstarpības 16. marta un 9. maija sakarībā netiek tik asi izstrīdētas sociālos medijos kā citi te minētie piemēri. Iespējams, ka datumu jautājumā pretējās nometnes ir tik at-tālinātas, ka pat netiek līdz strīdēšanos.

Tā kā visiem minētiem piemēriem ir nopietnas sekas, gan juridiskas, gan mo-rālas, gan mūsu civilizācijas ilgtspējai, tad visu mūsu interesēs ir veicināt nopiet-nas pārrunas, ne abpusēju apsaukāšanos.

No otras puses, ir zināms, ka dažu spēku interesēs ir sēt neapmierinātību un neuzticēšanos rietumu liberāli demokrā-tiskā sabiedrībā. Šim nolūkam veselas troļļu fabrikas ražo ekstremālus ierak-stus sociālos medijos, lai tikai sētu naidu.

Vistrakākais ir tas, ka daudzi ir aizmirsuši, ka vārds „liberāls“ nozīmē „tāds, kas spēj saprast un respektēt citu domas un jūtas“, un cenšas iestās-tīt, ka liberāļi ir tikpat kā pasaules ļau-nums, lietojot to gandrīz kā lamu vār-du. Viņi neapjēdz, ka, ja mums nebūtu liberāla demokrātija, tad varbūt tieši viņi būt tie, kas tiktu (atkal) apspiesti.

Daudz tiek runāts par sabiedrības integrāciju, bet mums jādomā plašāk – integrācija attiecas ne tikai uz dažādu tautību integrēšanu vienotā sabiedrībā, bet arī dažādu viedokļu integrēšanu.

Mums nav jādomā visiem tāpat, bet ir „jādzied no vienas lapiņas“, kaut arī dažādās balsīs. Atklāts paliek jautājums – kā to veicināt?

GN

Paldies visiem atbalstītājiem!Laikraksta „LATVIETIS“ redakcija un valdeizsaka pateicību visiem laikraksta atbalstītājiem –

ziedotājiem, rakstu autoriem, fotogrāfiem, abonētājiem.Paldies PBLA!

Jūsu atbalsts ir vajadzīgs laikraksta turpinošai darbībai.

Informējam, ka laikraksta PayPal konts atkalpēc ilgiem laikiem darbojas, un aicinām lasītājus

sniegt finansiālu atbalstu laikraksta darbam.

„Saskaņa” vairās skaidrotKā tās FB lapā nonāca Kremlim tīkami ieraksti par Staļinu>

Turpinājums 18. lpp.

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā

Ikdiena un svētki...Tā kā Latviešu Cie-

mā ilgu laiku neviens nevarēja nākt ne cie-moties, ne sniegt kādus pakalpojumus, tad ievē-

rojām, ka visiem iedzīvotājiem ir izau-guši gari mati, kuri ne vien sāka trau-cēt, bet arī prasījās pēc matu griezuma atsvaidzināšanas.

Tā radās doma izmantot Latviešu Ciema frizētavu, lai ķertos pie darba. Smejoties vien noteicām, ka dzīvē no-der visādas prasmes – gan matu ap-griešana, gan ruļļu tīšana un skaistas frizūras izveidošana.

Pieprasījums pēc šāda pakalpoju-ma bija ļoti liels. Un tā dažās nedēļās iedzīvotāji atguva savas skaistās frizū-ras, un viena otra iedzīvotāja tika pie skaistām matu lokām!

Tad bija laiks ķerties pie stādīšanas darbiem!

Pagalmā tika ievesta ķerra pilna ar zemeņu stādiem, akmentiņiem, meln-zemi, dažādiem podiņiem! Un tā kā vienā no maija nedēļām gadījās vai-rākas siltas dienas, tad Ciema dārzā bija vērojama rosība. Citreiz strādāja viens, citreiz otrs, un darbi pamazām tika pabeigti. Tagad daudzie podiņi ir izlikti ciema iekšpagalma dārzā, un nu stādiņus nedrīkst aizmirst! Jālaista, jāpriecājas par saules stariem, kas tos silda un jāgaida saldās sarkanās ogas!

Šajā klusajā laikā, kad Latviešu Ciema ļaudis dzīvoja savrupu dzīvi, netika aizmirstas Vārda un Dzimšanas dienas. Dāvanā parasti bija saldumi, ziedi no pašu dārza, skaistas apsveiku-

ma kartītes ar mī-ļiem vēlējumiem un skaļa skanīga dziesma Augstu laimi, prieku no sirds vēlējam!

Šajā bildē ir viens no maija ju-bilāriem – iedzī-votāja Anete, kura nosvinēja savu 102 . d z i mša nas dienu! Apsvei-cam!!!

Laikraksts „Latvietis“ sveic Aneti 102. dzimšanas dienā!

Baltā galdauta svētkiRudenīgi vēsā pēcpusdienā Ciema

ļaudis bija aicināti ne tik vien dziedāt ierastajā dziedāšanas no-darbībā, bet pie viena svinēt Baltā galdauta svētkus, kas jau piekto gadu tiek svinēti visā pasaulē – 4. maijā, ap-sveicot Latvijas Republiku neatkarības atjaunošanas dienā!

Šoreiz ar lina galdautu tika apklāts viens no dau-

dziem galdiem, iedegtas sveces un salikti ziedi un dažādi gardumi, kurus laipni piedāvāja un sarūpēja Ciema šefpavārs Miķelis Mežciems.

Šajā pēcpusdienā tika dziedātas īpaši izvēlētas dziesmas – tās, kuras atrodas nodaļā ar nosaukumu Mūsu zemei. Dziesmas šajā nodaļā ne vien daudzina Latvijas skaisto dabu, bet šeit ir atrodamas dziesmas, kuras dziedam tikai īpašās svētku reizēs! Un šoreiz dziedājums skanēja skanīgi un svinīgi!

Kad kādu laiku visi bija dziedā-

Melburnas Latviešu ciema ziņasNotikumu pilns maijs

Zemeņu stādīšana.

FOTO

no

Latv

iešu

cie

ma

arhī

va

Anete svin savu 102. dzimšanas diena.

FOTO

no

Latv

iešu

cie

ma

arhī

va

Friziere Anita; klienti Jancis un Dagnija.

FOTO

no

Latv

iešu

cie

ma

arhī

va

Baltā galdauta svētki.

FOTO

no

Latv

iešu

cie

ma

arhī

va

Turpinājums 5. lpp.

Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

juši, tad bija laiks piepildīt glāzes ar dzirkstošiem dzērieniem, lai tās paceltu un vēlētu Saules mūžu, mīļajai Latvijai!

Aiz loga jau sāka satumst, kad Ciema ļaudis nesteidzīgi sāka posties prom. Gaisotne bija svinīga un reizē apcerīga, sveces turpināja degt un ar savu gaismu sildīja visu atnākušo sir-dis un domas, daudzus sanākušos aiz-vedot skaistās, tālās, atmiņās...

Paldies MLB Daugavas skolai!Kā katru gadu, tā arī šogad MLB

(Melburnas Latviešu biedrības) Dau-gavas skolas bērni, skolotāji un vecāki bija sarūpējuši jaukus, sirsnīgus ap-sveikumus Ģimenes dienā Latviešu Ciemā dzīvojošiem ļaudīm! Tā kā šo-gad Ciemā nedrīkstēja uzņemt ciemi-ņus, lai tie ar saviem priekšnesumiem iepriecinātu klātienē, tad skolas saime bija izdomājusi citus risinājumus.

Skolas bērni bija izgatavoju-ši daudz dažādas krāsainas apsvei-kuma kartītes ar mīļiem ierakstiem un apsveikuma pantiņiem un sa-gādājuši ziedus, baltus kā kupenas. Katram garajam ziedu kātam apkārt bija apsieta balta lentīte, sasieta glī-tā pušķītī.

Ziedi un kartī-tes bija tik daudz, ka apsveikumus saņēma visi iedzīvotāji – gan Aprūpes namā dzīvojošie, gan tie, kas dzīvo Latviešu Ciema mājiņās.

Pirmdien, 11. maijā,  aprūpes namā dzīvojošie ļaudis bija aicinā-ti turpināt svinēt Ģimenes dienu un noskatīties MLB Daugavas skolas

apsveikumus, kuri bija ierakstīti garā filmā un izrādīti Ciema Lielajā zālē uz lielā ekrāna! Kaut arī šogad citādāk, skolas sagādātie apsveikumi vēl ilgi sildīja iedzīvotāju sirdis! Paldies!

Ingrīda BiezaiteLaikrakstam „Latvietis“

Sveiki! Pēkšņi die-nas ir ļoti garas. Saul-riets ir ap plkst. 22.00, bet nav īsti tumšs pirms 23.00. Liekas tik nesen, kad bija jau tumšs pie-cos vakarā. Laiks diem-žēl pašlaik ir diezgan

auksts, ap 10°C pa dienu un 3°C va-karos, pat laukos kārtīgi uzsniga pirms dažām dienām. Mūsu dzīvojamās ēkas apkure ir jau noslēgta – pārgājusi uz vasaras režīmu – tātad, bija jāizmak-šķarē radiatoru un piespraust guļamis-tabā. Tagad es jūtos, ka esmu atpakaļ Melburnas ziemā, kur visa māja ir auksta, un ir tikai iespējams sildīt vie-nu vai divas istabas.

Laimīgā kārtā izskatās, ka laiks jau šonedēļas nogalē būs siltāks, ap 17°C. Esmu priecīgs par to, jo svētdien es svinēšu savu dzimšanas dienu! Mēs iesim sestdienas vakarā uz zivju un jūras velšu restorānu un tad svētdien paši taisīsim japāņu Gyoza dumplings. Man ļoti trūkst tās svaigas un samē-rā lētas jūras veltes, ko varēju nopirkt veikalos Austrālijā. Nu šeit ir gan vi-sādas brīnišķīgas kūpinātas upes zivis un bieži ļoti lēts lasis, bet izņemot šos, tās veltes ir parasti sen sasaldētas vai ļoti dārgas. Nu kā pašlaik mums ir arī jābūt diezgan taupīgiem, tad biežāk sanāk sapņot par tām lietām, nekā īsti nopirkt un baudīt.

Mūsu oriģinālā ideja manā dzim-šanas dienā bija braukt uz Tallinu uz 2 dienām, bet mēs vēl nebijām droši, vai varēs tur aizbraukt, vai arī būs vēl jāpaliek karantīnā 14 dienas. Baltijas valstis ir tagad nolēmuši atkal atvērt savas robežas viens otram, un cilvēki

drīkst atkal starptautiski ceļot. Ta-gad, kamēr es rakstu šo rakstu, visas 3 valstis ir vienojušās uz noteikumiem un laikam no rītdienas sāksies atkal starptautiskais transports! Laikam Latvijas reaģēšana uz šo krīzi vispār skaitās kā vienu no vislabākajām pa-saulē, un vīrusa infekcijas skaitlis pa-liek diezgan maziņš.

