GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ 2005...1. LATVIJAS IEDZÎVOTÂJU RAKSTUROJUMI 7 2. PACIENTU...
Transcript of GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ 2005...1. LATVIJAS IEDZÎVOTÂJU RAKSTUROJUMI 7 2. PACIENTU...
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
LATVIJAS REPUBLIKAS VESELÎBAS MINISTRIJAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ2005
STATISTIKAS GADAGRÂMATA
6. IZDEVUMS
•
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAS 2005. GADA DARBÎBAS PÂRSKATS
RÎGA, 2006
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
SATURS
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
PRIEKÐVÂRDS 4
1. LATVIJAS IEDZÎVOTÂJU RAKSTUROJUMI 7
2. PACIENTU SOCIÂLIE RAKSTUROJUMI 11
3. IEDZÎVOTÂJU GARÎGÂ VESELÎBA 15
4. PAÐNÂVÎBAS 31
5. INVALIDITÂTE 39
6. GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPES NODROÐINÂJUMS UN PIEEJAMÎBA 45
7. STACIONÂRÂ APRÛPE 53
8. AMBULATORÂ APRÛPE 71
9. BÇRNU GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE 79
10. TIESU PSIHIATRIJA 89
11. GARÎGÂS VESELÎBAS INFORMÂCIJAS SISTÇMAS ATTÎSTÎBA 95
INFORMÂCIJAS AVOTI 100
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAS 2005. GADA DARBÎBAS PÂRSKATS 101
Izdevumâ izmantoti GVVA pacientu ergoterapijas nodarbîbâs tapuðie radoðie darbi, kas
2006.gada aprîlî un martâ bija izstâdîti P.Stradiòa Medicînas vçstures muzejâ Rîgâ.
Lietotie saîsinâjumi: PNS - psihoneiroloìiskâ slimnîca
ANO - Apvienoto Nâciju organizâcija PVO - Pasaules Veselîbas organizâcija
BKUS - Bçrnu klîniskâ universitâtes slimnîca RSU - Rîgas Stradiòa universitâte
DEÂK - Darbspçju ekspertîzes ârstu komisija SFL - Sorosa fonds Latvija
ES - Eiropas savienîba Stratçìija - GVVA vidçja termiòa darbîbas stratçìija
GVVA - Garîgâs veselîbas valsts aìentûra 2005.–2007.gadam
KUS - Klîniskâ universitâtes slimnîca VOAVA - Veselîbas obligâtâs apdroðinâðanas valsts aìentûra
LCESC - Latvijas Cilvçktiesîbu un etnisko studiju centrs VSMVTA - Veselîbas statistikas un medicînas tehnoloìiju valsts
MADEKKI - Medicîniskâs aprûpes un darbspçjas ekspertîzes aìentûra
kvalitâtes kontroles inspekcija
Statistikas gadagrâmata „GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005”
Iznâk kopð 2001. gada ( „PSIHISKÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJ”)
Materiâlus statistikas gadagrâmatai „GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005”
sagatavojis GVVA autoru kolektîvs:
Jânis BUÌINS – Garîgâs veselîbas valsts aìentûras direktors
Ilze GERHARDE – speciâliste suicîdu izpçtes jautâjumos
Aigars KIÐURO – Organizatoriski metodiskâs daïas vadîtâjs
Rasma KLOTIÒA – Tiesu psihiatrisko ekspertîþu dienesta vadîtâja
Ruta KRIEVKALNA – Psihisko slimîbu un uzvedîbas traucçjumu reìistra vadîtâja
Iveta ÍIECE – Ârstniecîbas pakalpojumu departamenta vadîtâja
Vija LÎCE – Psihisko slimîbu un uzvedîbas traucçjumu reìistra speciâliste
Mârtiòð LOGINS – Informâcijas tehnoloìiju daïas vadîtâjs
Indira OZOLA – sabiedrisko attiecîbu vadîtâja
Sandra PÛCE – Ambulatorâs aprûpes centra vadîtâja
Autoru kolektîvs pateicas RSU Psihiatrijas un narkoloìijas katedras darbiniekiem un personîgi
prof. Raisai ANDRÇZIÒAI
prof. Mintautam CAUNEM
assoc. prof. Birutai KUPÈAI
assoc. prof. Elmâram RANCÂNAM
par sniegto metodisko palîdzîbu un veikto darbu iedzîvotâju garîgâs veselîbas definîciju, râdîtâju un
metodoloìijas veidoðanâ un izvçrtçðanâ.
2005. gada izdevums, tâpat kâ iepriekðçjie, ir statistiski analîtisks apskats, bet, salîdzinot ar iepriekðçjiem
gadiem, satura ziòâ ir vispusîgâks. Statistikas gadagrâmatâ apkopotâ informâcija pârsvarâ skar pçdçjo triju
gadu laika posmu, bet pamatrâdîtâji doti garâkâ periodâ nolûkâ dot iespçju labâk novçrtçt garîgâs veselîbas
un veselîbas aprûpes attîstîbas rezultâtus un virzîbu.
Informâcijas pamatâ ir psihoneiroloìisko institûciju nozares pârskati, papildinâti ar Veselîbas statistikas un
medicînas tehnoloìiju valsts aìentûras un Narkoloìijas valsts aìentûras pârskatu datiem. Galvenie
sociâlekonomiskie un demogrâfiskie râdîtâji òemti no Latvijas Republikas Centrâlâs statistikas pârvaldes
izdevumiem.
Dati par 2004. gadu, kas aprçíinâti vidçji uz iedzîvotâju skaitu, precizçti. Dati par 2005. gadu atseviðíâs
tabulâs ir iepriekðçjie un var tikt precizçti turpmâkajos izdevumos.
Nosacîti apzîmçjumi: – - parâdîba nav konstatçta,
- nav datu vai tie apðaubâmi.
Pârpublicçðanas un citçðanas gadîjumâ atsauce uz informâcijas avotu – Garîgâs veselîbas valsts aìentûra – obligâta.
ISBN 9984-9532-7-0
ISSN 1407-8236
© Garîgâs veselîbas valsts aìentûra
Direktors Jânis Buìins
Tvaika iela 2, Rîga, LV 1005; tâlrunis 7080112,
fakss: 7222305, e-pasts: [email protected]
interneta adrese: www.gvva.gov.lv
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
SATURS
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
PRIEKÐVÂRDS 4
1. LATVIJAS IEDZÎVOTÂJU RAKSTUROJUMI 7
2. PACIENTU SOCIÂLIE RAKSTUROJUMI 11
3. IEDZÎVOTÂJU GARÎGÂ VESELÎBA 15
4. PAÐNÂVÎBAS 31
5. INVALIDITÂTE 39
6. GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPES NODROÐINÂJUMS UN PIEEJAMÎBA 45
7. STACIONÂRÂ APRÛPE 53
8. AMBULATORÂ APRÛPE 71
9. BÇRNU GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE 79
10. TIESU PSIHIATRIJA 89
11. GARÎGÂS VESELÎBAS INFORMÂCIJAS SISTÇMAS ATTÎSTÎBA 95
INFORMÂCIJAS AVOTI 100
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAS 2005. GADA DARBÎBAS PÂRSKATS 101
Izdevumâ izmantoti GVVA pacientu ergoterapijas nodarbîbâs tapuðie radoðie darbi, kas
2006.gada aprîlî un martâ bija izstâdîti P.Stradiòa Medicînas vçstures muzejâ Rîgâ.
Lietotie saîsinâjumi: PNS - psihoneiroloìiskâ slimnîca
ANO - Apvienoto Nâciju organizâcija PVO - Pasaules Veselîbas organizâcija
BKUS - Bçrnu klîniskâ universitâtes slimnîca RSU - Rîgas Stradiòa universitâte
DEÂK - Darbspçju ekspertîzes ârstu komisija SFL - Sorosa fonds Latvija
ES - Eiropas savienîba Stratçìija - GVVA vidçja termiòa darbîbas stratçìija
GVVA - Garîgâs veselîbas valsts aìentûra 2005.–2007.gadam
KUS - Klîniskâ universitâtes slimnîca VOAVA - Veselîbas obligâtâs apdroðinâðanas valsts aìentûra
LCESC - Latvijas Cilvçktiesîbu un etnisko studiju centrs VSMVTA - Veselîbas statistikas un medicînas tehnoloìiju valsts
MADEKKI - Medicîniskâs aprûpes un darbspçjas ekspertîzes aìentûra
kvalitâtes kontroles inspekcija
Statistikas gadagrâmata „GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005”
Iznâk kopð 2001. gada ( „PSIHISKÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJ”)
Materiâlus statistikas gadagrâmatai „GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005”
sagatavojis GVVA autoru kolektîvs:
Jânis BUÌINS – Garîgâs veselîbas valsts aìentûras direktors
Ilze GERHARDE – speciâliste suicîdu izpçtes jautâjumos
Aigars KIÐURO – Organizatoriski metodiskâs daïas vadîtâjs
Rasma KLOTIÒA – Tiesu psihiatrisko ekspertîþu dienesta vadîtâja
Ruta KRIEVKALNA – Psihisko slimîbu un uzvedîbas traucçjumu reìistra vadîtâja
Iveta ÍIECE – Ârstniecîbas pakalpojumu departamenta vadîtâja
Vija LÎCE – Psihisko slimîbu un uzvedîbas traucçjumu reìistra speciâliste
Mârtiòð LOGINS – Informâcijas tehnoloìiju daïas vadîtâjs
Indira OZOLA – sabiedrisko attiecîbu vadîtâja
Sandra PÛCE – Ambulatorâs aprûpes centra vadîtâja
Autoru kolektîvs pateicas RSU Psihiatrijas un narkoloìijas katedras darbiniekiem un personîgi
prof. Raisai ANDRÇZIÒAI
prof. Mintautam CAUNEM
assoc. prof. Birutai KUPÈAI
assoc. prof. Elmâram RANCÂNAM
par sniegto metodisko palîdzîbu un veikto darbu iedzîvotâju garîgâs veselîbas definîciju, râdîtâju un
metodoloìijas veidoðanâ un izvçrtçðanâ.
2005. gada izdevums, tâpat kâ iepriekðçjie, ir statistiski analîtisks apskats, bet, salîdzinot ar iepriekðçjiem
gadiem, satura ziòâ ir vispusîgâks. Statistikas gadagrâmatâ apkopotâ informâcija pârsvarâ skar pçdçjo triju
gadu laika posmu, bet pamatrâdîtâji doti garâkâ periodâ nolûkâ dot iespçju labâk novçrtçt garîgâs veselîbas
un veselîbas aprûpes attîstîbas rezultâtus un virzîbu.
Informâcijas pamatâ ir psihoneiroloìisko institûciju nozares pârskati, papildinâti ar Veselîbas statistikas un
medicînas tehnoloìiju valsts aìentûras un Narkoloìijas valsts aìentûras pârskatu datiem. Galvenie
sociâlekonomiskie un demogrâfiskie râdîtâji òemti no Latvijas Republikas Centrâlâs statistikas pârvaldes
izdevumiem.
Dati par 2004. gadu, kas aprçíinâti vidçji uz iedzîvotâju skaitu, precizçti. Dati par 2005. gadu atseviðíâs
tabulâs ir iepriekðçjie un var tikt precizçti turpmâkajos izdevumos.
Nosacîti apzîmçjumi: – - parâdîba nav konstatçta,
- nav datu vai tie apðaubâmi.
Pârpublicçðanas un citçðanas gadîjumâ atsauce uz informâcijas avotu – Garîgâs veselîbas valsts aìentûra – obligâta.
ISBN 9984-9532-7-0
ISSN 1407-8236
© Garîgâs veselîbas valsts aìentûra
Direktors Jânis Buìins
Tvaika iela 2, Rîga, LV 1005; tâlrunis 7080112,
fakss: 7222305, e-pasts: [email protected]
interneta adrese: www.gvva.gov.lv
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
4 5
PRIEKÐVÂRDS
2005. gada sâkumâ Pasaules Veselîbas organizâcijas Eiropas ministru konferencç par garîgo veselîbu tika
apstiprinâta „Garîgâs veselîbas deklarâcija Eiropai”. Deklarâcijas moto ir garîgâs veselîbas aprûpei zîmîgs un
nozarç strâdâjoðajiem labi saprotams: „Pretî izaicinâjumam, veidojot risinâjumus”.
