Dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta Nr.4.3-24/NFI/INP-003 „Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā” ietvaros

Ilmārs BodnieksSIA «METRUM»

2015.gada 09.oktobrī, Rendā

DABAS PARKA «ABAVAS SENLEJA»DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNA IZSTRĀDES

2. UZRAUDZĪBAS GRUPAS SANĀKSME

Dabas parka «Abavas senleja» raksturojums

Aizsardzības kategorija: dabas parks, Natura 2000 teritorijaPlatība: 14’933 haDibināšanas gads: 1957

Administratīvais iedalījums: Ventspils (Zlēku, Ugāles, Usmas pag.), Kuldīgas (Rumbas, Rendas pag.), Talsu (Ģibuļu, Abavas pag.) un Kandavas (Kandavas, Matkules pag.) novads

Pilsēta/pagastsAdministratīvā

teritorija/novads

Dabas parkasadalījums

novados - %

Dabas parka daļa novadā % no

novada kopplatības

Kandavas pilsēta Kandavas novads 40% 9,23%

Kandavas pagasts

Matkules pagasts

Sabiles pilsēta Talsu novads 26% 2,18%

Abavas pagasts

Ģibuļu pagasts

Zlēku pagasts Ventspils novads 7% 0,45%

Usmas pagasts

Ugāles pagasts

Rumbas pagasts Kuldīgas novads 26% 2,24%

Dabas parka „Abavas senleja” % sadalījums novadu teritorijās

Dabas parka „Abavas senleja” zemes izmantošanas veidi

Zemes lietojuma veids Platība, haProcenti no dabas parka

platībasMežs 7452 50,15

Lauksaimniecības zemes, atklātas teritorijas

4243 28,55

Ūdeņi 273 1,84

Cits lietojuma veids, t.s. apbūve, aizsargjoslas, ceļi, elektrolīnijas

2892 19,46

Avots: VZD, VMD, LAD datu bāzes, 2015

Dabas parka „Abavas senleja” zemes īpašumu sadalījums posmā Kandava - Sabile

Dabas parka „Abavas senleja” zemes īpašumu piederība posmā Sabile - Veģi

Dabas parka „Abavas senleja” zemes īpašumu piederība posmā Renda - Zlēkas

Dabas parka „Abavas senleja” zemes īpašumu piederība

Avots: VZD datu bāze, 2015

ĪpašnieksZemes vienību

skaitsPlatība dabas parkā, ha

% platība no kopējās teritorijas platības

fiziska persona 2316 8941 60

juridiska persona 238 1440 10

pašvaldība 714 669 5

valsts 237 3500 24

Nav īpašnieka 109 297 2

Nav datu 39 13 0,1

Dabas parka teritorijā pilnībā vai daļēji ietilpst 3653 zemes vienības

Funkcionālo zonu platības dabas parkā „Abavas senleja”

Funkcionālais zonējums Platība, ha % no DP platības

Dabas lieguma zona 93,89 0,63

Dabas parka zona 13278,43 89,11

Neitrālā zonat.sk. valsts nozīmes autoceļi, kaskopš 2012.gada iekļauti neitrālajāzonā

Kopā – 1528.39907 ha (Kandavas pilsēta),433 ha Sabiles pilsēta,38 ha Rendas ciems

10,26

~ 150 ha Valsts nozīmes autoceļš P130 posms – Renda – Kandava, P109 Kandava - Saldus un P120 Talsi-Stende-Kuldīga, kā arī Valsts vietējie autoceļi

Aizsargājamās teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1. Mežsaimniecība

2. Lauksaimniecība

3. Rekreācija un tūrisms

Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz aizsargājamo teritoriju

1. Mežsaimnieciskā darbība

2. Lauksaimniecības zemju neapsaimniekošana

3. Tūrisms (galvenokārt, posmā Kandava –Sabile)

Pārskats par atļautajām un aizliegtajām cirtēm meža zemēs dabas parkā „Abavas senleja”

Atļautās/aizliegtās darbības meža zemēs DLZ DPZ NZ

Meža zemju platība, ha 86.45 7184 177.8

Atļauta kailcirte Daļēji*

Atļauta kopšanas cirte, ja valdaudzes vecums ir: priežu un ozolu audzēm līdz 60 gadiem, egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm līdz 50 gadiem, apšu audzēm līdz 30 gadiem

x

Aizliegts cirst kokus galvenajā cirtē x

Aizliegts cirst kokus kailcirtē cirtē un rekonstruktīvajā cirtē x x

Veicot galveno cirti, augošu koku biezība nedrīkst būt mazāka par 0,4 un nedrīkst veidot par 0,1 ha lielākus atvērumus

x

Cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz: priežu audzēm - 60 gadu, egļu, bērzu, melnalkšņu un liepu audzēm - 50 gadu, apšu audzēm - 30 gadu;

x x

Veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus: priežu audzēm - 60 gadu, egļu, bērzu, melnalkšņu un liepu audzēm - 50 gadu, apšu audzēm - 30 gadu;

x

Sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus x

Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā aizliegts cirst kokus kailcirtēCērtot kokus galvenajā cirtē, saglabā vismaz 20 kokus, rēķinot uz cirsmas hektāru x