Bet vīrusa ir gan skārusi ekono-mija. Redzēsim tagad, kamēr likumi ir lēnam atviegloti, kā ies, un kuri ir izturējuši dīkstāvi. Cilvēku pulcēšanas skaits ir tagad paaugstināts līdz 25, kas ir ļoti labi, bet vēl nozīmē, ka lielāko tiesu krogiem un restorāniem nebūtu vērts organizēt dzīvo mūziku. Nu tad izskatās, ka šovasar būs samazināts koncerta skaitlis nekā bija paredzēts, un lielākoties visi vasaras festivāli ir tagad atcelti. Bet vismaz ir tā, ka šur un tur ir gan kāds mazs koncertiņš, un ir cerība, ka lēnam viss atkal sāks ripot uz priekšu. Grūtie laiki nav cauri, bet vismaz tagad tālumā spīd maza gais-miņa.

Es esmu šomēnes izpildījis arī 3 dzīvos koncertus internetā, lietojot Zoom. Piekrišana bija liela, un es gri-bēju pateikt paldies visiem skatītajiem, īpašs paldies par atbalstu – redzēju daudzas pazīstamas sejas no Austrāli-jas! Šie koncerti ir bijuši vienīgie, ko esmu spēlējis tagad gandrīz 3 mēneša laikā, un pirmā reize, kad esmu uzstā-jis dzīvajā streaming koncerta formā-tā. Es taisos organizēt pēdējo kaut kad jūnija vidū.

Un kamēr runājot par pirmajiem reizēm,… es šogad svinēšu dzimša-nas diena kā pavasara bērns! Tas man gan liekās dīvaini, jo esmu katru gadu

pirms šī bijis rudens bērns! Bet laiks šeit ir pašlaik rudenīgs šā vai tā, tad – es nejūtos pārāk satraukts par šo brī-numu...

Ivars,Rīgā, 21.04.2020.

Laikrakstam „Latvietis“

Ivars Štubis no RīgasDzimšanas diena pavasarī? Es vienmēr domāju ka biju rudens bērns!

Ivars Štubis koncertē.

FOTO

no

Ivar

a Št

ubja

per

sonī

gā a

rhīv

a

Melburnas Latviešu ciema ziņasTurpinājums no 4. lpp.

Apsveikumi Ciema iedzīvotājiem. No kreisās: Latviešu ciemā vadītāja Ingrīda Houka un MLB Daugavas skolas pārzine Dzintra Latiša.

FOTO

no

MLB

Dau

gava

s sko

las a

rhīv

a

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā

Latviešu ārstu un zobārstu ap-vienība (LĀZA) jau 15 gadus iešķir prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fon-da stipendiju medicīnas studentiem, lai palīdzētu un atbalstītu viņus ceļā uz ārsta amatu. Kopējais stipendiju apjoms šogad ir $5 000 USD.

Stipendiātiem bija jāiesniedz savi pieteikumi, atbilstoši nolikuma prasībām un jātiekas ar atlases komisiju. Manīgajā laikmetā mainījās arī atlases otrās kārtas norise, un šoreiz klātienes tikšanos aiz-stāja saruna elektroniskajā vidē. Toties komisijas dalībnieku skaits bija neierasti liels, un jautājumu klāsts ļoti plašs. Pre-tendentus intervēja LĀZA valdes locekļi: Dr. Kaspars Tūters (Kanāda), Dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Dr. Atis Bārz-diņš (ASV), Dr. Ēriks Niedrītis (ASV), Dr. Daina Dreimane (ASV), Medicīnas vēstures muzeja pārstāvis Mārtiņš Ve-speris un Dr. Edīte Lazovska (Latvija). ZOOM semināru – atlasi vadīja LĀZA biroja vadītāja Kamena Kaidaka.

Profesora Ilmāra Lazovska Medi-cīnas fonda stipendiju 1000 USD apjo-

mā šogad ieguva 4 Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti – Mā-ris Lapšovs (RSU/4 kurss) – rekomen-dāciju sniedza asoc. prof. Kārlis Tru-šinskis un prof. Māra Pilmane, Alise Emma Čakārne (RSU/6 kurss) – reko-mendāciju sniedza Dr. med. Māra Ro-ne-Kupfere un Dr. med. Elga Sidhoma, Mikus  Saulīte (RSU/6) – rekomendā-ciju sniedza Dr. med. Viktorija Kuzema un Dr. Kārlis Rācenis, Anna Marija Leščinska (RSU/ 6 kurss) – rekomen-dāciju sniedza Dr. med. Armands Sī-viņš un Dr. med. Ingus Skadiņš. Profe-sora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda veicināšanas stipendijas (500 USD) ie-guva Ieva  Pitkēviča (RSU/5 kurss) – rekomendāciju sniedza Ināra Miltiņa un prof. Gunta Lazdāne, un Jānis Auders (LU/4 kurss) – rekomendāci-ju sniedza asoc. prof. Līga Plakane un asoc. prof. Gunta Strazda.

Klātienes svinīgais sarīkojums, uz kuru aicināti visi LĀZA stipendiāti un viņu viesi, kā arī LĀZA biedri un drau-gi, notiks P. Stradiņa Medicīnas vēstu-res muzejā tad, kad būs atcelti ar CO-VID pandēmiju saistītie ierobežojumi.

Atgādinām, ka līdz 15. septem-

brim Latvijas jaunie ārsti un zobārsti var pieteikties Ojāra Veides fonda sti-pendijām – atbalstam savai profesio-nālajai pilnveidei.

Profesora Ilmāra Lazovska Medi-cīnas fonds radies, godinot ārsta Il-māra Lazovska (1931–2003) piemiņu. Fondu drīz pēc profesora nāves izvei-doja ārsts Ēriks  Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī tā vadītājs. LĀZA regulāri

LĀZA atbalsts medicīnas studentiem 2020Izsludināti profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas ieguvēji

Sestdien, 23. maijā, latvieši pulcējās klausī-ties referātu, ko organi-zēja Sidnejas Latviešu biedrība (SLB) – ne jau fiziski sanākot kopā, bet, kā tagad jau pierasts, iz-

mantojot Zoom. Interesanti, ka pirms referāta atmosfēra bija līdzīga tai, kāda ir, fiziski sanākot kopā. IenākotZoom ētera telpā, cilvēki sasveicinā-jās, pavicināja ar roku, daži sarunājās savā starpā. Varēja tos, kuri bija ieslē-guši savas kameras, skaidri redzēt, un bija sajūta, ka cilvēki bija priecīgi atkal būt sabiedrībā.

Ilze Tomasa (Thomas) bija izvēlē-jusies tēmu, kas daudziem šķita pievil-cīga – kā latvieši tika pie uzvārdiem.

Kā zinu, ka tā bija? Jo pieslēdzās dalībnieki ne tikai no Sidnejas, bet arī no citām vietām Austrālijā, ASV, Ka-nādā un Latvijā.

Ilze stāstīja par visbiežāk sasto-pamiem uzvārdiem, tādiem kā – Bēr-ziņš, Liepiņš, Kalniņš, kur faktiski vienīgais uzvārds, kas nebija saistīts ar dabu, bija Jansons. Izrādās, ka latviešiem uzvārdi nebija vajadzīgi, kamēr viņi bija zemnieki – dzimtcil-vēki, jo viņiem nebija tiesību pārvie-toties. Bet ap 1808. gadu cars piešķīra visiem tiesības pārvietoties – un no tā laika gan uzvārdiem bija noteikta loma.

Kurzemē un Vidzemē dzimtas tēvs vai vecākais dzimtas vīrietis bija tas, kas uzvārdu izmeklēja, ne muižnieks. Ja tāda nebija, tad savu uzvārdu varēja pats izmeklēt. Tātad, četriem brāļiem varēja būt četri dažādi uzvārdi! Izrā-dās, ka Latgalē uzvārdus izmantoja jau no 1544. gada saistībā ar katoļu baznī-cas prasībām.

Ja uzvārdi nebija piešķirti, bet gan izmeklēti, kā tad gadījās, ka cilvē-kiem uzvārds bija Ubags vai Muļķis utt.? Ilze ļoti skaidri parādīja, kā tas varēja notikt, kā nobijies zemnieks stāv muižnieka priekšā, savu cepuri ņurcīdams, un nesaprot, kas notiek! Uzvārdus nevarēja mainīt līdz Ulmaņa laikiem, kad daudzi tika latviskoti.

Ilzes runu papildināja slaidi.Pēc informatīvā semināra, bija ie-

spēja uzdot jautājumus. Un, lai papla-šinātu jūsu zināšanas jūsu nākamajai viktorīnas spēlei, atklājām, ka Krišjā-nis Barons* bija pirmais no astoņiem bērniem viņa ģimenē, kam bija uz-vārds!

Jūnijā atkal būs SLB interneta pa-sākums. Nepalaidiet to garām!

Ilona BrūvereLaikrakstam „Latvietis“

* Red. Par Krišjāņa Baronu dzimtas uzvārdu ir arī šāds stāsts: Savulaik Kriš jāņa Barona vectēva tēvs Mārtiņš ir audzējis zirgus un medījis vilkus, viņa dēls Jānis iznesības un prasmes dēļ ieguvis „barona“ iesauku, kas vē-lāk – 1834. gadā, struteliešiem uzvār-dus dodot, kļuvis par ģimenes uzvār-du. Krišjānis Barons dzima nākamajā, 1835. gadā.

SLB izolācijas laika sarīkojumsIlzes Tomasas referāts – „Kā latviešiem deva uzvārdus“

Ilze Tomasa (Thomas).

FOTO

Jāni

s Čeč

iņš

Daļa no sarīkojuma dalībniekiem.

FOTO

Jāni

s Čeč

iņš

Turpinājums 15. lpp.

Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

1920. gada  7. jūni-jā  Latvijas Satversmes sapulces sēdē Baumaņu Kārļa dziesma Dievs, svētī Latviju! tika ofi-ciāli apstiprināta par Latvijas Republikas

valsts himnu. Skaņdarba vēsture un tā pirmā manuskripta nonākšana Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krāju-mā ir stāsta vērta.

1938. gadā Rīgā notika IX Vispārē-jie latviešu dziesmu svētki ar nosauku-mu Latvju dziesmas devītie svētki, to laikā Rīgas pilsētas vēsturiskajā mu-zejā atklāja izstādi Latviešu Dziesmu svētku izstāde, kurā, kā rakstīts izstā-des katalogā, goda vietā „pretim ieejai izstādes telpās, atsevišķā vitrīnā no-vietots Baumaņu Kārļa Latvju tautas himnas oriģinālmanuskripts.“

1937. gada  27. jūnijā Valsts vēs-turiskā muzeja direktors Valdis Ģin-ters (1899-1979) un preparators Er-nests Āboliņš (1911-1970) Dievs, svētī Latviju! manuskriptu ar aktu nodeva Rīgas pilsētas vēsturiskā muzeja di-rektoram Raulam Šņorem (1901-1962) un muzeja preperatoram Hugo Riek-stiņam (1904-1998). Tā paša gada 9. jūlijā Rīgas pilsētas valde apstipri-nāja manuskripta uzglabāšanu Rīgas pilsētas vēsturiskā muzeja krājumā.

