Descartes René

Discours de la Méthode

Texte et commentaire par Etienne Gilson Paris, Librairie philosophique J. Vrin, 1939

Izcilā franču zinātnieka Renē Dekarta apcere «Pārruna par metodi» pirmo reizi tika izdota 1637. gadā; tā ir viena no tām grāmatām, kurā formulēti jauno laiku filozofijas pamatprincipi. Dekarts šeit uzstājas kā racionālisma pamatlicējs izziņas teorijā. Vienlaikus «Pārrunā par metodi» rodamas nepretenciozas un dziļas pārdomas par īsta domātāja tapšanu, par visas cilvēces kultūras mantojuma vietu savdabīgās un oriģināli domājošas personības pasaules uzskatā.

Šī apcere latviešu valodā iznāk pirmoreiz; tā paredzēta augst­skolu studentiem, aspirantiem, pasniedzējiem, kā arī tiem, kas interesējas par filozofijas jautājumiem.

Grāmata iznāk pagātnes izcilo domātāju darbu sērijā «Avots». Šās sērijas pamatuzdevums ir sniegt latviešu lasītājam pa­

saules izcilo domātāju galvenos darbus un galvenās viņu darbu idejas, kas nozīmīgas arī mūsdienās (gan no zinātnes Vēstures, gan arī no mūsdienu zinātnes nozaru problemātikas r i s ināšanas aspektiem).

Tā kā «Avotā» iekļaujamo darbu izvēlē, tulkošanā un zināt-nisko_ skaidrojumu sagatavošanā piedalās augsti kvalificēti speciālisti, visiem šās sērijas izdevumiem ir nodrošināta gan zināšanu padziļināšanai, gan arī zinātniskā darba veikšanai nepieciešamā kvalitāte.

«Pārruna par metodi» ir sērijas «Avots» trešā grāmata (pir­mās bija Gāja Jūlija Cēzara apcere «Piezīmes par gailu karu» un Džona Loka «Eseja par cilvēka sapratni»). Pat laban izdev­niecība gatavo izdošanai Hēgeļa, Monteņa, Didro atsevišķus darbus.

No franču valodas tulkojis V. Zariņš

RENĒ DEKARTA DZĪVE UN FILOZOFISKĀ DARBĪBA

Izc i la i s f ranču d o m ā t ā j s R e n ē D e k a r t s i r v iens n o j a u n o laiku filozofijas p a m a t l i c ē j i e m un uz p i e r ā d ī j u m i e m balst ī­t a s z i n ā t n e s ve idotā j iem. V i ņ a d a r b i ie tekmējuš i d a u d z u z i n ā t n i e k u p a a u d ž u u z s k a t u u n p ē t n i e c ī b a s m e t o ž u t a p ­š a n u u n n a v z a u d ē j u š i s a v u n o z ī m i arī m ū s d i e n ā s .

D e k a r t s p i e d z i m a 1596. g a d a 3 1 . m a r t ā P u a t ū p r o v i n c ē R i e t u m f r a n c i j ā . G a d a v e c u m ā v i ņ š z a u d ē j a m ā t i . Tēvs, n e v i sa i b a g ā t s , bet sab iedr i sk i akt īvs m u i ž n i e k s , s a v u s bēr­n u s no p i r m ā s l a u l ī b a s n e a u d z i n ā j a s i s t e m ā t i s k i , jo lie­lāko d a ļ u la ika p a v a d ī j a c i tā F r a n c i j a s p r o v i n c ē — Bre­taņā] va i arī d a ž ā d o s i z b r a u c i e n o s .

N ā k a m o filozofu b ē r n ī b ā l ie lākot ies a u d z i n ā j a m ā t e s m ā t e , kā arī citi r a d i n i e k i . 1606. g a d ā tēvs , k a s j a u bija p a m a n ī j i s s a v a dēla izcilo a p d ā v i n ā t ī b u , n o s ū t ī j a v i ņ u m ā ­cīties uz v ienu no l a b ā k a j ā m tā la ika m ā c ī b u i e s t ā d ē m — uz La F l e š a s ko ledžu Anžu prov incē . Šī skola bija nodibi­n ā t a 1603. g a d ā pēc i z l ī g u m a s t a r p F r a n c i j a s k a r a l i Anrī I V u n jezuī t iem, u n t ā s u z d e v u m s bija g a t a v o t a d m i n i s ­t r a t ī v o s u n m i l i t ā r o s k a d r u s c e n t r a l i z ē t a j a i va l s t i j . M ā ­cību d a r b s ša jā s l ē g t a j ā a u d z i n ā š a n a s i e s t ā d ē bija ļoti a u g s t ā l īmenī. D a u d z i e kvalif icētie p a s n i e d z ē j i n o d a r b o j ā s a r l i e l ā k ā m u n m a z ā k ā m a u d z ē k ņ u g r u p i ņ ā m , k ā arī indi­v i d u ā l i g a n d r ī z v isu dienu, o r g a n i z ē j o t p ā r r u n a s , d i s p u t u s u n c i t a s i n t e n s ī v a r a k s t u r a g a r ī g a s n o d a r b ī b a s .

J e z u ī t u g a l v e n a i s m ē r ķ i s bija s t i p r i n ā t k a t o l i c i s m a ietekmi s a v u a u d z ē k ņ u a p z i ņ ā , t u r k l ā t v iņi c e n t ā s p a n ā k t , lai šie a u d z ē k ņ i vē lāk t ik t i e š ā m spētu izv i rz ī t ies un n o t u ­rēt ies a t b i l d ī g o s a m a t o s . T ā d ē ļ izg l ī t ībai šeit bija funda­m e n t ā l s r a k s t u r s — lielā un d a u d z v e i d ī g ā m ā c ī b u viela

5

t ika i z ņ e m t a u n n o s t i p r i n ā t a ta , lai p a l i k t u p r ā t ā v i su m ū ž u . L īdztekus l a t īņu, s e n g r i e ķ u u n i tā ļu v a l o d ā m t e d a u d z u z m a n ī b a s veltī ja m a t e m ā t i k a i . A u d z ē k ņ i e m bija jā­i e p a z ī s t a s g a n a r fort i f ikāci jas u n b a l l i s t i k a s p r o b l ē m ā m , g a n arī a r muziķu, dzeju un t e ā t r a m ā k s l u , t iesa, g a n d r ī z vienīgi a r k a t o ļ u a u t o r u d a r b i e m . V e c ā k a j ā s k la sēs filozo­fijas s t u n d a s a u d z ē k ņ i e m n ā c ā s a p g ū t g a n d r ī z v i s u s Ar is to­te ļa d a r b u s , ka arī v i d u s l a i k u k a t o ļ u t e o l o g u s a c e r ē j u m u s .

P a r D e k a r t a dzīvi pēc k o l e d ž a s b e i g š a n a s (1614. g a d ā ) z i ņ a s i r s a m ē r a f r a g m e n t ā r a s . 1616. g a d ā v i ņ š P u a t ū u n i v e r s i t ā t ē ieguvis j u r i d i s k o z i n ā t ņ u b a k a l a u r a g r ā d u , pēc t a m dzīvojis P a r ī z ē un iepaz in ies a r v a i r ā k i e m ievē­r o j a m i e m t a la ika z i n ā t n i e k i e m .

1618. g a d ā D e k a r t s , t ā p a t k ā d a u d z i f ranču m u i ž n i e k u j a u n i e š i , b r ī v p r ā t ī g i i e s t ā j a s H o l a n d e s a r m i j ā u n m ā c ī j ā s k a r a s k o l a . 1619. g a d a v i ņ š ka v i r s n i e k s d e v ā s uz Vāci ju, kur n e s e n bija sācies T r ī s d e s m i t g a d u k a r š . Vāci jā D e k a r t s ros īg i meklē ja p a z ī š a n o s a r i e v ē r o j a m i e m m a t e m ā t i ķ i e m , i t īpaš i U l m a pie D o n a v a s . N a v z iņu, ka v i ņ š b ū t u p ieda­lījies l ie las k a u j a s .

Š a u b a s p a r p a s t ā v o š o z i n ā t n e s m e t o ž u l ietderību, k a s D e k a r t u bija m o c ī j u š a s j a u sen, a t r a d a izeju t r ī s s a p ņ o s , ko v i ņ š esot redzē j i s U l m a s t u v u m ā 1619. g a d a 10. no­v e m b r i . V i ņ š p a t s u z s k a t ī j a šos s a p ņ u s p a r s a v a s z i n ā t n i s ­k ā s m e t o d e s ize jas p u n k t u . T u r p m ā k o divu g a d u la ikā v iņš g a l v e n o k ā r t u z t u r ē j ā s Čehi ja s u n U n g ā r i j a s t e r i t o ­ri jā, bet 1622. g a d a c a u r Ziemeļvāci ju un H o l a n d i a tgr ie­z ā s F r a n c i j a .

L a i k p o s m ā no 1622. g a d a l īdz 1628. g a d a m D e k a r t s gal­v e n o k ā r t dzīvoja P a r ī z e u n c e n t ā s p ieda l ī t ies t ā la ika zi­n ā t n e s , i t īpaš i m a t e m ā t i k a s u n arī o p t i k a s a k t u ā l o pro­b lēmu r i s i n ā š a n a . S e v i š ķ a n o z ī m e D e k a r t a dzīvē bija v i ņ a d r a u d z ī b a i a r v ienu n o izc i lāka j iem XVII g a d s i m t a z ināt­n e s o r g a n i z ē t a j i e m — m a t e m ā t i ķ i M a r ē n u M e r s e n n u ( 1 5 8 8 — 1 6 4 8 ) , k u r š p e r s o n ī g i p a z i n a g a n d r ī z v i s u s nozī­m ī g ā k o s R i e t u m e i r o p a s z i n ā t n i e k u s u n ros īg i s a r a k s t ī j ā s a r v iņ iem. I n f o r m ē d a m s k a t r u pē tn ieku p a r c i tu pētn ieku s a s n i e g u m i e m , M e r s e n n s ļoti r o s i n ā j a s a c e n s ī b a s g a r u v iņu v idu, k ā ar i d o m u a p m a i ņ u u n konfrontāc i ju . Apstāk­ļos, k a d nebi ja n e d z z i n ā t n i s k o ž u r n ā l u , nedz z i n ā t ņ u aka­dēmiju, š a d a in formāci ja v ē s t u ļ u formā ļāva i e t a u p ī t dau­d z u s m e k l ē j u m u g a d u s u n m a z i n ā j a a t k ā r t o t o a t k l ā j u m u ī p a t s v a r u .

6

T u r p m ā k a j o s g a d o s līdz M e r s e n n a nāvei D e k a r t s ievē­r o j a m u d a ļ u s a v u t e o r ē t i s k o a t z i ņ u formulēj i s , a tb i ldē­d a m s u z M . M e r s e n n a j a u t ā j u m i e m v a i a r i p o l e m i z ē d a m s a r t iem z i n ā t n i e k i e m , p a r k u r u u z s k a t i e m M . M e r s e n n s bija v iņu informēj i s . G a n d r ī z ikviena no D e k a r t a 138 vēs­t u l ē m M e r s e n n a m , k a s s a g l a b ā j u š ā s l īdz m ū s d i e n ā m , sa­t u r v ē r t ī g u in formāci ju p a r v i ņ a u z s k a t u v e i d o š a n o s . Laik­p o s m ā no 1622. g a d a līdz 1628. g a d a m D e k a r t s veicis vai­r ā k u s i l g s t o š u s c e ļ o j u m u s t i k l a b p a F r a n c i j u , k a ar i p a c i t ā m z e m ē m , i t īpaš i Sveici un I tā l i ju .

T a č u p a m a z ā m v i ņ a m v e i d o j a s pār l iec ība, k a P a r ī z e s p a z i ņ u loks g a n dod ' d a u d z i e r o s i n ā j u m u pētniecībai , bet n e a t s t ā j g a n d r ī z n e m a z br īva la ika pēt ī jumu v e i k š a n a i . T u r k l ā t XVII g a d s i m t a d i v d e s m i t o g a d u b e i g a s s a k a r a a r feodālā a b s o l ū t i s m a n o s t i p r i n ā š a n o s k a t o ļ u b a z n ī c a s un v a l s t s i e s t ā ž u j a u k š a n ā s g a r ī g a j ā dzīve, ar i filozofija, k ļuva a r v i e n u z b ā z ī g ā k a u n ne iec ie t īgāka . S a d o s aps tāk­ļos D e k a r t s 1628. g a d ā u z s k a t ī j a p a r l i e tder īgu a p m e s t i e s uz dzīvi H o l a n d ē , kur v i ņ š kā p r i v ā t p e r s o n a , p a r t i k d a m s g a l v e n o k ā r t n o s a v u F r a n c i j ā p a l i k u š o m u i ž u i e n ā k u m i e m , nodzīvo ja a p t u v e n i 2 0 g a d u s . H o l a n d ē v i ņ š p a r a s t i a p m e ­t ā s ne l ie lās k l u s ā s p i l s ē t i ņ ā s n e t ā l u n o u n i v e r s i t ā t ē m u n cit iem i e v ē r o j a m i e m k u l t ū r a s c e n t r i e m . Lai P a r ī z e s pazi­ņ a s v iņu n e t r a u c ē t u , D e k a r t s s a m ē r ā bieži m a i n ī j a dzīves vietu, bet s a v u a d r e s i dar ī ja z i n ā m u t ika i d a ž i e m d r a u ­giem.

S v a r ī g ā k o s s a v u pēt ī jumu u n p ā r d o m u r e z u l t ā t u s De­k a r t s t r ī s d e s m i t o g a d u s ā k u m ā a p k o p o j a m a n u s k r i p t a « P a s a u l e » — «Le M o n d e » , k u r u g a t a v o j ā s izdot 1633. g a d a b e i g ā s . T a č u 1633. g a d a v a s a r ā R o m ā G a l i l e o G a l i -lejs inkvizīci jas t i e s a s pr iekšā a t t e i c ā s n o s a v a s m ā c ī b a s p a r p a s a u l e s uzbūvi , un š is n o t i k u m s s a t r i c i n ā j a v isu zi­n ā t n e s p a s a u l i R i e t u m e i r o p ā . K a t o ļ u b a z n ī c a nosodī ja u n a iz l iedza šo m ā c ī b u , k u r ā bija t ā l ā k precizēt^ N. Koper-n ika u z s k a t i : Z e m e n a v p a s a u l e s c e n t r s , jo ta l īdzīgi ci­t ā m p l a n ē t ā m r i ņ ķ o a p S a u l i .

Š ā d o s a p s t ā k ļ o s D e k a r t s nepubl icē ja j a u g a n d r ī z p a ­be ig to s a c e r ē j u m u , k u r ā , pēc z i n ā t n e s v ē s t u r n i e k u d o m a m , bi juši p a u s t i Gal i l e ja v iedokl im l īdzīgi u z s k a t i . Lai g a n p r o t e s t a n t i s k a j ā H o l a n d ē D e k a r t a m n e d r a u d ē j a t i e š a s b r i e s m a s no inkvizīci jas, v i ņ š n e k a d n e v ē l ē j ā s zaudet_ sa­k a r u s a r F r a n c i j u . J ā ņ e m v ē r ā arī t ā s c i e ņ a s u n p a t e i c ī b a s j ū t a s , k ā d a s faktiski bez v e c ā k i e m a u g u š a j a m z i n ā t n i e k a m

bija p r e t L a F l e š a s k o l e d ž a s m ā c ī b u spēkiem, u n v i ņ a n a i v ā cerība izplat ī t z i n ā t n i s k a s a t z i ņ a s , n e n o n ā k o t kon­fliktā a r re l iģ i ju. N e i e s p i e s t a i s r o k r a k s t s gā j i s z u d u m ā , i r s a g l a b ā j u š i e s t ika i daži m e l n r a k s t a f r a g m e n t i .

P ā r v a r ē j i s g a r ī g o krīzi, D e k a r t s t u r p m ā k a j o s g a d o s sa­g a t a v o j a citu d a r b u , k a s i z n ā c a 1637. g a d ā a r v i r s r a k s t u « P ā r r u n a p a r m e t o d i » ( « D i s c o u r s de la M ē t h o d e » ) l īdz a r p ie l ikumiem « D i o p t r i k a » , «Meteor i» u n « Ģ e o m e t r i j a » . Tajā izklāst ī t i u n p a m a t o t i D e k a r t a filozofijas s v a r ī g ā k i e pr inc ip i u n a t z i n u m i , bet t a s s a r a k s t ī t s ļoti p i e s a r d z ī g i u n n e p r e t e n c i o z i . Asāk ie s t r ī d u j a u t ā j u m i k o s m o l o ģ i j ā t u r n a v t ieši s k a r t i .

D a r b s bija publ icēt s a n o n ī m i , t a č u a u t o r s drīz vien k ļuva z i n ā m s , un j a u n a j a i m e t o d e i filozofijā, kā arī a r to s a i s t ī t a j i e m u z s k a t i e m d a b a s z i n ā t n ē s r a d ā s g a n dedzīg i piekritēj i , g a n arī n ikni iena idniek i . Jāp ieb i l s t , ka D e k a r t a kr i t izētā j i v ē r s ā s pre t v i ņ u no ļoti a t š ķ i r ī g ā m pozīc i jām. XVII g a d s i m t a m a t e r i ā l i s t i , i t īpaš i T . H o b s s un P. G a -sendī, v i ņ a m p ā r m e t a n e k o n s e k v e n c i p a s a u l e s u z s k a t a z iņā, d o m ā š a n a s a t r a u š a n u n o m a t ē r i j a s . Teologi u n sho-las t i sk ie filozofi v i ņ a m ā c ī b ā ne j a u bez p a m a t a s a s k a t ī j a d r a u d u s re l iģ i ja i . D a ž u m a t e m ā t i ķ u n e g a t ī v o n o s t ā j u p r e t D e k a r t u note ica s k a u d ī b a .

« P ā r r u n ā » s k a r t o s t e o r ē t i s k o s j a u t ā j u m u s D e k a r t s t ā l ā k a t t ī s t ī ja u n k o n k r e t i z ē j a s a v o s t u r p m ā k a j o s , l a t ī ņ u v a l o d ā publ icē ta jos d a r b o s : « P ā r d o m a s p a r p i r m o filozofiju» (1641. g a d ā ) un «Filozofi jas pr inc ip i» (1644. g a d ā ) , kā arī v a i r ā k o s s īkākos vai s p e c i ā l ā m p r o b l ē m ā m vel t ī tos s a c e r ē j u m o s u n d a u d z ā s v ē s t u l ē s ( t ā s t ika p u b l i c ē t a s pēc v i ņ a n ā v e s ) .

Drīz vien pēc p i r m ā s a c e r ē j u m a p u b l i c ē š a n a s D e k a r t a m n ā c ā s p ā r l i e c i n ā t i e s , k a p a t H o l a n d ē , kur p r e t n e o r t o d o k -s ā l u u z s k a t u p a u d ē j i e m i z t u r ē j ā s ieciet īgāk nekā c i tur, sā­kusies r ī d ī š a n a s k a m p a ņ a t ik lab p r e t v i ņ a t e o r ē t i s k a j i e m u z s k a t i e m , kā arī pre t v iņu p a š u un šo r ī d ī š a n u i e d v e s m o k o n s e r v a t ī v i e p r o t e s t a n t i s k i e teo log i .

A t g r i e š a n ā s F r a n c i j ā z i n ā t n i e k a m n e b ū t u s n i e g u s i vai­r ā k r īc ības brīvības, t u r k l ā t č e t r d e s m i t o g a d u b e i g ā s iekš­p o l i t i s k ā s kr īzes dēļ i n t e l e k t u ā l ā s d a r b ī b a s p e r s p e k t ī v a s bija ļoti n e s k a i d r a s . T ā p ē c D e k a r t s p i e ņ ē m a Zviedr i j a s k a r a l i e n e s K r i s t ī n e s u z a i c i n ā j u m u un 1649. g a d a 1. ok­tobr ī i e r a d ā s S t o k h o l m ā . T a č u g a l m a dzīves r i t m s u n

8

Zviedr i ja s k l i m a t s i z rād ī jā s ļoti ka i t īg i D e k a r t a vesel ībai . V i ņ š s a s l i m a ar p l a u š u k a r s o n i un 1650. g a d a 11. feb­r u ā r ī n o m i r a . V a t i k ā n s 1663. g a d ā iekļāva v i ņ a d a r b u s ka to ļ iem aiz l iegto s a c e r ē j u m u s a r a k s t ā , bet 1671. g a d ā ar k a r a ļ a dekrē tu t ika a iz l ieg t s t o s p r o p a g a n d ē t F r a n c i j ā .

D e k a r t a ie tekme uz z i n ā t n e s t ā l ā k a t t ī s t ī b u i r m i l z ī g a . V i ņ š d a r b o j ā s d a u d z ā s n o z a r ē s . Ļoti n o z ī m ī g s i r D e k a r t a i e g u l d ī j u m s m a t e m ā t i k ā : v i ņ š ieteicis a l g e b r ā j a u n u pie­r a k s t a veidu, ko a r n e l i e l ā m i z m a i ņ ā m lieto arī t a g a d , ieviesis k o o r d i n ā t u s i s tēmu, i z s t r ā d ā j i s a n a l ī t i s k o ģeomet­ri ju. N o z ī m ī g i i r arī D e k a r t a pēt ī jumi m e h ā n i k ā , kur v i ņ š i z s t r ā d ā j i s k u s t ī b a s d a u d z u m a formulu, opt ikā, kur v i ņ š v iens n o p i r m a j i e m sāc i s m a t e m ā t i s k i a p r ē ķ i n ā t g a i s m a s s t a r a l a u š a n a s koeficientus. Bioloģi jā D e k a r t s v iens n o p i r m a j i e m p r o p a g a n d ē j a H ā r v e j a a t k l ā t o a s i n s r i ņ ķ o š a n a s teori ju, kā arī p a t s veica d a u d z p ē t ī j u m u ci lvēka un dzīv­nieku a n a t o m i j ā , izvirzī ja ideju p a r ref leksiem.

T a č u v i s n o z ī m ī g ā k a i s D e k a r t a i e g u l d ī j u m s z i n ā t n ē i r v i ņ a filozofiskie darb i . J a u D e k a r t a j a u n ī b a s g a d o s bi ja j ū t a m a a k ū t a v a j a d z ī b a pēc filozofijas kā pēc d a b a s z i ­n ā t ņ u m e t o d o l o ģ i s k ā p a m a t a , bet p a s t ā v o š ā filozofija ne­v a r ē j a veikt šo funkciju. I n t e n s ī v ā r a ž o t ā j s p ē k u a t t ī s t ī b a note ica d a u d z u z i n ā t n e s n o z a r u s t r a u j u v i r z ī š a n o s u z pr iekšu, t a č u š o a t s e v i š ķ o n o z a r u s a s n i e g u m i n e t i k a teo­rēt i sk i v i s p ā r i n ā t i , n e k ļ u v a p a r z i n ā t n e s v i s p ā r ī g u iegu­v u m u .

S h o l a s t i s k ā filozofija, k a s d o m i n ē j a v i d u s l a i k o s un bija s a g l a b ā j u s i s t i p r a s pozīci jas arī XVII g a d s i m t ā , ne inte­r e s ē j ā s p a r a t s e v i š ķ o z i n ā t n e s n o z a r u s a s n i e g u m i e m u n r a ž o š a n a s v a j a d z ī b ā m . T ā s g a l v e n a i s u z d e v u m s bija ap­k a l p o t teoloģi ju un līdz ar to s t i p r i n ā t feodā lās ideoloģi­j a s ie tekmi ļ a u ž u a p z i ņ ā . S h o l a s t i ķ i p a r g u d r ī b a s , t . i., zi­n ā š a n u , g a l v e n o avotu u z s k a t ī j a nev i s r e ā l o dzīvi, bet g a n r e l i ģ i s k o s t e k s t u s u n A r i s t o t e ļ a d a r b u s , k ā arī a r f o r m ā l ā s l o ģ i k a s p a ņ ē m i e n i e m i z d a r ī t u s s e c i n ā j u m u s n o t iem.

L ī d z ā s s h o l a s t i k a i XV un i t īpaš i XVI g a d s i m t ā bija at­tīst ī j ies j a u n s filozofijas v i rz iens , k a s re l i ģ i skos t e k s t u s u n A r i s t o t e ļ a s a c e r ē j u m u s v a i r s n e u z s k a t ī j a p a r v ien īgo vai k a u t p a r g a l v e n o a u t o r i t ā t i . Sā v i r z i e n a filozofi mek­lēja a t b i l d e s u z s a v a la ika z i n ā t n e s u n s a b i e d r i s k a j ā m p r o b l ē m ā m P l a t o n a , s e n o a t o m i s t u , s e n o skept iķu u n citu a n t ī k ā s filozofijas a u t o r u d a r b o s va i arī m ē ģ i n ā j a t ā s uz­m i n ē t paš i , prot i , t i e c ā s uzre iz iegūt p a b e i g t a s a t z i ņ a s p a r

9

p a s a u l e s l i k u m s a k a r ī b ā m u n g a l ī g a s a t b i l d e s u z neizpē­t ī t ā m p r o b l ē m ā m ( k u r u e k s p e r i m e n t ā l ā r i s i n ā š a n a k ā vē­lāk iz rādī jās , bieži v ien p r a s ī j a g a d s i m t u s ) . Šajā d a r b a v iņi a ic inā ja p a l ī g ā iztēl i un fantāz i ju . Šis v i rz iens , ko zi­n ā t n e s v ē s t u r ē p a r a s t i m ē d z dēvēt p a r R e n e s a n s e s laik­m e t a natūrf i lozofi ju, deva d a u d z p a r e i z u u n p a t ģ e n i ā l u m i n ē j u m u , bet n e m a z u m u arī t u k š u fantāz i ju u n m a l d u . D a u d z i š ā v i rz iena p ā r s t ā v j i p a r ā d ī j a lielu d r o s m i u n ga­tav ību u z u p u r ē t i e s z i n ā t n e s labā, v iņi deva s m a g u s tr iecie­n u s feodāla ja i ideoloģi ja i , t a č u arī v iņu filozofija k o p u m a m a z n o d e r ē j a z i n ā t n ē m p a r m e t o d o l o ģ i s k o p a m a t u .

Fi lozofi jas j a u t ā j u m u r i s i n ā š a n ā R e n e s a n s e s na tūr f i lo-zofi bieži v ien t u r p i n ā j a a n t ī k o filozofu t r a d ī c i j a s dialek­t ikā . T a č u v i ņ u d ia lekt ika nebi ja t ieš i s a i s t ī t a ar z i n ā t n i — ar v ē r o j u m i e m , m ē r ī j u m i e m un e k s p e r i m e n t i e m , un, diez­g a n pare iz i s p r i e z d a m i p a r p a s a u l i k o p u m ā , viņi ļoti m a z v a r ē j a p a t e i k t p a r k a t r u l ietu a t sev i šķ i . Tie natūrf i lozof i-j a s p ā r s t ā v j i , k a s p a š i n o d a r b o j ā s a r d a b a s pētniecību, p i e m ē r a m , Telezio, S e r v ē t s u n z i n ā m ā m ē r ā arī Gal i le j s , d a u d z o s j a u t ā j u m o s bija s t ih isk i d ia lekt iķi . Taču, i n t e r p r e ­tē jot p a š u i z d a r ī t o s p ē t ī j u m u s , v iņi bieži v ien deva pr iekš­roku meta f iz i ska i pieejai — precīz i a p r a k s t ī j a un a n a t o -mizē ja a t s e v i š ķ a s l ie tas u n p a r ā d ī b a s , t a č u bija sp ies t i i z r a u t t ā s n o v i s p ā r ī g ā s k o p s a k a r ī b a s , j o drošo, e k s p e r i m e n ­t ā l ā ceļā i e g ū t o u n p ā r b a u d ī t o z i n ā š a n u bija t ik m a z , k a t ā s t ika i k ā s īkas , s a v s t a r p ē j i n e s a i s t ī t a s s a l i ņ a s v i e t u m i s p a c ē l ā s p l a š a j ā n e s k a i d r o u n n e p r e c ī z o v i s p ā r ī g o p r ā t o ­j u m u o k e ā n ā .

P a r z i n ā t n e s a t t ī s t ī b a s m e t o d o l o ģ i s k o p a m a t u n e v a r ē j a k ļūt arī XVI g a d s i m t a s k e p t i c i s m s , k a s a s p r ā t ī g i u n pār­liecinoši bija p ierādī j i s t e o l o ģ i j a s un s h o l a s t i s k a s filozo­fijas d o g m u n e p a m a t o t ī b u , p r e t r u n ī b u u n r e ā l a j a i dzīvei svešo f o r m ā l i s m u . Sis d o m ā š a n a s v i rz iens , k a s v i sspi lg­t ā k i z p a u d ā s M . M o n t e ņ a «Ese jās» , t a č u bija v ē r o j a m s arī P . S a r o n a d a r b o s , ve ic inā ja d a u d z u vecu a i z s p r i e d u m u u n m a l d u p ā r v a r ē š a n u . T a č u š ā u z s k a t a p a u d ē j i g a n d r ī z visi bija h u m a n i t ā r a s ievirzes teorēt iķ i , k a s labi o r i e n t ē j a s k u l t ū r a s v ē s t u r ē , bet p a r d a b a s z i n ā t n ē m p a r a s t i n e i n t e r e ­sē jās . T u r k l ā t v i ņ u lielā p i e s a r d z ī b a p r e t v i s iem k a t e g o r i s ­kiem a p g a l v o j u m i e m n e v a r ē j a k ļūt p a r d r o š u ize jas p u n ­ktu pētn iek iem.

T u r p m ā k a i s t r a u j a i z i n ā t n e s a t t ī s t ī b a i XVII g a d s i m t a bija v a j a d z ī g a t ā d a filozofija, k a s dotu iespēju a p k o p o t

10

v ienā s i s t ē m ā d a u d z ā s a t s e v i š ķ o z i n ā t n e s n o z a r u a t z i ņ a s , k a s bija g ū t a s g a n v ē r o j u m u , g a n p ieredzes , g a n arī spe­ciāli ve iktu e k s p e r i m e n t u ceļā, un t u r k l ā t dotu iespēju no­vēr tē t arī a t sev i šķo a t z i n u m u t i c a m ī b u , t ā d ē j ā d i ļau jot at­šķir t z i n ā t n i n o š a r l a t ā n i s m a . S ā d u j a u n u i z z i ņ a s m e t o ž u i z s t r ā d ā t ā j i J a u n o la iku filozofijas v ē s t u r ē bija F r e n s i s s Bekons, e m p ī r i s k ā i z z i ņ a s v i r z i e n a sācējs , u n R e n ē De­k a r t s , r a c i o n ā l i s t i s k ā i z z i ņ a s v i r z i e n a izveidotā j s .

F . B e k o n s XVII g a d s i m t a s ā k u m ā i z s t r ā d ā j a e m p ī r i s m a metodi , k u r a s p a m a t p r i n c i p i izk lās t ī t i v i ņ a d a r b ā « J a u n a i s O r g a n o n s » . E m p ī r i s k ā filozofija p a r z i n ā š a n u a v o t u uz­s k a t a pieredzi , faktu, v ē r o j u m u , e k s p e r i m e n t u u n m ā c a , kā, apkopojot a t s e v i š ķ o v ē r o j u m u un e k s p e r i m e n t u rezul­t ā t u s , i e s p ē j a m s n o n ā k t pie a r v i e n p l a š ā k i e m u n vispār ī­g ā k i e m k o n s t a t ē j u m i e m .

E m p ī r i s k ā filozofija devus i iespēju g ū t p a n ā k u m u s dau­dzās zinātnēs. Taču vienpusīgam e m p ī r i s m a m p i e m i t a arī nopie tn i t r ū k u m i . Atsev i šķa ci lvēka u n p a t v i s a s ci lvēces p ieredze u n v ē r o j u m i a p t v e r t ika i nelielu d a ļ u n o V i s u m a , t u r k l ā t ie robežotā la ika sprīdī, t ā d ē ļ d a ž ā d u faktu u n pa­r ā d ī b u s i s t e m a t i z ē š a n a i v i sb iežāk n ā k a s l ietot n e p i l n o indukci ju . So iemeslu dēļ e m p ī r i s k ā ceļā i e g ū t ā s a t z i ņ a s n e v a r būt nedz v i s p ā r ī g a s , n e d z n e p i e c i e š a m a s . D a u d z i izcili e m p ī r i s m a p ā r s t ā v j i a t s a u c ī g i u z ņ ē m u š i p a t r u p j u m ā ņ t i c ī b u u n š a r l a t ā n i s m u z i n ā t n ē , j o a r v i e n p u s ī g a em­p ī r i s m a m e t o d ē m t o s g r ū t i p a z ī t u n g a n d r ī z n e i e s p ē j a m i a t s p ē k o t . T u r k l ā t e m p ī r i s m s F . B e k o n a d a r b o s vēl nebi ja g luži b r ī v s a r ī n o daž iem v i d u s l a i k u filozofijas e lemen­t iem — t a j ā ir n e k o n s e k v e n c e s , v a i r ā k i f a n t a s t i s k i pieņē­m u m i u n m i n ē j u m i .

O t r o i z z i ņ a s v i rz ienu j a u n o laiku filozofijā — r a c i o n ā ­l i smu — XVII g a d s i m t a p i r m a j ā p u s ē izveidoja R. De­k a r t s . R a c i o n ā l i s m s p a r z i n ā š a n u s ā k u m u u z s k a t a d a ž a s v i s p ā r ī g a r a k s t u r a teor i ja s , k u r ā m j ā b ū t t ik n e a p š a u b ā ­m a m , v i s a p t v e r o š a m u n s k a i d r ā m , lai n o t ā m d e d u k c i j a s ceļa v a r ē t u droš i s e c i n ā t p a t i e s ī b a s i k v i e n a m a t s e v i š ķ a m g a d ī j u m a m . R. D e k a r t s c e n t ā s s a v a s filozofijas v i s p ā r ī g o s p r i n c i p u s p a m a t o t a r v ienīgo s a v ā la ikā a t t ī s t ī t o z i n ā t n e s n o z a r u — m a t e m ā t i k a s un m e h ā n i k a s — a t z i n u m u palī­dzību. P r o t a m s , cent ieni i z s k a i d r o t v i su p a s a u l e s d a u d z ­veidību g a n d r ī z va i v ienīgi a r ģ e o m e t r i j a s u n m e h ā n i k a s l i k u m u un t e o r ē m u pa l īdz ību v a r ē j a n o v e s t t ika i pie vien­p u s ī g a m , s h e m a t i s k i v i e n k ā r š o t ā m p r ā t a k o n s t r u k c i j ā m .

11

T o m ē r š ā d a rīcība deva iespēju a tbr īvot ies no d a u d z i e m a i z s p r i e d u m i e m u n m a l d i e m , t ā ļāva vē lāk p a p i l d i n ā t sā­kotnēj i n a b a d z ī g o s h ē m u a r j a u n i e m a t k l ā j u m i e m d a u d z ā s z i n ā t n ē s , t ā d ē ļ u z s k a t ā m a p a r n e p i e c i e š a m u p o s m u z ināt­n i s k ā s i z z i ņ a s v i r z ī š a n ā s ceļā.

M e t o d i s k ā s š a u b a s , k a m D e k a r t s p a k ļ ā v a v i s u s l īdzši­nējos z i n ā t n e s a t z i n u m u s , v i ņ a n e s a m i e r i n ā m ī b a a r da­ž ā d a r a k s t u r a m ā ņ t i c ī b u , v i ņ a p r a s ī b a pēc s k a i d r i e m u n note ik t iem f o r m u l ē j u m i e m un d a u d z i citi v i ņ a l ietotie pa­ņ ē m i e n i z i n ā t n ē ievēro jami b a g ā t i n ā j u š i ci lvēces r īcībā esošo pē tn iec ības l īdzekļu a r s e n ā l u .

Lai g a n r a c i o n ā l i s m a m nepiemīt j a u n o r ā d ī t i e empī­r i s m a t r ū k u m i , t a s t o m ē r arī p a t s i r v i e n p u s ī g s v i rz iens — arī t a m i r n e p i l n ī b a s , k a s a p g r ū t i n a t ā l i e t o š a n u izz iņā .

R a c i o n ā l i s t i n e p i e t i e k a m i n o v ē r t ē dz īvās v ē r o š a n a s l o m u izziņā, t ā d ē ļ v i ņ i e m g r ū t i t ika i a r p r ā t a l īdzekļ iem vien p a m a t o t v i s p ā r ī g o p r i n c i p u r a š a n o s . Viņi bieži v ien ve ido s a m ā k s l o t a s u n teorē t i sk i n e p i e t i e k a m i p a m a t o t a s p r ā t a k o n s t r u k c i j a s p i r m o p r i n c i p u p a m a t o š a n a i , t a č u š ā d s uz­d e v u m s a r a b s t r a k t ā s d o m ā š a n a s l īdzekļ iem vien v i s p ā r n a v v e i c a m s . K o n s e k v e n t ā , t a č u v i e n p u s ī g ā r a c i o n ā l i s t u pieeja d a u d z v e i d ī g a j ā m p a s a u l e s p a r ā d ī b ā m n e r e t i nove­dusi pie d o g m a t i s m a .

Arī D e k a r t a filozofijā v ē r o j a m a XVII g a d s i m t a i z z i ņ a s v i rz ieniem r a k s t u r ī g ā v i e n p u s ī b a . V i ņ š ar m e h ā n i k a s lī­dzekļ iem c e n t ā s i z s k a i d r o t v i s u s p r o c e s u s p a s a u l ē , arī ci lvēku un dzīvnieku ķ e r m e ņ u f iz ioloģiskās n o r i s e s . Vie­nīgi c i lvēka ps ih i v i ņ š n e u z s k a t ī j a p a r i e s p ē j a m u izskaid­rot t i k a i a r m e h ā n i s k ā m l i k u m s a k a r ī b ā m , t ā d ē ļ p i ln īg i at­r ā v a ps ih i sko dzīvi n o ķ e r m e ņ a . T ā d ē j ā d i D e k a r t s n o n ā c a pie dziļ i p r e t r u n ī g a — d u ā l i s t i s k a p a s a u l e s u z s k a t a . V i ņ š a t z i n a , ka p a s a u l e s p a m a t ā i r d i v a s s u b s t a n c e s — m a t e ­r i ā l ā , k u r a s a t r i b ū t s i r i zp la t ība, un g a r ī g ā — t ā s a t r i b ū t s i r d o m ā š a n a . S a s k a ņ ā a r š ā d u viedokli m a t ē r i j a i n e m a z n e v a r būt d o m ā š a n a s u n d o m ā š a n a i n e v a r b ū t m a t e r i ā l a s u b s t r ā t a . N o š ā p a s a u l e s u z s k a t a , k a s d e t a l i z ē t ā k iz­s t r ā d ā t s D e k a r t a d a r b ā «Filozofi jas pr incipi», s a v u k ā r t izr ie tē ja citi p a t v a ļ ī g i p i e ņ ē m u m i , k a s i z r ā d ī j ā s n e p a t i e s i z i n ā t n e s t ā l ā k a t t ī s t ī b a s g a i t ā , — dzīvnieku p s i h e s pielī­dz ināšana, m e h ā n i s k u a u t o m ā t u darb ība i , dieva u n dvēse­les n e m i r s t ī b a s a t z ī š a n a u t t .

T a č u p a r spī t i b ū t i s k a j i e m t r ū k u m i e m t i k l a b X V I I — X V I I I g a d s i m t a e m p ī r i s m ā , kā arī r a c i o n ā l i s m ā , š iem vir-

12

zieniem bija m i l z ī g a pozi t īva l o m a z i n ā t n e s a t t ī s t ībā . Tikai kopš š ā la ika v ē r o j a m a ī s t a pēctec ība g a l v e n o z i n ā t n e s n o z a r u , i t īpaš i m a t e m ā t i k a s , f izikas, a s t r o n o m i j a s u n a n a ­t o m i j a s a t t ī s t ībā . T u r k l ā t s ā k a ve idot ies k o p ī g a z i n ā t n e s v a l o d a , k a s deva iespēju d a ž ā d u E i r o p a s zemju z i n ā t n i e ­kiem apvienot s a v u s p ū l i ņ u s u n k o p ī g i e m spēkiem s t r a u j ā k v irz ī t ies uz pr iekšu.

Abu m i n ē t o i z z i ņ a s v i rz ienu v i e n p u s ī b u s ā k a p ā r v a r ē t k l a s i s k ā v ā c u filozofija, i t īpaš i I . K a n t s un G. V. F. H ē -gel is , a p s t ā k ļ o s , k a d g a n d r ī z v i s a s z i n ā t n e s n o z a r e s bija s a s n i e g u š a s d a u d z a u g s t ā k u l īmeni n e k ā F . B e k o n a u n R. D e k a r t a la ikā. P i l n ī g i š is u z d e v u m s veikts m a r k s i s t i s ­kajā filozofijā.

D e k a r t a s a c e r ē j u m s « P ā r r u n a p a r m e t o d i » s a r a k s t ī t s l a i k p o s m ā no 1635. g a d a līdz 1636. g a d a m . «Pārruna» rakstīta zinātniskas autobiogrāfijas formā, un d a u d z i t a j ā la ikā s t r īd īg ie filozofijas j a u t ā j u m i t a n ī t ika i viegl i ieski­cēti va i arī i z t i rzā t i t ik n e p r e t e n c i o z ā formā, ka a u t o r a m v a j a d z ī b a s g a d ī j u m ā v i e n m ē r p a l i k t u m a n e v r ē š a n a s iespēja.

Lai g a n D e k a r t a s a c e r ē j u m s « P ā r r u n a p a r m e t o d i » sa­r a k s t ī t s p o p u l ā r ā formā u n d a u d z i j a u t ā j u m i t a j ā s k a r t i ļoti īsi, t a s i r ļoti n o z ī m ī g s un dzi ļ š d a r b s . T a s sn iedz pār­s k a t u p a r g a n d r ī z v i s ā m XVII g a d s i m t a p i r m ā s p u s e s zi­n ā t n e s u n filozofijas p r o b l ē m ā m u n p a r ā d a D e k a r t a a t t i e k s m i p r e t t ā m . Šo b r o b l ē m u v idū i t ī p a š i v a j a d z ē t u at­z īmēt d a ž a s d e t a l i z ē t ā k i zv i rz ī tā s —

1) kā v ē r t ē t s a v a la ika z i n ā t n e s l īmeni un izg l ī t ības s i s t ē m u ;

2 ) k ā d i v a r būt z i n ā š a n u p a t i e s u m a kr i tēr i j i ; 3) k ā d i n o s a c ī j u m i j ā i e v ē r o izz iņas , t . i., pē t ī jumu g a i t ā ; 4) va i p a s a u l e v a r ē t u r a s t i e s d a b ī g ā k ā r t ā , un kā š ī

r a š a n ā s v a r ē t u n o r i s ē t ; 5 ) k a s k o p ī g s ci lvēku un dzīvnieku psihei , un k ā d a s

i r to a t š ķ i r ī b a s ; 6 ) k ā d u l a b u m u u n k ā d u s l i k t u m u d a b a s p ē t n i e k a m dod

s e n o a u t o r u r a k s t u p ē t ī š a n a ; 7) k ā d i i r z i n ā t n e s s v a r ī g ā k i e u z d e v u m i , un kā to ī s te­

n o š a n a i a p v i e n o t d a u d z u z i n ā t n i e k u p ū l e s v a i r ā k u p a a u ­džu dzīves la ikā.

I z t i r z ā j u m a g a i t ā s k a r t a s arī d a u d z a s c i t a s z i n ā t n e s p r o b l ē m a s , k a s s īkāk r i s i n ā t a s vē lāk s a r a k s t ī t a j o s D e k a r t a

13

d a r b o s va i p a t t ika i t u r p m ā k o g a d s i m t u z i n ā t n ē u n filozo­fija. Lai g a n ci lvēces r īcībā esošo z i n ā t n e s a t z i ņ u d a u ­d z u m s kopš D e k a r t a la ik iem i r n e i z m ē r o j a m i audz i s , dau­d z a s v i ņ a d a r b o s i ev i rz ī tā s filozofijas p r o b l ē m a s u n reko­m e n d ā c i j a s j o p r o j ā m n a v z a u d ē j u š a s s a v u a k t u a l i t ā t i u n a p t a m r i s i n ā s s t r īd i u n d i skus i ja s . T ā d ē ļ D e k a r t a darb i j ā z i n a ne t ikai kā n o t e i k t a l a i k m e t a g a r ī g ā s dzīves pie­m i n e k l i s u n v iena n o a u g s t ā k a j ā m v i r s o t n ē m XVII g a d ­s i m t a z i n ā t n ē — tie [auj l a b ā k i z p r a s t arī d a u d z a s m ū s ­dienu z i n ā t n e s p r o b l ē m a s u n p a l ī d z ve idot dziļi p a m a ­t o t u z i n ā t n i s k u p a s a u l e s u z s k a t u .