Lai noteiktu turpmâko garîgâs veselîbas jomas attîstîbu un sabiedrîbas rîcîbu Latvijas iedzîvotâju garîgâs
veselîbas uzlaboðanai, Veselîbas ministrija 2005. gada maijâ izskatîðanai Ministru kabinetâ piedâvâja
pamatnostâdòu projektu „Iedzîvotâju garîgâs veselîbas uzlaboðana 2006.–2016. gadâ”. Ðis ir pirmais ðâda
mçroga politikas dokuments garîgâs veselîbas jomâ Latvijâ, kas raksturo situâciju iedzîvotâju saslimstîbâ un
garîgâs veselîbas aprûpç, identificç un apkopo nozares problçmas, norâda mçríus, kurus valstij vajadzçtu
sasniegt, kâ arî uzskaita tâs lietas, kas bûtu jâveic, lai sakârtotu garîgâs veselîbas jomu un palîdzçtu cilvçkiem
ar garîga rakstura traucçjumiem integrçties sabiedrîbâ. 2005. gadâ vçl tika veikta pamatnostâdòu projekta
saskaòoðana. Ðajâ procesâ ir svarîgi, ka Veselîbas ministrija savâ interneta mâjas lapâ projektu nodeva
atklâtîbai. Ðâda valstij svarîga politikas dokumenta apsprieðanâ sabiedrîbas informçtîba un lîdzdalîbas
iespçjamîba ir ïoti nepiecieðama.
Garîgâs veselîbas politika un prakse ðodien visâ pasaulç ietver ne tikai vispusîgu un efektîvu pacienta
aprûpes darbu ârstniecîbas procesâ, bet arî sabiedrîbas domâðanas veida ietekmçðanu. Tâ ir arî apziòa, ka
garîgâ veselîba cieði saistîta ar daudzâm norisçm sabiedrîbâ, ka garîgâs labklâjîbas uzlaboðanai ârkârtîgi
svarîgi ir mazinât slimâ cilvçka stigmatizâciju, diskriminâciju un sociâlo izolâciju.
Apziòa nevar mainîties vienâ dienâ, tas ir pacietîbu prasoðs ilglaicîgs process. Latvijâ tas ir pacietîbas pilns
sabiedrîbas uzskatu un stereotipu dziedinâðanas process.
2005. gads GVVA un garîgâs veselîbas aprûpes sistçmai kopumâ bija ïoti spraigs un darba pilns. Ar lepnumu
varam izcelt jaunâ GVVA Ambulatorâs aprûpes centra darbîbas aizsâkumu, kas devis cerçto rezultâtu:
pacienti novçrtçjuði sakopto un draudzîgo vidi, speciâlistu pieejamîbu, ârstniecîbas un rehabilitâcijas metoþu
daþâdîbu. Ðî iestâde ne pacientiem, ne citâm iesaistîtajâm personâm (tuviniekiem, draugiem un citiem
kopçjiem) nesaistâs ar sabiedrîbas apziòâ iesakòojuðos stereotipu par biedçjoðu psihiatrisko slimnîcu. GVVA
2005. gadâ ir turpinâjusi vadît Eiropas Kopienas iniciatîvas EQUAL projektu „Personu ar garîgiem
traucçjumiem un psihiskâm slimîbâm integrâcija darba tirgû”, kur nu jau identificçtas problçmas un domâts
par nâkotnes risinâjuma projektiem nodarbinâtîbas iespçju radîðanai cilvçkiem ar garîga rakstura
traucçjumiem. Ir svarîgi, ka ðajâ projektâ iesaistîtie slimnieki no septiòiem Latvijas stacionâriem ir raduði
piepildîjumu savai nepiecieðamîbai darboties, lîdz ar to ceïoties paðapziòai un rçíinoties ar atlîdzîbu par
paveikto darbu.
Pçc Pasaules Veselîbas organizâcijas apkopotajiem datiem mûsdienu pasaulç 450 miljoniem cilvçku ir
psihiskas un neiroloìiskas slimîbas un uzvedîbas traucçjumi, ceturtajâ daïâ ìimeòu kâdam ìimenes loceklim
ir psihiska saslimðana. Latvijâ 2005. gadâ no garîgâs veselîbas traucçjumiem cieta 65 285 cilvçki, 5517 no
viòiem aprûpç tika uzòemti pirmo reizi mûþâ. Taèu jâpieòem, ka faktiskais slimo personu skaits ir lielâks, jo
daïa cilvçku neatzîst savas problçmas, vai arî kâdu iemeslu dçï neapmeklç ârstniecîbas iestâdes.
Latvijâ lielâkâ daïa psihiatrijas pacientu dzîvo ìimençs. Visumâ ðis fakts vçrtçjams pozitîvi, jo ìimene var
veidot pamata atbalsta sistçmu pacientiem. Tomçr statistika nesniedz informâciju par attiecîbâm ðajâs
ìimençs, to struktûru. Nav statistikas par cilvçku attieksmi pret personâm ar garîgâs veselîbas problçmâm,
taèu mçs to redzam ikdienâ. Daudzi vçrojumi nerunâ sabiedrîbai par labu.
Vçrtçjumam nododam statistiku par garîgâs veselîbas jomu Latvijâ kopumâ un atskaiti par GVVA 2005. gadâ
paveikto. GVVA kolektîvs, apzinoties iestâdei uzticçtâs funkcijas garîgâs veselîbas aprûpç, 2005. gadâ ir
daudz darîjis, lai nodroðinâtu saskaòotu un nepârtrauktu, efektîvu un mçrítiecîgu iestâdes darbîbu tai uzticçto
uzdevumu veikðanâ. GVVA visupirmais mçríis ir nodroðinât pacientiem augsti kvalificçtu un specializçtu
profesionâlo psihiatrisko palîdzîbu psihisko un uzvedîbas traucçjumu diagnostikâ, ârstçðanâ, profilaksç un
psihiatriskajâ rehabilitâcijâ. Mûsu virsmçríis – uzlabot Latvijas iedzîvotâju garîgo veselîbu un nodroðinât
visiem Latvijas iedzîvotâjiem pieeju kvalitatîviem garîgâs veselîbas aprûpes pakalpojumiem.
Pârskata gada laikâ GVVA ir strâdâjusi pie darba organizâcijas pilnveidoðanas, profesionâlu konsultâciju un
informâcijas sniegðanas valsts pârvaldes iestâdçm un citâm ar garîgâs veselîbas jomu saistîtâm iestâdçm, ir
koordinçjusi un piedalîjusies starptautiskos projektos. Ir strâdâts pie iekðçjâs kontroles sistçmas
uzlaboðanas, personâla tâlâkizglîtoðanâs veicinâðanas, jaudîgâku informâcijas tehnoloìiju ievieðanas un
sabiedrîbas informçðanas pasâkumu nodroðinâðanas. Ðajâ procesâ viens no GVVA uzdevumiem ir atklâta,
caurskatâma, uz izmaksu efektivitâti balstîta finansçðanas un budþeta sistçmas attîstîðana.
Atskatoties uz paveikto, ar pârliecîbu raugâmies nâkotnç.
Jânis Buìins
Garîgâs veselîbas valsts aìentûras direktors
GVVA ârstu kolektîvs
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
4 5
PRIEKÐVÂRDS
2005. gada sâkumâ Pasaules Veselîbas organizâcijas Eiropas ministru konferencç par garîgo veselîbu tika
apstiprinâta „Garîgâs veselîbas deklarâcija Eiropai”. Deklarâcijas moto ir garîgâs veselîbas aprûpei zîmîgs un
nozarç strâdâjoðajiem labi saprotams: „Pretî izaicinâjumam, veidojot risinâjumus”.
Lai noteiktu turpmâko garîgâs veselîbas jomas attîstîbu un sabiedrîbas rîcîbu Latvijas iedzîvotâju garîgâs
veselîbas uzlaboðanai, Veselîbas ministrija 2005. gada maijâ izskatîðanai Ministru kabinetâ piedâvâja
pamatnostâdòu projektu „Iedzîvotâju garîgâs veselîbas uzlaboðana 2006.–2016. gadâ”. Ðis ir pirmais ðâda
mçroga politikas dokuments garîgâs veselîbas jomâ Latvijâ, kas raksturo situâciju iedzîvotâju saslimstîbâ un
garîgâs veselîbas aprûpç, identificç un apkopo nozares problçmas, norâda mçríus, kurus valstij vajadzçtu
sasniegt, kâ arî uzskaita tâs lietas, kas bûtu jâveic, lai sakârtotu garîgâs veselîbas jomu un palîdzçtu cilvçkiem
ar garîga rakstura traucçjumiem integrçties sabiedrîbâ. 2005. gadâ vçl tika veikta pamatnostâdòu projekta
saskaòoðana. Ðajâ procesâ ir svarîgi, ka Veselîbas ministrija savâ interneta mâjas lapâ projektu nodeva
atklâtîbai. Ðâda valstij svarîga politikas dokumenta apsprieðanâ sabiedrîbas informçtîba un lîdzdalîbas
iespçjamîba ir ïoti nepiecieðama.
Garîgâs veselîbas politika un prakse ðodien visâ pasaulç ietver ne tikai vispusîgu un efektîvu pacienta
aprûpes darbu ârstniecîbas procesâ, bet arî sabiedrîbas domâðanas veida ietekmçðanu. Tâ ir arî apziòa, ka
garîgâ veselîba cieði saistîta ar daudzâm norisçm sabiedrîbâ, ka garîgâs labklâjîbas uzlaboðanai ârkârtîgi
svarîgi ir mazinât slimâ cilvçka stigmatizâciju, diskriminâciju un sociâlo izolâciju.
Apziòa nevar mainîties vienâ dienâ, tas ir pacietîbu prasoðs ilglaicîgs process. Latvijâ tas ir pacietîbas pilns
sabiedrîbas uzskatu un stereotipu dziedinâðanas process.
2005. gads GVVA un garîgâs veselîbas aprûpes sistçmai kopumâ bija ïoti spraigs un darba pilns. Ar lepnumu
varam izcelt jaunâ GVVA Ambulatorâs aprûpes centra darbîbas aizsâkumu, kas devis cerçto rezultâtu:
pacienti novçrtçjuði sakopto un draudzîgo vidi, speciâlistu pieejamîbu, ârstniecîbas un rehabilitâcijas metoþu
daþâdîbu. Ðî iestâde ne pacientiem, ne citâm iesaistîtajâm personâm (tuviniekiem, draugiem un citiem
kopçjiem) nesaistâs ar sabiedrîbas apziòâ iesakòojuðos stereotipu par biedçjoðu psihiatrisko slimnîcu. GVVA
2005. gadâ ir turpinâjusi vadît Eiropas Kopienas iniciatîvas EQUAL projektu „Personu ar garîgiem
traucçjumiem un psihiskâm slimîbâm integrâcija darba tirgû”, kur nu jau identificçtas problçmas un domâts
par nâkotnes risinâjuma projektiem nodarbinâtîbas iespçju radîðanai cilvçkiem ar garîga rakstura
traucçjumiem. Ir svarîgi, ka ðajâ projektâ iesaistîtie slimnieki no septiòiem Latvijas stacionâriem ir raduði
piepildîjumu savai nepiecieðamîbai darboties, lîdz ar to ceïoties paðapziòai un rçíinoties ar atlîdzîbu par
paveikto darbu.
Pçc Pasaules Veselîbas organizâcijas apkopotajiem datiem mûsdienu pasaulç 450 miljoniem cilvçku ir
psihiskas un neiroloìiskas slimîbas un uzvedîbas traucçjumi, ceturtajâ daïâ ìimeòu kâdam ìimenes loceklim
ir psihiska saslimðana. Latvijâ 2005. gadâ no garîgâs veselîbas traucçjumiem cieta 65 285 cilvçki, 5517 no
viòiem aprûpç tika uzòemti pirmo reizi mûþâ. Taèu jâpieòem, ka faktiskais slimo personu skaits ir lielâks, jo
daïa cilvçku neatzîst savas problçmas, vai arî kâdu iemeslu dçï neapmeklç ârstniecîbas iestâdes.
Latvijâ lielâkâ daïa psihiatrijas pacientu dzîvo ìimençs. Visumâ ðis fakts vçrtçjams pozitîvi, jo ìimene var
veidot pamata atbalsta sistçmu pacientiem. Tomçr statistika nesniedz informâciju par attiecîbâm ðajâs
ìimençs, to struktûru. Nav statistikas par cilvçku attieksmi pret personâm ar garîgâs veselîbas problçmâm,
taèu mçs to redzam ikdienâ. Daudzi vçrojumi nerunâ sabiedrîbai par labu.