Manuskripts ir Baumaņu Kārļa dziesmas Dievs, svētī Latviju! pirmais oriģināls, rokrakstā, uz vienas lapas, rakstīts ar gallu tinte, a cappella, vīru korim, C- dur. Ar zīmuli redzamas no-rādes izpildījumam.

Himnai Dievs, svētī Latviju! ir di-

vas daļas, kas at-kārtojas (nošu tek-stā ir norādes par atkārtojumu) un divi muzikāli tei-kumi, kas atbilst diviem teksta tei-kumiem. Katrs no šiem teikumiem, pēc autora norādī-juma, ir atkārto-jams. Kārļa Bau-maņa nošu mapē himna nemainīgi ir bijusi Do ma-žorā visu meis-tara mūžu. Nošu raksta otrajā daļā redzams, ka basu līnijas balsvedī-bā ir paaugstināta IV pakāpe.

RVKM Krāju-ma glabātāja An-tija Erdmane-Her-mane, 2020. gada 4. jūnijā telefo-niski intervējot diriģentus Edgaru Račevski un Jāni Erenštreitu, kā personas, kas bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Huma-nitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotā ekspertu konsīlija „Par Latvijas valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!““ komisijā, guva apstiprinājumu, ka a cappella  nošu  rokraksts  noteikti  ir 

pirmais  un  senākais,  nekā  ro-kraksti ar pavadījumu.

1938. gada izstādes autori, vēsturnieki Rauls Šņore un Hugo Riekstiņš, šo manuskriptu izstā-dīja kā vienīgo pirmo oriģinālu, kuru Baumaņu Kārlis nosūtīja 1873. gada Pirmo vispārīgo lat-viešu dziedāšanas svētku ko-mitejai un diriģents Jānis Drei-bergs (1854-1932) to izmantoja vīru korim.

Dziesma Dievs, svētī Latviju! tika uzrakstīta Pēterburgā, Moi-kas ielas 30. nama dzīvoklī, kur dzīvoja tolaik 35 gadus jaunais latvietis Kārlis Baumanis (1835–1905), Smoļnija Dižciltīgo jauna-vu institūta vācu valodas skolo-tājs, privāti apguvis kompozīcijas klasi pie čehu mūziķa Voiceha Hlavača.

1873. gada 26. martā Kārlis Baumanis dziesmu Dievs, svētī Latviju! nosūtīja Pirmo vispārī-go latviešu dziedāšanas svētku komitejai, bet tā netika iekļauta repertuārā. Šī Kārļa Baumaņa vēstule glabājas RVKM krājumā.

Pirmo reizi Dievs, svētī Latviju! izskanēja Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku atklāšanas dienā 1873. gada 26. jūnijā Baltijas skolotāju semināra vīru kora izpildījumā, a cap-pella, diriģenta Jāņa Dreiberga vadībā, Rīgas Latviešu biedrības namā Pauluči ielā (tagadējā Merķeļa ielā), kur tika ie-svētīts jaunais Dziesmusvētku karogs.

Kārļa Baumaņa dziesmai Dievs, svētī Latviju! ir divi pirmpublicējumi (abi 1874.g.). Viens no tiem – krājumā Austra, otrs – krājumā Līgo. Krāju-mu Līgo drīz pēc iznākšanas cariskās Krievijas valdības spēki to konfiscēja un iznīcināja, tomēr ir saglabājušies reti krājuma Līgo eksemplāri un viens no tiem ir Rīgas vēstures un kuģniecī-bas muzeja (RVKM) krājumā.

1895. gadā, IV Vispārējo Latvie-šu dziesmu svētkos, Baumaņu Kārļa dziesma pirmoreiz tika iekļauta svētku repertuāra programmā ar nosaukumu Dievs, svētī Baltiju!. Jurjānu Andreja izveidotajā aranžējumā jauktajam ko-rim un orķestrim, to dziedāja Dziesmu svētku kopkoris. Tā izskanēja tūlīt pēc cariskās Krievijas himnas.

Informācija atrodama arī muzeja mājas lapā www.rigamuz.lv.

Ingrīda Lukašēviča,Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!“Pirmais manuskripts glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā

Baumaņu Kārļa dziesmas „Dievs, svētī Latviju!“ manu-skripta pirmais oriģināls. VRVM 50326.

FOTO

Pub

licitā

tes f

oto

1938. gada Rīgas pilsētas vēsturiskā muze-ja izstādes „Latviešu Dziesmu svētku izstā-de“ kataloga vāks.

FOTO

Pub

licitā

tes f

oto

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā

Covid-19 pandēmija pasaulē šogad liegusi rīkot daudzus pasākumus, un, to-starp, uz 2021. gadu ir pārceltas arī visas 3x3 nometnes. Vienlaikus ar saietiem, nenotiek arī Latvijas trīsdesmitajai gada-dienai iecerētais salidojums Rīgā. Par to skumst ne tikai dalībnieki, kas bija pie-teikušies braucieniem uz nometnēm, bet arī šo nometņu un salidojuma rīkotāji.

3x3 ir ieņēmis stabilu vietu daudzu jo daudzu pasaules latviešu dzīvēs. No-metnes nedēļa tiek gaidīta ar satraukumu un cerībām, tā kļuvusi par neatņemamu vasaras sastāvdaļu, kas dod ne tikai lā-diņu latvietības kopšanai līdz pat nāko-šajam gadam, bet arī emocionāli saista gan latviešus Latvijā, gan visā pārējā pasaulē. Ziņa par to, ka 2020. gadā 3x3 nebūs, rīkotājiem lika sarosīties, lai mek-lētu veidus, kā tomēr satikties, glabāt un daudzināt gadu gaitā izveidojušās 3x3 vērtības. Virtuāli jau notikuši vairāki mēģinājumi. Amerikā tās ir kopīgas vir-tuālas sadziedāšanās, rīkojot attālinātas Nīkšanas, bet Īrijā tās ir spēka dziesmas, kas ik nedēļu tiek publicētas Facebook.

Latvijas 3x3 padome pagājušonedēļ uzsāka jaunu iniciatīvu – katru trešdienas vakaru rīkot attālinātu pasākumu Vakara viesis, lai virtuāli tiktos Zoom platformā. Šis cikls tika uzsākts 3. jūnijā ar vairāk nekā 50 dalībniekiem. Īpašie viesi pirma-

jā tikšanās reizē – 3x3 kustības aizsācējas pasaulē un Latvijā –  Līga  Ruperte un Inese Krūmiņa. Viņas abas stāstīja savas atmiņas par pirmajām nometnēm Ameri-kā un Latvijā: vēlmēm un sajūtām; par to, kādas ir 3x3 vērtības un kā tās tika un tiek ievērotas vēl joprojām; par cīņu, ko nācies izcīnīt, lai trīsreiztrīsnieki viens otru uz-runātu uz tu. Atmiņā palikuši arī tā laika jautrie brīži un pārpratumi, un, protams, Latvijas un ārzemēs mītošo latviešu tu-vināšanās un barjeru nojaukšana, kas šo kustību visdrīzāk arī ir padarījusi unikālu.

Sarunu laikā abas vakara viešņas ai-cināja uzdot jautājumus un arī pārējiem dalīties savās 3x3 atmiņās un pieredzē, un tādu nebija maz. Lai gan Līga kategoriski noliedz savus nopelnus, saukties par 3x3 radītāju un izveidotāju, iebilstot, ka tas ir daudzu jo daudzu iesaistīto nopelns, to-mēr bez viņas neatlaidības un uzņēmības veidot pirmo saietu 1981. gadā Garezerā šīs kustības nebūtu ne Latvijā, ne arī citur pasaulē. Tā nu Līgas iebildumi saukties par 3x3 autori tika pārliecinoši atspēkoti.

Emocionāli pacilājošākais brīdis tik-šanās laikā bija Vakara viesa noslēgumā. Atvadoties, kā jau trīsreiztrīsniekiem ierasts, Inese uzsāka un visi nodziedāja 3x3 Vakara dziesmu. Jau ar pirmajiem dziesmas vārdiem Šķiramies(i) mēs, ļautiņi, pakrūtē kaut kas dīvaini iesmel-

dzās, un plaukstas teju fiziski sajuta bla-kus stāvētāju silto rokasspiedienu. Kas tas bija? Tā noteikti bija īpašā 3x3 sajūta, kas mūs no virtuālajām sarunām pārcēla īstajā 3x3 klātbūtnē.

Bet, ko nu es te to visu aprakstu, paši varat noskatīties pirmās satikšanās ierak-stu 3x3 interneta mājas lapā – www.3x3.lv. Tur un Latvijas 3x3 Facebook lapā at-radīsiet arī visu nepieciešamo informā-ciju par turpmākajiem Vakara viesiem trešdienās un arī aprakstu, kā pieslēg-ties, lai piedalītos. Uz tikšanos 3x3!

Sandra BondarevskaLaikrakstam „Latvietis“

Rīgas Latviešu bied-rība (RLB) jau trešo gadu uz RLB nama jum-ta uz Vērmanes dārza liepu ziedēšanas laiku izvieto medus bišu sai-

mes – RLB jumta bites.Pagājušajā gadā RLB jumta trīs bišu

stropu bites nepilnās trīs nedēļās ievāca 65 kg gardā Vērmanes dārza liepu ziedu medus, kuru RLB dāvāja Latvijas Uni-versitātes un Jāzepa Vītola Latvijas Mū-zikas akadēmijas 100 gadu jubilejās, kā arī kā RLB suvenīru sadarbības partne-riem. Latvijas Biškopības biedrības veik-tās medus analīzes liecināja, ka Rīgas centrā ievāktais medus ir veselīgs un mo-noflors liepziedu medus, bet 2018. gada Latvijas biškopības biedrības rīkotajā medus konkursā RLB jumta bišu medus tik atzīts par otro gardāko Latvijā.

Arī šogad RLB plāno turpināt bišu aktivitātes – kamēr RLB namā ir aiz-liegta cilvēku pulcēšanās publiskos pa-sākumos, no 15. jūnija uz Vērmanes dārza liepu ziedēšanas laiku, RLB namu apdzīvos 20 bišu saimes, kas tiks izvie-totas gan uz RLB nama jumta, gan uz Zelta zāles un Baltās zāles balkoniem. Ņemot vērā, ka Latvijas laukos bites vairs nejūtas droši – tur tās apdraud lāči

un pesticīdi, biškopji Kārlis un Andris Bolmaņi daļu savu bišu ganāmpulka ga-nīs Vērmanes dārza liepās.

Projekta ietvaros, nu jau tradicionāli, Rīgas Latvie-šu biedrība izaicinās savus sadarbības partnerus uz sacensību –  15. jūnija  rītā uz RLB nama jumta svinī-gi tiks atvērtas sacensību dalībnieku – Latvijas Biš-kopības biedrības, Latvijas Dabas fonda un mājinie-ku – Rīgas Latviešu biedrības bišu stro-pu skrejas, lai cīnītos par gardākā medus un lielākās medus ražas titulu. Uzvarē-tājus noskaidros pēc medus izsviešanas un degustācijas RLB namā, kurā varēs piedalīties ikviens interesents.

