Degradēto teritoriju atjaunošanas ekoloģiskie aspekti

Degradētās teritorijas Baltijas valstīs - mūžizglītības projekts CZ/08/LLP-LdV/TOI/134005

Degradēto teritoriju atjaunošanas ekoloģiskie

aspekti Linas Kliučininkas

Vides inženierzinātņu departaments

Kauņas Tehnoloģiju Universitāte, Lietuva

„Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora viedokli, un Komisija nevar uzņemties atbildību ne par kādu šeit iekļautās informācijas izmantošanu.“


Izpratne • Kas ir ekoloģiskais novērtējums un kādas fāzes tajā

ietilpst• Kāpēc ir svarīgi iegūt paraugus no apkārtējās vides• Kāds specifiskas paraugu iegūšanas iezīmes ir

saistītas ar dažādām vidēm• Kādas ir atšķirības starp terminiem “piesārņotas

vietas” un “potenciāli piesārņotas vietas”• Kas ir tipisks Eiropas piesārņotajām vietām• Kādas ir piesārņoto vietu sanācijas metodes • Kādas ir galvenās ekoloģiskās atbildības iezīmes ES

un ASV


Mācību komplekta mērķi

• nostiprināt izpratni par ekoloģiskā veselības riska novērtējumu degradēto teritoriju pārveidošanā

• iepazīties ar vietas ekoloģiskā novērtējuma un paraugu iegūšanas principiem

• paplašināt kompetenci par dažāda veida piesārņoto vietu fizikāli-ķīmiskajām un bioloģiskajām sanācijas metodēm

• iegūt zināšanas par atšķirīgām ekoloģiskās atbildības sistēmām dažādās valstīs.


Saturs

• Ievads

• Ekoloģiskais novērtējums

• Apkārtējās vides paraugu iegūšana

• Piesārņotās vietas Statistikas dati par piesārņotajām vietām Eiropā

• Sanācijas metodes

• Ekoloģiskā atbildība


Ievads

Vispārējais sanācijas mērķis vienmēr ir aizsargāt cilvēka veselību un apkārtējo vidi.

Tādēļ šai sakarā šķiet, ka riska novērtējums ir nozīmīgs pamatojums degradēto teritoriju

efektīvas ekoloģiskās pārvaldīšanas attīstībā.


Riska novērtējumsRiska novērtējums ir instruments zinātniskās

informācijas organizēšanai, strukturizēšanai un vākšanai, lai palīdzētu identificēt esošās bīstamās situācijas vai problēmas, paredzētu potenciālās problēmas, noteiktu prioritātes un paredzētu pamatu reglamentētai kontrolei un/vai koriģējošai darbībai.

Politikas veidotāji, veselības riska pārvaldītāji un epidemiologi arvien vairāk izmanto riska novērtējuma tehnoloģijas.


Ekoloģiskais novērtējums

Tradicionāli degradēto teritoriju ekoloģiskais

novērtējums ietver trīs fāzes:

• vietas novērtējums,

• vietas izpēte,

• sanācijas darbību izstrādāšana.


Vietas ekoloģiskais novērtējums

Šīs fāzes mērķis ir noteikt iespēju, ka šajā vietā novērojama kaut kāda ekoloģiskā piesārņojuma forma.

Šīs vietas vēsturiskā izmantošana un materiāli, kas izmantoti un ražoti šai vietā, noteiks veicamo novērtējuma stratēģiju, paraugu iegūšanas veidu un ķīmisko analīzi.

Izmantojiet piemērus vai situācijas no

sava reģiona


Vietas ekoloģiskā izpēteŠī fāze ietver pamatīgāku apstākļu pārbaudi uz

vietas. Parasti tajā ietilpst:

• Augsnes urbumu veikšana un augsnes paraugu ievākšana;

• Ūdens monitoringa aku ierīkošana un grunstūdens paraugu ievākšana no katras akas;

• Visu paraugu analīzes, lai noskaidrotu, vai tur nav novērojamas piesārņojošās vielas.


