Dabas aizsardzības sistēma pasaulē - geo.lu.lv · mantojums ir piemineklis, ēkas vai vieta ar...
Transcript of Dabas aizsardzības sistēma pasaulē - geo.lu.lv · mantojums ir piemineklis, ēkas vai vieta ar...
Dabas aizsardzības sistēma pasaulē
Materiālu sagatavoja Agra Lipsberga
ĢSK 2. modulis. Dabas procesi un parādības
Ģeogrāfijas skolotāju profesionālo un pedagoģisko kompetenču pilnveide
1
Atbilstība mācību priekšmeta standarta prasībām
6.1
6.2
6.4
Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.715 17
pielikums “Ģeogrāfija”. Vispārējās vidējās izglītības mācību
priekšmeta standarts.
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/programmas/vidskolai
/geografija_220508.pdf
2
Dabas aizsardzība ir vides stāvokļa kontroles un nevēlamu izmaiņu
pretpasākumu kopums.
Ilgtspējīga attīstība ir drošas un veselību neapdraudošas vides veidošana;
bioloģiskās daudzveidības saglabāšana; atbildīga attieksme pret dabas
resursiem; nacionālo, teritoriālo īpatnību saglabāšana.
Vides monitorings ir sistemātiski vides stāvokļa novērojumi, mērījumi un
aprēķini, kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides politikas
izstrādāšanai un vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī to
efektivitātes kontrolei.
Sarkanā grāmata ir dokuments, kurā sniegtas ziņas par apdraudētajām
sugām, kas iedalītas 5 kategorijās, kur:
0. kategorijā ir tikpat kā jau izzudušās sugas,
1. kategorijā - sugas, kurām draud iznīkšana,
2. - sugas, kuru indivīdu skaits samazinās, galvenokārt cilvēka saimnieciskās
darbības rezultātā,
3. - sugas, kuru apdzīvotās teritorijas sašaurinās,
4. - sugas ar neskaidru stāvokli dabā.
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=148.html
Aizsargājamās teritorijas
ir ģeogrāfiski noteiktas
platības, kas atrodas
īpašā valsts aizsardzībā
un tiek izveidotas
aizsargāšanas un
apsaimniekošanas
nolūkā.
Foto: Edgars Višs
Aizsargājamo teritoriju kategorijas:
• Dabas rezervāti
• Biosfēras rezervāti
• Nacionālie parki
• Dabas parki
• Dabas pieminekļi
• Dabas liegumi
• Aizsargājamās jūras teritorijas
• Aizsargājamie ainavu apvidi
Katras valsts likumdošana var noteikt
arī atšķirīgu sistēmu.
A. Lipsbergas foto
5
Dabas rezervāti ir cilvēka darbības
neskartas vai mazpārveidotas teritorijas,
kurās tiek nodrošināta dabisko procesu
netraucēta attīstība, lai aizsargātu un
izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un
to sastāvdaļas.
Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam
raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas
veidojumi, cilvēka darbības neskartas un
mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas,
biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures
pieminekļu bagātība un kultūrvides
īpatnības.
http://www.likumi.lv/doc.php?id=59994
http://www.viss.lv/en/?k=170442
http://www.ventspils.lv/lat/kultura/28314-vestures-otrdiena-livonijas-ordena-pili-moricsalas-rezervatam-100
6
Tiek uzskatīts, ka pirmais likums par vides aizsardzību un dabas aizsardzību
tika pieņemts Šrilankā III gadsimtā pirms mūsu ēras. Mihintales pilsētā karalis
Devanampija Tissa (Devanampiya Tissa) nodibināja pasaulē pirmo dabas
rezervātu.
Pirmā teritorija ar aizsardzības statusu pieminēta 1240. gadā, kad valdošā
arābu kalifāta Hafsidu dinastijas valdnieks aizliedza medīt netālu no (Djebel
Ichkeul) ezera, tagad pazīstama kā Iškelas (Ichkeul) Nacionālais parks
Tunisijā.