Kā jau katru gadu projektam ir sava galvenā tēma, kas šogad ir sa-biedrības noskaņojuma uzlabošana, aicinot domāt zaļi Rīgas sirdī un rīko-ties videi draudzīgi.

Protams, projekts, kā vienmēr, ai-cinās sabiedrību nebūt vienaldzīgiem un iesaistīties bišu aizsardzības pasā-kumos – parakstīt petīciju par pesticī-du ierobežošanu lauksaimniecībā. Pe-tīciju latviešu valodā var parakstīt šeit:

ej.uz/glabietbitesProjekta mērķis:

• radīt pozitīvu noskaņojumu un gai-sotni sabiedrībā, aicinot sabiedrību domāt zaļi un „ārpus rāmjiem“ pašā Rīgas sirdī;

• popularizēt pasaulē pazīstamo pilsē-tu dravniecību (urban beekeeping);

• veikt ievāktā medus un ziedputekš-ņu analīzes;

• mācīties no bitēm čaklumu, darbīgu-mu, saliedētību, organizētību, ko varē-tu novēlēt Latvijas sabiedrībai kopumā.

Marija Heislere-Celma,„bišu vērotāja“,

RLB jumta bišu projekta vadītāja,RLB valdes locekle

Rīgas Latviešu biedrības „jumta bitēm“ nav dīkstāvesGalvenā tēma šogad ir sabiedrības noskaņojuma uzlabošana

Bites strādā.

FOTO

Pub

licitā

tes f

oto

3x3 šovasar notiek attālinātiKatru trešdienas vakaru attālināts pasākums „Vakara viesis“

Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

Šī gada marta beigās tiešsaistē norisinājās Eiropas bibliotēku, in-formācijas un dokumentācijas aso-ciācijas biroja (European Bureau of Library Information and Docu-mentation Associations – EBLIDA) Izpildkomitejas ārkārtas sanāksme. Tās mērķis bija apspriest bibliotēku stāvokli un pieredzi Covid-19 pan-dēmijas apstākļos, šobrīd īstenotos darbības modeļus un pakalpojumus, tostarp inovācijas, kā arī izvērtēt starptautisku risinājumu variantus, lai pakāpeniski atgrieztos ierastajā dzīvē.

Atbildot Apvienoto Nāciju Orga-nizācijas (ANO) ģenerālsekretāra An-toniu Gutērreša (António Guterres) Aicinājumam uz solidaritāti (Call for Solidarity) un balstoties bibliotēku sniegtajā informācijā, EBLIDA izvei-doja 17 Eiropas valstu, tostarp Latvi-jas, bibliotēku asociāciju un bibliotēku pieredzes apkopojuma ziņojumu, sa-skaroties ar Covid - 19 izraisīto krīzi. Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un tās e-pakalpojumu piedāvājums šajā starptautiskajā dokumentā novēr-tēts kā paraugs.

Krīzes laiks galvenokārt ļāvis bib-liotēkām popularizēt daudzveidīgus e-pakalpojumus un digitālās kolekci-jas, kuru apmeklējuma rādītāji pieau-guši eksponenciāli (atsevišķās valstīs pat par 1000% – 1500%, salīdzinot ar laika periodu tieši pirms ārkārtas si-tuācijas un gada).

Lai piedāvājumu klāstu paplaši-

nātu arī ar kolekcijām un datubāzēm, kas ikdienā autortiesību aizsardzības dēļ pieejamas tikai bibliotēkās, se-višķi svarīgs faktors ir bibliotēku un atbildīgo ministriju savstarpējo at-tiecību kvalitāte. LNB šajā ziņojumā izcelta kā paraugs un vienīgā Eiropas bibliotēka, kas operatīvi – teju kopš valstī izsludinātā ārkārtas situāci-jas sākuma – panākusi vienošanos ar Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūru / Latvijas Au-toru apvienību (AKKA/LAA) par Latvijas Nacionālās digitālās biblio-tēkas periodisko izdevumu kolekci-jas Periodika.lv un Grāmatu portāla brīvu pieejamību arī ārpus slēgtajām bibliotēkām. Šāda vienošanās, kurā lielā nozīme ir Latvijas Republikas Kultūras ministrijas (KM) atbalstam, starptautiskajā ziņojumā nodēvēta par nepārspējamu etalona piemēru,

kam daļēji līdzinās vienīgi Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas nodrošinātā piekļuve laikrakstu vietnei, tiesa, tās brīvas izmantošanas termiņš beidzās 31. maijā.

Vienlaikus, kā vēl vienu teicamas sadarbības un pieredzes piemēru, EB-LIDA Izpildkomiteja izceļ LNB un KM sagatavotos ieteikumus Latvijas publiskajām bibliotēkām par pakal-pojumu sniegšanas paņēmieniem ār-kārtas situācijas laikā. Turpretī atse-višķu atzinību izpelnījusies KM rīkotā informatīvā kampaņa #Ē-kultūra, kas aicina sabiedrību Covid-19 laikā bau-dīt dažādus kultūras pasākumus un izmantot kultūras jomas e-pakalpoju-mus tiešsaistē.

Augusts Zilberts,Latvijas Nacionālā bibliotēkas Sabiedrisko attiecību vadītājs

2.06.2020.

LNB e-pakalpojumu piedāvājumsNovērtēts kā starptautisks paraugs

Latvijas Nacionālā bibliotēkā.

FOTO

Kri

stia

ns L

uhae

rs

Pavisam nopietni ņemot...Jancis nerunā par saprašanu

Man šķiet, katrs jau zin, ka es neesmu no-pietni ņemams (tautas valodā – neesmu ņe-mams par pilnu). Bet ja jau es būtu pilns, tad jūs galīgi nekā nesaprastu –

ne ko es vāvuļoju, ne ko es stāstu, un tas būtu ļoti bēdīgi kā jums, tā man. Tāpēc varbūt labāk par saprašanu ne-runāsim un turpināsim kā līdz šim: es muldēšu un jūs čortosieties. O’KEY?

Vakar ne televizorā, ne laikrakstos neko citu nevarēja dzirdēt kā tik par Coronovirusa uzbrukumiem un pare-dzamām sekām. Kā man parasts šādos gadījumos, kad nesaprotu vai negribu saprast, par ko iet runa, es nogriežu te-le-kasti un eju gulēt.

Bet tas neko nelīdzēja. Kad no rīta to kasti atkal ieslēdzu – ziņas bija vēl bēdīgākas – daudzi cilvēki jau bija nolikuši karotes. Lai izvai-rītos kļūt par vienu no tiem, es šorīt brokastīs karoti nemaz neņēmu rokā.

Ēdu mannā putru ar dakšiņu. Drus-ku ilgāk tā lieta ievilkās, bet kur man jāsteidzas. No tā kas tev priekšā, tu tik un tā neaizbēgsi. No tā kas tev dzenās pakaļ no pakaļpuses, ja nu arī nē. Tātad – ēdi savu putru un nedo-mā vislabāk neko. Es jau saprotu, ka ir ļoti grūti ēst putru un nedomāt par zapti vai cukuru. Bet vajag trenēties. Katru reizi, kad ēd auzu pārslu putru, domā par kaut ko saldu. Vai nu par meitenēm, kas īsos bruncīšos tērpu-šās danco kumeliņi, kumeliņi, vai par medus burciņu, vai pat par saldēju-mu. Nav jau tie tik saldi kā cukurs vai zapte, bet tas vismaz novērsīs tavas domas no tās sasodītās putras. Tikai nepārprotiet, es nečortojos par putru, bet par...

Jā, kas tad tas bija, par ko es čor-tojos? Vai es vispār čortojos? Tas ne-izklausās pēc manis. Nav manā dabā. Un nav arī nemaz latviski jeb tautiski. Jej bogu, kaut kas ir sagājis dēlī. Nav ne laika, nedz patikas meklēties, kas

tas bija, kas salaida manu rakstamo dēlī. Bet nav jau pirmā reize un nebūs arī pēdējā. Tādēļ atstāsim kā ir un sāk-sim jaunu paragrāfu.

Šodien ir smuka diena. Ārā nav sevišķi smuks – taisās uz lietu. Šš-ššssss... (ne vārda par līšanu un draņ-ķošanos, to jau es vienreiz minēju). Saulīte gan negrib spīdēt, bet auksts jau vēl nav. Kad paliks auksts, tad sāks salt un tad – gribi vai negribi, būs jā-iet iekšā. Kur tā iekša ir, neesmu vēl noskaidrojis. Bet kur man jāsteidzas. Visa diena priekšā. PAGA, PAGA – man sāk palikt tā savādi ap galvas vietu jeb smadzeņu podu. MAN IR TĀDA NELABA NOJAUTA, ka šeit jau vienreiz biju; noteikti minēju ka nav jāsteidzas. HA, ko es zinu, vai ir, vai nav. Labāk metīsim mieru un šito muļķošanos izbeigsim, ka neiebāž mūs vēl kādā Aprūpes namā. Tad tik būtu joki. Tā, tā...

JancisLaikrakstam „Latvietis“

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā

Biju stipri iedegusies redzēt dabā Rem-tes muižas medību torni un tiku aplaimota 20. maijā. Kopā ar maniem jaunajiem drau-giem Jēkabu un viņa kundzi Zentu, ar viņu auto, devāmies apskatīt Latvijas skaistos ziedošos laukus. Man jau visa skatīšanās ir pakļauta fotokamerai. Biju ļoti patīkami pār-

steigta par Jēkaba ierosinājumu braukt tieši pa lauku ce-ļiem; parasti jau visi kā pielipuši asfaltam.

Tikko nogriezāmies no Tukuma apļa, un pēkšņi ceļa labā puse kā ar rozā segu pārsegta – milzīgs ziedošs ābeļ-dārzs. Ābeļu zari ķeburaini, rindām galu nesaskatīt – zila debess, rozā ziedu mākonis, zaļa zāle un dzeltenas piene-nes. Būtu kājām, tālāk neietu. Skatāmies kartē, braucam pa Irlavas ceļu apskatīt Mūrnieku tiltu. Pēc Kurzemes gu-bernatora 1839. gada pavēles turpmāk tiltus būvēja tikai no akmeņiem. Mūrnieku tilts uzbūvēts pār Abavas īsto gultni (pēc kanāla izrakšanas, tā tagad tiek saukta par Abavas vecupi) 19. gs. otrajā pusē ar trim velvēm. Pēc kara postī-jumiem atjaunots ar divām velvēm. 1944. gadā, tiltu spri-dzinot, tika sagrauta tikai vidējā velve, to atjaunojot, bojāto velvi vienkārši aizbēra ar akmeņiem un granti, brauktuves daļu nolīdzināja, un tilts turpināja savu dzīvi ar divām vel-vēm. 2008. gadā tika veikts mūsdienīgāks tilta remonts.