Vçrtçjumam nododam statistiku par garîgâs veselîbas jomu Latvijâ kopumâ un atskaiti par GVVA 2005. gadâ
paveikto. GVVA kolektîvs, apzinoties iestâdei uzticçtâs funkcijas garîgâs veselîbas aprûpç, 2005. gadâ ir
daudz darîjis, lai nodroðinâtu saskaòotu un nepârtrauktu, efektîvu un mçrítiecîgu iestâdes darbîbu tai uzticçto
uzdevumu veikðanâ. GVVA visupirmais mçríis ir nodroðinât pacientiem augsti kvalificçtu un specializçtu
profesionâlo psihiatrisko palîdzîbu psihisko un uzvedîbas traucçjumu diagnostikâ, ârstçðanâ, profilaksç un
psihiatriskajâ rehabilitâcijâ. Mûsu virsmçríis – uzlabot Latvijas iedzîvotâju garîgo veselîbu un nodroðinât
visiem Latvijas iedzîvotâjiem pieeju kvalitatîviem garîgâs veselîbas aprûpes pakalpojumiem.
Pârskata gada laikâ GVVA ir strâdâjusi pie darba organizâcijas pilnveidoðanas, profesionâlu konsultâciju un
informâcijas sniegðanas valsts pârvaldes iestâdçm un citâm ar garîgâs veselîbas jomu saistîtâm iestâdçm, ir
koordinçjusi un piedalîjusies starptautiskos projektos. Ir strâdâts pie iekðçjâs kontroles sistçmas
uzlaboðanas, personâla tâlâkizglîtoðanâs veicinâðanas, jaudîgâku informâcijas tehnoloìiju ievieðanas un
sabiedrîbas informçðanas pasâkumu nodroðinâðanas. Ðajâ procesâ viens no GVVA uzdevumiem ir atklâta,
caurskatâma, uz izmaksu efektivitâti balstîta finansçðanas un budþeta sistçmas attîstîðana.
Atskatoties uz paveikto, ar pârliecîbu raugâmies nâkotnç.
Jânis Buìins
Garîgâs veselîbas valsts aìentûras direktors
GVVA ârstu kolektîvs
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
6
1. LATVIJAS IEDZÎVOTÂJU RAKSTUROJUMI
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
6
1. LATVIJAS IEDZÎVOTÂJU RAKSTUROJUMI
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 11
LATV
IJAS
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
RAKS
TURO
JUM
I
LATV
IJAS
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
RAKS
TURO
JUM
I
8 9
1. LATVIJAS IEDZÎVOTÂJU RAKSTUROJUMI
Latvijas pastâvîgo iedzîvotâju skaits turpina samazinâties. 2006. gada sâkumâ, salîdzinâjumâ ar 2005. gada
sâkumu, tas samazinâjies par 11,8 tûkstoðiem, galvenokârt iedzîvotâju dabiskâs kustîbas rezultâtâ.
Latvijas demogrâfiskie râdîtâji ir vieni no zemâkajiem Eiropâ. Zemâ dzimstîba, ar mînuss zîmi izsakâmais
iedzîvotâju dabiskais pieaugums un sabiedrîbas novecoðanâs procesi turpinâs un ir nopietni ðíçrðïi
tautsaimniecîbas attîstîbai.
Latvijas universitâtes Demogrâfijas centrs atzîmç, ka iedzîvotâju skaita lejupslîdi var uzskatît kâ
neatgriezenisku procesu. Iedzîvotâju skaita lejupslîde un administratîvi teritoriâlâs izmaiòas ar tâm sekojoðu
mainîgu iedzîvotâju skaita sadalîjumu starp reìioniem nenovçrðami ietekmç veselîbas un veselîbas aprûpes
kvantitatîvo un kvalitatîvo râdîtâju virzîbu, pacientu kustîbu uz ârstniecîbas iestâdçm un veselîbas aprûpes
nosacîjumus.
1.1. PASTÂVÎGO IEDZÎVOTÂJU SKAITS (tûkstoðos)
LATVIJA
1.2. BÇRNU (0-14) UN PIEAUGUÐO (60+ gadi) IEDZÎVOTÂJU SKAITS (procentos)
1.3. PASTÂVÎGO IEDZÎVOTÂJU SKAITS LATVIJAS VALSTS STATISTISKAJOS REÌIONOS
(gada sâkumâ)
Latvijas rajonos un pilsçtâs pastâv bûtiskas atðíirîbas teritoriju nevienmçrîgâ attîstîbâ, nodarbinâtîbas un
iedzîvotâju ieòçmumu lîmenî, sociâlâs un kultûras dzîves nosacîjumos.
Veselîbas aprûpç turpinâs vçl nepilnîgi realizçtais konkrçtâs atbildîbas sadalîjums starp valsti, paðvaldîbâm
un privâto sektoru. Pastâv sareþìîjumi kâ îstermiòa, tâ ilgtermiòa garîgâs veselîbas aprûpes plânoðanâ, kas
bremzç iesâkto pârkârtojumu konsekventu turpinâðanu.
Par iedzîvotâju dzîves lîmeni veselîbas aprûpes jomâ liecina fakts, ka Latvijâ 2004. gadâ vidçji uz vienu
mâjsaimniecîbu veselîbai tika patçrçti 3,9 % no visiem izdevumiem (2001. gadâ – 3,8 %). Tajâ paðâ laikâ
medicînas pakalpojumu un zâïu sadârdzinâðanâs, neraugoties uz valsts kompensçjamo zâïu saraksta
paplaðinâðanos, palielina to iedzîvotâju skaitu, kam veselîbas aprûpe kïûst nepieejama. Pieaug neizârstçtu
un neârstçtu slimîbu risks, tostarp arî psihiatrijâ. Neraugoties uz mâjsaimniecîbu budþetos 2004. gadâ
manâmi pieauguðajiem izdevumiem veselîbas aprûpei, ðo izdevumu absolûtais pieaugums ir neliels un
nevienlîdzîba patçriòa jomâ turpina padziïinâties.
Reìions 2003 2004 2005
VOAVA reìionâlais
dalîjums 2005
LATVIJA 2 331 480 2 319 203 2 306 434 2 306 434
RÎGA 941 031 940 787 940 605 940 605
VIDZEME 353 536 350 582 347 383 312 332
KURZEME 315 555 313 334 310 673 365 948
ZEMGALE 346 541 345 349 343 428 351 450
LATGALE 374 817 369 151 364 345 336 099
19.9
14.815.416
16.617.3
18.118.619.3
20.320.7
19.2
22.222.12222.722.42320.519.9
19.5
0
5
10
15
20
25
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005
Bçrni (0-14) Pieauguðie vecumâ no 60 gadiem
1991 1995 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006
Gada sâkumâ 2667.9 2529.5 2379.9 2366.1 2345.8 2331.5 2319.2 2306.4 2294.6
tajâ skaitâ:
vîrieði 1242.4 1172.0 1095.4 1089.4 1080.1 1073.1 1068.3 1062.9 –
sievietes 1425.5 1357.5 1284.5 1276.7 1275.4 1258.4 1258.9 1243.5 –
No iedzîvotâju skaita lauku iedzîvotâji 820.5 782.6 755.7 752.9 753.8 751.0 745.7 739.1 –
tajâ skaitâ:
vîrieði 390.4 372.1 363.6 362.5 363.4 362.5 360.8 358.3 –
sievietes 430.1 410.5 392.1 390.4 390.4 388.5 384.9 380.8 –
18.9
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 11
LATV
IJAS
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
RAKS
TURO
JUM
I
LATV
IJAS
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
RAKS
TURO
JUM
I
8 9
1. LATVIJAS IEDZÎVOTÂJU RAKSTUROJUMI
Latvijas pastâvîgo iedzîvotâju skaits turpina samazinâties. 2006. gada sâkumâ, salîdzinâjumâ ar 2005. gada
sâkumu, tas samazinâjies par 11,8 tûkstoðiem, galvenokârt iedzîvotâju dabiskâs kustîbas rezultâtâ.
Latvijas demogrâfiskie râdîtâji ir vieni no zemâkajiem Eiropâ. Zemâ dzimstîba, ar mînuss zîmi izsakâmais
iedzîvotâju dabiskais pieaugums un sabiedrîbas novecoðanâs procesi turpinâs un ir nopietni ðíçrðïi
tautsaimniecîbas attîstîbai.
Latvijas universitâtes Demogrâfijas centrs atzîmç, ka iedzîvotâju skaita lejupslîdi var uzskatît kâ
neatgriezenisku procesu. Iedzîvotâju skaita lejupslîde un administratîvi teritoriâlâs izmaiòas ar tâm sekojoðu
mainîgu iedzîvotâju skaita sadalîjumu starp reìioniem nenovçrðami ietekmç veselîbas un veselîbas aprûpes
kvantitatîvo un kvalitatîvo râdîtâju virzîbu, pacientu kustîbu uz ârstniecîbas iestâdçm un veselîbas aprûpes
nosacîjumus.
1.1. PASTÂVÎGO IEDZÎVOTÂJU SKAITS (tûkstoðos)
LATVIJA
1.2. BÇRNU (0-14) UN PIEAUGUÐO (60+ gadi) IEDZÎVOTÂJU SKAITS (procentos)
1.3. PASTÂVÎGO IEDZÎVOTÂJU SKAITS LATVIJAS VALSTS STATISTISKAJOS REÌIONOS
(gada sâkumâ)
Latvijas rajonos un pilsçtâs pastâv bûtiskas atðíirîbas teritoriju nevienmçrîgâ attîstîbâ, nodarbinâtîbas un
iedzîvotâju ieòçmumu lîmenî, sociâlâs un kultûras dzîves nosacîjumos.
Veselîbas aprûpç turpinâs vçl nepilnîgi realizçtais konkrçtâs atbildîbas sadalîjums starp valsti, paðvaldîbâm
un privâto sektoru. Pastâv sareþìîjumi kâ îstermiòa, tâ ilgtermiòa garîgâs veselîbas aprûpes plânoðanâ, kas
bremzç iesâkto pârkârtojumu konsekventu turpinâðanu.
Par iedzîvotâju dzîves lîmeni veselîbas aprûpes jomâ liecina fakts, ka Latvijâ 2004. gadâ vidçji uz vienu
mâjsaimniecîbu veselîbai tika patçrçti 3,9 % no visiem izdevumiem (2001. gadâ – 3,8 %). Tajâ paðâ laikâ
medicînas pakalpojumu un zâïu sadârdzinâðanâs, neraugoties uz valsts kompensçjamo zâïu saraksta
paplaðinâðanos, palielina to iedzîvotâju skaitu, kam veselîbas aprûpe kïûst nepieejama. Pieaug neizârstçtu
un neârstçtu slimîbu risks, tostarp arî psihiatrijâ. Neraugoties uz mâjsaimniecîbu budþetos 2004. gadâ
manâmi pieauguðajiem izdevumiem veselîbas aprûpei, ðo izdevumu absolûtais pieaugums ir neliels un
nevienlîdzîba patçriòa jomâ turpina padziïinâties.
Reìions 2003 2004 2005
VOAVA reìionâlais
dalîjums 2005
LATVIJA 2 331 480 2 319 203 2 306 434 2 306 434
RÎGA 941 031 940 787 940 605 940 605
VIDZEME 353 536 350 582 347 383 312 332
KURZEME 315 555 313 334 310 673 365 948
ZEMGALE 346 541 345 349 343 428 351 450
LATGALE 374 817 369 151 364 345 336 099
19.9
14.815.416
16.617.3
18.118.619.3
20.320.7
19.2
22.222.12222.722.42320.519.9
19.5
0
5
10
15
20
25
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005
Bçrni (0-14) Pieauguðie vecumâ no 60 gadiem
1991 1995 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006
Gada sâkumâ 2667.9 2529.5 2379.9 2366.1 2345.8 2331.5 2319.2 2306.4 2294.6
tajâ skaitâ:
vîrieði 1242.4 1172.0 1095.4 1089.4 1080.1 1073.1 1068.3 1062.9 –
sievietes 1425.5 1357.5 1284.5 1276.7 1275.4 1258.4 1258.9 1243.5 –
No iedzîvotâju skaita lauku iedzîvotâji 820.5 782.6 755.7 752.9 753.8 751.0 745.7 739.1 –
tajâ skaitâ:
vîrieði 390.4 372.1 363.6 362.5 363.4 362.5 360.8 358.3 –
sievietes 430.1 410.5 392.1 390.4 390.4 388.5 384.9 380.8 –
18.9
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
10
2. PACIENTU SOCIÂLIE RAKSTUROJUMI
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
10
2. PACIENTU SOCIÂLIE RAKSTUROJUMI
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 22PA
CIEN
TU S
OCIÂ
LIE
RAKS
TURO
JUM
I
PACI
ENTU
SOC
IÂLI
E RA
KSTU
ROJU
MI
12 13
2. PACIENTU SOCIÂLIE RAKSTUROJUMI
Garîgâs veselîbas aprûpes sistçmas problçma joprojâm ir tâs nepietiekamais finansçjums, kas savienojumâ
ar pacientu maznodroðinâtâs daïas maksâtnespçju un zemo dzîves lîmeni neveicina veselîbas uzlaboðanos.
