Ieskats

gâzes

nozares

vçsturç

Latvijâ2002. gadâ bija aizritçjuði 140 gadi kopð brîþa, kas uzskatâms par Latvijas

gazifikâcijas sâkumu, - pirmâ gâzes fabrika Rîgâ tika uzcelta 1862. gadâ, pçc

20 gadiem uzbûvçja arî fabriku Liepâjâ. Kopð tâ laika Latvijas gâzes uzòçmumi

ir pârdzîvojuði daudzas tehnoloìiskas un juridiskas pârmaiòas. Kâ Latvijas pirmo

gâzes fabriku vçsturisks pçctecis un visu ðo pârvçrtîbu rezultâts ðodien ir

izveidojies viens no ietekmîgâkajiem uzòçmumiem Latvijas ekonomikâ - akciju

sabiedrîba "Latvijas Gâze". Tâdu uzòçmumu, kas Latvijas apstâkïos,

pârdzîvojot karus, revolûcijas un okupâcijas, var lepoties ar tik senu vçsturi un

tradîcijâm, nebût nav daudz.

19. gadsimts pasauli un tâs veco kârtîbu satricinâja neatgriezeniski. Kapitâlisms ieradâs

nomainît feodâlismu, nesot lîdzi visas pârmaiòas, ko mçdz saistît ar progresa vârdu.

Augoðajâm lielpilsçtâm bija raksturîgas laikmetîgas attîstîbas prasîbas, un par vienu no

tâlaika ieguvumiem kïuva pilsçtu apgaismojums, viduslaiku laternu vârâs sveces liesmas

nomainot modernai tehnoloìijai. Jautâjums par pilsçtas apgaismojuma

modernizçðanas nepiecieðamîbu, ievieðot gâzes gaismu morâli novecojuðâs sveèu

laternu sistçmas vietâ, Rîgâ tika izvirzîts jau 19. gadsimta 30. gados. Reâli ðî jautâjuma

risinâðanas mçìinâjumi sâkâs 40. gadu vidû, kad 1844. gadâ Rîgas râte saòçma oficiâlu

civilgubernatora priekðlikumu gâzes apgaismojuma ierîkoðanai. Lai veicinâtu Rîgas

gâzes fabrikas projekta izstrâdi, tika izveidota ìilþu komisija. Reâlais Rîgas gâzes fabrikas

darbîbas sâkuma laiks sakrita ar objektîvu vçsturisku situâciju. 19. gadsimta vidû Latvijâ

aizsâkâs urbanizâcijas process, mainot sociâlekonomisko attiecîbu struktûru: pilsçtas

strauji industrializçjâs, cits pçc cita radâs jauni uzòçmumi, dibinâjâs pirmâs bankas un

kredîtsabiedrîbas, kâ arî pirmâ augstâkâ tehniskâ mâcîbu iestâde, mainîjâs pilsçtu

pârvalþu sistçma, radâs jauni sakaru lîdzekïi (Rîgas birþas komitejai piederçja pirmâ

telegrâfa lînija Krievijâ). Fabrikas jautâjuma risinâðana tika atsâkta 1857. gadâ reizç ar

viduslaiku nocietinâjumu vaïòu nojaukðanu, kas Rîgai beidzot deva lielpilsçtas attîstîbas

vçrienu. 1858. gadâ Rîgas râte saòçma Vidzemes ìenerâlgubernatora atïauju gâzes

apgaismes ierîkoðanai pilsçtâ, bet 1859. gadâ Rîgas Gâzes un ûdensvada ierîkoðanas

komisija noslçdza pirmo sadarbîbas lîgumu ar Berlînes bûvmeistaru Âdolfu Kînelu

vecâko par fabrikas inþeniertehniskâ projekta izstrâdi. Nedaudz vçlâk - 1861. gadâ

Gâzes un ûdensvada iestâdes izveidoðanas komisijas 25. februâra sçdç nolçma

Âdolfam Kînelam vecâkajam uzticçt iestâdes izveidoðanas virsvadîbu. Paradoksâli, ka

ðajâ bulvâru loka ansamblî, skaistâkajâ pilsçtas apstâdîjumu zonâ, tolaik tika ierâdîta

vieta vienam no sava laika progresa iekarojumiem - Rîgas pirmâs gâzes fabrikas bûvei.

1861. gada 12. jûlijâ (pçc vecâ stila) kanâla malâ pie Bastejkalna, Jçkaba ravelîna

vietâ, teritorijâ, kas toreiz veidoja salu, svinîgi tika likts gâzes iestâdes pamatakmens.

Fabrikas çku komplekss tagadçjâ Basteja bulvârî 1 ir daïçji saglabâjies. Reizç ar gâzes

iestâdes bûvi tika izveidota èuguna gâzesvadu sistçma: sâkumâ izbûvçtais cauruïu tîkls

sasniedza 28,5 km kopgarumu, un pa to tika piegâdâta deggâze 678 laternâm. Visu

gâzes fabriku çku kompleksos zîmîgâkâs un efektîgâkâs celtnes bija gâzes rezervuâri,

kuros ûdenî peldoði zvanveida kupoli radîja spiedienu, novadot gâzi caurulçs. Ðíietami

skaidrais gâzes ieguves princips patiesîbâ pamatojas uz komplicçtu íîmisku un fizikâlu

procesu, un jau no 19. gadsimta Rîgas gâzes uzòçmumâ darbojâs íîmijas laboratorija,

nemitîgi attîstot gâzes un tâs blakusproduktu raþoðanas tehnoloìijas. Rîgas pirmâs

gâzes fabrikas plânotâ vidçjâ jauda bija 2000 m³ gâzes diennaktî, bet maksimâlâ -

5700 m³ diennaktî. Tomçr neviens nebija spçjis paredzçt, ka pilsçtas attîstîba un gâzes

patçriòa pieaugums bûs tik straujð. Jau nâkamajos gados fabrikas jaudas nâcâs

palielinât uz iekðçjo rezervju rçíina, izbûvçjot papildu retorðu krâsnis. 1874. gada

19. aprîïa sçdç Rîgas râte pieòçma lçmumu par esoðâ gâzes uzòçmuma paplaðinâðanu

un 6. maijâ apstiprinâja celtiecîbas vietu - gruntsgabalu kvartâlâ starp Bruòinieku un

Matîsa ielu galiem, bet 12. jûnijâ tâ pieòçma galîgo lçmumu par gâzes fabrikas filiâles

bûvniecîbu. 1875. gada janvârî otrâ gâzes fabrika uzsâka darbu. Fabrikas maksimâlâs

jaudas robeþa bija aprçíinâta 10 000 m³ gâzes diennaktî; tâ tika sasniegta seðu gadu

laikâ, un fabriku atkal nâcâs paplaðinât. Kapitâla pârbûve sâkâs 1882. gadâ, un

fabrikas kompleksa celtniecîba turpinâjâs lîdz pat 20. gadsimta sâkumam. Pamazâm

visa gâzes raþoðana pârbâzçjâs uz otro gâzes fabriku, un veco fabriku 1907. gadâ

slçdza.

"Pilsçtas daïâ starp centru un priekðpilsçtu - parkâ pie pilsçtas kanâla paveras burvîgs skats uz gâzes fabrikas çkâm. 1862. gadâ pabeigtâ fabrika, kuras projektu izstrâdâjis Berlînes gâzes fabrikas direktors Kînels, vizuïodama paceïas pâri kokiem un graciozi veidotajam tiltiòam, pieðíirot ainavai îpaðu pievilcîbu un ðarmu. Ir grûti iedomâties, ka astoòstûra çkâs, kuras lîdzinâs pilij ar daudzâm cakâm un tornîðiem, atrodas gâzes tvertne pilsçtas apgaismoðanai."

Paraksts zem C.Ðulca foto. 19. gadsimta beigas.

Rîgas pirmâ gâzes fabrika.

Gravîra pçc J.Klarka zîmçjuma. Gravçjis Vegers Leipcigâ. 1863. gads.

Rîgas pirmâ gâzes fabrika. 20. gadsimta 30. gadu sâkums.

Bûvmateriâlus Rîgas pirmâs gâzes fabrikas celtniecîbai piegâdâja ar liellaivâm pa

pilsçtas kanâlu.