Tālāk braucām caur Irlavu. Ceļa kreisajā pusē starp lieliem kokiem pavīd skaista ēka, 1880. gadā būvētā sko-las ēka, tagad – Irlavas pamatskola. I Pasaules kara laikā te bija krievu karagūstekņu nometne, bet II Pasaules kara laikā kara hospitālis vācu virsniekiem.

Šis brauciens man ļoti laimīgs, iebraucam Strutelē (ie-priekš man bija divi neveiksmīgi braucieni). Kas tad te, tādā mazmazītiņā miestā ir ievērības cienīgs? Struteles baznīca (1645.), muižas kungu māja, kalpu māja, daudzie dīķi un skaistā daba ar pauguriem. Sākšu ar baznīcu – balta un stalta paugura virsotnē, iebridusi gaiļbiksīšu un zilo ne-aizmirstuļu pļavā. Putni dzied veco koku lapotnē un baloži dūdo baznīcas tornī, lejā spīd dīķa zilā acs un aiz tā – zaļš labības lauks. Piesēžu uz apsūnojušo akmens krāvuma mū-rīša. Un tālāk atkal laime, tiekam iekšā baznīcā, uzkāpu arī tornī. Kur aizķeršanās? Baznīca ir slēgta, nav draudzes, bet baznīca ir labā stāvoklī, teicams jumts. Ir baznīcas tiešām sliktā stāvoklī, cauriem jumtiem, bet darbojas.

Šajā baznīcā 1835. gadā kristīts mūsu Dainu tēvs – Krišjānis Barons, to apliecina arī plāksne pie sienas netālu no kanceles. Krišjānis Barons dzimis Struteles muižas kal-pu mājā. Uz ēkas pirmā stāva gada skaitlis – 1857, tai gan kolhozu laikos uzbūvēts otrais stāvs ar gadu skaitli – 1959. Es to redzēju, bet pie pašas ēkas netiku, jo apkārt žogi un ķēdes suņi, vispār jau labi, ja ir ko sargāt. Savulaik Krišjā-ņa Barona vectēva tēvs Mārtiņš ir audzējis zirgus un medī-jis vilkus, viņa dēls Jānis iznesības un prasmes dēļ ieguvis barona iesauku, kas vēlāk, – 1834. gadā struteliešiem uz-vārdus dodot, kļuvusi par ģimenes uzvārdu.

Muižas pilī tika ierīkota skola, bet nu jau arī Strutele ir

bez skolas. Ēku nopircis kāds ārzemnieks, nav labi sadzī-vojis ar vietējiem. Tagadējais īpašnieks dzīvo pilī aiz žoga, droši var braukt garām. Lauki apstrādāti, lopi ganībās. Kādreiz, baronu laikos Struteles muiža bija paraugsaim-niecība. Ļoti žēl, ka takai uz Struteles baznīcu apzināti ļauj aizaugt, vai tad nebūtu interesentu un tūristu, kas gribētu redzēt Krišjāņa Barona baznīcu, lai arī bez dievkalpoju-miem? Tuvumā ir Jaunpils baznīca, bet tur ir cita elpa. Vai Struteles baznīca būtu konkurente?

Tālāk pa ļoti pieklājīgu grants ceļu dodamies uz Rem-ti. Pirmo redzam baznīcu. Baronu finansēta, tā celta ap 1780. gadu. Izdegusi 1945. gada 11. maijā, kad padomju armijas karavīri, svinot uzvaru pār Vāciju, šāvuši raķe-tes baznīcas torņa logā. Palika tikai mūri, kuros kolhozu laikā ierīkota noliktava, bet fon Mēdemu dzimtas kapličā bija ierīkota degvielas bāze... Virs baznīcas ieejas sagla-bājies cilnis ar fon Mēdemu ģerboni. Apmēram kilometru no baznīcas ir Remtes centrs ar skolu, kas atrodas bijušajā

No ābeļziediem līdz Dunduru pļavāmBaronu takas un barona brokastis tornī

Turpinājums 11. lpp.

Ziedošais ābeļdārzs.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Mūrnieku tilts.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Struteles baznīca.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Remtes baznīca.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

Remtes muižas pils ēkā. Iespaidīga celtne; abas fasādes ļoti atšķirīgas – viena godiem, otra – atpūtai. Jaunā pils celta ap 1800. gadu (viduslaiku pils nav saglabājusies), ēkas gal-venā fasāde pārbūvēta 1880. gadā.

Pirmo reizi pils dega 1906. gadā, 1920. gadā pili pār-būvēja skolas vajadzībām, bet 1929. gadā tā atkal dega, at-jaunošana ieviesa pamatīgas izmaiņas. Remtes pils atrodas uz lēzena pakalna, aiz tās plešas simtgadīgu koku parks ar kanāliem un dīķiem, un tiltiņiem, kā arī ar vairākām mazās arhitektūras formām: Lāču namiņš, Čūsku vāze, Lapene. Vēl ievērības cienīgi ir: dižozols – Mīlestības ozols, Mī-lestības saliņa (mākslīgi veidota). Čūsku vāze, no kuras sa-glabājusies tikai pamatne, atrodas vietā, kurā pilskundzei iekoda čūska, un viņa tajā pašā dienā mirusi. Pēc baltajām kolonnām spriežot, lapene ir bijusi iespaidīga, arī tajā ir saglabājies tikai grāfa fon Mēdema krūšutēla postaments. Pats ievērojamākais un skaistākais ir Medību tornis – pļa-viņā, lielu koku ieskauts, saulains – kā pasakā. Latvijas būvnieku asociācijas Gada labākā būve Latvijā 2014 no-minācijā: restaurācija, iegūta 3. vieta Remtes medību tornis un lapene, Remtes muižas parks, Brocēnu novads. Manu-prāt, Medību torņa restauratori un apsaimniekotāji liek lie-las cerības uz tūristu apzinīgumu – torņa otrā stāva apaļajā telpā, kurā kādreiz kungi ēduši brokastis, var ieiet, metā-la ažūrās durvis nav slēdzamas; tām atslēgas vietā ir sīks koka puļķītis. Arī ažūrie logi tāpat verami. Protams, izie-šana cauri arkai zem torņa izsauc sajūsmu. Viss ir nepa-rasts un mazliet mežonīgs. Torņa fasādes apdare ar ķieģeli un smilšakmeni ir ļoti oriģināla. Es te vai slavas dziesmu dziedu tornītim, bet tas, tik tiešām, ir ļoti skaists. Atliek tik jums aizbraukt.

Izstaigājam takas un tiltiņus, jūsmojot par zilo ne-aizmirstuļu paklāju. Sameklējam Remtes ezera krastā 1890. gadā no sarkanajiem ķieģeļiem mūrēto peldu torni. Tīri labi saglabājies, ir ko redzēt. Nekur tik neesmu lasī-jusi, kādiem nolūkiem tornis izmantots. Atvadāmies no Remtes, kas slīgst ābeļziedos un ceriņu smaržā, un doda-mies kur acis rāda.

Galu galā nonākam Lestenē. Lestenes baznīca un Brā-ļu kapi. Vispirms ejam uz blakus baznīcai izveidotajiem II Pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru Brāļu

kapiem. Tajos pārapbedīti 1112 karavīri, bet kapu sienā iegravēti aptuveni 11 000 karavīru vārdi. No kapu centra visu vēro tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis Dzimtene Māte – Latvija. Plašajam kapu laukam akmens pelēkajos toņos pāri skrien visi pasaules vēji, kā atgādinā-jums – sargājiet Latviju. Te nav lielu koku un aizvēja.

Par luterāņu baznīcu. 1670. gadā barons G. Firkss Les-tenē uzcēla mūra baznīcu. 1747. gadā tornī iespēra zibens un tas nodega. Atjaunoja. Rūpīgi tika veidots unikālais baroka interjers. Baznīcas mūri ir stipri cietuši, un tas ir tiešs atgādinājums par kara laiku. Bet par padomju laiku vistiešākais atgādinājums ir tās darbības pārtraukšana un graudu kaltes ierīkošana. Tagad baznīca tiek pamazām at-jaunota.

Sākām posties uz māju pusi. Braucām, braucām, līdz nonācām Slampes Dunduru pļavās, kurās ganās savva-ļas taurgovis un savvaļas zirgi. Milzīgajos aplokos putnu migrācijas laikā šeit sabrauc aktīvākie putnu vērotāji. Viņu ērtībām uzbūvēts skatu tornis un divas skatu platformas. Aploki ir milzīgi, un ceļš gar tiem garš. Visu dienu bija tiešām skaists laiks, bet pievakarē sāka staigāt zili negai-sa padebeši, kas iespaidīgi kontrastēja ar dzelteni ziedošo rapsi. Tā, pateicoties Remtes muižas Medību tornim, es tik daudz redzēju!

Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis“

... līdz Dunduru pļavāmTurpinājums no 10. lpp.

Remtes muiža – priekšpuse.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Remtes muiža – mugurpuse.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Remtes muižas medību tornis.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Lestenes baznīca.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Lestenes baznīca un Brāļu kapi.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā

Ikviens no mums savā dzīvē ir saskāries ar lielākām vai mazākām krīzēm. Katrs no mums noteikti ir piedzīvojis situāciju, kad nekas ne-izdodas un pārņem sa-

jūta, ka nekam vairs nav jēga. Cilvēks vairs neuztver sevi kā atbildīgu par savu dzīvi un nespēj pieņemt lēmumus krīzes krustcelēs. Katra šāda situācija paver divus ceļus: apzināties sevi par galveno savas dzīves noteicēju un pie-dalīties jaunas pasaules radīšanā, vai iznīcināt sevi un savu dzīvi.

Vārds krīze ir cēlies no grieķu valodas vārda krisis, un tam ir plaša nozīme. Tulkojumā no grieķu valodas krīze nozīmē pēkšņu pārmaiņu, negai-dītu pagriezienu, kaut ko nevēlamu, kas izjauc ierasto lietu kārtību. Latvie-šu valodā vārds krīze nozīmē nozīmī-gu brīdi, pagrieziena punktu, kas no-tikumu attīstību var iespaidot uz labu vai sliktu. Jēdziens krīze ietver plašu nozīmju spektru. Ar vārdu krīze var saprast finansiālo, sociālo, politisko, ekonomisko, attiecību, kultūras, vēr-tību, pārtikas, ģimenes, dabas resursu un vecumposmu krīzi. Ķīnā ar vārdu krīze apzīmē briesmu pilnu iespēju. Iespēju augt un attīstīties cilvēka per-sonībai. Iespēju apzināties un izveidot reālu attieksmi pret dzīvi, iemācīties uzņemties atbildību par saviem lēmu-miem, izvēlēm un visu savu dzīvi.

Viss, ko mēs sasniedzam vai nesa-sniedzam, ir mūsu domāšanas rezul-tāts. Mūsu prāts var būt mūsu labākais draugs un ienaidnieks. Ja Tu visu laiku domāsi par problēmām, secināsi, ka nekam citam neatliek laika. Prāts aiz-mirst lietas, kuras tu gribi, lai tas at-ceras, bet atceras lietas, kuras tu gribi, lai tas aizmirst. Lielākā daļa no mums zina, ko vajag darīt, lai dzīvotu laimī-gāku, veselīgāku un piepildītāku dzī-vi. Problēma ir tajā, ka lielākā daļa no mums nerīkojas atbilstoši tam, ko zina.