Garîgâs veselîbas aprûpes dienestam praktiski nav iespçju strauji ieviest jaunas aprûpes formas, nostiprinât
ârstniecîbas personâlu un veikt pçtîjumus (apsekojumus) par saslimstîbu, ârstçðanas rezultâtiem, resursu
savstarpçjo sakarîbu.
2.1. PACIENTU AR GARÎGÂS VESELÎBAS TRAUCÇJUMIEM PAMATIZTIKAS AVOTI
LATVIJA, 2005
2.2. PACIENTU AR GARÎGÂS VESELÎBAS TRAUCÇJUMIEM SKAITA SADALÎJUMS PÇC DZÎVES VEIDA,
LATVIJA, 2005
Nozîmîgs ar veselîbu un tâs aprûpi saistîts faktors ir arî izglîtîbas lîmenis. (2.6. tabula)
2.3. FAKTORI UN PROBLÇMAS,
KAS IETEKMÇ SLIMNIEKU VESELÎBAS STÂVOKLI UN APRÛPI
LATVIJA, 2005 (Psihoneiroloìisko kabinetu dati)
2.4. VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI ÌIMENES, SOCIÂLÂS VIDES
UN SOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ, LATVIJA, 2005
16.5
12.1
16.7
54.6
atipiska audzinâðana (ðíirtas ìimenes u.c.)
pielâgoðanâs grûtîbas kultûrvidei
sociâlâ izolâcija
dzîves stila problçmas
tajâ skaitâ – pa pacientu vecumgrupâm no kopçjâ skaita
SSK–10 kods
Kopâ 0–14 15–17 18–59
60 un vecâki invalîdi Sievietes
KOPÂ 14407 1200 1541 8960 2706 2247 5526
VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI SOCIÂLEKONOMISKO UN PSIHOSOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ 10569 659 1076 6930 1904 1030 3936
• izglîtîbas problçmas Z55.0,1,3,4,8 1756 528 420 793 15 110 741 • bezdarbs un darba zaudçðanas
draudi Z56.0,2 2705 0 0 2618 87 32 144
• darba apstâkïu problçmas (nesaskaòas, risks, nepiemçrots darbs, kaitîgi fizikâli apstâkïi)
Z56.1,3,4,5; Z57; Z58 581 11 29 487 54 18 146
• sadzîves problçmas (bezpajumtîba, neadekvâts mâjoklis) Z59.0,1,2 1486 45 149 753 539 105 823
• ekonomiskâs problçmas (nabadzîba, uztura trûkums, zemie ienâkumi u.c.) Z59.4–7 4041 75 478 2279 1209 765 2082
VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI: ÌIMENES, SOCIÂLÂS VIDES UN SOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ 2610 462 413 1226 509 580 1172
• atipiska audzinâðana (ðíirtas ìimenes u.c.)
Z60.1; Z61; Z62; Z63 1426 392 320 593 121 257 639
• pielâgoðanâs grûtîbas kultûrvidei Z60.3,5 437 25 59 271 82 113 150 • sociâlâ izolâcija Z60.2,4; Z65 430 21 20 156 233 100 224 • dzîves stila problçmas Z60.0; Z70;
Z72; Z73; Z75 317 24 14 206 73 110 159
APRÛPES UN REHABILITÂCIJAS IZMANTOÐANA Z50 785 21 16 539 209 514 276
CITAS SOCIÂLÂS PROBLÇMAS 443 58 36 265 84 123 142
abs.sk. %
Valsts darbs 5867 9.0
Privâts darbs 2642 4.0
Vecumpensija 8039 12.3
Invaliditâtes pensija (jebkura) 19688 30.2
Sociâlie pabalsti 3808 5.8
Citu personu apgâdîba 16881 25.9
Citi iztikas lîdzekïi 8076 12.4
Iztikas lîdzekïu nav 284 0.4
abs.sk. %
Dzîvo viens 7105 10.9
Dzîvo ìimenç 50189 76.9
Bez noteiktas dzîvesvietas 1041 1.6 Dzîvo sociâlâs aprûpes iestâdç 4620 7.1
Ilgstoði (ilgâk par 12 mçneðiem) ârstçjies psihoneiroloìiskajâ slimnîcâ 222 0.3
Citi veidi 2108 3.2
10.91.6 7.1
0.3 3.2
76.9
Dzîvo viensDzîvo ìimençBez noteiktas dzîvesvietasDzîvo sociâlâs aprûpes iestâdçIlgstoði (ilgâk par 12 mçneðiem) ârstçjies psihoneiroloìiskajâ slimnîcâCiti veidi
12.3
30.25.8
25.9
4.09.012.4 0.4
Valsts darbs Privâts darbsVecumpensija Invaliditâtes pensija (jebkura)Sociâlie pabalsti Citu personu apgâdîbaCiti iztikas lîdzekïi Iztikas lîdzekïu nav
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 22
PACI
ENTU
SOC
IÂLI
E RA
KSTU
ROJU
MI
PACI
ENTU
SOC
IÂLI
E RA
KSTU
ROJU
MI
12 13
2. PACIENTU SOCIÂLIE RAKSTUROJUMI
Garîgâs veselîbas aprûpes sistçmas problçma joprojâm ir tâs nepietiekamais finansçjums, kas savienojumâ
ar pacientu maznodroðinâtâs daïas maksâtnespçju un zemo dzîves lîmeni neveicina veselîbas uzlaboðanos.
Garîgâs veselîbas aprûpes dienestam praktiski nav iespçju strauji ieviest jaunas aprûpes formas, nostiprinât
ârstniecîbas personâlu un veikt pçtîjumus (apsekojumus) par saslimstîbu, ârstçðanas rezultâtiem, resursu
savstarpçjo sakarîbu.
2.1. PACIENTU AR GARÎGÂS VESELÎBAS TRAUCÇJUMIEM PAMATIZTIKAS AVOTI
LATVIJA, 2005
2.2. PACIENTU AR GARÎGÂS VESELÎBAS TRAUCÇJUMIEM SKAITA SADALÎJUMS PÇC DZÎVES VEIDA,
LATVIJA, 2005
Nozîmîgs ar veselîbu un tâs aprûpi saistîts faktors ir arî izglîtîbas lîmenis. (2.6. tabula)
2.3. FAKTORI UN PROBLÇMAS,
KAS IETEKMÇ SLIMNIEKU VESELÎBAS STÂVOKLI UN APRÛPI
LATVIJA, 2005 (Psihoneiroloìisko kabinetu dati)
2.4. VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI ÌIMENES, SOCIÂLÂS VIDES
UN SOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ, LATVIJA, 2005
16.5
12.1
16.7
54.6
atipiska audzinâðana (ðíirtas ìimenes u.c.)
pielâgoðanâs grûtîbas kultûrvidei
sociâlâ izolâcija
dzîves stila problçmas
tajâ skaitâ – pa pacientu vecumgrupâm no kopçjâ skaita
SSK–10 kods
Kopâ 0–14 15–17 18–59
60 un vecâki invalîdi Sievietes
KOPÂ 14407 1200 1541 8960 2706 2247 5526
VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI SOCIÂLEKONOMISKO UN PSIHOSOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ 10569 659 1076 6930 1904 1030 3936
• izglîtîbas problçmas Z55.0,1,3,4,8 1756 528 420 793 15 110 741 • bezdarbs un darba zaudçðanas
draudi Z56.0,2 2705 0 0 2618 87 32 144
• darba apstâkïu problçmas (nesaskaòas, risks, nepiemçrots darbs, kaitîgi fizikâli apstâkïi)
Z56.1,3,4,5; Z57; Z58 581 11 29 487 54 18 146
• sadzîves problçmas (bezpajumtîba, neadekvâts mâjoklis) Z59.0,1,2 1486 45 149 753 539 105 823
• ekonomiskâs problçmas (nabadzîba, uztura trûkums, zemie ienâkumi u.c.) Z59.4–7 4041 75 478 2279 1209 765 2082
VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI: ÌIMENES, SOCIÂLÂS VIDES UN SOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ 2610 462 413 1226 509 580 1172
• atipiska audzinâðana (ðíirtas ìimenes u.c.)
Z60.1; Z61; Z62; Z63 1426 392 320 593 121 257 639
• pielâgoðanâs grûtîbas kultûrvidei Z60.3,5 437 25 59 271 82 113 150 • sociâlâ izolâcija Z60.2,4; Z65 430 21 20 156 233 100 224 • dzîves stila problçmas Z60.0; Z70;
Z72; Z73; Z75 317 24 14 206 73 110 159
APRÛPES UN REHABILITÂCIJAS IZMANTOÐANA Z50 785 21 16 539 209 514 276
CITAS SOCIÂLÂS PROBLÇMAS 443 58 36 265 84 123 142
abs.sk. %
Valsts darbs 5867 9.0
Privâts darbs 2642 4.0
Vecumpensija 8039 12.3
Invaliditâtes pensija (jebkura) 19688 30.2
Sociâlie pabalsti 3808 5.8
Citu personu apgâdîba 16881 25.9
Citi iztikas lîdzekïi 8076 12.4
Iztikas lîdzekïu nav 284 0.4
abs.sk. %
Dzîvo viens 7105 10.9
Dzîvo ìimenç 50189 76.9
Bez noteiktas dzîvesvietas 1041 1.6 Dzîvo sociâlâs aprûpes iestâdç 4620 7.1
Ilgstoði (ilgâk par 12 mçneðiem) ârstçjies psihoneiroloìiskajâ slimnîcâ 222 0.3
Citi veidi 2108 3.2
10.91.6 7.1
0.3 3.2
76.9
Dzîvo viensDzîvo ìimençBez noteiktas dzîvesvietasDzîvo sociâlâs aprûpes iestâdçIlgstoði (ilgâk par 12 mçneðiem) ârstçjies psihoneiroloìiskajâ slimnîcâCiti veidi
12.3
30.25.8
25.9
4.09.012.4 0.4
Valsts darbs Privâts darbsVecumpensija Invaliditâtes pensija (jebkura)Sociâlie pabalsti Citu personu apgâdîbaCiti iztikas lîdzekïi Iztikas lîdzekïu nav
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 20052PA
CIEN
TU S
OCIÂ
LIE
RAKS
TURO
JUM
I
14
2.5. VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI SOCIÂLEKONOMISKO UN PSIHOSOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ
LATVIJA, 2005
2.6. AKÛTÂ APRÛPÇ ESOÐO UNIKÂLO PACIENTU SKAITS SADALÎJUMÂ PÇC IZGLÎTÎBAS
LATVIJA, 2005 (gada beigâs)
3.IEDZÎVOTÂJU GARÎGÂ VESELÎBA
16.6
5.514.1
38.2
25.6
izglîtîbas problçmas
bezdarbs un darba zaudçðanas draudi
darba apstâkïu problçmas (nesaskaòas, risks, nepiemçrots darbs, kaitîgi fizikâli apstâkïi)
sadzîves problçmas (bezpajumtîba, neadekvâts mâjoklis)
ekonomiskâs problçmas (nabadzîba, uztura trûkums, zemie ienâkumi u.c.)
Izglîtîba Absolûtos skaitïos Procentos
Analfabçts 1010 1.6
Nav mâcîjies 4765 7.6
Speciâlâ skola garîgi atpalikuðajiem 9084 14.5
Nepabeigta pamatskola 9835 15.8
Pamatskola 11826 18.9
Nepabeigta vidçjâ 3140 5.0
Vidçjâ 11368 18.2
Vidçjâ speciâlâ 7594 12.2
Augstâkâ 3882 6.2
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 20052
PACI
ENTU
SOC
IÂLI
E RA
KSTU
ROJU
MI
14
2.5. VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI SOCIÂLEKONOMISKO UN PSIHOSOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ
LATVIJA, 2005
2.6. AKÛTÂ APRÛPÇ ESOÐO UNIKÂLO PACIENTU SKAITS SADALÎJUMÂ PÇC IZGLÎTÎBAS
LATVIJA, 2005 (gada beigâs)
3.IEDZÎVOTÂJU GARÎGÂ VESELÎBA
16.6
5.514.1
38.2
25.6
izglîtîbas problçmas
bezdarbs un darba zaudçðanas draudi
darba apstâkïu problçmas (nesaskaòas, risks, nepiemçrots darbs, kaitîgi fizikâli apstâkïi)
sadzîves problçmas (bezpajumtîba, neadekvâts mâjoklis)
ekonomiskâs problçmas (nabadzîba, uztura trûkums, zemie ienâkumi u.c.)