Sanācijas rīcības plāns

Šī fāze parasti ir degradēto teritoriju ekoloģiskā novērtējuma procesa nobeiguma stadija.

Sanācijas rīcības plāns sastāv no TERITORIJAS unMATERIĀLU apsaimniekošanas plāna 1.piesārņotas

grunts izvietošanai ārpus teritorijas vai atkārtotai izmantošanai teritorijā, 2.ieteikumiem pastāvīgi notiekošam gruntsūdens monitoringam,

3.atļauju prasību sarakstam, kas nepieciešamas, lai iesaistītos sanācijas darbībās, un ieteikumiem institucionālās kontroles izmantošanai.


Vides paraugu iegūšana - 7 soļiVides paraugu iegūšanas secību var ilustrēt ar parauga

izmantošanas aprakstu turpmāk minētajos secīgajos soļos (Zhang, 2007):

1. parauga iegūšana tiek plānota (“iecerēta”);2. tiek identificēts paraugu ievākšanas punkts;3. tiek ievākts paraugs;4. paraugs tiek nodots laboratorijā; 5. paraugs tiek analizēts;6. parauga derīguma termiņš beidzas un tas tiek izmests; 7. paraugs pāriet jaunā veidā kā ķīmisko datu punkts.


Vides paraugu iegūšana kvalitātes nodrošināšana

Izvēlei par to, kur (telpā) un kad (laikā) iegūt paraugus, parasti jābūt pamatotiem ar pamatīgiem statistikas datiem. Vislabākais paraugu skaits ir vislielākais iespējamais paraugu skaits. Tomēr jāatceras, ka nekāds paraugu skaits nekompensēs sliktu paraugu iegūšanas plānošanu.


Vides paraugu iegūšana: diagramma

Paraugu iegūšanas plāns/projekts

Paraugu iegūšanas tehnika

Paraugu sagatavošana

Iegūto paraugu analīze

Datu analīze

Metodoloģija


Piesārņotās vietas

Termins “piesārņotā vieta” attiecas uz labi norobežotu teritoriju, kur ir apstiprināta grunts piesārņojuma klātbūtne.

Ietekmes smagums uz ekosistēmām un cilvēka veselību var būt tāds, ka nepieciešama sanācija, īpaši saistībā ar pašreizējo vai plānoto šīs vietas izmantošanu.


Piesārņotās vietas (turpinājums)

Termins "potenciāli piesārņotā vieta" ietver jebkuru vietu, kur ir aizdomas par grunts piesārņojumu, tomēr tas nav apstiprināts un nepieciešams veikt detalizētus pētījumus, lai pārbaudītu, vai pastāv būtiska tā ietekme. Nav noteikta apraksta būvgružiem, tā kā tādu materiālu kā metāls, plastmasa un koks gabali ir nevienmērīgi un /vai lieli.


Piesārņotās vietas Eiropā

Uzlabotās vietas

Piesārņotās vietas (novērtējums)

Potenciāli piesārņotās vietas (identificētas)

Potenciāli piesārņojošas darbības vietas (identificētas)

Vietu skaits 2006. gadā


Piesārņotās vietas Eiropā (turpinājums)

Rūpnieciskās ražošanas un tirdzniecības pakalpojumi

Municipālo atkritumu apstrāde un iznīcināšana

Rūpniecisko atkritumu apstrāde un iznīcināšana

Naftas rūpniecība

Uzglabāšana

Elektrostacijas

Izplūdumi no transporta uz sauszemes

Izrakteņu ieguve

Militārie objektiCiti


Piesārņotās vietas Eiropā (turpinājums)

Smagie metāli

Minerāleļļa

Citi Cianīdi

Aromātiskie ogļūdeņraži

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAH)

Fenoli

Hlorētie ogļūdeņraži (CHC)


Sanācijas metodes

Grunts sanācija ir paredzēta diviem nolūkiem:

• lai novērstu cilvēku un dzīvo organismu pakļaušanu piesārņojošu vielu iedarbībai,

• lai novērstu piesārņojuma avotus gruntsūdenī.