Otrâ gâzes fabrika oficiâli tika atklâta 1875. gada janvârî un darbojâs

lîdz 1962. gada oktobrim.

Gâzes skaitîtâju darbnîca.

20. gs. 50. gadi.

Otrâs gâzes fabrikas kolektîvs. 20. gs.

50. gadu sâkums.

Tvaika sûknis gâzes iesûknçðanai

tvertnçs. 20. gs. 50. gadi.

Rîgas otrâs gâzes fabrikas strâdnieks

pie krâsnîm. 1949. gads.

Lielâkâ un jaunâkâ gâzes tvertne, kas

uzbûvçta 1901. gadâ pçc inþeniera

K. Felsko projekta. 1997. gadâ tika

aizbçrta tvertnes ûdenstilpne un veikta

tvertnes rekonstrukcija.

Otrâ gâzes tvertne, kuru uzbûvçja

fabrikas paplaðinâðanas laikâ

1882. gadâ. Inþenieris arhitekts

A. Hartmanis. Jau 20. gs. 70. gados

tajâ iekârtoja remontdarbnîcas.

Visas bijuðâs gâzes fabrikas gâzes tvertnes kâ vietçjas nozîmes arhitektûras pieminekïi

iekïautas Valsts aizsargâjamo kultûras pieminekïu sarakstâ. Pçc fabrikas slçgðanas

1962. gadâ gâzes tvertòu tçrauda un dzelzs konstrukcijas laika gaitâ tika nodotas

pârstrâdei, bet tvertòu ûdenstilpnes aizbçrtas. Vçlâk çkas izmantoja daþâdâm

vajadzîbâm, galvenokârt autotransporta novietoðanai un remontam.

19. gadsimta 70. gadu beigâs Rîgâ sâka lietot pirmos gâzdzinçjus. Tâ, piemçram, 1895.

gadâ elektriskâ apgaismojuma radîðanai divi firmai "Gustavs Kunncendorfs" iznomâtie

gâzdzinçji tika uzstâdîti Vçrmanes dârzâ. Ðâds dzinçju izmantoðanas veids kïuva ïoti

izplatîts. Tie bija noderîgi arî citiem mçríiem: ûdens, kanalizâcijas un ugunsdzçsîbas

sûkòu darbinâðanai, kokapstrâdç, stikla slîpçðanâ, tipogrâfijâs, litogrâfijas tehnikâs,

ðokolâdes un tabakas fabrikâs u.c., pat çrìeïu darbinâðanai.

Gâzes fabrikas tika uzbûvçtas vairâk nekâ

trîsdesmit Krievijas impçrijas pilsçtâs, to skaitâ bija arî Liepâja. Pilsçtas ekonomiskais

uzplaukums bija saistîts ar tâs ìeogrâfiski izdevîgo novietojumu Baltijas jûras krastâ.

Pilsçtas attîstîbai bija vajadzîgs atbilstoðs apgaismojums, îpaði òemot vçrâ, ka lîdz ðim

ostas teritorijas apgaismoðanai izmantoja atklâtu lâpu uguni.

Pirmâs izmçìinâjuma

gâzes laternas pilsçtâ iedegâs 1882. gada 1. februârî. Gâzesvadu kopgarums

sasniedza 26 km, un tika ierîkotas 450 gâzes laternas.

Pirmâ pasaules kara laikâ gâzes fabrikas darbu nepârtrauca, tomçr bija spiestas krietni

samazinât produkcijas apjomu, jo trûka izejvielu - akmeòogïu imports bija ierobeþots.

Laiks starp diviem postoðâkajiem kariem pasaules vçsturç nebija garð, taèu tas tika

izdzîvots ar eksplozijai lîdzîgu intensitâti; pârciestâs kara ðausmas un varbût nâkamâs

katastrofas jausma deva dzîvei paâtrinâjumu. Lîdz ar laikmeta pârmaiòâm mainîjâs arî

politisko neatkarîbu ieguvuðâs Latvijas gâzes uzòçmumi. Par galveno gâzes lietotâju

starpkaru laikâ kïuva individuâlais patçrçtâjs, kuram tika veltîta nedalîta gâzes raþotâju

uzmanîba. 20. gadu vidû, kad Latvijas valsts tikko sâka sakârtot ekonomiku, Rîgas gâzes

fabrika daþu gadu laikâ pieckârðoja peïòu un varçja atïauties gan nopietnus

kapitâlieguldîjumus raþoðanas rekonstrukcijâ, gan gâzes tarifu pazeminâðanu,

nodroðinot savai produkcijai lielâku apgrozîjumu.

1911. gadâ Rîgas gâzes

fabrikâ atkal notika rekonstrukcija - tika uzstâdîtas èetras jaunas, modernas

vertikâlkameru krâsnis, kas kurinâmâ un darbaspçka patçriòa ziòâ bija ekonomiskâkas.

Nâkamajâ gadâ gâzes pirmskara perioda patçriòð sasniedza apogeju - 6,6 miljonus m³.

1914. gadâ lielâkie gâzes patçrçtaji bija Rîgas-Orlas dzelzceïa sabiedrîba, Krievu

sabiedrîba "Vispârçjâ elektrîbas kompânija", Rîgas pilsçtas slimnîca, "Kümmel" alus

darîtava, Rîgas Politehniskais institûts u.c.

Pilsçtas râte gâzes

fabrikas celtniecîbai bez maksas pieðíîra gruntsgabalu Dienvidaustrumu ostmalâ

17/19. 1881. gadâ tâ noslçdza lîgumu ar Berlînes bûvuzòçmçju K.F.Pipigu, kurð parakstîja

vienoðanos par fabrikas celtniecîbu un koncesiju nodoðanu Íîles - Hamburgas firmai

"Schmidt und Bichel" uz 50 gadiem, pçc kuriem Liepâjas gâzes fabrika - mehâniskâs

iekârtas, çkas un viss cauruïvadu tîkls - pârietu pilsçtas îpaðumâ.

Jau ïoti drîz - 1886. gadâ arî

Liepâjas fabriku rekonstruçja, izbûvçjot papildu retorðu krâsnis un otru, divreiz lielâku

gâzes rezervuâru, kâ arî paplaðinot kondensâcijas un attîrîðanas iekârtas. 1890. gadâ

Liepâjas gâzes fabrika mainîja îpaðnieku, uzòçmumu nopirka Hamburgas akciju

sabiedrîba "Gasanstalt Gaarden". Par direktoru kïuva jaunievçlçtais vietçjais uzòçmçjs,

labîbas vçtîjamo maðînu fabrikas îpaðnieks E. Ðulte. Kaut arî Liepâjâ tika domâts par

laikmetîgâku enerìijas veidu un 1899. gadâ pilsçtas vadîba izdeva koncesiju

elektrostacijas ierîkoðanai, gâzes uzòçmums pozîcijas nezaudçja. 1899. gadâ gâzes

apgaismojumâ tika ieviesta kvçlgaisma. Bet 1908. gadâ salîdzinâjumâ ar 1900. gada

beigâm, kad uzòçmumam bija 662 gâzes laternas, laternu skaits jau bija palielinâjies lîdz

1500, no kurâm 120 apgaismoja ostas teritoriju; turklât gâzes cauruïvadu tîkls ðai laikâ

bija sasniedzis 70 km. Tâpat pieauga gâzes privâtais patçriòð un vairâkos pilsçtas

uzòçmumos tika ieviesti gâzdzinçji.

20. gados iedibinâtâ mârketinga stratçìija darbojâs lîdz pat Otrajam pasaules karam.