Izglîtîba Absolûtos skaitïos Procentos
Analfabçts 1010 1.6
Nav mâcîjies 4765 7.6
Speciâlâ skola garîgi atpalikuðajiem 9084 14.5
Nepabeigta pamatskola 9835 15.8
Pamatskola 11826 18.9
Nepabeigta vidçjâ 3140 5.0
Vidçjâ 11368 18.2
Vidçjâ speciâlâ 7594 12.2
Augstâkâ 3882 6.2
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 33IE
DZÎV
OTÂJ
U GA
RÎGÂ
VES
ELÎB
A
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
GARÎ
GÂ V
ESEL
ÎBA
16 17
3. IEDZÎVOTÂJU GARÎGÂ VESELÎBA
2005. gadâ, salîdzinot ar 2004. gadu, ir neliels pacientu ar psihiskajâm slimîbâm un uzvedîbas traucçjumiem
skaita pieaugums (1,7%). Gada beigâs uz katriem 100 000 iedzîvotâjiem bija 2815 ðâdi pacienti. Tas liecina,
ka garîgâs veselîbas jomâ turpinâs visai nelabvçlîga epidemioloìiskâ situâcija. Kopçjais atpazîto pacientu
skaits, tâpat kâ iepriekðçjos gados, sastâda 2,8% no populâcijas, bet kopâ ar pacientiem ar psihiskiem un
uzvedîbas traucçjumiem, kas raduðies psihoaktîvo vielu lietoðanas dçï, – 4,3 %. Sadalîjumâ pa
administratîvajâm teritorijâm (pilsçtas, rajoni), pa valsts statistiskajiem reìioniem un VOAVA izdalîtajiem
reìioniem datu atðíirîbas ir ievçrojamas (galvenokârt, rajonu un pilsçtu grupçjumâ).
Primârâs saslimstîbas râdîtâjs samazinâjies par 5,5% un kârtçjo reizi atspoguïo tam raksturîgo nestabilitâti.
Pçdçjo desmit gadu laikâ ðis râdîtâjs uz 100 000 iedzîvotâjiem samazinâjies 1,6 reizes. Tomçr tas neliecina
par reâlo situâciju saslimstîbas samazinâðanâs procesâ ne Latvijâ kopumâ, ne tâs atseviðíâs teritorijâs.
Paðreizçjâ praksç pielietotâs datu uzskaites sistçmas (valsts programmas apstiprinâtie pârskati un
psihiatrijas informâcijas sistçmas datubâzes) praktiski saistîtas ar pacienta apmeklçjumu pie psihiatra.
Statistikas dati apliecina, ka psihiatru aprûpç ir salîdzinoði stabils slimnieku kontingents. Pagaidâm garîgâs
veselîbas sistçmâ netiek uzskaitîti, apstrâdâti un analizçti dati par SSK-10 F nodaïas slimnieku aprûpi pie
ìimenes ârstiem un citiem speciâlistiem.
2005. gadâ, salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu, pacientu skaita sadalîjumâ teritoriâlajâs pamatgrupâs bûtisku
izmaiòu nav ne Rîgâ, ne ârpus Rîgas teritorijas kopumâ. Praktiski trîs ceturtdaïas no slimnieku skaita un 60 %
primâro slimnieku atrodas ârpus Rîgas.
Latvijâ uzsâkts veidot valsts reìionâlo statistiku, kas balstîta uz ES dalîbvalstu statistisko teritoriâlo vienîbu
klasifikatorâ ietvertajiem pamatprincipiem. Tâs uzdevums – nodroðinât vienotu teritoriâlo vienîbu iedalîjumu
ES reìionâlâs statistikas mçríiem.
GVVA 2005. gada datu krâjumâ ir ievietoti atseviðíi râdîtâji, kas raksturo situâciju, kâda tâ ir VOAVA veidotajos
reìionos salîdzinâjumâ ar valsts statistisko reìionu dalîjuma datiem. Ðî informâcija rada pârdomas par
iedzîvotâju garîgâs veselîbas un tâs aprûpes tâlâkâs attîstîbas jautâjumu risinâðanu. Statistikas dati râda, ka
slimnieku skaits populâcijâ abos reìionâlajos sadalîjumos, salîdzinâjumâ ar republikas vidçjo râdîtâju (2,8 %),
ir manâmi paaugstinâts Kurzemes (3,5 % un 3,6 %) un Latgales reìionâ (3,6 %). Viszemâkais slimnieku skaits
populâcijâ ir Rîgâ (2,3 %) un Zemgales reìionâ (2,6 %).
Abos reìionâlajos sadalîjumos visaugstâkais slimnieku skaits uz 100 000 iedzîvotâjiem ir Latgales reìionâ:
3568 un 3629. Attiecîgi primâro slimnieku skaits ir 137 un 126.
3.2. AR PSIHISKÂM SLIMÎBÂM PIRMO REIZI MÛÞÂ APRÛPÇ UZÒEMTIE (F00-F99),
(uz 100 000 iedzîvotâjiem)
LATVIJA
3.3. SLIMNIEKU SKAITA SADALÎJUMS TERITORIÂLAJÂS PAMATGRUPÂS, 2005
2767.9
2527.9
2670.3
2830.6
2779.12760.8
2598.42609.7
2641.1
2740.9
2721.1
2801.2
2778.9
2651.7
2813.4
2350
2400
2450
2500
2550
2600
2650
2700
2750
2800
2850
2900
1990 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005
416.3
376.1
415.9
239.2
251.6244.9
233.2
274.5
276.4
318.2
305.7
389.5
385.8395.3
352.6
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
1990 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005
Reìions
Kopçjais slimnieku skaits
No tiem saslimuði pirmo reizi dzîvç
abs. sk. procentos abs. sk. procentos
Latvija 65285 100.0 5517 100
Rîga 17134 26.24 2253 40.84
Latvija bez Rîgas 48151 73.76 3264 59.16
3.1. SLIMNIEKU KONTINGENTS AR PSIHISKIEM UN UZVEDÎBAS TRAUCÇJUMIEM (F00-F99)
(uz 100 000 iedzîvotâjiem)
LATVIJA
Statistikâ informâcija tiek apkopota par to iedzîvotâju saslimstîbu, kuri apmeklçjuði psihoneiroloìiskâs
ârstniecîbas iestâdes vai citu iestâþu psihiatriskâs palîdzîbas struktûrdaïas, kâ arî tos psihiatrus, kas
nodarbojas ar privâtpraksi un kurus saista lîgums ar VOAVA.
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 33
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
GARÎ
GÂ V
ESEL
ÎBA
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
GARÎ
GÂ V
ESEL
ÎBA
16 17
3. IEDZÎVOTÂJU GARÎGÂ VESELÎBA
2005. gadâ, salîdzinot ar 2004. gadu, ir neliels pacientu ar psihiskajâm slimîbâm un uzvedîbas traucçjumiem
skaita pieaugums (1,7%). Gada beigâs uz katriem 100 000 iedzîvotâjiem bija 2815 ðâdi pacienti. Tas liecina,
ka garîgâs veselîbas jomâ turpinâs visai nelabvçlîga epidemioloìiskâ situâcija. Kopçjais atpazîto pacientu
skaits, tâpat kâ iepriekðçjos gados, sastâda 2,8% no populâcijas, bet kopâ ar pacientiem ar psihiskiem un
uzvedîbas traucçjumiem, kas raduðies psihoaktîvo vielu lietoðanas dçï, – 4,3 %. Sadalîjumâ pa
administratîvajâm teritorijâm (pilsçtas, rajoni), pa valsts statistiskajiem reìioniem un VOAVA izdalîtajiem
reìioniem datu atðíirîbas ir ievçrojamas (galvenokârt, rajonu un pilsçtu grupçjumâ).
Primârâs saslimstîbas râdîtâjs samazinâjies par 5,5% un kârtçjo reizi atspoguïo tam raksturîgo nestabilitâti.
Pçdçjo desmit gadu laikâ ðis râdîtâjs uz 100 000 iedzîvotâjiem samazinâjies 1,6 reizes. Tomçr tas neliecina
par reâlo situâciju saslimstîbas samazinâðanâs procesâ ne Latvijâ kopumâ, ne tâs atseviðíâs teritorijâs.
Paðreizçjâ praksç pielietotâs datu uzskaites sistçmas (valsts programmas apstiprinâtie pârskati un
psihiatrijas informâcijas sistçmas datubâzes) praktiski saistîtas ar pacienta apmeklçjumu pie psihiatra.
Statistikas dati apliecina, ka psihiatru aprûpç ir salîdzinoði stabils slimnieku kontingents. Pagaidâm garîgâs
veselîbas sistçmâ netiek uzskaitîti, apstrâdâti un analizçti dati par SSK-10 F nodaïas slimnieku aprûpi pie
ìimenes ârstiem un citiem speciâlistiem.
2005. gadâ, salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu, pacientu skaita sadalîjumâ teritoriâlajâs pamatgrupâs bûtisku
izmaiòu nav ne Rîgâ, ne ârpus Rîgas teritorijas kopumâ. Praktiski trîs ceturtdaïas no slimnieku skaita un 60 %
primâro slimnieku atrodas ârpus Rîgas.
Latvijâ uzsâkts veidot valsts reìionâlo statistiku, kas balstîta uz ES dalîbvalstu statistisko teritoriâlo vienîbu
klasifikatorâ ietvertajiem pamatprincipiem. Tâs uzdevums – nodroðinât vienotu teritoriâlo vienîbu iedalîjumu
ES reìionâlâs statistikas mçríiem.
GVVA 2005. gada datu krâjumâ ir ievietoti atseviðíi râdîtâji, kas raksturo situâciju, kâda tâ ir VOAVA veidotajos
reìionos salîdzinâjumâ ar valsts statistisko reìionu dalîjuma datiem. Ðî informâcija rada pârdomas par
iedzîvotâju garîgâs veselîbas un tâs aprûpes tâlâkâs attîstîbas jautâjumu risinâðanu. Statistikas dati râda, ka
slimnieku skaits populâcijâ abos reìionâlajos sadalîjumos, salîdzinâjumâ ar republikas vidçjo râdîtâju (2,8 %),
ir manâmi paaugstinâts Kurzemes (3,5 % un 3,6 %) un Latgales reìionâ (3,6 %). Viszemâkais slimnieku skaits
populâcijâ ir Rîgâ (2,3 %) un Zemgales reìionâ (2,6 %).
Abos reìionâlajos sadalîjumos visaugstâkais slimnieku skaits uz 100 000 iedzîvotâjiem ir Latgales reìionâ:
3568 un 3629. Attiecîgi primâro slimnieku skaits ir 137 un 126.
3.2. AR PSIHISKÂM SLIMÎBÂM PIRMO REIZI MÛÞÂ APRÛPÇ UZÒEMTIE (F00-F99),
(uz 100 000 iedzîvotâjiem)
LATVIJA
3.3. SLIMNIEKU SKAITA SADALÎJUMS TERITORIÂLAJÂS PAMATGRUPÂS, 2005
2767.9
2527.9
2670.3
2830.6
2779.12760.8
2598.42609.7
2641.1
2740.9
2721.1
2801.2
2778.9
2651.7
2813.4
2350
2400
2450
2500
2550
2600
2650
2700
2750
2800
2850
2900
1990 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005
416.3
376.1
415.9
239.2
251.6244.9
233.2
274.5
276.4
318.2
305.7
389.5
385.8395.3
352.6
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
1990 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005
Reìions
Kopçjais slimnieku skaits
No tiem saslimuði pirmo reizi dzîvç
abs. sk. procentos abs. sk. procentos
Latvija 65285 100.0 5517 100
Rîga 17134 26.24 2253 40.84
Latvija bez Rîgas 48151 73.76 3264 59.16
3.1. SLIMNIEKU KONTINGENTS AR PSIHISKIEM UN UZVEDÎBAS TRAUCÇJUMIEM (F00-F99)
(uz 100 000 iedzîvotâjiem)
LATVIJA
Statistikâ informâcija tiek apkopota par to iedzîvotâju saslimstîbu, kuri apmeklçjuði psihoneiroloìiskâs
ârstniecîbas iestâdes vai citu iestâþu psihiatriskâs palîdzîbas struktûrdaïas, kâ arî tos psihiatrus, kas
nodarbojas ar privâtpraksi un kurus saista lîgums ar VOAVA.
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 33IE
DZÎV
OTÂJ
U GA
RÎGÂ
VES
ELÎB
A
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
GARÎ
GÂ V
ESEL
ÎBA
18 19
Savukârt Kurzemes slimnieku kopskaits uz 100 000 iedzîvotâjiem abos reìionâlajos sadalîjumos ir nedaudz
mazâks kâ Latgalç, bet primâro slimnieku skaits ir visaugstâkais un attiecîgo vidçjo reìionâlo râdîtâju
pârsniedz 1,6 reizes, bet Latgales vidçjo râdîtâju – 1,2 reizes.