Aizliegts atjaunot mežu stādot vai sējot bez rakstiskas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas x x

Datu avots: VMRDB, 2015

Mežsaimnieciskā darbība dabas parkā „Abavas senleja” funkcionālajās zonās

Mežsaimnieciskā darbība dabas parka „Abavas senleja” funkcionālajās zonās

Mežsaimnieciskā darbība dabas parka „Abavas senleja” funkcionālajās zonās

Mežsaimnieciskā darbība dabas parka „Abavas senleja” funkcionālajās zonās

Mežsaimnieciskā darbība dabas parkā „Abavas senleja” funkcionālajās zonās

FZ Mežsaimnieciskā darbība Platība, ha

DLZ Ciršana 2000.-2009. 5,2

DPZ Ciršana 1990.-1999. 147,46

Ciršana 2000.-2009. 1358

Ciršana 2010.-2015. 619

Meža atjaunošana, jaunaudžu kopšana 2000-2015 328,6

NZ Ciršana 1990.-1999. 0,35

Ciršana 2000.-2009 22,3

Ciršana 2010.-2015. 2,76

Datu avots: VMRDB, 2015

Tūrisms dabas parkā „Abavas senleja”

Nr.kartē Veids Nosaukums1 kultūrvēsturisks objekts, telšu vieta Buses pilskalns2 Dabas tūrisma objekts Ozolāju taka4 Dabas tūrisma objekts Mīlestības taka5 Dabas tūrisma objekts Imulas taka6 Dabas tūrisma objekts Čužu purva taka7 Dabas tūrisma objekts, Drubazu botānikas taka8 Dabas tūrisma objekts Īvandes ūdenskritums9 Dabas tūrisma objekts Sudmaļu ūdenskritums

10 Dabas tūrisma objekts Māras kambari11 Dabas tūrisma objekts, telšu vieta Abavas rumba12 Dabas tūrisma objekts Bioloģiskā saimniecība “Krikši”13 Dabas tūrisma objekts Lauku māja “Ezermaļi”14 Dabas tūrisma objekts Saimniecība “Zeķu krogs”15 Dabas tūrisma objekts Bioloģiskā saimniecība “Drubazas”16 Dabas tūrisma objekts Pasaku meža taka (Sabile)17 Dabas tūrisma objekts Dabas taka pie Zviedru cepures18 Aktīvās atpūtas objekts, zirgu izjādes Sporta un atpūtas centrs „Zviedru cepure”19 Aktīvās atpūtas objekts, velo, laivu noma Sporta un atpūtas centrs “Plosti”20 Aktīvās atpūtas objekts, laivu noma “Real Safari”21 Aktīvās atpūtas objekts Sventes dzirnavas22 kempings un telšu vieta Teteriņi23 brīvdienu māja Kārkli24 brīvdienu māja Dižpriedes25 brīvdienu māja Bienes26 brīvdienu māja Ezermaļi27 brīvdienu māja, velo noma Mucenieki28 brīvdienu māja Atmatas29 brīvdienu māja, velo noma Rambules30 brīvdienu māja, laivu noma Muižnieki31 Telšu vietas Lejaslangsēde32 Telšu vietas, kempings, laivu noma Uplejas33 Telšu vietas Buses 34 Telšu vietas Nāriņa35 Telšu vietas Vītiņi36 Viesu nams, Telšu vietas Pedvāle37 Viesu nams Pils

38 Viesu nams Imulas

39 Viesu nams Valdeķu pils

40 Viesu nams Meļķerti

41 Viesu nams Birzes

42 Viesu nams Mežtiņi

43 Viesu nams Mežarags

44 Viesu nams Avotu paradīze

45 Viesu nams, velo un laivu noma Brīvdienu māja „Avoti”

Izpētes ietvars konstatētās dabas vērtības

Izpētes ietvars konstatētās dabas vērtības

Izpētes ietvars konstatētās dabas vērtības

Izpētes ietvars konstatētās dabas vērtības

Dabas vērtībasPar zaļo buksbaumiju? ;)