Pretošanās pārmaiņām ir sev pie-šķirtā laika izniekošana. Ietiepība un spītība, kā arī neelastība visbiežāk raksturo tos, kas nav pārliecināti par sevi, jūtas apjukuši un dziļi savā bū-tībā neuzticas sev. Pretošanās pārmai-ņām šo stāvokli padara vēl negatīvāku. No tā ciešam ne tikai mēs paši, bet arī cilvēki mums apkārt.

Nedrošība, bailes, neuzdrīkstēša-nās, savas pašvērtības neapzināšanās, daudzi no mums pretojas pārmaiņām un pat šķiet, ka dažiem labāk patīk ciest un justies nelaimīgiem, nekā kaut ko mainīt sevī un savā dzīvē. Daudzi ļauj bailēm un domām par neveiksmi valdīt pār savu dzīvi. Tā viņi samie-rinās ar dzīvi bez izaugsmes. Kāpēc pārdzīvot par lietām, kuras nevaram mainīt? Tai pat laikā mums ir iespē-

ja mainīties, mainot savu domāša-nu. Visu mūsu panākumu un ciešanu saknes ir mūsos pašos. Mūsu lielākais šķērslis ir šaubas par sevi.

Mūsu domas veido cilvēki, ar ku-riem tiekamies, grāmatas, kuras lasām, vārdi, kurus izrunājam, kā arī mūsu apkārtējā vide. Daudzi neapzinās savu iekšējo spēku. Iespējams, tāpēc ka trūkst pašpaļāvība vai pašcieņa, vai arī tāpēc, ka pārāk daudz raizējamies un baiļojamies, un tādā veidā nelietderīgi izniekojam savu laiku un enerģiju, jo īpaši apstākļos, kad mūsdienu cilvēka dzīve nav iedomājama bez tehnoloģi-jām un sociālajiem tīkliem un virtuālās dzīves tūlīt un tagad režīmā. Piemē-ram, tehnoloģiskais progress ir radījis nepārtraukto pārbaudītāju cilvēku, kas visu laiku, gandrīz vai ar apsēstī-bu pārbauda e-pastus, ziņojumus un sociālos tīklus. Virtuālā dzīve, virtuā-lās attiecības utt. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kas visu laiku pārbauda soci-ālos tīklus, biežāk jūtas atsvešināti no ģimenes, pat atrodoties tai blakus. Cil-vēkos virsroku gūst bailes no atstum-šanas. Turklāt šie cilvēki arvien biežāk izvēlas nesatikt draugus un ģimeni klātienē, dodot priekšroku saziņai tie-ši internetā, jo tā jūtas drošāk. Arvien vairāk pētījumu secina, jo vairāk laika cilvēks pavada sociālajos tīklos, jo vai-rāk palielinās risks saslimt ar depresi-ju. Tas, savukārt, rada jautājumu: vai nelaimīgi cilvēki biežāk lieto sociālos tīklus, vai arī tiem tiešām ir negatīva ietekme uz cilvēka pašsajūtu? Mūsdie-nu dzīve un jo īpaši dzīve virtuālajā pasaulē palielina risku iegūt dažādas fiziskas un garīgas problēmas, taču, saglabājot līdzsvaru starp virtuālo tiešsaistes un reālo pasauli, iespējams uzturēt savu garīgo veselību kārtībā.

Sakāve nav tad, kad esi nokri-tis. Sakāve ir tad, kad Tu atsa-kies piecelties.Kā mainīt savus dzīves ieradumus?Ieradumi ir vārds, par kuru pēdējā

laikā arvien biežāk esam sākuši aizdo-māties. Mūsu ikdiena veidojas no ie-radumiem. Ieradumi nav tikai tas, ko mēs darām, bet arī tas, ko nodomājam. Mēs varam mainīt dzīves situāciju iznākumus, vien mainot savus iera-dumus. Izklausās pavisam vienkārši? Būtībā mūsu dzīves kvalitāti veido izdarītās izvēles. Mums visiem vienā-di diennaktī tiek dotas 24 stundas, un lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, sāc uz-ņemties risku un darīt lietas, no kā Tu visvairāk baidies. Pārtrauc vadīt savas dienas, meklējot drošību un lielāku uzmanību pievērs iespējam.

Īstais noslēpums, gūstot varu pār savu dzīvi, ir koncentrēties uz būtiskā-ko, tāpēc attīsti gribasspēku un viss, kas notiek Tavā dzīvē, nonāks Tavās rokās. Literatūrā lieto terminu coping, kas cē-

lies no angļu valodas vārda cope un no-zīmē pārvarēt. Saturiskā ziņā šis vārds precīzāk atbilst jēdzienam pielāgoties. Vajadzība pārvarēt kādu sarežģītu si-tuāciju rodas tad, ja cilvēkam nākas sa-skarties ar jaunām prasībām un vecie, ierastie reaģēšanas veidi vairs nestrādā vai arī situācijā, kad cilvēks vairs nevar realizēt atbilstoši savām vērtībām plā-nus, vēlmes un nodomus. Šādu situā-ciju apzīmēšanai bieži izmanto tādus vārdus, kā konflikts, stress vai katas-trofa. Galvenais situācijas pārvarēšanas uzdevums ir saglabāt cilvēka fizisko un emocionālo līdzsvaru. Līdzsvaru var saglabāt, divos veidos: atrisinot situāci-ju vai mainot priekšstatu par to.

Dzīvē ir pārmaiņas.Reizēm tās ir sāpīgas.Reizēm tās ir skaistas,Bet parasti abas kopā.

Juris RubenisDomājot un izsakot negatīvas do-

mas, mēs tuvinām sevi neveiksmei, jo neveiksme ir negatīvas domāšanas sekas. Negatīvās domas iznīcina pa-šapziņu un padara personu par apstāk-ļu upuri, jo pasaule nav nekas cits, kā noskaņojuma un attieksmes atbalss. Dzīvojot ar negatīvām domām, negatī-vās emocijas uz āru izlaužas garīgu un fizisku slimību veidā. Aptuveni kat-ram ceturtajam pasaules iedzīvotājam ir bijuši emocionālās veselības traucē-jumi, diemžēl ļoti bieži tie netiek diag-nosticēti, tāpēc neseko nepieciešamā palīdzība.

Pārmaiņas ved ārā no komforta zonas. Uztraukties par savām vājībām un tās apzināties ir cilvēcīgi. Dažiem tas dod stimulu kļūt labākiem, bet ci-tiem liek justies vēl mazvērtīgākiem. Pārliecība ir visu panākumu pamatā. Pārliecībai, ka varam kaut ko paveikt, piemīt milzīgs spēks. Cilvēki, kuriem piemīt spēcīga ticība sev, jūtas brīvi no nemitīgām raizēm par to, vai atrodas īstajā vietā, no šaubām par savām spē-jām un bailēm par nākotni.

Uzraksti uz papīra savas problēmas vai bailes, jo vārdos formulētais ir solis pretim risinājumam. Pietiek ar vienu domu, ko izlasīji grāmatā vai dzirdēji kādā no sarunām, lai Tava dzīve sāktu mainīties. Tā vietā, lai savā prātā visu laiku domātu par savām dzīves problē-mām un par to, ko nevari paveikt, la-bāk pievērsies visam tam, ko līdz šim dzīvē esi paveicis un sasniedzis.

Atceries šīs trīs lietas, un tu vienmēr būsi laimīgs – cieni sevi, cieni citus un uzņemies atbildību par savu rīcību.

DalailamaPārmaiņas sāc ar to, ka esi godīgs

attiecībās un vispirms pats pret sevi un parūpējies, lai vide, kurā dzīvo, uztu-

Krīze ir iespēja iepazīt sevi un augtPārdomas trauksmainajā globālās pandēmijas laikā

Turpinājums 13. lpp.

Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

ries vai strādā, kļūtu labāka un sakārto-tāka. Pētījumos ir secināts, ka veiksmī-gi cilvēki izmaiņas savā dzīvē ir sākuši ar sapni, tāpēc sapņo! Pārvērt savu sapni par darbības plānu un mērķtiecī-gu darbību rezultātā nonāksi pie mēr-ķu sasniegšanas. Mērķu noteikšana un darbs pie to sasniegšanas ir pirmais so-lis, kas jāsper ceļā uz pārmaiņām. Tādā veidā ātri vien pamanīsi uzlabojumus arī savā uzvedībā, rīcībā, sajūtās un do-māšanā. Marks Aurēlijs reiz teicis: Kad tu no rīta pamosties, padomā par to, ka atkal esi saņēmis dārgo privilēģiju būt dzīvam – elpot, domāt, baudīt un mīlēt!

Tāpat kā ik dienu mazgājam rokas no netīrumiem, galvu varam attīrīt no negatīvām emocijām un atmiņām, uz-mācīgām fantāzijām un citiem sārņiem.

Ir tikai viens cilvēks šajā pasau-lē, kas var uzvest jūs uz panākumu ceļa – šis cilvēks esat jūs pats. Katram mums ir kāds talants, kas padara mūs īpašus. Cik daudz laika un pūles mēs ieguldām, lai attīstītu savus talantus? Tas nenozīmē, ka jāpamet viss, ar ko šobrīd nodarbojies. Vienkārši kļūsti pats par pārmaiņām, kuras visvairāk vēlies redzēt sev apkārt un pašam sevī. Vēl viens būtisks iemesls mērķu izvir-zīšanas iedarbīgumam ir tāds, ka tas palīdz iezīmēt mērķi, uz kuru doties. Atrodi savu aicinājumu. Skaidri defi-nētu mērķu izvirzīšana iezīmē robe-žas, kuru ietvaros iespējams izdarīt gudrākas izvēles. Samazini visas bla-kus lietas un koncentrējies uz visbū-tiskāko. Ja precīzi zināsi, kurp dodies, tad būs daudz vieglāk izvēlēties tās darbības, kas palīdzēs tur nokļūt.

Vai esi aizdomājies par kādu cilvēku vēlies kļūt?Dziļi piepildīti un pašrealizējušies

cilvēki izdara gudrākas izvēles. Mēs katrs dodamies uz savu galamērķi pa dažādiem ceļiem. Dzīvē nav neveiks-mju, ir tikai mācības. Mērķu uzrakstī-šana uz papīra padara skaidrus Tavus nodomus. Skaidrs plāns atbrīvo no izvēles mokām. Pārliecība, ka varam paveikt iecerēto, dod milzīgu spēku. Diemžēl, saskaroties ar dažādām sa-

režģītām dzīves situācijām, daļa cilvē-ku zaudē ticību sev un kļūst negatīvi, tai pat laikā citus šādas situācijas pa-dara stiprākus un dod viņiem motivā-ciju. Spēja sasniegt iecerēto lielā mērā ir jautājums par ticību sev un saviem spēkiem. Pārliecība ir visu panākumu pamatā. Mēs kļūstam labāki darot. Da-rot mēs kļūstam drosmīgi. Darot mēs kļūstam par savas dzīves noteicējiem.