Kopçjais slimnieku un primâro slimnieku skaita sadalîjums pa diagnozçm atkârto lîdzîgu ainu, kaut gan
jâatzîmç, ka ðizofrçnijas izplatîba visvairâk izteikta Rîgâ, nedaudz mazâk – Latgalç. Savukârt organisko
psihisko traucçjumu izplatîba raksturo Latgali (1037 slimnieki uz 100 000 iedzîvotâjiem valsts statistisko
reìionu sadalîjumâ, 1023 – VOAVA reìionâlajâ sadalîjumâ), bet garîgâs atpalicîbas izplatîba manâmi vairâk
izteikta Zemgalç.
3.4. SLIMNIEKU SASTÂVS
(Sadalîjums pa valsts statistiskajiem reìioniem un diagnozçm)
LATVIJA, 2005
3.5. SLIMNIEKU SASTÂVS
(Sadalîjums pa valsts statistiskajiem reìioniem un diagnozçm uz 100 000 iedzîvotâjiem)
LATVIJA, 2005
3.6. SLIMNIEKU SASTÂVS
(Sadalîjums pa VOAVA reìioniem un diagnozçm)
LATVIJA, 2005
Tajâ skaitâ
Reìioni
Kopâ
Organiski psihiski
traucçjumi, ieskaitot
simptomâ–tiskos
Ðizofrç-
nija, ðizo-
tipiskie traucç-jumi un murgi
Gara–
stâvokïa (afek-tîvie)
traucç-jumi
Neirotis-kie, ar stresu
saistîtie un
somato–formie traucç-
jumi
Uzvedîbas sindromi,
kas saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–
jumiem un somatis–
kiem faktoriem
Pieaugu-
ðo perso-
nîbas un uzve-dîbas
traucç-jumi
Garîgâ atpali-cîba
Psihis-
kâs attîs-tîbas
traucç-jumi
Uzvedî-bas un
emocio-nâlie
traucç-jumi, kas parasti
sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa
vecumâ
F00–
F99
F00–
F09
F20–
F29
F30–
F39
F40–
F48
F50–
F59
F60–
F69
F70–
F79
F80–
F89
F90–
F98
Slim-nieku skaits popu-lâcijâ
%
LATVIJA 65285 15375 18481 4097 5799 196 1407 15026 2561 2273 2.8
Rîgas 21972 5409 9119 1246 1802 53 179 2751 801 588 2.3
Vidzemes 10002 2314 2373 814 641 24 230 2973 251 371 2.9
Kurzemes 11191 2120 1968 838 1636 55 294 3238 536 492 3.6
Zemgales 8898 1805 2089 375 482 15 154 3144 458 363 2.6
Latgales 13222 3727 2932 824 1238 49 550 2920 515 459 3.6
Tajâ skaitâ
Reìioni
Kopâ
Organiski psihiski
trau-cçjumi, ieskaitot simpto-
mâtiskos
Ðizofrç-
nija, ðizo-
tipiskie traucç-jumi un murgi
Gara–
stâvokïa (afek-tîvie)
traucç-jumi
Neiro-
tiskie, ar stresu
saistîtie un
somato–formie
traucçjumi
Uzvedî-bas
sindromi, kas
saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–
jumiem un somatis–
kiem faktoriem
Pieaugu-ðo per-sonîbas
un uzvedîbas traucçjumi
Garîgâ atpali–cîba
Psihis-
kâs attîs-tîbas
traucç-jumi
Uzve-dîbas un emocio-
nâlie traucç-
jumi, kas parasti
sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa
vecumâ
F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69 F70–F79 F80–F89 F90–F98
LATVIJA 2830.6 666.6 801.3 177.6 251.4 8.5 61.0 651.5 111.0 98.6
Rîgas 2335.9 575.1 969.5 132.5 191.6 5.6 19.0 292.5 85.2 62.5 Vidzemes 2879.2 666.1 683.1 234.3 184.5 6.9 66.2 855.8 72.3 106.8 Kurzemes 3602.2 682.4 633.5 269.7 526.6 17.7 94.6 1042 172.5 158.4 Zemgales 2590.9 525.6 608.3 109.2 140.3 4.4 44.8 915.5 133.4 105.7 Latgales 3629.0 1022.9 804.7 226.2 339.8 13.4 151.0 801.4 141.3 126.0
Tajâ skaitâ
Reìioni
Kopâ
Organiski psihiski
traucçjumi, ieskaitot
simptomâ–tiskos
Ðizofrç-
nija, ðizo-
tipiskie traucç-jumi un murgi
Gara–
stâvokïa (afek-tîvie)
traucç-jumi
Neirotis-kie, ar stresu
saistîtie un
somato–formie traucç-
jumi
Uzvedîbas sindromi,
kas saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–
jumiem un somatis–
kiem faktoriem
Pieaugu-
ðo perso-
nîbas un uzve-dîbas
traucç-jumi
Garîgâ atpali-cîba
Psihis-
kâs attîs-tîbas
traucç-jumi
Uzvedî-bas un
emocio-nâlie
traucç-jumi, kas
parasti sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa
vecumâ
F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69
F70–F79
F80–F89
F90–F98
Slim-nieku skaits popu-lâcijâ
%
LATVIJA 65285 15375 18481 4097 5799 196 1407 15026 2561 2273 2.8
Rîgas 21972 5409 9119 1246 1802 53 179 2751 801 588 2.3
Vidzemes 9948 2209 2155 927 629 24 232 3174 237 347 3.2
Kurzemes 12172 2288 2282 866 1662 55 297 3661 548 499 3.5
Zemgales 9201 1982 2237 444 534 15 155 2981 460 380 2.6
Latgales 11992 3487 2688 614 1172 49 544 2459 515 459 3.6
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 33
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
GARÎ
GÂ V
ESEL
ÎBA
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
GARÎ
GÂ V
ESEL
ÎBA
18 19
Savukârt Kurzemes slimnieku kopskaits uz 100 000 iedzîvotâjiem abos reìionâlajos sadalîjumos ir nedaudz
mazâks kâ Latgalç, bet primâro slimnieku skaits ir visaugstâkais un attiecîgo vidçjo reìionâlo râdîtâju
pârsniedz 1,6 reizes, bet Latgales vidçjo râdîtâju – 1,2 reizes.
Kopçjais slimnieku un primâro slimnieku skaita sadalîjums pa diagnozçm atkârto lîdzîgu ainu, kaut gan
jâatzîmç, ka ðizofrçnijas izplatîba visvairâk izteikta Rîgâ, nedaudz mazâk – Latgalç. Savukârt organisko
psihisko traucçjumu izplatîba raksturo Latgali (1037 slimnieki uz 100 000 iedzîvotâjiem valsts statistisko
reìionu sadalîjumâ, 1023 – VOAVA reìionâlajâ sadalîjumâ), bet garîgâs atpalicîbas izplatîba manâmi vairâk
izteikta Zemgalç.
3.4. SLIMNIEKU SASTÂVS
(Sadalîjums pa valsts statistiskajiem reìioniem un diagnozçm)
LATVIJA, 2005
3.5. SLIMNIEKU SASTÂVS
(Sadalîjums pa valsts statistiskajiem reìioniem un diagnozçm uz 100 000 iedzîvotâjiem)
LATVIJA, 2005
3.6. SLIMNIEKU SASTÂVS
(Sadalîjums pa VOAVA reìioniem un diagnozçm)
LATVIJA, 2005
Tajâ skaitâ
Reìioni
Kopâ
Organiski psihiski
traucçjumi, ieskaitot
simptomâ–tiskos
Ðizofrç-
nija, ðizo-
tipiskie traucç-jumi un murgi
Gara–
stâvokïa (afek-tîvie)
traucç-jumi
Neirotis-kie, ar stresu
saistîtie un
somato–formie traucç-
jumi
Uzvedîbas sindromi,
kas saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–
jumiem un somatis–
kiem faktoriem
Pieaugu-
ðo perso-
nîbas un uzve-dîbas
traucç-jumi
Garîgâ atpali-cîba
Psihis-
kâs attîs-tîbas
traucç-jumi
Uzvedî-bas un
emocio-nâlie
traucç-jumi, kas parasti
sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa
vecumâ
F00–
F99
F00–
F09
F20–
F29
F30–
F39
F40–
F48
F50–
F59
F60–
F69
F70–
F79
F80–
F89
F90–
F98
Slim-nieku skaits popu-lâcijâ
%
LATVIJA 65285 15375 18481 4097 5799 196 1407 15026 2561 2273 2.8
Rîgas 21972 5409 9119 1246 1802 53 179 2751 801 588 2.3
Vidzemes 10002 2314 2373 814 641 24 230 2973 251 371 2.9
Kurzemes 11191 2120 1968 838 1636 55 294 3238 536 492 3.6
Zemgales 8898 1805 2089 375 482 15 154 3144 458 363 2.6
Latgales 13222 3727 2932 824 1238 49 550 2920 515 459 3.6
Tajâ skaitâ
Reìioni
Kopâ
Organiski psihiski
trau-cçjumi, ieskaitot simpto-
mâtiskos
Ðizofrç-
nija, ðizo-
tipiskie traucç-jumi un murgi
Gara–
stâvokïa (afek-tîvie)
traucç-jumi
Neiro-
tiskie, ar stresu
saistîtie un
somato–formie
traucçjumi
Uzvedî-bas
sindromi, kas
saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–
jumiem un somatis–
kiem faktoriem
Pieaugu-ðo per-sonîbas
un uzvedîbas traucçjumi
Garîgâ atpali–cîba
Psihis-
kâs attîs-tîbas
traucç-jumi
Uzve-dîbas un emocio-
nâlie traucç-
jumi, kas parasti
sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa
vecumâ
F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69 F70–F79 F80–F89 F90–F98
LATVIJA 2830.6 666.6 801.3 177.6 251.4 8.5 61.0 651.5 111.0 98.6
Rîgas 2335.9 575.1 969.5 132.5 191.6 5.6 19.0 292.5 85.2 62.5 Vidzemes 2879.2 666.1 683.1 234.3 184.5 6.9 66.2 855.8 72.3 106.8 Kurzemes 3602.2 682.4 633.5 269.7 526.6 17.7 94.6 1042 172.5 158.4 Zemgales 2590.9 525.6 608.3 109.2 140.3 4.4 44.8 915.5 133.4 105.7 Latgales 3629.0 1022.9 804.7 226.2 339.8 13.4 151.0 801.4 141.3 126.0
Tajâ skaitâ
Reìioni
Kopâ
Organiski psihiski
traucçjumi, ieskaitot
simptomâ–tiskos
Ðizofrç-
nija, ðizo-
tipiskie traucç-jumi un murgi
Gara–
stâvokïa (afek-tîvie)
traucç-jumi
Neirotis-kie, ar stresu
saistîtie un
somato–formie traucç-
jumi
Uzvedîbas sindromi,
kas saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–
jumiem un somatis–
kiem faktoriem
Pieaugu-
ðo perso-
nîbas un uzve-dîbas
traucç-jumi
Garîgâ atpali-cîba
Psihis-
kâs attîs-tîbas
traucç-jumi
Uzvedî-bas un
emocio-nâlie
traucç-jumi, kas
parasti sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa
vecumâ
F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69
F70–F79
F80–F89
F90–F98
Slim-nieku skaits popu-lâcijâ
%
LATVIJA 65285 15375 18481 4097 5799 196 1407 15026 2561 2273 2.8
Rîgas 21972 5409 9119 1246 1802 53 179 2751 801 588 2.3
Vidzemes 9948 2209 2155 927 629 24 232 3174 237 347 3.2
Kurzemes 12172 2288 2282 866 1662 55 297 3661 548 499 3.5
Zemgales 9201 1982 2237 444 534 15 155 2981 460 380 2.6
Latgales 11992 3487 2688 614 1172 49 544 2459 515 459 3.6
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 33IE
DZÎV
OTÂJ
U GA
RÎGÂ
VES
ELÎB
A