Îpaða uzmanîba tika pievçrsta gâzes lietoðanas propagandai, kuras mçríis pirmâm

kârtâm bija ieinteresçt moderno sievieti - aktîvu sabiedrîbas locekli, dâmu, kam mâjas

solis jâpaveic âtri, çrti un atbilstoði jaunajâm higiçnas prasîbâm. Vecajâs fabrikas telpâs

Basteja bulvârî tika atklâta pastâvîga gâzes aparâtu izstâde. 1936. gadâ izstâde

pârcçlâs uz toreizçjo Brîvîbas ielas 23. numuru, ðis t.s. Krastkalna nams Brîvîbas un

Lâèplçða ielas stûrî tagad ir atzîts par vienu no Rîgas arhitektûras pçrlçm. Pasaules

ekonomiskâs krîzes apstâkïos Latvijas valdîba uzsâka vietçjo raþotâju atbalstîðanu, un

gâzes tehniku sâka izgatavot arî Latvijâ. 30. gadu otrajâ pusç uzòçmums ievçrojamus

lîdzekïus ieguldîja vecâ un ekspluatâcijai nedroðâ gâzesvadu tîkla un paðas fabrikas

rekonstrukcijâ. Nolietoto horizontâlo retorðu krâðòu vietâ tika ierîkotas modernâs

vertikâlkameru krâsnis. Pçc jaunâ parauga pârbûvçja arî vecâs vertikâlâs koksçðanas

krâsnis. Pastiprinâtu uzmanîbu uzòçmums pievçrsa gâzes blakusproduktu raþotnei:

1935. gadâ tika uzstâdîta iekârta motorbenzola raþoðanai - to piedâvâja kâ

automaðînu degvielu. Fabrikas íîmijas laboratorija ilgstoði strâdâja pie izmçìinâjumiem,

uzlabojot gan gâzes, gan tâs svarîgâko blakusproduktu kvalitâti. 1939. gadâ, sâkoties

Otrajam pasaules karam, gâzesvadu tîkla kopgarums Rîgâ sasniedza 132,2 km, fabrika

saraþoja 8,1 miljonu m³ gâzes, pârtvaicei izmantojot 23,5 tûkstoðus tonnu akmeòogïu,

gâzes skaitîtâji bija uzstâdîti 13,5 tûkstoðiem patçrçtâju un pilsçtas ielas vçl joprojâm

apgaismoja 1166 laternas. Pçdçjos gados gâzes patçriòa pieaugums bija sasniedzis

7 - 10% gadâ; tas atkal strauji tuvinâja uzòçmuma jaudas robeþas, kas bija 30 tûkstoði m³

gâzes dienâ. 30. gadu vidû Rîgâ gâzi lietoja 12 - 15% dzîvokïu, kas atradâs gâzesvadu

tîkla robeþâs; salîdzinâjumam - Berlînç no dzîvokïu fonda bija gazificçti 97%. Rîgas gâzes

uzòçmums izstrâdâja gâzes raþoðanas un lietojuma racionalizçðanas programmu.

Papildus aktîvai gâzes propagandai 1935. gadâ tika ieviests diferencçts gâzes tarifs (tâ,

piemçram, mâjturîbâ par pirmajiem 50 m³ bija jâmaksâ 20 santîmu par vienu m³, bet

tâlâk tarifs samazinâjâs lîdz 15 santîmiem, tâpat atkarîbâ no patçrçtâ gâzes daudzuma

svârstîjâs rûpnieciskâ patçriòa tarifi). Taèu pirmais individuâlais lîgums par gâzes tarifa

atvieglojumiem tika noslçgts ar akciju sabiedrîbu "L.W.Goegginger" (vçlâk fabrika

"Laima") jau 1927. gadâ. Ðâdas vienoðanâs ar gâzes lielpatçrçtâjiem notika arî turpmâk;

piemçram, lîdzîgs lîgums 1933. gadâ tika noslçgts arî ar VEF.

Gâzes laterna Vecrîgâ, Mazâs Skolas

un Palasta ielas stûrî.

Viòa Íeizariskâs majestâtes Krievijas

cara Nikolaja II aizbraukðana pçc

luteriskâs Doma baznîcas

apmeklçjuma 1910. gada 3. jûlijâ.

Izvadot miruðos, gâzes laternas abpus

baznîcas ieejai tika pârklâtas ar

melniem ðíidrautiem.

19. gs. otrajâ pusç gâzes

apgaismojums plaði ieviesâs arî

dzîvokïos un sabiedriskajâs telpâs.

Gâzes lietotâjiem bija iespçja

iegâdâties apgaismes íermeòus

atbilstoði laikmeta modes prasîbâm.

Rîgas pilsçtas Sanktpçterburgas un Maskavas priekðpilsçtu sabiedriskâ gâzes

apgaismojuma attîstîbas plâns (1866 - 1870).

Tûlît pçc Liepâjas ìimnâzijas beigðanas sâku strâdât Gâzes fabrikâ. Tur nostrâdâju no 1941. g. 1. jûlija lîdz 1947. g. 31. augustam (..)Fabrikas kantoris atradâs Vecâs ostmalas ielas lielajâ mâjâ 1. stâvâ ar logiem uz sçtas pusi. Iekârta bija ïoti senlaicîga no cara laikiem. Rakstâmgaldu vietâ bija lielas, platas, augstas pultis. Lai varçtu rakstît, uz paaugstinâjuma stâvçja sols. Abonentu grâmatas (2) milzîga formâta 1 m platas un pabiezas, smagas. tajâs bija sarakstîti visi gâzes abonenti pa ielâm. Visiem abonentiem bija gâzes skaitîtâji, inkasents katru mçnesi tos uzòçma un iekasçja naudu. Man maksâjumus vajadzçja iegrâmatot. Man pretî pie otras lielâs pults sçdçja rçíinvedis, kas atzîmçja gâzes maksas parâdniekus.

No Ievas Valdðteines atmiòâm.

Gâzes fabrikas darbinieki

20. gs. 40. gadu pirmajâ pusç.

Skats uz dzelzceïa tiltu un Liepâjas

gâzes fabriku.

20. gs. 20. gadu pastkarte.

Gâzes fabriku slçdza 1964. gada

oktobrî, bet gâzes tvertnes nojauca

1993. gadâ.

Liepâjas gâzes fabrikas situâcijas plâns. Arhitekts P.M.Berèi. 1881. gada

15. jûlijs. Gâzes fabrikas çku kompleksu sâkotnçji veidoja gâzes tvertne, skurstenis un

çka, kurâ atradâs krâðòu (retorðu) telpa, tîrîtava, aparâtu un maðînu telpa,

kondensatoru telpa un darbnîcas. Jau 1886. gadâ fabriku paplaðinâja, vienlaikus

uzbûvçjot otru, daudz lielâku gâzes tvertni.

"Labi garðo kafija, ja tâ vârîta speciâlâ

gâzes kafijmaðînâ, tikai tâ sniedz

aromâtiski pilnvçrtîgu baudu."

"Gâze - tîrîbas un labsajûtas augstâkais

ideâls. Veselâ miesâ mâjo vesels gars."

"Gâzes mazvirtuvi arvien iespçjams

uzturçt spodru, tîru un glîtu, çdienu

gatavoðana racionâla un higiçniska."

"Mâjturîbas skolâ mâca visus

mâjsaimniecîbas darbus. Jaunâs

mâjsaimniecîbas skolas virtuvç

vârîðanas mâcîbâm uzstâdîti moderni

gâzes pavardi."

"Visus higiçniskos daiïoðanas darbus

veic gâze. Gâze mazgâðanai,

karsçðanai, sterilizçðanai un apkurei."

"Izmazgât patiesi tîri veïu ðobrîd ïauj

jaunâs, ar gâzi darbinâmâs

veïasmaðînas."

(Citâti no 30. gadu reklâmas izdevumiem.)

Gâzes ierîces kïuva populâras ne tikai mâjsaimniecîbâ, bet arî nelielos uzòçmumos.

"Modernâ interjerâ siltumu un

mâjîgumu nodroðina elegantais

gâzes kamîns." 1906. gads.