Eiropā viduslaikos valdnieki rūpējās par savu medību teritoriju produktivitātes
saglabāšanu. XIII gadsimtā, Galīsijas - Volīnijas zemes princis izdeva dekrētu,
par lielas teritorijas aizsardzību.
http://prezi.com/3ezdskv4n-uh/latvijas-dabas-rezervati/
http://relivearth.com/articles/wildlife-conservation/the-first-ever-sanctuary-dates-thousands-of-years-old/
http://www.eoearth.org/article/Ichkeul_National_Park,_Tunisia
The first Wildlife Sanctuary in human history still exists in Srilanka
http://relivearth.com/articles/wildlife-conservation/the-first-ever-sanctuary-dates-thousands-of-years-old/
8
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Yellowstone_Natl_Park_poster_1938.jpg
Jeloustonas nacionālais parks (angļu:
Yellowstone National Park) ir pirmais un
vecākais nacionālais parks pasaulē. To
1872. gada 1. martā izveidoja ASV
Vaiomingas štata teritorijā (neliela daļa
parka teritorijas atrodas arī Aidaho un
Montānas štatos). Jeloustonas
nacionālais parks ir slavens ar
geizeriem, karstajie avotiem un citiem
ģeotermāliem veidojumiem. Jeloustonas
nacionālā parka teritorijā dzīvo daudz
grizlilāču, vilku, bizonu un aļņu. Parks ir
nosaukts par godu dzeltenajām klintīm
(angļu: Yellow stone) Jeloustonas
Lielajā kanjonā.
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=148.html
Latvijā ir 4 dabas rezervāti
(Teiču, Krustkalnu, Grīņu un
Moricsalas), kas ir teritorijas
ar gandrīz neskartu dabu, kur
uzturēties drīkst tikai ar
īpašām atļaujām zinātniskās
izpētes vajadzībām, lai
nodrošinātu dabas procesu
netraucētu attīstību.1 biosfēras rezervāts
(Ziemeļvidzemes)
plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un
ainaviskās vērtības tiek saglabātas nodrošinot ilgtspējīgu
sociālo un ekonomisko attīstību.
http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/teritorijas/
Latvijā ir: 4 nacionālie parki (Slīteres, Ķemeru, Gaujas un
Rāznas), kas ir plaši apvidi , kur tiek aizsargātas dabas
vērtības, ainaviskās vērtības un kultūrvēsturiskais
mantojums, vienlaicīgi veicot zinātnisko izpēti, izglītošanu
un atpūtas organizēšanu.
42 dabas parki, kas sevī ietver noteiktu apvidu dabas un
kultūrvēsturiskās vērtības (piemēram – Gaiziņkalns, Piejūra,
Abavas senleja, Ogres ieleja, Daugavas loki, Talsu
pauguraine). Dabas parki ir piemēroti raksturīgās ainavas
saglabāšanai, sabiedrības izglītošanai un atpūtai, bioloģiskās
daudzveidības uzturēšanai.
A. Lipsbergas foto
Daugavas loki
9 aizsargājamo ainavu apvidi (piemēram, Veclaicene,
Vestiena, Ziemeļgauja, Augšdaugava, Augšzeme,
Vecpiebalga), kas ir lielas teritorijas, kurās tiek
aizsargāta īpaši skaista un daudzveidīga Latvijai
raksturīga ainava un kultūrvide.
A. Lipsbergas foto
Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus
A. Lipsbergas foto Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus
260 dabas liegumi,
kas ir teritorijas, kurās aizsargā retas vai izzūdošas sugas
vai biotopus, parasti cilvēku mazpārveidotas un saskaņoti
apsaimniekotas platības.
355 dabas pieminekļi, kas ir atsevišķi, savrupi dabas vai
cilvēku veidojumi:
* ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi;
* aizsargājamie koki;
* dendroloģiskie stādījumi;
•alejas.
7 aizsargājamās jūras teritorijas.
A. Lipsbergas fotoDabas liegums Vidzemes jūrmala
Eiropas Savienības kopīgais aizsargājamo teritoriju tīkls
Natura 2000
Visas Eiropas Savienības valstis ir apņēmušās izveidot
kopīgu aizsargājamo teritoriju tīklu ar nosaukumu
Natura 2000.
Kopš 2004. gada arī Latvija ir izveidojusi savu daļu no šī tīkla.
Pasaules dabas fonds
World Wide Fund for Nature, WWF)
ir 1961. gadā dibināta starptautiska dabas aizsardzības
organizāciju federācija. Federācija sastāv no aptuveni 30
autonomām un sevi finansējošām nacionālajām nodaļām un
vairāk kā 10 īpašām programmām un asociētām nodaļām, kas
strādā citu valstu nodaļu pārraudzībā.
Latvijā Pasaules dabas fonds kā asociēta nodaļa strādā kopš
1991. gada.
http://www.pdf.lv/lv_LV/home http://www.wwf.org/
Antarktikas līgums –
no 1961. gada.
To parakstījušas 46 valstis.