Veidojot D e k a r t a d a r b a « P ā r r u n a p a r m e t o d i » m ū s u iz­d e v u m a z i n ā t n i s k ā s p iez īmes, i z m a n t o t i d a u d z i D e k a r t a filozofijas ana l īze i vel t ī t ie pēt ī jumi, i t īpaš i š ā d i : Асмус В. Ф. Д ек ар т . M., 1956. 372 с; Матвиевская Г. П. Рене Декар т . М., 1976. 272 с ; De sca r t e s R e n é . D i s c o u r s d e l a M é t h o d e . Texte e t c o m m e n t a i r e p a r E t i e n n e Gi l son. P a ­ris, L i b r a i r i e p h i l o s o p h i q u e s Vrin, 1939. Las ī tā j iem, kur i v e l a s g u t p l a š ā k u u n dz i ļāku i e s k a t u D e k a r t a filozofijā, i e s a k ā m i z m a n t o t i z d e v u m u : Декарт Р. Избр анные произ­ведения. M., 1950. 712 с.

V. Zariņš

PĀRRUNA PAR METODI

LAI LABI VADĪTU SAVU PRĀTU UN MEKLĒTU PATIESĪBU ZINĀTNĒS

Ja š ī p ā r r u n a 1 šķiet p ā r ā k g a r a , lai to l a s ī t u v isu uz reizi, t o v a r iedal ī t s e š ā s d a ļ ā s . P i r m a j ā a t r o d a m i d a ž ā d i a p s v ē r u m i p a r z i n ā t n ē m . O t r a j ā — a u t o r a m e k l ē t a s me­t o d e s s v a r ī g ā k ā s k ā r t u l a s . T r e š a j ā — daži m o r ā l e s p r i e k š r a k s t i , ko a u t o r s a t v a s i n ā j i s no šīs m e t o d e s . C e t u r ­ta jā — a r g u m e n t i , ar k u r u p a l ī d z ī b u v i ņ š p i e r a d a , ka eks i s tē dievs un ci lvēka dvēsele, kur i i r a u t o r a m e t a f i z i k a s p a m a t ā . P i e k t a j ā — v i r k n e v i ņ a pēt ī to f izikas j a u t ā j u m u un i t ī p a š i s i r d s d a r b ī b a s , kā arī d a ž u citu m e d i c ī n a s no­v a d ā ie t i lps tošu p r o b l ē m u i z s k a i d r o j u m u s u n p a r ā d ī t a arī a t šķ i r ība s t a r p dzīvnieku dvēsel i u n m ū s ē j o . U n pēdēja n o d a ļ ā — t a s , ko a u t o r s u z s k a t a p a r n e p i e c i e š a m u , lai da­b a s p ē t ī š a n ā v a r ē t u p a v i r z ī t i e s u z pr iekšu t ā l ā k , n e k ā no­kļuvis v iņš , un motīvi , k a s v i ņ u p a m u d i n ā j u š i šo d a r b u r a k s t ī t .

I

V e s e l a i s s a p r ā t s [le boti sens] ir v i s t a i s n ī g ā k s a d a l ī t ā l ieta p a s a u l ē 2 : jo ikviens u z s k a t a , ka i r a r to a p g ā d ā t s t ik labi, ka p a t t ie, k a m v i sa i g r ū t i būt a p m i e r i n ā t i e m ci­t ā d ā z iņā, n e m ē d z vēlēt ies v a i r ā k vese lā s a p r ā t a , k ā vi­ņ i e m ir. U n , t ā k ā n a v d o m ā j a m s , k a vis i m a l d ā s , t a s drī­z ā k l iecina, k a spē ja pare iz i spr ie s t u n a t š ķ i r t p a t i e s o n o m a l d ī g ā 3 , k a s pēc b ū t ī b a s arī i r t a s , k o m ē d z s a u k t p a r veselo s a p r ā t u jeb p r ā t u [le bon sens ou la raison]t d a b ī g i

15

piemīt v i s iem cilvēkiem v i e n ā d ā m ē r ā ; u n līdz a r t o m ū s u u z s k a t u d a ž ā d ī b a r o d a s n e t ā d ē ļ , k a v ieni b ū t u s a p r ā t ī g ā k i p a r ot r iem, bet v ienīgi n o t ā , k a m ē s v a d ā m s a v a s d o m a s p a d a ž ā d i e m ceļiem u n n e p ē t ā m v i e n a s u n t ā s p a š a s l ie tas . Jo nepiet iek būt vese la p r ā t a [Vesprit bon] ī p a š n i e k a m , p a t s s v a r ī g ā k a i s i r to labi likt l ietā. Vis l ielākie g a r i i r spēj īgi t ik lab uz v i s l ie lāka j iem n e t i k u m i e m , kā uz lielā­kaj iem t ikumiem, un arī tie, k a s soļo ļoti lēni, spēj pavir­zīt ies t ā l u uz pr iekšu, ja v iņi v i e n m ē r iet t a i s n u ceļu, at­šķir ībā n o t iem, k a s skr ien u n nokl ī s t n o t ā 4 .

K a s a t t i e c a s u z m a n i , t a d e s n e k a d n e e s m u uzskat ī j i s , ka m a n a s g a r a s p ē j a s [mon esprit]5 b ū t u p ā r ā k a s p a r caur­m ē r a l īmeni 6 , bieži p a t e s m u vēlējies, lai m a n a d o m a b ū t u t i k p a t ž ig la vai m a n a iztēle t i k p a t p r e c ī z a u n note ik ta , va i a t m i ņ a t i k p a t ie t i lp īga va i t i k p a t o p e r a t ī v a kā d a ž i e m ci­t iem. U n m a n n a v z i n ā m a s n e k ā d a s c i t a s ī p a š ī b a s , k a s k a l p o t u g a r a p i l n v e i d o š a n a i , k ā v ienīg i t ā s ; jo, k a s at t ie­c a s uz p r ā t u jeb jēgu, t a d l īdz tekus t a m , ka v ienīgi tie m ū s a t šķ i r no dzīvniekiem, es t icu, ka tie i k v i e n a m piemīt p i lnā m ē r ā , un ša jā z i ņ ā pievienojos filozofu* v idū v i spār­p i e ņ e m t a j a m a t z i n u m a m , k a s m ā c a , k a v i e n a s s u g a s da­ž ā d i indivīdi v a r g a n būt a t šķ i r īg i p a r ā d ī b ā s [accidents]7, bet ne pēc f o r m a s vai d a b a s .

T a č u n e s l ē p š u arī to, ka, m a n u p r ā t , m a n k o p š j a u n ī b a s la imēj ies a t r a s t d a ž u s ceļus, k a s m a n i v e d u š i pie apsvē­r u m i e m u n a t z i n u m i e m , n o k u r i e m e s m u izveidoj is m e t o d i , a r k u r a s pa l īdz ību, kā m a n šķiet, e s m u guv i s iespēju pa­k ā p e n i s k i p i lnve idot s a v a s z i n ā š a n a s u n m a z p a m a z ā m pa­celt t ā s līdz t ik a u g s t a m l īmenim, k ā d u vien a t ļ a u j sa­sn ieg t m a n a p r ā t a a p r o b e ž o t ī b a u n dzīves ī s u m s . 8 J o a r t ā s pa l īdz ību j a u e s m u guv i s t ā d u s a u g ļ u s , ka, lai g a n s p r i e d u m o s p a r sevi e s v a i r ā k t iecos uz ne t ic ības pus i nekā uz p a š p a ļ ā v ī b u , un, r a u g o t i e s filozofa ac īm uz v i su ļ a u ž u d a ž ā d i e m d a r b i e m u n p a s ā k u m i e m , n a v g a n d r ī z ne­viena, k u r š m a n nel ik tos ve l t īgs u n n e d e r ī g s ; e s t o m ē r n e p ā r s t ā j u j u s t ā r k ā r t ī g u a p m i e r i n ā j u m u p a r t i e m p a n ā ­kumiem, k u r u s , k ā m a n l iekas, e s m u j a u guvis , meklē jot pat ies ību, u n lolot t ā d a s n ā k o t n e s cer ības, ka, j a s t a r p ci lvēku t ī r i c i lvēc i ska jām n o d a r b ī b ā m i r k ā d a pat ie s i l aba un n o z ī m ī g a , e s i e d r o š i n o s t icēt, ka tā i r m a n i s i z r a u d z ī t ā .

* T. i., sholastiķu. — Tulk.

16

V a r j a u g a n būt, k a e s m a l d o s u n t a s , k o u z s k a t u p a r z e l t u u n d i m a n t i e m , ī s t e n ī b ā i r t ika i v a r š u n s t ik ls . E s z inu, cik viegl i m ē s v a r a m m a l d ī t i e s j a u t ā j u m o s , k a s s k a r m ū s p a š u s , u n cik p i e s a r d z ī g i m u m s j ā i z t u r a s arī p r e t d r a u g u s p r i e d u m i e m , j a t ie i r m u m s labvēl īg i . T a č u m a n b ū t u ļoti p a t ī k a m i ša jā p ā r r u n ā p a r a d ī t , p a k ā d i e m ceļ iem e s m u virzī j ies, un izlikt s a v u dzīves g ā j u m u ka uz d e l n a s tā , lai k a t r s v a r ē t u p a r t o spr ie s t u n lai, i ek lausot ies ru­n ā s , k a s ša jā s a k a r ī b ā i z ra i s ī tos , v a r ē t u i z m a n t o t t a j ā s iz te iktos u z s k a t u s kā p a p i l d u l īdzekli paš izg l ī t ība i l ī d z a s l i e m , k o e s m u j a u p a r a d i s l ietot.

T ā d ē j ā d i m a n s n o l ū k s šeit n a v v is m ā c ī t m e t o d i , k a s būtu o b l i g ā t a ikv ienam, lai labi v a d ī t u p r ā t u , bet t ika i pa­r ā d ī t , k ā d ā ve idā e s m u m ē ģ i n ā j i s v a d ī t s a v ē j o . T i e m , kur i u z ņ e m a s dot p r i e k š r a k s t u s ci t iem, n ā k a s v ē r t ē t sevi p a r p r a s m ī g ā k i e m nekā tos , k a m viņi šos p r i e k š r a k s t u s dod; un, j a v iņ iem k ā d s n ieks n e i z d o d a s , v iņi t iek nope l t i . T a č u , p iedāvā jot l a s ī tā j iem šo r a k s t u v ienīg i kā n o s t ā s t u jeb, j a vē la t ies , k ā t ē l o j u m u , k u r ā l ī d z a s d a ž i e m a t d a r i n ā š a n a s c ienīg iem p a r a u g i e m , i e s p ē j a m s , s a s t o p a m i ar ī t ā d i , k a m sekot n a v v ē r t s , e s ceru, k a t a s v a r v i e n a m o t r a m node­rēt, neka i tē jo t n e v i e n a m , un ka visi a tz in īg i n o v ē r t ē s m a n u v a ļ s i r d ī b u .

K o p š p a š a s b ē r n ī b a s e s m u b a r o t s a r g r ā m a t u g u d r ī b ā m 9

un, tā kā m a n i bija p ā r l i e c i n ā j u š i , ka ar to pa l īdz ību i e s p ē j a m s g ū t s k a i d r a s u n d r o š a s z i n ā š a n a s p a r visu, k a s dzīvē der īgs , j u t u ā r k ā r t ī g u p a t i k u t a s a p g ū t . Taču, kad t ikko biju beidzis v i s a s m ā c ī b a s , k u r u n o s l ē g u m a p a r a s t i not iek u z ņ e m š a n a izg l ī to to ļ a u ž u k ā r t ā , m a n i u z s k a t i pil­nīgi i z m a i n ī j ā s . J o i z rād ī jā s , k a m a n v i s a p k ā r t i r t ik d a u d z š a u b u u n m a l d u , k a m a n šķi ta, k a m a n i cent ieni izg l ī tot ies n a v devuš i n e k ā d u ci tu l a b u m u , ka v ien atk lā­j u š i a rv ien v a i r ā k u n v a i r ā k m a n u n e z i n ā š a n u . U n e s t a č u izg l ī to jos v ienā n o E i r o p a s s l a v e n ā k a j a m sko lām, k u r a , pēc m a n ā m d o m ā m , v a j a d z ē j a būt m ā c ī t i e m vīr iem, j a v ien z e m e s v i r s ū v i s p ā r k a u t kur t ā d i s a s t o p a m i . E s t u r a p g u v u visu, ko m ā c ī j ā s citi, un p a t , n e a p m i e r i n o t i e s a r t ā m z i n ī b ā m , k o m u m s mācī ja , i e p a z i n o s a r v i s a m grā­m a t ā m , k ā d a s v ien n o n ā c a m a n a s r o k a s , k u r a s bi ja iztir­z ā t a s t ā s z i n ā t n e s , k o m ē d z u z s k a t ī t p a r v i s i n t e r e s a n t ā ­k a j ā m u n v i s r e t ā k a j ā m . 1 0 T u r k l ā t e s z ina ju citu spr iedu­m u s p a r sevi u n m a n ne l ikās , k a m a n i v ē r t ē t u z e m ā k p a r m a n i e m biedr iem, k a u t arī j a u t a n ī la ika bija p a r e d z a m s ,

18

ka daži no v iņiem i e ņ e m s m ū s u skolotā ju v ie tas . U n , vis­beidzot, m ū s u l a i k m e t s m a n šķi ta izcilu g a r u t ik b a g ā t s ka vel n e v i e n s . T a s v iss m a n i p a m u d i n ā j a a t ļ a u t i e s spr ies t p ē c sevis p a r v i s iem cit iem u n uzskat ī t , k a p a s a u l ē n a v n e v i e n a s d o k t r ī n a s , k a s b ū t u t ā d a , k ā d u m a n a g r ā k bija l ikuši to i e d o m ā t i e s .

T o m ē r t ā d ē ļ e s n e b ū t n e z a u d ē j u cieņu p r e t v i n g r i n ā j u ­miem, ar k u r i e m n o d a r b o j a s sko lās . Es z inā ju, ka valodas,, k o t u r m ā c a , n e p i e c i e š a m a s s e n o g r ā m a t u i z p r a š a n a i ; k a mī tu c i l d e n u m s r o s i n a g a r u ; k a v ē s t u r e s izcilie n o t i k u m i , p a d a r a to cē lāku un, ja ta jos iedz i ļ inās , tie a t t ī s t a sprie­š a n a s s p ē j a s ; ka labu g r ā m a t u l a s ī š a n a i r i t kā s a r u n a a r a i z g ā j u š o g a d s i m t u v i s c i e n ī j a m ā k i e m ļ a u d ī m , k u r i bijuši t o a u t o r i , u n t u r k l ā t i zmeklē ta s a r u n a , k u r ā a tk lā­j a s v ienīgi p a š a s l a b ā k a s šo cilvēku d o m a s ; ka da i ļ runī­bai piemīt n e a t k ā r t o j a m s spēks u n k r ā š ņ u m s , k a dzejai i r v a l d z i n o š a i z s m a l c i n ā t ī b a u n m a i g u m s , k a m a t e m ā t i k a s i r ļoti s m a l k s i z g u d r o j u m s u n t ā s v a r d a u d z ē j ā d ā z i ņ ā ka lpot g a n z i n ā t k ā r o a p m i e r i n ā š a n a i , g a n arī v i su a m a t u v e i c i n ā š a n a i u n ļ a u ž u p ū l i ņ u a t v i e g l o š a n a i ; k a r a k s t i p a r t i k u m i e m s a t u r d a u d z p a m ā c ī b u u n n o r ā d ī j u m u , k a s i r ļoti n o d e r ī g i ; ka teoloģi ja m ā c a , kā i e m a n t o t debesu val­s t ību; ka filozofija dod iespēju t i c a m i r u n ā t p a r v i s ā m l i e t a m u n ļauj izpelnī t ies a p b r ī n u n o m a z ā k m ā c ī t o

p u s e s 1 1 ; k a j u r i s p r u d e n c e , m e d i c ī n a u n c i tas z i n ā t n e s sa­viem kopēj iem s a g ā d ā g o d i n ā j u m u s u n b a g ā t ī b u ; un, bei­dzot, i r labi izpētī t t ā s v i sa s , p a t v i s m ā ņ t i c ī g ā k ā s un ap­l a m ā k ā s , lai iepazī tu to ī s to vēr t ību un i z s a r g ā t o s no iespē­j a s , k a a r t o pa l īdz ību v a r ē t u t ikt p i e k r ā p t s . 1 2

T a č u es uzskat ī ju, ka e s m u j a u veltī j is p ie t iekami d a u d z l a i k a v a l o d ā m , k ā arī s e n a j ā m g r ā m a t ā m u n n o s t ā s t i e m u n t e i k s m ā m , k o t ā s s a t u r . J o s a r u n ā t i e s a r c i t iem g a d u s i m t e ņ i e m i r g a n d r ī z t a s p a t s , k a s ceļot. I r labi k a u t ko z i n ā t p a r citu t a u t u t i k u m i e m , lai v a r ē t u v e s e l ī g ā k spr ies t p a r m ū s ē j i e m u n lai n e d o m ā t u , k a viss, k a s a t š ķ i r a s n o m ū s u p a r a š ā m , i r smiek l īg s un n e s a p r ā t ī g s , kā m ē d z iz­tē lot ies tie, k a s neko n a v redzē juš i . Taču, j a ce ļo jumos p a v a d a p ā r ā k d a u d z la ika, t a d g a l u g a l ā v a r k ļūt svešs s a v ā z e m ē ; u n p ā r m ē r ī g a i n t e r e s e p a r n o t i k u m i e m p a g ā j u ­š o s g a d s i m t o s p a r a s t i n o v e d pie n e z i ņ a s p a r t iem, k a s r i s i n ā s m ū s ē j ā . 1 3 U z s k a t ī j u arī, ka l e ģ e n d a s liek iz tē lot ies p a r i e s p ē j a m i e m d a u d z u s n o t i k u m u s , kur i n e b ū t t ā d i nav, u n k a p a t v i s p a t i e s ā k i e v ē s t u r e s a p r a k s t i , j a arī t a j o s n e k a s n a v s a g r o z ī t s u n l ie tas n a v i z s k a i s t i n ā t a s , lai t ā s p a d a r ī t u v a i r ā k l a s ī š a n a s c ien īgas , v i s z e m i s k ā k o s u n ne­p iev i lc īgākos a p s t ā k ļ u s p a r a s t i n e m i n , u n t ā d ē ļ arī v i s s p ā r ē j a i s p a r ā d ā s c i t ā d ā k s , n e k ā t a s bijis ī s ten ībā, u n t iem, k a s p i e s k a ņ o s a v u s t i k u m u s p a r a u g i e m , k a s a i z g ū t i n o š ā d i e m a p r a k s t i e m , p a s t ā v iespēja n o n ā k t pie m ū s u bru­ņin ieku r o m ā n u v a r o ņ u d ī v a i n ī b ā m u n izvirzī t m ē r ķ u s , k a s iet p ā r i v i ņ u spēkiem.

Es a u g s t i v ē r t ē j u d a i ļ r u n ī b u un biju iemīlēj is dzeju, i a č u uzskat ī ju , k a t ā s , g a n v iena, g a n arī o t r a , v a i r ā k i r g a r a d ā v a n a n e k ā izg l ī t ības aug ļ i . Tie, k u r i e m v i s l ie lākā m ē r ā p iemīt s p r i e š a n a s spē ja u n k a s v i s l a b ā k spēj nos l īpēt s a v a s d o m a s , lai t ā s p a d a r ī t u s k a i d r a s u n s a p r o t a m a s , v i e n m ē r v a r l a b ā k p ā r l i e c i n ā t p a r s a v i e m izteicieniem, k a u t ar ī v iņi r u n ā t u vienīgi l e j a s b r e t o ņ u i z l o k s n ē * u n ne­k a d n e b ū t u mācī juš ie s re tor iku . U n tie, k u r u i z d o m a i r vis­p a t ī k a m ā k ā u n kur i p r o t t o izteikt v i s d a i ļ ā k u n m a i g ā k , i r l abākie dzejnieki, k a u t arī dze jas teor i ja v i ņ i e m b ū t u n e z i n ā m a .

Sevišķi m a n p a t i k a m a t e m ā t i k a s t o n e a p š a u b ā m ī b a s ļcertitude] un s e c i n ā j u m u a c ī m r e d z a m ī b a s dē ļ 1 4 ; t a č u vēl

* T. i., provinces dialektā, nevis literārajā valoda. — Tulk.

20

n e b ū t nebi ju t icis s k a i d r ī b ā p a r t o ī s t a j ā m l i e t o š a n a s i e spē jām un, z i n ā d a m s , k a t ā s k a l p o vienīgi m e h ā n i k a s m ā k s l ā m , brīnī jos, kā uz to s t i n g r a j i e m un s tab i la j i em p a m a t i e m n a v u z b ū v ē t s n e k a s c i l d e n ā k s . T u r p r e t i m a n t ī k o p a g ā n u a u t o r u r a k s t u s p a r t i k u m ī b u * e s p ie l īdz inā ju lep­n ā m u n k r ā š ņ ā m pil īm, k a s c e l t a s u z s m i l t ī m u n dubļ iem. Tie ļoti c i ld ina t i k u m u s un iztēlo t o s p a r a u g s t ā k o vēr­tību p a s a u l ē , t a č u n e p i e t i e k a m i m ā c a , k ā t o s pazī t , u n bieži v ien t a s , ko v iņi s a u c t ik s k a i s t ā v ā r d ā , i r t ika i bez-jūt ība, u z p ū t ī b a , i z m i s u m s va i n o z i e g u m s . 1 5

E s j u t u cieņu p r e t m ū s u teoloģi ju un, t ā p a t k ā ikviens c i t s , t īkoju i e m a n t o t debesu va l s t ību, t a č u , u z z i n ā j i s kā ļoti d r o š u pat ie s ību to, ka ceļš uz t u r i e n i v i sne izg l ī to tā­kaj iem n a v m a z ā k p a v ē r t s k ā v i s m ā c ī t ā k a j i e m u n k a at­k l ā s m e s ceļā i e g ū t ā s p a t i e s ī b a s , k a s uz t u r i e n i ved, iet p ā r i m ū s u s a p r a š a n a i 1 6 , e s n e i e d r o š i n ā j o s t ā s p a k ļ a u t s a v i e m n e v a r ī g a j i e m p r ā t o j u m i e m u n uzskat ī ju, k a vaja­dz īga ā r k ā r t ī g a debesu labvēl ība un n e p i e c i e š a m s būt vai­r ā k nekā c i lvēkam, lai t ā s p ā r b a u d ī t u u n ša jā p a s ā k u m ā g ū t u s e k m e s .

P a r filozofiju te ikšu v ienīgi to, ka, lai g a n to kopuš i v i s izci lākie p r ā t i , k ā d i v ien bi juši d a u d z u g a d s i m t u g a i t ā , t a j ā n a v nekā, p a r k o n e d i s p u t ē t u u n k a s t ā t a d n e b ū t u a p š a u b ā m s , u n m a n nebi ja n e k ā d a s p a ļ ā v ī b a s , k a s ļ a u t u cerēt, k a m a n t u r ve iktos l a b ā k k ā ci t iem; un, ņ e m o t v ē r ā to, cik d a u d z d a ž ā d u u z s k a t u mācī t ie ļ a u d i s v a r izteikt p a r v ienu u n t o p a š u j a u t ā j u m u , k a u t g a n t ika i v iens p a t s v a r b ū t p a r e i z s , e s dr īzāk a t z i n u p a r a p l a m u i t v isu, k a s nebi ja v a i r ā k k ā t ika i t i c a m s . 1 7

P ē c t a m , pievērs ies c i t ā m z i n ā t n ē m 1 8 , e s spr iedu, ka, t ā k ā v i ņ a s s a v u s p r i n c i p u s a i z g ū s t n o filozofijas, t a d u z t ik n e s t a b i l a p a m a t a n e v a r u z b ū v ē t neko īs t i d rošu . U n n e p a g o d i n ā j u m i , ne i e n ā k u m i , ko t ā s solīja, n e s p ē j a i z ra i s ī t m a n ī a i c i n ā j u m u t ā s a p g ū t ; j o a p s t ā k ļ i , p a l d i e s d ievam, m a n i n e s p i e d a p a d a r ī t sev z i n ā t n i p a r profesi ju m a t e r i ā l ā s t ā v o k ļ a u z l a b o š a n a i un, k a u t arī e s n e p i e d e r u pie t iem, k a s c iniski nol iedz s lavu, es v i sa i m a z t īkoju arī pēc ne­p e l n ī t i e m p a g o d i n ā j u m i e m . U n , beidzot, a t t iec ībā uz ne­l ā g ā m d o k t r ī n ā m 1 9 e s uzskat ī ju , k a z inu j a u p ie t iekami, k o t ā s v ē r t a s , lai m a n i n e v a r ē t u m a l d i n ā t n e a lķ īmiķa so­l ī jumi 2 0 , n e a s t r o l o g a p a r e ģ o j u m i , n e m a g a v i l t ības, n e

* Šeit galvenokārt domāti stoiķi, it īpaši Seneka. — Tulk.

21

a r citu t ā d u ļ a u ž u b lēdība va i lielība, kur i p a d a r ī j u š i p a r s a v u profesi ju z i n ā t v a i r ā k , n e k ā viņi z in.

Tādē ļ , t ik l īdz m a n s v e c u m s m a n a t ļ ā v a a t r a i s ī t i e s n o s a v u a u d z i n ā t ā j u a izb i ldniec ības , e s p i lnīg i p a m e t u z i n ā t ­nisku g r ā m a t u s t u d ē š a n u . U n , a p ņ ē m i e s n e m e k l ē t v a i r s c i t a s z in ības k ā vien t ā s , k a s v a r a t r a s t i e s m a n ī p a š ā va i arī p a s a u l e s l ielajā g r ā m a t ā , e s izl ietoju s a v a s j a u n ī b a s a t l ikušo da ļu ce ļo jumiem, lai r e d z ē t u g a l m u s u n a r m i j a s , lai a p m e k l ē t u d a ž ā d u u z s k a t u u n k ā r t u ci lvēkus, lai i e g ū t u d a ž ā d u pieredzi , lai p ā r b a u d ī t u p a t s sevi s i tuāc i jā s , k ā d a s l iktenis m a n sūt ī tu, u n i t īpaš i , lai ve iktu t ā d a s p ā r d o m a s p a r p ieredzēto, k a e s n o t ā v a r ē t u g ū t k ā d u l a b u m u . J o m a n šķi ta, k a d a u d z v a i r ā k p a t i e s ī b a s v a r u a t r a s t t a j o s p r ā t o j u m o s , ko veic ikviens, n o n ā c i s s a s k a r ē ar sev nozī­m ī g ā m l ie tām, k u r u n o r i s e v i ņ u drīz vien sodī tu, j a v i ņ š būtu sl ikti spr iedi s , nekā ta jos , ko i z d a r a z i n ā t ņ u v ī r s s a v ā k a b i n e t ā , n o d a r b o j o t i e s a r s p e k u l ā c i j ā m , k u r ā m nav n e k ā d u seku u n k u r ā m v i ņ a dzīvē v ienīgie r e z u l t ā t i b ū s t ā d i , k a t ā s v iņā iz ra i s ī s j o v a i r ā k iedomības , j o t ā l ā k a s t ā s b ū s no vese lā s a p r ā t a [sens commun] t ā d ē ļ , ka vi­ņ a m n ā k s i e s likt l ietā j o v a i r ā k a s p r ā t ī b a s u n p r a s m e s , lai t ā s p a d a r ī t u t i c a m a s . 2 1 U n m a n a l laž bija d e d z ī g a vē­l ē š a n ā s iemācī t ies a t š ķ i r t p a t i e s o n o m a l d ī g ā , lai v a r ē t u a r s k a i d r u i z p r a t n i v ē r t ē t s a v u rīcību un ar p a ļ ā v ī b u soļot ša jā dzīvē.

I r t iesa, ka la ikā, k a d es t ika i vēro ju citu ļ a u ž u p a r a ­šas , e s t u r n e a t r a d u nekā, u z k o v a r ē t u p a ļ a u t i e s , u n k o n ­s t a t ē j u t a j ā s g a n d r ī z t ā d u p a š u d a u d z v e i d ī b u , k ā p i r m s t a m filozofu u z s k a t o s . T ā d ē ļ ša jā z i ņ ā m a n s l ie lākais i e g u v u m s bija t a s , ka, vēro jot d a u d z k o t ā d u , k a s m u m s šķiet d ī v a i n s un smiekl īgs , bet c i t ā s l ie lās t a u t ā s i r v i spār­p i e ņ e m t s u n a tz ī t s , e s mācī jos p ā r ā k cieši net icēt t a m , p a r k o m a n i pār l i ec inā j i s v ienīgi p i e m ē r s u n p a r a d u m s ; u n š ā d ā k ā r t ā e s m a z p a m a z ā m a t s v a b i n ā j o s n o d a u d z i e m m a l d i e m , k a s v a r a p t u m š o t m ū s u g a r a g a i s m u [lumiēre naturelle]22 u n p a d a r ī t m ū s m a z ā k s p ē j ī g u s u z k l a u s ī t p r ā t a ba ls i . Taču, k a d e s biju p a v a d ī j i s d a ž u s g a d u s t ā d ā veidā, s t u d ē j o t p a s a u l e s g r ā m a t ā u n cenšot ie s g ū t k a u t k ā d u pieredzi , k ā d u dienu es p i e ņ ē m u l ē m u m u izz ināt arī p a t s sevi u n likt l ietā v i s a s s a v a s g a r a spē jas , lai i z r a u ­dzī tos ceļus, pa k u r i e m iet. T a s , kā m a n šķiet, m a n izde­v ā s d a u d z labāk, nekā b ū t u veicies, j a e s n e k a d n e b ū t o p a m e t i s n e s a v u zemi, n e s a v a s g r ā m a t a s . 2 3

22

II

E s tore iz a t r a d o s Vāci jā, kur m a n i bija a i z s a u k u š i k a r i , k a s t u r vēl l īdz š i m n a v m i t ē j u š i e s 2 4 , un, k a d es pēc impe­r a t o r a k r o n ē š a n a s devos u z a rmi ju , z i e m a s i e s t ā š a n a s * a i z t u r ē j a m a n i k ā d ā mājokl ī , kur, n e r a z d a m s iespēju iz­k l a i d ē t i e s s a r u n ā s un, s t a r p citu, l a i m ī g ā k ā r t a n e j u z d a m s n e k ā d a s r ū p e s va i ka i s l ības , k a s t r a u c ē t u m a n u mieru, e s p a l i k u v isu dienu ie s lēg t s v iens p a t s k r ā s n ī 2 5 , _ k u r m a n bi ja p a p i l n a m la ika n o d a r b o t i e s a r s a v ā m d o m a m . Viena no p i r m a j ā m to v idū bija t ā d a , ka bieži v ien darb i , k a s s a s t ā v n o v a i r ā k ā m d a ļ ā m , n o k u r ā m k a t r u d a r i n ā j i s c i ts m e i s t a r s , n a v t ik pi lnīg i kā tie, pie k u r i e m darboj ies v iens p a t s . Šajā s a k a r ī b ā v a r k o n s t a t ē t , ka ce l tnes , ko iecerēj is u n p a b e i d z i s v iens a r h i t e k t s , m ē d z b ū t s k a i s t ā k a s u n la­b ā k i e k ā r t o t a s nekā t ā s , k o d a u d z i c e n t u š i e s p ā r b ū v ē t , i z m a n t o j o t vecus m ū r u s , kur i celti c i t iem m ē r ķ i e m . T ā p a t a r ī v e c ā s p i l s ē t a s , k u r a s s ā k u m ā b i j u š a s nelieli mies t i u n la ika g a i t ā i z a u g u š a s p a r l ie lp i l sē tām, p a r a s t i m ē d z b ū t t i k s l ikti i z v e i d o t a s 2 6 s a k a r ā a r to, k a t a j ā s n a v r e g u l ā r u k v a r t ā l u , k o i n ž e n i e r i s s a v ā fantāz i j ā b ū t u n o s p r a u d i s t u k š ā k l a j u m ā , k a u t g a n , vēro jot t o c e l t n e s k a t r u p a r sevi, bieži v a r k o n s t a t ē t t i k p a t d a u d z va i v a i r ā k m ā k s l a s n e k ā citu p i l sē tu ēkās , t a č u , vērojot, kā š īs c e l t n e s i r iz­k ā r t o t a s , šeit liela, t u r m a z a , u n k ā t ā s p a d a r a ie las l īkas u n n e v i e n ā d a s 2 7 , v a r sacīt , k a t ā s š ā d i izvietoj is dr īzāk g a d ī j u m s n e k ā d a ž u cilvēku s a p r ā t ī g i v i rz ī ta g r i b a . U n , j a ņ e m vērā , k a v i e n m ē r b i jušas a m a t p e r s o n a s , k u r u uz­d e v u m s bijis p ā r r a u d z ī t p r i v ā t ā s ce l tnes , lai t ā s r o t ā t u p i l sē tu, n ā k a s atz ī t , ka, r īkojot ies v ienīgi ar ci tu veiku­m i e m , i r ļoti g r ū t i r a d ī t k a u t ko n o b e i g t u . L īdz īgā k ā r t ā e s iztēlojos, k a t a u t ā m , k a s k ā d r e i z b i j u š a s p u s m e ž o n ī g a s u n m a z p a m a z ā m c i v i l i z ē d a m a s v e i d o j u š a s s a v u s l i k u m u s v ienīg i n o z i e g u m u u n ķi ldu i z s a u k t o n e ē r t ī b u s p i e s t a s , n a v t ik l a b a s l i k u m d o š a n a s k ā t ā m , k u r a s j a u n o s ā k u m a , k o p š s a v a s a p v i e n o š a n ā s , i e v ē r o j u š a s k ā d a g u d r a l ikum­devē ja i z s t r ā d ā t u kons t i tūc i ju . G l u ž i t ā p a t i r p i ln īg i s k a i d r s , k a ī s t a j a i re l iģ i ja i , k u r a s k ā r t ī b u note ic i s dievs v i e n s p a t s , j ā b ū t n e s a l ī d z i n ā m i l a b ā k izve idota i n e k ā v i s ā m p ā r ē j ā m . U n , r u n ā j o t p a r ci lvēku d a r ī š a n ā m , e s uz­s k a t u , ka, j a S p a r t a k ā d r e i z s a s n i e d z a lielu u z p l a u k u m u ,

Šķiet, 1619. gada novembra sakuma. — Tulk.

23

t a d n e j a u t ā d ē ļ , k a ikviens t ā s l ikums, a t sev i šķ i ņ e m t s , b ū t u bijis labs, jo d a u d z i no t iem bija ļoti d īva ini un p a t a t r a d ā s p r e t r u n ā a r l ab iem t i k u m i e m 2 8 , bet g a n t ā d ē ļ , ka, b ū d a m i v iena ci lvēka r a d ī t i , t ie vis i t i ecās uz v ienu m ē r ķ i . 2 9

U n t ā p a t e s domāju, k a g r ā m a t u z i n ā t n e s , v i s m a z t a s , k u r u a r g u m e n t i i r t ika i i e s p ē j a m i 3 0 un bez p i e r ā d ī j u m i e m , k a s v e i d o j u š ā s u n i z a u g u š a s n o d a u d z u a t š ķ i r ī g u ci lvēku u z s k a t i e m , i r t ā l ā k a s n o p a t i e s ī b a s nekā v i e n k ā r š i p r ā t o ­j u m i , ko dabisk i v a r veikt s a p r ā t ī g i d o m a j o š s ci lvēks, ap­c e r ē d a m s l ietas, a r k o v i ņ a m d a r ī š a n a . U n vel e s d o m ā j u arī to , ka, tā kā m ē s visi e s a m bi juši bērni , p i r m s e s a m k ļuvuš i p a r vīr iem, u n k a i lgu la iku m ū s v a d ī j u š a s m u s u t i e k s m e s 3 1 u n m ū s u a u d z i n ā t ā j i , t u r k l ā t bieži v i e n _ p i r m ā s pretē j i o t ra j iem, u n k a v a r b ū t n e v i e n m ē r g a n n o t a m , g a n arī n o v iņ iem e s a m s a ņ ē m u š i v i s l a b ā k o s p a d o m u s , i r g a n ­drīz ne iespē jami , k a m ū s u s p r i e d u m i v a r ē t u būt t ik s k a i d r i u n s tabi l i , k ā d i tie b ū t u , j a m ē s j a u k o p š d z i m š a n a s b u t u v a r ē j u š i p i lnā m ē r ā l ietot s a v u p r a t u u n j a t a s v i su la iku b ū t u bijis m ū s u v i e n ī g a i s v a d ī t ā j s .

I r t iesa, ka n e v i e n ā p i l sē tā n e m ē d z n o j a u k t v i s a s m ā j a s uzre iz v ienīgi t ā d ē ļ , lai t ā s n o j a u n a b ū v ē t u c i tād i u n l īdz a r t o p a d a r ī t u ie las s k a i s t ā k a s ; t a č u n ā k a s redzēt , k a daž i n o j a u c s a v a s m ā j a s u n pēc t a m a t k a l uzbūvē, u n d a ž k ā r t v iņi i r p a t spiest i t ā r īkoties, j a v iņu m ā j a s d r a u d p a š a s s a b r u k t , j o t o p a m a t i n a v v isa i s t ipr i . Līdzīgā k ā r t ā e s n ā c u pie pār l iec ības , k a p a t i e š ā m n e b ū t u p r ā t ī g i , j a k ā d a p r i v ā t p e r s o n a 3 2 u z s a v u roku c e n s t o s p ā r v e i d o t k ā d u val­sti, m a i n o t v i s u s t ā s p a m a t u s , u n t o s a g r a u t u n o l ū k a a t k a l uzcel t ; va i arī p ā r v e i d o t v i s a s z i n ā t n e s va i arī kar­t ību, k ā d a izveidojus ies s k o l ā s š o z i n ā t ņ u a p g ū š a n a i , bet , ka v i s l a b ā k a i s , ko es v a r ē t u iesākt ar v i s iem t i e m u z s k a ­t iem, k o e s m u s a ņ ē m i s k o p š s a v a s d z i m š a n a s , b ū t u t a s , ka e s a p z i n ā t i a t m e s t u to v isu p a m a t u s a r n o l ū k u t iem piešķir t a t k a l va i nu c i tus l a b ā k u s , va i arī t o s p a š u s , k a d e s a r s a v a p r ā t a pa l īdz ību b ū t u a t r a d i s t i em a t t a i s n o j u m u . Un es cieši t icēju, ka, š ā d i r ī k o d a m i e s , g ū š u iespēju v a d ī t s a v u dzīvi d a u d z labāk, nekā t a d , ja es ce l tu n a m u vie­nīgi uz vec iem p a m a t i e m un ja e s b a l s t ī t o s v ienīg i uz t i e m pr inc ip iem, p a r k u r u pare iz ību es biju ļāvis sevi pārl ieci­n ā t j a u n ī b a s d ienās , n e k a d n e p ā r b a u d o t , va i t ie i r patiesi.. Jo , lai g a n es p a m a n ī j u , ka, arī š ā d i r īkojoties, n ā k s i e s s a s t a p t i e s a r d a ž ā d ā m p r o b l ē m ā m , pret t ā m b ū t u t o m ē r arī zā les , u n t ā s n a v p i e l ī d z i n ā m a s t ā d ā m g r ū t ī b ā m , a r

24

k u r a m n ā k a s s a s t a p t i e s , p ā r v e i d o j o t p a t n iec īgus sīku­m u s , ja t ie s k a r p l a š ā k u a p r i n d u i n t e r e s e s . Sos lielos vei­d o j u m u s [corps] ļoti g r ū t i uzcelt , ja tie reiz sa t r iekt i , va i p a t n o t u r ē t , j a tie i r s a t r i c i n ā t i , un to k r i š a n a v a r b ū t vienīgi ļoti s m a g a . 3 3 T u r k l ā t , j a r u n ā j a m p a r to nepilnī­b ā m , j a v ien t ā d a s p a s t ā v , k a u t g a n j a u a t š ķ i r ī b a s t o s t a r p a dod p a m a t u a p g a l v o t , k a t ā d a s eksistē, ' t a d iera­d u m s , bez š a u b ā m , t a s vēr t i s m a z ā k a s a s ; u n p a t n e m a ­n ā m i a p g ā j i s vai m ī k s t i n ā j i s d a u d z a s t ā d a s , k o s ā k o t n ē j i n e v a r ē j a t ik labi p a m a n ī t , lai no t ā m i z s a r g ā t o s . U n , vis­beidzot, g a n d r ī z v i e n m ē r šīs n e p i l n ī b a s p a n e s a m a s v i e g l ā k neka to i z m a i ņ a s ; g luž i t ā p a t kā ceļi, k a s l īkumo k a l n o s , to b iežas l i e t o š a n a s dēļ p a m a z ā m k ļūs t t ik g l u d i un ērt i , ka d a u d z l a b ā k i r v i rz ī t ies pa t iem, nekā m ē ģ i n ā t iet t a i s -nāk, r ā p j o t i e s k l int ī s un no la ižot ie s p a t līdz b e z d i b e ņ u dzī lēm.

Šo a p s t ā k ļ u dēļ e s n e k ā d ā z iņā n e v a r u piekr is t to ļ a u ž u ķ i l d ī g a j a m u n s a t r a u c o š a j a m n o s k a ņ o j u m a m , kur i a l laž t iecas i zdar ī t k ā d u s p ā r k ā r t o j u m u s , lai g a n n e d z i m š a n a , n e l i k t e n i s 3 4 v i ņ u s n a v a ic inā juš i būt p a r s a b i e d r i s k u jau­t ā j u m u k ā r t o t ā j i e m . U n , ja es u z s k a t ī t u , ka ša jā r a k s t ā i r k a u t n i e c ī g ā k a i s s īkums, k u r a dēļ m a n i v a r ē t u t u r ē t aiz-d o m a s p a r š ā d u n e p r ā t u , e s ļoti nožē lotu, k a e s m u t o publ icē j i s . M a n i nolūki n e k a d n a v s n i e g u š i e s t ā l ā k p a r m ē ģ i n ā j u m u p ā r k ā r t o t p a š a m s a v a s d o m a s u n būvēt t ā s u z p a m a t a , k a s pi lnīgi p ieder m a n . Tādē ļ , k a u t g a n m a n s d a r b s m a n p a š a m g luž i labi pat īk, j ū s e s l ū d z u t o u z l ū k o t k a p i e m ē r u u n n e b ū t nevē los k ā d a m dot p a d o m u t o a t d a ­r i n ā t . Tiem, k a m dievs piešķīr is v a i r ā k ž ē l a s t ī b a s , v a r b ū t būs c i ldenāki nolūki , t a č u m a n u z m ā c a s b a ž a s , va i dau­dziem p a t šis nel iks ies p ā r ā k n e k a u t r ī g s . A p ņ ē m ī b a at­m e s t v i s u s u z s k a t u s , k a s i e m a n t o t i v i sā l īdzš inē jā dzīves g a i t a , n e b ū t n a v t ā d s p a r a u g s , k o i k v i e n a m v a j a d z ē t u a t d a r i n ā t ; u n p a s a u l e s a s t o p a m i g a n d r ī z t ika i divu ve idu p r a t i , t a č u t iem š ā d s u z d e v u m s i r p i ln īg i n e p i e m ē r o t s . 3 5

Un, prot i , i r t ā d i , kas , i e d o m ā d a m i e s sevi e s a m spēj īgā­k u s 3 6 , n e k ā ī s t e n ī b ā viņi ir, nespē j ne a t t u r ē t i e s s a v o s s p r i e d u m o s no p ā r s t e i d z ī b a s , ne arī būt p ie t iekami pacie­tīgi, lai s a v e s t u k a r t ī b a v i s a s s a v a s d o m a s : u n t ā d ē ļ , j a viņi_ reiz ir a t ļ ā v u š i e s brīvību a p š a u b ī t p r i n c i p u s , ko v iņi s a ņ ē m u š i , u n novi rz ī t ie s n o i e s t a i g ā t ā ceļa, v iņi nespē j t u r ē t i e s pie t a i s n ā k ā s t a k a s u n m a l d ā s v isu m ū ž u . 3 7 I r ar ī t ā d i , k a m pietiek p r ā t a vai k a u t r ī b a s , lai s e c i n ā t u , ka v iņi

25

p a t i e s o n o m a l d ī g ā spē j a t š ķ i r t m a z ā k n e k ā c i t i 3 8 , kur i v i ņ i e m t o v a r ē t u m ā c ī t , u n l a b p r ā t ā k piekrīt c i tu uzska­t iem, n e k ā p a š i m e k l ē l a b ā k u s .