Rîgas un Liepâjas gâzes uzòçmumi darbojâs gandrîz visus kara gadus. 1941. gada

deportâcijas un vâcu karaspçka ienâkðana Rîgâ ar visâm politiskajâm peripetijâm,

izpostîtajiem cilvçku likteòiem Rîgas uzòçmuma vçsturç ir palikuðas "aiz kadra", taèu

fabrikas pârskatos minçtie produkcijas apjomi ir pârsteidzoði. Sâkâs pâreja uz plânveida

ekonomiku. Ðajâ gadâ uzòçmums sasniedzis saraþotâ gâzes daudzuma rekordu - 3gandrîz 9,5 miljonus m ; un arî vçlâkie jaudas samazinâjumi, òemot vçrâ kara apstâkïus,

3tâpat bijuði relatîvi nelieli: 1942. gadâ tika saraþoti 8,5 miljoni m un 1943. gadâ - 7,8 3miljoni m gâzes. Tikai 1944. gadâ Rîgas gâzes fabrikai ogïu trûkumu dçï uz laiku nâcâs

raþoðanu pârtraukt. Tas pats iemesls kara beigâs arî Liepâjas gâzes fabriku piespieda

pârkârtot tehnoloìiju, lai pârstrâdâtu zâìu skaidas, ko piegâdâja vietçjâ kokapstrâdes

fabrika "Baltija". Savukârt Rîgas fabriku, sagaidot kara noslçgumu, apvijusi kâda

leìenda. Vâcu karaspçks, 1944. gadâ atkâpjoties no Rîgas, centies uzspridzinât visus

stratçìiski svarîgos objektus. Rîgas gâzes fabrika tika mînçta, bet tehniskâ

dokumentâcija sadedzinâta. Kâ vçstî nostâsts, tikai strâdnieku paðaizliedzîba izglâbusi

fabriku no sagrauðanas. 1945. gadu Rîgas gâzes fabrika sagaidîja ar iztukðotâm ogïu

rezervçm, daïçji izpostîtu gâzesvadu tîklu un nolietotâm krâsnîm - no septiòâm gâzes

fabrikas krâsnîm darbspçjîgas vairs bija tikai èetras. Ðajâ gadâ ogïu trûkuma dçï gâzes 3raþoðana tika pârtraukta vçl vairâkas reizes, kopâ saraþojot apmçram 2,5 miljonus m

gâzes. Lai nodroðinâtu pilsçtas apgâdi ar gâzi, pieòçma lçmumu ar vietçjo kadru un

materiâlu resursiem atjaunot trîs gâzìeneratoru krâsnis. Padomju Savienîbas

ekonomiskâ sistçma balstîjâs uz grandiozu industrializâciju un intensîvu dabas resursu

apguvi, un ðajos procesos enerìçtikai bija izðíiroða loma. Jau PSRS agrînajâ vçsturç ðîs

programmas îstenoðanas sâkums ir dokumentçts hrestomâtiskajâ V. Ïeòina Krievijas

Valsts elektrifikâcijas (GOELRO) plânâ. Îpaða uzmanîba tika pievçrsta Padomju

Savienîbas industriâlajiem centriem, kuru vidû atkal atradâs Rîga. Ðo centru gazifikâcija

un elektrifikâcija tika uzskatîta par vienu no ekonomiski svarîgâkajiem pçckara

pasâkumiem (cietâ kurinâmâ pârstrâde deggâzç paaugstinâja kurinâmâ siltumspçju

no 12-15% lîdz 55-80%, turklât salîdzinâjumâ, piemçram, ar malku 3-4 reizes samazinâja

izdevumus), tâdçï valdîbas lîmenî tika izstrâdâti vçrienîgi projekti.Tikmçr 40. gadu otrajâ

pusç Rîgas gâzes fabrikâ ar paðu darbinieku spçkiem tika veikts kapitâlais remonts,

tagad orientçjoties ne vairs uz Rietumu tehnoloìijâm, bet Austrumu iespçjâm.

Ïeòingradas Valsts projektçðanas institûts atjaunoja fabrikas tehnisko dokumentâciju.

Izmantojot Ukrainas ðamota íieìeïus, ar t.s. "karstâ remonta" metodi - nepârtraucot

raþoðanas procesu - tika pârbûvçtas visas septiòas gâzes fabrikas krâsnis, kâ arî veikti citi

rekonstrukcijas darbi: izbûvçja mehânisku koksa ðíirotâju ar transportlentu, aizstâjot roku

darbu; pârbûvçja koksa transporta kausu; laboja gâzes blakusproduktu raþoðanas

iekârtas; kapitâli remontçja fabrikas çkas. Pçc kara laikâ bojâtâ gâzes rezervuâra un

zuduðâs tehniskâs dokumentâcijas atjaunoðanas 1946. gadâ darbu atsâka arî Liepâjas

gâzes uzòçmums.

Tikmçr Padomju Savienîba mçrítiecîgi turpinâja valstiski nozîmîgo enerìçtikas kursu.

Latvijas gâzes saimniecîbâ tuvojâs lielas pârmaiòas, kas pilnîbâ pârvçrta ðîs nozares

attîstîbu. Mâkslîgâs deggâzes raþoðana no akmeòoglçm un Latvijas gâzes fabriku

laikmets virzîjâs pretî noslçgumam. Kâ gaidâmo pârmaiòu vçstnesis 1949. gadâ par

pirmo saðíidrinâtâs naftasgâzes lietotâju Latvijâ kïuva Rîgas elektrospuldþu rûpnîca.

Raþoðanas tehnoloìiskajâm vajadzîbâm gâze te tika ievesta no Rietumukrainas.

Jaunâs sistçmas priekðrocîba bija ne vien saðíidrinâtâs naftasgâzes lielâ siltumspçja, bet

arî tâs mobilitâte. Patçrçtâju apgâde ar saðíidrinâtâs naftasgâzes baloniem bija

operatîvâka un izdevîgâka nekâ gâzesvadu bûve, kam vajadzçja lielâkus ieguldîjumus;

gâzes fabrikas darbîbas laikâ pçc kara Rîgas gâzesvadu tîkla kopgarums bija

palielinâjies tikai par nepilniem diviem kilometriem. 1950. gadâ tika uzstâdîtas

saðíidrinâtâs naftasgâzes balonu iekârtas pirmajos Rîgas 50 dzîvokïos (izmantojot t.s.

Kijevas paraugu, gâzes balonu ar reduktoru novietoja tieði virtuvç). Sâkumâ apgâde ar

saðíidrinâto naftasgâzi funkcionçja visai primitîvi, tukðos saðíidrinâtâs naftasgâzes

balonus pârvedot un pildot ârpus Latvijas vai - "pçc paðteces principa" - pârlejot gâzi

balonos tieði no vagoncisternâm tepat Latvijâ. Sevastopoles ielâ (tagad Jçzusbaznîcas

iela) 12 tika izveidota pirmâ gâzes balonu noliktava. Pieprasîjums pçc saðíidrinâtâs

naftasgâzes bija tik liels, ka 1952. gadâ Ðíirotavas dzelzceïa stacijas tuvumâ kâ vienu no

pirmajâm PSRS sâka bûvçt Rîgas saðíidrinâtâs naftasgâzes uzpildes staciju. Sâkumâ ðî

stacija bija iecerçta saðíidrinâtâs naftasgâzes regazifikâcijai - tâ tika projektçta gâzes

pievadîðanai Rîgas gâzes fabrikai, lai palielinâtu raþotâs gâzes apjomu un uzlabotu tâs

kvalitâti. Projekts netika îstenots. Rîga tika iekïauta gazifikâcijas plânâ, kas paredzçja

pilsçtas apgâdi ar dabasgâzi, un gâzes fabrikâm vairs nebija nâkotnes. 1953. gadâ

izveidoja îpaðu struktûrvienîbu - Gâzes, ûdensvada un kanalizâcijas tresta Rîgas

saðíidrinâtâs naftasgâzes kantori, un 1954. gadâ nodeva ekspluatâcijâ jaunâs

saðíidrinâtâs naftasgâzes uzpildes stacijas pirmo kârtu. Vispirms tika izbûvçts slieþu ceïa

atzars un nojume balonu pildîðanas posteòiem. Paralçli tiem darboties sâka arî citi

stacijas objekti - stacionârâs gâzes tvertnes, sûkòu un kompresoru iekârtas u.c. Daþus

gadus vçlâk uzceltajâ balonu uzpildes cehâ jau tika lietotas modernâkas tehnoloìijas -

iekðçjais transports, balonu pârvietoðanas plûsma, ventilâcijas sistçmas, balonu

apkopes un pârbaudes posteòi, iekârta smago atlikumu nolieðanai no baloniem.