Sapņot ir lieliski, bet vienīgi ar sapņošanu vēl nepietiek, ir jārīkojas. Diemžēl liela daļa cilvēku pavada sa-vas dienas, gaidot brīnumu. Sasniegu-mi ir rīcības sekas, nevis sapņošana par sasniegumiem. Nav viegli kļūt par tādu personību, kāda vēlies būt. Viss sākas ar stipru vēlēšanos un apņēmī-bu attīstīt savas stiprās puses. Izkopjot savas spējas, mēs izmantojam savus resursus un vēl vairāk atklājam savu slēpto ES, un vēl plašāks kļūst mūsu redzesloks un dzīve kļūst par nepār-trauktu attīstību un pašizaugsmi. Ir būtiska atšķirība, vai esam kopā ar cilvēkiem, kuri mums tic, iedrošina un paslavē, vai cilvēkiem, kuri mūs tikai nonicina un cenšas salauzt.

Katram, kas ienāk Tavā dzīvē, ir kāda mācība, ko sniegt, un stāsts, ko pastāstīt. No prastām viduvējībām iz-cilības atšķir tas, kā viņi izlieto sev piešķirto laiku. Liela daļa no mums diemžēl dzīvo tā, it kā viņiem būtu neierobežots laiks, un tāpēc bieži vis-būtiskākais tiek atlikts uz vēlāku lai-ku. Apzinies, cik svarīgs ir Tavs laiks, neiznieko to un izmanto sev atvēlēto laiku nodarbēm, kas ir tā vērtas. Orga-nizē savu dzīvi tā, lai vari pievērsties tām lietām, kas Tev patīk un dari to sevis dēļ.

Pašdisciplīna ir veiksmīgas un jēgpilnas dzīves pamats. Bez pašdis-ciplīnas Tu nespēsi izvirzīt skaidrus mērķus un izlietot sev piešķirto laiku lietderīgi. Ja būsi stingrāks pret sevi, Tu sāksi dzīvot pārdomātāk saskaņā ar saviem noteikumiem, nevis vienkārši reaģējot uz visu, kas notiek apkārt kā gaisīga lapa, kas ūdenī peld tajā vir-zienā, uz kuru konkrētajā dienā to nes straume. Prasme ir nevis smagi strā-dāt, bet izmantot dzīves sniegtās ie-spējas, lai Tava dzīve sāktu mainīties.

Cilvēks ir vērtīgs tikai tad, kad viņa vārdi sakrīt ar viņa rīcību...Ir daudz cilvēku, kas šķiet ambi-

ciozi, bet tai pat laikā viņiem trūkst pašpaļāvība. Viņi gaida, ka kaut kas notiks, kāds ietekmīgs draugs palīdzēs iekārtoties darbā un sekmēs karjeras izaugsmi. Šādi cilvēki plūst pa straumi un ļoti vēlas gūt panākumus, bet bai-dās. Visvairāk viņi baidās no grūtībām, jo tās prasa izturību šķietami nepārva-ramu šķēršļu priekšā. Viņi dzīvo ar ne-konkrētu ideju, ka kaut kur dzīvē kaut kas viņus gaida, un tas kaut kā nejauši līdz viņiem nonāks, ja vien pietiekami ilgi gaidīs. Šis ir pašpaļāvības trūkuma spilgts piemērs – atkarība no ārējiem apstākļiem. Pašpaļāvības trūkums un ietekmēšanās no ārējiem apstākļiem ir traucējošs apstāklis jebkurai izaug-smei un sasniegumiem. Pārliecība par sevi un spējām stāties pretī jebkuriem dzīves izaicinājumiem, radīs aizrautī-bu pilnveidoties kādā no jomām, kas katram no mums ir īpaši saistoša.

Viena no cilvēka vislielākajām va-jadzībām ir ilgas būt saprastam un cie-nītam. Laika veltīšana otram cilvēkam parāda, ka tu augstu vērtē to, kas otram cilvēkam sakāms, un ka Tev vienkārši viņš rūp kā cilvēks. Iejūtības izrādī-šana citiem liek arī Tev pašam justies labāk. Mazas lietas ir lielas lietas un dzīvē tās ienes vislielākās pārmaiņas.

Jebkura krīze ir ne tikai apdrau-dējums, bet arī iespēja! Krīze ir iespē-ja augt profesionāli un labāk iepazīt pašiem sevi. Izaugsme nenotiek bez krīzēm, taču katra krīze nenoved pie izaugsmes un evolūcijas. Viens no krīzes iziet stiprāks, cits salūst. Bai-les aizstājot ar pozitīvu attieksmi un ticību sev un savām spējām, negatī-vo domu vietā nāks pārliecība un arī profesionālā ziņā sekos pozitīvas pār-maiņas. Pārstājot baidīties un pretoties pārmaiņām, izraujamies no komforta zonas un pie mūsu durvīm klauvē IE-SPĒJA. Virziens, kurp virzīties tālāk, ir mūsu pašu rokās. Mēs katrs esam savas dzīves noteicējs.

Sintija Bernava,Biedrības „Donum Animus“

valdes priekšsēdētājaLaikrakstam „Latvietis“

Krīze ir iespēja iepazīt...Turpinājums no 12. lpp.

Pļava pie Struteles baznīcas.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā

Ko tik vien cilvēks savā mūža laikā nemek-lē un nekrāj? Atceros, bērnībā meklēju un krā-ju krāsainus konfekšu papīriņus, vēlāk zīmēju un krāsoju papīra lelles,

tām izgudrojot krāšņus tērpus, kurpes, cepures un rotas. Citi krāj mašīnītes, citi – pastmarkas, vecas monētas un nozīmītes. Pieaugot un paplašinoties iespējām kolekcionēt, cilvēki ar azartu nododas gleznu, senu mākslas priekš-metu un vēl daudzu citu vairāk vai mazāk dārgu lietu kolekcionēšanai, par to izdodot milzu naudu, ieguldot iespaidīgas pūles, tā veltot daļu no sava mūža.Vienam otram tā kļūst jau par īstu apsēstību.

Taču katram šī dzīve reiz beidzas, un tad radi vai paziņas visu sakrāto lērumu ar lietām vienkārši izmet iz-gāztuvē vai, kas vēl ļaunāk – sāk savā starpā plēsties par atstātā īpašuma da-būšanu sev. Kāda vērtība tam visam ir Mūžības priekšā vai tad, kad moca nemiers un izmisums?

Pavasarī apciemoju kādu nesen pensionējušos vācu mācītāju. Kad kopā ar viņa kundzi visā vācu viesmīlī-bā bijām izdzēruši pēcpusdienas kafiju ar kūkām, mācītājs steidza man izrādīt visa sava mūža sakrāto lielāko bagā-tību – no papīra izgrieztus, salīmētus un nokrāsotus visāda izmēra mode-līšus – lidmašīnas, kuģīšus, mašīnas, putnus, zvērus un citus radījumus, kas piepildīja viņa mājas sienas, skapjus, un, kā viņš izteicās, daļa no šīm vēr-tībām kastēs glabājoties arī pagrabā. Viņš parādīja pat savu guļamistabu, kur virs gultas plivinājās milzu papīra ērglis, bet pie sienām turpat metru lieli ampelmaņi, kurus varēja paraustīt aiz virvēm tā, ka tie spocīgi mētāja kājas, rokas un galvu.

Mācītājs to visu man izrādīja ar starojošu prieku – vesela mūža iegul-dījums! Viņa kundze gan neizskatījās īpaši laimīga. Un arī pats tāds nervozs, ne tāds, kas izstarotu kaut ko no garī-gās pilnības.

Grūti iedomāties, kā viņam atlicis vēl laika rūpēties par trim bērniem un draudzi.

Vēl bēdīgāk, kad uzsāku runāt par vienu vai citu kristīgu, garīgu tēmu. Sapratu, ka šī sērija te galīgi neiede-ras, un tad klausījos tālāk, cik grūti bi-jis izdomāt, kā salīmēt kopā to vai citu mazo ķinķēziņu.

Bet Mateja evaņģēlijā Kristus mums māca: „Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās mai-tā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs... Jo, kur ir tava

manta, tur būs tava sirds.“

Un kaut arī neskaitāmas rei-zes esam šos Svē-to Rakstu vārdus lasījuši un diev-kalpojumos dzir-dējuši, reālā dzīve rāda gluži pretējo Kristus padomam.

Pirms dažiem gadiem kā pre-ses pārstāve no laikraksta Latvija Amerikā piedalījos Pasaules Baznīcu Asamblejā Dien-vidkorejā, piejūras pilsētā Busanā. No daudz tur re-dzētā un dzirdētā visspilgtākā at-miņā man tomēr palicis brauciens autobusā uz lidos-tu pēdējā rītā.

Mēs ar arhibīskapu Rozīti bijām noīrējuši istabiņu kādā nomaļā, mazā namiņā, kur saimnieki nesaprata pat angļu valodu. Tur bija viss nepiecieša-mākais, bet vienkāršs un mazliet padi-lis, toties salīdzinoši lēts.

Tā nu pēdējā rītā ar pazemes vil-cienu aizkratījāmies līdz autobusam, kurā bijām pirmie, līdz beidzot kļu-vām pēdējie, jo autobuss brauca garām vairākām glaunām pieczvaigžņu vies-nīcām, kur bija nakšņojuši bīskapi no citām zemēm. Katrs no viņiem spieda mūs uz aizmuguri ar vismaz diviem vai pat trīs milzīgiem koferiem... tur-klāt tik nīgri un neiecietīgi, ka vienī-gi bīskapa violetās krāsas krekli ar garīdznieka balto šlipsīti norādīja uz cienījamā titula īpašnieku.

Varbūt arī manas personīgās pie-redzes, redzot tuvplānos mācītājus un baznīcu garīgos līderus bez glamūrē-tās svētulības maskas, ir bijis patiesais iemesls, kāpēc gadiem ilgi esmu mek-lējusi senos avotos aprakstus par to, kā kristietību sapratuši cilvēki, kuri ne ar skaistiem vārdiem, kaut gan arī daudz skaistu tekstu ir saglabājies, bet gan ar savu skaidro un drosmīgo dzīvi aplie-cinājuši saprasto kristietības vērtību.

Es gribēju eksperimentēt pati ar savu dzīvi, ienesot savā ikdienā tās metodes un garīgos vingrinājumus, ko cilvēki praktizējuši kā vientuļnieki vai kā mūki klosteros. Esmu pārliecināta, ka otram cilvēkam garīgu stiprināju-mu un atbalstu var sniegt tikai tad, ja šo padomu pats spēj izpildīt. Notiku-mu attīstība pasaulē liecina par to, ka

šīs zināšanas meklē un meklēs daudzi.Kā nomierināt dvēseles haotis-

kās kustības? Kā atrast mieru sevī, ja apkārt plosās nemiers, ja tevi atgrūž, pazemo, apmelo, piekrāpj? Ko darīt neziņā, bailēs un izmisumā?