K a s a t t i e c a s u z m a n i , t a d es, bez š a u b ā m , b ū t u bijis š o pēdē jo ska i tā , j a m a n v i e n m ē r b ū t u bijis t ika i v iens sko­lotā j s u n j a m a n n e b ū t u z i n ā m a s t ā s a t š ķ i r ī b a s , k u r a s v i e n m ē r p a s t ā v ē j u š a s v i s m ā c ī t ā k o v ī ru u z s k a t o s . T a č u , u z z i n ā j i s j a u ko ledžā, k a n a v i e s p ē j a m s i z d o m ā t neko t ik d īva inu u n n e t i c a m u , k a t o j a u n e b ū t u te icis k ā d s filo­zofs 3 9 ; u n pēc t a m c e ļ o d a m s k o n s t a t ē j i s , k a t ie, k u r u izjū­t a s ļoti a t š ķ i r a s n o m ū s ē j ā m , t ā d ē ļ vēl n e b ū t n a v b a r b a r i vai m e ž o ņ i un ka d a u d z i e m no v i ņ i e m i r t i k p a t va i vēl v a i r ā k p r ā t a k ā m u m s ; u n a p c e r ē d a m s , cik ļoti t a s p a t s ci lvēks a r t o p a š u p r ā t u , j a t a s k o p š b ē r n ī b a s a u g t u s t a r p f ranč iem vai vācieš iem, b ū t u c i t ā d ā k s n e k ā t a d , j a v i ņ š v i e n m ē r b ū t u dzīvoj is ķ īniešu va i k a n i b ā l u v i d ū 4 0 ; un cik ļoti p a t m ū s u a p ģ ē r b a m o d e , k u r a m u m s p a t i k u s i p i r m s d e s m i t g a d i e m u n k a s m u m s v a r b ū t p a t i k s vēl, p i r m s at­kal a iz tecēs d e s m i t g a d u , p a t l a b a n m u m s šķiet e k s t r a ­v a g a n t a u n s m i e k l ī g a : s a k a r ā a r to , k a m ū s d a u d z v a i r ā k p ā r l i e c i n a p a r a d u m s u n p i e m ē r s n e k ā d r o š a z i n ā š a n a u n k a b a l s u v a i r ā k u m s n a v t ā d s kr i tēr i j s , a r k u r a pa l īdz ību v a r ē t u p i e r ā d ī t a p š a u b ā m a s p a t i e s ī b a s , j o i r d a u d z t ica­m ā k , k a t ā s a t r o d v i e n s ci lvēks n e k ā v i sa t a u t a : e s neva­rēju i z r a u d z ī t nevienu, k u r a u z s k a t i m a n šķ i s tu p ā r ā k i p a r c i tu d o m ā m , u n e s j u t o s sp ie s t s u z ņ e m t i e s p a š a m sevis v a d ī š a n u . 4 1

T a č u g luž i t ā p a t k ā cilvēks, k u r š iet v iens u n p a t u m s u , es a p ņ ē m o s v i rz ī t ies t ik lēni un būt v i s ā d ā z i ņ ā t ik pie­s a r d z ī g s , ka, j a arī e s ļoti m a z p a v i r z ī t o s uz pr iekšu, v i s m a z e s i z s a r g ā t o s n o k r i š a n a s . T ā p a t e s n e b ū t n e g r i ­bēju s ā k t a r v i su t o u z s k a t u a t m e š a n u , kur i k ā d r e i z b ū t u v a r ē j u š i ies l īdēt m a n ā a p z i ņ ā nekr i t i sk i , bez p r ā t a līdz­da l ības , p i r m s es biju veltī j is p ie t iekami d a u d z la ika, lai i z s t r ā d ā t u pro jektu s ā k a m a j a m d a r b a m 4 2 , u n s a m e k l ē j i s ī s t o m e t o d i , a r k u r a s p a l ī d z ī b u v a r ē t u iepazī t v isu, k a s vien m a n a m g a r a m i e s p ē j a m s .

B ū d a m s j a u n ā k s * , n o filozofijas n o z a r ē m biju n e d a u d z mācī j ies loģiku u n n o m a t e m ā t i k ā m ģ e o m e t r i j a s a n a l ī z i u n a l g e b r u , t r ī s m ā k s l a s jeb z i n ā t n e s , k a m , k ā šķi ta , va ja-

* La Flešas koledža. — Tulk.

26

dzeja k a u t k ā d ā m ē r ā l īdzēt m a n a n o l ū k a ī s t e n o š a n a i . Taču, t ā s p ā r b a u d o t , e s ievēroju, ka, r u n ā j o t p a r loģiku, t ā s s i loģ i smi u n v a i r u m s ci tu t ā s m ā c ī b u v a i r ā k ka lpo, la i z i n ā m a s l ietas i z s k a i d r o t u c i t a m 4 3 va i pat , k ā Lul la māk­sla, lai r u n ā t u bez d o m ā š a n a s p a r l ie tām, ko n e z i n 4 4 , nekā, lai t ā s a p g ū t u . U n , lai g a n t ā pat ies i s a t u r ļoti pa­r e i z a s u n ļoti l a b a s p a m ā c ī b a s , s t a r p t ā m t o m ē r i r iejauk­t a s t ik d a u d z a s k a i t ī g a s va i n e v a j a d z ī g a s , k a t ā s izšķ i r t i r g a n d r ī z t i k p a t g r ū t i k ā izc i rs t D i ā n a s va i M i n e r v a s s t a t u j u n o t ā d a m a r m o r a b luķa, k u r ā n a v n e k ā d u iezīmē­j u m u . Tālāk, k a s a t t i e c a s uz s e n o ( ģ e o m e t r i s k o — V. Z.) a n a l ī z i 4 5 u n m o d e r n o a l g e b r u 4 6 , t a d , j a arī n e ņ e m a m vērā , k a t ā s a t t i e c a s v ienīgi u z ļoti a b s t r a k t ā m l ie tām, k u r ā m , šķiet, n a v n e k ā d a p r a k t i s k a p ie l ie to juma, p i r m ā v i e n m ē r t ik cieši s a i s t ī t a a r f igūru v ē r o š a n u , k a t ā n e v a r v i n g r i n ā t p r ā t u , ļoti n e n o g u r d i n o t iztē l i 4 7 , bet pēdē jā i r v ē r o j a m a t ā d a p a k ļ a u t ī b a z i n ā m i e m l ikumiem u n z i n ā m i e m skait­ļiem, k a n o t ā s ī s t e n ī b ā i z n ā k n e s k a i d r a u n t u m š a m ā k s l a , k a s s a m u l s i n a p r ā t u , nev i s z i n ā t n e , k a s t o izkopj . S o ap­s t ā k ļ u i e t e k m ē es n o d o m ā j u , ka j ā m e k l ē c i ta m e t o d e , kas , ie tverot sevī šo t re ju pr iekš roc ības , b ū t u br īva no to t r ū ­k u m i e m . U n , g luž i t ā p a t kā liels l i k u m u s k a i t s bieži v ien n o d e r p a r a t t a i s n o j u m u n e t i k u m i e m , u n arī v a l s t i d a u d z l a b ā k p ā r v a l d a t a d , j a i r n e d a u d z l ikumu, k u r u s s t i n g r i ievēro; t ā p a t e s uzskat ī ju , ka lielā l o ģ i k a s p r i e k š r a k s t u s k a i t a v ie tā piet iek a r š ā d i e m č e t r i e m 4 8 [pr iekšraks t iem], j a v ien m a n i r cieša u n p a s t ā v ī g a a p ņ e m š a n ā s n e v i e n u reizi n e p ā r s t ā t t o s ievērot .

P i r m a i s n o t i e m bija n e u z s k a t ī t n e k a d p a r p a t i e s u to, p a r k o m a n n a v a c ī m r e d z a m i 4 9 z i n ā m s , k a t a s t ā d s ir, c i t iem v ā r d i e m sakot , r ū p ī g i izvair ī t ies n o p ā r s t e i d z ī b a s 5 0

u n a i z s p r i e d u m i e m 5 1 u n ne ie tver t s a v o s s p r i e d u m o s neko v a i r ā k k ā v ienīg i to, k a s p a r ā d ā s m a n a m p r ā t a m t ik s k a i d r i 5 2 u n t ik n o t e i k t i 5 3 , k a m a n n a v n e k ā d u iespēju t o a p š a u b ī t .

O t r a i s , s a d a l ī t k a t r u p ē t ā m o p r o b l ē m u 5 4 t ik d a u d z ā s da­ļās , cik v ien i e s p ē j a m s un cik n e p i e c i e š a m s , lai šo p r o ­b l ē m u l a b ā k a t r i s i n ā t u . 5 5

T r e š a i s , v i rz ī t m a n a s d o m a s n o t e i k t ā k ā r t ī b ā , s ā k o t a r v i s v i e n k ā r š ā k a j i e m 5 6 un v i sv ieg lāk i z z i n ā m a j i e m 5 7 objek­t iem, la i m a z p a m a z ā m k ā p a p a k ā p i e n i e m p a c e l t o s l īdz v i s s a r e ž ģ ī t ā k o z i n ā š a n a i ; p ie ļau jot d o m u , k a p a s t ā v kār­t ība p a t s t a r p t iem, k a s dabisk i neseko v i e n s o t r a m .

27

U n , pēdē ja i s , i t v i s u r i z d a r ī t t ik a p t v e r o š u u z s k a i t i u n t ik v i s p ā r ē j u s a p s k a t u s , lai e s b ū t u drošs , k a n e k a s n a v iz la i s t s .

G a r ā s a r g u m e n t u v i r k n e s , n o k u r i e m ikviens i r vien­k ā r š s u n viegls , k o m ē d z i z m a n t o t ģ e o m e t r i , lai n o n ā k t u pie v i s g r ū t ā k a j i e m p i e r ā d ī j u m i e m , r o s i n ā j a m a n i iz tē lot ies , ka v i s a s l ietas, ko cilvēki v ien v a r i zz ināt , seko v i e n a o t r a i l īdz īgā k ā r t ā un, j a v ien a t t u r a s a tz ī t p a r p a t i e s u to , k a s t ā d s nav, u n j a v i e n m ē r ievēro t ā d u kār t ību, k ā d a nepie­c i e š a m a , lai d e d u c ē t u v ienu l ietu no o t r a s , n e v i e n a no t ā m n e v a r būt ne t ik t ā l a , lai l īdz t a i g a l u g a l ā n e v a r ē t u no­kļūt, n e arī t ik a p s l ē p t a , lai t o n e v a r ē t u a t k l ā t . U n m a n n e n ā c ā s d a u d z pūlē t ies , lai s a m e k l ē t u t ā s l ie tas , a r k u r ā m j ā s ā k : j o e s j a u z inā ju, k a t ā s bi ja v i s v i e n k ā r š ā k ā s u n vis­v ieg lāk i z z i n ā m ā s ; u n , a p c e r ē d a m s , k a s t a r p t i e m v is iem, kur i l īdz š im meklē juš i pa t ies ību z i n ā t n ē s , v ienīg i m a t e ­m ā t i ķ i spē juš i a t r a s t k ā d u s p i e r ā d ī j u m u s , t ā t a d k ā d u s dro­š u s u n a c ī m r e d z a m u s a r g u m e n t u s , e s n e m a z n e š a u b ī j o s , k a n o p a š ā m l i e t ā m viņi tos n a v izsec inā juš i ; k a u t arī e s no š ā d a s r īc ības ( a r g u m e n t u v i r k ņ u a p c e r ē š a n a s — V. Z.) necerē ju g ū t n e k ā d u citu l a b u m u kā t ika i to , ka tā piera­d i n ā s m a n u p r ā t u meklēt v ienīgi pa t ie s ību u n n e s a m i e r i ­n ā t i e s a r a p l a m i e m a r g u m e n t i e m . T a č u m a n n a v bij is n o l ū k a cens t ie s t ā d ē ļ a p g ū t t ā s v i s a s a t s e v i š ķ ā s z i n ā t n e s , k u r a s p a r a s t i s a u c p a r m a t e m ā t i k ā m ; un, redzot , ka, lai g a n t o objekti i r a t šķ i r īg i , t ā s t o m ē r v a r arī v i s a s s a v s t a r ­pēji s a s k a ņ o t , j o t ā s a p l ū k o t ika i d a ž ā d ā s a t t i e c ī b a s u n p r o p o r c i j a s , k a s a t r o d a s ša jos ob jektos ; e s uzskat ī ju , ka b ū t u labāk, j a e s pēt ī tu v ienīgi š īs p r o p o r c i j a s v i s p ā r un p r i e k š s t a t ī t u t ā s v ienīgi t ā d o s p i e m ē r o s , k a s m a n p a d a r ī t u ē r t ā k u t o i z z i n ā š a n u , t a č u arī n e k ā d ā z i ņ ā n e s a š a u r i n o t t o l ie to jamību, lai g ū t u iespēju vē lāk t ā s i z m a n t o t v i sos ga­dī jumos, kur t ā s p i e m ē r o t a s . Vēlāk, n ā c i s pie s e c i n ā j u m a , ka, lai t ā s ( m a t e m ā t i k a s n o z a r e s — V. Z.) i epaz ī tu, m a n d a ž r e i z t ā s v a j a g a p l ū k o t k a t r u a t sev i šķ i u n t ika i c i t k ā r t t ā s p a t u r ē t p r ā t ā vai i z p r a s t v a i r ā k a s kopā, e s uzskat ī ju , ka, lai t ā s l a b ā k a p l ū k o t u atsev išķ i , m a n t ā s j ā i e d o m ā j a s l ineār i , t ā d ē ļ k a e s n e v a r ē j u i e d o m ā t i e s neko t ā d u , k a s b ū t u p a r l īniju v i e n k ā r š ā k s 5 8 u n n o t e i k t ā k p r i e k š s t a t ā m s m a n ā iztē lē u n m a n ā s s a j ū t ā s ; bet, lai t ā s i z p r a s t u vai t v e r t u v a i r ā k a s kopā, va jag , lai e s t ā s iz te iktu a r k ā d i e m šifriem, kuri b ū t u t ik īsi, cik v ien i e s p ē j a m s 5 9 ; un ka š ā d ā ceļā e s a i z g ū š u v isu l a b ā k o g a n n o ģ e o m e t r i s k ā s anal ī-

zes, g a n n o a l g e b r a s u n s a v s t a r p ē j i i z labošu a r v i e n a s pa l īdz ību o t r a s t r ū k u m u s .

T ā d ē j ā d i , pat ies i , e s u z d r o š i n o s a p g a l v o t , ka šo m a n i s i z r a u d z ī t o n e d a u d z o p r i e k š r a k s t u s t i n g r a i e v ē r o š a n a m a n deva t ā d a s iespē jas r i s i n ā t v i s u s j a u t ā j u m u s , kur i i e t i l p s t abu š o z i n ā t ņ u n o v a d ā , k a divu va i t r i ju m ē n e š u l a i k ā 6 0 , k o e s i z m a n t o j u š o z i n ā t ņ u p ā r b a u d ī š a n a i , s ā k o t a r v i s ­v i e n k ā r š ā k a j i e m u n v i s p ā r ī g ā k a j i e m j a u t ā j u m i e m u n k a t r u a t r a s t o pa t ie s ību i z m a n t o j o t p a r k ā r t u l u , k a s m a n p ē c t a m kalpo ja , lai a t r a s t u c i ta s , e s n e v ien a t r i s i n ā j u d a u ­d z u s t ā d u s j a u t ā j u m u s , k o k ā d r e i z biju uzskat ī j i s p a r ļoti g r ū t i e m , bet uz b e i g ā m m a n šķi ta , ka arī t iem, k u r u s e s nez inu, e s v a r u n o t e i k t L a r k ā d i e m l īdzekļ iem un c ik tā l tos i e s p ē j a m s a t r i s i n ā t . Šajā s a k a r ī b ā e s v a r b ū t ne iz l ikšos j u m s tukš i a u g s t p r ā t ī g s , j a j ū s p a t u r ē t u p r ā t ā , k a p a r ik­vienu lietu i r t ika i v iena pat ies ība, un, ja k ā d s to a t r o d , t a s z i n a tik, cik p a r to z i n ā t i e s p ē j a m s ; un, ka, p i e m ē r a m , b ē r n s , k a s mācī j ies a r i t m ē t i k u , i z d a r o t s a s k a i t ī š a n u a t­bi ls toš i n o t e i k u m i e m , v a r būt p ā r l i e c i n ā t s , ka a t t iec ībā uz m e k l ē j a m o s u m m u v i ņ š i r a t r a d i s visu, ko v ien c i lvēka p r ā t s i r spē j īgs a t r a s t . J o g a l u g a l ā m e t o d e , k a s m ā c a ievērot p a r e i z u secību u n precīz i u z s k a i t ī t v i s u s a p s t ā k ļ u s , k a s a t t i e c a s u z m e k l ē j a m o , s a t u r t o visu, k a s dod iespēju p a ļ a u t i e s u z a r i t m ē t i k a s k ā r t u l ā m .

T a č u v i s l a b ā k ša jā m e t o d ē m a n p a t i k a t a s , ka, pate ico­t ies ta i , es biju drošs , ka s a v u p r ā t u l ietoju p i l n ā m ē r ā un, ja arī ne ideāl i , t a d k a t r ā z i ņ ā t ik labi, cik vien t a s i r ma­n o s s p ē k o s 6 1 , t u r k l ā t , ka, r īkojot ies s a s k a ņ ā ar šo m e t o d i , m a n s p r ā t s m a z p a m a z ā m p i e r a d a s k a i d r ā k u n n o t e i k t ā k apcerē t s a v u s ob jektus, un, n e p a k ļ a u j o t š o m e t o d i n e v i e n a i ī p a š a i z i n ā t n e s n o z a r e i , e s a p ņ ē m o s t o t i k p a t l ie tder īg i l ietot c i tu z i n ā t ņ u p r o b l ē m u r i s i n ā š a n ā , kā es to biju dar ī j i s a l g e b r ā . N e t ā d ē j ā d i , k a e s u z d r o š i n ā t o s u z s ā k t v i su p a s t ā v o š o z i n ā t ņ u p ā r b a u d i , j o t a s b ū t u p a t a t r a d i e s p r e t r u n ā ar kār t ību, ko š ī m e t o d e p r a s a . Bet, ņ e m o t v ē r ā , ka v i s iem šo z i n ā t ņ u p r i n c i p i e m j ā b ū t a i z g ū t i e m no filo­zofijas, k u r ā es vēl nebi ju a t r a d i s n e v i e n u d r o š u pr in­cipu, e s domāju, k a v i s p i r m s m a n v a j a g cens t ie s t ā d u s n o s p r a u s t , un, t ā k ā t ā i r v i s s v a r ī g ā k ā l ieta p a s a u l ē u n t a n ī v i s v a i r ā k j ā s a r g ā s n o p ā r s t e i d z ī b a s u n a iz spr iedu­miem, m a n n a v j ā s t e i d z a s t a i dot g a l ī g u r i s i n ā j u m u , ka­m ē r e s n e b ū t u s a s n i e d z i s v a i r ā k n o b r i e d u š u v e c u m u k ā d i v d e s m i t t r ī s g a d u s , cik m a n tore iz bija, u n p i r m s n e e s m u

29 28

v i s p i r m s veltī j is d a u d z la ika, lai t a m s a g a t a v o t o s , g a n iz ravē jo t n o s a v a g a r a v i s u s s l iktos u z s k a t u s , k ā d u s biju s a ņ ē m i s a g r ā k , g a n i z d a r o t k o p s a v i l k u m u s no_ d a u d z i e m e k s p e r i m e n t i e m , lai t ie vē lāk v a r ē t u būt m a t e r i ā l s m a n a m p ā r d o m ā m , v i e n m ē r v i n g r i n o t i e s l ietot m e t o d i , ko biju sev noteicis , lai n o s t i p r i n ā t o s t a j ā a rv ien v a i r ā k u n v a i r ā k .

III

U n , v isbeidzot, t ā p a t k ā a p d z ī v o t a m ā j o k ļ a p ā r b ū v e s u z s ā k š a n a i nepietiek, k a t o n o ā r d a u n s a g ā d ā m a t e r i ā l u s un ce l tn iekus va i arī p a t s ķ e r a s pie ce l tn iec ības , ka arī r ū p ī g i u z z ī m ē p l ā n u , bet v a j a d z ī g s arī c i ts mājokl i s , kur v a r ē t u ērt i a p m e s t i e s p ā r b ū v e s la ikā; t ā p a t arī es, la i n e k ļ ū t u s v ā r s t ī g s s a v ā r īcībā p a t o laiku, k a m ē r p r ā t s m a n l iktu t ā d a m b ū t s p r i e d u m o s , u n lai e s šajā la ikā sa­g l a b ā t u iespēju dzīvot t ik la imīg i , cik vien i e s p ē j a m s , rezervei sev izveidoju t ā d u m o r ā l i 6 2 , k a s s a s t ā v t ika i n o t r i m vai č e t r ā m p a m a t t ē z ē m , a r k u r ā m e s j ū s l a b p r ā t iepa­z ī s t i n ā t u .

P i r m ā n o t ā m bija p a k ļ a u t i e s s a v a s z e m e s l i k u m i e m u n p a r a š ā m , n e š a u b ī g i p a t u r o t t o t icību, k u r a dievs m a n pa­rādī j i s žē las t ību t ikt m ā c ī t a m k o p š b ē r n ī b a s 6 3 , u n v i s a s c i t ā s l ie tās sekot t i e m u z s k a t i e m , k a s i r v i s m ē r e n ā k i e un v i s t ā l ā k i e n o ga lē j ībām, k ā d u s v i s p a r a t z i n u š i u n k a m seko v i s s a p r ā t ī g ā k i e n o t iem, k u r u v idū m a n n ā k s i e s dzī­vot . Jo, iesākot k o p š š ā la ika u z s k a t ī t p a r n e k o m a n i s p a š a u z s k a t u s s a k a r ā a r to, k a e s g r ibē ju t o s v i s u s pa­k ļ a u t p ā r b a u d e i , e s sevi pār l iec inā ju , ka v i s l a b a k a i s : ko es v a r u dar ī t , i r sekot t iem, pie ka t u r a s v i s s a p r a t ī g ā k i e . U n t u r k l ā t , lai g a n pers ie šu u n ķīniešu v i d u v a r b ū t i r tik­p a t s a p r ā t ī g i domājoš i cilvēki k ā s t a r p m u m s , m a n šķi ta, k a v i s l i e t d e r ī g ā k b ū t u p ie skaņot ie s t o ļ a u ž u u z s k a t i e m , k u r u v idū m a n n ā k s i e s dzīvot, u n ka, lai z i n ā t u , k a d i pa t ie s ība i r v i ņ u u z s k a t i , m a n v a i r ā k j ā ņ e m vērā v i ņ u d a r b i n e k a vārdi '; n e t ika i t ā d ē ļ , k a s a k a r ā a r m ū s u t i k u m u p a g r i ­m u m u m a z i r t ā d u , k a s vē lē tos a t k l ā t i te ik t visu, k o d o m a , bet arī t ā d ē ļ , k a d a u d z i p a š i t o n e z i n a , j o t ā d a d o m ā š a n a s d a r b ī b a , k u r a d o m ā p a r k a u t ko, ir_ a t š ķ i r ī g a no t a s , ar k u r a s p a l ī d z ī b u u z z i n a , ka t iek d o m ā t s ; t a s bieži i r v i e n a bez o t r a s . U n , ja v a i r ā k i u z s k a t i i r v ienl īdz atz ī t i , es ar­v ien izvēlos m ē r e n ā k o s , t i k l a b t ā d ē ļ , ka t ie v i e n m ē r i r v i s ē r t ā k i e r īc ībai un droš i v ien arī v i s labākie , jo v i s a s

p ā r m ē r ī b a s m ē d z būt k a i t ī g a s , g a n arī t ā d ē ļ , lai k ļūdī­š a n ā s g a d ī j u m a n o v i r z ī t o s n o p a r e i z ā ceļa m a z ā k n e k ā t a d , j a e s b ū t u iz raudzī j ie s k ā d u ga lē ju n o s t ā j u u n p a ­re iza i z r a d ī t o s pre tē jā . Un i t sevišķi e s p ā r m ē r ī b u v i d ū ier indoju t o s v i s u s so l ī jumus, kur i k a u t k ā d ā ve idā iero­bežo brīvību. T a s n e n o z ī m ē , ka es n e b ū t u a t z i n i s l ikumus,, kur i l aba m ē r ķ a s a s n i e g š a n a i , p i e m ē r a m , vā ju r a k s t u r u n e p a s t ā v ī b a s ā r s t ē š a n a i vai p a t i n d i f e r e n t u 6 4 n o l ū k u īs te­n o š a n a i , p i e m ē r a m , t i r d z n i e c ī b a s d r o š ī b a s s t i p r i n ā š a n a i , pie ļauj s v i n ī g u s so l ī jumus un l ī g u m u s , k u r u s pi ldīt i r ob­l igā t i ; t a č u s a k a r ā a r to, k a e s p a s a u l ē n e s a s t a p u nev ienu lietu, k u r a v i e n m ē r p a l i k t u t a n ī p a š ā stāvoklī , u n at t iec ībā uz m a n i p a š u es sev biju apsol ī j i s a rv ien v a i r ā k un vai­r ā k p i lnve idot s a v u s s p r i e d u m u s u n n e k ā d ā g a d ī j u m ā t o s n e p a d a r ī t s l ik tākus , e s i edomājos , k a p a s t r ā d ā t u s m a g u grēku p r e t veselo s a p r a t u , ja, reiz a tz ī s to t k a u t ko p a r labu, m a n b ū t u p i e n ā k u m s atz ī t t o p a r labu arī t a d , k a d t a s v a r b ū t b ū t u p ā r s t ā j i s t ā d s būt vai arī k a d e s b ū t u p ā r s t ā j i s t o p a r t ā d u u z s k a t ī t .

M a n a o t r ā p a m a t t ē z e p a r e d z ē j a b ū t t ik s t i n g r a m u n ap­ņ ē m ī g a m s a v a rīcība, cik v ien t a s i r m a n o s spēkos, un n e s v ā r s t ī g i sekot p a t v i sa i a p š a u b ā m i e m u z s k a t i e m , j a e s reiz e s m u p a r t iem izšķīries, t ā , it_ kā tie b ū t u ļoti pār l ie­c inoš i . 6 5 Ša jā ziņā n ā k a s a t d a r i n ā t ce ļotā jus , kur iem, ja tie a p m a l d ī j u š i e s k ā d ā mežā, n e v a j a g m a l d o t i e s n o g r i e z t i e s drīz uz v ienu pusi , drīz uz o t ru un n e k ā d ā z i ņ ā j a u nepa l ik t uz v ie tas , bet soļot v i e n m ē r v ienā v i rz ienā, cik t a i s n i v i e n ie spē jams, u n n e m a i n ī t š o v i rz ienu bez n o p i e t n a p a m a t o ­j u m a , k a u t arī s a k u m a tā izvēle v a r b ū t bi jusi g luž i ne­j a u š a jo, j a arī, š ā d i r ī k o d a m i e s , v iņi n e n o n ā k s tieši t u r , kur vē las , v iņi t o m ē r g a l u g a l ā k a u t kur n o k ļ ū s u n droš i vien jutīsies_ t u r l a b ā k n e k a m e ž a v idū. U n , ja dzīvē l īdz īga k ā r t ā j a r ī k o j a s bez k a v ē š a n ā s , t a d v i s p a r e i z ā k at­zīt, ka, ja mēs n e s p ē j a m izšķirt , k ā d i u z s k a t i i r v i spare i­zākie, m u m s j ā s e k o t iem, k a m i r v i s l ie lākā v a r b ū t ī b a t ā ­diem būt ; un p a t , j a mēs n e v a r a m noteikt , k u r i e m š ī v a r ­būt ība i r l ie lāka, m u m s t o m ē r k ā d i e m n o t i e m j ā d o d p r i e k š r o k a u n p ē c t a m t o s v a j a g u z l ū k o t n e v a i r s p a r ap­š a u b ā m i e m , bet, tā kā tie a p m i e r i n a p r a k t i s k ā s v a j a d z ī b a s , p a r ļoti p a t i e s i e m un ļoti droš iem, t ā d ē ļ ka a r g u m e n t i , kur i m ū s p a m u d i n ā j u š i dot t i em pr iekšroku, t ā d i ir. U n š ā d a pieeja devus i m a n iespēju kopš t ā la ika būt b r ī v a m n o v i s ā d a ve ida n o ž ē l a s u n s i r d s a p z i ņ a s p ā r m e t u m i e m ,

31 30

k ā d i m e d z s a t r a u k t t o s vā jos u n s v ā r s t ī g o s , kur i p a lai­k a m a t ļ a u j a s n o d a r b o t i e s a r t ā d ā m l ie tām, u z s k a t ī d a m i t a s p a r l a b a m , k o viņi ve lak a t z ī s t p a r s l i k t ā m .

M a n a t r e š ā p a m a t t ē z e p a r e d z ē j a v i e n m ē r cens t ie s dr īzāk p ā r v a r ē t sevi neka l ikteni u n dr īzāk m a i n ī t s a v a s vēlēša­n a s n e k a p a s a u l e s k ā r t ī b u 6 6 ; u n v i s p ā r p i e r a d i n ā t sevi pie u z s k a t a , k a pi lnīg i m ū s u v a r ā i r t ikai m ū s u d o m a s , t ā d ā nozīme, ka pec t a m , k a d e s a m dar ī juš i v i su i e s p ē j a m o at t iecība uz l ie tam, k a s m u m s i r ā r ē j a s , v i ss t a s , k a s m u m s n e i z d o d a s , a t t iec ībā uz m u m s i r abso lūt i neiespē­j a m s . U n m a n šķi ta, k a a r t o v ien pietiek, lai e s t u r p m ā k n e v e l ē t o s neko t ā d u , k o n e v a r u iegūt, u n t ā d ē j ā d i v a r ē t u j u s t i e s a p m i e r i n ā t s . Jo , t a k ā m ū s u g r i b a dabisk i v ē l a s t ika i to, ko m ū s u p r ā t s t a i iztēlo kā k a u t k ā d ā ve idā iespē-j a m u , t a d i r s k a i d r s , ka, j a m ē s v i sus l a b u m u s , k a s a t r o ­d a s ā r p u s m u m s , u z s k a t ī s i m p a r v ienl īdz n e p a k ļ a u t i e m m ū s u v a r a i , m ū s u n o ž ē l a p a r to, k a m u m s n a v k a u t k ā t ā d a , k a s p ē c m ū s u d o m a m m u m s p i e n ā k t o s n o d z i m š a n a s , j a t a s m u m s n a v z u d i s m ū s u v a i n a s dēļ, n e b ū s l ie lāka p a r to nožēlu, ka m u m s nepieder Ķīna va i M e k s i k a , un, ja, kā m ē d z teikt, m ē s p a d a r ā m nepiec iešamību p a r t i k u m u , t a d m ū s u v e l ē š a n ā s būt vese l iem t a d , k a d e s a m sl imi, va i būt br īv iem t a d , k a d e s a m c i e t u m ā , n e b ū s l ie lāka p a r m ū s u p a š r e i z ē j a m i lgām, lai m ū s u ķ e r m e n i s b ū t u v e i d o t s no t ik c i e t a s v ie las k a d i m a n t s va i arī lai m u m s b ū t u s p ā r n i u n m ē s v a r ē t u l idot kā p u t n i . Bet es a tz ī s tu , ka, lai p i e r a s t u r a u d z ī t i e s u z v i s a m l i e t ā m š ā d ā a s p e k t ā , v a j a d z ī g i i lgs toš i v i n g r i n ā j u m i u n bieži a t k ā r t o t a a p c e r e ; u n e s u z s k a t u , k a t ieš i te p a s t ā v to filozofu n o s l ē p u m s , kur i k ā d r e i z spē juš i a t m e s t m i l z ī g a s b a g ā t ī b a s u n p a r spīt i s ā p ē m u n n a b a d z ī ­ba i s t r īdē t ie s p a r s v e t l a i m ī b u ar s a v i e m dieviem*. J o , ne­p ā r t r a u k t i a p c e r ē d a m i r o b e ž a s , k o v i ņ i e m n o s p r a u d u s i d a b a , v iņi t ik pi lnīg i p ā r l i e c i n ā j a sevi p a r to, ka v i ņ u v a r a n a v nekā, i z ņ e m o t v iņu d o m a s , un ka ar to v ien pietiek, lai n e ļ a u t u sev j u s t i l g a s pēc c i t ā m l ie tām, u n s a v a s do­m a s v iņi sev p a k ļ ā v a t ik pi lnīgi , ka v i ņ i e m bija z i n ā m s p a m a t s u z s k a t ī t sevi p a r b a g ā t ā k i e m , v a r e n ā k i e m , brīvā­kiem u n l a i m ī g ā k i e m nekā k ā d u n o t iem cilvēkiem, k u r i e m bez š ā d a s filozofijas, lai arī cik d a b a un v e i k s m e v iņ iem b ū t u bi jusi labvēl īga, n e k a d nebi ja viss, ko v iņi vē lē jās .

* Domāti stoicisma virziena filozofi. — Tulk.

Visbeidzot kā n o s l ē g u m u šai m o r ā l e i es iecerēju i z s t rā­d ā t p ā r s k a t u p a r d a ž ā d ā m n o d a r b ī b ā m , k ā d a s i r c i lvēkiem ša jā p a s a u l ē , lai m ē ģ i n ā t u i z r a u d z ī t i e s v i s l a b ā k ā s ; u n , a t t u r o t i e s k a u t ko te ikt p a r c i tu n o d a r b ī b ā m , es uzskat ī ju , ka n e v a r u dar ī t neko l a b ā k u ka t u r p i n ā t to p a š u , ar ko j a u n o d a r b o j o s , c i t iem v ā r d i e m sakot , i z m a n t o j u v i su s a v u m ū ž u , lai i zkoptu s a v u p r ā t u , u n , cik v ien m a n ie spē jams, v i rzos uz pr iekšu p a t i e s ī b a s i z z i n ā š a n a , l ietojot sevis i z r a u d z ī t o m e t o d i . K o p š t ā la ika, k a d saku š o m e t o d i likt l ietā, iz jutu t ik lielu pr ieku 6 7 , ka neticēju, va i dzīve v a r būt k a u t k a s vēl p a t ī k a m ā k s un b e z g r ē c ī g ā k s , un, at­klājot i k d i e n a s š ā d ā ceļā d a ž a s p a t i e s ī b a s , k u r a s m a n šķ i ta d i e z g a n n o z ī m ī g a s un v i s iem ci t iem n e z i n ā m a s , biju a p m i e r i n ā t s , k a e s m u t ā d ā m ē r ā a i z ņ ē m i s s a v u p r a t u , k a n e k a s cits m a n i n e s k a r . S t a r p citu, m i n ē t o t r ī s pr iekš­r a k s t u a t t a i s n o j u m s bija v ienīg i m a n s n o l ū k s t u r p i n ā t i z g l ī t o š a n o s ; j o dievs m u m s k a t r a m devis z i n ā m u g a r a g a i s m u , lai a t š ķ i r t u p a t i e s o n o m a l d ī g a , u n e s n e u z s k a ­t ī tu, k a m a n k a u t u z mirk l i v a j a d z ē t u b ū t m i e r a a r ci tu u z s k a t i e m , j a m a n n e b ū t u bijis n o l ū k s t o s p ā r b a u d ī t a r s a v i e m s p r i e d u m i e m , k a d v ien i z n ā k s la iks ; un, t iem se­k o d a m s , e s n e b ū t u v a r ē j i s izvair ī t ies n o s i r d s a p z i ņ a s pār­m e t u m i e m , j a n e b ū t u cerēj is i z m a n t o t v i s a s iespē jas a t r a s t l a b ā k u s , g a d ī j u m ā , j a t ā d i b ū t u . U n , v i sbeidzot , e s n e b ū t u spēj i s ierobežot s a v a s v ē l ē š a n ā s , ne arī b ū t a p m i e r i n ā t s , ja es nev i rz ī tos pa ceļu, kurš , m a n u p r ā t , ved ne v ien pie v isu m a n s a s n i e d z a m o z i n ā š a n u i e g ū š a n a s , bet ļau j no­n ā k t arī pie v i s iem ī s ta j i em l a b u m i e m , k ā d i v ien v i s p ā r v a r būt m a n ā r īc ībā 6 8 ; t ā p a t kā, t ā k ā m ū s u g r i b a ne­m ē d z ne t iekt ies pēc k a u t kā, ne arī no tā va i r ī t ies , i e k a m s m ū s u p r ā t s t a i n a v p a r ā d ī j i s , va i t a s i r l abs va i s l ikts , pie­tiek labi spr ies t , lai labi r ī k o t o s 6 9 , un v a j a g spr ies t cik labi v ien i e s p ē j a m s , lai arī r īcība b u t u v i s l a b ā k ā , t ā t a d , lai i e m a n t o t u v i s u s t i k u m u s u n v i s u s c i t u s l a b u m u s , k o vien i e s p ē j a m s iegūt ; u n , ja i r pār l iec ība, ka tā ir, t a d nav i e s p ē j a m s b ū t n e a p m i e r i n ā t a m .

P ē c t a m k a d biju š ā d i n o d r o š i n ā j i e s a r p r i e k š r a k s t i e m u n t o s p ie l īdz inā j i s t i c ības p a t i e s ī b ā m , k u r a m v i e n m ē r e s m u uzt icē j ies v i s v a i r ā k 7 0 , e s uzskat ī ju , k a c i t u s s a v u s u z s k a t u s v a r u mier īg i a t m e s t . U n t ā k ā e s cerē ju d r o š ā k n o n ā k t pie m ē r ķ a , r u n ā j o t ar ci lvēkiem, nekā. pa l iekot vel i lgāk i e s l ē g t a m k r ā s n ī , kur m a n bija i e n ā k u š a s p r a t a v i sas šīs d o m a s , e s vēl p i r m s z i e m a s b e i g ā m a t s a k u s a v u

33 32

ce ļo jumu. U n v i su t u r p m ā k o dev iņu g a d u l a i k ā * e s n e d a ­rīju neko citu kā v ienīgi ceļoju š u r p un t u r p pa p a s a u l i , c e n z d a m i e s dr īzāk būt p a r s k a t ī t ā j u nekā p a r akt ier i ko­m ē d i j ā s , k a s t a j ā r i s i n ā s ; un, sevišķi vēr īg i a p d o m ā j o t v i sā s l ie tās to, k a s t a j ā s v a r ē t u i z rād ī t i e s š a u b ī g s u n s a g ā d ā t m u m s iespēju k ļūdī t ies , e s ša jā la ikā iz ravē ju n o s a v a g a r a v i sus m a l d u s , kādi t u r bija spē juš i a g r ā k ieslī­dēt. Ne tā , ka es ša jā z i ņ ā a t d a r i n ā t u skept iķus , kur i š a u b ā s v ienīgi š a u b ī š a n ā s dēļ u n t i e c a s v i e n m ē r būt svār­st īg i : jo m a n s no lūks , g luž i pretē j i , p a r e d z ē j a t iekt ies vie­nīgi pēc d r o š a s p ā r l i e c ī b a s u n a t sv ies t d u b ļ u s u n s m i l t i s , lai n o n ā k t u līdz kl inti j va i s t i n g r a m m ā l a m . 7 1 T a s , kā m a n šķiet, m a n i z d e v ā s d i e z g a n labi, j o v a i r ā k t ā p ē c , ka, cenšot ies a t k l ā t p ā r b a u d ā m o a p g a l v o j u m u a p l a m ī b u u n n e p a m a t o t ī b u n e a r a p š a u b ā m u m i n ē j u m u , bet a r s k a i d r u u n p ā r l i e c i n o š u s p r i e d u m u 7 2 pa l īdz ību, e s s t a r p š iem ap­g a l v o j u m i e m n e a t r a d u n e v i e n u t ik š a u b ī g u , k a e s n o t ā n e v a r ē t u ikreiz i zdar ī t k ā d u d i e z g a n d r o š u s e c i n ā j u m u , k a u t va i t ā d u , k a t a j ā n a v nekā, k a s b ū t u n e a p š a u b ā m s . U n g luž i t ā p a t kā, n o j a u c o t vecos m ā j o k ļ u s , p a r a s t i vien-m ē r s a g l a b ā k ā d a s d e t a ļ a s , lai t ā s i z m a n t o t u , būvē jot j a u n o s , tā arī es, s a g r a u j o t v i s u s t o s s a v u s u z s k a t u s , ku­r u s e s a t z i n u p a r sl ikti p a m a t o t i e m , veicu d a ž ā d u s vēro­j u m u s u n ieguvu lielu pieredzi , k a s m a n v ē l ā k n o d e r ē j a d r o š ā k u u z s k a t u v e i d o š a n a i . U n t u r k l ā t e s t u r p i n ā j u vin­g r i n ā t i e s m e t o d ē , k u r a i biju a p ņ ē m i e s sekot, jo l ī d z t e k u s t a m , k a e s v i s p ā r c e n t o s v i s a s s a v a s d o m a s v i rz ī t atbi l­stoši š īs m e t o d e s n o t e i k u m i e m , es la iku pa l a i k a m atlici­nā ju d a ž a s s t u n d a s , ko i z m a n t o j u , i t īpaš i , lai l ietotu šo m e t o d i m a t e m ā t i k a s va i arī d a ž u citu z i n ā t ņ u p r o b l ē m u r i s i n ā š a n ā 7 3 , j a e s šīs p r o b l ē m a s spēju p a d a r ī t a p t u v e n i l ī d z ī g a s m a t e m ā t i k ā s a s t o p a m a j ā m 7 4 , a t r a i s o t t ā s n o vi­siem t i e m citu z i n ā t ņ u pr inc ip iem, k u r u s e s n e u z s k a t ī j u p a r piet iekoši s t i n g r i e m , u n j ū s redzēs ie t , k o e s m u izdarī­j is a r v a i r ā k ā m z i n ā t n ē m , k u r a s i z t i r z ā t a s ša jā s ē j u m ā . 7 5

U n t ā d ē j ā d i , d z ī v o d a m s g luž i t ā p a t k ā tie, kuri , t iecot ies v ienīg i n o d z ī v o t s a v u dzīvi godīg i un p a t ī k a m i , m ā c ā s at­šķir t i zpr iecas n o n e t i k u m i e m u n kuri , lai n e g a r l a i k o d a ­mies p r i e c ā t o s s a v ā va ļā , i z m a n t o v i s u s g o d ī g o s izklaidē­š a n ā s v e i d u s , e s n e p a l a i d u g a r ā m iespē jas arī t u r ī s t e n o t s a v u p l ā n u u n š ā d ā ceļā v a r b ū t pat ies ību i z z i n ā t labāk,

* T. i., laikposmā no 1619. gada līdz 1628. gadam. — Tulk.

34

neka t o v a r ē t u , j a e s v ienīgi l a s ī tu g r ā m a t a s u n a p m e k l ē t u i zg l ī to tus ļ a u d i s .