Izmantojot modernizçtas tehnoloìijas, ievçrojami palielinâjâs patçrçtâs gâzes

daudzums. "Balonu gâze" nebija lçtâka par vietçjâ gâzes fabrikâ raþoto gâzi, taèu,

pateicoties mobilitâtei, tâs izplatîba ieguva milzîgu vçrienu. Salîdzinâjumam: visâ gâzes

fabrikas pastâvçðanas vçsturç gâzes abonentu skaits sasniedza aptuveni 15 tûkstoðus,

turpretî 1959. gadâ saðíidrinâtâs naftasgâzes balonu iekârtas bija uzstâdîtas gandrîz

23 tûkstoðos dzîvokïu, un 1963. gadâ to skaits jau sniedzâs turpat lîdz 63,5 tûkstoðiem.

Ceïot dzîvojamos masîvus, dzîvokïu gazificçðanas nolûkâ tika iebûvçtas pirmâs

saðíidrinâtas naftasgâzes pazemes rezervuâru iekârtas.

Saðíidrinâtâs naftasgâzes balonu

pârvadâðanas automaðîna.

Gâzes uzpildes stacijas sûkòu -

kompresoru nodaïa. Iekârtu darba

pârbaude pirms gâzes pârlieðanas.

1969. gads.

Daugavpils gâzes uzpildes stacija.

Saðíidrinâtâs naftasgâzes balonu

pârbaude. 1968. gads.

Aparatûras pârbaude Daugavpils

gâzes uzpildes stacijâ.

Rîgas eksporta bâzes uzpildes stacija -

balonu uzpildes cehs.

Saðíidrinâtâs naftasgâzes balonu pârvadâðanas maðînas - "redeles".

Valmieras gâzes uzpildes stacija.

Latvijâ pirmâ saðíidrinâtâs naftasgâzes

iekârta, kas paredzçta apkurei un

ûdens sildîðanai, uzstâdîta Talsu rajona

Lîbagu pagasta "Aizezeros" 1998 gadâ.

PSRS aktîvâ dabas resursu apguves politika tika îstenota, radot grandiozu, kompleksu

sistçmu, kurâ iekïâvâs zinâtniskâs pçtniecîbas institûcijas. Intensîva zemes ìeodçziskâ

dzîïu izpçte sniedza informâciju par tajâs slçpto ekonomisko potenciâlu. Aizvien jaunu

dabasgâzes atradòu atklâðana nozîmçja veselu revolûciju valsts enerìçtikâ, paverot

milzu iespçjas Padomju valsts industrijas un lauksaimniecîbas attîstîbai, kâ arî tautas

masu sadzîves vajadzîbu apmierinâðanai. Dabasgâzei kâ enerìijas veidam bija

neizmçrojamas priekðrocîbas - izbûvçjot maìistrâlos vadus no gâzes ieguves vietâm,

samazinâjâs tâs transporta un uzglabâðanas izdevumi, lîdz ar to ievçrojami mazâka

kïuva gâzes paðizmaksa; augstu vçrtçjama bija arî dabasgâzes lielâ siltumspçja un tâs

îpaðîba praktiski nepiesâròot vidi.

1958. gada 15. augustâ Padomju Savienîbas Komunistiskâs partijas Centrâlâ Komiteja

un PSRS Ministru Padome pieòçma vçsturisku lçmumu "Par gâzes rûpniecîbas un PSRS

pilsçtu un uzòçmumu gâzesapgâdes tâlâku attîstîbu", kas kïuva par pagrieziena punktu

Vissavienîbas mçroga gazifikâcijâ. Lçmums paredzçja maìistrâlo dabasgâzes vadu

bûvi no gâzes ieguves vietâm uz visâm Padomju Savienîbas republikâm, radot kopçju

gâzesapgâdes sistçmu. Maìistrâlo gâzesvadu saraksta pirmajâ rindâ atradâs

maìistrâle Daðava-Minska (Ivancevièi)-Viïòa-Rîga, un tâs plânotais garums bija viens

no iespaidîgâkajiem - 1230 km. Rîgu gâzei bija jâsasniedz 1962. gadâ. Nâkamais

gazifikâcijas lçmums kâ primârâs Latvijas vietas pçc Rîgas paredzçja Brocçnus, Jelgavu

un Daugavpili. Pçc pârejas uz dabasgâzi Rîgai jau tûlît gâzes piegâde bija plânota 200

reiþu lielâkâ apmçrâ, nekâ bija spçjusi saraþot Rîgas gâzes fabrika. Maìistrâlâ

gâzesvada celtniecîbu veica daþâdi PSRS pakïautîbas dienesti. Lai pârietu no

mâkslîgâs gâzes uz dabasgâzi, Rîgas atbildîgajâm institûcijâm daþos gados Latvijâ

vajadzçja: veikt maìistrâlâ gâzesvada vietçjo atzaru bûvi; rekonstruçt novecojuðo un

projektçt jaunu gâzesvadu tîklu, kâ arî abonentu pievadus; pielâgot gâzes aparatûru

dabasgâzes specifikai; pârkârtot virkni uzòçmumu darbam gâzesapgâdes reþîmâ,

nodroðinot nepârtrauktu gâzes piegâdi; izbûvçt pazemes gâzes krâtuves, pirms tam

veicot ìeodçziskâs izpçtes darbus; uzcelt kompresoru stacijas; sagatavot speciâlistus

jaunajai gâzesapgâdes sistçmai. Ðo nozîmîgo un plaðo gazifikâcijas darbu vadîðanai

1961. gada aprîlî tika izveidota LPSR Ministru Padomes Galvenâ gazifikâcijas pârvalde,

kas vçlâk tika reorganizçta par LPSR Valsts gazifikâcijas komiteju (savu darbîbu tâ

pârtrauca tikai 1987. gadâ, kad nodibinâjâs raþoðanas apvienîba "Latvijas Gâze"). Ðie

vçsturiskie pârkârtojumi risinâjâs PSRS Komunistiskâs partijas vadîtâja Òikitas Hruðèova

politiskâ atkuðòa laikâ. Tomçr nosacîtâs demokrâtijas gaisotnei raksturîgo sociâlistiskas

jauncelsmes sajûsmu pavadîja arî asa publicistiska kritika par vietçjo neorganizçtîbu un

nepietiekamajiem tempiem. Tâ kâ Latvijas gazifikâcija atradâs vitâli svarîgâ padomju

ekonomikas zonâ, vietçjâs pârvaldes institûcijâm, lai izpildîtu saòemtos uzdevumus,

nâcâs pielikt visus spçkus. Daþus nâkamos gadus lîdz maìistrâles pabeigðanai tika

pieòemta vesela sçrija lçmumu un rîkojumu, kurus bija parakstîjuðas valsts atbildîgâs

amatpersonas, arî Latvijas tâlaika partijas un valdîbas lîderi Jânis Kalnbçrziòð, Vilis Lâcis

un Arvîds Pelðe. Lielu darbu Latvijas gazifikâcijas sistçmas veidoðanâ un sakârtoðanâ

paveica viena no pazîstamâkajâm personîbâm Latvijas padomju laika

tautsaimniecîbâ - Miervaldis Ramâns.