Nevis sakrātās ārējās lietas, bet dziļas zināšanas un pieredzē balstīta izpratne par sevis paša dvēseles kustī-bām un to pārvaldīšanu Dieva spēkā – ir dzīves dārgākā pērle, par ko stāsta Svētie Raksti: „Debesu valstība līdzi-nās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.“

Interesanti vārdi par to atroda-mi nesen atklātajā Filipa Evaņģēlijā 48. nodaļā: „Ja pērle tiek iemesta mēslos, tā savu vērtību nezaudē. Tāpat arī tā nekļūst vērtīgāka, ja to svaida ar balzamkoka eļļu. Tai vienmēr paliek tā pati vērtība īpašnieka acīs. Tieši tāpat tas notiek arī ar Dieva bērniem, lai arī kur tie atrastos, tiem joprojām paliek vērtība viņu Tēva acīs.“

Šos vārdus īpaši nozīmīgi atcerē-ties pēc Corona krīzes, kad daudziem, ļoti daudziem klāsies grūti: tieši vis-dziļākajā tumsā iemirdzas visspo-žākās zvaigznes, taču jāatrod viena, viena vienīga. Tāpat, kā zvejniekam – jāatrod visdārgāko pērli.

Jo katrā mūsu ķermeņa ato-mā mirdz spožas enerģijas gaismas dzirkstis, kas ir identiska ar Radītāja gigantisko Gaismas un enerģijas Avo-tu. Bet ikdienā tās ir saraustītas, pusiz-

Saknes meklējot (14)Vienīgā, visdārgākā pērleTrīspadsmitais turpinājums. Sākums LL570, LL571, LL573, LL576, LL578, LL579, LL582, LL586, LL590, LL591, LL594, LL598, LL599.

Turpinājums 19. lpp.

Ievas Krūmiņas zīmējums.

Trešdien, 2020. gada 10. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

Atzīmējot 4. maijā Latvijas Republikas at-jaunošanas dienas paslu-dināšanu pirms 30 ga-diem, vairāki laikrakstā ievietotie raksti un ko-mentāri ir pievērsuši uz-manību, izsakoties gan

par šodienas notikumiem, gan vēstu-res atmiņu izraisītiem spekulatīviem slēdzieniem, kas saistīti ar latviešu tautas traģisko dzīves posmu.

Domājot par latviešu tautas un vi-ņas nacionālās apziņas izdzīvošanu, šīs jubilejas gadījumā to nozīmīgāko izteikto atziņu varējām lasīt prezidenta Egīla Levita uzrunas rakstiņā, pieminot latviešu tautu, valodu, kultūru un novē-lot to izdzīvošanu Latvijā. Līdz šim tā ir patriotiskākā prezidenta uzruna kāda jebkad dzirdēta pēdējos 30 gados.

Kad pirms 30 gadiem Padomju Latvijas deputāti nobalsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu, tas deva cerību latviešu tautai piedzīvot jaunu at-modas laiku. Diemžēl tā tas nenotika. Tie padomju deputāti, kas balsoja par jauno republiku, paliekot savos amatos, vairāk domāja par savu politisko drošību un lab-klājību, kā par latviešu tautas izdzīvoša-nu. Laikā, kad tas notika, komunisms un Padomju Savienība bija sabrukuma stāvoklī. Tādā situācijā daudziem Pa-domju Latvijas deputātiem šķita drošāk atkratīties vaļā no Padomju Savienības, ja gadījumā Padomju Latvijā, nonākot Gorbačova ietekmē, komunistu partija tiktu iztīrīta no daudziem tās neliešiem.

Ir jābrīnās, cik sekmīgi bijušie pa-domju deputāti ir varējuši noturēties savās pozīcijās, vadot jauno Latvijas re-publiku kā de facto padlatviju 30 gadus. Tas tika panākts: izslēdzot vārdus un jē-dzienus kā latviešu tauta un latviešu na-cionālā apziņu no valsts vadošo personu saziņas un informācijas leksikas; dodot valsts atbalstu krievu skolām un bērnu-dārziem; turpinot krievu valodas infor-matīvos, publiskos saziņas līdzekļus, utt. Tādā vidē latviešu tautas nacionālā apzi-ņa nevarēja atplaukt, lai varētu pienācī-gi dominēt savā atjaunotajā, 1918. gadā izcīnītā, tēvzemē. Pārejas periodā būtu

bijis saprotams un pieņemams, ja maiņa no padlatvijas iekārtas uz jauno republi-ku būtu prasījusi gadu vai pat divus, tā dodot daudziem Latvijas iedzīvotājiem laikus izlemt un izšķirties, sevišķi tiem, kam bija ģimenes, vai sūtīt bērnus lat-viešu skolās vai emigrēt atpakaļ uz savu dzimteni, vai uz kādu citu zemi.

Noturot jauno republiku 30 gadus padlatvijas rāmī, ir, no komunistu vadī-bas viedokļa, uzskatāms par ievērojamu politisku sasniegumu, kas būtu cienīgs apsvērums Ļeņina ordeņa augstākai pakāpei. Varbūt šodien ir pienācis laiks pabīdīt šos ordeņa kavalierus pie malas, lai celtu latviešu tautas nacionālo apzi-ņu. Pamattautas nacionālā apziņā vaja-dzētu būt vēlēšanās dzīvot savā zemē, uzņemties atbildību par tās zemes va-dīšanu un būt lepniem uz savas tautas vadoņiem un varoņiem, kas savā laikā izcīnīja latviešu tautai Latvijas valsti.

Šodienas apstākļos ir jāpaceļ jautā-jumus, kāpēc 200 000 latvieši pēdējos 30 gados ir atstājuši Latviju, valsti, ko viņu tēvi ar asinīm izcīnīja 1918. g. Vai viņi jutās, ka nav vajadzīgi savā zemē, ka netiek pieminēti un pieņemti kā Latvijas valsts pamattauta? Jeb vai viņi, pēc dau-dziem pārdzīvotiem okupācijas gadiem Padomju Latvijā, ir zaudējuši savas na-cionālās jūtas un personīgo pārliecību, dzīvodami ilgā pārskološanas periodā komunistiskās dogmas ietekmē? Kāpēc tikai 35% no latviešu tautas piederīgiem piedalās valsts vēlēšanās? Varbūt tā ir ilgā pieredze zem komunisma, ka bal-sošana ir pilnīgi nenozīmīga. Ja Latvijā ir 62% latviešu, tad tas nozīmē, ka tikai 22% no Latvijas iedzīvotājiem balsoša-nas dienā būtu varējuši atbalstīt latviešu tautas intereses. Tādā veidā latviešu tau-tai būtu grūti izdzīvot Saules mūžu. Lat-vija kā valsts, kādas citas tautas vadībā, varbūt izdzīvos Saules mūžu. Varbūt tad vēl dzīvos, citu kungu vadībā, maza latviešu tautas daļa (kā 700 gadu klaušu laikos), kas strādās, valkās tautas tērpus, dziedās, dejos, jāņos un cerēs kādreiz atkal būt kungi paši savā valstī.

Komunisms caur meliem, terorismu un intensīvu pārskološanu ir atņēmis daudziem ticību, cerību uz jaukāku per-

sonīgo dzīvi vai uz tiesībām būt savas tē-vzemes mantiniekiem. Ja latviešu tautas piederīgie šodien nepacels savu nacionā-lo apziņu, tās pastāvēšana ir apdraudēta. Šodienas latviešu tautas nacionālais koe-ficients ir zems, bet tas vēl ir glābjams, ja katra latvieša un katras latviskas orga-nizācijas augstākā prioritāte trimdā un Latvijā tiktu vērsta atbalstīt aktivitātes, kas ceļ latviešu tautas nacionālo apziņu. Bez tautas nacionālās apziņas, valodas un kultūras valsts nevar pastāvēt. Ja gri-bam būt kungi savā valstī, mums pašiem jāprot to arī vadīt. Mazai tautai izdevība izcīnīt savu valsti nāk tikai reiz pa dau-dziem gadu simtiem. Latviešu tautai tas notika 1918. gadā, kad latviešu tautas apspiedēju valstis bija savā starpā viena otru novājinājušas līdz sabrukumam. Tanī brīdī uzplauka latviešu tautas na-cionālā apziņa, un uzradās latviešu tau-tas vadoņi un varoņi, kas izmantoja šo vēstures momentu, apvienojot latviešus un izcīnot Latvijas valsti.

Ja toreiz latviešu tautai nebūtu bijuši tādi vadoņi un varoņi kā Ulmanis, Kal-paks un daudzi citi, tad latviešiem šodien sava valsts nebūtu. Ja šodienas skatījumā viņu toreizējā rīcība nesakrita ar moder-nām pieņemtām politiskām vadlīnijām, neapšaubīsim un nemērīsim viņus vai viņu rīcību sekas ar šodienas pieņemtām morālām, internacionālām mērauklām, pārbaudot pagājušu vēstures posmu, kur nekādi stratēģiski priekšraksti nepastā-vēja, kā viena maza zemnieku tautiņa var izcīnīt sev brīvību un uzcelt vienu ziedošu valsti 20 gados. Tāpat nemēģi-nāsim pārmest toreizējam latviešu tautas vadonim rīcību nepretoties Sarkanai ar-mijai, okupējot Latviju 1940. g. Zinot, ka tas pats vadonis, kurš stratēģiski, militāri un diplomātiski 1918. g. izcīnīja uzvaras pret divām lielvalstīm, varam paļauties uz viņa diplomātiskām un gaišredzības spējām izlemt, kā reaģēt uz Sarkanās ar-mijas ienākšanu Latvijā 1940. g. Ja viņš būtu rīkojies citādāk un izrādījis kādu pretestību tai brīdī, šodien pasaulē varētu būt pāris simts tūkstošu mazāk latviešu.

Ivars Mirovics,Melburnā, 2.06.2020.

Laikrakstam „Latvietis“

Lasītāja vēstuleSaules mūžs Latvijai (!) un latviešu tautai (?)

vāc ziedojumus fonda sekmīgai darbī-bai. 2005. gadā tika pasniegtas pirmās profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas, kuras saņēma 5 Lat-vijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studenti. Fon-du finansiāli atbalsta arī Ojāra Veides Fonds, LĀZA biedri un citi ziedotāji.

Fonda mērķis ir atbalstīt vecāko kur-su medicīnas studentu centienus apgūt ārsta profesiju un vēlmi strādāt savā pro-

fesijā Latvijā. Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medi-cīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā, stiprinot un uzlabojot medicīnisko aprūpi valstī.

Stipendija $500-1000 USD apjomā tiek piešķirta 3-5 pretendentiem katru gadu. Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pieteiku-mus izvērtē un lēmumu pieņem Pro-fesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju komisija. Plašāk par

LĀZA un iespējām atbalstīt medicīnas izglītību www.lazariga.lv

LĀZA vieno ārzemēs un Latvijā dzīvojošos ārstus un zobārstus, kā arī ci-tus veselības nozares profesionāļus, zi-nātniekus un darbiniekus kopējam mēr-ķim – visiem spēkiem veicināt veselības aprūp