T a č u šie deviņi g a d i a izr i tē ja , p i r m s es biju i eņēmis k ā d u viedokli p r o b l ē m ā s , p a r k u r ā m m ē d z d i s p u t ē t mācī­tie v īr i 7 6 , un p i r m s biju sāc i s meklēt p a m a t u s filozofijai 7 7, k u r a b ū t u d r o š ā k a nekā p a r a s t ā [filozofija].* U n d a ž u iz­ci lu d o m ā t ā j u p iemērs , k u r i e m bijis g luži t ā d s p a t s no­lūks, t a č u , kā m a n šķita, nebi ja veicies to ī s t e n o t 7 8 , l ika m a n iztēlot ies t ik l ie las g r ū t ī b a s , ka es v a r b ū t p a t l īdz š im l a i k a m n e b ū t u u z d r o š i n ā j i e s ķer t ies pie šā n o l ū k a ī s t e n o š a n a s , j a n e b ū t u uzz inā j i s , k a d a ž i i z p l a t a b a u m a s , i t kā es j a u esot n o n ā c i s pie m ē r ķ a . N e ņ e m q s spr iest , kā viņi š ā d u a p g a l v o j u m u p a m a t o j a , un, j a m a n i izteicieni b ū t u v a r ē j u š i k a u t k ā d ā z i ņ ā t a m b ū t p a r i e g a n s t u , t a d v ienīgi t ā d e j ā d i , k a e s v a ļ s i r d ī g i a t z i n u s a v u n e z i n ā š a n u tur , kur t ā d a bija, bet tā n e m ē d z r īkot ies tie, k a s i r t ika i n e d a u d z mācī juš ies , u n v a r b ū t arī t ā d ē j ā d i , k a u z r ā d ī j u a r g u m e n t u s , kur i m a n i m u d i n ā j u š i a p š a u b ī t d a u d z k o t ā d u , ko citi u z s k a t a p a r p i lnīg i drošu, bet nev i s t ā , ka es b ū t u lielījies ar k ā d u u z s k a t u s i s t ē m u [doctrine]. Taču, tā kā m a n bija p ā r a k j ū t ī g a s i r d s a p z i ņ a , lai v a r ē t u i lgot ies, k a

P a r a s t a filozofija — sholastiskā. — Tulk.

3* 35

m a n i u z s k a t a p a r k a u t k o t ā d u , k ā d s e s ī s t e n ī b ā n e e s m u , e s uzskat ī ju , k a n e p i e c i e š a m s cens t ie s k a t r ā z i ņ ā k ļūt m a n p i e d ē v ē t ā s r e p u t ā c i j a s c i e n ī g a m ; u n i r j a u p a g ā j u š i t ieši a s t o ņ i g a d i k o p š tā la ika, k a d š ī v ē l ē š a n ā s m a n lika pie­ņ e m t l ē m u m u p a m e s t v i s a s t ā s v ie tas , kur m a n v a r ē t u būt p a z i ņ a s , u n a p m e s t i e s šeit, va l s t ī* , kur i e i l guša i s k a r š l icis izveidot ies t ā d a i k ā r t ī b a i , ka b r u ņ o t i e spēki, ko t u r u z t u r , šķiet k a l p o j a m vienīg i t a m , lai v a r ē t u b a u d ī t m i e r a a u g ļ u s iespē jami l i e lākas d r o š ī b a s a p s t ā k ļ o s 7 9 , u n kur, a t r o d o t i e s l ielas, ļoti d a r b ī g a s t a u t a s v idū, k u r a v a i r ā k rū­p ē j a s p a t i p a r s a v ē j ā m , nekā i n t e r e s ē j a s p a r c i tu dar ī ša­n ā m , n e l a u p o t sev nev ienu n o t ā m ē r t ī b ā m , k ā d a s m ē d z būt l ie la jās p i l s ē t ā s , e s v a r ē j u dzīvot t ā d ā v ientu l ībā u n n o s l ē g t ī b ā k ā v i s n o m a ļ ā k a j ā t u k s n e s ī .

IV

E s n e z i n u , va i m a n v a j a d z ē t u j u m s izk lās t ī t visu, k o e s m u t u r veicis, s ā k o t a r p i r m a j ā m a p c e r ē m , jo t ā s i r t ik m e t a f i z i s k a s 8 0 u n t ik n e p i e r a s t a s , k a t ā s v a r b ū t n e b ū s v i s iem p a g a r š a i . U n t o m ē r e s j ū t o s z i n ā m ā m ē r ā sp ie s t s r u n ā t p a r t ā m , lai k a t r s v a r ē t u spr ies t , va i m a n i s iz rau­dzīt ie p a m a t i i r d i e z g a n s t i n g r i . J a u k o p š i lga la ika e s m u k o n s t a t ē j i s , ka a t t iec ībā uz t i k u m i e m d a ž r e i z n e p i e c i e š a m s sekot u z s k a t i e m , p a r k u r i e m z i n ā m s , ka t ie i r v i sa i ne­droši , t ā , i t kā t ie b ū t u n e a p š a u b ā m i , kā t a s bi ja j a u no­r ā d ī t s ; bet, tā kā tore iz es vēlē jos n o d o t i e s v ienīgi pat ie­s ības m e k l ē j u m i e m 8 1 , e s uzskat ī ju , k a m a n j ā r ī k o j a s g luž i pretē j i , u n e s a t m e t u k ā p i ln īg i a p l a m u v isu to, k a s m a n iz l ikās k a u t n e d a u d z š a u b ī g s 8 2 , lai r e d z ē t u , va i pēc š ā d a s r īc ības m a n o s i e s k a t o s p a l i k s p ā r i k a u t kas , uz ko es va­r ē t u p a ļ a u t i e s k ā u z pi lnīg i n e a p š a u b ā m u . T ā d ē j ā d i s a k a r ā a r to, k a m ū s u jutekļ i m ū s d a ž k ā r t m ā n a 8 3 , e s izdar ī ju p i e ņ ē m u m u , k a n a v n e v i e n a s l ie tas , k a s b ū t u t ā d a , k ā d u t o m u m s r ā d a s a j ū t a s . U n , t ā k ā i r ļ a u d i s , k a s pie ļauj k ļ ū d a s s p r i e d u m o s p a t t a d , j a šie s p r i e d u m i a t t i e c a s u z v i s v i e n k ā r š ā k a j i e m j a u t ā j u m i e m ģ e o m e t r i j ā , u n i z d a r a a p l a m u s s e c i n ā j u m u s , e s n o l ē m u , k a m a n g luž i t ā p a t k ā i k v i e n a m c i t a m i e s p ē j a m s k ļūdī t ies , u n a t m e t u k ā a p l a m u s v i s u s t o s a r g u m e n t u s , k u r u s e s a g r ā k biju a t z i n i s p a r

* Šī valsts ir Nīderlande. — Tulk.

36

p i e r ā d ī j u m i e m . 8 4 U n , v i sbe idzot , ņ ē m i s vērā , k a v i s a s t ā s d o m a s , k a s m u m s i r n o m o d ā , m u m s v a r būt arī t a d , k a d m ē s e s a m a i z m i g u š i , k a u t g a n t ā d ā g a d ī j u m ā n e v i e n a n o t ā m n a v p a t i e s a , e s n o l ē m u p i e ņ e m t [feindre], ka v i s a m , k a s m a n k ā d r e i z ienāci s p r ā t ā , nepiemīt v a i r ā k pat ies ī­g u m a k ā m a n u s a p ņ u tē l iem. Bet t ū d a ļ pēc t a m e s pie­v ē r s u u z m a n ī b u t a m , k a p a t o laiku, k a m ē r e s š ā d i c e n t o s d o m ā t , ka v iss i r a p l a m s , i r nepiec iešami v a j a d z ī g s , lai es, k u r š tā d o m ā , k a u t k a s b ū t u . U n , ievērojot, ka š ī pa­t ies ība: e s d o m ā j u , t ā t a d e s e s m u 8 5 bi ja t ik s t i n g r a u n t ik p ā r l i e c i n o š a , k a v i sa s , p a t v i s d ī v a i n ā k ā s skept iķu k o m b i n ā c i j a s [/es plus extravagantes supposi­tions des sceptiques] nebi ja s p ē j ī g a s to s a t r i c i n ā t , es seci­nā ju, ka es to v a r u bez s i r d s a p z i ņ a s p ā r m e t u m i e m pie­ņ e m t p a r m a n i s m e k l ē t ā s filozofijas p i r m o p r i n c i p u .

P ē c t a m , u z m a n ī g i p ā r b a u d o t to , k a e s e s m u , k o n s t a ­tēju, k a v a r u iztēlot ies, k a m a n n a v ķ e r m e ņ a u n k a pa­s a u l e n e m a z n e p a s t ā v u n n a v arī n e v i e n a s v ie tas , kur e s a t r a s t o s ; bet, ka e s t o m ē r nespē ju iztē lot ies, ka m a n i s n e m a z n a v ; un ka, g luž i pretē j i , t ieš i no tā , ka e s s a v ā s d o m ā s a p š a u b ī j u citu l ietu r e a l i t ā t i , a c ī m r e d z a m i un pil­nīgi droš i izr ietē ja, ka es e s m u ; k a m ē r t ā d ā g a d ī j u m ā , ja, izbeidzot ies m a n a i d o m ā š a n a i , t a s , k o e s n e k a d n e e s m u iedomāj ies , b ū t u r e ā l s , m a n n e b ū t u n e k ā d a p a m a t a uzska­tīt, ka es b ū t u bij is: no v i sa iepr iekš t e i k t ā i z p r a t u , ka es e s m u t ā d a s u b s t a n c e , k u r a s v i sa b ū t ī b a jeb d a b a 8 6 i r vie­nīgi d o m ā š a n a u n k u r a i , lai b ū t u , n e m a z n a v v a j a d z ī g s v i e t a s 8 7 u n t ā n a v a t k a r ī g a n e n o v i e n a s m a t e r i ā l a s lie­t a s . 8 8 T a s i r t ā d ā n o z ī m ē , ka šis es, c i t iem v ā r d i e m sakot , dvēse le 8 9 , k u r a i pa te icot ies es e s m u t a s , k a s es e s m u , i r p i ln īg i a t š ķ i r ī g a n o ķ e r m e ņ a u n k a š o dvēsel i d a u d z vieg­lāk iepazī t nekā ķ e r m e n i 9 0 , un, k a u t arī ķ e r m e ņ a n e m a z n e b ū t u , dvēsele t o m ē r b ū t u t a s viss, k a s t ā i r . 9 1

P ē c t a m e s p ā r d o m ā j u , k ā d a s p r a s ī b a s v i s p ā r j ā ievēro, lai t a s va i c i ts a p g a l v o j u m s b ū t u p a t i e s s u n d r o š s , jo, j a m a n bija veicies a t r a s t v ienu, k o e s z i n ā j u t ā d u e s a m , e s uzskat ī ju , ka m a n j ā z i n a arī, uz kā š ī d r o š ī b a b a l s t ā s . U n , k o n s t a t ē j i s , k a te ic ienā : e s d o m ā j u , t ā t a d e s e s m u n a v n e k ā t ā d a , k a s dotu m a n pār l iec ību, k a e s s a k u pat ies ību, i z ņ e m o t to , ka es ļoti s k a i d r i z inu, ka, lai d o m ā t u , i r j ā b ū t : es secinā ju, ka es v a r u p i e ņ e m t p a r vis­p ā r ē j u k ā r t u l u , ka v i s a s l ie tas , k u r a s m ē s i z p r o t a m [con­cevons] ļoti s k a i d r i un ļoti note ikt i , i r p a t i e s a s , bet ka

37

t ika i d i e z g a n g r ū t i p a m a n ī t , k u r a s i r t ā s , k u r a s m ē s izpro­t a m note ikt i [distinctement]92.

Ņ ē m i s v ē r ā v i su šeit m i n ē t o u n p ā r d o m ā j i s to, p a r k o es šaubī jos , secināju, ka m a n a b ū t n e [être] n a v g luži pil­nīga, jo m a n bija s k a i d r s , ka z i n ā t i r l ie lāka p i ln ība nekā šaubī t ies , e s n o d e v o s m e k l ē j u m i e m , n o k u r i e n e s m a n ra­dusies p r a s m e d o m ā t p a r k a u t k o t ā d u , k a s i r p i ln īgāks , nekā e s m u es, un es p i ln īg i droš i z inā ju, ka t a m pat ies i j ā b ū t p i l n ī g ā k a m pēc s a v a s d a b a s . Att iecībā u z d o m ā m , k ā d a s m a n bija p a r d a u d z ā m ā r p u s m a n i s e s o š ā m l ie tām, kā, p i e m ē r a m , debes īm, zemi, g a i s m u , s i l t u m u u n t ū k s t o ­š iem citu, m a n n e n ā c ā s d a u d z pūlēt ies , lai z i n ā t u , no ku­r ienes t ā s r a d u š ā s , t ā d ē ļ ka, n e s a s k a t ī j i s t a j ā s n e k ā t ā d a , k a s m a n l iktu iztē lot ies t ā s p ā r ā k a s p a r sevi, e s v a r ē j u u z s k a t ī t , ka, ja t ā s pa t ie s i i r p a s t ā v o š a s [vraies], t ā s i r a t k a r ī g a s n o m a n i s , j o m a n piemīt k a u t k ā d a p i ln ība; un, j a t ā s n a v pat ies i p a s t ā v o š a s , t a d e s t ā s v a r u u z s k a t ī t p a r neko, t ā t a d p a r a t k a r ī g ā m n o m a n i s , t ā k ā m a n piemīt t r ū k u m i . 9 3 Bet t a s t ā n e v a r ē j a būt a t t iec ībā u z i d e j u 9 4 p a r t ā d u b ū t n i , k a s i r p i l n ī g ā k a p a r m a n i , j o t o u z s k a t ī t p a r n e e s o š u b ū t u a c ī m r e d z a m i n e i e s p ē j a m s , u n b ū t u ļoti pre­tīgi, j a p i l n ī g ā k a i s iz r ie tē tu kā s e k a s no m a z ā k p i l n ī g ā u n a t r a s t o s a t k a r ī b ā n o tā , un, j a arī v a r ē t u būt, k a n o nekā k a u t k a s r o d a s , t a d e s nespē ju i e d o m ā t i e s , k ā t a s v a r ē t u a t t iekt ies u z m a n i . Vi sa t ā r e z u l t ā t ā a t l ika v ienīg i sec ināt , ka to ( ideju p a r p i l n ī g ā k u b ū t n i n e k ā es — V. Z.) m a n ī iel ikusi k ā d a r a d ī b a , k u r a pat ies i i r p i l n ī g ā k a p a r m a n i , u n p a t , k a t a i p a š a i p a r sevi p iemīt v i s a s t ā s pil­nības , p a r k o m a n v a r ē j a būt k ā d a ideja, jeb, i z sakot ies v ienā v ā r d ā , k u r a b ū t u dievs . 9 5 Vēl j āp ieb i l s t 9 6 , ka, tā kā m a n bija z i n ā m a s d a ž a s t ā d a s p i ln ības , k a s m a n p a š a m n e m a z nepiemīt , e s nebi ju v i e n ī g ā b ū t n e , k a s eks i s tē (es šeit, ja vē la t ies , brīvi l ietoju S k o l a s i z t e i k s m e s v e i d u ) 9 7 , bet ka i r nep iec iešami v a j a d z ī g s , lai b ū t u k ā d a c i ta pilnī­g ā k a , n o k u r a s e s e s m u a t k a r ī g s u n n o k u r a s e s e s m u s a ņ ē m i s visu, k a s m a n ir. J o , j a e s b ū t u v iens p a t s u n n e b ū t u a t k a r ī g s n e n o v i e n a cita, t ā d ā n o z ī m ē , k a m a n b ū t u bijis no m a n i s p a š a v i s s t a s m a z u m i ņ š , a r ko e s p i e d a l o s 9 8 p i l n ī g a j ā b ū t n ē , š ā p a š a iemes la dēļ m a n va­r ē t u p iemis t p a š a m n o sevis v i s a s t ā s p i ln ības , p a r k u r ā m e s z inā ju, k a m a n t ā s nepiemīt , u n t ā d ē j ā d i e s p a t s v a r ē t u b ū t b e z g a l ī g s , m ū ž ī g s 9 9 , n e m a i n ī g s , v i sz inošs , v i s v a r e n s u n g a l u g a l ā būt t ik p i ln īgs , p a r k ā d u e s v a r ē j u a tz ī t vie-

38

nīgi dievu. Ja p r ā t o j u m u g a i t ā , k u r u s es veicu dieva da­b a s i e p a z ī š a n a s no lūkā, cik v ien t a s m a n a i d a b a i bija p a s p ē k a m , m a n a t l ika v ienīg i u z s k a t ī t v i s a s l ie tas , p a r ku­r ā m e s a t r a d u sevī k ā d u ideju, k ā p i e d e r o š a s m a n , u n e s biju p ā r l i e c i n ā t s , k a n e v i e n a n o t ā m , k a s a p z ī m ē j a k ā d u nepi lnību, t a i (dieva d a b a i — V. Z.) n e p i e m i t a , bet ka v i s a s p ā r ē j ā s ta i p i e m i t a . 1 0 0 T ā d ē j ā d i e s k o n s t a t ē j u , k a š a u b a s , n e p a s t ā v ī b a , s k u m j a s u n l ī d z ī g a s l ie tas dieva d a b a i n e v a r piemist , j o e s p a t s ļoti vē lē tos b ū t n o t ā m brīvs. T u r k l ā t m a n bija ide jas p a r d a u d z ā m s a j ū t a m ā m un ķ e r m e n i s k ā m l i e t ā m : jo, k a u t arī e s p i e ņ e m t u , ka es s a p ņ o j u un ka viss, ko es r e d z u va i iztēloju, i r a p l a m s , e s t o m ē r n e v a r ē j u nol iegt , ka ide ja s p a r to t o m ē r pat ies i i r m a n ā d o m ā š a n ā ; bet, tā kā es a t t iec ībā uz sevi j a u ļoti ska idr i z inā ju, ka d o m ā j o š ā d a b a i r a t š ķ i r ī g a no ķerme­ni skās , ņ ē m i s vērā , ka ikviena sa l ik t ība [composition] lie­c ina p a r a t k a r ī b u u n a t k a r ī b a a c ī m r e d z a m i i r t r ū k u m s , e s n o t ā secinā ju, k a dievs n e v a r ē t u būt p i ln īgs , b ū d a m s sa l ik t s n o š īm d i v ā m d a b ā m , u n k a t ā t a d v i ņ š t ā d s nav, bet ka, ja p a s a u l ē i r k ā d i ķ e r m e ņ i va i arī k ā d i i n t e l e k t i 1 0 1 , vai c i t a s d a b a s , k a s v i s a s n e b ū t n a v p i l n ī g a s , t o e s a m ī b a i j ā b ū t a t k a r ī g a i n o dieva v a r e n ī b a s t ā d ē j ā d i , k a t ā s bez v i ņ a n e v a r ē t u p a s t ā v ē t n e m i r k l i . 1 0 2

P ē c t a m m a n bija v ē l ē š a n ā s meklēt c i t a s p a t i e s ī b a s un, iz­r a u d z ī j i s p a r p ē t ī j u m a objektu to, a r ko n o d a r b o j a s ģeo-m e t r i 1 0 3 , k o e s i z p r a t u k ā n e p ā r t r a u k t u ķ e r m e n i 1 0 4 va i t e l p u : ne ierobežot i i zp la t ī tu g a r u m ā , p l a t u m ā u n a u g ­s t u m ā jeb d z i ļ u m ā , d a l ā m u d a u d z ā s d a ļ ā s 1 0 5 , k u r ā m v a r būt d a ž ā d a s f i g ū r a s u n l ie lums u n k u r a s v a r t ikt v i s ā d i k u s t i n ā t a s u n p ā r v i e t o t a s , j o ģ e o m e t r i s a v a m pēt ī jumu o b j e k t a m v i su t o atz ī s t , e s ī s u m ā izskat ī ju d a ž u s n o v i ņ u v i s v i e n k ā r š ā k a j i e m p i e r ā d ī j u m i e m . U n , p ievērs i s u z m a ­nību t a m , ka šī lielā d r o š ī b a [certitude], ar k ā d u visi uz t i em p a ļ a u j a s , b a l s t ā s v ienīg i uz to, ka t o s izprot kā acīm-r e d z a m ī b u , sekojot n e s e n m a n i s m i n ē t a j a i k ā r t u l a i , e s p ievērsu u z m a n ī b u arī t a m , k a ģ e o m e t r i j a s p i e r ā d ī j u m o s n a v n e k ā t ā d a , k a s dotu pār l iec ību, ka v i ņ u objekts ek­sis tē. Jo , p i e m ē r a m , m a n bija s k a i d r s , ka, i e d o m ā j o t i e s t r ī s s t ū r i , i r n e p i e c i e š a m s , lai tā leņķu s u m m a l ī d z i n ā t o s diviem t a i s n i e m leņķiem; bet e s t u r n e s a s k a t ī j u n e k ā t ā d a , k a s m a n dotu pār l iecību, k a p a s a u l ē v i s p ā r p a s t ā v k ā d s t r ī s s t ū r i s . Turpre t ī , a t g r i e ž o t i e s pie ide jas , k ā d a m a n bija p a r p i ln īgu b ū t n i , es k o n s t a t ē j u , ka š ī ide ja j a u

39

ietver sevī e k s i s t ē š a n u , g luž i t ā p a t kā t r ī s s t ū r a idejā i r i e tver t s t a s , k a t ā t r i ju leņķu s u m m a l ī d z i n ā s d iv iem t a i s ­n iem leņķiem, un lodes v i r s m a s idejā — ka v i s a s t ā s da­ļ a s i r v ienl īdz a t t ā l i n ā t a s no t ā s c e n t r a va i vēl acīrn-r e d z a m ā k ; un ka, izejot no t ā , dievs, k u r š i r š ī p i l n ī g ā b ū t n e , i r jeb eks is tē, v i s m a z ar t ā d u p a t droš ību, kā jeb­k u r š p i e r ā d ī j u m s ģ e o m e t r i j ā . 1 0 6

Bet cēlonis , kādē ļ d a u d z i i e d o m ā j a s , ka i r g r ū t i i z z i n ā t [connaître] dievu un g r ū t i i z z i n ā t p a t to, k a s i r v i ņ u dvē­sele, i r t ā d s , ka v iņi s a v u p r ā t u n e k a d nepace ļ p ā r i sajū­t a m a j ā m l i e t ā m un viņi i r t ik ļoti p i e r a d u š i a p c e r ē t vie­nīgi to, ko v a r iztēlot, k a u t g a n t a s i r specif isks d o m ā š a ­n a s veids, j a t iek d o m ā t s p a r m a t e r i ā l a j ā m l ie tām, u n viss, ko n e v a r iztē lot [inimaginable], v iņ iem šķiet p r ā t a m n e t v e r a m s [inintelligible]. T a s d i e z g a n labi r e d z a m s j a u no t ā , ka p a t filozofi s k o l ā s u z s k a t a p a r p r i n c i p u [ma­xime], ka p r ā t ā n a v nekā t ā d a , k a s iepr iekš n e b ū t u bijis s a j ū t ā s , k a u t g a n i r t a č u s k a i d r s , ka dieva va i dvēse les ide ja s t u r n e k a d n a v bi j i s . 1 0 7 U n m a n šķiet, k a tie, kur i v ē l a s tos i z p r a s t a r iz tē les pa l īdz ību, r īko jas g luž i t ā p a t , k ā j a v iņi g r i b ē t u i z m a n t o t s a v a s acis s k a ņ u s a d z i r d ē š a -n a i u n s m a r ž u o s t ī š a n a i : t ika i a r t ā d u a t šķ i r ību, k a re­dzes s a j ū t a m u m s v i s m a z a p s t i p r i n a , k a tie pr iekšmet i , kur i r a d a š īs s m a r ž a s u n s k a ņ a s , p a t i e š ā m p a s t ā v , k a m ē r m ū s u iztēle va i ju tek ļ i m u m s n e k a d n e v a r a p s t i p r i n ā t ne­v i e n a s l ie tas p a s t ā v ē š a n u , j a n e p i e d a l ā s m ū s u p r ā t s .

Visbeidzot , j a vēl i r k ā d i ļ a u d i s , k u r u s m a n i s minēt ie a r g u m e n t i n a v p ie t iekami p ā r l i e c i n ā j u š i p a r dieva u n sa­v a s dvēse les p a s t ā v ē š a n u , t a d es g r ibē tu , lai v iņi zin, ka v i s a s c i t a s l ie tas , p a r k u r u e s a m ī b u viņi v a r b ū t i r v a i r ā k p ā r l i e c i n ā t i , p i e m ē r a m , ka v i ņ i e m ir ķ e r m e n i s , ka i r zvaig­z n e s u n z e m e u n t a m l ī d z ī g a s l ie tas , i r m a z ā k d r o š a s . J o p a r š īm l i e t ā m m u m s i r m o r ā l a 1 0 8 pār l iec ība, k u r u t o m ē r v a r a p š a u b ī t , k a u t arī t a s šķ i s tu e s a m v i s m a z dīvaini , k a m ē r , j a r u n a i r p a r metaf iz i sk i d r o š u a t z i n u m u , b ū t u g luž i n e s a p r ā t ī g i a p g a l v o t , k a t a s vēl n a v p i e t i e k a m s pa­m a t s , lai p i e r ā d ī j u m u u z s k a t ī t u p a r pi lnīg i pār l i ec inošu, g luž i kā t a d , j a s a p ņ o s k ā d s iz tē lotos, ka v i ņ a m i r c i ts ķ e r m e n i s u n v i ņ š r e d z c i t a s z v a i g z n e s , k a u t g a n ī s t e n ī b ā n e k ā t ā d a n a v . J o n o k u r i e n e s g a n i r z i n ā m s , k a d o m a s , k u r a s m u m s i r s a p ņ o s , dr īzāk b ū t u m a l d ī g a s n e k ā c i tas , ņ e m o t vērā, k a t ā s bieži v ien n a v m a z ā k dz īvas u n spil­g t a s ? Un lai l abāki p r ā t i to pē ta , cik v ien v i ņ i e m tīk, es

40

neticu, ka viņi spē tu m i n ē t t ā d u s a r g u m e n t u s , k u r u pie­t iktu, lai izkl iedētu š īs š a u b a s , ja v iņi iepr iekš n e p i e ņ e m dieva eks i s tenci . Jo , p i r m k ā r t , p a t t a s vien, ko es j a u e s m u a t z i n i s p a r k ā r t u l u , un, prot i , ka l ie tas , ko m ē s iz­p r o t a m ļoti s k a i d r i un noteikt i , v i s a s i r p a r e i z a s , i r p a m a ­t o t s v ienīgi ar to, ka i r jeb e k s i s t ē dievs, ka v i ņ š i r p i l n ī g a b ū t n e u n k a viss, k a s i r m ū s o s , n ā k n o v i ņ a 1 0 9 . N o t ā izriet, ka m ū s u ide jas jeb jēdz ieni [notions], b ū d a m i r e a l i t ā t e s [choses reelles] un n ā k d a m i no dieva, v isā, k a s t a j o s ir s k a i d r s u n note ik t s , n e m a z n e v a r būt c i tādi k ā pat ies i . T ā d ē j ā d i , j a m u m s d a ž k ā r t i r t ā d a s ide jas jeb jēdzieni , kur i s a t u r a p l a m ī b u , t a s v a r a t t iekt ies v ienīgi u z t ā m (ide­j ā m — V. Z.), k u r ā m piemīt k a u t k a s jucek l īg s un ne­s k a i d r s [confiis et obscur], t ā d ē ļ , ka līdz ar to šīs ide jas ņ e m l īdzdal ību n e e s a m ī b ā 1 1 0 , t ā t a d t ā s m ū s o s i r neska id­r a s v ienīg i t ā p ē c , k a m ē s n e e s a m gluži p i ln īg i . 1 1 1 U n i r s k a i d r s , k a a p l a m ī b a s u n n e p i l n ī b a s i z c e l š a n ā s n o dieva b ū t u t i k p a t a b s u r d a k ā p a t i e s ī b a s va i p i ln ības r a š a n ā s n o n e e s a m ī b a s . Taču, j a m ē s n e z i n ā t u , ka viss, k a s m ū s o s i r r e ā l s u n p a t i e s s , n ā k n o k ā d a s p i l n ī g a s u n b e z g a l ī g a s b ū t n e s , t a d , lai arī cik s k a i d r a s u n n o t e i k t a s b ū t u m ū s u idejas, m u m s n e b ū t u n e k ā d a p a m a t a būt p ā r l i e c i n ā t i e m , ka t ā m piemīt pi lnība [perfection] būt p a t i e s ā m .

U n pēc t a m , k a d dieva u n dvēse les z i n ā š a n a m ū s o s ra­dījusi p a ļ ā v ī b u uz šo k ā r t u l u , i r d i e z g a n ērt i a tz ī t , ka s a p ņ i e m , k o m ē s r e d z a m , b ū d a m i a i z m i g u š i , n e k ā d ā z i ņ ā n e v a j a g iz ra i s ī t m ū s o s š a u b a s p a r t o d o m u p a t i e s u m u , k u r a s m u m s i r n o m o d ā . Jo , j a p a t s a p ņ o s g a d ī t o s k ā d a ļoti n o t e i k t a d o m a , p i e m ē r a m , j a ģ e o m e t r s a t r a s t u k ā d u j a u n u p i e r ā d ī j u m u , v i ņ a m i e g s n e t r a u c ē t u š im pierādī ju­m a m b ū t p a t i e s a m . U n , k a s a t t i e c a s u z m ū s u s a p ņ u vis­p a r a s t ā k a j i e m m a l d i e m , k a s p a s t ā v t ā d ē j ā d i , k a s a p ņ i m u m s a t t ē l o d a ž ā d u s ob jektus g luž i t ā d ā p a š ā ve idā, k ā t o d a r a m ū s u ā r ē j ā s s a j ū t a s , t a d n a v n o z ī m e s , k a š ie m a l d i m u m s dod izdevību neuzt icē t ie s t ā d u ideju pat ies ī­g u m a m , t ā d ē ļ k a šīs ide jas m ū s d a ž k ā r t v a r p i e k r ā p t ar ī t a d , k a d e s a m n o m o d ā : tā , p i e m ē r a m , k a d d z e l t e n ā s kai­tes s l imnieki v i s a s k r ā s a s r e d z d z e l t e n a s jeb k a d z v a i g ­z n e s va i citi ļoti tā l i ķ e r m e ņ i m u m s šķiet d a u d z m a z ā k i , nekā t ie i r ī s ten ībā . J o , g a l u g a l ā , va i n u m ē s e s a m n o ­m o d ā , va i ar ī s a p ņ o j a m , m ē s n e k a d n e d r ī k s t a m ļ a u t sevi p ā r l i e c i n ā t n e k a m c i t a m k ā v ien m ū s u p r ā t a a c ī m r e d z a m ī -b a i . 1 1 2 U n jāp iez īmē, k a e s r u n ā j u p a r m ū s u p r ā t u u n

41

n e b ū t n e p a r m ū s u iztēli va i s a j ū t ā m . Jo , p i e m ē r a m , k a d m ē s ļoti s k a i d r i r e d z a m saul i , t a d m u m s t ā d ē ļ n a v jāse­cina, ka tā i r t ika i t ik liela, k ā d u m ē s to r e d z a m , un m ē s bez p ū l ē m v a r a m note ik t i iz tē lot ies l a u v a s g a l v u u z p o t ē t u k a z a s ķ e r m e n i m , t a č u t ā d ē ļ n e b ū t n e i z d a r o t s e c i n ā j u m u , k a p a s a u l ē b ū t u k ā d a h i m ē r a : j o p r ā t s m u m s n e b ū t nel iek d o m ā t , k a t a s , k o m ē s š ā d ē j ā d i r e d z a m va i i z tē lo jamies , b ū t u p a t i e s s . T a č u p r ā t s m u m s diktē, k a v i s ā m m ū s u ide­j ā m jeb j ē d z i e n i e m v a j a d z ī g s k ā d s p a t i e s ī g u m a p a m a t o ­j u m s 1 1 3 , jo n e v a r būt i e s p ē j a m s , ka dievs, k u r š v i s s i r p i ln īgs u n p a t i e s ī g s , t ā s b ū t u ielicis m ū s o s bez t ā . U n t ā d ē ļ , k a m ū s u s p r i e d u m i s a p ņ o j o t n e k a d n a v n e t ik acīm­r e d z a m i , ne t ik v i s a p t v e r o š i [entiers] kā n o m o d ā , k a u t arī d a ž r e i z m ū s u iztēle t a d i r t i k p a t va i p a t l ie lākā m ē r ā dzīva u n s p i l g t a n e k ā n o m o d ā , p r ā t s m u m s diktē arī to, ka, t ā k ā m ū s u d o m a s n e v a r būt p i lnīg i p a t i e s a s t ā d ē ļ , k a m ē s n e e s a m g luž i p i lnīg i , t a m , k a s š a j ā s d o m ā s i r pa­t ies īgs , n e i z b ē g a m i j ā b ū t d r ī z ā k s a s t o p a m a m t a j o s p r ā t o ­j u m o s , kur i m u m s i r n o m o d ā , n e k ā ta jos , k ā d i m u m s i r s a p ņ o j o t .

V

M a n b ū t u ļoti p a t ī k a m i t ā t u r p i n ā t u n t e p a r ā d ī t v i su n o š īm p i r m a j a m p a t i e s ī b ā m d e d u c ē t o citu p a t i e s ī b u ķ ē d i . 1 1 4 Bet s a k a r ā a r to, k a t ā d ā g a d ī j u m ā m a n nepiecie­š a m i n a k t o s izteikt ies p a r v a i r ā k i e m j a u t ā j u m i e m , k u r o s p a s t ā v d o m s t a r p ī b a s s t a r p m ā c ī t i e m vīr iem, a r k u r i e m e s n e p a v i s a m nevēlos s a n ā k t n a i d ā 1 1 5 , e s u z s k a t u , k a b ū t u labāk, j a e s a t t u r ē t o s un vienīgi v i s p ā r ī g o s v ā r d o s pa­te iktu, k ā d a s šīs p a t i e s ī b a s ir, lai t iem, k a s i r g u d r ā k i , dotu iespēju spr ies t , va i b ū t u der īg i a r t ā m s īkāk iepazīs­t i n ā t p l a š ā k u s a b i e d r ī b u . 1 1 6 E s v i e n m ē r e s m u s t i n g r i pa­licis pie s a v a l ē m u m a n e p i e ņ e m t nev ienu citu p r i n c i p u kā v ien to , ko t ikko i z m a n t o j u dieva un dvēse les e k s i s t e n c e s p i e r ā d ī š a n a i , u n n e a t z ī t n e v i e n u lietu p a r p a t i e s u , j a t ā m a n nel iks ies s k a i d r ā k a u n p ā r l i e c i n o š ā k a n e k ā a g r ā k l ikušies ģ e o m e t r u p ierād ī jumi . U n t o m ē r e s u z d r o š i n o s teikt, ka, sev p a r a p m i e r i n ā j u m u , e s m u ne v ien a t r a d i s l īdzekli, k ā ī sā la ikā a p l ū k o t v i s a s g a l v e n ā s p r o b l ē m a s [difficultés], k u r a s m ē d z i z t i r z ā t filozofijā, bet e s m u arī p a m a n ī j i s d a ž u s l ikumus, k u r u s dievs i r t ā n o s p r a u d i s d a b a i 1 1 7 u n p a r kur iem v i ņ š ielicis t ā d u s j ē d z i e n u s m ū s u

dvēse les 1 1 8 , k a pēc t a m , k a d p a r t iem p ie t iekami p ā r d o ­m ā t s , m u m s n a v n e k ā d u š a u b u , k a t ie t iek precīz i ievērot i visa, k a s i r vai notiek p a s a u l ē . P ē c t a m , apcerē j i s šo

42 43

l ikumu secību, e s m u , k ā m a n šķiet, a tk lā j i s d a ž a s pat ie­s ības , k a s i r d e r ī g ā k a s un n o z ī m ī g ā k a s p a r v isu to , ko e s m u a g r ā k u z z i n ā j i s u n p a t cerē j i s u z z i n ā t .

Bet, t ā k ā e s e s m u cent ies g a l v e n ā s n o t ā m izklās t ī t t r a k t ā t ā 1 1 9 , k u r u publ icēt m a n i k a v ē daž i a p s v ē r u m i , e s t ā s v i s l a b ā k v a r u d a r ī t z i n ā m a s šeit, p a m a t v i l c i e n o s pa­sakot , k o šis t r a k t ā t s s a t u r . M a n bija n o d o m s t a j ā ie tvert visu, k o e s p i r m s r a k s t ī š a n a s d o m ā j o s z i n ā m p a r m a t e r i ­ā lo l ietu dabu. Bet g luž i t ā p a t kā g leznotā j i n e v a r pla­k a n ā g l e z n ā v ienl īdz labi p a r ā d ī t v i s a s k ā d a t e l p i s k a ķer­m e ņ a d a ž ā d ā s s k a l d n e s u n izvē las k ā d u n o g a l v e n a j ā m , k u r u v ienīgo tie izceļ g a i s m ā u n n o ē n o p ā r ē j ā s , p a r ā d o t t ā s v ienīgi t ik d a u d z , cik i e s p ē j a m s s a s k a t ī t , vēro jot ap­g a i s m o t o p u s i : t ā arī es, b a ž ī d a m i e s , ka n e s p ē š u s a v ā p r ā t o j u m ā ietvert visu, k a s m a n bija p a d o m ā , t u r p laš i u n deta l izē t i izklāst ī ju v ienīg i s a v u s u z s k a t u s p a r g a i s m u 1 2 0 , pēc t a m pie i zdev ības t u r k a u t k o piebi ldu p a r sau l i u n s t ā v z v a i g z n ē m 1 2 1 s a k a r ā a r to, k a g a n d r ī z 1 2 2 v i sa g a i s m a n ā k n o t ā m ; p a r d e b e s ī m t ā d ē ļ , k a t ā s t o n o v a d a t ā l ā k ; p a r p l a n ē t ā m , k o m ē t ā m u n zemi t ā d ē ļ , k a t ā s t o a t s p o g u ļ o ; un i t ī p a š i p a r v i s iem ķ e r m e ņ i e m , k ā d i i r uz zemes , s a k a r ā ar to, ka t ie i r vai nu k r ā s a i n i , va i c a u r ­spīdīg i , va i m i r d z o š i , un, v i sbeidzot , p a r ci lvēku s a k a r ā a r to, ka v i ņ š i r tā v i sa s k a t ī t ā j s . Taču, lai n e d a u d z a i z ē n o t u v i s a s š īs l ie tas u n v a r ē t u br īvāk izteikt s a v u s s p r i e d u m u s , n e b ū d a m s sp ies t s sekot m ā c ī t o v ī ru* v idū p i e ņ e m t a j i e m u z s k a t i e m , nedz arī t o s a t spēkot , e s n o l ē m u a t s t ā t m i e r ā v isu š o p a s a u l i a r t ā s d i s p u t i e m u n r u n ā t v ienīg i p a r to, k a s r i s i n ā t o s k ā d ā j a u n ā p a s a u l ē 1 2 3 , j a dievs t a g a d k a u t kur i e d o m ā t ā t e l p ā 1 2 4 r ad ī tu , t ā s v e i d o š a n a i p i e t i e k a m u d a u d z u m u m a t ē r i j a s u n j a v i ņ š d a ž ā d i u n bez k ā d a s kār­t ī b a s i e k u s t i n ā t u a t s e v i š ķ a s š ā s m a t ē r i j a s d a ļ a s t ā d ē j ā d i , ka i zve idotos s a j a u k t s h a o s s , k ā d u spēj iztē lot ies v ienīg i dzejnieki, u n pēc t a m v i ņ š v a i r s n e d a r ī t u n e k ā c i t a 1 2 5 u n t o a t s t ā t u p a r a s t a j a i d a b a s g a i t a i , ļau jot t a i d a r b o t i e s s a s k a ņ ā a r p a š a note ik ta j i em l ikumiem. T ā d ē j ā d i p i r m ­kār t , e s a p r a k s t ī j u š o m a t ē r i j u u n c e n t o s t o p a r ā d ī t t ā d u , ka, m a n u p r ā t , p a s a u l ē n a v nekā, k a s b ū t u vēl s k a i d r ā k s un vēl s a p r o t a m ā k s [intelligible]126, j a n e s k a i t a to , ko e s m u j a u te ic i s p a r dievu un dvēsel i , jo g luž i t ā p a t e s ļoti no­teikt i t u r o s pie u z s k a t a , k a ša jā m a t ē r i j ā n a v n e v i e n a s

* T. i., teologu un sholastisko filozofu. — Tulk.

n o t ā m f o r m ā m jeb k v a l i t ā t ē m 1 2 7 , p a r k o d i s p u t ē sko lās , u n k a v i s p ā r n a v n e v i e n a s l ie tas , k u r a s z i n ā š a n a m ū s u dvēse lēm n e b ū t u t ik dab i ska , ka n a v i e s p ē j a m s p a t izlik­t ies to n e z i n ā m . Vēl v a i r ā k , es p a r ā d ī j u , k ā d i i r d a b a s l ikumi; un, s a v u a r g u m e n t u p a m a t o š a n a i n e i z m a n t o j o t ne­vienu citu kā v ien dieva b e z g a l ī g ā s p i l n ī b a s p r i n c i p u , es c e n t o s p ierādī t v i s u s t o s ( d a b a s l i k u m u s — V. Z . ) , p a r ku­r iem b ū t u i e s p ē j a m a s k a u t k ā d a s š a u b a s , u n p a r ā d ī t , k a tie i r t ā d i , ka, ja dievs b ū t u rad ī j i s vēl k ā d a s p a s a u l e s , s t a r p t ā m n e b ū t u n e v i e n a s , kur šie l ikumi n e t i k t u ievērot i . P ē c t a m e s p a r ā d ī j u , k ā s a s k a ņ ā a r š iem l ikumiem h a o s a m a t ē r i j a s l ie lākā d a ļ a izv ietotos u n s a g r u p ē t o s z i n ā m ā k ā r t ī b ā , k ļ ū d a m a l īdz īga m ū s u debes īm; k ā ša jā p a š ā la ikā d a ž ā m t ā s d a ļ ā m n ā k t o s ve idot k ā d u zemi, vēl da­ž ā m — p l a n ē t a s un k o m ē t a s un vēl d a ž ā m c i t ā m — sau l i u n s t ā v z v a i g z n e s . U n šeit, i z t i r z ā d a m s j a u t ā j u m u p a r g a i s m u , e s d i e z g a n p laš i izklāst ī ju, k ā d a b ū t u t ā g a i s m a , k a s r a s t o s ša jā s a u l ē u n š a j ā s z v a i g z n ē s u n k ā d ā ve idā tā , n o še j ienes n ā k d a m a , v i e n ā mirkl ī š ķ ē r s o t u m i l z ī g u s debesu p l a š u m u s u n k ā t ā a t s p o g u ļ o t o s n o p l a n ē t ā m u n k o m ē t ā m uz zemi. T e i k t a j a m es vēl šo to piebi ldu at t ie­cībā uz šo debesu un šo z v a i g ž ņ u s u b s t a n c i , i zv ie to jumu, k u s t ī b ā m u n d a ž ā d ā m ī p a š ī b ā m t ā d ē j ā d i , ka, pēc m a n ā m d o m ā m , i r j a u p a t e i k t s d i e z g a n , la i l iktu n o p r a s t , ka m ū s u p a s a u l ē a t t iec ībā u z v i su t o n e v a r k o n s t a t ē t neko t ā d u , k a s n e i z s k a t ī t o s va i v i s m a z n e v a r ē t u izskat ī t ies g luž i l īdz īgs m a n i s a p r a k s t ī t a j ā p a s a u l ē s a s t o p a m a j a m . P ē c t a m e s i t ī p a š i p ievērsos z e m e s a p l ū k o š a n a i , k ā d ē j ā d i , t ā kā e s m u ļoti noteikt i p i e ņ ē m i s , ka dievs n a v ielicis n e k ā d u s m a g u m u m a t ē r i j ā , n o k u r a s t ā s a s t ā v , v i s a s šīs z e m e s d a ļ a s t o m ē r t iecas precīzi u z t ā s c e n t r u ; k ā debesu u n z v a i g ž ņ u , bet i t īpaš i m ē n e s s a t r a š a n ā s v ie ta i v a j a d z ē t u r a d ī t p a i s u m a u n b ē g u m a p a r ā d ī b a s ū d e n ī u n g a i s ā šīs z e m e s v i r s p u s ē , k a s v i s ā d i l ī d z i n ā t o s p a i s u m a m u n bēgu­m a m , k ā d s v ē r o j a m s m ū s u j ū r ā s , u n l ī d z ā s t a m t ik lab ū d e n s , k ā arī g a i s a p l ū s m u n o a u s t r u m i e m u z r i e t u m i e m , t ā k ā t o v a r v ē r o t t r o p u jos lā, k ā t u r d a b ī g ā k ā r t ā v a r ē t u izveidot ies ka ln i , j ū r a s , avot i u n u p e s , a t r a d n e s p i ld ī tos a r m e t ā l i e m , l a u k o s s a v a i r o t o s a u g i u n v i s p ā r k ā t u r va­r ē t u r a s t i e s vis i t ie ķ e r m e ņ i , k u r u s s a u c p a r s a j a u k t i e m va i s a l i k t i e m . 1 2 8 U n l īdz tekus v i s a m c i t a m s a k a r ā a r t o , k a l ī d z ā s z v a i g z n ē m e s p a s a u l ē k ā g a i s m a s a v o t u z inā ju v ienīgi u g u n i , e s n o d e v o s pēt ī jumiem, lai n o s k a i d r o t u visu,

45

k a s a t t i e c a s u z t ā s dabu, k ā t ā r o d a s , n o k ā t ā pārt iek, kādē ļ dažre iz t a i i r v ienīgi s i l t u m s bez g a i s m a s un citreiz v ienīgi g a i s m a bez s i l t u m a , kā tā spēj d a ž ā d i e m ķerme­ņ i e m piešķir t d a ž ā d ā s k r ā s a s u n d a ž ā d a s c i t a s ī p a š ī b a s , kādēļ t ā k a u s ē v i e n a s l ie tas u n s a c i e t i n a c i tas , k ā t ā spēj g a n d r ī z v i s a s šīs l ie tas i z n ī c i n ā t jeb p ā r v ē r s t p e l n o s u n d ū m o s ; un, v i sbeidzot , kā šos p e l n u s v ienīg i u g u n s var­mācīgāk iedarb ība p ā r v ē r š s t iklā, un, tā kā š ī p e l n u pār­v ē r š a n ā s s t ik lā m a n šķ i ta e s a m tik br īn i šķ īga k ā ne­v iena ci ta p ā r v ē r t ī b a dabā, m a n bija sevišķi p a t ī k a m i t o a p r a k s t ī t .