Jaunais maìistrâlais gâzesvads Daðava - Rîga jau 1962. gada vasarâ, pirms termiòa,

sasniedza Rîgu. Gazifikâcijâ visi piecgadçm plânotie uzdevumi lielâkoties tika paveikti,

un Latvijas enerìçtika vçl ðodien balstâs uz tolaik ieliktajiem pamatiem. Tâ, piemçram,

arî tagad turpinâs cieða sadarbîba starp akciju sabiedrîbâm "Latvijas Gâze" un

"Ïeòtransgaz", nodroðinot dabasgâzes padevi Latvijai jau kopð pagâjuðâ gadsimta 60.

gadiem. 1958. - 1959. gadâ Politehniskâ institûta Celtniecîbas fakultâtç studijas uzsâka

gâzes speciâlistu kurss. Vairâki pirmo izlaidumu absolventi Latvijas gazifikâcijâ devuði

bûtisku ieguldîjumu. 1963. gadâ tika izveidots LPSR Galvenâs gazifikâcijas pârvaldes

Mâcîbu kombinâts, kurâ sagatavoja lielâko daïu gâzes iekârtu ekspluatâcijas

speciâlistu, ðî mâcîbu iestâde - kâ akciju sabiedrîbas "Latvijas Gâze" Mâcîbu centrs -

turpina darboties arî tagad. Salîdzinâjumâ ar 1958. gadu, kad tika pieòemts vçsturiskais

gazifikâcijas lçmums un kad no visa gâzes daudzuma rûpniecîba patçrçja 3,2%, 1965.

gadâ rûpniecîbas uzòçmumu un termoelektrostaciju dabasgâzes patçriòð sasniedza

96% no kopapjoma. Par l ielâkajiem gâzes patçrçtâjiem kïuva Rîgas

termoelektrocentrâle, Rîgas hidroelektrostacija, elektroiekârtu rûpnîca VEF, Rîgas

vagonu rûpnîca, 3. maizes kombinâts, rûpnîcas "Komutators" un "Komunârs", kâ arî Rîgas

piena kombinâts. 1963. gada 1. janvârî dabasgâzes sistçmai bija pieslçgti jau 1055

dzîvojamie nami (18 103 dzîvokïi). Padomju periodâ enerìçtikas jomâ notika dzîva

rosîba. Maìistrâlajiem gâzesvadiem meþos tika izcirstas 20 m platas stigas. Darbos

iesaistîjâs sapieri un ûdenslîdçji, kas gâzesvadus novadîja caur paplaðinâtajâm upju

gultnçm. Èuguna gâzesvadi piederçja pagâtnei - tagad tos izgatavoja no tçrauda.

Zemes tranðejâs tika guldîti veseli, sametinâti 80 m un pat 100 m gari gâzesvadu posmi;

ukraiòu zinâtnieku izstrâdâtâ PSRS metinâðanas tehnoloìija kâ stratçìiskas nozîmes

nozare tolaik bija viena no labâkajâm pasaulç. Cita pçc citas tika gazificçtas Latvijas

ekonomiski svarîgâkâs vietas. Maìistrâlais Viïòas-Rîgas gâzesvads apkalpoja arî Bausku

un Iecavu. Viens tâ atzars no Iecavas tika novirzîts uz Jelgavu un Dþûksti, kâ arî uz

Brocçniem, lai apgâdâtu ar gâzi Brocçnu cementa un ðîfera kombinâtu, kurð vienâ 3gadâ plânoja patçrçt 130 miljonus m gâzes. (Atceroties Rîgas gâzes fabrikas gada

3rekordu - saraþotos 10 miljonus m gâzes, rodas priekðstats par 60. gadu industrializâcijas

vçrienu.) Iespçja saòemt dabasgâzi radâs arî Brocçnu iedzîvotâjiem: piemçram,

dzîvokïus, kuros lîdz ðim lietoja saðíidrinâto naftasgâzi, vçl papildinâja 182 dzîvokïi, kas

tika pievienoti dabasgâzei. No Dþûkstes cits gâzesvada atzars virzîjas uz Jûrmalu. Pilsçtu

partijas komiteju sekretâriem un citâm atbildîgâm personâm atklâjot mîtiòus, svçtku

lâpu "zilâs liesmas" 1966. gadâ aizdegâs Jelgavâ, 1967. gadâ - Jûrmalâ un 1968. gadâ -

Brocçnos. Liepâjas gâzes fabrika kâ nerentabla tika slçgta jau 1964. gadâ. Pçc

Ïeòingradas speciâlistu izstrâdâtâ projekta 1966. gadâ Liepâjâ sâka izbûvçt gâzesvadu

tîklu, un pamazâm tika gazificçti arî pilsçtas dzîvojamie rajoni. Liepâjnieki, kas daþus

gadus bija aizvadîjuði, patçrçjot tikai "balonu gâzi", dabasgâzi saòçma 1969. gadâ. Par

pirmo un lielâko gâzes patçrçtâju pilsçtâ tûlît kïuva PSRS nozîmes uzòçmums "Sarkanais

metalurgs" (tagadçjais "Liepâjas metalurgs").

Tâpat gâzi saòçma Saurieðu ìipða rûpnîca, Íekavas putnu fabrika, kâ arî vesela virkne

Rîgas, Bauskas un Tukuma rajona kolhozu un padomju saimniecîbu. Tukuma rajonâ

pirmais gâzi saimniecîbâ sâka izmantot kolhozs "Dzirkstele". Kolhoziem tika dota iespçja

saòemt gâzi lçtâk par paðizmaksu, paverot visplaðâkâs iespçjas tâs lietojumam

katlumâjâ, lai apsildîtu mehâniskâs darbnîcas, fermas un siltumnîcas, kâ arî lopbarîbas

sagatavoðanâ un graudu kaltçs. Lîdz ar gâzes reþîma ievieðanu saimniecîbas sistçma

no primitîvâm metodçm pârgâja uz mehanizâciju un automatizâciju. Paralçli radâs

iespçja gâzi lietot arî vietçjâs nozîmes sabiedriskos objektos - çdnîcâs, kultûras namos,

tâpat laukos jaunceltajâs daudzdzîvokïu çkâs. Daðavas gâzes vadam pieslçdzâs

izmçìinâjumu stacijas, pienotavas, rajonu skolas un slimnîcas. Lai nodroðinâtu gâzes

piegâdi, tika bûvçtas aizvien jaunas sadales stacijas. Lauksaimniecîbas gazifikâcijâ

Latvija PSRS mçrogâ tûlît aiz Lietuvas ieòçma otro vietu. Dabasgâzes lietojums

tautsaimniecîbâ bija tik intensîvs, ka maìistrâlâ gâzesvada Daðava-Rîga caurlaides

spçja, îpaði posmâ Viïòa-Rîga, kïuva nepietiekama. Turklât Rietumukrainas dabasgâzes

resursi izrâdîjâs ierobeþoti. Gâzes patçriòð sâka pârsniegt piegâdes iespçjas, radot

ðíçrðïus tâlâkai Latvijas gazifikâcijai. Padomju ekonomikas devîtâ piecgade un PSKP

24. kongresa direktîvas iezîmçja problçmas risinâjumu ar jaunas gâzes maìistrâles

Valdajs-Pleskava-Rîga bûvi, kas bija gâzesvadu sistçmas "Ziemeïblâzma" rietumu

atzarojums. Ðo sistçmu ar dabasgâzi apgâdâja Vuktilas atradnes Rietumsibîrijâ, kas

atradâs Komi Autonomâs Padomju Sociâlistiskâs Republikas Tjumeòas apgabala Uhtas

rajonâ. Jauno maìistrâli pieslçgt pie "Ziemeïblâzmas" gâzesvadu sistçmas bija

paredzçts Torðokas pilsçtâ. Gâzesvada bûvdarbi tika uzticçti Maskavas, Ïeòingradas,

Volgogradas un Ðèokinas celtniecîbas pârvaldçm. Pârvarot deviòas upes, 137 kanâlus,

135 ceïus, kâ arî purvus (24 km) un vairâkas augstienes, 566,6 km garâ trase no Valdaja

augstienes cauri Novgorodas, Pleskavas apgabalam un Igaunijai sasniedza mçríi.

1972. gada 10. septembrî tika veikti izmçìinâjumi, pçc kuriem Inèukalna pazemes

gâzes krâtuvç (PGK) tika iesûknçti pirmie Sibîrijas gâzes kubikmetru miljoni. 15. septembrî

Raganâ, netâlu no Inèukalna krâtuves, tika aizdedzinâta simboliskâ gâzes lâpa, kas

vçstîja, ka maìistrâle ir pabeigta. Ïeòingradas institûta "Giprospecgaz" izstrâdâtajâ

Latvijas gazifikâcijas projektâ bija paredzçts, ka no 1975. lîdz 1990. gadam ar gâzi

apgâdâs 36 pilsçtas un ciemus, 246 kolhozus un padomju saimniecîbas; tâpat plânoja,

ka turpmâk dabasgâze republikas kopçjâ kurinâmâ bilancç bûs 80%. 1976. gadâ

dabasgâzes apgâdei tika pievienota Bauska, 1979. gadâ - Saldus, bet 1982. gadâ

dabasgâze saniedza Vangaþus un 1983. gadâ - Cçsis. 1986. gadâ pabeidza maìistrâlâ

gâzesvada Saurieði-Ogre-Jçkabpils-Daugavpils bûvi, kas aptvçra arî citas apdzîvotâs

vietas trases tuvumâ. Tajâ paðâ laikâ paplaðinâjâs Rîgas, Jelgavas, Liepâjas, Jûrmalas

un Bauskas rajona, kâ arî Latvijas lauku rajonu gazifikâcija. 1990. gadâ kopçjais 3dabasgâzes patçriòð sasniedza 2,9 miljardus m , vienlaikus tika iztçrçts 78 tûkstoði tonnu

saðíidrinâtâs gâzes.