Imobilizācija uz vietasImobilizācija uz vietas metodikas mērķis ir

novērst piesārņojošo vielu migrāciju no avota zonas uz vides objektiem, tādiem kā gruntsūdeņi un virszemes ūdeņi.

Imobilizācijas metožu piemēri ir:• grunts aizsegi, • bioreaktoru vaļņi, • rievsienu noslēgvaļņi.


Ķīmiskā un fizikālā apstrāde uz vietas

• Termiskais process

• Grunts mazgāšana vai ķīmiskā ekstrahēšana

• Grunts skalošana• Sacementēšana/stabilizēšana

• Ķīmiskā sagraušana

• Ķīmiskā oksidācija


Bioloģiskā sanācija

Bioloģiskās sanācijas procesi noraktai piesārņotai gruntij ietver:

• bioloģiskās stirpas,

• zemkopību,

• kompostēšanu,

• bioreaktorus.


Ekoloģiskā atbildība ESNav likumdošanas, kas tieši norādītu uz

degradēto teritoriju un atbildības problēmām.

Direktīva par atbildību vides jomā stājās spēkā 2006. gadā un ieviesa principu “piesārņotājs maksā” kā centrālo jautājumu piesārņošanai nākotnē.

Eiropas Vides Aģentūrai (EEA) ir drīzāk koordinējoša loma.


Ekoloģiskā atbildība Apvienotajā Karalistē

Galvenais vietu attīrīšanas virzošais princips ir “derīgs izmantošanai.” Sanācijas līmeņus nosaka ar risku pamatota pieeja atkarībā no katras konkrētās vietas (2000. gada grozījumi Vides Aizsardzības Likumā, Vides Aizsardzības Aģentūra, 1990. gads).

“Izpildinstitūcijas” parasti ir vietējā pašvaldība un Vides Aģentūra, kas izveidota Vides, pārtikas un lauku lietu departamenta (DEFRA) pakļautībā.


Ekoloģiskā atbildība ASV1980. gadā Kongress kā likumu ieviesa “Vispārējo Ekoloģiskās Reaģēšanas, Kompensāciju un Atbildības Aktu" ("CERCLA", pazīstams arī kā "Superfonds"), lai reaģētu uz pieaugošajām bažām par veselības un ekoloģiskajiem riskiem, ko rada šīs pamestās bīstamo atkritumu novietnes, un lai attīrītu šīs vietas. Superfonda programmu administrē ASV vides aizsardzības iestāde /EPA/ sadarbībā ar atsevišķu štatu un vietējām pārvaldes institūcijām.


Ekoloģiskās atbildības atšķirības ES un ASV

Likumdošanas un reglamentējošās sistēmas ieviešana degradētajām teritorijām ES tiek realizēta ar Integrēto Piesārņojuma Novēršanas un Kontroles, Atkritumu poligonu un Ūdens direktīvu palīdzību. Tā rezultātā kļūst mazāk jaunu piesārņotu vietu, tomēr joprojām jāpieliek pūles, lai tiktu galā ar vēsturisko piesārņojumu.

Superfonda programma ASV ir orientēta uz to, lai likvidētu vēsturisko piesārņojumu un sniegtu finansiālo palīdzību degradēto teritoriju pārveidošanā.


Secinājumi – ko mēs uzzinājām

• Par degradēto teritoriju vides veselības riska novērtējuma mērķi

• Par vides paraugu iegūšanas principiem

• Par fizikāli-ķīmiskajām un bioloģiskajām metodēm piesārņoto vietu sanācijai

• Par degradēto teritoriju pārveidošanas ekoloģiskās atbildības principiem.


Paldies par uzmanību!

http://fast10.vsb.cz/bribast

[email protected]

„Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora viedokli, un Komisija nevar uzņemties atbildību ne par kādu šeit iekļautās informācijas izmantošanu.“

Degradēto teritoriju atjaunošanas ekoloģiskie aspekti

Documents

Transcript of Degradēto teritoriju atjaunošanas ekoloģiskie aspekti