T o m ē r no v i sa m i n ē t ā es n e g r i b ē t u sec ināt , ka š ī pa­s a u l e b ū t u r a d ī t a m a n i s a p r a k s t ī t a j ā ve idā, j o i r d a u d z t i c a m ā k 1 2 9 , k a dievs j a u n o p a š a s ā k u m a t o d a r i n ā j i s t ā d u , k ā d a i ta i j ā b ū t . T a č u i r s k a i d r s , un t a s i r t e o l o g u v idū vis­p ā r p i e ņ e m t s a t z i n u m s , k a darb ība , a r k u r a s pa l īdz ību v i ņ š to t a g a d s a g l a b ā , i r g luž i t ā d a p a t i kā tā , a r k u r a s palī­dzību v i ņ š to radī j i s , t ā d ē j ā d i , ka, ja arī s ā k u m ā dievs p a s a u l e i b ū t u piešķīr is t ika i h a o s a formu, pie t a m , notei­cot d a b a i l i k u m u s , v i ņ š t a i b ū t u piešķīr is savu a t b a l s t u , lai tā v a r ē t u kus tē t ie s tā , kā šī (šī p a s a u l e — V. Z.) to m ē d z dar ī t , un, n e b ū t n e n o l i e d z o t r a d ī š a n a s b r ī n u m u , v a r t icēt, ka v i s a s l ietas, k u r a s i r t ī r i m a t e r i ā l a s , j a u šā iemes la dēļ v ien s p ē j u š a s la ika g a i t ā k ļūt t ā d a s , k ā d a s m ē s t ā s t a g a d r e d z a m . U n t o d a b u i r d a u d z v ieg lāk iz­p r a s t t a d , j a t ā s r e d z š ā d i m a z p a m a z ā m rodot ies , nekā, j a t ā s v ē r o t ika i p i lnīg i g a t a v a s .

Apraks t ī j i s nedz īvos ķ e r m e ņ u s u n a u g u s , e s s tā jos pie š ī p a š a u z d e v u m a at t iec ībā uz dzīvniekiem un i t īpaš i at­t iecībā uz ci lvēkiem. Taču, tā kā ša jā n o z a r ē m a n vēl nebi ja p ie t iekami d a u d z z i n ā š a n u , lai p a r t o r u n ā t u t ā d ā p a š ā s t i lā kā p a r p ā r ē j ā m , prot i , p i e r ā d o t r e z u l t ā t u s a r cē­loņiem u n p a r ā d o t , n o k ā d i e m e l e m e n t i e m u n k ā d ā ve idā d a b a i t o s v a j a d z ē j a izveidot, es a p m i e r i n ā j o s ar pieņē­m u m u , ka dievs ci lvēka ķ e r m e n i veidoj is p i ln īg i l īdzīgu m ū s u ķ e r m e n i m , t ik lab locekļu ā r ē j ā s f o r m a s , kā arī t ā o r g ā n u iekšē jās s a s k a ņ a s z iņā, neizl ietojot n e k ā d u citu vielu kā v ien to, ko e s m u j a u apraks t ī j i s , un neievietojot t a n ī s ā k o t n ē j i n e k ā d u s a p r ā t ī g u dvēseli, ne arī ko citu, k a s t a m v a r ē t u k a l p o t k ā v e ģ e t a t ī v a va i s a j ū t o š a dvēsele, u n vienīgi , ka v i ņ š iededzis tā s irdī v ienu no t ā m u g u n ī m bez g a i s m a s , ko e s m u j a u iz t i rzā j i s un k u r a i e s n e a t z ī s t u ne­k ā d u c i t ā d u d a b u k ā ta i , k a s s a k a r s ē s ienu, j a t a s sablī­

vē t s ne izžuvi s , va i ta i , k u r a liek m u t u ļ o t j a u n i e m v īniem, k a d sāk r ū g t n e s e n iz sp ies tā s u l a . Jo, n o s k a i d r o j o t fun­kcijas, k ā d a s m i n ē t o a p s t ā k ļ u r e z u l t ā t ā v a r ē t u p iemis t š im ķ e r m e n i m , es t u r k o n s t a t ē j u precīzi i t v i s a s t a s , k a s v a r piemist m u m s n e a t k a r ī g i n o m ū s u d o m ā š a n a s , u n t ā ­t a d m ū s u dvēseles, š īs n o ķ e r m e ņ a a t š ķ i r ī g ā s d a ļ a s , p a r kuru iepriekš bija m i n ē t s , ka t ā s d a b a p a s t ā v v ienīgi do­m ā š a n ā ; l īdzda l ības , u n šīs funkci jas v i s a s i r t ā d a s p a š a s , u n t ā d ē ļ v a r teikt, k a a r p r ā t u neapve l t ī t i e dzīvnieki m u m s l ī d z i n ā s ; t a č u m i n ē t o funkciju s k a i t ā e s nespē ju a t r a s t ne­vienu n o t ā m , k u r a s , b ū d a m a s a t k a r ī g a s n o d o m ā š a n a s , piemīt ekskluzīvi m u m s kā ci lvēkiem, tot ies e s t a s v i s a s a t r a d u , p ieņemot , k a dievs rad ī j i s s a p r ā t ī g u dvēsel i u n k a v i ņ š t o sav ienoj i s a r ķ e r m e n i z i n ā m ā m a n i s a p r a k s t ī t a ve idā.

Bet, lai v a r ē t u redzēt , k ā d ē j ā d i es iz t i rzā ju šo t ē m u , es vēlos šeit i z s k a i d r o t s i r d s un a r t ē r i j u kust ību, jo tā ir p i r m ā u n v i s p ā r ī g ā kus t ība, k o i e s p ē j a m s k o n s t a t ē t dzīv­niekos, un, izejot no t ā s , viegl i i e s p ē j a m s spr ies t p a r vi­s ā m c i t ā m . U n , lai b ū t u m a z ā k g r ū t ī b u uzk laus ī t , k o e s p a r to te ikšu, es g r ibē tu, lai t ie, kur i n e k a d n a v n o d a r ­bojuš ies a r a n a t o m i j u , p a c e n s t o s , p i r m s las ī t šeit r a k s t ī t o , likt s a v ā k l ā t b ū t n ē s a g r i e z t k ā d a liela t ā d a dzīvnieka s i r d i 1 3 0 , k u r a m i r p l a u š a s , jo tā t i e m v i s iem i r d i e z g a n l īdz īga ci lvēka s i rdi j , un lai v iņi liek p a r ā d ī t a b u s k a m ­b a r u s jeb d o b u m u s , k a s t a j ā ir. P i r m k ā r t , t o k a m b a r i , k a s a t r o d a s s i r d s l a b a j ā pusē , k a m a tb i l s t d ivas r e s n a s cau­rules , u n p r o t i : dobā v ē n a , k a s i r g a l v e n ā a s i ņ u savā­cēja un i r i t kā k o k a s t u m b r s , k u r a z a r i i r v i s a s c i t a s ķer­m e ņ a v ē n a s , u n a r t e r i ā l ā v ē n a , k u r a š ā d ē j ā d i i r s l ikt i no­s a u k t a , t ā d ē ļ k a t ā pat ies i i r a r tē r i j a , k u r a , s ā k d a m ā s sirdī, pēc i z n ā k š a n a s n o t ā s d a l ā s v a i r ā k o s z a r o s , kur i tā­lāk i e s n i e d z a s v i s c a u r p l a u š ā s . T ā l ā k t o k a m b a r i , k a s at­r o d a s s i r d s k re i sa jā pusē, k u r a m g luž i t ā p a t a tb i l s t d i v a s c a u r u l e s , k u r a s i r t i k p a t r e s n a s va i p a t vēl r e s n ā k a s k a i e p r i e k š m i n ē t ā s , u n p r o t i : v e n o z ā a r tē r i j a , k u r a i r t i k p a t s l ikti n o s a u k t a , t ā d ē ļ k a t ā ī s t e n ī b ā i r v ē n a , k u r a n ā k n o p l a u š ā m , kur t ā i r s a d a l ī t a d a u d z o s a t z a r o j u m o s , kur i i r sav i jus ies a r a r t e r i ā l ā s v ē n a s a t z a r o j u m i e m , kā ar i a r a t z a r o j u m i e m n o t ā s a u c a m ā g a i s a v a d a , p a k u r u ieplūs t i e e l p o j a m a i s g a i s s ; un lielā ( v a i n a g a — V. Z.) a r t ē r i j a , k u r a , izejot n o s i rds , i z p l a t a s a v u s z a r u s v i sa ķ e r m e n i . E s v ē l ē t o s arī, lai v i ņ i e m r ū p ī g i p a r ā d a v i e n p a d s m i t

47

nel ie lo v ā r s t u ļ u , kur i g luži k ā t ā d s p a t s s k a i t s m a z u dur­t i ņ u a tver un a izver č e t r a s s p r a u g a s , k a s i r ša jos divos d o b u m o s , u n p r o t i : t r ī s n o t i e m a t r o d a s pie d o b ā s v ē n a s i e p l ū š a n a s v ie tas , kur t ie i r tā izvietoti , ka tie n e m a z ne­spēj kavēt š ā s v ē n a s a s i n ī m ieplūs t s i r d s l a b a j ā d o b u m ā , u n t a j ā p a š ā la ikā n e m a z n e ļ a u j t ā m n o t u r i e n e s i zp lūs t ; t re j i v ā r s t u ļ i pie a r t e r i ā l ā s v ē n a s , kuri , b ū d a m i izvietoti g luž i pretē j i , p i lnīg i ļau j ša jā d o b u m ā e s o š a j ā m a s i n ī m p l ū s t u z p l a u š ā m , t a č u n e ļ a u j p l a u š ā s e s o š a j ā m a s i n ī m p a šejieni a t g r i e z t i e s ; un t ā p a t arī divi citi pie ieejas v e n o z a j ā ar tēr i jā , kuri ļau j a s i n ī m n o p l a u š ā m ieplūs t s i r d s k r e i s a j ā k a m b a r ī , bet nepie ļau j kus t ību pre tē jā v i r z i e n ā ; u n t r ī s v ā r s t u ļ i pie iee jas l ielajā ( v a i n a g a — V. Z.) a r tē r i j ā , k a s ļauj a s i n ī m izp lūs t no s i rds , bet n e ļ a u j t u r a t g r i e z t i e s . U n n a v v a j a d z ī g s meklē t citu i z s k a i d r o j u m u v ā r s t u ļ u skai­t a m k ā v ienīg i to, k a s p r a u g u v e n o z a j ā ar tēr i jā , k u r a sa­v a s a t r a š a n ā s v i e t a s dēļ i r ovā la , viegl i v a r n o s l ē g t divi v ā r s t u ļ i , k a m ē r c i tus a s i n s v a d u s , k a s i r apa ļ i , l a b ā k v a r n o s l ē g t t r ī s v ā r s t u ļ i . Vēl v a i r ā k , es g r ibē tu , lai v i ņ i e m dod iespēju k o n s t a t ē t , k a lielā a r t ē r i j a u n a r t e r i ā l ā v ē n a uzbū­ves z i ņ ā i r d a u d z s t i n g r ā k a s u n i z t u r ī g ā k a s n e k ā v e n o z ā a r t ē r i j a u n dobā v ē n a ; u n k a šīs a b a s p a p l a š i n ā s p i r m s iee jas s i rdī un t u r ve ido i t kā d i v a s s o m i ņ a s , ko s a u c p a r s i r d s a u s ī m ( p r i e k š k a m b a r i e m — V. Z . ) , k a s v e i d o t a s no l ī d z ī g a s m i e s a s kā s i r d s ; un ka s i rdī v i e n m ē r i r v a i r ā k s i l t u m a n e k ā j e b k u r ā ci tā ķ e r m e ņ a d a ļ ā ; u n , v i sbe idzot , ka šis s i l t u m s spēj p a n ā k t to, ka, j a k ā d a s a s i n s l ā s e s iep lūs t s i r d s d o b u m o s , s i r d s ā t r i s a s p r i n g s t u n izp lešas , g luž i t ā p a t , k ā t a s not iek v i s p ā r a r v i s iem š ķ i d r u m i e m , j a t o s p a p i l i e n a m t e c i n a k ā d ā s t ipr i k a r s t ā t r a u k ā .

P ē c v i sa t e i k t ā m a n n a v n e k a s p i e b i l s t a m s s i r d s darbī­b a s i z s k a i d r o š a n a i , i z ņ e m o t to, k a t a d , k a d t ā s d o b u m i n a v p i ln i a s i ņ u , t ā s t u r nep iec iešami iep lūs t : n o d o b ā s vē­n a s l a b a j ā un no v e n o z ā s a r t ē r i j a s — kre i sa jā p u s ē ; kā arī to, ka šie divi a s i n s v a d i i r v i e n m ē r pi lni ar a s i n ī m u n k a t o a t v e r e s , k a s v ē r s t a s u z s i rdi , t a d n e v a r t ikt a i z s p r o s t o t a s , bet ka, t ik l īdz t u r š ā d i n o n ā k u š a s d ivas a s i n s lāses , p a v ienai k a t r ā n o t ā s d o b u m i e m , šīs lāses , k u r a s v a r b ū t v ienīg i kr ie tn i l ie las t ā d ē ļ , k a s p r a u g a s , p a k u r ā m t ā s ieplūst , i r v i sa i p l a š a s u n a s i n s v a d i , n o kurie­n e s t ā s nāk, i r p i lni a s i ņ u , t a d t ā s p a š ķ i d r i n ā s u n izple­š a s tā k a r s t u m a dēļ, ko šīs a s i ņ u lā ses šeit s a s t o p 1 3 1 , un t ā d ē j ā d i t ā s a r g r ū d i e n u a izver t ā s p iecas m a z ā s dur t i­

ņ a s , k u r a s a t r o d a s pie ieejas t i e m a s i n s v a d i e m , n o kurie­nes šīs a s i n s l ā s e s nāk, a izkavē jot š ā d ē j ā d i a s i ņ u t ā l ā k u i e p l ū š a n u s irdī; un, t u r p i n o t p a š ķ i d r i ņ ā t i e s a rv ien v a i r ā k , t ā s a r g r ū d i e n u a tver c i t a s s e š a s d u r t i ņ a s , k u r a s a t r o d a s pie ieejas divos ci tos a s i n s v a d o s , pa k u r i e m t ā s i z p l ū s t (no s i r d s — V. Z . ) , l iekot šī i emes la dēļ pul sē t v i s iem ar­

t e r i ā l ā s v ē n a s u n l ie lās a r t ē r i j a s z a r i e m g a n d r ī z v i e n ā r i t m ā a r s irdi, k u r a tū l ī t pēc t a m a t s l ā b s t , g luži t ā p a t k ā a r t ē r i j a s , t ā d ē ļ k a as in i s , k a s t u r i e p l ū d u š a s , a t d z i e s t 1 3 2

u n t o s e š a s m a z ā s d u r t i ņ a s a i z v e r a s , bet t ā s p iecas, k a s i r doba ja i v ē n a i u n v e n o z a j a i a r tē r i j a i , a t v e r a s n o j a u n a u n ļauj ieplūst d i v ā m c i t ā m a s i ņ u l ā s ē m ; k u r a s s a v u k ā r t liek s a s p r i n g t s irdi j un a s i n s v a d i e m t ā p a t kā iepr iekšē jās . U n , t ā k ā as in i s , k u r a s š ā d i n o n ā k sirdī, p lūs t c a u r i mi­n ē t a j ā m d i v ā m s o m i ņ ā m , k u r a s dēvē p a r s i r d s a u s ī m , t a d not iek tā , ka šo s o m i ņ u kus t ība i r pre tē ja s i r d s kus t ība i u n t ā s a t s l ā b s t t a d , k a d s i r d s s a s p r i n d z i n ā s . Visbeidzot , lai tie, k u r i e m i r svešs m a t e m ā t i s k o p i e r ā d ī j u m u s p ē k s 1 3 3

u n kur i n a v r a d u š i a t š ķ i r t p a t i e s o s c ē l o ņ u s n o t i c a m i e m , n e s ā k t u m i n ē t o v i e g l p r ā t ī g i nol iegt , t o n e p ā r b a u d o t , e s g r i b ē t u v i ņ u s b r ī d i n ā t , ka š ī kus t ība, pie k u r a s i z ska idro­š a n a s e s m u ķēries, t ik n e p i e c i e š a m i izriet j au n o o r g ā n u i z v i e t o j u m a vien, kā t a s s i rdī i r a c ī m r e d z a m s , un arī no s i l t u m a , ko v a r s a j u s t a r p i rks t iem, un arī no a s i ņ u d a b a s , ko v a r i z z i n ā t e k s p e r i m e n t ā l i , un t a s v i s s ve ido i t kā pulk­s teni , k a m i r spēks, izv ie to jums, a t s v a r i un r i t e n t i ņ i .

Bet, j a j a u t ā , k ā g a n v ē n ā s a s i n i s neizs īks t , š ā d i n e p ā r ­t r a u k t i p l ū z d a m a s u z s i rdi , u n kādē ļ a r t ē r i j a s a r t ā m n e -piebl īvējas, j a t u r n o n ā k v i s a s as in i s , k a s i z g ā j u š a s c a u r s i rdi , m a n n e v a j a g a tb i ldēt neko citu k ā v ien to, p a r k o j a u raks t ī j i s k ā d s a n g ļ u ā r s t s 1 3 4 , k u r a m p i e n ā k a s t a s g o d s , k a v i ņ š s a l a u z i s ledu ša jā n o z a r ē u n p i r m a i s mācī j i s , k a a r tē r i ju g a l o s i r d a u d z sīku pāre ju , pa k u r ā m as in i s , ko a r t ē r i j a s s a ņ e m n o s i rds , ieplūst s īka jos v ē n u a t z a r o j u ­m o s , n o k u r i e n e s t ā s a t k a l n o n ā k sirdī, t ā d ē j ā d i , k a t o p l ū s m a i r n e p ā r t r a u k t s r i ņ ķ o j u m s . V i ņ š t o labi p i e r ā d a , m i n o t p a r a s t u ķ i r u r g u e k s p e r i m e n t u , kuri , uzl iekot r o k a i ž ņ a u g u n e v i sa i s t ipr i a u g š p u s t ā s v ie tas , kur v iņi a t v e r vēnu, p a n ā k , k a a s i n i s n o t ā s p l ū s t b a g ā t ī g ā k nekā, j a ž ņ a u g s n e b ū t u uz l ik t s . U n not iek g luž i p re tē ja i s , j a v iņi ž ņ a u g u uzl iek le jpus i e v a i n o j u m a s t a r p de lnu u n ieva ino­j u m u va i arī j a v iņi t o s a ž ņ a u d z ļoti s t i p r i a u g š p u s ē . J o i r labi r e d z a m s , k a v iduvēj i s t i p r s ž ņ a u g s v a r a i z k a v ē t

49

a s i n ī m , k u r a s j a u a t r o d a s rokā, a t g r i e z t i e s p a v ē n ā m s i rdī , t a č u n e a i z k a v ē a r v i e n j a u n ā m a s i n ī m pieplūst p a a r t ē r i j ā m , j o t ā s a t r o d a s dz i ļāk p a r v ē n ā m u n t o s i e n i ņ a s , k u r a s i r c i e t ā k a s n e k ā v ē n ā m , n a v t ik viegl i s a s p i e ž a m a s , u n arī, k a as in i s , n ā k d a m a s n o s i rds , d e l n a s v i rz ienā p a a r t ē r i j ā m t iecas p l ū s t a r l ie lāku spēku nekā t ā s p a v ē n ā m a t g r i e ž a s s i r d s v i rz ienā . U n , t ā k ā š īs a s i n i s i zp lūs t n o r o k a s pa i e v a i n o j u m u vēnā, i r n e p i e c i e š a m s , lai t ā m b ū t u k ā d a s p ā r e j a s le jpus ž ņ a u g a , respekt īv i , roku g a l o s , p a k u r ā m a s i n i s v a r p iep lūs t n o a r t ē r i j ā m . P a r a s i ņ u p l ū s m u sac ī to ļoti labi p i e r ā d a arī z i n ā m a s s īkas p lēv ī tes (vār­s t u ļ i — V . Z . ) , k u r a s i r n o v i e t o t a s d a ž ā d ā s v i e t ā s v ē n ā s t ā d ē j ā d i , k a t ā s a s i n ī m n e ļ a u j p lūs t n o ķ e r m e ņ a u z eks­t r e m i t ā t ē m , bet v ienīg i a t g r i e z t i e s n o e k s t r e m i t ā t ē m s i r d s v i rz ienā, u n vēl j o v a i r ā k t o a p s t i p r i n a e k s p e r i m e n t s , k a s p a r ā d a , ka v i s a s a s in i s , k a s i r ķermenī , v a r i zp lūs t no tā ī sā la ikā pa v ienu p a š u ar tēr i ju , j a tā i r p ā r g r i e z t a , p a t t ā d ā g a d ī j u m ā , j a š ī a r t ē r i j a t iek s t i n g r i s a ž ņ a u g t a n e t ā l u n o s i r d s u n p ā r g r i e z t a s t a r p s i rd i u n ž ņ a u g u t ā , k a n a v n e k ā d a p a m a t a i e d o m ā t i e s , k a as in i s , k a s n o t ā s izplūst , v a r ē t u n ā k t n o c i t u r i e n e s .

Bet arī v a i r ā k i citi a p s t ā k ļ i l iecina, ka m a n i s m i n ē t a i s a s i ņ u k u s t ī b a s cē lonis i r ī s t a i s . Tā, p i r m k ā r t , a t š ķ i r ī b a s t a r p t ā m as in īm, k a s i zp lūs t n o v ē n ā m , u n t ā m , k a s n ā k no a r t ē r i j ā m , n e v a r r a s t i e s c i tād i kā v ien no tā , ka, izre­t i n ā j u š ā s u n i t k ā des t i l ē jušās , i z i e d a m a s c a u r i s i rd i j , t ā s i r n e s a l ī d z i n ā m i s m a l k ā k a s , d z ī v ā k a s u n k a r s t ā k a s , t ikko n ā k d a m a s n o s i rds , t ā t a d a t r a z d a m ā s a r t ē r i j ā s , k a u t g a n t ā s i r t ika i n e d a u d z p a v i r z ī j u š ā s u z pr iekšu n o t ā s tā­vokļa, k ā d ā t ā s bija p i r m s i e p l ū š a n a s sirdī, a t r a z d a m ā s v ē n ā s . 1 3 5 U n , j a t a m pievērš u z m a n ī b u , t a d v a r k o n s t a t ē t , k a š ī a t šķ i r ība v i s s k a i d r ā k i z p a u ž a s s i r d s t u v u m ā u n ne­v i s n o t ā s a t t ā l ā k a j ā s v ie tās . T u r k l ā t a r t e r i ā l ā s v ē n a s u n l ie lās a r t ē r i j a s s i en iņu s t i n g r u m s p i e r ā d a , k a a s i n i s p r e t

tām s i t a s ar l ie lāku spēku n e k ā p r e t v ē n u s i e n i ņ ā m . Un kādē ļ s i r d s k r e i s a i s d o b u m s un lielā a r t ē r i j a i r l ie lāka un p l a š ā k a n e k ā labē ja i s d o b u m s u n a r t e r i ā l ā v ē n a ? V a i t a s n a v t ā d ē ļ , k a v e n o z ā s a r t ē r i j a s a s in i s , k a s p a b i j u š a s vie­nīg i p l a u š ā s , pēc i z p l ū š a n a s c a u r i s i rdi j i r s m a l k ā k a s u n i z r e t i n ā s v ieg lāk u n s t i p r ā k n e k ā t ā s , k a s n ā k tieši n o d o b ā s v ē n a s . U n k o g a n i e g ū t u ā r s t i , t a u s t o t pulsu, j a viņi n e z i n ā t u , k a a tb i l s toš i t a m , k a a s i n i s m a i n a s a v u dabu, s i r d s s i l t u m a ie tekmē t ā s v a r t ikt i z r e t i n ā t a s v a i r ā k

50

vai m a z ā k s t ipr i u n v a i r ā k va i m a z ā k ā t r i , s a l ī d z i n o t a r a g r ā k o s tāvokl i? U n , j a p ā r b a u d a , k ā šis s i r d s s i l t u m s tiek n o d o t s c i t iem locekļiem, va i g a n t a d n e n ā k a s atzī t , ka t a s not iek a r a s i ņ u pa l īdz ību, k u r a s , p l ū z d a m a s c a u r i sir­dij, sas i l s t un no še j ienes i z p l a t ā s pa v isu ķ e r m e n i . No tā izriet, ka, j a k ā d a i ķ e r m e ņ a d a ļ a i a t ņ e m as in i s , t a d līdz a r t o t a i a t ņ e m arī s i l t u m u ; un, k a u t arī s i r d s t a d kvēlotu kā s a k a r s ē t a dzelzs, a r to nepie t ik tu kāju un roku sasi l­d ī š a n a i t ā d ā m ē r ā , k ā t a s notiek, j a n e p ā r t r a u k t i t u r n e ­t iktu n o g ā d ā t a s a rv ien j a u n a s as in i s . N o te ik tā t o p z i n ā m s arī, ka e l p o š a n a s p a t i e s a i s u z d e v u m s i r p i e g ā d ā t p l a u š ā m pie t iekami d a u d z s v a i g a ga i sa , lai p a n ā k t u , k a as in i s , k u r a s t u r i e n ā k n o s i r d s labē jā d o b u m a , kur t ā s t i k u š a s i z r e t i n ā t a s u n i t k ā p ā r v ē r s t a s tva ikos , n o j a u n a p ā r v ē r s t o s as in ī s , p i r m s t ā s n o n ā k kre i sa jā k a m b a r ī , bez k ā t ā s n e s p ē t u būt p a r devielu u g u n i j , k a s t u r ir. T e i k t a a p s t i p r i n a fakts, ka t iem dzīvniekiem, k u r i e m n a v plaušu,, s i rdī i r t ika i v iens k a m b a r i s un ka bērn iem, kuri , a t r o d o ­ties m ā t e s m i e s ā s , n e v a r i z m a n t o t p l a u š a s , s i rdī i r a tvē­r u m s , p a k u r u a s i n i s n o d o b ā s v ē n a s ieplūst s i r d s krei­sa jā d o b u m ā , u n v a d s , p a k u r u a s i n i s n o a r t e r i ā l ā s v ē n a s ieplūst l ielajā ar tēr i jā , neejot c a u r i p l a u š ā m . T u r k l ā t , kā g a n k u ņ ģ ī v a r ē t u not ikt g r e m o š a n a , j a s i r d s p a a r t ē r i j ā m t u r n e n o v a d ī t u s i l t u m u u n k o p ā a r t o d a ž a s v i s p l ū s t o š ā ­k ā s a s i ņ u d a ļ a s , k a s p a l ī d z i z š ķ ī d i n ā t t u r n o k ļ u v u š o g a ļ u . U n va i procesu, k u r ā g a ļ a s su la t iek p ā r v ē r s t a p a r as i­nīm, n a v v ieg lāk i z p r a s t , j a u z s k a t a , ka š ī s u l a d e s t i l ē j a s , i e p l ū z d a m a s irdī u n i z p l ū z d a m a n o t ā s v a r b ū t v a i r ā k n e k ā s i m t s va i divi s imt i re ižu ik d i e n a s . Un vai v a j a d z ī g s vēl kas , lai i z s k a i d r o t u b a r o š a n o s u n ķ e r m e n ī esošo d a ž ā d o su lu r a š a n o s , ja saka, ka spēks, k u r a dēļ a s in i s , sevī ret i­n ā d a m a s , a i z p l ū s t n o s i r d s līdz p a t a r t ē r i j u ga l iem, pa­nāk, k a d a ž a s n o a s i ņ u d a ļ ā m a p s t ā j a s s t a r p d a ž ā m lo­cekļu d a ļ ā m un, i z s p i e z d a m a s k ā d a s c i t a s d a ļ i ņ a s , a i z ņ e m t o vietu, u n k a a t k a r ī b ā n o s a s t a p t o p o r u izv ie to juma, f o r m a s u n l ie luma t ā s v ienā v ietā n o k ļ ū s t d r ī z ā k nekā c i tā ; k a t r s būs redzē j i s , kā l īdz īgā k ā r t ā d a ž ā d i sieti, k u r u c a u r u m o j u m i i r a t šķ i r īg i , ka lpo, lai n o d a l ī t u v i e n u s g r a u ­d u s no cit iem. U n , beidzot, v i sā ša jā p r o c e s ā p a t s apbrī­n o j a m ā k a i s i r dzīvnieku g a r a 1 3 6 r a š a n ā s , k a s i r it. kā ļoti s m a l k s vē jš jeb dr īzāk kā ļoti t ī r a un ļoti r o s ī g a l i e s m a , k u r a , p a s t ā v ī g i lielā d a u d z u m ā p a c e l d a m ā s n o s i r d s u z s m a d z e n ē m , a t g r i e ž a s n o t u r i e n e s c a u r n e r v i e m u z

51

m u s k u ļ i e m u n v i s iem locekļ iem piešķir kus t ību; u n t a m n a v j ā m e k l ē c i ts cē lonis kā v ienīg i t a s , ka v i s v a i r ā k iekusti­n ā t ā s u n v i s c a u r s p i e d ī g ā k ā s a s i ņ u d a ļ a s , k u r a s i r vispie­m ē r o t ā k ā s g a r a v e i d o š a n a i , dr īzāk v i r z ā s u z s m a d z e n ē m n e k ā k a u t kur c i tur , j o arī a r t ē r i j a s , p a k u r ā m t ā s p l ū s t n o s i r d s u z s m a d z e n ē m , i r t a i s n ā k ā s n o v i s ā m u n s a s k a ņ ā ar m e h ā n i k a s l ikumiem, k a s i r tie paš i d a b a s l ikumi, ja v a i r ā k a s l ie tas t i ecas kopīgi v i rz ī t ies uz v ienu pus i , kur v i s ā m nepiet iek v ie tas , k ā t a s not iek a r t ā m a s i ņ u daļ i­ņ ā m , k a s n o s i r d s k re i sā k a m b a r a t i ecas u z s m a d z e n ē m , s t i p r ā k ā s u n v a i r ā k i e k u s t i n ā t ā s a t sp iež v ā j ā k ā s u n m a z ā k i e k u s t i n ā t ā s u n š ā d ā k ā r t ā n o n ā k t u r v i e n a s p a š a s .

V i s a s šīs l ie tas es d i e z g a n sīki i z s k a i d r o j u t r a k t ā t ā , k u r u m a n tore iz bija n o l ū k s publ icēt . U n pēc t a m e s t u r p a r ā d ī j u , k ā d a m j ā b ū t ci lvēka ķ e r m e ņ a n e r v u u n m u s k u ļ u m e h ā n i s m a m , lai p a n ā k t u , ka dzīvnieku g a r s [esprits ani­maux], k a s i r ta jos , b ū t u spē j īgs k u s t i n ā t tā locekļus : t ā d ē j ā d i n ā k a s redzēt , k a g a l v a s , t ikko t ā s n o g r i e z t a s , vēl k u s t a s u n kož zemi, lai g a n t ā s v a i r s n a v dz īvas ; k ā d ā m i z m a i ņ ā m j ā n o r i t s m a d z e n ē s , lai i z r a i s ī t u n o m o d u , m i e g u u n s a p ņ u s ; k ā g a i s m a , s k a ņ a s , s m a r ž a s , g a r š a s , s i l t u m s u n v i s a s c i t a s ā rē jo objektu ī p a š ī b a s t u r a r s a j ū t u s t a r p ­niecību spēj iespiest d a ž ā d ā s ide jas ; kā i z s a l k u m s , s l ā p e s u n c i t a s iekšē jās k a i s l ī b a s 1 3 7 t u r v a r n o s ū t ī t arī s a v ē j ā s ide jas ; ko t u r v a j a d z ē t u a tz ī t p a r vese lo s a p r ā t u , kur š īs ide jas t iek u z ņ e m t a s 1 3 8 ; k o p a r a t m i ņ u , k a s t ā s s a g l a b ā 1 3 9 ; u n p a r fantāzi ju, k a s t ā s v a r d a ž ā d i m a i n ī t u n n o t ā m sa l ik t j a u n a s , u n t ā d ā p a t ceļā, izvietojot dzīvnieku g a r u m u s k u ļ o s , likt kus tē t ie s ķ e r m e ņ a locekļiem t i k p a t d a u d z o s d a ž ā d a s ve idos u n t i k p a t d a u d z u ārē ju, s a j ū t u u z t v e r t u ob jektu u n t ik d a u d z iekšēji p iemītošu kais l ību p a m u d i n ā ­t i e m , cik t a s i e s p ē j a m s mūsē j iem, k a u t g a n t o (dzīvnieku g a r u — V. Z.) n e v a d a g r i b a . Te ik ta i s ne m a z ā k ā m ē r ā nel iks ies d ī v a i n s t iem, kuri , z i n ā d a m i , cik d a u d z spēj veikt d a ž ā d i ci lvēku d a r i n ā t i a u t o m ā t i jeb kus t īg ie m e h ā n i s m i , k a u t g a n ta jos i r ļoti m a z de ta ļu , s a l ī d z i n o t a r lielo s k a i t u kau lu , m u s k u ļ u , nervu, a r tēr i ju , v ē n u u n c i tu d a ļ u , k a s i r ikviena dzīvnieka ķermenī , a tz ī s šo ķer­m e n i p a r m e h ā n i s m u , k u r š , t ā k ā t o d a r i n ā j u š a s dieva ro­k a s , i r n e s a l ī d z i n ā m i l a b ā k i e k ā r t o t s u n k u r a m p a r sevi p iemīt d a u d z a p b r ī n o j a m ā k a s k u s t ī b a s n e k ā j e b k u r a m n o t iem, ko i z g u d r o j u š i c i lvēki . 1 4 0

'52

Un šeit e s speciā l i a p s t ā j o s , lai p a r ā d ī t u , ka, j a b ū t u k ā d i m e h ā n i s m i , k a m b ū t u p ē r t i ķ a vai k ā d a c i ta a r p r ā t u n e a p v e l t ī t a dz īvnieka o r g ā n i u n ā r ē j a i s i z skat s , m u m s ne­b ū t u n e k ā d u l īdzekļu, lai n o s k a i d r o t u , ka š iem m e h ā n i s ­m i e m n a v t ā p a t i d a b a , k a s dzīvniekiem, t u r p r e t i m , j a b ū t u kādi , k a s l ī d z i n ā t o s m ū s u ķ e r m e n i m u n i m i t ē t u m ū s u rīcību, cik v ien t a s m o r ā l i i e s p ē j a m s * , m u m s v i e n m ē r b ū t u divi ļoti droš i l īdzekļi, lai k o n s t a t ē t u , ka tie t ā d ē ļ vēl ne­būt n a v ī s t i cilvēki. P i r m a i s no š iem l īdzekļ iem i r t ā d s , k a šād i m e h ā n i s m i n e k a d n e v a r ē t u i z m a n t o t v a l o d u , n e ar ī sav ienot c i t a s z īmes , kā to d a r ā m mēs, lai c i t iem da­r ī tu z i n ā m a s m ū s u d o m a s . J o v a r g a n i e d o m ā t i e s , k a iz­v e i d o t s t ā d s m e h ā n i s m s , k a s i z r u n ā v ā r d u s , u n pat , k a t a s d a ž u s n o š iem v ā r d i e m i z r u n ā s a k a r ā a r k ā d ā m f iz i skām d a r b ī b ā m , k a s i z ra i s ī tu z i n ā m a s i z m a i ņ a s t ā o r g ā n o s : pie­m ē r a m , j a t a m p i e s k a r t o s v i e n ā vietā, t a s v a i c ā t u , k o vi­ņ a m v ē l a s te ikt ; j a citā, t a d t a s k l iegtu, k a v i ņ a m d a r a s ā p e s , va i arī te ik tu k a u t ko ci tu l īdz īgā k ā r t ā , t a č u n e v a r i e d o m ā t i e s m e h ā n i s m u , k a s šos v ā r d u s d a ž ā d i i z k ā r t o t u , lai a r j ē g u a t b i l d ē t u u z visu, k a s b ū t u s a c ī t s t ā k l ā t b ū t n ē , k ā t o spēj p a t v i s m u ļ ķ ī g ā k i e cilvēki. U n o t r a i s n o š iem l īdzekļ iem i r t ā d s , ka, lai g a n d a u d z u s u z d e v u m u s šie m e h ā n i s m i ve iktu t i k p a t labi k ā m ē s va i p a t l a b ā k p a r j e b k u r u n o m u m s , t ie n e n o v ē r š a m i p iedzīvotu neve iksmi c i tos , u n n o t ā v a r ē t u u z z i n ā t , k a t o r īcību n e v a d a vis a p z i ņ a , bet v ienīgi t o o r g ā n u izv ie to jums. Jo , k a m ē r p r ā t s i r u n i v e r s ā l s i n s t r u m e n t s , k a s v a r k a l p o t j e b k u r ā s i tuāci jā , š ā d a m e h ā n i s m a o r g ā n i e m b ū t u n e p i e c i e š a m s specif isks i zv ie to jums k a t r a m a t s e v i š ķ a j a m d a r b a m ; n o t ā izriet, k a m o r ā l i n a v i e s p ē j a m s 1 4 1 , k a m e h ā n i s m a m v a r ē t u b ū t pie­t i e k a m i d a u d z d a ž ā d u o r g ā n u , lai t a s v i s ā s dzīves ne jau­š a j ā s s i t u ā c i j ā s v a r ē t u r īkot ies t ā , k ā m ū s u p r ā t s liek rīko­t i e s m u m s .

U n t ā a r š o divu l īdzekļu p a l ī d z ī b u i e s p ē j a m s u z z i n ā t ar ī a t šķ i r ību s t a r p ci lvēkiem un dzīvniekiem. Jo i r ļoti s v a r ī g i ievērot, ka n a v t ik a p r o b e ž o t u un m u ļ ķ ī g u cilvēku, i e s k a i t o t p a t g a r ā vājos, k a t ie n e s p ē t u s a s a i s t ī t kopā d a ž ā d u s v ā r d u s u n n o t iem izveidot r u n u , a r k u r a s palī­d z ī b u v iņi d a r a z i n ā m a s s a v a s d o m a s ; u n ka, n o o t r a s pu­ses , n a v n e v i e n a c i ta dzīvnieka, lai cik p i l n ī g s un cik lai­m ī g i d z i m i s t a s arī n e b ū t u , k a s v a r ē t u veikt k a u t k o

Ja šadu iespēju neizslēdz vispārīgie likumi. — Tulk.

l īdzīgu. U n t a s n a v t ā d ē ļ , k a dzīvniekiem t r ū k t u atbi l­s t o š u o r g ā n u , j o v a r novērot , k a ž a g a t a s u n p a p a g a i ļ i spēj i z r u n ā t v ā r d u s t ā p a t k ā m ē s u n t o m ē r nespē j r u n ā t tā kā mēs , prot i , r u n ā t tā , lai t e i k t a i s l iec inātu, ka viņi d o m ā to, k o s a k a ; k a m ē r ci lvēkiem, k a s d z i m u š i kur l i u n m ē m i , t ā d u o r g ā n u , k a s c i t iem k a l p o r u n ā š a n a i , t r ū k s t t ā p a t va i p a t v a i r ā k nekā dzīvniekiem, t a č u viņi m ē d z paš i i z g u d r o t k ā d a s z īmes, a r k u r u p a l ī d z ī b u viņi v a r s a p r a s ­t ies ar t iem, kur iem, bieži u z t u r o t i e s ar v i ņ i e m kopā, bi j i s la iks iemācī t ies v i ņ u v a l o d u . U n t a s l iecina, k a dzīvnie­kiem ne vien n a v t ik d a u d z p r ā t a , cik ci lvēkiem, bet ka v iņ iem tā n e p a v i s a m n a v . Jo i r r e d z a m s , ka v a j a d z ī g s vi­sa i m a z , lai p r a s t u r u n ā t ; un, t ā k ā n ā k a s k o n s t a t ē t ne­vienl īdzību t ik lab v i e n a s s u g a s dzīvnieku kā c i lvēku s t a r p ā , t ā d ē j ā d i , k a v i e n u s d a u d z v ieg lāk a p m ā c ī t n e k ā c i tus , n a v d o m ā j a m s , k a s a v a s s u g a s v i s izc i lāka i s pēr t iķ i s va i p a p a g a i l i s n e b ū t u l īdzvēr t īg s ša jā z i ņ ā v i s m u ļ ķ ī g ā k a ­j a m b ē r n a m vai v i s m a z t ā d a m b ē r n a m , k a m i r g a r ī g ā s dzīves t r a u c ē j u m i , j a v i ņ u dvēsele n e b ū t u g luž i c i t ā d a s d a b a s k ā m ū s ē j ā . U n n e v a j a g j a u k t v ā r d u s a r d a b i s k a j ā m k u s t ī b ā m , k a s l iecina p a r k a i s l ī b ā m , jo m e h ā n i s m i šīs k u s ­t ī b a s v a r imitē t t i k p a t labi kā dzīvnieki; ne arī d o m ā t l īdzīgi d a ž i e m sena j iem a u t o r i e m , ka dzīvnieki r u n ā , k a u t arī m ē s n e d z i r d a m v iņu v a l o d u 1 4 2 : jo, j a t a s b ū t u pare iz i , t a d , tā kā v iņ iem i r d a u d z o r g ā n u , k a s a tb i l s t m ū s ē j i e m , v iņi a r m u m s t i k p a t labi n o d i b i n ā t u s a p r a š a n o s k ā a r sev l īdzīga j iem. J ā ņ e m v ē r ā arī t a s a p s t ā k l i s , ka, lai g a n i r d a u d z dzīvnieku, kur i d a ž o s no s a v i e m r īc ības v e i d i e m u z r ā d a l ielāku izveicību n e k ā mēs , t o m ē r šie p a š i dzīvnieki n e p a r ā d a n e k ā d u izveicību d a u d z ā s c i tās d a r b ī b ā s ; t ā d ē ­j ā d i a p s t ā k l i s , ka viņi k a u t ko veic l a b ā k n e k ā m ē s , nepie­r ā d a , k a v i ņ i e m b ū t u p r ā t s , j o t ā d ā g a d ī j u m ā j a u v i ņ i e m t ā b ū t u v a i r ā k nekā i k v i e n a m n o m u m s u n tie l a b ā k veiktu j e b k u r u u z d e v u m u , t a č u v i ņ i e m p r ā t a n a v n e m a z , un tā i r d a b a , k a s v i ņ o s r īko jas a tb i l s toš i to o r g ā n u izvie­t o j u m a m ; l īdz īgā k ā r t ā i r r e d z a m s , ka p u l k s t e n i s , k a s sa­l ikts v ienīg i no r i t e n t i ņ i e m un a t s p e r ē m , spēj ska i t ī t s t u n ­d a s u n m ē r o t la iku p a r e i z ā k nekā m ē s a r v i su m ū s u g u d r ī b u .