Gâzesvada likðana Daugavas gultnç.

1961. gads.

Gâzes cauruïu izkrauðana. Caurules izgatavoja Urâlu metalurgi gâzesvada Daðava-

Minska-Viïòa-Rîga celtniecîbai. Maìistrâles bûve pavçrsusies uz Rîgu. Lietuva, 1961.

gada 9. jûnijs.

Gâzesvada bûvniecîba Daðavas

gâzes saòemðanai.

Rîga, 1962. gada 13. aprîlis.

Gâzesvada bûvçðana

Jelgavas rajonâ. 1966. gads.

Jaunâ maìistrâlâ gâzesvada

bûvniecîba Liepâjas dienvidu daïâ.

1971. gads.

Minska

Helsinki

Stokholma

Kopenhâgena

Tallina

Maskava

Kijeva

Varðava

Rîga

Daðava

1958. gadâ tika pieòemts vçsturisks

Vissavienîbas gazifikâcijas lçmums, arî

par dabasgâzes maìistrâles Daðava-

M inska-V i ï òa -R îga ce l tn iec îbu .

Maìistrâle, kuras garums bija 1260 km,

tika pabeigta 1962. gadâ. "Visi stobri

pavçrsti pret Rîgu, tuvojas Daðavas

gâze. Simtiem kilometru garâ trase

robeþu nepazîst. 21. jûlijâ Rîgâ iedegsies

zilâ uguns kâ lâpa brâlîgo republiku

draudzîbai. 11 tautîbu ïaudis gatavoja

ðo dâvanu mûsu republikas 22.

gadadienai. Paldies par 200 miljoniem 3m lçtâ kurinâmâ, ko ðogad saòems

Rîgas rûpnîcas un darbaïauþu dzîvokïi,

par t î ra jâm debes îm, ko vai r s

nepiekvçpinâs akmeòogïu dûmi, par

visu. Dedzi, zilâ uguns, lai tuvu un tâlu

redz - ðodien mums svçtki," tâ ðo

notikumu ir komentçjis viens no tâlaika

kinoþurnâliem "Padomju Latvija".

Svinîgâ lâpas aizdegðana, saòemot

dabasgâzi.

Bauska, 1976. gada 28. aprîlis.

Gâzesvada montâþa Jelgavas purva

teritorijâ.

Gâzesvada ierîkoðana Klaipçdas ielâ

Liepâjâ. 1972. gada 20. janvâris.

Gâzesvada Valdajs-Rîga bûvniecîba

pie Gaujas Rîgas rajonâ. 1972. gada

25. marts.

Mîtiòð Jelgavâ, veltîts uzòçmumu un

dzîvojamo mâju pievienoðanai

Daðavas gâzesvadam.

1966. gada 5. septembris.

Energoresursi Latvijâ (ktce)

1990

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

Dati uzrâdîti tûkstoðos tonnu nosacîtâ kurinâmâ (1990. - 1993. g.) un ktce (1994. - 2000. g.)Izmantoti Valsts Statistikas komitejas, vçlâk Centrâlâs statistikas pârvaldes publicçto statistisko izdevumu dati.

152

665

12821193

1585

2193

2899 2960

2120

1028

1216

1085

1326 12991245

1359

15781610

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

196

2.g

.

196

5.g

.

197

0.g

.

197

5.g

.

198

0.g

.

198

5.g

.

199

0.g

.

199

1.g

.

199

2.g

.

199

3.g

.

199

4.g

.

199

5.g

.

199

6.g

.

199

7.g

.

199

8.g

.

1999.g

.

200

0.g

.

200

1.g

.

200

2.g

.

3Dabasgâzes patçriòa dinamika (milj. m )

1381

3479

3666

2818

656

862

964

12 439

1566

1808

1502

1083

610

642

7211

1187

1644

2139

989

426

628

7013

1399

1563

1412

1013

379

641

6407

1250

1436

1586

1649

212

626

6759

1525

1327

1156

1608

182

590

6388

Dabasgâze un saðíidrinâtâ gâze

Naftas produkti

Mazuts, degakmens eïïa

Malka, kûdra, kokss u.c.

Ogles

Elektroenerìija (HES un importçtâ)

Kopâ

1990 1993 1994 1995 1996 1997Energoresursu patçriòð

1494

1272

1086

1450

147

596

6045

1495

1335

900

1300

120

580

5730

1560

1366

406

1267

94

566

5259

1998 1999 2000

Ceïð lîdz veiksmîgai gazifikâcijas

posma pabeigðanai ir ilgs,

darbietilpîgs process.

Vecâs gâzes regulçðanas stacijas tehnoloìiskâs lînijas nogrieðana no pienâkoðâ

maìistrâlâ gâzesvada.

Modernizçtie krâni ir atverami un

aizverami no dispeèeru pults.

A/s "Latvijas Gâze" investîcijas gâzesvadu bûvç (tûkst. Ls)

Inv

est

îcija

s (t

ûkst

. Ls

)

1000

2000

3000

4000

5000

6000

50

0

100

150

200

0

Gâ

zesv

ad

u g

aru

ms

(km

)

5,99,9

28,9

34,1

57,2

108,8

205,1

151

329888,6 1017,7

1950

2893,2

5577,7

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002

Investîcijas un piesaistîtie lîdzekïi Gâzesvadi

Dabas resursu potenciâla apguves politika un ìeoloìijas zinâtnes Krievijâ bija attîstîtas

jau 19. gadsimtâ. Arî Latvijâ ðai laikâ tika sastâdîtas pirmâs ìeoloìiskâs kartes. Padomju

periodâ visâ Baltijâ izvçrsâs plaði ìeodçziskâs izpçtes darbi, kuru mçríis bija naftas un

gâzes krâjumu meklçjumi. 50. gadu sâkumâ atklâtajâ smilðakmens slânî, kurð stiepjas

cauri Baltijai, kontrolurbumi naftas iegulas neuzrâdîja. Tomçr, îstenojot plaðo

Vissavienîbas gazifikâcijas programmu, atklâjumam izrâdîjâs milzîga nozîme.

Pieprasîjums pçc gâzes ir pakïauts sezonâlâm svârstîbâm, vasarâ radot gâzes

pârprodukciju, ziemâ - deficîtu. Aktîvâ gâzes patçriòa sezonas laikâ maìistrâlâ

gâzesvada Daðava-Rîga kapacitâte visa reìiona pieprasîjumu nodroðinât nespçja.