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
GARÎ
GÂ V
ESEL
ÎBA
20 21
3.7. SLIMNIEKU SASTÂVS
(Sadalîjums pa VOAVA reìioniem un diagnozçm uz 100 000 iedzîvotâjiem)
LATVIJA, 2005
3.8. SLIMNIEKU SASTÂVS
(Sadalîjums pa administratîvajâm teritorijâm un diagnozçm)
LATVIJA, 2005
Tajâ skaitâ
Reìioni
Kopâ
Organiski psihiski
trau-cçjumi, ieskaitot simpto-
mâtiskos
Ðizofrç-
nija, ðizo-
tipiskie traucç-jumi un murgi
Gara–
stâvokïa (afek-tîvie)
traucç-jumi
Neiro-
tiskie, ar stresu
saistîtie un
somato–formie
traucçjumi
Uzvedîbas sindromi,
kas saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–
jumiem un somatiskiem
faktoriem
Pieaugu-ðo per-sonîbas
un uzvedîbas traucçjumi
Garîgâ atpali–cîba
Psihis-
kâs attîs-tîbas
traucç-jumi
Uzvedîbas un emo-cionâlie traucç-
jumi, kas parasti
sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa
vecumâ
F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69 F70–F79 F80–F89 F90–F98
LATVIJA 2830.6 666.6 801.3 177.6 251.4 8.5 61.0 651.5 111.0 98.6
Rîgas 2335.9 575.1 969.5 132.5 191.6 5.6 19.0 292.5 85.2 62.5 Vidzemes 3185.1 707.3 690.0 296.8 201.4 7.7 74.3 1016 75.9 111.1 Kurzemes 3326.2 625.2 623.6 236.6 454.2 15.0 81.2 1000 149.7 136.4 Zemgales 2618.0 563.9 636.5 126.3 151.9 4.3 44.1 848.2 130.9 108.1 Latgales 3568.0 1037.5 799.8 182.7 348.7 14.6 161.9 731.6 153.2 136.6
Tajâ skaitâ
Kopâ
Organiski psihiski
traucçjumi, ieskaitot
simptomâ–tiskos
Ðizofrç-nija,
ðizo-tipiskie traucç-jumi un murgi
Gara–
stâvokïa (afek-tîvie)
traucç-jumi
Neirotis-kie, ar stresu
saistîtie un
somato–formie traucç-
jumi
Uzvedîbas sindromi,
kas saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–
jumiem un somatis–
kiem faktoriem
Pieaugu-
ðo perso-
nîbas un uzve-dîbas
traucç-jumi
Garîgâ atpali-cîba
Psihis-
kâs attîs-tîbas
traucç-jumi
Uzvedî-bas un
emocio-nâlie
traucç-jumi, kas
parasti sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa
vecumâ F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69 F70–F79 F80–F89 F90–F98
L A T V I J A 65285 15375 18481 4097 5799 196 1407 15026 2561 2273
RÎGA 17134 4555 7725 804 1037 45 120 1690 689 460
DAUGAVPILS 3797 1178 864 159 414 4 193 400 366 214
JELGAVA un rajons 2693 637 677 118 158 2 18 765 204 105
JÛRMALA 1913 481 454 232 301 5 35 256 57 92
LIEPÂJA un rajons 5318 1094 929 440 1079 37 68 1295 152 213
RÇZEKNE un rajons 2894 914 594 178 304 5 140 569 82 108
VENTSPILS un rajons 1718 261 411 183 264 4 50 412 70 61
Rajoni:
AIZKRAUKLES 1708 301 298 84 99 2 37 681 97 109
ALÛKSNES 710 135 164 79 100 1 7 202 19 3
BALVU 1230 240 244 210 66 0 6 461 0 0
BAUSKAS 1233 207 234 51 71 4 18 464 98 83
CÇSU 1492 327 350 146 138 4 40 327 34 121
DAUGAVPILS 1745 505 349 45 101 2 54 610 41 38
DOBELES 1081 232 257 40 62 3 33 396 30 27
GULBENES 1535 311 292 100 121 7 24 591 43 43
JÇKABPILS 1202 260 309 54 66 4 45 415 17 32
KRÂSLAVAS 1087 312 335 66 53 0 42 273 6 0
KULDÎGAS 1026 189 160 39 81 4 36 454 20 43
LIMBAÞU 1086 337 220 119 50 0 29 233 36 62
LUDZAS 1196 310 212 48 164 30 47 307 7 71
MADONAS 1110 339 252 70 52 2 19 340 9 24
OGRES 1284 345 462 97 78 0 4 260 14 24
PREIÏU 1273 268 334 118 136 8 68 300 13 28
RÎGAS 2925 373 940 210 464 3 24 805 55 36
SALDUS 1544 293 198 111 156 4 61 429 162 129
TALSU 1585 283 270 65 56 6 79 648 132 46
TUKUMA 981 168 314 28 26 0 3 423 12 7
VALKAS 1323 257 270 120 50 2 49 424 89 62
VALMIERAS 1462 263 363 83 52 8 58 596 7 32
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 33
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
GARÎ
GÂ V
ESEL
ÎBA
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
GARÎ
GÂ V
ESEL
ÎBA
20 21
3.7. SLIMNIEKU SASTÂVS
(Sadalîjums pa VOAVA reìioniem un diagnozçm uz 100 000 iedzîvotâjiem)
LATVIJA, 2005
3.8. SLIMNIEKU SASTÂVS
(Sadalîjums pa administratîvajâm teritorijâm un diagnozçm)
LATVIJA, 2005
Tajâ skaitâ
Reìioni
Kopâ
Organiski psihiski
trau-cçjumi, ieskaitot simpto-
mâtiskos
Ðizofrç-
nija, ðizo-
tipiskie traucç-jumi un murgi
Gara–
stâvokïa (afek-tîvie)
traucç-jumi
Neiro-
tiskie, ar stresu
saistîtie un
somato–formie
traucçjumi
Uzvedîbas sindromi,
kas saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–
jumiem un somatiskiem
faktoriem
Pieaugu-ðo per-sonîbas
un uzvedîbas traucçjumi
Garîgâ atpali–cîba
Psihis-
kâs attîs-tîbas
traucç-jumi
Uzvedîbas un emo-cionâlie traucç-
jumi, kas parasti
sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa
vecumâ
F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69 F70–F79 F80–F89 F90–F98
LATVIJA 2830.6 666.6 801.3 177.6 251.4 8.5 61.0 651.5 111.0 98.6
Rîgas 2335.9 575.1 969.5 132.5 191.6 5.6 19.0 292.5 85.2 62.5 Vidzemes 3185.1 707.3 690.0 296.8 201.4 7.7 74.3 1016 75.9 111.1 Kurzemes 3326.2 625.2 623.6 236.6 454.2 15.0 81.2 1000 149.7 136.4 Zemgales 2618.0 563.9 636.5 126.3 151.9 4.3 44.1 848.2 130.9 108.1 Latgales 3568.0 1037.5 799.8 182.7 348.7 14.6 161.9 731.6 153.2 136.6
Tajâ skaitâ
Kopâ
Organiski psihiski
traucçjumi, ieskaitot
simptomâ–tiskos
Ðizofrç-nija,
ðizo-tipiskie traucç-jumi un murgi
Gara–
stâvokïa (afek-tîvie)
traucç-jumi
Neirotis-kie, ar stresu
saistîtie un
somato–formie traucç-
jumi
Uzvedîbas sindromi,
kas saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–
jumiem un somatis–
kiem faktoriem
Pieaugu-
ðo perso-
nîbas un uzve-dîbas
traucç-jumi
Garîgâ atpali-cîba
Psihis-
kâs attîs-tîbas
traucç-jumi
Uzvedî-bas un
emocio-nâlie
traucç-jumi, kas
parasti sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa
vecumâ F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69 F70–F79 F80–F89 F90–F98
L A T V I J A 65285 15375 18481 4097 5799 196 1407 15026 2561 2273
RÎGA 17134 4555 7725 804 1037 45 120 1690 689 460
DAUGAVPILS 3797 1178 864 159 414 4 193 400 366 214
JELGAVA un rajons 2693 637 677 118 158 2 18 765 204 105
JÛRMALA 1913 481 454 232 301 5 35 256 57 92
LIEPÂJA un rajons 5318 1094 929 440 1079 37 68 1295 152 213
RÇZEKNE un rajons 2894 914 594 178 304 5 140 569 82 108
VENTSPILS un rajons 1718 261 411 183 264 4 50 412 70 61
Rajoni:
AIZKRAUKLES 1708 301 298 84 99 2 37 681 97 109
ALÛKSNES 710 135 164 79 100 1 7 202 19 3
BALVU 1230 240 244 210 66 0 6 461 0 0
BAUSKAS 1233 207 234 51 71 4 18 464 98 83
CÇSU 1492 327 350 146 138 4 40 327 34 121
DAUGAVPILS 1745 505 349 45 101 2 54 610 41 38
DOBELES 1081 232 257 40 62 3 33 396 30 27
GULBENES 1535 311 292 100 121 7 24 591 43 43
JÇKABPILS 1202 260 309 54 66 4 45 415 17 32
KRÂSLAVAS 1087 312 335 66 53 0 42 273 6 0
KULDÎGAS 1026 189 160 39 81 4 36 454 20 43
LIMBAÞU 1086 337 220 119 50 0 29 233 36 62
LUDZAS 1196 310 212 48 164 30 47 307 7 71
MADONAS 1110 339 252 70 52 2 19 340 9 24
OGRES 1284 345 462 97 78 0 4 260 14 24
PREIÏU 1273 268 334 118 136 8 68 300 13 28
RÎGAS 2925 373 940 210 464 3 24 805 55 36
SALDUS 1544 293 198 111 156 4 61 429 162 129
TALSU 1585 283 270 65 56 6 79 648 132 46
TUKUMA 981 168 314 28 26 0 3 423 12 7
VALKAS 1323 257 270 120 50 2 49 424 89 62
VALMIERAS 1462 263 363 83 52 8 58 596 7 32
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 33IE
DZÎV
OTÂJ
U GA
RÎGÂ
VES
ELÎB
A
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
GARÎ
GÂ V
ESEL
ÎBA
22 23
3.9. SLIMNIEKU SASTÂVS
(Sadalîjums pa administratîvajâm teritorijâm un diagnozçm uz 100 000 iedzîvotâjiem)
LATVIJA, 2005
3.10. SLIMNIEKU SKAITS AR PSIHISKÂM SLIMÎBÂM UN UZVEDÎBAS TRAUCÇJUMIEM
2005. GADA BEIGÂS ADMINISTRATÎVO TERITORIJU SADALÎJUMÂ (uz 100 000 iedzîvotâjiem)
4354.6
4299.3
4155.2
4126.5
4071
4060.6
3688.5
3664.9
3440.5
3440
3331.6
3225.6
3144.1
2954.9
2830.6
2830.3
2809.1
2805.3
2792.6
2609.7
2585.9
2514.7
2477.1
2386.1
2341.5
2247.9
2028.5
1908.8
1774.8
5688.8
0 1000 2000 3000 4000 5000 6000
GULBENES rajons
BALVU rajons
DAUGAVPILS rajons
AIZKRAUKLES rajons
SALDUS rajons
VALKAS rajons
LIEPÂJA un rajons
RÇZEKNE un rajons
LUDZAS rajons
JÛRMALA
DAUGAVPILS
TALSU rajons
PREIÏU rajons
KRÂSLAVAS rajons
VENTSPILS un rajons
L A T V I J A
ALÛKSNES rajons
LIMBAÞU rajons
KULDÎGAS rajons
DOBELES rajons
JELGAVA un rajons
CÇSU rajons
MADONAS rajons
VALMIERAS rajons
BAUSKAS rajons
RÎGA
JÇKABPILS rajons
OGRES rajons
RÎGAS rajons
TUKUMA rajons
Kopâ
Tajâ skaitâ
Organiski psihiski
trau-cçjumi, ieskaitot simpto-
mâtiskos
Ðizofrç-
nija, ðizo-
tipiskie traucç-jumi un murgi
Gara–
stâvokïa (afek-tîvie)
traucç-jumi
Neiro-
tiskie, ar stresu
saistîtie un
somato–formie
traucçjumi
Uzvedî-bas
sindromi, kas
saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–
jumiem un somatis–
kiem faktoriem
Pieaugu-ðo per-sonîbas
un uzvedîbas traucçjumi
