BURTNIEKU · Tad ir laba sajūta,” stāsta Jānis Zauers. “Pateicoties Jānim Zaueram,...

8
Piektdien, 23. martā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā svinīgā ceremonijā tika apbalvoti labākie sociālie darbinieki Latvijā. Galvenās balvas saņēmējs „Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2017” ir Burtnieku novada pašvaldības Sociālā dienesta sociālais darbinieks Jānis Zauers. Jānis Zauers sociālajā jomā strādā 18 gadus, no tiem 8 gadus Burtnieku novadā. “Saņemot balvu, biju pārsteigts. Līdz pat pēdējam brīdim, kad izdzirdēju, ka esmu galvenās balvas ieguvējs – neticēju,” tā Jānis Zauers. “Cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts un padoms visdažādākajās dzīves situācijās - pat kā iztīrīt skursteni un audzināt bērnus. Lielākais gandarījums darbā ir cilvēku pateicība. Ir situācijas, kad centies un dari, ir jābūt rezultātam, bet cilvēks vai ģimene ir neatsaucīgi un izdarīto nenovērtē. Tai pašā laikā ir cilvēki, kuri pasaka paldies, ka esam palīdzējuši, un ir redzams rezultāts - cilvēkam ir darbs, ir labāk aprūpēti bērni un viss attīstās. Tad ir laba sajūta,” stāsta Jānis Zauers. “Pateicoties Jānim Zaueram, Burtnieka novada vārds ir izskanēja visā Latvijā. Iedzīvotāji, darbinieki un Labklājības ministrs ir augsti novērtējuši viņa darbu. Tas ir liels gods un reizē arī atbildība. Jānis ir pelnījis būt labāko vidū!” vērtē Burtnieku novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks. Labklājības ministrijas rīkotais konkurss „Labākais sociālais darbinieks Latvijā - 2017” notika jau piekto gadu. Konkursa mērķis bija apzināt un pateikt paldies sociālajiem darbiniekiem, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē, sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā un popularizē sociālā darbinieka profesiju Latvijā. Konkursu Labklājības ministrija rīkoja sadarbībā ar Sociālo darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību un Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociāciju, kuru pārstāvji strādāja žūrijā, lai vērtētu iesniegtās anketas un piešķirtu atbilstošus titulus. Jānis Zauers saņēmis balvu “Labākais sociālais darbinieks 2017” NOVADA VĒSTIS BURTNIEKU NOVADA PAŠVALDĪBAS INFORMATĪVAIS IZDEVUMS APRĪLIS 2018 N 4 (132) O _ BURTNIEKU . . . . . . Burtnieku pagasts Ēveles pagasts Matīšu pagasts Rencēnu pagasts Valmieras pagasts Vecates pagasts Edīte Stērste, pēc Labklājības ministrijas sagatavotās informācijas Jānis Zauers – otrais no labās puses Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” ietvaros Lizdēnos īpaša uzmanība tiek pievērsta baltvācu baronam Haraldam Georgam Gideonam fon Loudonam (1876-1959), viņa mantojumam un Lizdēnu muižas liktenim. Projekta mērķis ir Latvijas kultūrapziņā atgriezt piemirstu, bet apjomīgu un nozīmīgu Latvijas kultūras mantojuma daļu – zudušās, izceļojušās un LNB bibliotēkas krājumā nonākušās dažādu institūciju un privātpersonu bibliotēkas, ar kurām saistās nozīmīgi un aizraujoši stāsti par mūsu nācijas un valsts identitātes tapšanu. Barons Haralds Georgs Gideons fon Loudons dzimis 1876. gada 30.martā (pēc vecā stila – 11. aprīlī) tēvam piederošajā Ķeižu muižā. Zēnam agri sāk interesēt daba un norises tajā. Pusaudža gados jaunais barons aizraujas ar dabas pētīšanu, putnu vērošanu. Pirmā putnu olu kolekcija top jau 14 gadu vecumā. 19 gadu vecumā Ķeižu muižas apkārtnē jauneklis veic sistemātiskus putnu pavasara migrācijas vērojumus. Pirmā publikācija top pāris gadus vēlāk – tajā apkopoti sistematizēti 4 gadu vērojumi. Tad jau jaunais barons ar sievu ir pārcēlies uz dzīvi mantotajā Lizdēnu muižā, kur dzīvo līdz 1.pasaules kara beigām. Lizdēnos veic pētījumus un novērojumus, veido kolekciju, publicē rakstus. Dzīvodams Latvijā, viņš dodas pavisam 6 ekspedīcijās uz Kaukāzu, Krimu un Centrālāzijas reģioniem, no kurienes katru reizi pārved bagātīgu ornitoloģisko materiālu, pierakstus. Kādā no ekspedīcijām Haraldam fon Loudonam pievienojas arī draugs un domubiedrs Nikolajs fon Tranzē, kurš vēlāk kļūst par vadošo putnu pētnieku Latvijā pagājušā gadsimta 30.-50.gados. Dzīvodams Lizdēnu muižā (no 1898.