Jau 1959. gadâ, gatavojoties dabasgâzes saòemðanai, LPSR Valsts plâna komisija, lai

atrisinâtu gâzes vienmçrîgas padeves problçmu, citu uzdevumu vidû bija atzîmçjusi

Ìeoloìijas pârvaldei veicamos izpçtes darbus potenciâlas pazemes gâzes krâtuves

ierîkoðanai. 1961. gadâ dienesta "Specìeofizika" veiktie pçtîjumi atklâja, ka pazemes

struktûras ir piemçrotas, lai veidotu gâzes krâtuves Çrgïos, Ogrç, Mâlpilî un Inèukalnâ un

ka Latvijas iespçjas ðajâ ziòâ ir unikâlas. Inèukalna apkaimç (tagadçjo Inèukalna,

Krimuldas un Sçjas pagastu robeþâs) gâzes iesûknçðanai optimâlâ - 700-800 m dziïumâ

tika konstatçts 50 m biezs, izliekts smilðakmens slânis, ko sedz gâzi necaurlaidîgi mâla un 2 3dolomîta ieþi un kas 23,2 km platîbâ veido dabisku pazemes rezervuâru ar 4 miljardu m

ietilpîbu. 1962. gadâ izdeva pavçli sâkt Inèukalna gâzes krâtuves izveides zinâtniski

pçtnieciskos darbus, projektus izstrâdâja PSRS Vissavienîbas zinâtniski pçtnieciskais

institûts "VNIIGAZ" un institûts "Giprospecgaz". 1966. gadâ pçc PSRS Ministru Padomes

rîkojuma sâkâs Inèukalna pazemes gâzes krâtuves bûvniecîba. 1968. gada 9. augustâ 3darbi tika pabeigti, un nâkamâ gada vasarâ krâtuvç jau iesûknçja 92 miljonus m

Daðavas gâzes. Krâtuves nozîme ievçrojami palielinâjâs 1972. gadâ pçc Rietumsibîrijas

maìistrâlâ gâzesvada izveides. No 1969. lîdz 1973. gadam tika îstenota Inèukalna

gâzes krâtuves paplaðinâðanas otrâ kârta, bet 1974. gadâ - treðâ kârta. Laikposmâ no

1974. lîdz 1987. gadam krâtuvç veica vçl 151 urbumu, kâ arî uzcçla otru kompresoru

cehu un izveidoja gâzes savâkðanas punktus. Aktîvâs gâzes apjoms no3 31,75 miljardiem m gadu gaitâ palielinâjâs lîdz 2,205 miljardiem m 2002. gadâ.

Inèukalna krâtuves virszemes un pazemes tehnoloìiskâs iekârtas nodroðina, ka gâzi

porainajâ smilðakmens slânî var gan iesûknçt, gan no tâ izsûknçt. Tas ir tehnoloìiski

komplicçts process: vispirms gâze tiek attîrîta no nevçlamajiem piemaisîjumiem, tad

kompresoru cehâ tai tiek paaugstinâts iesûknçðanai nepiecieðamais spiediens. Ðî

procesa laikâ stipri paaugstinâs gâzes temperatûra, tâdçï vçlâk îpaðâ cauruïvadu

sistçmâ tâ tiek dzesçta. Tâlâk kolektoru iekârtâs gâzi vienmçrîgi sadala uz 93

ekspluatâcijas urbumiem, pa kuriem to iesûknç krâtuvç. Diennaktî iespçjams iesûknçt 3lîdz 12 miljoniem m gâzes. Aktîvâ gâzes patçriòa sezonas laikâ gâzi no rezervuâra

izsûknç, tâs spiedienu samazina. Pçc þâvçðanas un filtrâcijas gâze tiek novadîta

maìistrâlajâ gâzesvadâ, no kura tâ uzsâk ceïu pie patçrçtâjiem; izsûknçðanas 3potenciâls ir 18-20 miljoni m gâzes diennaktî. Inèukalna krâtuvei ir ievçrojama nozîme,

apgâdâjot ar gâzi Igaunijas un ziemeïrietumu Krievijas patçrçtâjus. 2001. gadâ tika

akceptçta jauna kompresoru ceha bûvniecîba, kas sâkâs 2002. gadâ. Maijâ tika

parakstîts protokols, kurâ noteikts, ka Inèukalna pazemes gâzes krâtuve ir pakâpeniski 3jâpaplaðina un ka aktîvâs gâzes apjomam krâtuvç jâsasniedz 2,5 miljardi m , bet

3kopîgajam apjomam - 5 miljardi m . Latvijai ir unikâla ìeoloìiskâ situâcija, tai jaunu

pazemes gâzes krâtuvju izveides potenciâlâs iespçjas ir vçl daudz lielâkas: 60.-70. gadu

izpçtes darbu laikâ atklâja vçl 11 vietas ar lîdzîgu ìeodçzisko struktûru - par

perspektîvâko no tâm tiek uzskatîta Dobele; kopçjais potenciâlais aktîvais tilpums ðajâs 3pazemes struktûrâs sasniedz aptuveni 50 miljardus m .

Inèukalna pazemes gâzes krâtuves

operators un galvenais ìeologs

darba laikâ. 1978. gads.

1. kompresoru ceha ûdens

sagatavoðanas iecirknis. Inèukalns.

1978. gada oktobris.

Inèukalna pazemes gâzes krâtuves

1. kompresoru ceha gâzes dzesçtâji.

1971. gads.

Inèukalna pazemes gâzes krâtuves

1. kompresoru cehs. 1972. gada

septembris.

Kontaktoru iekârtas gâzes

sausinâðanai.

1970. gada 24. augusts.

2Inèukalna pazemes gâzes krâtuve aizòem 23,2 km lielu platîbu Inèukalna, Krimuldas

un Sçjas pagasta robeþâs. Biezu, gâzi necaurlaidîgu mâla un dolomîta slâòu

ieskautâ krâtuve ekspluatâcijâ ir pilnîgi droða un apkârtçjai videi nekaitîga. Krâtuve

sastâv no ìeoloìiskiem veidojumiem, kuros tiek uzglabâta dabasgâze, kâ arî

apakðzemes un virszemes tehnoloìiskâm iekârtâm, kas paredzçtas gan gâzes

iesûknçðanai ûdens nesçjhorizonta slânî, gan tâs ievadîðanai maìistrâlo gâzesvadu

sistçmâ gâzes izsûknçðanas periodâ.

A/s "Eesti Gaas"AAS "Gazprom" A/s "Latvijas Gâze"

0,9390,758 0,838 0,886

1,01 1,074

0,71

0,22

0,237 0,544

0,583 0,4470,3

0,537

0,215

0,254

0,28

0,310,325 0,443

0,461

1,145

1,430

1,582

1,7311,658

1,753

2,0722,25

2

1,75

1,5

1,25

1

0,75

0,5

0,25

01996/1997 1997/1998 1998/1999 1999/2000 2000/2001 2001/2002 2002/2003

3m

ilja

rdi m

No Inèukalna PGK apkures sezonâs pievadîtâ dabasgâze (1996-2003).

A/s "Latvijas Gâze" ðodien

Diez vai kâds gandrîz pirms pusotra simta gadu, kad tika dibinâta pirmâ gâzes fabrika

Latvijâ, spçja prognozçt uzòçmumam tâdu nâkotni, kâda ir ðodienas realitâte. Akciju

sabiedrîba "Latvijas Gâze" ir viens no lielâkajiem Latvijas uzòçmumiem, kurð nodarbojas

ar dabai draudzîgâ kurinâmâ - dabasgâzes un saðíidrinâtâs gâzes iegâdi,

uzglabâðanu, transportçðanu, sadalîðanu un realizâciju Latvijâ. Tagad, lai apliecinâtu

akciju sabiedrîbas "Latvijas Gâze" jaudu un nozîmi ne tikai valsts enerìçtikâ, bet arî visâ

ekonomikâ, nav vajadzîga daiïrunîba. Pietiek ar faktiem. Un tie vçsta, ka gâzei jau

ðobrîd ir noteicoðâ loma valsts energoresursu tirgû. Tâ kâ dabasgâze ir viens no

ekoloìiski droðiem kurinâmâ veidiem, paredzams, ka tâs daïa kopçjâ patçrçtâs

enerìijas struktûrâ vçl pieaugs.

2002. gadâ tika pabeigta akciju sabiedrîbas "Latvijas Gâze" privatizâcija. Tâs akcionâri

ir atklâtâ a/s "Gazprom", "E.ON Energie AG", "Ruhrgas Energie Beteiligungs - AG"

un SIA "ITERA Latvija". Kompânijai ir apmçram 900 tûkstoðu klientu: to lielâkâ daïa ir

iedzîvotâji, bet aptuveni 1500 - rûpniecîbas un komunâlie uzòçmumi. Jau vairâkus

gadus "Latvijas Gâze" ir atzîta par vienu no lielâkajiem nodokïu maksâtâjiem.

Uzòçmumam, kurâ strâdâ gandrîz divi tûkstoði darbinieku, raksturîga stabila attîstîba

ðodien un nopietni plâni turpmâkai Latvijas gazifikâcijai nâkotnç.