Paredz, ka tā ir
• Demilitarizēta zona
• Izmantojama miermīlīgiem
mērķiem
• Starptautisku zinātnisku pētījumu
vieta
• Tiek aizsargāta dabas vide
• Netiek iegūti derīgie izrakteņi
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Antarctica,_territ
orial_claims.svg
Amundsenskota –
ASV polārā
stacija
Dienvidpolā.
http://biofreshblog.com/2011/10/10/polar-explorers-natives-and-invasives-in-antarctica/
Konvencija – starptautisks
līgums, kuru savā starpā
noslēdz vairākas valstis.
Nozīmīgākās:
Ramsāras
Vašingtonas
Bonnas
Bernes
Helsinku
Riodežaneiro (ar Kioto
protokolu)
http://www.downloadfreebackgrounds.net/3d-graphic-
wallpapers/green-world-in-hand-wallpapers_0.htmlhttp://latvijas.daba.lv/aizsardziba/likumdosana/
Ramsāres konvencija ir starptautisks līgums Par
starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu
dzīves vidi.
Parakstīta 1971. g Irānas pilsētā Ramsārā.
2008. gadā Latvijā ir sekojošas konvencijā iekļautas
teritorijas: Engures ezers, Kaņiera ezers, Teiču un
Pelečāres purvi. Vēl vismaz 10 teritorijas Latvijā atbilst šīs
konvencijas kritērijiem.
http://www.ramsar.org/cda/en/ramsar-media-special/main/ramsar/1-25-
330_4000_0__
A. Lipsbergas foto
A. Lipsbergas foto
A. Lipsbergas foto
VAŠINGTONAS KONVENCIJA –KONVENCIJA PAR STARPTAUTISKO TIRDZNIECĪBU
AR APDRAUDĒTAJĀM SAVVAĻAS DZĪVNIEKU UN
AUGU SUGĀM.
CONVENTION OF INTERNATIONAL TRADE
IN ENDENGERED SPECIES OF WILD FAUNA
AND FLORA (CITES)
Šobrīd CITES konvencijas darbības
nodrošināšanā ir iesaistījušās 169 valstis.
Komerciālas tirdzniecības aizliegums attiecas uz
vairāk nekā 800 savvaļas sugām, bet stingri
tirdzniecības ierobežojumi – uz vairāk nekā
30 000 sugām.
http://www.ava.gov.sg/Anim
alsPetSector/CITESEndang
eredSpecies/
Tu un CITES konvencija
Padomā labi, pirms iegādājies ārzemēs lietas, kas
izgatavotas no dzīvniekiem vai augiem. Tu ne tikai veicini
to izzušanu, bet arī atbalsti industriju, kas iegūst līdzekļus
nogalinot.
Tu pērc dzīvību!
Turklāt, ja, atgriežoties savā valstī, vedīsi aizsargājamos
dzīvniekus, augus, vai no tiem gatavotus izstrādājumus,
kam nav līdzi atbilstoši dokumenti, tas Tev var izmaksāt
vairāk nekā pats ceļojums…
Muitā šie priekšmeti tiks konfiscēti, bet Tev piemērota
soda nauda vai pat apcietinājums.
http://baraza.wildlifedirect.org/category/rhinoceros/
http://www.occupyforanimals.org/wildlife-trafficking.html
http://www.youtube.com/watch?v=vhrne2H8Lw8&feature=player_embedded#! video
32
http://cites.ldm.gov.lv/tu_un_cites/
http://www.cites.org/
33
CITES konvencijas vitrīna Latvijas dabas muzejā
http://fotoalbums.ldm.gov.lv/cgi-bin/albums/albums.cgi?d=ekspozicijas&f=2&s=ldm&k=zoologijas/#augsmala
Bonnas konvencija
mērķis ir aizsargāt migrējošs
putnus visā to areālā.
Pašlaik 79 valstis ir
pievienojušās šai konvencijai.
Konvencijas pielikumos
uzskaitītas apdraudētās un citas
migrējošās sugas, uz kurām šī
konvencija attiecas. Ir parakstīti
arī citi specifiski līgumi par
atsevišķiem dzīvniekiem,
piemēram, par sikspārņiem
Eiropā.
Bernes konvencija (1979)
Par Eiropas dzīvās dabas un
dabisko dzīvotņu saglabāšanu.
Konvencijā ir vairāki pielikumi, kuros uzskaitīti:
īpaši aizsargājamās augu sugas, īpaši aizsargājamās
dzīvnieku sugas, aizsargājamās dzīvnieku sugas, un
aizliegtie nonāvēšanas, gūstīšanas un citādas
izmantošanas līdzekļi un paņēmieni.