Garîgâ atpali–cîba
Psihis-
kâs attîs-tîbas
traucç-jumi
Uzvedîbas un emo-cionâlie traucç-
jumi, kas parasti
sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa
vecumâ
F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69 F70–F79 F80–F89 F90–F98
L A T V I J A 2830.6 666.6 801.3 177.6 251.4 8.5 61.0 651.5 111.0 98.6
RÎGA 2341.5 622.5 1055.7 109.9 141.7 6.1 16.4 230.9 94.2 62.9 DAUGAVPILS 3440.0 1067.2 782.8 144.0 375.1 3.6 174.9 362.4 331.6 193.9 JELGAVA un rajons 2609.7 617.3 656.1 114.4 153.1 1.9 17.4 741.4 197.7 101.8 JÛRMALA 3440.5 865.1 816.5 417.2 541.3 9.0 62.9 460.4 102.5 165.5 LIEPÂJA un rajons 4060.6 835.3 709.3 336.0 823.9 28.3 51.9 988.8 116.1 162.6 RÇZEKNE un rajons 3688.5 1164.9 757.1 226.9 387.5 6.4 178.4 725.2 104.5 137.6 VENTSPILS un rajons 2954.9 448.9 706.9 314.8 454.1 6.9 86.0 708.6 120.4 104.9
Rajoni:
AIZKRAUKLES 4155.2 732.3 725.0 204.4 240.8 4.9 90.0 1656.7 236.0 265.2 ALÛKSNES 2830.3 538.1 653.8 314.9 398.6 4.0 27.9 805.2 75.7 12.0 BALVU 4354.6 849.7 863.8 743.5 233.7 0.0 21.2 1632.1 0.0 0.0 BAUSKAS 2386.1 400.6 452.8 98.7 137.4 7.7 34.8 897.9 189.6 160.6 CÇSU 2585.9 566.7 606.6 253.0 239.2 6.9 69.3 566.7 58.9 209.7 DAUGAVPILS 4299.3 1244.2 859.9 110.9 248.8 4.9 133.0 1502.9 101.0 93.6 DOBELES 2792.6 599.3 663.9 103.3 160.2 7.7 85.2 1023.0 77.5 69.7 GULBENES 5688.8 1152.6 1082.2 370.6 448.4 25.9 88.9 2190.3 159.4 159.4 JÇKABPILS 2247.9 486.2 577.9 101.0 123.4 7.5 84.2 776.1 31.8 59.8 KRÂSLAVAS 3144.1 902.4 969.0 190.9 153.3 0.0 121.5 789.6 17.4 0.0 KULDÎGAS 2805.3 516.8 437.5 106.6 221.5 10.9 98.4 1241.3 54.7 117.6 LIMBAÞU 2809.1 871.7 569.1 307.8 129.3 0.0 75.0 602.7 93.1 160.4 LUDZAS 3664.9 949.9 649.6 147.1 502.5 91.9 144.0 940.7 21.5 217.6 MADONAS 2514.7 768.0 570.9 158.6 117.8 4.5 43.0 770.3 20.4 54.4 OGRES 2028.5 545.0 729.9 153.2 123.2 0.0 6.3 410.8 22.1 37.9 PREIÏU 3225.6 679.1 846.3 299.0 344.6 20.3 172.3 760.2 32.9 70.9 RÎGAS 1908.8 243.4 613.4 137.0 302.8 2.0 15.7 525.3 35.9 23.5 SALDUS 4126.5 783.1 529.2 296.7 416.9 10.7 163.0 1146.5 433.0 344.8 TALSU 3331.6 594.9 567.5 136.6 117.7 12.6 166.1 1362.1 277.5 96.7 TUKUMA 1774.8 303.9 568.1 50.7 47.0 0.0 5.4 765.3 21.7 12.7 VALKAS 4071.0 790.8 830.8 369.3 153.9 6.2 150.8 1304.7 273.9 190.8 VALMIERAS 2477.1 445.6 615.0 140.6 88.1 13.6 98.3 1009.8 11.9 54.2
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 33
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
GARÎ
GÂ V
ESEL
ÎBA
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
GARÎ
GÂ V
ESEL
ÎBA
22 23
3.9. SLIMNIEKU SASTÂVS
(Sadalîjums pa administratîvajâm teritorijâm un diagnozçm uz 100 000 iedzîvotâjiem)
LATVIJA, 2005
3.10. SLIMNIEKU SKAITS AR PSIHISKÂM SLIMÎBÂM UN UZVEDÎBAS TRAUCÇJUMIEM
2005. GADA BEIGÂS ADMINISTRATÎVO TERITORIJU SADALÎJUMÂ (uz 100 000 iedzîvotâjiem)
4354.6
4299.3
4155.2
4126.5
4071
4060.6
3688.5
3664.9
3440.5
3440
3331.6
3225.6
3144.1
2954.9
2830.6
2830.3
2809.1
2805.3
2792.6
2609.7
2585.9
2514.7
2477.1
2386.1
2341.5
2247.9
2028.5
1908.8
1774.8
5688.8
0 1000 2000 3000 4000 5000 6000
GULBENES rajons
BALVU rajons
DAUGAVPILS rajons
AIZKRAUKLES rajons
SALDUS rajons
VALKAS rajons
LIEPÂJA un rajons
RÇZEKNE un rajons
LUDZAS rajons
JÛRMALA
DAUGAVPILS
TALSU rajons
PREIÏU rajons
KRÂSLAVAS rajons
VENTSPILS un rajons
L A T V I J A
ALÛKSNES rajons
LIMBAÞU rajons
KULDÎGAS rajons
DOBELES rajons
JELGAVA un rajons
CÇSU rajons
MADONAS rajons
VALMIERAS rajons
BAUSKAS rajons
RÎGA
JÇKABPILS rajons
OGRES rajons
RÎGAS rajons
TUKUMA rajons
Kopâ
Tajâ skaitâ
Organiski psihiski
trau-cçjumi, ieskaitot simpto-
mâtiskos
Ðizofrç-
nija, ðizo-
tipiskie traucç-jumi un murgi
Gara–
stâvokïa (afek-tîvie)
traucç-jumi
Neiro-
tiskie, ar stresu
saistîtie un
somato–formie
traucçjumi
Uzvedî-bas
sindromi, kas
saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–
jumiem un somatis–
kiem faktoriem
Pieaugu-ðo per-sonîbas
un uzvedîbas traucçjumi
Garîgâ atpali–cîba
Psihis-
kâs attîs-tîbas
traucç-jumi
Uzvedîbas un emo-cionâlie traucç-
jumi, kas parasti
sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa
vecumâ
F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69 F70–F79 F80–F89 F90–F98
L A T V I J A 2830.6 666.6 801.3 177.6 251.4 8.5 61.0 651.5 111.0 98.6
RÎGA 2341.5 622.5 1055.7 109.9 141.7 6.1 16.4 230.9 94.2 62.9 DAUGAVPILS 3440.0 1067.2 782.8 144.0 375.1 3.6 174.9 362.4 331.6 193.9 JELGAVA un rajons 2609.7 617.3 656.1 114.4 153.1 1.9 17.4 741.4 197.7 101.8 JÛRMALA 3440.5 865.1 816.5 417.2 541.3 9.0 62.9 460.4 102.5 165.5 LIEPÂJA un rajons 4060.6 835.3 709.3 336.0 823.9 28.3 51.9 988.8 116.1 162.6 RÇZEKNE un rajons 3688.5 1164.9 757.1 226.9 387.5 6.4 178.4 725.2 104.5 137.6 VENTSPILS un rajons 2954.9 448.9 706.9 314.8 454.1 6.9 86.0 708.6 120.4 104.9
Rajoni:
AIZKRAUKLES 4155.2 732.3 725.0 204.4 240.8 4.9 90.0 1656.7 236.0 265.2 ALÛKSNES 2830.3 538.1 653.8 314.9 398.6 4.0 27.9 805.2 75.7 12.0 BALVU 4354.6 849.7 863.8 743.5 233.7 0.0 21.2 1632.1 0.0 0.0 BAUSKAS 2386.1 400.6 452.8 98.7 137.4 7.7 34.8 897.9 189.6 160.6 CÇSU 2585.9 566.7 606.6 253.0 239.2 6.9 69.3 566.7 58.9 209.7 DAUGAVPILS 4299.3 1244.2 859.9 110.9 248.8 4.9 133.0 1502.9 101.0 93.6 DOBELES 2792.6 599.3 663.9 103.3 160.2 7.7 85.2 1023.0 77.5 69.7 GULBENES 5688.8 1152.6 1082.2 370.6 448.4 25.9 88.9 2190.3 159.4 159.4 JÇKABPILS 2247.9 486.2 577.9 101.0 123.4 7.5 84.2 776.1 31.8 59.8 KRÂSLAVAS 3144.1 902.4 969.0 190.9 153.3 0.0 121.5 789.6 17.4 0.0 KULDÎGAS 2805.3 516.8 437.5 106.6 221.5 10.9 98.4 1241.3 54.7 117.6 LIMBAÞU 2809.1 871.7 569.1 307.8 129.3 0.0 75.0 602.7 93.1 160.4 LUDZAS 3664.9 949.9 649.6 147.1 502.5 91.9 144.0 940.7 21.5 217.6 MADONAS 2514.7 768.0 570.9 158.6 117.8 4.5 43.0 770.3 20.4 54.4 OGRES 2028.5 545.0 729.9 153.2 123.2 0.0 6.3 410.8 22.1 37.9 PREIÏU 3225.6 679.1 846.3 299.0 344.6 20.3 172.3 760.2 32.9 70.9 RÎGAS 1908.8 243.4 613.4 137.0 302.8 2.0 15.7 525.3 35.9 23.5 SALDUS 4126.5 783.1 529.2 296.7 416.9 10.7 163.0 1146.5 433.0 344.8 TALSU 3331.6 594.9 567.5 136.6 117.7 12.6 166.1 1362.1 277.5 96.7 TUKUMA 1774.8 303.9 568.1 50.7 47.0 0.0 5.4 765.3 21.7 12.7 VALKAS 4071.0 790.8 830.8 369.3 153.9 6.2 150.8 1304.7 273.9 190.8 VALMIERAS 2477.1 445.6 615.0 140.6 88.1 13.6 98.3 1009.8 11.9 54.2
-
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005
GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA
GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 33IE
DZÎV
OTÂJ
U GA
RÎGÂ
VES
ELÎB
A
IEDZ
ÎVOT
ÂJU
GARÎ
GÂ V
ESEL
ÎBA
24 25
3.11. SLIMNIEKU KONTINGENTI (PREVALENCE) UN PIRMREIZÇJI SASLIMUÐIE (INCIDENCE)
AR PSIHISKÂM SLIMÎBÂM UN UZVEDÎBAS TRAUCÇJUMIEM
(Sadalîjums pa diagnozçm absolûtos skaitïos) , LATVIJA
Kâ jau minçts GVVA Statistikas gadagrâmatas iepriekðçjos izdevumos, psihisko slimîbu un uzvedîbas
traucçjumu profilaksç nozîmîga ir to atpazîðana, ârstçðana un dinamiska novçroðana. Tam lîdzâs stâv
juridiskie un morâli çtiskie aspekti, kuri nereti sareþìî iepriekð minçtos procesus. Ðajâ jomâ garîgâs veselîbas
aprûpes dienesta attîstîbâ nekas nav mainîjies ne garîgâs veselîbas traucçjumu diagnostikâ, ne diagnoþu
reìistrâcijas procesa stabilitâtç un precizitâtç. Par to liecina vidçjie aritmçtiskie râdîtâji administratîvajâs
teritorijâs, kâ arî atseviðíâs diagnoþu kategorijâs.
Pacientu skaita struktûrâ vadoðâs vietas ieòem organiski psihiski traucçjumi (23,6 %), ðizofrçnija, ðizotipiskie
traucçjumi un murgi (28,3 %), kâ arî garîgâ atpalicîba (23 %).
2005. gadâ par 14 % pieaudzis pacientu skaits ar neirotiskajiem, ar stresu saistîtajiem, traucçjumiem, ieòemot
4. ranga vietu (8,9 %) un par 2,5 % pieaudzis pacientu skaits ar garastâvokïa (afektîviem) traucçjumiem,
ieòemot 5. ranga vietu.
turpinâjums no 24. lpp
Absolûtos skaitïos
Kopâ
tajâ skaitâ – saslimuði pirmo reizi dzîvç
SSK
10. redakcijas kods
2002 2003 2004 2005 2002 2003 2004 2005
KOPÂ: F00–F99 62886 64198 64452 65285 5491 5694 5836 5517
ORGANISKI PSIHISKI TRAUCÇJUMI, IESKAITOT SIMPTOMÂTISKOS F00–F09 14542 15349 15477 15375 1840 2134 2135 2048
demence F00.00–F3 3754 4087 4102 3955 537 641 653 621 t.sk. ar epilepsiju F02.8+g40 1310 1315 1272 1269 19 21 20 17
psihozes F04–F06.2, F06.8 1338 1439 1462 1451 233 243 210 252 t.sk. epileptiskas F06.2+G40; F06.8+G40 107 110 123 122 6 2 7 4
nepsihotiska rakstura organiski traucçjumi
F06.6–F06.71, F07.0–F07.9 8107 8388 8417 8456 858 999 1057 964
t.sk. epilepsijas ar organiskiem traucçjumiem F07.0+G40 1805 1864 1913 1938 78 80 93 84
citi un neprecizçti traucç