Aizsargājamo meža biotopu izpēte:

Esošie rezultāti

Purvaini meži 91D0* ~ 206 ha,

Aluviālie meži 91E0* ~ 33 ha

Boreālie meži 9010 ~ 292 ha

Staignāju meži 9080 ~ 7 ha

Nogāžu uz gravu meži 9180 ~ 416 ha

Aizsargājamo pļavu biotopu izpēte

Esošie rezultātiKadiku audzes kalkainas plavas 3,43Kalkainas smiltaju plavas 28,59

Sausas plavas kalkainas augsnes 157,16Sugam bagatas atmatu plavas 16,56

Eitrofas augsto lakstaugu audzes 8,36Palienu plavas 7,46

Mereni mitras plavas 110,89Parkveida plavas 23,26

Aizsargājamo putnu sugu izpēte:

Edgars Dzenis

Putnu monitorings

Tika veikta pūčveidīgo un dzeņveidīgo ligzdošanas vietu noskaidrošanai un jau zināmo ligzdošanas vietu pārbaudei, izvērtējama nepieciešamība ligzdošanas vietu papildu aizsardzībai, tāpat izvērtējami medņu un rubeņu riesti un tiem nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu apjomi.

Mazais ērglis Aquila pomarinaFoto: A.Soms

Dabas parkā esošie mikroliegumi

Riestojošs medņu gailis Tetrao urogallus

Kopumā teritorijā izveidoti 8 mikroliegumi. Papildus tiem..

Aizsargājamo zīdītāju izpēte:

Viesturs Vintulis

Foto: M. Pilāts

Foto: J. Šuba

Aizsargājamo zīdītāju izpēte:

Viesturs Vintulis

Foto: J. Šuba

Teritorija apsekota, izmantojot akustisko sikspārņu konstatēšanas metodi arultraskaņas detektoriem. Izmantoti gan manuāli darbināmi detektori, ganautomātiskās sikspārņu saucienu ierakstu sistēmas

Aizsargājamo zīdītāju izpēte:

Viesturs Vintulis

Foto: J. Šuba

Ar manuālajiem detektoriem veikta uzskaite no laivas posmā Māras kambari – Renda, kā arī uzskaites no braucoša auto virs Kuldīgas šosejas (posmā no Rendas līdz Sabilei) un vairākiem meža ceļiem. Automātiskie detektori izvietoti piecās dažādās sikspārņiem potenciāli piemērotās vietās (Buses pilskalns, Pedvāle, kā arī trīs vietās Abavas krastā). Automātiskā ierakstīšana izmantota arī uzskaitē no laivas posmā Kandava (tilts) – Plosti (maršruta beigas apmēram 800 m lejpus Plostu tiltam).

Aizsargājamo zīdītāju izpēte:

Viesturs Vintulis

Foto: J. Šuba

Pēc pašreizējās informācijas dabas parks “Abavas senleja” ir viena no sikspārņu faunas

ziņā bagātākajām Natura 2000 teritorijām Latvijā, atpaliekot tikai no Gaujas nacionālā

parka. Teritorijā konstatētas 11 sikspārņu sugas:

dīķu naktssikspārnisūdeņu naktssikspārnisNaterera naktssikspārnisBranta vai bārdainais naktssikspārnisNatūza sikspārnispundursikspārnisziemeļu sikspārnis divkrāsainais sikspārnisrūsganais vakarsikspārnisbrūnais garausainis jeb garausainais

Aizsargājamo zīdītāju izpēte:

Sikspārņu sugas ietekmējošie faktori

Foto: J. Šuba

Sikspārņiem dabā ir maz dabisko ienaidnieku, un tie ir salīdzinoši labi pielāgojušies

klimatiskām svārstībām, tāpēc galvenie ietekmējošie faktori saistīti ar cilvēka darbību,

kura var būt gan ar pozitīvu nozīmi, gan negatīvu. Ir divas galvenās faktoru grupas,

kuras ir potenciāli aktuālas arī dabas parkā “Abavas senleja”.

