DABISKU MEŽU VĒRTĪBAS LATVIJĀ · Saražotais skābeklis Kāpēc aizsargāt? Mežistrāde •...
31
Transcript of DABISKU MEŽU VĒRTĪBAS LATVIJĀ · Saražotais skābeklis Kāpēc aizsargāt? Mežistrāde •...
Vai Latvija ir ‘’zaļa valsts”?
• Salīdzinot ar citām ES valstīm (2015.g.):
Somija 73,1 %Krievija 49,8 %Lietuva 34,8 %
Lielbritānija 13,0%Nīderlande 11,1%
Z-Eiropā vairāk mežu gan pēc platības, gan īpatsvara, jo apgrūtināta mežu izstrāde – slapji, purvaini meži, kalnains reljefs, mazāks apdzīvojums.
R-Eiropā maz mežu gan pēc platības, gan īpatsvara, jo blīvs apdzīvojums un intensīva lauksaimniecība.
• 51 % Latvijas teritorijas klāj meža zemes (VMD dati, 2015).
Meža zemes platības Latvijā
PrivātieValsts un pašvaldību
Avots: Latvijas Meža īpašnieku biedrība
IEDOMAS un REALITĀTE“Meža zemes’’ = ‘’mežs’’
Meži vecumā virs 100 g. sastāda tikai 11% no Latvijas mežiem (VMD dati).
izcirtumi
jaunaudzes
jauni meži
Projekts “Dabas skaitīšana”• Eksperti apseko noteikta vecuma
mežus (galvenokārt pieaugušus un pāraugušus), lai atrastu dabisku mežu biotopus.
Esmu apsekojusi ~1400 ha,nogājusi 440 km (vienāds attālums kā turp un atpakaļ Rīga-Daugavpils).
SAIMNIECISKIE (PLANTĀCIJU) MEŽI
DABISKI MEŽI
Viena vecuma, vēl stādītajās rindās,
neliela augu un dzīvnieku sugu daudzveidība
Dažāda vecuma, nav rindās, daudz mirušas koksnes un
liela sugu daudzveidība
Pieaugušie meži
Vairums dabiskie meži laika gaitā ir attīstījušies no saimnieciskajiem mežiem!
LAIKS
Kā atpazīt dabisku mežu?
Atbilde:Skaitot dabiskam mežam raksturīgās struktūras
(gab.uz hektāra) un indikatorsugas.
• Bioloģiski veci vai lielu dimensiju koki Dabiska meža struktūras
Pāraugšanas vecumā vai >50cm diametrā.Dabiskiem mežiem raksturīgi vismaz 5 gab. uz 1 ha meža, var pārsniegt 10 gab./ha.
• Sausokņi un stumbeņi
Dabiska meža struktūras
>25cm diametrā,>5 gab./ha
Ikauniece
• Liela izmēra atmirusī koksneDabiska meža struktūras
>25cm diametrā,>5 gab./ha
• Atvērumi vainaga klājā
Nodrošina dažādus gaismas apstākļus zemsedzei. Foto: S.
Ikauniece.
Atbrīvo vietu jauniem kokiem.
Foto: S. Ikauniece.
Dabiska meža struktūras
• Dobumaini koki
• Dažādvecuma audzes struktūra
• Indikatorsugas
• Indikatorsugu piemēri - ĶĒRPJI
• Indikatorsugu piemēri - SŪNAS
• Indikatorsugu piemēri - SĒNES
Citi aizsargājami mežiMitrie meži var nebūt pārauguši – koki var būt šaurāki, mazāk kritalas un/vai sausokņi. Nozīmīgais faktors ir mitruma režīms un raksturīgās sugas.
Melnalkšņu staignāju meži.
Foto: S. Ikauniece.
Purvaini meži. Foto: S. Ikauniece.
Kāpēc aizsargāt?
1. Dzīvotne daudzām sugām – barības ķēdes nodrošināšana
2. CO2 piesaiste un glabāšana
3. Saražotais skābeklis
Kāpēc aizsargāt?
Mežistrāde
• 2012. gadā 73,2% no koksnes materiāliem tika eksporteti. No tiem tikai 30% ir mēbeles, papīrs utml.
• Būtiska loma IKP (20,8% no kopējā eksporta 2015.g.)• Sarūk apaļo kokmateriālu īpatsvars eksportā –
no 14% 2010.g. līdz 10% 2014. gadā un 7% 2015. gadā.