P ē c t a m es raks t ī ju p a r s a p r ā t ī g o dvēsel i un liku sa­p r a s t , k a t ā n e k ā d ā z i ņ ā n e v a r būt a t v a s i n ā t a n o m a t e r i ā ­liem s p ē k i e m 1 4 3 , l īdzīgi c i t ā m l ie tām, p a r k u r ā m e s m u iz­teicies, bet ka tā k a t r ā z i ņ ā i r r a d ī t a ; un ka nepietiek, ka

54

t ā m i t i n ā t o s c i lvēka ķ e r m e n ī tā , k ā s t ū r m a n i s s a v ā k u ģ ī 1 4 4 , v a r b ū t v ienīgi t ā d ē ļ , la i k u s t i n ā t u tā locekļus, bet ka i r nep iec iešams, lai dvēsele a r ķ e r m e n i b ū t u a p v i e n o t a u n s a l i e d ē t a d a u d z c iešāk 1 4 5 , lai t u r k l ā t t a i b ū t u arī j ū t a s u n t i e k s m e s [des sentiments et des appétits] l īdz īgas m ū s ē j ā m un š ā d ā k ā r t ā izve idotos ī s t s ci lvēks. S t a r p citu, e s šeit j a u t ā j u m ā p a r dvēsel i e s m u izrakst ī j ies d r u s k u p a r p l a š u t ā d ē ļ , ka t a s i r v iens no v i s s v a r ī g ā k a j i e m ; jo l īdztekus to ļ a u ž u m a l d i e m , kur i nol iedz dievu, k u r u s e s d o m ā j o s e s a m š a j ā d a r b ā j a u p ie t iekami a t spēko j i s , vā jus p r ā t u s n o pa­re izā, t i k u m a ceļa, v i sb iežāk n o v e d iedoma, ka dzīvnieku dvēse le pēc s a v a s d a b a s i r t ā d a pa t i kā m ū s ē j ā un ka t ā t a d m u m s pēc š īs dzīves n a v p a r k o ra izē t ies , n e arī u z k o cerēt ; g luži t ā p a t k ā m u š ā m u n s k u d r ā m ; k a m ē r , ga­d ī jumā, ja ir z i n ā m s , cik ļoti a t š ķ i r ī g a s ir š īs dvēse les , d a u d z l a b ā k v a r s a p r a s t a r g u m e n t u s , kur i p i e r ā d a , k a m ū ­sē jā pēc s a v a s d a b a s i r p i lnīg i n e a t k a r ī g a n o ķ e r m e ņ a , u n t ā t a d t a i n e b ū t n a v j ā m i r s t re izē a r t o ; t u r k l ā t , t ā k ā n a v z i n ā m i n e k ā d i citi cēloņi, k a s v a r ē t u to s a g r a u t , i r dabi sk i no tā i z d a r ī t s e c i n ā j u m u , ka dvēse le i r n e m i r s t ī g a . 1 4 6

VI

N u j a u p a g ā j u š i t r ī s g a d i , k o p š m a n izdevies p a b e i g t t r a k t ā t u 1 4 7 , k u r ā i z t i r z ā t a s v i s a s š īs l ie tas , t a č u , k a d e s s ā k u to p ā r l a s ī t , lai n o d o t u iesp iedē jam, uzz inā ju , ka per­s o n a s , pret k u r ā m e s j ū t u dzi ļu godbi j ību u n k u r u a u t o ­r i t ā t e m a n u rīcību ie tekmē n e m a z ā k k ā m a n s p r ā t s m a ­n a s d o m a s , a t z i n u š a s p a r n e p i e ņ e m a m u k ā d u u z s k a t u fizikā, ko n e d a u d z a g r ā k publ icē j i s k ā d s c i t s 1 4 8 , un, lai g a n e s n e a p g a l v o j u , k a e s t a m p i e k r i s t u 1 4 9 , t a č u p i r m s š o p e r s o n u c e n z ū r a s e s ša jā u z s k a t ā nebi ju p a m a n ī j i s n e k ā t ā d a , ko es b ū t u varē j i s i e d o m ā t i e s kā n e v ē l a m u re l iģ i ja i vai va l s t i j , u n t ā t a d nekā t ā d a , k a s b ū t u v a r ē j i s kavēt m a n r a k s t ī t t ā p a t , j a p r ā t s b ū t u m a n i p a r t o pār l iec inā j i s , u n š ī a p s t ā k ļ a dēļ m a n ī r a d ā s b a ž a s , va i arī k ā d s n o m a ­n i e m u z s k a t i e m n a v m a l d ī g s , n e r a u g o t i e s u z lielo rūpību, k o n e k a d n e e s m u taupī j i s , lai a t t u r ē t o s t icēt k a u t k a m t ā d a m , p a r k o m a n n a v ļoti d r o š u p i e r ā d ī j u m u , u n lai ne­r a k s t ī t u n e k ā t ā d a , k a s v a r ē t u izvērs t ies k ā d a m p a r p o s t u . Ar to piet ika, lai e s j u s t o s sp ies t s m a i n ī t s a v u n o l ū k u t o s publ icēt . Jo , lai g a n a p s v ē r u m i , k a s m a n i bi ja p a m u d i n ā ­j u š i p i e ņ e m t a g r ā k o l ē m u m u , bija ļot i svar īg i , m a n a

55

nosl iece, k a s m a n v i e n m ē r l ikusi nīs t g r ā m a t u t a i s ī t ā j a a m a t u 1 5 0 , m a n n e a t t u r a m i l ika s a m e k l ē t p ie t iekami d a u d z p r e t ē j a r a k s t u r a a r g u m e n t u , lai š ā d u s a v u rīcību a t t a i s ­notu . U n a p s v ē r u m i ša jā j a u t ā j u m ā , n o v i e n a s u n n o o t r a s puses , i r t ā d i , ka ne t ik v ien m a n i r z i n ā m a i n t e r e s e t o s izteikt, bet arī pub l ika i v a r b ū t i r k ā d a i n t e r e s e t o s u z z i n ā t .

E s n e k a d n e e s m u piešķīr i s lielu noz īmi s a v a g a r a r a ­žo jumiem, un, k a m ē r es a r sevis l i e to tās m e t o d e s p a l ī d z ī b u nebi ju g u v i s c i tus a u g ļ u s kā v ien to, ka e s m u bijis a p ­m i e r i n ā t s , s a s k a r d a m i e s a r d a ž ā m p r o b l ē m ā m spekulat ī­v a j ā s z i n ā t n ē s , k ā arī e s m u cent ies r e g u l ē t s a v u s t i k u m u s ar a r g u m e n t i e m , k a s a i z g ū t i no šīs m e t o d e s , e s n e b ū t neuzskat ī ju , k a m a n b ū t u p i e n ā k u m s p a r t o r a k s t ī t . J o t i k u m u j a u t ā j u m o s k a t r a m i r t ik d a u d z s a v a s s a p r a š a n a s [son sens], ka v a r ē t u a t r a s t t i k p a t r e f o r m a t o r u , cik ir ga lvu, ja v ien arī ci t iem, ne vien t iem, ko dievs note ic i s p a r v a l d n i e k i e m s a v ā m t a u t ā m , u n arī t iem, k a m v i ņ š dā­vāj is t ik d a u d z l a b e s t ī b a s un dedz ības , lai v iņi v a r ē t u b ū t pravieš i , b ū t u a t ļ a u t s t a j o s k a u t ko groz ī t ; un, k a u t ar ī m a n a s s p e k u l ā c i j a s m a n labi p a t i k a , e s d o m ā j u , k a c i t iem s a v ē j ā s v a r b ū t pa t īk vēl l abāk . Taču, n o n ā c i s pie d a ž i e m v i s p ā r ī g i e m jēdz ieniem, k a s a t t i e c a s u z f iziku 1 5 1 , u n s ā c i s t o s p ā r b a u d ī t d a ž u spec iā lu p r o b l ē m u r i s i n ā š a n ā 1 5 2 , kon­s ta tē ju , cik t ā l u tie v a r a izves t un cik ļoti t ie a t š ķ i r a s no līdz š im l ie tota j iem pr inc ip iem, es domāju, ka n e d r ī k s t u tos t u r ē t a p s l ē p t u s , lai s m a g i n e n o z i e g t o s pre t l i k u m u , k a s m u m s uzl iek p i e n ā k u m u g ā d ā t p a r v i su ci lvēku v i s p ā ­r īgo l a b u m u , c iktā l t a s a t k a r ī g s n o m u m s . J o tie (v i spā­rīgie jēdz ieni — V. Z.) m a n ļāvuš i s a k a t ī t , ka i e s p ē j a m s n o n ā k t pie t ā d ā m a t z i ņ ā m , k a s b ū t u ļoti d e r ī g a s dzīvei, un ka s k o l ā s m ā c ā m ā s s p e k u l a t ī v ā s filozofijas vietā, pa­te icot ies t ā m , v a r ē t u n o n ā k t pie p r a k s e s , k a s ļ a u t u iepaz ī t u g u n s , ū d e n s , g a i s a , z v a i g ž ņ u , debesu u n citu a p m u m s esošo ķ e r m e ņ u spēku u n d a r b ī b a s v e i d u s t i k p a t note ik t i , k ā m ē s z i n ā m d a ž ā d ā s a m a t n i e k u profes i jas, u n m ē s t o s v a r ē t u l īdz īgā k ā r t ā i z m a n t o t v i s ā m v a j a d z ī b ā m , k a m t ie noder , u n š ā d ā k ā r t ā m ē s k ļū tu p a r d a b a s k u n g i e m u n s a i m n i e k i e m . 1 5 3 T a s n o z ī m ē t u n e t ikvien cens t ie s i z g u d r o t n e s k a i t ā m u s m ā k s l ī g u s p a ņ ē m i e n u s , k a s d o t u iespēju bez k ā d ā m p ū l ē m b a u d ī t z e m e s a u g ļ u s u n v i s a s ē r t ības , k ā d a s uz t ā s s a s t o p a m a s , bet i t ī p a š i s a g l a b ā t arī vesel ību, k a s , bez š a u b ā m , i r d ā r g ā k ā m a n t a u n p a m a t s v i s iem ci t iem

56

l a b u m i e m ša jā dzīvē; j o p a t g a r s t ik s t i p r ā m ē r ā a t k a r ī g s n o t e m p e r a m e n t a u n ķ e r m e ņ a o r g ā n u izv ie to juma, ka, m a n u p r ā t , j a v i s p ā r i e s p ē j a m s a t r a s t l īdzekļus, k a s cilvē­kus k o p u m ā p a d a r ī t u g u d r ā k u s u n ve ik lākus nekā līdz š im, t a d tie j ā m e k l ē m e d i c ī n a s n o v a d ā . I r t iesa, ka paš­laik l i e to jamā m e d i c ī n a n a v d a u d z t ik izcili der īga ; t a č u , k a u t arī m a n n a v n o l ū k a t o n i c i n ā t , e s m u p ā r l i e c i n ā t s , ka p a t s t a r p t iem, k a m m e d i c ī n a i r profes i ja, 1 5 4 n a v ne­viena, k a s n e a t z ī t u , ka viss, ko v iņi m e d i c ī n ā z ina, n a v g a n d r ī z n e k a s , s a l ī d z i n o t a r to, ko at l iek izz ināt , un ka b ū t u i e s p ē j a m s i z s a r g ā t i e s n o b e z g a l ī g i d a u d z ā m m i e s a s u n g a r a s l i m ī b ā m u n v a r b ū t p a t n o v e c u m a n e s p ē k a 1 5 5 , j a p ie t iekami z i n ā t u t o c ē l o ņ u s u n v i s u s ā r s t n i e c ī b a s līdzek­ļus, k o m u m s d ā v ā j u s i d a b a . U n tā , n o l ē m i s velt ī t v i su s a v u dzīvi t ik n e p i e c i e š a m a s z i n ā t n e s m e k l ē j u m i e m un at­r a d i s ceļu, pa k u r u ejot, m a n u p r ā t , v a r ē t u n e k ļ ū d ī g i pie t ā s n o n ā k t , j a t ika i n e b ū t u kavēk ļu va i n u dzīves ī s u m a , vai e k s p e r i m e n t u t r ū k u m a dēļ, es n o s p r i e d u , ka v i s l a b ā k pret ab iem š iem kavēkļ iem v a r ē t u cīnīt ies, precīz i p a v ē s t o t p l a š ā k ā m a p r i n d ā m visu t o m a z u m i ņ u , k o e s m u atk lā j i s , u n u z a i c i n o t l a b ā k o s p r ā t u s cens t ie s aiziet t ā l ā k , lai k a t r s a tb i l s toš i s a v ā m t i e k s m ē m u n i e s p ē j ā m dotu s a v u ieguldī­j u m u pēt ī jumos, ko n e p i e c i e š a m s veikt, un arī p a v ē s t ī t u p l a š ā k ā m a p r i n d ā m visu, ko v i ņ š izzināj is , lai t u r p m ā k i e ie sāktu tur , kur iepriekšēj ie p a b e i g u š i , u n š ā d ā k ā r t ā , ap­vienojot d a u d z u cilvēku m ū ž u s u n p ū l i ņ u s , m ē s visi kopā aiz ietu d a u d z t ā l ā k , n e k ā t o v a r ē t u k a t r s a t sev i šķ i .

L īdz īgā k ā r t ā e s m u pievērs i s u z m a n ī b u t a m a p s t ā k l i m , ka e k s p e r i m e n t i 1 5 6 i r jo n e p i e c i e š a m ā k i , jo v a i r ā k pavirz ī­j u š ā s u z pr iekšu z i n ā š a n a s . J o i e s ā k u m a m v i s l a b ā k i z m a n ­tot t ika i t o s p i e r e d z ē j u m u s [expériences], k a s p a š i p a r ā d ā s m ū s u j u t e k ļ i e m un ko n e v a r i g n o r ē t — ja t ika i p a r š iem p i e r e d z ē j u m i e m m ē s k a u t cik p ā r d o m ā j a m — n e k ā izmek­lēt v i s r e t ā k o s un s a m ā k s l o t ā k o s [de plus rares et étudiées]: jo, k a m ē r vēl n a v z i n ā m i cēloņi v i s p a r a s t ā k a j i e m , re t ie bieži p i e m ā n a , un aps tāk ļ i , no k u r i e m tie a t k a r ī g i , g a n ­drīz v i e n m ē r i r t ik specifiski un t ik niecīgi , ka ļoti g r ū t i t o s p a m a n ī t . T o m ē r m i n ē t a j ā j a u t ā j u m ā e s ievēroju š ā d u kār t ību . P i r m k ā r t , e s c e n t o s a t r a s t v i s p ā r ī g o s p r i n c i p u s jeb p i r m c ē l o ņ u s v i s a m , k a s p a s a u l ē i r va i k a s v a r ē t u būt , ņ e m o t ša jā z i ņ ā v ē r ā t ika i dievu, k a s t o radī j i s , u n t o s iz sec inot v ienīgi n o z i n ā m i e m pat ies ību d īg ļ iem 1 5 7 , k a s d a b ī g i a t r o d a s m ū s u dvēselēs . P ē c t a m e s izpētī ju, k ā d u s

p i r m o s u n v i s p a r a s t ā k o s r e z u l t ā t u s v a r a t v a s i n ā t n o š iem c ē l o ņ i e m 1 5 8 : u n m a n šķiet, k a t ā d ā ceļā e s a tk lā ju debes is , z v a i g z n e s , zemi u n p a t z e m e s v i r s ū ū d e n i , ga i su, u g u n i , m i n e r ā l u s u n d a ž a s c i t a s t ā d a s l ie tas , k a s i r v i s p a r a s t ā k ā s u n v i s v i e n k ā r š ā k ā s u n t ā d ē ļ v i sv ieg lāk i z z i n ā m ā s . P ē c t a m k a d es gr ibē ju n o n ā k t l īdz m a z ā k v i s p ā r ī g a m l ie tām, izrā­dījās, ka t ā s i r t ik d a ž ā d a s , ka, m a n u p r ā t , ci lvēka p r ā t a m n e b ū t u i e s p ē j a m s ne a t š ķ i r t uz z e m e s esošo ķ e r m e ņ u vei­dus jeb s u g a s [les formes ou espèces]159 no b e z g a l ī g a d a u ­d z u m a c i t ā d u , kuri v a r ē t u t u r a t r a s t i e s — ja dievs b ū t u vēlējies t o s t u r novie tot — ne arī t ā t a d t ā s p a d a r ī t m u m s l i e t o j a m a s , j a r e z u l t ā t u s n e n o s k a i d r o t u p i r m s cē loņiem un neve iktu d a u d z u s specif iskus e k s p e r i m e n t u s . Šā iemes la dēļ, ar p r ā t u a t g r i e z i e s pie v i s iem objekt iem, k u r u s k ā d r e i z u z t v ē r u š i m a n i jutekļ i , e s u z d r o š i n o s a p g a l v o t , k a to v idū n e e s m u p a m a n ī j i s nev ienu lietu, ko es n e v a r ē t u p ie t iekami ā t r i i z s k a i d r o t a r m a n i s a t r a s t o p r i n c i p u palī­dzību. Bet m a n arī j ā a t z ī s t , ka d a b a s v a r e n ī b a i r t ik l iela u n d a u d z v e i d ī g a , k a e s v a i r s n e v a r u p a m a n ī t g a n d r ī z n e ­vienu specifisku r e z u l t ā t u , p a r k u r u m a n j a u iepr iekš ne­b ū t u z i n ā m s , k a t a s v a r būt d e d u c ē t s n o š iem p r i n c i p i e m v a i r ā k o s a t š ķ i r ī g o s v e i d o s [façons], un p a r a s t i v i s l i e l ā k ā s g r ū t ī b a s m a n s a g ā d ā t ā ve ida s a m e k l ē š a n a , n o k u r a š i s r e z u l t ā t s i r a t k a r ī g s . T a č u ša jā z i ņ ā es n e z i n u c i tus l īdzek­ļus, kā vien a t k a l un a t k a l veikt e k s p e r i m e n t u s tā , lai v iņu i z n ā k u m i b ū t u a t šķ i r īg i ikviena p ē t ā m ā ve ida gadī­j u m ā . V i s p ā r es, kā m a n šķiet, j a u p ie t iekami labi z i n u , k ā d u s s a m ā k s l o t u s p a ņ ē m i e n u s n ā k t o s l ietot, lai ve iktu l ie lāko da ļu to e k s p e r i m e n t u , k a s v a r ē t u k a l p o t š im nolū­k a m — t a č u r e d z u g a n arī, ka šie e k s p e r i m e n t i v a j a d z ī g i t ā d i un t ik lielā ska i tā , ka to v i su v e i k š a n a i nepie t ik tu ne m a n u roku, n e m a n u i e n ā k u m u , p a t j a m a n t o b ū t u tūk­s t o š k ā r t v a i r ā k ; k a u t arī a tb i l s toš i m a n ā m i e s p ē j a m veikt v a i r ā k va i m a z ā k š ā d u e k s p e r i m e n t u e s arī v a i r ā k va i m a ­zāk p a v i r z ī t o s uz pr iekšu d a b a s i z z i n ā š a n ā . Tādēļ es sev apsol ī ju a r s a v a t r a k t ā t a pa l īdz ību p a r t o p a v ē s t ī t u n tajā t ik s k a i d r i p a r ā d ī t l a b u m u , k o p l a š ā k a s a p r i n d a s v a r ē t u g ū t no š ā d a s r īc ības, ka es a i c i n ā š u v i sus , k a m r ū p cil­vēku labklā j ība k o p u m ā , t ā t a d v i sus , k a s i r t i k u m ī g i ī s te­nībā, nev i s p a r t ā d i e m tiek t ika i m a l d ī g i u z s k a t ī t i va i t ā d i i r v ienīg i d o m ā s , sn ieg t m a n z i ņ a s p a r e k s p e r i m e n t i e m , ko viņi pave ikuš i , kā arī m a n p a l ī d z ē t i zdar ī t tos , k u r u s vēl at l ic is veikt.

58

T a č u kopš t ā la ika citi a r g u m e n t i m a n likuši m a i n ī t s a v u s n o d o m u s u n u z s k a t ī t , k a m a n g a n pat ie s i j ā t u r p i n a r a k s t ī t p a r v i s ā m l ie tām, k a m , m a n u p r ā t , i r k ā d a n o z ī m e , cik vien es t u r e s m u atk lā j i s pat ies ību, un t a m j ā v e l t a tik­p a t d a u d z r ū p ī b a s kā t a d , ja es g r i b ē t u r a k s t ī t o iespiest — t ik lab t ā d ē ļ , lai g ū t u jo v a i r ā k iespēju to labi p ā r b a u d ī t , t ā kā, bez š a u b ā m , d a u d z r ū p ī g ā k v i e n m ē r i z t u r a s p r e t to, ko p a r e d z ē t s dot d a u d z u citu a p l ū k o š a n a i , n e k ā p r e t to, k a s r a d ī t s v ienīgi s a v ā m v a j a d z ī b ā m , u n bieži v ien t a s , k a s m a n šķi ta pat ies s , k a d es t ikko biju sāc i s to a p c e r ē t [concevoir], i z rād ī jā s m a l d ī g s , k a d es to gr ibē ju izk lās t ī t r a k s t i s k i ; g a n arī t ā p ē c , lai n e a t s t ā t u n e i z m a n t o t u n e v i e n u iespēju p l a š ā k ā m a p r i n d ā m s a g ā d ā t k ā d u l a b u m u , j a b ū t u t a m spēj īgs , un, j a m a n i r a k s t i b ū t u k a u t cik vērt i , lai t ie, k a s tos s a ņ e m s pēc m a n a s n ā v e s , tos v a r ē t u p ienāc īg i i z m a n t o t , — t a č u es n e k ā d ā g a d ī j u m ā n e d r ī k s t ē t u piekr is t t o p u b l i c ē š a n a i s a v a s dzīves la ikā, j o n e ieb i ldumi u n polemika, k a s v a r b ū t v a r ē t u t ikt v ē r s t a p r e t t iem, ne arī ievērība, k o tie m a n v a r ē t u s a g ā d ā t , n e d r ī k s t b ū t i e g a n s t s , lai es z a u d ē t u laiku, ko e s m u p a r e d z ē j i s vel t ī t sevis izglī­t o š a n a i . 1 6 0 Jo, k a u t g a n i r t iesa, ka ikviena ci lvēka p ienā­k u m s i r dar ī t c i t iem labu, cik v ien v i ņ a m t a s i e s p ē j a m s , u n k a pat ies i neko n a v v ē r t s t a s , k a s n a v n e v i e n a m der īgs , k a t r ā z i ņ ā pare iz i i r arī t a s , k a m ū s u r ū p ē m j ā s n i e d z a s t ā l ā k p a r t a g a d n i u n k a i r labi a t s t ā t n o v ā r t ā to , k a s var­būt dotu k ā d u l a b u m u p a š r e i z ē j a i p a a u d z e i , j a i r n o d o m s d a r ī t k o citu, k a s v a r b ū t n e s ī s vēl v a i r ā k l a b u m a n ā k a m a ­j ā m . Es arī vēlos, lai citi z i n ā t u , ka t a s m a z u m i ņ š , ko e s m u līdz š im n o s k a i d r o j i s , n a v g a n d r ī z n e k a s , s a l ī d z i n o t ar to, ko n e z i n u , un t o m ē r n e e s m u a t m e t i s cer ības to izzi­n ā t , j o t iem, k a s m a z p a m a z ā m atk lā j pa t ie s ību z i n ā t n ē s , i r g a n d r ī z t ā d s p a t s s tāvok l i s k ā t iem, k u r i e m t a d , k a d t ie j a u t ikuš i pie b a g ā t ī b a s , v i e g l ā k t ikt pie l iel iem ieguvu­m i e m n e k ā a g r ā k , n a b a g i e m esot, t ikt pie d a u d z m a z ā ­kiem. T ā p a t v i ņ u s v a r s a l ī d z i n ā t a r a r m i j u k o m a n d i e r i e m , k u r u spēki m ē d z p i e a u g t p r o p o r c i o n ā l i v i ņ u u z v a r ā m u n k u r i e m pēc z a u d ē t a s k a u j a s v a j a d z ī g a l ie lāka p r a s m e , lai n o t u r ē t o s , nekā pēc u z v a r ē t a s [kaujas] i e ņ e m t p i l s ē t a s u n n o v a d u s . J o cent ieni u z v a r ē t v i s a s g r ū t ī b a s u n m a l d u s , k a s m ū s k a v ē n o n ā k t pie p a t i e s ī b a s i z z i n ā š a n a s , pa t ie s i i r t a s p a t s , k a s izcīnīt k a u j a s , un iegūt m a l d ī g u s [fausses] u z s k a t u s k ā d ā d a u d z m a z v i s p ā r ī g ā u n n o z ī m ī g ā j a u t ā j u m ā n o z ī m ē ciest s a k ā v i : j o v ē l ā k v a j a d z ī g s d a u d z v a i r ā k

59

g u d r ī b a s , lai a t g r i e z t o s s ā k o t n ē j ā stāvoklī , n e k ā g ū t l ie lus p a n ā k u m u s , j a i r j a u droš i pr inc ip i . K a s a t t i e c a s u z m a n i , t a d , j a e s m u šeit a tk lā j i s k ā d a s z i n ā t ņ u p a t i e s ī b a s ( u n es ceru, ka š ī s ē j u m a s a t u r s ļau j spr ies t , ka e s m u atk lā­j i s v a i r ā k a s ) , v a r u piebilst, k a t ā s i r t ika i s e k a s u n a tva­s i n ā j u m i n o p iecām va i s e š ā m g a l v e n a j ā m g r ū t ī b ā m , k o e s m u p ā r v a r ē j i s , u n e s t ā s u z s k a t u p a r t i k p a t d a u d z ā m k a u j ā m , k u r ā s v e i k s m e bi jusi m a n ā p u s ē . E s p a t n e b a i d o s te ikt , k a m a n u p r ā t m a n n e p i e c i e š a m s u z v a r ē t v a i r s t ika i d ivās va i t r i j ā s l ī d z ī g ā s k a u j ā s , lai ī s t e n o t u v i s u s s a v u s n o d o m u s , un vēl n e b ū t n e e s m u t ik vecs, lai s a s k a ņ ā ar da­b a s p a r a s t o g a i t u m a n n e v a r ē t u b ū t p ie t iekami br īva la ika to v e i k š a n a i . Bet vēl v a i r ā k es u z s k a t u p a r s a v u p ienā­k u m u j o s a p r ā t ī g ā k izl ietot m a n a t l i k u š o laiku, j o l i e lākas i r m a n a s cer ības , k a v a r ē š u t o labi i z m a n t o t ; bet m a n b ū t u d a u d z iz redžu to z a u d ē t , j a e s publ icē tu s a v a s fizi­k a s p a m a t u s . * Jo , lai g a n tie g a n d r ī z visi i r t ik ac īmre­d z a m i , ka pietiek t o s dz i rdēt , lai t i em piekr i s tu, un to v idū n a v neviena, k u r a m , kā es d o m ā j u , es n e s p ē t u dot pie­r ā d ī j u m u s , t o m ē r s a k a r ā a r to , ka n a v i e s p ē j a m s , lai t ie s a s k a n ē t u a r v i s ā m c i t ā m cilvēku d a ž ā d a j ā m d o m ā m , e s p a r e d z u , ka m a n i bieži vien t r a u c ē t u i e b i l d u m i 1 6 1 , ko tie b ū t u izra is ī juš i .

V a r j a u teikt, ka šie ieb i ldumi b ū t u der īg i g a n t ā d ē ļ , ka t ie m a n d a r ī t u z i n ā m a s m a n a s k ļ ū d a s , g a n arī t ā p ē c , ka, g a d ī j u m ā , j a m a n o s pē t ī jumos b ū t u k a u t k a s labs, citi a r t o p a l ī d z ī b u g ū t u v a i r ā k i z p r a t n e s un, t ā k ā l ie lāks ļ a u ž u s k a i t s v a r v a i r ā k s a s k a t ī t n e k ā v i e n s ci lvēks, viņi, k o p š tā br īža, k a d s ā k t u t o s ( D e k a r t a a t k l ā j u m u s — V. Z.) i z m a n t o t , p a l ī d z ē t u m a n arī ar s a v i e m i z g u d r o j u ­miem. Tomēr, k a u t arī e s a tz ī tu , ka m a n ļoti i e s p ē j a m s k ļūdī t ies u n k a e s g a n d r ī z n e k a d n e u z t i c o s t ā m d o m ā m , k a s m a n p i r m ā s i e n ā k u š a s p r ā t ā , p ie redze pre t m a n i izvir­z ā m o i e b i l d u m u s a ņ e m š a n ā n e ļ a u j cerēt iegūt n o t i e m k ā d u l a b u m u : j o m a n j a u bieži nāc ies piedzīvot spr iedu­m u s , ko izte ikuši g a n tie, ko e s m u uzskat ī j i s p a r s a v i e m d r a u g i e m , g a n citi, kur i , m a n u p r ā t , bija v i e n a l d z ī g i pre t m a n i , g a n p a t daž i t ā d i , k u r u s , k ā m a n bija z i n ā m s , ļ a u n ­p r ā t ī b a u n s k a u d ī b a m u d i n ā t u a t k l ā t k a u t k o t ā d u , k a s d r a u g i e m s i m p ā t i j u dēļ b ū t u pa l ic i s a p s l ē p t s , t a č u t ika i re t i i r a tgad ī j i e s , k a i e b i l d u m o s b ū t u m a n p ā r m e t u š i k a u t

* T. i., ja tiktu publicēts t raktāts «Pasaule».

60

ko t ā d u , ko es iepr iekš n e m a z n e b ū t u paredzē j i s , j a n e ­s k a i t a t ā d u s , k a s s t ā v ļoti t ā l u n o m a n i s i z t i r z ā t ā j a u t ā ­j u m a , u n t ā d ē ļ m a n g a n d r ī z n e k a d n a v nāc ies s a s t a p t t ā d u s a v u u z s k a t u krit iķi, k u r š m a n nešķ i s tu va i n u m a ­z ā k s t i n g r s , va i m a z ā k objekt īvs n e k ā e s p a t s . 1 6 2 U n e s n e e s m u n e k a d arī novēro j i s , k a s k o l ā s p r a k t i z ē t o d i s p u t u ceļā b ū t u a t k l ā t a k ā d a iepriekš n e z i n ā m a pat ies ība, j o a p ­s tāk ļos , k a d k a t r s c e n š a s u z v a r ē t , v a i r ā k p ū ļ u t iek veltīts,, lai p iešķ i r tu s v a r u t i c a m a i v a r b ū t ī b a i [vraisemblance]y

nekā r ū p ī g i izsvēr t p r e t ē j ā s p u s e s a r g u m e n t u s ; u n tie, k a s i lgu laiku bijuši labi a d v o k ā t i , t ā d ē ļ v ien vēl n e k ļ ū s t p a r v i s labāka j iem t i e s n e š i e m . 1 6 3

Arī l a b u m s , ko citi v a r ē t u gūt , j a tie u z z i n ā t u m a n a s d o m a s , n e v a r ē t u būt v i sa i liels, j o v a i r ā k t ā d ē ļ , k a e s t ā s vēl n e p a v i s a m n e e s m u n o v e d i s t ik t ā l u , k a t ā m n e b ū t u vēl d a u d z k a s jāp iev ieno, lai t ā s p a d a r ī t u d e r ī g a s p r a k ­t i ska i l i e t o š a n a i . Un es d o m ā j u , ka v a r u bez i e d o m ī b a s a p g a l v o t , ka, j a k ā d s b ū t u spē j īgs t o veikt, t a d d r ī z ā k t a s b ū t u e s p a t s n e k ā k ā d s c i t s ; n e t ā d ē ļ , k a p a s a u l ē n e v a r ē t u būt d a u d z p r ā t u , k a s n e s a l ī d z i n ā m i p ā r ā k i p a r m a n ē j o , bet t ā d ē ļ , k a n e v a r t ik labi i z p r a s t u n a p g ū t to , k a s a i z g ū t s n o cita, k ā to , k a s p a š a i z d o m ā t s . Š ā d a a t z i n u m a pare i­zību ļoti labi p a r ā d a a p s t ā k l i s , ka, lai g a n es bieži e s m u d a ž a s n o s a v ā m d o m ā m i z s k a i d r o j i s cit iem, a r ļoti a s u p r ā t u [de trēs bori esprit] apve l t ī t i em ci lvēkiem, kur i pa to laiku, k a m ē r es v iņ iem s tās t ī ju, kā m a n šķi ta, t ā s ļoti labi s a p r a t a , t a d , k a d viņi t ā s k lās t ī ja t ā l ā k , v iņi, k ā m a n n ā c ā s k o n s t a t ē t , g a n d r ī z v i e n m ē r bija t ā s t i k t ā l sagroz ī­juš i , k a e s t ā s v a i r s n e v a r ē j u atz ī t p a r s a v ā m . Šajā s a k a ­rībā e s g r i b ē t u l ū g t n ā k a m ā s p a a u d z e s n e k a d net icēt t a m , k o m a n piedēvē, j a e s p a t s t o n e b ū t u publ icē j i s . U n e s n e m a z n e b r ī n o s p a r d īva in ībām, k a s p i e d ē v ē t a s v i s i e m s e n a j i e m filozofiem, kuru r a k s t i n a v līdz m u m s n o n ā k u š i , u n arī n e u z s k a t u t ā d ē ļ , k a v i ņ u d o m a s b ū t u b i j u š a s nesa­p r ā t ī g a s , jo v iņi t a č u bijuši s a v a la ika izci lākie d o m ā t ā j i , bet u z s k a t u vienīgi , k a m ē s p a r v i ņ u u z s k a t i e m e s a m slikti i n f o r m ē t i . 1 6 4 I r t a č u arī z i n ā m s , k a g a n d r ī z n e k a d n a v gadī j ies , k a n o v iņu m ā c e k ļ i e m k ā d s b ū t u v i ņ u s pār­spēj i s ; un es e s m u cieši p ā r l i e c i n ā t s , ka v i s d e d z ī g ā k i e no p a š r e i z ē j i e m A r i s t o t e ļ a sekotā j iem j u s t o s la imīgi , j a t i e m b ū t u t i k p a t d a u d z z i n ā š a n u p a r dabu, cik v i ņ a m bijis, p a t j a tas_ b ū t u s a i s t ī t s a r n o s a c ī j u m u , ka tie n e k a d ne­z i n ā s v a i r ā k . 1 6 5 Viņi i r k ā v ī t e ņ a u g i , k a s n e k a d n e t i e c a s

61

p a c e l t i e s a u g s t ā k p a r kokiem, uz k u r i e m tie b a l s t ā s , un bieži vien p a t n o s l ī g s t uz leju pēc t a m , k a d v iņ iem izdevies aiz­s n i e g t t o v i r s o t n i , prot i , k ļūs t k a u t k ā d ā z i ņ ā m a z ā k zi­noši, nekā, j a v iņi b ū t u a t t u r ē j u š i e s n o t u r p m ā k a j ā m a v o t u s t u d i j ā m , nevis, n e b ū d a m i m i e r ā ar to, ka zin visu, ko v i ņ u c ienī ta i s a u t o r s s a p r o t a m i izklāst ī j i s , g r i b ē t u bez t a m a t r a s t arī r i s i n ā j u m u d a u d z ā m t ā d ā m p r o b l ē m ā m , p a r k o v i ņ š n a v nekā sacī j i s u n p a r k u r ā m v i ņ š v a r b ū t n e k a d n a v domāj i s . K a t r ā z i ņ ā v i ņ u f i lozofēšanas m a n i e r e i r ļoti p a r o c ī g a t ā d i e m , k u r u g a r ī g ā s spē ja s s t ipr i aprobe­ž o t a s , jo v iņu l ietoto definīciju un p r i n c i p u n e s k a i d r ī b a dod t i e m iespēju r u n ā t p a r v i s ā m l i e t ā m t ik drosmīg i , i t kā v iņi t ā s z i n ā t u , un sniedz a i z s e g u v i s a m , ko viņi p a r t ā m a p g a l v o pretē j i g u d r ā k u u n p r a s m ī g ā k u ļ a u ž u uzska­t iem, k u r i e m t a d n a v i e s p ē j a m s v i ņ u s a t m a s k o t . 1 6 6 Šajā z i ņ ā v iņi m a n a t g ā d i n a aklo, k u r š , n e g r i b ē d a m s , k a redzī­g a j a m c īņā p r e t v i ņ u b ū t u pr iekšrocība, c e n s t o s , lai c īņa not ik tu k ā d ā t u m š ā p a g r a b ā ; u n e s v a r u a p g a l v o t , k a tie ir ie interesēt i , lai es a t t u r ē t o s publ icēt m a n i s l ie totos filo­zofijas p r i n c i p u s , jo, tā kā tie i r ļoti v i e n k ā r š i un acīm­r e d z a m i , t o p u b l i c ē š a n a i b ū t u g a n d r ī z t ā d a p a t i noz īme, kā, j a e s a t v ē r t u d a ž u s l o g u s un ļ a u t u iespīdēt d i e n a s g a i s m a i ta jā p a g r a b ā , kur v iņi n o k ā p u š i c īn ī t ie s . 1 6 7 Bet arī v i s g u d r ā k a j i e m ļ a u d ī m n a v p a m a t a vēlēt ies t o s (ma­n a s filozofijas p r i n c i p u s — V. Z.) z i n ā t : jo, ja v iņi gri-bētu p r a s t r u n ā t p a r v i s ā m l i e t ā m u n i e m a n t o t m ā c ī t u vīru r e p u t ā c i j u , v iņi šo no lūku d a u d z ē r t ā k ī s t e n o s , apmie­r inot ie s a r to, k a s i r t i c a m s , un to v a r s a s n i e g t bez l i e lām p ū l ē m v i s ā s n o z a r ē s , n e k ā meklē jot pat ies ību, k a s atse­d z a s t ika i m a z p a m a z ā m d a ž ā s n o t ā m u n k u r a uzl iek p i e n ā k u m u , ja r u n a i r p a r c i t iem j a u t ā j u m i e m , a t k l ā t i at­zīt, ka t o s n e z i n a . Bet, ja arī v iņi n e g r i b ē t u p r e t e n d ē t uz v isz inību un l a b p r ā t ā k vē lē tos z i n ā t n e d a u d z p a t i e s ī b a s — un t a s , bez š a u b ā m , i r d a u d z c ienī jamāk, — u n , ja v i ņ u n o l ū k i b ū t u l īdzīgi m a n ē j i e m , arī t a d n a v n e p i e c i e š a m s , la i e s v i ņ i e m t ā d ē ļ p a t e i k t u k a u t ko v a i r ā k , n e k ā e s m u te ic i s ša jā p ā r r u n ā . Jo, ja v iņi i r spēj īgi pav i rz ī t ie s tā lāk , n e k ā es e s m u n o n ā c i s , v iņi jo t i c a m ā k b ū s spēj īgi paš i at­k l ā t to visu, ko, m a n u p r ā t , e s e s m u atk lā j i s . T u r k l ā t , tā k ā e s v i su p ē t u s t i n g r ā secībā, j ā a t z ī s t , k a t a s , k o m a n vēl a t l ic i s a t k l ā t , pēc s a v a s d a b a s i r g r ū t ā k s un aps lēp­t ā k s nekā t a s , a r k o m a n j a u nāc ies s a s k a r t i e s , u n v i ņ i e m b ū s d a u d z n e p a t ī k a m ā k t o u z z i n ā t n o m a n i s n e k ā p a š i e m

atk lā t , bez t a m pieredze, k ā d u viņi iegūs, pētot p i r m ā m k ā r t ā m vieg los j a u t ā j u m u s u n p a m a z ā m pāre jo t pie ci t iem, g r ū t ā k i e m , v iņ iem n o d e r ē s v a i r ā k , n e k ā derē tu visi m a n i n o r ā d ī j u m i . Gluž i t ā p a t a t t iec ībā uz sevi e s m u pārl ieci­n ā t s , ka, j a m a n b ū t u m ā c ī t a s kopš j a u n ī b a s t ā s v i s a s pa t ie s ības , k u r ā m e s m u meklē j i s p i e r ā d ī j u m u s , u n j a e s t ā s b ū t u iemācī j ies, n e m a z n e n o p ū l o t i e s , e s v a r b ū t n e k a d n e b ū t u z inā j i s nev ienu citu u n k a t r ā z i ņ ā n e k a d n e b ū t u i e m a n t o j i s t ā d a s i e m a ņ a s u n izveicību, k ā d a , m a n u p r ā t , m a n ir, lai a t r a s t u a rv ien j a u n a s p a t i e s ī b a s , j a v ien es t ā s cīt īgi meklē ju. ī s i sakot , j a p a s a u l ē i r k ā d s d a r b s , ko nev iens c i ts n e v a r ē t u t ik labi pabe ig t , kā v ienīgi tā iesā­cējs, t a d t a s t ieši i r m a n i s d a r ā m a i s .