Šie sugu saraksti tiek regulāri pārskatīti un papildināti, un
1996. gadā konvencija tika papildināta ar apdraudēto
biotopu sarakstu. Aizsargājamo sugu piemēri ir smilšu
krupis, lūsis un grieze. Aizsargājamo biotopu piemēri ir
kāpas, piekrastes lagūnas, gravu meži.
Helsinku konvencija (1974, 1992)
Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību.
Helsinku konvencija apvieno visas valstis, kuras
apdzīvo Baltijas jūras krastu, kopīgai cīņai pret jūras
piesārņojumu. Kaut gan konvencija parakstīta jau
1974. gadā, jaunu neatkarīgo valstu tapšana (Latvija
Lietuva, Igaunija) 1999. gadā izraisīja nepieciešamību
konvencijas jaunai redakcijai. Tagad Eiropas Savienība arī
ir parakstījusi šo dokumentu. Konvencijas mērķis ir dabas
un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Baltijas jūrā. Lai
šo mērķi panāktu, nepieciešama sadarbība, lai kontrolētu
piesārņojumu visas sateces baseina teritorijā.
http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/likumdosana/
UNESCO konvencija (1972)
Par pasaules kultūras un dabas
mantojuma saglabāšanu.
Saskaņā ar Pasaules mantojuma konvenciju, kurai
pašlaik pievienojušās vairāk nekā 150 valstis, kultūras
mantojums ir piemineklis, ēkas vai vieta ar vēsturisko,
arheoloģisko, etnoloģisko vai antropoloģisko vērtību.
Dabas mantojumos ieskaita nozīmīgākos fiziskos,
bioloģiskos un ģeoloģiskos objektus, aizsargājamo sugu
biotopus un vietas ar zinātnisko vai dabas aizsardzības
vērtību. Līdzas Lielajam kanjonam Amerikas Savienotajās
Valstīs, arī Vecrīgas centrs ir iekļauts šajā sarakstā.
http://nature.new7wonders.com/28-
finalists
http://funkythoughts.com/?cat=
353
Akcija
Jaunie
7 pasaules
brīnumi
A. Lipsbergas foto
Kolizejs, Roma
A. Lipsbergas foto
Gizas piramīdas, Ēģipte
Riodežaneiro konvencija (1992)
Par bioloģisko daudzveidību.
Deklarācijā norādīti vispārīgie ilgtspējīgās attīstības
principi. Ilgtspējīgas attīstības pamatā ir rūpes par
cilvēku. „Katram cilvēkam ir tiesības dzīvot veselīgu un
produktīvu dzīvi harmonijā ar dabu.
Uzsvērta starptautiskās sadarbības nozīme, it sevišķi, lai
mazinātu attīstības līmeņu atšķirības starp attīstītajām un
mazattīstītajām valstīm. Norādīti arī galvenie
piesārņojumu novēršanas principi.
ANO Klimata pārmaiņu konvencija un Kioto
protokols
ANO Konvencijas ietvaros 1997.gada 11.decembrī tika
pieņemts Kioto protokols, kas ir starptautiska vienošanās
starp valstīm ar mērķi cīnīties ar klimata izmaiņām. Kioto
protokols stājās spēkā 2005. gada 16. februārī.
Zinātnieki atzīst, ka Kioto protokols nav pilnīgs globālās
sasilšanas novēršanas instruments, tomēr tas tiek
uzskatīts par labu sākumu cīņai ar klimata izmaiņām.
Kioto protokola ietvaros tiek uzstādīti mērķi maksimāli
samazināt ogļskābās gāzes emisijas.
Pasaulē lielākais piesārņotājs Ķīna un otrs lielākais
piesārņotājs, Amerikas Savienotās Valstis, nav
parakstījušas vienošanos, uzskatot, ka tās parakstīšana
var kaitēt šo valstu ekonomiskajai attīstībai.
http://www.cbc.ca/news/
background/kyoto/
45
http://uh519fall2010.wikispaces.com/Global+Warming+and+Kyoto+Protocol
Uzdevumi:
• Sameklēt informāciju par aizsargājamām dabas teritorijām
savā novadā, pilsētā;
• Izveidot informatīvus plakātus par tām;
• Sameklēt informāciju un attēlus par kādas teritorijas ainavas
izmaiņām laika gaitā cilvēku darbības rezultātā;
• Novērtēt šo izmaiņu pozitīvos un negatīvos aspektus.
Meksikas līča piesārņojums, naftas vada avārija:
http://www.youtube.com/watch?v=2DS6smLuzBk&feature=player_embedded#!
http://www.youtube.com/watch?v=pE-1G_476nA&feature=player_embedded
Exxon Valdez avārija
http://www.youtube.com/watch?v=G1U-iWUPOYA&feature=related