• Lai mežsaimniecības nozares nodrošinātais IKP turpinātu pieaugt, nepieciešama ilgtspējīga meža apsaimniekošanas stratēģija un jāceļ zāģētavu produktivitāte – jārada pievienotā vērtība eksportējot tieši apstrādātu koksni.
Dabiskie procesi boreālos mežos - degšana
Driksnas sils 2007. g. pēc skrejuguns.Foto: V. Kreile
Driksnas sils 2014. g.Foto: R. Mežaks
Ieguvumi: organisko vielu samazināšanās augsnē retas sugas izdeg krūmi vairāk gaismas un mazāk organisko vielu
Dabiskie procesi boreālos mežos - degšana
Sagatavošanās pasākumi kontrolētai dedzināšanai Somijā – ūdens šļūtene pa nogabala perimetru, samitrināti blakus esošās audzes koki un zemsedze. Foto: S. Ikauniece.
Aizdedzināšana joslās Somijā. Foto: S. Ikauniece.
Citi pasākumi meža dabiskošanai
Ar spridzināšanu veidota mirusī koksne ainavu apvidū “Ādaži”.Foto: S. Ikauniece.
Daži koki gredzenoti, lai tie nokalstu, un daži nocirsti - mirušās koksnes palielināšanai. Foto: J. Andrušaitis.
2-3 cm dziļi griezumi mizā un kambijā
Citi pasākumi meža dabiskošanai
Grāvja aizsprosta veidošana Lielā Ķemeru tīreļa malā, lai atjaunotu dabisko mitruma režīmu.Foto: J. Ķuze.
Krūmāju izpļaušana, kur tie saauguši mežam nosusinoties, medņu riesta vietā Vijciema pagastā. Foto: S. Ikauniece
Citi pasākumi meža dabiskošanai
Bebru aizsprostu nojaukšana gadījumos, ja appludina mitros mežus, jo veicina pārpurvošanos un koku nokalšanu, kur tas nav nepieciešams. Foto: S. Ikauniece.
Atsegti augsnes laukumi Rāznas Nacionālajā parkā, lai veidotos piemēroti apstākļi retajām sugām. Foto: S. Ikauniece.
Apdraudējumi• Mežizstrāde• Fragmentācija (sadrumstalošana):
cilvēka radītas robežas - izcirtums, ceļš utml.
MEŽA MASĪVS FRAGMENTĒTA MEŽA AINAVA
Reta suga
Suga nespēj izplatīties, jo pārāk tālu
• Pārmitro mežu nosusināšana• Izmaiņas augsnes auglībā –
piesārņojuma ietekmē ieviešas neraksturīgas sugas:
Apdraudējumi
Korinšu invāzija sausā priežu mežā.Foto: V. Lārmanis.
Sīkziedu sprigane.Foto: A. Priede.
Zemes lietojumveida nozīme klimata pārmaiņās
IPCC ziņojums Climate Change and Land (2019):
“Līdzšinējais zemes lietojuma veids un prakses atbild par ¼ no cilvēku radītajām globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām:
• CO2 no atmežošanas,
• CH4 no atgremotājiem (govis, kazas, aitas),
• N2O no augsnes ielabotājiem.
Zemes apsaimniekošanas veids ietekmē emisijas samazināšanos vai palielināšanos.”
Oglekļa cikls mežosPiesaista CO2 no
atmosfēras
Rada CO2
emisijas elpošanas procesos
Rada CO2
emisijas koksnei
atmirstot un sadaloties
vai sadegotKoksne tiek izvesta no meža. Agrāk vai vēlāk arī rodas CO2 emisijas koksnei sadaloties vai sadegot.
Ogleklis uzglabāts augsnē vai mirušā koksnē
Mežiem ir iespēja uzņemt un uzglabāt lielu daudzumu oglekļa.
Mežsaimniecībai klimata pārmaiņu kontekstā jāveicina mežu potenciālu kā oglekļa
piesaistītāju un uzkrājēju koksnē un augsnē nevis kā nozīmīgu avotu CO2 emisijām atmosfērā.
DZĪVOJU MEŽĀ, POLITIKA NEINTERESĒ
DZĪVOJU MEŽĀ, POLITIKA NEIN...Pag.