I r t iesa, ka v isu t a m n e p i e c i e š a m o e k s p e r i m e n t u veik­š a n a i v iena ci lvēka nepietiek, t a č u l ietder īg i i e s p ē j a m s i z m a n t o t v ienīgi s a v a s r o k a s va i arī a m a t n i e k u s u n c i t u s d a r b i n i e k u s , k a m v a r s a m a k s ā t u n k u r i e m cerība nopeln ī t , k a s ir ļoti i e d a r b ī g s l īdzeklis, liks precīzi pave ikt visu, ko v iņiem n o r ā d ī s . J o br īvprāt īg ie , kas , z i ņ k ā r ī b a s vai z i n ā t ­k ā r e s m u d i n ā t i , v a r b ū t p i e d ā v ā j a s v i ņ a m pa l īdzēt , j a ne­ņ e m v ē r ā to, k a viņi p a r a s t i v a i r ā k sola n e k ā p i lda u n i z s a k a v ienīg i s k a i s t u s p r i e k š l i k u m u s , n o k u r i e m n e v i e n s n e k a d n e i z d o d a s , a l laž vē las , lai v i ņ i e m a t l ī d z i n a , izskaid­ro jo t d a ž ā d a s p r o b l ē m a s va i v i s m a z a r k o m p l i m e n t i e m u n n e v a j a d z ī g ā m s a r u n ā m , k u r a s z i n ā t n i e k a m z a u d ē t ā la ika dēļ i z n ā k d i e z g a n d ā r g a s . U n , r u n ā j o t p a r eksper i­m e n t i e m , ko j a u pave ikuš i citi, j a arī tie v i ņ a m v i s p ā r vēlēsies s n i e g t š ā d a s z i ņ a s , jo tie, k a s t o s dēvē p a r nos lē­p u m i e m 1 6 8 , n e k a d v i ņ a m p a r t iem nez iņos , j ā a t z ī s t , k a šie e k s p e r i m e n t i v a i r u m ā g a d ī j u m u s a t u r "tik d a u d z lieku un a p s t ā k ļ u n o s a c ī t u e l e m e n t u , k a v i ņ a m b ū s ļoti g r ū t i t a j o s atš i f rēt pa t ie s ību; t u r k l ā t v i ņ a m n ā k s i e s k o n s t a t ē t , k a t ie g a n d r ī z visi i r t ik sl ikti izk lās t ī t i vai p a t a p l a m i , jo to veicēji pū lē juš ies t o s p a r ā d ī t tā , lai i z s k a t ī t o s , ka tie at­bi lst v i ņ u pr inc ip iem, t ā d ē ļ , j a arī daž i no š ā d i e m ekspe­r i m e n t i e m v a r ē t u v i ņ a m būt noder īg i , t ie t o m ē r n a v t i k d a u d z vēr t i k ā la iks, k a s j ā p a t ē r ē t ā d u i z r a u d z ī š a n a i . Tā­dējādi, j a p a s a u l ē b ū t u k ā d s , p a r k u r u b ū t u droš i z i n ā m s , k a v i ņ š spēj veikt ļoti s v a r ī g u s u n p l a š ā k ā m a p r i n d ā m d e r ī g u s a t k l ā j u m u s u n t ā d ē ļ citi v i s iem spēkiem c e n s t o s p a l ī d z ē t v i ņ a nolūku ī s t e n o š a n ā , e s n e v a r u i e d o m ā t i e s , k a tie v i ņ a l a b ā v a r ē t u dar ī t ko va i rāk , kā v ien s a g ā d ā t l īdzekļus v i ņ a m n e p i e c i e š a m o e k s p e r i m e n t u v e i k š a n a i 1 6 9

62

u n c i t ā d ā z iņā p a s a r g ā t v i ņ u no, v i e n a l g a , k ā d i e m t r a u ­cētā j iem, k a s v a r ē t u l a u p ī t v i ņ a brīvo la iku. Taču, lai g a n e s n e e s m u p a r sevi t ik a u g s t ā s d o m ā s , lai v a r ē t u apsol ī t ve ikt k a u t ko ā r k ā r t ē j u , un neloloju arī i lūzi jas, ka pub­l ikai v a r ē t u būt liela i n t e r e s e p a r m a n i e m n o d o m i e m , e s n e e s m u arī t ik zemisks , ka v a r ē t u vēlēt ies p i e ņ e m t k ā d u s l a b u m u s , lai no k u r a s p u s e s arī t ie n e n ā k t u , p a r ko va­r ē t u d o m ā t , ka es n e e s m u to c i e n ī g s . 1 7 0

Visi šie a p s v ē r u m i kopā m a n i p i r m s t r i m g a d i e m pa­m u d i n ā j a n e i z p a u s t j a u g a t a v ā t r a k t ā t a s a t u r u u n p a t l ika p i e ņ e m t l ē m u m u m a n a s dzīves la ikā n e v i e n a m n e r ā ­dīt arī c i tus s a v u s d a r b u s , k a s b ū t u t i k p a t v i s p ā r ī g i un a r k u r u pa l īdz ību arī v a r ē t u s a p r a s t m a n a s f izikas p a m a ­t u s . 1 7 1 T a č u kopš t ā la ika bi juši a r ī citi a p s v ē r u m i , k a s m a n liek šeit ievietot d a ž u s ī p a š a r a k s t u r a u z m e t u m u s * u n z i n ā m ā m ē r ā in formēt p l a š ā k a s a p r i n d a s p a r s a v u r īc ību un s a v i e m n o d o m i e m . P i r m a i s no t iem i r t ā d s , ka, j a e s t o n e i z d a r ī t u , d a u d z i , k a m bija z i n ā m s m a n s a g r ā ­k a i s n o d o m s likt iespiest d a ž u s s a v u s r a k s t u s , v a r ē t u i e d o m ā t i e s , ka a p s t ā k ļ i , kādē ļ e s a t t u r o s to dar ī t , i r m a n n e l a b v ē l ī g ā k i , n e k ā t a s i r ī s t e n ī b ā . Jo, lai g a n es net īkoju p ā r m ē r ī g a s s l a v a s u n p a t , j a t ā v a r ē t u izteikt ies, e s t o n ī s t u , t ik lab t ā d ē ļ , k a u z s k a t u t o p a r kavēkl i m i e r ī g a i dzīvei, ko es vēr tē ju a u g s t ā k p a r visu, t a č u n e e s m u arī n e k a d cent ies s lēpt s a v u s d a r b u s k ā n o z i e g u m u s , n e arī ievēroj i s t ik d a u d z p i e s a r d z ī b a s , lai p a l i k t u n e p a z ī t s 1 7 2 ; g a n t ā d ē ļ , k a e s u z s k a t ī t u , k a p a t s sev a r t o n o d a r u pār i , g a n arī t ā d ē ļ , k a t a s m a n s a g ā d ā t u s a v a ve ida n e ē r t ī b a s , k a s s a v u k ā r t a t k a l m a n t r a u c ē t u dvēse les mieru, pēc k ā i lgo jos . U n , t ā kā, c e n z d a m i e s l ī d z s v a r o t t i e k s m e s k ļūt va i n e k ļ ū t p l a š i p a z ī s t a m a m , e s n e e s m u spēj is a i z k a v ē t to , k a e s m u ieguvis z i n ā m u r e p u t ā c i j u , e s uzskat ī ju , k a m a n j ā d a r a v i s s i e s p ē j a m a i s , lai t ā v i s m a z n e b ū t u s l ikta . O t r s a p s v ē r u m s , k a s m a n licis r a k s t ī t š o s a c e r ē j u m u , i r t ā d s , ka, redzot , k ā dienu n o d i e n a s a i z k a v ē j a s m a n s n o l ū k s p a p i l d i n ā t s a v a s z i n ā š a n a s s a k a r ā a r to, k a t a m vaja­d z ī g s b e z g a l ī g s s k a i t s e k s p e r i m e n t u u n m a n bez citu p a l ī d z ī b a s n a v i e s p ē j a m s t o s veikt, un, k a u t arī e s neg la i­m o j u sev a r cerību, k a p l a š ā k a s a p r i n d a s d a u d z in teresē­sies p a r m a n i e m n o d o m i e m , e s t o m ē r nevē lē tos arī p a t s sevi t i k t ā l noniec ināt , lai t iem, k a s m a n i p ā r d z ī v o s ,

* T. i., «Dioptriku», «Meteorus» un «Ģeometriju». — Tulk.

64

kādre iz būtu i e g a n s t s m a n p ā r m e s t , k a e s b ū t u varē j i s v iņ iem a t s t ā t v a i r ā k u s d a u d z l a b ā k u s d a r b u s , j a v ien e s n e b ū t u bijis t ik nevēr īg s v i ņ u i e p a z ī s t i n ā š a n ā ar to, kur viņi v a r ē t u m a n pa l īdzēt m a n u nolūku ī s t e n o š a n ā .

Un es izdomāju, ka m a n v i s l a b ā k a i s b ū t u i z r a u d z ī t da­žus t e m a t u s , kuri, n e b ū d a m i p a k ļ a u t i p ā r ā k d a u d z ā m pret­r u n ā m u n arī n e u z l i k d a m i m a n p a r p i e n ā k u m u s n i e g t p a r saviem pr inc ip iem v a i r ā k z iņu, n e k ā es to vēlētos, t o m ē r ļ a u t u piet iekami s k a i d r i s a s k a t ī t , ko es spēju z i n ā t n ē s un ko nespēju. Ša jā z iņā e s n e v a r u pate ik t , va i m a n t a s izdevies, un, r u n ā d a m s p a t s p a r s a v i e m darb iem, es ne­gribu a iz s te ig t ie s pr iekšā n e v i e n a ci ta s p r i e d u m a m ; bet m a n būtu ļoti p a t ī k a m i , j a tos p ā r b a u d ī t u , un, lai b ū t u jo v a i r ā k iespēju tā r īkoties, e s p a z e m ī g i lūdzu v i sus , k a m pret t iem i r kādi iebi ldumi, u z ņ e m t i e s pū les n o s ū t ī t t o s m a n a m i z d e v ē j a m 1 7 3 , un, k a d v i ņ š m a n t o s d a r ī s z i n ā m u s , es cent ī šos t i em tūl ī t p ievienot s a v u a tb i ld i ; un š ā d ā ceļā las ī tā j iem, k a s s a v u s i e b i l d u m u s u n m a n a s a t b i l d e s re­dzēs kopā, būs v ieg lāk spr iest , kur i r pat ies ība . T a č u es n e a p s o l u sn iegt t iem g a r a s a tb i ldes , bet t ikai v a ļ s i r d ī g i a tz ī t s a v a s k ļ ū d a s , j a es t ā s a p z i n ā š o s , va i arī, j a es t ā d a s n e v a r ē š u p a m a n ī t , v i e n k ā r š i p a t e i k t to, kas , m a n u ­prāt , nep iec iešams, lai a i z s t ā v ē t u u z s k a t u s , p a r k u r i e m esmu rakst ī j i s , nepievienojot t u r n e v i e n a s j a u n a s t ē m a s i z s k a i d r o j u m u , lai n e n ā k t o s u z ņ e m t i e s bez g a l a p ā r i e t no viena j a u t ā j u m a pie o t r a .

Ja daži no t iem pr incip iem, p a r ko e s m u r u n ā j i s «Diop-tr ikas» un «Meteoru» i e v a d d a ļ ā , s ā k u m ā k ā d u u z t r a u c tā iemesla dēļ, ka es tos s a u c u p a r p i e ņ ē m u m i e m 1 7 4 , un ro-das Iespaids, k a m a n n a v n o l ū k a tos p ierādī t , t a d lai t a s pac iešas un u z m a n ī g i i z lasa v isu līdz g a l a m , jo es ceru, ka tad ar tiem jut ī s ies a p m i e r i n ā t s . Jo m a n šķiet, ka a r g u ­menti tajos i r s a v s t a r p ē j i sa i s t ī t i t ā d ē j ā d i , ka t ik lab kā pēdējos pierāda 1 7 5 ar p i rmaj iem, kuri i r to cēloņi, p i r m o s savukārt p i e r a d a ar pēdēj iem, kur i i r to s e k a s . Un n e v a j a g iedomāties, ka es šeit p ie ļau ju k ļūdu, ko loģiķi s a u c p a r apli1 7 6, jo, ta kā p ieredze [expérience] p a d a r a v a i r u m u šo seku ļoti n e a p š a u b ā m u , cēloņi, no k u r i e m es t ā s e s m u atvasinājis, ka lpo ne t ik d a u d z to p i e r ā d ī š a n a i kā to iz­skaidrošanai; bet pre tē jā v i rz ienā cēloņi t iek p i e r ā d ī t i ar sekām, Un par p i e ņ ē m u m i e m es v i ņ u s e s m u n o s a u c i s vie-nīgi tādēļ, lai d a r ī t u z i n ā m u , ka, m a n u p r ā t , t o s i e s p ē j a m s atvasināt n0 m a n i s j a u n e s e n i z t i r z ā t a j ā m p i r m a j ā m

65

p a t i e s ī b ā m , t a č u es n e k ā d ā z i ņ ā to nevēlē jos dar ī t (t. i., at­v a s i n ā t — V. Z . ) , lai n e d o t u iespēju d a ž i e m t ā d i e m prā­t o t a j i e m ( e s p r i t s ) , kuri i e d o m ā j a s , ka viņi v ienā dienā z in visu to, ko o t r s i z d o m ā j i s d i v d e s m i t g a d o s , l īdzko vien v i ņ š t iem p a r t o p a t e i c i s d ivus va i t r ī s v ā r d u s , u n k u r i e m ir jo l ie lāka iespēja k ļūdī t ies un m a z ā k a n o n ā k t pie pat ie­s ības, jo a s ā k s un r o s ī g ā k s i r v i ņ u p r ā t s , i z m a n t o t gadī­j u m u u n s a k o n s t r u ē t k ā d u e k s t r a v a g a n t u filozofiju n o t ā , ko viņi u z s k a t a p a r m a n i e m pr inc ip iem, bet k ļ ū d a t iktu p i e r a k s t ī t a m a n . Jo, r u n ā j o t p a r u z s k a t i e m , kuri p i lnā mērā i r m a n i , es n e b ū t t o s nedevē ju p a r k a u t ko j a u n u , vel v a i r ā k , es a p g a l v o j u , ka, labi p ā r d o m ā j o t a r g u m e n t u s , var k o n s t a t ē t , ka tie i r t ik v i e n k ā r š i un t ik ļoti s a s k a n ar v i s p ā r ī g a j i e m u z s k a t i e m [sens commun177], ka tie i z r ā d ā s [sembleront] m a z ā k n e p a r a s t i un m a z ā k dīvaini p a r jeb­k u r i e m citiem, k ā d i v ien v a r p a s t ā v ē t ša jos p a š o s j a u t ā -j u m o s , U n e s n e b ū t n e i e d o m ā j o s , k a e s m u p i r m i z g u d r o -tā j s k ā d a m n o t iem, bet g a n , ka, j a e s v i s p ā r e s m u t ā d u s i e m a n t o j i s , t a d ne t ā p ē c , ka citi t o s izteikuši va i citi t o s n a v iz te ikuš i 1 7 8 , bet v ienīgi t ā d ē ļ , ka p r ā t s m a n i pār l ieci­nā j i s p a r t o pare iz ību .

Bet, j a a m a t n i e k i e m n e i z d o d a s t ik drīz r e p r o d u c ē t « D i o p t r i k ā » a p r a k s t ī t o i z g u d r o j u m u 1 7 9 , e s n e d o m ā j u , k a t ā d ē ļ v a j a d z ē t u teikt, k a t a s n e k a m n e d e r : j o m a n i s ap­r a k s t ī t o ierīču [machines] i z g a t a v o š a n a i un n o r e g u l ē š a n a i , lai t u r n e b ū t u t r ū k u m u , v a j a d z ī g a veikl ība u n i e m a ņ a s , j o t ā p a t b ū t u j ā b r ī n ā s , j a a t r a s t o s k ā d s , k a s v ienā d ienā v a r ē t u iemācī t ies v i r tuoz i spēlēt l a u t u 1 8 0 , k a u t arī v i ņ a m b ū t u d o t a laba t a b u l a t o r a 1 8 1 . U n , j a e s r a k s t u f ranciski , k a s i r m a n a s z e m e s v a l o d a , nev i s la t īn i sk i , k ā r u n ā m a n i a u d z i n ā t ā j i , t a d t a s i r t ā d ē ļ , ka es ceru, ka tie, k a s seko v ienīgi s a v a m d a b i s k a j a m s a p r ā t a m [raison naturelle], spēs l a b ā k spr ies t p a r m a n i e m u z s k a t i e m nekā tie, k a s t ic v ienīg i s e n a j ā m g r ā m a t ā m . 1 8 2 J o tie, k a s vese lo s a p r ā t u sav ieno juš i ar izgl ī t ību — un vienīgi t o s es vē lē tos sev p a r t i e s n e š i e m — pēc m a n a s d z i ļ ā k ā s p ā r l i e c ī b a s n e b ū s t ik š a u r i p ieķēruš ies l a t ī ņ u v a l o d a i , lai a t t e i k t o s uzk lau­sīt m a n u s a r g u m e n t u s t ā d ē ļ vien, ka es t o s i z k l ā s t u vien­k ā r š ā s t a u t a s v a l o d ā .

Bez j a u t e i k t ā es nevē los v a i r s neko piebi lst , i t īpaš i p a r z i n ā t ņ u p a v i r z ī š a n u uz pr iekšu, ko es ceru paveikt n ā k o t n ē , n e arī p l a š ā k ā m a p r i n d ā m solīt k a u t k o t ā d u , p a r k o m a n n a v p i l n ī g a s pār l iec ības , k a v a r ē š u t o izpil-

66

dīt; bet te ikšu vienīgi to, ka e s m u n o l ē m i s m a n a t l ikušo dzīves la iku nevel t ī t n e v i e n a m c i t a m u z d e v u m a m , k a v ien c e n t i e n i e m iegūt k ā d a s z i n ā š a n a s p a r dabu, n o k u r a m b ū t u i e s p ē j a m s a t v a s i n ā t p r i e k š r a k s t u s m e d i c ī n a i , k a s b ū t u d r o š ā k i p a r l īdz š im esoša j iem; un ka š ī m a n a tiek­s m e m a n i t ik ļoti a t t ā l i n a no v isu ve idu c i t ā d i e m nolūkiem, i t ī p a š i no t ā d i e m , k a s n e v a r būt der īg i v ien iem c i tādi , ka v ien ka i tē jot o t r iem, ka, j a k a u t k ā d s g a d ī j u m s sp ies tu m a n i n o d a r b o t i e s a r t iem, e s n e d o m ā j u , ka b ū t u spē j īgs g ū t t u r p a n ā k u m u s . 1 8 3 Tādē ļ es šeit p a z i ņ o j u , ka labi apzi­n o s s a v u nespē ju g ū t ievērību u n arī n e k ā d ā z i ņ ā nei lgo­jos pēc t ā s ; u n e s v i e n m ē r v a i r ā k p a t e i c ī b a s j u t ī š u pre t t iem, k u r u labvēl ība m a n dotu iespēju n e t r a u c ē t i b a u d ī t s a v u br īvo laiku, nekā pre t t iem, kur i m a n p i e d ā v ā t u vis­g o d ā j a m ā k o s a m a t u s z e m e s v i r sū .

DEKARTA LIETOTIE FILOZOFIJAS JĒDZIENI UN TO TULKOŠANAS IESPĒJAS LATVIEŠU VALODĀ.

TULKOTĀJA PIEZĪMES

D e k a r t a dzīves la ikā f ranču v a l o d a k ā z i n ā t n i s k u a t z i ņ u i z t e i k s m e s l īdzekl is bija j a u n a . Vēl XVI g a d s i m t a v idū t a i bija nāc ies nikni cīnīt ies ar l a t ī ņ u un daļēj i arī ar i t ā ļu v a l o d a s k o n k u r e n c i . N e p i l n u p u s g a d s i m t u p i r m s D e k a r t a d z i m š a n a s — 1549. g a d ā i z d o t a i s di Bel lē s a c e r ē t a i s l ite­r ā t u g r u p a s — P l e j ā d e s m a n i f e s t s vēl t ika i c e n t ā s p ierā­dīt, ka f ranču v a l o d a d e r ī g a ne t ika i p r a s t ī b u un seklu joku i z t e i k š a n a i , bet arī lielu ideju p a u š a n a i . M a n i f e s t s a i c i n ā j a f ranciski t u l k o t u n a t d a r i n ā t d a ž ā d u ž a n r u lite­r ā r o s s a c e r ē j u m u s , b a g ā t i n ā t v a l o d u g a n a r j a u n v ā r d i e m , g a n arī a r a i z g u v u m i e m n o s e n a j ā m v a l o d ā m , prov inc iā­l i smiem, a r h a i s m i e m ut t . T a č u šie tā le još ie p l ā n i dzīvē ī s t e n o j ā s g a u s i . Tiesa, v a i r ā k o s d a i ļ l i t e r a t ū r a s ž a n r o s f ranču v a l o d a XVI gs . o t r a j ā p u s ē t ika j ū t a m i izkopta . Sevišķ i d a u d z ša jā z i ņ ā bija dar ī juš i R o n s ā r s ( 1 5 2 5 — 1585) ar s a v u dzeju, M. M o n t e ņ s (1533—1592) ar e s e j ā m u n 2 . A m i o t s (1513—1593) a r t u l k o j u m i e m n o s e n g r i e ķ u v a l o d a s . J ā p i e b i l s t , k a ideo loģ i skā c īņa F r a n c i j ā h u g e n o t u k a r u p e r i o d ā n o r i t ē j a g a l v e n o k ā r t f ranču v a l o d ā . XVI gs . f ranciski i z n ā c a v i r k n e z i n ā t n i s k u d a r b u , i t ī p a š i p a r me­dic īnu un l a u k s a i m n i e c ī b u . T a č u filozofijas teks t i jopro­j ā m t ika publ icēt i l a t ī ņ u v a l o d ā .

T ā d ē ļ R. D e k a r t a « P ā r r u n a p a r m e t o d i » bija n o v a t o ­r i s k s d a r b s ne t ika i s a t u r a z iņā, bet arī t ā d ē ļ , ka t a s bija p i r m a i s n o z ī m ī g a i s filozofijas s a c e r ē j u m s f ranču v a l o d ā . T a m sekoja B. P a s k ā l a , N. M a l b r a n š a , P. Bei la, G. Leib-nica u n d a u d z u citu izcilu d o m ā t ā j u publ ikāc i ja s , k a s a r la iku p a d a r ī j a f ranču v a l o d u p a r E i r o p a s m ē r o g a z i n ā t n e s u n k u l t ū r a s v a l o d u . J ā a t c e r a s , k a m i n ē t a i s D e k a r t a d a r b s

68

r a k s t ī t s t a d , k a d vēl nebi ja s ā k u s i e s f ranču v a l o d a s sis­t e m ā t i s k a k o p š a n a u n n o r m ē š a n a , j o F r a n č u a k a d ē m i j a , k a s XVII gs . t r ī s d e s m i t a j o s g a d o s t ika i ve ido jas , i lgi ne­spēja j ū t a m i ie tekmēt v a l o d a s a t t ī s t ību . T ā d ē ļ d a u d z i e m v ā r d u l ie to jumiem i z t i r z ā j a m ā d a r b ā i r t r a d ī c i j a s d ib inā­j u m a n o z ī m e . Š o d i e n a p b r ī n u i z r a i s a nev i s t a s , k a v a i r ā k nekā t r ī s s i m t g a d u g a i t ā , k a s m ū s šķir no tā s a r a k s t ī š a ­n a s la ika, a t sev i šķu v ā r d u n o z ī m e n e d a u d z m a i n ī j u s i e s vai k ļuvus i š a u r ā k a , bet g a n t a s , k a t o v a i r u m s j o p r o j ā m ir a p g r o z ī b ā m ū s d i e n u filozofijas t e k s t o s .

D e k a r t a d a r b u s g r ū t i t u l k o t ļoti k o n c e n t r ē t ā s i z te iksmes, k ā arī s a r e ž ģ ī t ā s t e i k u m u u z b ū v e s dēļ. N ā c ā s ņ e m t vera , ka daži v ā r d i , k a s šod ien i r t e r m i n i a r s t i n g r i note ik tu nozīmi, D e k a r t a la ikā vēl nebi ja tādi._ T ā d ē ļ u z m a n ī b a l ie lākot ies ve l t ī ta i e spē jami p i l n ī g ā k a i j ē g a s a t v e i d o š a n a i , t ika i pēc t a m rūpē jo t ie s p a r v ā r d u a tb i l s t ību. V a i r u m a g a d ī j u m u , kur t iešs, v ā r d n ī c a i a t b i l s t o š s t u l k o j u m s nebi ja p i e ņ e m a m s vai r a d ī j a š a u b a s , i e k a v ā s tekstā, va i t u l k o t a j ā p iez īmēs pievienots a t t i e c ī g a i s v ā r d s va i v ā r d k o p a oriģi­n ā l ā , v a j a d z ī b a s g a d ī j u m ā mot ivē jot izvēli. S i s t e m ā t i s k u D e k a r t a l ietoto filozofijas t e r m i n u v ā r d n ī c u b ū s i e s p ē j a m s s a s t ā d ī t t ika i t a d , k a d la tv i sk i būs_ p ā r t u l k o t i citi, l a t ī ņ u v a l o d ā s a r a k s t ī t i e D e k a r t a darb i , kā arī p a s a u l e s filozofi­j a s n o z ī m ī g ā k i e avot i .

T u r k l ā t j ā n o r ā d a , k a filozofijas t e r m i n o l o ģ i j a m ū s d i e n u la tv iešu v a l o d ā d a ž o s a s p e k t o s i r vēl m a z ā k i z k o p t a n e k a D e k a r t a la ika f ranču v a l o d ā . T ā d ē ļ tu lko jot n ā c ā s n e t ika i a tve idot v ienu f ranču t e r m i n u a r v a i r ā k i e m v ā r d i e m la tv iešu v a l o d ā , bet d a u d z k ā r t v a j a d z ē j a r īkot ies t ieš i o t r ā d i .

V. Zariņš

S V A R Ī G Ā K I E T E R M I N I U N T O T U L K O J U M I

âme dvēsele (dažkārt arī — gars) appétits tieksmes assuré pārliecinošs, pamatots assurance pārliecība assurer apgalvot, dot pārliecību attention uzmanība bon sens veselais saprāts cause cēlonis premières causes pirmcēloņi à cause sakarā ar to certain neapšaubāms, drošs certitude neapšaubāmība, drošība

(bet incertitude — nepamatotība) chose tas (dažkārt arī — lieta) choses sensibles sajūtamās lietas quelque chose kaut kas clair skaidrs composition saliktība comprendre izprast, ietvert concevoir izprast (dažkārt arī — apcerēt) conclure secināt connaissance zināšana (dažkārt arī — izzināšana) connaître zināt, izzināt, iepazīt, atzīt faire connaître darīt zināmu considération apsvērums considérer apcerēt (dažkārt arī — vērot, ņemt

vērā, paturēt vērā, uzskatīt, aplūkot, pētīt)

créance ieskati (šāds tulkojums nav īsti atbil­stošs)

70

croire démonstration dépendance difficulté difficultés particulières distinguer distinct douter entendement entier erreur esprit esprit bon esprits faibles esprit humain bons esprits excellents esprits meilleurs esprits entrer en esprit essence être

évidemment

évidence examiner exister

expérience expliquer

fausseté faux feindre ferme fondement de vérité fortune humeur idée illusions de songes imagination s'imaginer incertain indéfiniment indubitable

uzskatīt (dažkārt arī — domāt) pierādījums atkarība problēma, grūtība speciālas problēmas atšķirt (dažkārt arī — iedalīt) noteikts šaubīties, apšaubīt prāts visaptverošs maldi prāts, gars vesels prāts vāji raksturi, vājie cilvēka prāts izcili gari izcili domātāji izcilākie domātāji, gudrākie ļaudis ienākt prātā būtība būtne (mūsdienās ar šo vārdu apzīmē

arī esamību)

acīmredzami, pilnīgi droši (evident —

arī pilnīgi skaidrs) acīmredzamība pārbaudīt eksistēt eksperiments, pieredze izskaidrot aplamība aplams, maldīgs pieņemt, iztēloties st ingrs patiesīguma pamatojums liktenis (dažkārt — gadījums) noskaņojums ideja sapņu tēli iztēle iztēloties, iedomāties nedrošs neierobežoti neapšaubāms

71

infini

intelligence inintelligible intelligible jugement juger loi

lumière naturelle maximes manifestement méditation méprendre nature corporelle nature intelligente néant nettement notion notions générales opinion opinion commune paralogisme parfait particulier particulièrement pensée l'action de la pensée penser perfection se persuader principe probable le plus probable prouver raison (1 . nozīme)

raison (2. nozīme) raisonnements raisonner reconnaître réflexion règle remarquer résolure

bezgalīgs saprašana, izpratne prātam neaptverams saprotams spriedums spriest (dažkārt — nolemt, secināt) likums

gara gaisma pamattēzes acīmredzami apceres pieļaut kļūdu ķermeniskā daba domājošā daba neesamība, neesošais, nekas skaidri jēdziens vispārīgie jēdzieni uzskats (dažkārt arī — apgalvojums) vispārpieņemts uzskats kļūda spriedumā pilnīgs specifisks it īpaši doma (dažkārt arī — domāšana) domāšanas darbība domāt (dažkārt arī — uzskatīt) pilnība iedomāties princips iespējamais kam vislielākā varbūtība pierādīt prāts (dažkārt arī — prāta balss,

saprātīgums) arguments (dažkārt arī — pamats) prātojumi, pārdomas spriest konstatēt pārdomas kārtula, priekšraksts konstatēt, ievērot, pamanīt, saskatīt nolemt

72

rien nekas savoir zināt sens (1. nozīme) sajūtas (dažkārt arī — jutekļi) sens (2. nozīme) jēga sens commun veselais saprāts sens extérieurs ārējās sajūtas son sens sava saprašana sentiments izjūtas subsister pastāvēt supposer pieņemt, atzīt, iedomāties suppositions pieņēmumi tromper mānīt véritablement patiesībā vérité patiesība (dažkārt arī — realitāte) semences de vérités patiesību dīgļi vrai patiesais (dažkārt arī — pareizais) vraisemblable ticams, domājams vraisemblance ticamība, varbūtība

P I E Z Ī M E S

1. Virsraksts «Pārruna par metodi» norāda, ka darbs ir nepreten­ciozs apcerējums, eseja.

2. «Vistaisnīgāk sadalītā lieta» [la mieux partagée] — burtiski būtu jātulko kā «vislabāk sadalītā», arī visvienlīdzīgāk vai visvienmērīgāk (latīniski — «aequabilius»).

3. «Patieso no maldīgā» [le vrai d'avec le faux] mūsdienu filozo­fijas terminoloģijas valodā var tulkot arī kā «pareizo no aplama», jo aplamais ir pretstats pareizajam, bet abus šos terminus tagad lieto galvenokārt formālās loģikas ietvaros. Taču Dekartam, tāpat kā vai­rumam filozofu pirms Kanta, pareizais ir ari patiesais un aplamais — maldīgais.

4. Te domāta sholastikas studēšana, kas aizved prom no zinātnes. 5. Dekarta izpratnē gara spējas, proti, gars «esprit», latīniski

«ingenium», nozīmē pretstatu materiālajai substancei, kam piemīt izplatība. Šis apzīmējums tuvs vārdam «doma» — «pensée», taču «doma» ir bezpersoniskāks vārds. Atšķirībā no sapratnes «raison» gara spējām ir ari atmiņa un iztēle. Dekarts reti lietoja sholastiķu neprecīzo vārdu «dvēsele» — «âme», kas bija ļoti tuvs vārdam «dzī­vība», jo viņš gara spējas pilnīgi atrāva no ķermeņa funkcijām.

6. Dažādu cilvēku veselā saprāta vienlīdzība (atšķirt patieso no maldīgā) Dekartam nenozīmē gara spēju vienlīdzību.

7. «Parādība» šajā izpratnē, kas principiāli nebija mainījusies kopš Aristoteļa, ir tas, kas var būt vai nebūt kādai lietai; tās iztrūkums neved pie pašas lietas bojā ejas. Parādību kā būtības izpausmi sāka aplūkot tikai Hēgelis XIX gs. sākumā.

8. Šajā rindkopa konstatējama mākslotā kautrība liecina par De­karta centieniem vairīties no akadēmiskā stila, kā ari par piesardzību, jo iepriekšējā rindkopā, nopēlis savas gara spējas, viņš savu metodi iztēlo kā nejauši atrastu. Jaunība, par ko šeit runā autors, šķiet, ir 1618. un 1619. gads.

9. Pēc lielākās daļas Dekarta biogrāfu domām, La Flešas koledžā viņš mācījies no 1606. gada līdz 1614. gadam, jo kurss tur bija deviņgadīgs. Pēc tam vēl divus gadus (līdz 1616. gada novembrim) Dekarts gatavojies bakalaura eksāmeniem Puatjē universitātē.

10. Par interesantajām zinātnēm [sciences curieuses] XVII gs. mē­dza saukt ķīmiju un daļu optikas, kas ar dažādu vielu vai slīpētu stiklu palīdzību ļāva pieredzēt visādus «brīnumus», kurus tajā laikā neviens neprata izskaidrot zinātniski. Daži autori «interesanto zinātņu» skaitā min arī hiromantiju, ģeomantiju (zīlēšanu pēc plaukstas vai nejaušām zīmēm zemes virskārtā), kabalu, maģiju utt. Šāda satura grāmatas nedrīkstēja nokļūt jezuītu koledžā, jo katoļiem bija aiz­liegts tās lasīt. Taču Dekarts ar sava matemātikas skolotāja palīdzību bija pratis apiet šo aizliegumu.

11. La Flešas koledžā filozofiju mācīja trijās vecākajās klasēs un galvenokārt no Aristoteļa darbiem (latīņu valodā) .

12. La Flešas matemātikas skolotājs Zans Fransuā ļoti interesējās par dažādām zīlēšanas metodēm un sarakstīja pret tām vērstu atspē­kojumu no katolicisma aspekta, kaut arī pats nebija brīvs no māņ­ticības. Dekarta noraidošā nostāja pret jebkādiem noslēpumainiem, neizskaidrojamiem spēkiem, iespējams, veidojusies šā skolotāja ietekmē.

13. Nostāja pret pārliecīgu aizraušanos ar pagātnes pētīšanu vērsta pret tiem Renesanses perioda darbiniekiem, kuri a tdar ināšanas cienī­gus paraugus spēja saskatīt vienīgi Senajā Grieķijā un Romā, bet nespēja sniegt praktiskas rekomendācijas saviem laikabiedriem. De­karts aicina sava laika problēmu risināšanā balstīties ne vien un ne tik daudz u z a t m i ņ u k ā u z z i n ā t n i u n p r ā t u .

14. Matemātikas acīmredzamībai un neapšaubāmībai pievērsis uz­manību jau Aristotelis. (Аристотель. Метафизика. Кн. 2, гл. 3. —

Аристотель. Соч. в 4-х т. Т. I. М., 1976, с. 97—98.) Dekarta terminu

«certitude» šeit var tulkot ne vien kā «neapšaubāmību», bet arī kā «neapstrīdamību». Vietumis šis termins tulkots arī kā «drošība».

15. Noziegums [parricide], burtiski — tēva noslepkavošana. Daži komentētāji uzskata, ka te domāta Cēzara nogalināšana, kurā pieda­lījās Bruts, ko Cēzaram bija zināms pamats uzskatīt par savu dēlu.

16. Šajā jautājumā Dekarts atkārto humānistu, it īpaši Roterdamas Erasma, un arī dažu XVI gs. baznīcas reformatoru iebildumus pret katoļu sholastisko teoloģiju, kura, ietvērusi visus reliģiskos tekstus st ingrā formālās loģikas sistēmā, bija aizgājusi ļoti tālu no reliģiskā pārdzīvojuma. Dekarts pats nevarēja pieļaut loģisku pierādījumu prio­ritāti pār atklāsmes ceļā iegūtajiem. Taču zemtekstā šeit manāma ari nostāja vispār neatzīt teoloģiju par zinātni.

17. «Ticamais» [vralsemblable] šeit ir pretstats pilnīgi droši patie­sajam, proti, Dekarta izpratnē arī pareizajam, pierādītajam.

75

18. Domātas lielākoties jurisprudence un medicīna. Jāatzīmē, ka arī sholastiskā teoloģija savus principus bija aizguvuši no filozofijas, taču pret to Dekarts nav vērsies tikpat kritiski.

19. Nelāgās doktrīnas — alķīmija, astroloģija un maģija, ko par nelāgām bija nosaucis jau Akvīnas Toms.

20. Alķīmiķi, piemēram, solīja izgatavot zāles pret visām slimībām un atrast filozofu akmeni, kas visus metālus var pārvērst zeltā.

21. Šis pārmetums pilnīgi adresēts sholastikai, kas atrāvusies no reālas dzīves. Ticamas [vraisemblables] var padarīt daudzas domu konstrukcijas, bet tās tādēļ nekļūst pareizas, proti, XVII gs. racionā-listu izpratnē arī patiesas.

22. Dekarta izpratnē gara gaisma, proti, veselais saprāts, katram dabīgā kārtā ir vienlīdz piešķirts, taču maldu un sliktu paraugu vai paradumu dēļ tā var pārstāt mirdzēt. Tādēļ var izrādīties, ka vieni cilvēki ir mazāk spējīgi just prāta gaismu nekā citi cilvēki.

23. Arī šeit skaidri jūtama Dekarta attieksme pret sholastiķu. 24. «Pārruna» izdota 1637. gadā. Trīsdesmitgadu karš ilga no

1618. gada līdz 1648. gadam.

25. Dekarts, protams, dzīvoja nevis krāsns kurtuvē, bet gan istabā ar îajansa krāsns apkuri, kas Vācijā bija plaši izplatīta, bet Francijā, kur klimats maigāks, bija maz pazīstama. Franči, pieraduši sildīties pie vaļēja kamīna un ziemās salt, augstu vērtēja iespēju dzīvot vien­mērīgā siltumā, taču nevarēja pierast pie sastāvējušā gaisa, jo apku­rinātās istabas vācieši ziemā maz vēdināja.

26. Slikti izveidotas [mal compassées] šīs pilsētas ir tādēļ, ka to ielas nestiepjas ziemeļu—dienvidu virziena (pēc kompasa) un kvartāli nav vienādi orientēti.

27. Ielas ir nevienādas [inégales] tādā ziņā, ka tās nav vienādā līmenī.

28. Tā, piemēram, jau XVII gs., vērtējot seno pasauli, pretruna ar labiem tikumiem bija to jaundzimušo nogalināšana, kuri nelikās pie­tiekami stipri, kā arī uzslava tiem zēniem, kas bija zaguši uzturu un nebija pieķerti.

29. Sis mērķis bija izaudzināt ikvienu spartieti par spēcīgu un veiklu karotāju, kura dzīve līdz pašām sīkākajām detaļām būtu pa­kļauta valsts kontrolei, un tādējādi saglabāt reakcionāro ekonomisko un politisko iekārtu.

30. «Iespējami» [probables] — šo terminu var tulkot arī kā «var­būtēji» — attiecīgajiem argumentiem atšķirībā no matemātikas teo­rēmu pierādījumiem nav s t ingras pamatotības.

31. «Tieksmes» [appétits] šeit domātas kā iekāre vai riebums, kas rodas, uztverot dažādus jutekliskus objektus, un kuru avots tātad ir

76

tīri ķermeniskas izjūtas, kas, pēc Dekarta domām, nav saistītas ar domāšanu.

32. Privātpersona [un particulier] ir pretstats dzimušiem vald­

niekiem. 33. Šādu domu detalizētāk izteicis M. Monteņs «Esejās», III grām.,

IX nod. «Par iedomību». (Монтень M. Опыты. Книга третья. M.—Л.,

1960, с. 222—223.)

34. Dzimšana, proti, dižciltība. «Liktenis» [fortune] šeit ir iegūtais sabiedriskais stāvoklis.

35. Problēma par divu veidu prātiem sīkāk iztirzāta jau M. Mon-teņa «Esejās», II grām., XII nod. «Sebondas Raimonda apoloģija». (Монтень M. Опыты. Книга вторая. M.—Л., 1958, с. 201—203.)

36. «Spējīgākus» [plus hábiles]. Šo vārdu var tulkot arī kā «veik­lākus», «atjautīgākus», «izveicīgākus».

37. Šeit jaušama Dekarta negatīvā attieksme pret natūrfilozofiju (vēl skaidrāk tā izteikta viņa vēstulē Bekmanam 1630. gada 17. ok­tobrī un Heigensam 1638. gada m a r t ā ) .

38. Seit nav pretruna ar pirmās nodaļas sākumā minēto visiem cilvēkiem vienlīdzīgo spēju atšķirt patieso no maldīgā, jo tur domāta spēja tos atšķirt jau zināmās atziņās, bet šeit — vēl neizpētītajos jautājumos. Jo atzīt visiem vienlīdzīgas veselā saprāta spējas («bon sens» un arī «raison») vēl nenozīmē atzīt arī vienādas gara spējas [d'esprit], proti, prāta spējas mūsdienu nozīmē.

39. Šādu uzskatu seno laiku filozofijā jau izteicis Cicerons. XVI gs. to atkārtoja Monteņs «Esejās», II grām., XII nod. «Sebondas Rai­monda apoloģija». (Монтень M. Опыты. Книга вторая, 252.)

40. Latīņu tekstā rakstīts «americanos», tātad domāti Amerikas indiāņi. Šāda doma izteikta jau M. Monteņa «Esejās», I grām., XXXI nod. «Par kanibāliem» un Iī grām., XII nod. «Sebondas Rai­monda apoloģija». (Монтень M. Опыты. Книга первая. M.—Л., 1958,

с. 262—270; Книга вторая, с. 131—132.)

41. Šeit jūtama noraidoša attieksme pret sholastiķu nekritisko seko­šanu Aristotelim.

42. Šāds izteiciens var nozīmēt darbu vispār, taču vairāk gan ticams, ka Dekarts domā noteiktu sacerējumu, kurā būtu apkopoti viņa pārdomu rezultāti. Dekarta komentētājs E. Zilsons uzskata, ka tas varētu būt «Studium bonae rnentis».

43. Dekarts atzīst sholastiķu kultivētās formālās loģikas vērtību tādā ziņā, ka tā vingrina prātu un palīdz to disciplinēt, kā arī dod iespēju precīzi izklāstīt jau zināmas patiesības. Taču loģika, pēc viņa domām, nav derīga jaunu zināšanu atklāšanai, jo cilvēka prāts [Vesprit humain] dabīgi, pat bez mācīšanās, spējīgs izdarīt secināju­mus; tā ir pat kaitīga, jo ar tās palīdzību arī no absurdām premisām

77

iespējams izdarīt slēdzienus, ko īstai loģikai nevajadzētu pieļaut, turklāt šis process noris, formāli sasaistot dažādus jēdzienus un ne­atstājot vietu intelektuālajai intuīcijai, ko Dekarts uzskatīja par aug­stāku patiesības iegūšanas veidu.

44. T. i., neizmantojot mūsu spēju atšķirt patieso no maldīgā. Rai­monds Lulls (1235—1315) — katalonis, jaunībā dzejnieks, mūža otrā pusē teologs, izveidoja tabulas ar 9 tikumiem, 9 netikumiem, 9 jau­tājumiem, 9 absolūtiem un 9 relatīviem predikātiem utt. un cerēja, tos kombinējot, iegūt visus iespējamos spriedumus.

45. Ģeometriskā analīze bija pazīstama jau hellēnisma periodā; viduslaikos to gandrīz pilnīgi aizmirsa un no jauna sāka apgūt Rene­sanses periodā, it īpaši XVI gadsimtā.

46. Dekarts šeit runā par sava laika algebras likumu sistēmu, ne­apstrīdot to, ka algebru izveidojuši arābi un daudzi tās likumi bijuši zināmi jau Senajā Grieķijā, it īpaši hellēnisma periodā.

47. P r ā t a [esprit] normālā funkcija ir domāt «penser», nevis iztē­loties «imaginer», jo iztēle prasa pārliecīgu prāta sasprindzinājumu. Turklāt iztēle var iedomāties arī tādus risinājumus, kas prātam nav saprotami.

48. Nepabeigtajā uzmetumā «Regulae ad directionem ingenii», kas sarakstīts pirms «Pārrunas», bet ne agrāk par 1619. gada beigām, minēts 21 nosacījums, turklāt Dekarts uzskatīja, ka tie vēl nebūt nav visi. Taču vairums kārtulu norādīja vienīgi to, kā lietot pārējās. Tādēļ kārtulu skaita reducēšana jāuzlūko par Dekarta izziņas teorijas tā­lāku sasniegumu.

49. Acīmredzamība [évidence] Dekarta izpratnē ir īsta zināšana pretēji pieņēmumam (ar minējuma raksturu) [conjecture]. Acīm­redzams ir tas, kura patiesība prātam [à Vesprit] parādās nepastar­pināti [d' une manière immédiate], acīmredzamību izzina intuitīvi. Intuīcijai raksturīgi: 1) tā ir t īras domas darbība (nevis jutekliska uztvere); 2) tā ir nekļūdīga; 3) to var pielietot visiem vienkāršas domāšanas darbības priekšmetiem, piemēram, tādos spriedumos kā «es esmu», «es domāju», «trīsstūrim ir trīs malas» utt. Dekarta patiesības jēdziens nepieļauj nekādas starppakāpes starp absolūti drošu zinā­šanu un pilnīgu nezināšanu. Tas izslēdz gan varbūtību, iespējamību [probabilité], gan arī ticamību [vraisemblance]. Turpmākajos gad­simtos izrādījās, ka vērtīgs izziņas līdzeklis var būt arī hipotēze, kam nav absolūtas pierādītības.

50. Jau Akvīnas Toms bija minējis pārsteidzības netikumu kā pret­statu apdomības tikumam.

51. Pēc Dekarta uzskata, aizspriedumi ir galvenais maldu cēlonis. Aizspriedumi rodas bērnībā, nekritiski uzņemot pamācības, ja nespēj tās aizmirst. Aizspriedumi rodas arī sakarā ar to, ka ļoti grūti domāt

78

bez ierastajiem priekšstatiem, t. i., t īras idejas, un sakarā ar nepie­ciešamību domas ietvert vārdos. Tādēļ mēs bieži spriežam vienīgi par vārdiem, bet domājam, ka spriežam par ideju, kaut gan iespējams, ka tā ar šiem vārdiem slikti izteikta. Specifisks līdzeklis pret aiz­spriedumiem ir metodiskas šaubas.