1. mežsaimnieciskā darbība, vai koku ciršana nemeža zemēs, kuras rezultātā var iet bojā sikspārņiem piemēroti koki ar dobumiem, plaisām vai atlupušu mizu;

2. Parku un stādījumu pārmērīga izkopšana, izzāģējot kalstošos kokus vai to daļas arī vietās, kur tas neapdraud parka apmeklētājus

Aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu izpēte:

Voldemārs Spuņģis

Lapkoku praulgrauzis

Skabiozu pļavraibenisMeža sīksamtenisLapkoku samtenisBiezā perlamutreneZaļā upjuspāreZirgskābeņu zilenītisSlaidais pumpurgliemezisČetrzobu pumpurgliemezisDivjoslu airvaboleOšu pļavraibenisCīrulīšu dižtauriņš

Tekošo saldūdens biotopu un zivju sugu izpēte:

Jānis Birzaks, Linda Uzule

Dabas parka „Abavas senleja” ūdenstecēs konstatētās zivju sugas

Suga Abava Imula Amula

Upes nēģis

Strauta nēģis

Salate

Akmeņgrauzis

Platgalve

Spidiķis

Alata

Taimiņš

Tekošo saldūdens biotopu izpēte:

Kopējā aizauguma ar makrofītiem izmaiņas Abavā pa posmiem virzienā no Kandavaslīdz ietekai Ventā (ar sarkano līniju attēlā atzīmēta 30% robežatzīme)

Tekošo saldūdens biotopu ietekmējošie faktori:

Saldūdens biotopu daudzveidību un apjomu dabas parka ūdenstecēs nosaka to hidroloģiskais režīms un ūdens kvalitāte. Galvenais drauds esošās kvalitātes un saldūdens biotopu saglabāšanā ir augošā antorpogēnā slodze, kas tieši un netieši ietekmē upju sistēmu. Šo ietekmju mazināšanai ir nepieciešams izstrādāt detalizētu galveno ietekmējošo faktoru analīzi un iespējamos risinājumus to mazināšanai.

Latīniskais nosaukums

Latviskais nosaukums

SG ES ĪAS MIK

Alisma lanceolatum

Šaurlapu cirvene 1.kategorija 1.pielikums +

Unio crassusBiezā

perlamutrene2.kategorija

II un IV pielikums

1.pielikums +

Abinieku un rāpuļu sugu izpēte:

Andris Čeirāns

Lielais tritonsFoto: Latvijas Dabas muzeja arhīvs

N.p.k. Latviskais nosaukumsLatīniskais

nosaukumsAizsardzība

Sugas

sastopamība

Latvijā

Sugas kopējais

aizsardzības stāvokļa

novērtējums1

Abinieki

1 Purva varde Rana arvalis ES IV, BK II Parasta suga FV

2 Dīķa varde Rana lessonae ES IV, BK III Parasta suga FV

3 Parastā varde Rana temporaria ES V BK III Parasta suga FV

4 Parastais krupis Bufo bufo Parasta suga

5 Lielais tritons Triturus cristatusĪAS, MIK, SG2, BK II

un IV

Sastopams

izklaidus un reti

U1

6 Mazais tritons Lissotriton vulgaris Parasta suga

Rāpuļi

1 Glodene Anguis fragilis Parasta suga

2 Pļavas ķirzaka Zootoca vivipara Parasta suga

3 Sila ķirzaka Lacerta agilis ĪAS, SG3, ES IV, BK II Reta suga U1=

4 Zalktis Natrix natrix Parasta suga

5 Odze Vipera berus Parasta suga

Alu un atsegumu izpēte:

Anna Mežaka

Foto: Portāla «Zudusī Latvija» arhīvs.

Abavas rumba, Velna acs avots, Abavas Velnala, Kalnamuižas kraujas, Cimmermaņa krauja, Imulas dolomītu klintis, Langsēdes klintis, , Sudmaļu ūdenskritums, Īvandes ūdenskritums un Muižarāju klintis.

Esošā un plānotā tūrisma infrastruktūra ???

Imulas taka Foto: I. Piese

Ozolāju taka Foto: I. Piese

Esošā un plānotā tūrisma infrastruktūra

Publiski pieejamu izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošana ir atļauta tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.

Čužu purva taka Foto: I. Piese

Laivotāji Abavā Foto: Kandavas TIC arhīvs

Velo Foto: A. Priede

Teritorijas plānotā apsaimniekošana

Iepriekšējā dabas aizsardzības plānā veikto apsaimniekošanas pasākumu izvērtējums

Esošais funkcionālais zonējums

Esošais funkcionālais zonējums

PALDIES!Dabas aizsardzības plānu izstrādā

SIA „METRUM”, Ģertrūdes iela 47-3, Rīga, LV-1011 tālr.67860311, www.metrum.lv

Kontaktpersonas:Projekta vadītāja Ilze Circene

tālr.67860305, e-pasts: ilze.circene@metrum.lv

Dabas aizsardzības plānu izstrādes zinātniskais eksperts Ilmārs Bodniekstālr. 26786191, e-pasts: ilmars.bodnieks@gmail.com