52. «Tik skaidri» [5/ clairement], tā, ka manā domā parādās pati ideja.

53. «Tik noteikti» [si distinctement], proti, tā, ka šī ideja satur vienīgi sev atbilstošo, izslēdzot^ visu, kas atbilst citām idejām.

54. «Problēmas» [difficultés], iespējams tulkot arī kā «grūtības». 55. Šādi rīkojoties, nepilnīgi noteiktus jautājumus noved pie no­

teiktiem (sastāvdaļām). Pēc Dekarta domām, daļa ir vienkāršāka nekā veselais. Vienlaikus ar sadalīšanu jāveic daļu uzskaite.

56. Klasificējot lietas vienkāršajās un saliktajās, Dekarts pārņēmis Aristoteļa un sholastiķu nostāju. Saskaņā ar to patiesības, idejas un Sietas tiek sakārtotas l ineārās sērijās. Katra ieņem sev pienācīgu vietu pirms tām, kas atvasinātas no tās, un pēc tām, no kurām tā pati atvasināta. Saskaņā ar šādu nostāju Dekarts atšķir absolūto jeb vienkāršo un relatīvo jeb salikto-. Tas, kas ir absolūts vienā attieksmē, var būt relatīvs citā. Tikai dabas elementi, proti, visvienkāršākās sastāvdaļas [natures simples] ir absolūtas, un tās var izzināt vienīgi intuīcija.

57. Izzināšanai vieglāk pieejams tas, kas ir agrāks ideju virknē, kas ir lielākā mērā acīmredzams un drošāks.

58. Matemātika, pēc Dekarta domām, varētu iegūt universālu lie­tojumu, ja tā pārvarētu pretrunu starp aritmētiku, kura nodarbojas ar skaitļiem, proti, diskrētām kvantitātēm, un ģeometriju, kas pētī lielumus jeb kvantitātes to kontinuitātē. Ģeometrija šajā ziņā ir vien­kāršāka. Tā, piemēram, ar līnijām var izteikt nesamērojamus lielumus, bet ar skaitļiem tas nav iespējams.

59. Par šādiem šifriem Dekarts zināmajiem lielumiem izvēlējās alfabēta pirmos burtus — a, b, c, bet par šifru nezināmajiem lielu­miem — pēdējos burtus: x, y un z. Jāpiebilst, ka Dekarts ar šādiem burtiem apzīmēja līnijas, turpretī mūsdienās ar tiem parasti apzīmē skaitļus.

60. Dekarts ar jaunās metodes izstrādāšanu intensīvi sāka nodar­boties kopš 1619. gada 11. novembra, proti, pēc nakts no 10. uz 11. novembri, kad viņš nosapņojis atbildes problēmām, kas viņu no­darbinājušas jau vairākus gadus. Šie mēneši tātad ir līdz 1620. gada februārim.

61. Laime Dekarta izpratnē ir visu saprātīgo vēlēšanos apmierinā­jums un atbilstoša pārliecība, ka neapmierinātās vēlēšanās apmierināt nav iespējams, resp., tās ir nesaprātīgas. Izziņas sfērā tas nozīmētu,

79

ka prāts [la raison] var būt apmierināts (proti, cilvēks var būt lai­mīgs) vienīgi tad, kad ir pārliecināts, ka zina visu, ko iespējams zināt, bet to, kas nav zināms, absolūti neiespējams uzzināt.

62. Šajā vietā var saprast, ka Dekarts savus morāles principus izveidojis tikai pagaidu lietošanai. Taču vēstulē princesei Elizabetei 1645. gada 4. augusta, viņš tos raksturo jau kā galīgus.

63. Šāds konformisms praktiskajā rīcībā dotu iespēju nenonākt konfliktā ar šās pasaules varenajiem un tajā pašā laikā saglabāt brīvību problēmas teorētiskajai r isināšanai. Jāatceras, ka Dekarta bēr­nības laikā visiem vēl bija dzīvā atmiņā daudzus desmitus gadu ilgo reliģisko karu posts. Cerēdams izvairīties no uzbrukumiem, kādi va­rētu nākt gan no Francijas jezuītu, gan arī no Nīderlandes protes­tantu puses, Dekarts centās turēties nomaļus no to ķildām reliģijas jautājumos.

64. Lai gan tirdzniecības drošība no ētikas aspekta nav liels sa­sniegums, par to jārūpējas praktisku apsvērumu dēļ.

65. «Ļoti pārliecinoši uzskati» [très assurées] — tie, kam nav pil­nīgi pieradīta pamatojuma, bet kas šķiet vispareizākie. Šis Dekarta morāles princips savā laikā izsauca daudz iebildumu. Oponenti ap­galvoja, ka, ja pieņemtais uzskats izrādītos nepareizs, tad sekošana tam tikai veicinātu nonākšanu maldos un grēkos. Dekarts atbildēja, ka pārmetums būtu dibināts vienīgi tad, ja šādu apšaubāmu uzskatu pieņemtu uz visiem laikiem. Taču viņa princips dod iespēju apņēmīgi rīkoties arī tad, kad teorētiski vēl nav pilnīgas skaidrības, kurš uz­skats labāks. Sekošana praktiskajā dzīvē vienam uzskatam tādēļ neizslēdz iespēju meklēt kādu citu labāku vai labāk pamatotu uz­skatu, un apņēmība [résolution] ir tikums starp diviem netikumiem — svārstīgumu un stūrgalvību. No mūsdienu zinātnes aspekta šāda rīcība atgādina sekošanu ticamai hipotēzei. Labāk pamatots kā pār­liecinošais [assuré] Dekartam ir drošais jeb droši pamatotais [cer­tain] , mazāk pamatots — ticamais [vraisemblable], vēl mazāk — var­būtējais [probable].

66. Šādu uzskatu jau seno laiku filozofijā izteikuši stoiķi, it īpaši Seneka un Epiktets.

67. Oriģinālā «... si extrêmes contentements». Šos vārdus varētu tulkot arī šādi: «izjutu tik ārkārtīgu labpatiku», proti, «apmierinā­jumu».

68. Mūsu zināšanas par lietām ietver sevī arī spriedumu par to vērtību.

69. Labi spriest nozīmē spriest tā, lai spriedums būtu drošs un pie­rādīts. Labas rīcības pamatā tātad ir pareizs cilvēka spriedums; te nav vajadzīga teologu sludinātā dieva žēlastība.

80

70. Te atkal jaušama Dekarta piesardzība, jo no viņa metodes loģiski izriet prasība pakļaut metodiskajām šaubām arī reliģiju.

71. Te acīmredzot izpaužas Dekarta kritiskā nostāja pret sajūtu liecībām, jo viņš droši paļaujas vienīgi uz prāta, proti, «tīrās domas» slēdzieniem.

72. Oriģinālā «par des raisonnements clairs et assurés». Atšķirībā no skeptiķiem, kuri šaubas uzskatīja par normālu stāvokli, Dekarts tās uzskatīja vienīgi par līdzekli patiesības pārbaudīšanai.

73. Šīs «citas» zinātnes galvenokārt bija optika un «meteoroloģija»,, proti, astronomija. Šajās zinātnēs matemātikai ir izšķirošā loma, taču pašas par sevi tās nav matemātikas nozares.

74. Kā iespējams spriest no zudumā gājušā Dekarta darba «Pa­saule» melnraksta fragmentiem, viņš ar savas metodes palīdzību kri­tizējis tādus sholastiskās zinātnes jēdzienus kā «reālās kvalitātes», «substancíalas formas», «bailes no tukšuma», «pirmmatērija», kā arī sholastiķu uzskatus par kustību.

75. Runa ir par Dekarta darbiem «Dioptrika», «Meteori» un «Ģeo­metrija».

76. Šeit redzams, ka Dekarts akcentē savu neiejauks a nos sholastiķu strīdos.

77. Par filozofiju Dekarts uzskata cilvēka zināšanu pamatprincipus, no kuriem tiek atvasinātas atsevišķo zinātņu pamatidejas.

78. Te redzama Dekarta noraidošā nostāja pret Renesanses laikmeta filozofiem — Telezio, Kampanellu, Bruno un citiem, kuri nebija pār­varējuši daudzus viduslaiku filozofijas aizspriedumus un tādēļ viņu uzskati daudzos jautājumos nebija konsekventi.

79. Šeit Dekarts relatīvi mierīgāko Nīderlandi apzināti pretstata Itālijai, kur šajā laikā trakoja inkvizīcija, plosījās kari un sērgas.

80. Šajā nozīmē «metafiziskas» apceres nozīmē «abstraktas, grūti saprotamas, tālas jutekliskajiem uztvērumiem. Tikai Hēgelis vārdu «metafizika» sāka lietot kā pretstatu dialektikai.

81. Trešajā nodaļā minētais otrais morāles princips prasa praktis­kajā dzīvē sekot arī apšaubāmiem uzskatiem, ja tie ir pārliecinoši, kaut gan tādēļ tie teorētiski nekļūst mazāk šaubīgi.

82. Šāda nostāja ir metafiziska, jo, konsekventi lietojot, tā neatzīst nekādu zinātnisku vērtību hipotēzēm.

83. Sk. šā izdevuma 41. un 42. lpp. 84. Agrāk Dekarts bija uzskatījis ģeometriskos pierādījumus par

pilnīgi drošiem. Tagad viņš arī tiem meklē pamatojumu, proti, pa­kļauj šaubām ne vien izziņas rezultātus, bet arī līdzekļus.

85. Oriģinālā «je pense, done je suis». Pilnais latīņu teksts šim teicienam ir: «Ego cogito, ergo sum, sive existo...» (es domāju, tātad esmu jeb eksistēju). Šis teiciens, izolēts no konteksta, pauž

81

subjektīvā ideālisma viedokli, taču Dekartam tas ir tikai viens posms pasaules izzināšanā. Dekarts noraidīja šāda teiciena variantus, «viss, kas domā, eksistē», un «es elpoju, tātad eksistēju», jo tie, pēc viņa domām, jau balstās uz aizspriedumiem, kurus arī var apšaubīt. Tei­ciens «viss, kas domā, eksistē» nevar būt pirmais princips tādēļ, ka atsevišķais jākonstatē pirms vispārējā, bet teiciens «es elpoju, tātad eksitēju» tādēļ nevar būt šāds princips, ka tad vispirms jāpierāda, ka es elpoju, bet to nav iespējams veikt, ja nav pierādīta manis eksis­tēšana.

86. Vārdus «būtība jeb daba», franču «l'essence ou la nature», la­t īņu «natūra, sive essentia» Dekarts bieži lieto kā sinonīmus.

87. Atzinums, ka domai (neatdalot domu no domāšanas darbības) nemaz nevajag vietas, aizgūts no sholastiķiem, taču vērsts pret sho-lastisko dvēseles definīciju, jo sholastiķi uzskatīja, ka dvēselei ir kāda vieta. Dekarts ar šādu atzinumu pamato savu duālismu.

88. Kādā vēstulē 1639. gada martā Dekarts atzīst, ka, lai gan dvē­sele spēj domāt bez ķermeņa, tomēr tad, ja tā ir saistīta ar ķermeni, slikts orgānu stāvoklis to var traucēt.

89. Dekarts parasti vairījies lietot sholastiķu terminu «dvēsele» (latīniski «anima»), jo ar to mēdza saistīt dzīvību, kustības spēju u t i Šo Dekarta darbu tulkojot latīniski, franču vārds «âme» tulkots nevis «anima», bet gan «mens», kas drīzāk nozīmē prātu, nevis dvēseli.

90. Tāds secinājums tieši izriet no Dekarta filozofijas pirmā prin­cipa •— es domāju, tātad esmu.

91. Šādā izpratnē ķermenis aug un attīstās, turpretī dvēsele pastāv tikai kā jau pilnīgi izveidota.

92. Dekarta lietotajam terminam «concevoir» ir ari cita nozīme — uztvert, taču šeit nav runa par juteklisko vērojumu, bet par izpratni prā tā .

93. T. i., to izskaidrošanai nav vajadzīgs, lai man būtu kādas pozi­tīvas īpašības.

94. P a r ideju Dekarts uzskata tādu domas formu, kuru tieši uztve­rot mēs apzināmies šo domu. Jēdzienu «ideja» [l'idée] Dekarts stingri nodala no tādiem jēdzieniem kā «domāšanas spēja» [la faculté de penser] un «doma» [la pensée]. Dekarta viedoklis šajā ziņā atšķīrās no sholastiskās filozofijas, kur vārdu «ideja» lietoja domas satura apzīmēšanai.

95. Šis Dekarta minētais dieva pierādījums turpina sholastiķu tra­dīciju, un, pieņemot, ķa dieva ideju mūsos ielicis dievs pats, tas ir pat solis atpakaļ no Akvīnas Toma nostājas, kurš uzskatīja, ka pie dieva idejas iespējams nonākt loģisku slēdzienu ceļā, uz Aurēlija Augustīna viedokli, saskaņā ar kuru visu nosaka vienīgi dieva griba

82

un žēlastība. Taču iespējams uzskatīt, ka dieva pierādījumus Dekarts apzināti nošķīris no prāta aktivitātes.

Visu tamlīdzīgu dieva pierādījumu nedibinātību pamatojis I. Kants «Tīrā prāta kritikā».

96. Šeit sākas cits pierādījums, kas drīzāk ir dieva neiespējamības atspēkojums. Šeit galvenais arguments ir nevis cilvēks kā eksistējoša būtne, bet gan cilvēks, kam piemīt dieva ideja. Šis pierādījums ir nepamatots to pašu apstākļu dēļ kā pirmais.

97. Sholastiskās filozofijas terminus parasti lietoja latīņu valodā, tādēļ to tulkojums franču valodā arī jāuzskata par zināmu nova­torismu.

98. Vārds «piedalos» [je participais de...] šeit pretstatīts teicie­nam: «esmu atbilstoši savai būtībai», jo saskaņā ar šādu nostāju labais manī nav sasniedzis augstāko pilnību, tātad tas nav mana būtība. Taču es varu piedalīties citas, saskaņā ar tās būtību absolūti labas būtnes pilnībā.

99. Mūžīgs šādā nozīmē var būt vienīgi tas, kas nav ne no viena atkarīgs, tātad eksistē pats par sevi.

100. Dekarts izšķir garīgas īpašības, kas dievam piemītot pēc būtī­bas [formellement], piemēram, viszinība, visvarenība utt., un mate­riālās īpašības, kuras dievam piemītot vislielākā mērā [éminemment] vienīgi tādēļ, ka viņš esot to cēlonis (piemēram, skaits, lielums utt . tādēļ, ka, piemēram, reālā izplatība nestu sev līdzi daudzveidību un noliegtu dievam būtiski piemītošo vienkāršību).

101. T. i., vai nu cilvēki, vai arī eņģeļi. 102. Uzskatu, ka dievs rada nepārtraukti, t. i., ne tikai izveidojis

pasauli, bet arī to uztur, Dekarts aizguvis no Akvīnas Toma. Šādu koncepciju vēlāk izsmēja B. Spinoza, salīdzinādams teoloģisko dievu ar neprasmīgu meistaru, kurš nav spējis radīt tādu pasauli, kurā viss labi noritētu arī bez viņa nepārtrauktas iejaukšanās. (Sk. B. Spino-zas «Teoloģiski politiskā traktāta» VI nodaļu.) «Pārrunas» 5. nodaļā Dekarts pierāda, ka loģiski iespējams arī šeit izteiktajam viedoklim pretējs uzskats.

103. Dekarta metode prasa, lai viss tiktu skaidri un noteikti defi­nēts, bet visskaidrākais un noteiktākais katrā materiālajā lietā, pēc viņa domām, ir telpa, ko šī lieta aizņem.

104. T. i., tādu ķermeni, kura daļu starpā nebūtu nekāds tukšums, proti, kurš būtu absolūti pilns.

105. Dekarts šeit nedod skaidru atbildi, vai telpa ir dalāma bez­galīgi. Arī sava darba «Filozofijas principi» 26. paragrāfā Dekarts aicina, lai visu, kam mēs nevaram noteikt robežas, sauktu par neno­teikti lielu, nevis par bezgalīgi lielu, jo tādām galīgām būtnēm kā mums būtu muļķīgi kaut ko precizēt jautājumā par bezgalīgo.

83

īs to cēloni šādai savai atturībai Dekarts minējis vēstulē Meslan-d a m 1644. gada 2. maijā: bezgalības, it īpaši matērijas bezgalīgas dal īšanas iespējas atzīšana būtu pretrunā ar Akvīnas Toma izstrādā­tajiem dieva pierādījumiem.

106. Šī argumentācija, kas loģiski pareizo jeb nepretrunīgo identi­ficē ar patieso, gandrīz pilnībā aizgūta no Kenterbērijas Anselma. Tās nepamatotību pierādījis Kants «Tīrā prāta kritikā».

107. Šī argumentācija faktiski ir a tkāpšanās no Akvīnas Toma no­stājas un tuvāka Aurēlija Augustīna uzskatiem.

108. Dekarts izšķīra divu veidu pārliecības. Pirmā, pilnīgā drošā, izriet no loģiska secinājuma, ka citādi nav iespējams. Tādas, pēc viņa domām, ir ģeometrijas teorēmas. Otrā teorētiski nav absolūti droša, taču praktiskajā dzīvē to var uzskatīt par tādu. Tā, piemēram, es €smu pārliecināts, ka Itālijā atrodas Roma, kaut arī neesmu tur bijis, un teorētiski nav izslēgts, ka tās nemaz nav, bet ticu, ka tie, kas man par to stāstījuši vai to aprakstījuši, nav sazvērējušies mani krāpt. Tādēļ Dekarts šo otrā veida pārliecību sauca par morālo pārliecību.

109. Šī vieta Dekarta rakstos, tāpat kā citi dieva pierādījumi, teo­rētiski nav konsekventa.

Ja jau iepriekš tika atzīts, ka visas skaidrās idejas mūsos ielicis dievs (sk. šā izdevuma 38. lpp.), tad tagad izsecināt dieva esamību no tā, ka mums par to ir skaidra un noteikta izpratne, nozīmē pie­ļaut apļa pierādījumu.

Taču galvenais nav šis formālais iebildums. Dekarta izvirzīto patie­sības kritēriju kritizēja jau Leibnics un pilnīgi atspēkoja Kants. Pa­reizības kritērijs gan var būt loģiskā nepretrunība, bet patiesības •kritērijs no mūsdienu zinātnes viedokļa var būt vienīgi sabiedriskā prakse.

110. Saskaņā ar šādu nostāju cilvēks ir starploceklis starp ideālo pilnību (dievu) un neesamību.

111. Šāda nostāja pārņemta no viduslaiku sholastikas, un ar tās palīdzību parasti mēdz atbrīvot dievu no atbildības par to, ka pasaule nav pilnīga. Cilvēka prāts no šā viedokļa ir galīgs un nespēj izprast dieva bezgalīgā prāta nodomus, tādēļ cilvēks no sava šaurā viedokļa redz kļūdas un nekārtību tur, kur saskaņā ar plašāku viedokli valda dziļa kārtība un likumība. Taču cilvēka griba ir bezgalīga, un viņš var tiekties pēc patiesības, jo viņa prāts gan var maldīties, taču nav notiesāts maldīties mūžīgi, ja vien ir griba izzināt patiesību.

112. «Prāta acīmredzamība» [l'évidence de notre raison]. Teiktais nav jāsaprot tā, ka Dekarts noliegtu sajūtu vērtību, — viņš tikai aicināja neapstāties pie tām. No Dekarta pasaules uzskata aspekta arī cilvēka ķermeņa sajūtās līdzdarbojas dvēsele, jo stipra dvēseles saviļ­ņojuma un ekstāzes gadījumā arī ķermenis paliekot nejūtīgs. Taču

84

jutekliskās sajūtas uz reizi neko nedod prātam; no tām veidojas tikai idejas [idées] šā vārda vispārīgākajā nozīmē. Tādēļ vienu un to pašu lietu iespējams sajust dažādi, un vienīgi prāts mums ļauj zināt, kādas tās ir īstenībā.

113. «Patiesīguma pamatojums» [le fondement de vérité] Dekartam var būt divējādā nozīmē. Pirmkārt, jutekliskie uztvērumi vispār satur patiesības pamatojumu, būdami tādi, kādi tie ir. Tādēļ nav maldīgi apgalvot, ka es tā vai citādi uztveru lietas. Maldi sāktos tad, ja es apgalvotu, ka lietas ir tādas, kādas es tās uztveru.

Otrkārt, ar juteklisko uztvērumu palīdzību mēs uzzinām tikai to, kas lietas ir attiecībā uz mums, nevis to, kas tās ir pašas par sevi. Taču attiecībā uz mums mēs zinām, vai tās mums ir derīgas vai kai­tīgas, un šādā ziņā tām pietiek skaidrības un noteiktības.

114. Te redzams, ka Dekarts visās zinātnēs (it īpaši fizikā) cenšas izveidot apriori deducētu teoriju sistēmu, līdzīgu tai, kāda pastām ģeometrijā.

115. Tā kā Dekarta uzskati fizikā būtiski atšķīrās no Aristoteļa mācības, tad to publicēšana neizbēgami izraisītu sholastiķu naidu.

116. Kā redzams, Dekarts vēl cerēja panākt katoļu baznīcas vadības labvēlību saviem pētījumiem, lai varētu bez bažām izdot savu sace­rējumu «Pasaule», un varbūt pat panākt, ka baznīcas kontrolētajās mācību iestādēs vairāk vērības veltītu dabaszinātnēm. Šīs cerības ne­piepildījās.

117. Saskaņā ar šādu nostāju dievs, radīdams pasauli, noteicis arī likumus, pēc kuriem pasaulē viss notiek. Šie likumi ir dabas (fizikas) likumi. Tie ir galīgi, jo tos var saprast mūsu domas, kuras arī ir gal īgas.

Ar vārdu «daba» [nature] Dekarts saprot 1) visu pasaules izmaiņu nemainīgo cēloni, būtību; 2) matēriju, tās kustību un šās kustības likumus. Šeit lietota otrā nozīme. 118. Pēc Dekarta domām, pašu vispārīgāko dabas likumu zināšana

mums ir iedzimta un tos mēs sev noskaidrojam, gremdējoties domās. Šādā ceļā mēs sev noskaidrojam identitātes, kauzalitātes, kā arī dažus matemātikas likumus.

119. Apcerējumu «Pasaule jeb t raktāts par gaismu» («Le Monde ou Traité de la Lumière») Dekarts pēc Galileja notiesāšanas 1633. gadā nepublicēja. Sīkāk sk, 147. piezīmi.

120. Kā redzams no traktāta uzmetuma fragmenta, Dekarts gaismu uzskatījis par ļoti smalku vielas daļiņu plūsmu, kam piemīt 12 pamat­īpašības:

1) tā no mirdzošiem ķermeņiem izplatās uz visām pusēm; 2) tā izplatās jebkura attālumā;

85

3) tā izplatās vienā mirklī; 4) tā izplatās taisnās līnijās, ko var saukt par gaismas stariem, u t t 121. Saules aplūkošana kopā ar zvaigznēm tolaik nebija vispār pie­

ņemta. P a t Kopernika sistēmā Saule bija Visuma centrs. 122. Vienīgi uguns ir gaismas avots bez Saules un stāvzvaigznēim 123. Hipotēze par citu pasauli, protams, ir tikai manevrs, lai izvai­

rītos no teologu uzbrukumiem, jo Dekarta uzskati kosmogonijā bija ļoti atšķirīgi no tiem, kas par pasaules rašanos izteikti I Mozus grāmatā.

124. Iedomātā telpa «Ies espaces imaginaires». Šāds formulējums zemtekstā satur smalku ironiju par sholastiķu, jo sholastiķi pasauli uz­skatīja par galīgu un ārpus tās pieļāva vienīgi iedomātu telpu. Tur­pretī Dekarts telpu, proti, izplatību uzskatīja kā matērijas atribūtu, tādēļ no viņa sistēmas aspekta iedomātai telpai nav nekādas jēgas.

125. Šāds pieņēmums parāda dieva nevajadzību lietu norisei pa­saulē, jo tur viss notiek vai vismaz var notikt bez jebkādas iejauk­šanās no ārienes. Šo domu daudz konsekventāk attīsta Spinoza savā «Teoloģiski politiskajā traktātā».

126. Dekarta interpretācijā materiālās substances atribūts ir izpla­tība. Tādēļ matēriju, pēc viņa domām, var izprast ar ģeometrijas palīdzību.

127. Domātas substancionālās formas, ar kuru palīdzību sholastika izskaidroja lietu darbību.

128. Ķermeņu dalīšanu elementos un saliktajos ķermeņos Dekarts pārņēmis no sholastikas, tāpat kā uzskatu, ka elementi ir pretējas dabas un katram no tiem pasaulē ir specifiska vieta, bet saliktie ķer­meņi mēdz būt vienīgi uz elementu robežas. Taču elementu skaitu Dekarts samazina no četriem uz trim — uguni, gaisu, zemi — un to atšķirību pamatā izvirza nevis elementārās īpašības (siltumu, auk­stumu, slapjumu, sausumu), bet to sastāvdaļu ģeometrisko konfigu­rāciju. Atšķirībā no sholastiķiem, kuri uzskatīja, ka saliktajam ķerme­nim var būt tādas īpašības, kādu nav bijis nevienam elementam, Dekarts uzskatīja, ka elementi, iekļaudamies saliktajos ķermeņos, ne­zaudē savas īpašības un neiegūst neko jaunu.

Šāds Dekarta viedoklis bija metafizisks, taču drošāk izskaidrojams ar XVII gs. zinātnes sasniegumiem.

129. Vārds «ticamāk» [bien plus vraisemblabie] šeit visticamāk piesprausts piesardzības dēļ, jo nupat aprakstītā pasaules izveidošanās hipotēze būtiski atšķiras no baznīcas dogmas par pasaules radīšanu un ir daudz tuvāka Lukrēcija poēmai «Par lietu dabu» nekā bībeleh

Vēl tālāk konsekventa determinisma virzienā Dekarts nevarēja iet, nesaraudams sakarus ar kristīgo baznīcu, jo Mozus grāmata mācīja, ka dievs radījis pasauli gatavā veidā, nevis kā elementus, no kuriem

86

pasaule attīstītos dabīgā kārtā, un arī Ādamu un Ievu viņš radījis uzreiz kā pieaugušus cilvēkus, nevis kā mazus bērnus.

Izeju no šādas dilemmas starp zinātni un reliģiju Dekarts atrada dieva visspēcībā. Būdams visspēcīgs, dievs varējis radīt pasauli gan pakāpeniski, gan arī uzreiz.

130. Liela dzīvnieka sirdi Dekarts ieteica pētīt vienīgi ērtības labad, jo uzskatīja aprakstītos sirds darbības principus par pietiekami vis­pārīgiem, lai tos varētu ilustrēt ar jebkura piemēra palīdzību.

131. Šajā jautājumā Dekarts daļēji atkārto tradicionālo uzskatu, ko bija izteicis jau Aristotelis.

132. Dekarta uzskats par sirdi kā par pasīvu muskuli, ko darbina asinis, atbilst viņa metafiziskajam pasaules uzskatam. Dekarta laika­biedram Hārvejam, kurš tā netiecās pēc universālas sistēmas, uzskati par asinsriņķošanu ir ievērojami pilnīgāki.

133. Dekarts sirds darbības izskaidrošanai ir minējis vienīgi mehā­niskos un termiskos cēloņus, tādēļ viņa uzskati, lai gan daudz pil­nīgāki par agrāk izplatītajiem, tomēr ir ļoti vienpusīgi.

134. Angļu ārsts Viljams Hārvejs (1578—1657) izveidojis teoriju par asinsriņķošanu cilvēka organismā un sirds funkcijām.

135. Šeit Dekarts maldās tāpat kā Hārvejs, jo sava laika ķīmijas zemā attīstības līmeņa dēļ viņi nevarēja zināt, kāda loma ir plaušām asiņu bagāt ināšanā ar skābekli. To noskaidroja tikai 1777. gadā Lavuazjē.

136. Dzīvnieku gars [esprits animaux] ir Dekarta pārņemts vidus­laiku filozofijas jēdziens. Dekarts uzskata dzīvnieku garu par mate­riālām daļiņām, jo saskaņā ar viņa duālistisko pasaules uzskatu dzīv­niekiem nav nekādu attiecību ar garīgo substanci.

137. Citas iekšējās kaislības — prieks, bēdas, dusmas, mīlestība utt. Oriģināla vārdu «passions» var tulkot arī kā «tieksmes», «dziņas».

138. Dekarts par veselā saprāta centru, proti, par dvēseles sēdekli, atzina čiekurveida dziedzeri pie smadzenēm (hipofīzi). Faktiski tas ir iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas regulē galvenokārt augšanu un vielu maiņu, un ar domāšanas funkcijām tam nav tieša sakara.

139. No Dekarta viedokļa te varēja būt runa vienīgi par juteklisko iespaidu atcerēšanos, jo intelektuālā atmiņa saskaņā ar viņa kon­cepciju ir saistīta vienīgi ar dvēseli, nevis ar miesu, proti, smadzenēm.

140. Dzīvniekus, līdz ar to «dzīvnieku garu», un arī cilvēka ķer­meni Dekarts pielīdzināja automātiem. Cilvēka garīgo dzīvi Dekarts pilnīgi atrāva no ķermeņa, jo atšķirībā no sava laikabiedra T. Hobsa neuzskatīja par iespējamu to izskaidrot ar mehānikas līdzekļiem.

141. Teiktais domāts tā, ka vispārējie dabas likumi to gan absolūti neizslēdz, taču tas ir tik nesavienojams ar mūsu līdzšinējām zinā­šanām, ka to nav iespējams pieņemt par patiesu.

87

142. Šādu uzskatu izteicis Lukrēcijs Kārs un jaunākos laikos atkār­tojis M. Monteņs («Esejās», II grām. XII nod.) .

143. Citādi sakot, nav tādu vielas daļiņu, kuru darbības rezultātā varētu rasties dvēsele. Jēdzienu «dvēsele» Dekarts parasti nelietoja tā neprecizitātes dēļ, taču šeit viņš, iespējams, gribējis atstāt iespaidu, ka viņa mācība nav novatoriska.

144. Šis salīdzinājums, šķiet, aizgūts no sholastiskās filozofijas (Ak-vīnas Toma). Līdzīgu salīdzinājumu izteicis jau Platons, taču Pla tons atzina, ka dvēselei ir liela neatkarība no ķermeņa. Sk. arī Аристотель. Соч. в 4-х т. Т. I. М., 1976, с. 396.

145. Šis apgalvojums ārēji šķiet līdzīgs Akvīnas Toma viedoklim, taču Dekarts uzskatīja, ka abas viņa atzītās substances katra par sevi ir pilnīga, turpretī Akvīnas Toms mācīja, ka gan cilvēka ķermenis, gan arī dvēsele par sevi esot nepilnīgi un tikai vienībā veidojot zi­nāmu pilnību.

146. Dekarta darbos vairākkārt apgalvots, ka dvēsele ir nemirstīga, taču viņš šā apgalvojuma pamatošanai nav veidojis pierādījumu virk-knes, kā viņš to darījis savu uzskatu pamatošanai matemātikā un fizikā. Dekarts savā vēstulē Mersennam 1640. gada 24. decembrī raksta, ka dvēseles nemirstību nevar pierādīt, to var tikai cerēt.

147. Runa ir par traktātu «Pasaule» («Le Monde»), ko Dekarts pa­beidza rakstīt 1633. gada jūlijā. Uzzinājis par Galileja notiesāšanu Romā, Dekarts nolēma atlikt darba publicēšanu, vēlēdamies sagaidīt labvēlīgākus apstākļus, jo cerēja, ka citos viņa darbos baznīcas auto­ritātes neko nosodāmu neatradīs un viņš arī turpmāk netraucēti varēs popularizēt savus atklājumus zinātnē. Dekarta aprēķins tomēr neat­taisnojās, jo, neraugoties uz visu viņa piesardzību, viņu sāka vajāt gan jezuīti, gan arī Holandes kalvinisti, bet t raktāts «Pasaule», kuru Dekarts uzskatīja par savu labāko darbu, pēc autora nāves neizdots gājis bojā. Saglabājušies tikai fragmenti no darba melnraksta, un tie ļauj spriest, ka zudušais sacerējums tiešām bijis sava laika zi­nātņu virsotne.

148. Te domāta katoļu baznīcas attieksme pret Galileja mācību. 1633. gada 22. jūnijā Inkvizīcijas tiesa Romā pasludināja visus Ga­lileja rakstus par aizliegtiem un piespieda Galileju publiski atteikties no saviem atklājumiem zinātnē.

149. Dekartam astronomijas jautājumos bija tādi paši uzskati kā Galilejam. Par to liecina viņa vēstules, kā arī bojā gājušā t raktāta «Pasaule» saglabājies uzmetuma variants. Lai gan Dekartam nepatika Galileja darbu stils, ko viņš uzskatīja par pārāk nenopietnu zinātnei, Galileja notiesāšana viņu ļoti satrauca.

150. Ja Dekarts nebūtu tik sīkumaini rediģējis katru tagad zu­dumā gājušā t raktāta frāzi, tas būtu izdots.

151. Savu filozofisko uzskatu lietošanā politisku un reliģisku jautā­jumu risināšanai Dekarts bija ļoti atturīgs un piesardzīgs. Taču viņš ievadīja jaunu tradīciju — filozofijas lietošanu dabaszinātnēs.

Šādu uzdevumu bija jau sākuši risināt daži citi autori, it īpaši Frensiss Bekons, taču ne tik sistemātiski.

152. Šeit, iespējams, Dekarts domā optikas likumu izmantošanu briļļu izgatavošanā.

153. Šādu domu jau izteicis Frensiss Bekons savos darbos «Jaunais Organons» (2. daļas 52. §) un «Lielā zinātņu restaurācija». (Бэкон Ф. Сочинения. В 2-х т. T. 2. M., 1972, с. 221—222.)

154. Spriežot pēc Dekarta vēstulēm, viņš sniedzis medicīnisko pa­līdzību vairākiem cilvēkiem, taču viņš vairījies par to runāt, neuzska­t īdams ārsta darbu par savu profesiju.

155. Kā redzams no Dekarta vēstulēm, vecuma nespēka novērša­nas un dzīves pagar ināšanas problēmai viņš veltījis daudz uzmanības.

156. Vārds «eksperiments» ir viens no iespējamiem tulkojumiem franču vārdam «expérience». Šo vārdu Dekarts lietojis trejādās nozīmēs:

1) lai apzīmētu nejaušu pieredzējumu, kura rezultātā mēs iegūstam nesakarīgus konstatējumus, ko vēlāk kolekcionējam, proti, sakārtojam kādā mūsu patvaļīgi pieņemtā kartībā;

2) lai apzīmētu sistemātisku vērojumu, kad viena otrai sekojošās parādības aplūko saistībā un salīdzina šo saistību ar saviem pašas likumiem pakļautas domāšanas secību;

3) lai apzīmētu eksperimentu tādā nozīmē, kā to kopš F. Bekona saprot līdz pat mūsdienām, proti, lai noskaidrotu, kura no versijām, hipotēzēm, kas izveidotas dabas parādību secības loģiskai izskaidro­šanai, izrādīsies pamatota. (Бэкон Ф. Сочинения. В 2-х т. T. 2, с. 149—160).

157. Par patiesību dīgļiem [semences de vérités] Dekarts uzskata tos matemātikas principus, kas, pēc viņa domām, ir iedzimti un uz kuriem var balstīties citas zinātnes, it īpaši ģeometrija.

158. Saskaņā ar Dekarta uzskatiem fizikā ir iespējamas aprioras dedukcijas, tās pat ir nepieciešamas, jo atsevišķie faktu vērojumi nevarētu veidot zinātni.

īstenībā cilvēka izziņas gaita ir sarežģītāka, nekā Dekarts to do­māja, un arī to spriedumu pamatā, ko viņš uzskatīja par iedzimtiem, īstenībā ir agrākā pieredze.

159. Zinātņu nozarēs, ar kurām Dekarts tieši nodarbojies mazāk, piemēram, ķīmijā, viņš bieži lieto sholastiķu izteiksmes līdzekļus. Tā tas ir arī šajā gadījumā.

160. Šeit sevišķi skaidri redzams, cik spēcīga bija reakcija pret zinātni pēc Galileja notiesāšanas, ja Dekartam pat protestantiskajā Holandē ar to tik ļoti bija jārēķinās.

89 88

161. «Iebildumi» visticamāk varētu būt inkvizīcijas tiesas formā, jo, ja jau Galileja literārā formā sarakstītie dialogi, kur zinātnes problēmas bija nedaudz aizplīvurotas, varēja izraisīt tik asu baznī­cas reakciju, tad Dekarta «Pasaules» publicēšana, kur pilnīgi nepār­protami būtu pierādīta Aristoteļa un Akvlnas Toma uzskatu nepama­totība kosmoloģijā un līdz ar to tiktu sagrauta blbeles, it īpaši Mozus grāmatu, garīgā autoritāte, droši vien izraisītu vēl asākus reakcijas uzbrukumus.

162. «Pārruna» bija pirmais publicētais Dekarta darbs, un pirms tā iznākšanas Dekarts citu domas par saviem uzskatiem varēja uzzi­nāt vienīgi personīgās sarunās vai sarakstoties.

163. Runa ir par sholastiķu strīdiem, kuros ar formālās loģikas līdzekļiem centās izdarīt tādus vai citādus secinājumus no Aristoteļa vai citu autoru tekstiem, nepētot jautājumu pēc būtības.

164. Runa visticamāk ir par filozofiem pirms Sokrāta, it īpaši par Demokrītu.

165. Šis teikums nav uzskatāms par slavinājumu Aristotelim (jo, kaut gan Dekarts nenoliedz Aristoteļa nopelnus zinātnē, kopumā viņa nostāja pret to ir noraidoša), bet gan par nopēlumu Aristoteļa seko­tājiem, kas neko nepēta paši.

166. Šeit jūtama nedaudz vaļsirdīgāk nekā parasti izteikta Dekarta attieksme pret sholastiķiem.

167. Te acīmredzami izlauzušies Dekarta patiesie uzskati, ko viņš parasti rūpīgi aizplīvurojis.

168. Runa te ir par alķīmiķiem, kuri savu mēģinājumu apstākļus mēdza turēt slepenībā.

169. Dekarts zinātnisko eksperimentu veikšanai pieņēmis dažu aris­tokrātu finansiālu palīdzību, taču viņš noraidījis vairumu citu pie­dāvājumu, labprātāk upurēdams savu iespēju veikt pētījumus nekā iespēju būt brīvam no jebkādām saistībām.

170. Dekarta vēstulē Mersennam 1643. gada 4. janvārī izteikta doma: ja kardināls (Rišeljē) piešķirtu divus vai trīs miljonus zinātnei vajadzīgo eksperimentu veikšanai, tad publika, proti, franču augstākā sabiedrība, iegūtu no tā vairāk nekā no visām uzvarām karā.

171. Kā redzams no Dekarta vēstules Mersennam 1637. gada 27. aprīlī, viņš cerējis publicēt savu darbu «Pasaule» savas dzīves laikā, ja mainītos apstākļi, kas nepieļāva tā publicēšanu.

172. Jāpiebilst, ka, dzīvodams Nīderlandē, Dekarts bieži mainīja uzturēšanās vietas un viņa pirmais iespiestais darbs «Pārruna par metodi» iznāca anonīmi.

173. Dekarta darba «Pārruna par metodi» izdevējs bija Zans Mērs [Jean Maire]. Dekarta uzaicinājums visus zinātniskos iebildumus sū-

90

tīt viņa darba izdevējam attiecīgajos apstākļos bija ļoti veikls ma­nevrs, jo tas

1) iespējamiem vajātājiem demonstrēja patiesu jeb, vairāk ticams, liekuļotu gatavību izmainīt savu nostāju nopietnu iebildumu priekšā;

2) atbruņoja kritiķus, kas vēlētos publiski nosodīt šo darbu, jo pēc tik laipna uzaicinājuma izteikt iebildumus publiski uzbrukumi izskatī­tos kā nomelnojums.

Jāpiebilst, ka arī šāds manevrs ilgākam laikam neko nelīdzēja. 174. Dekarts šos fizikas principus sauc par pieņēmumiem vienīgi

attiecībā uz metafizikas principiem, no kuriem tie, pēc viņa domām, ir atkarīgi, taču ne attiecībā uz fizikas zinātni, kura savukārt atka­rīga no tiem.

Vēstulē Vatjē 1638. gada 22. februārī viņš šādu domu ilustrē ar piemēru, ka Taless vai arī kāds cits pirmais sācis apgalvot, ka Mē­ness saņem gaismu no Saules, neminot nekādu aprioru pierādījumu. Taču, tā kā šāds pieņēmums dod iespēju labi izskaidrot Mēness gaismu dažādās fāzēs, to visi bez iebildumiem pieņēmuši, un savukārt šis atzinums var noderēt par izejas punktu citiem secinājumiem.

Dekarta sekotāji arī XVIII gs. stingri norobežoja metafizikas principus un fizikas «pieņēmumus», asi polemizēdami šajā jautājumā ar Ņūtona sekotājiem.

175. «Pierādījums» šajā gadījumā franciski rakstīts «démonstration». Pilnīgāks pierādījums nekā «démonstration» būtu «preuve», proti, pār­liecinošs pierādījums ar pamatojuma nozīmi, mazāk pilnīgs — «expli­cation», proti, izskaidrojums.

176. Dekarta laikabiedrs Morēns tiešām savā vēstulē 1638. gada 22. februārī Dekartam pārmeta apļa pierādījumu. Dekarts viņam 1638. gada 13. jūlijā atbildēja, ka vārdu «pieradīt» [démontrer] viņš lie­tojis gan izskaidrojuma, gan pamatojuma nozīmē. Turklāt viņš ar vairāku seku palīdzību pierādot [prouve] cēloni un tad ar šā cēloņa palīdzību — citas sekas, proti, rezultātus. Bet par rezultātu drošību mūs pārliecina pieredze.

177. Šie vispārīgie uzskati, pēc Dekarta domām, ir iedzimtā ideja par telpu, proti, izplatību, un visvairāk acīmredzamie ģeometrijas un mehānikas likumi, ko nevienam nav iespējams apšaubīt. Tie ir jau 57. lpp. minētie patiesības dīgļi. Konkrētas parādības ir šo vispā­rīgo uzskatu, proti, likumu modeļi. Tādēļ šis termins noteikti jātulko kā v i s p ā r ī g i e , nevis vispārpieņemtie uzskati.

178. Šeit ļoti īsi, taču ļoti noteikti noraidīta iespēja izmantot auto­ritātes kā kritēriju.

179. Domāti Dekarta priekšlikumi stiklu slīpēšanā. 180. Lauta [luth] — strinkšķināms stīgu instruments, līdzīgs lielai

mandolīnai, parasti ar sešām stīgām (dažkārt 10—11 st īgām).

91

181. Tabulatūra lautai atšķirībā no parastā nošu raksta apzīmēja nevis skaņu augstumu, bet pirkstu piespiešanas vietu uz instrumenta.

182. Šeit redzams, ka Dekarts par spējīgākiem apgūt viņa filozo­fiju uzskatīja tos, kas filozofiju agrāk nav mācījušies, nevis sholas­tiķus.

183. Šeit Dekarts acīmredzot domā iespējamos piedāvājumus kļūt par kara inženieri un izmantot zinātnes sasniegumus pilnīgāku iznī­cināšanas ieroču radīšanā.

SATURS

Renē Dekarta dzīve un filozofiskā darbība 5 Pārruna par metodi. Lai labi vadītu savu prātu un meklētu patie­

sību zinātnēs 15 Dekarta lietotie filozofijas jēdzieni un to tulkošanas iespējas

latviešu valodā. Tulkotāja piezīmes 68 Svarīgākie termini u n t o tulkojumi . . . . . . . . 7 0 Piezīmes 74