-1918.gadam), barons Haralds fon Loudons izveido ievērojamu kolekciju (ap 13 000 putnu ādiņu), kas ir viena no lielākajām Palearktikas putnu kolekcijām tā laika Eiropā un arī Krievijas impērijā. Viņš ir arī viens no pirmajiem, kas sācis gredzenot putnus. 42 gadu vecumā kopā ar ģimeni dodas piespiedu emigrācijā un pēc vairākkārtējas pārcelšanās apmetas uz dzīvi Berlīnē. Barons gan vēl cer atgūt īpašumus un kolekcijas, bet Latviju tā arī vairs neapmeklē. Kāda daļa no viņa vākuma vēl ir atrodama vairākos Eiropas muzejos, ar kuriem bija izveidojusies sadarbība, mainoties un tirgojoties ar savai kolekcijai liekiem eksponātiem. Tie vēl ir īsti jāapzina. Bet pavisam neliela daļa (444 putnu ādiņas) ir tepat Latvijā – Dabas muzejā. Katra ādiņa vai izbāzenis ir ar klāt pievienotām ziņām par nosaukumu, iegūšanas datumu, vietu. Domājams, ka lielākā kolekcijas daļa nonākusi Kēnigsbergā un kara beigu posmā gājusi bojā. Lai gan barons ir arī fotografējis, pagaidām ir pieejams tikai viens barona fon Loudona foto, kur viņš redzams jau krietnā vecumā. Barons Haralds fon Loudons nodzīvo 82 gadus. Līdz 83. dzimšanas dienai pietrūkst vien pāris mēnešu. Viņš sagaida 1959.gada 1.janvāri un dodas meklēt savus putnus jau citur… Agrārreformas laikā Lizdēnu muižas 513 ha sadala 31 zemes gabalā un zemi piešķir jaunajiem zemniekiem. Muižas ēkā 1923.gadā iemitinās Lizdēnu piensaimnieku biedrība. Vairākas muižas ēkas ir saglabājušās līdz mūsdienām, bet šobrīd nav izmantojamas. Līdz šim nav atrasta neviena fotogrāfija, kur būtu redzama muižas kungu māja. Savulaik rakstīts, ka putnu pētnieki Ģirts Kasparsons un Juris Lipsbergs, iebraucot Lizēnos, piestāj un noņem cepuri barona Loudona piemiņai. Līdz pat 2015.gadam putnu pētniekiem nekas nebija zināms par barona arhīva likteni, kas nogulējis arhīvā gandrīz 100 gadu. Nu, projekta ietvaros, tiek pievērsta pastiprināta uzmanība Lizdēnu “putnu karaļa” mantojumam un tām vērtībām, kas vēl ir saglabājušās Latvijas Nacionālās bibliotēkas krātuvēs. 17. marta pasākumā ievadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Grāmatniecības muzeja vadītāja Inga Surgunte klātesošos iepazīstināja ar projekta nozīmību, mērķi un turpmāko virzību. Rencēnu pagasta 2. bibliotēkas vadītāja Daina Jēkabsone uzstājās ar priekšlasījumu “Ieskats Lizdēnu muižas (Lisden) vēsturē un barons Haralds Georgs Gideons fon Loudons (1876–1959)”. Tajā tika izstāstīta Lizdēnu muižas vēsture, sākot jau ar pirmajām liecībām no 15. gadsimta. Tika sniegts ieskats par barona Haralda fon Loudona dzīvi un darbību sarežģītajā un nemierīgajā laikmetā – 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Informācijas avoti bija bibliotēkā pieejamās grāmatas un raksti, kā arī sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vēsturniece Kristīne Zaļuma pēta tās vērtības, kas paslēpušās krātuvēs. Prezentācijai viņa bija devusi nosaukumu “Lizdēnu muižas “Putnu karaļa” mantojums”. Kristīne Zaļuma iepazīstināja ar nozīmīgāko barona fon Loudona privātā arhīva daļu, kā arī dažiem viņa privātās bibliotēkas grāmatu eksemplāriem, kas mūsdienās glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Ir atrastas vairākas grāmatas, rokraksti, kas saglabājušies un sniedz atkal jaunu ieskatu tā laika vēsturē un barona Haralda fon Loudona dzīvē, zinātniskajā darbībā. Noslēgumā uzstājās pasākuma īpašais viesis – ornitologs Ruslans Matrozis, Haralda Georga Gideona fon Loudona dzīves un darbu vadošais pētnieks Latvijā. Pētot ornitoloģijas vēsturi Latvijā, viņš vairākkārt uzdūries barona fon Loudona un Lizdēnu vārdam. Tas rosinājis pētnieku pievērsties dziļākiem pētījumiem. Ruslans Matrozis veicis vairākus pirmatklājumus un spēja iedvesmot klātesošos lizdēniešus uz jauniem atklājumiem, kas noteikti ieinteresētu pasaules ornitologu kopienu, kā arī liktu atkal plašāk izskanēt Lizdēnu vārdam. Pacilājošā noslēguma iespaidā daļa pasākuma dalībnieku kopā ar viesiem devās uz Lizdēnu muižas parku zudušās kungu mājas meklējumos. Izskanēja vairākas versijas par tās atrašanās vietu un cerība, ka tikšanās projekta “Neredzamā bibliotēka” ietvaros būs iekustinājusi turpmākus meklējumus pēc barona portretiem, pils fotogrāfijām un, iespējams, arī citiem materiāliem – liecībām par Haralda fon Loudona dzīvi Lizdēnos, kas līdz šim nav nonākuši pētnieku rokās. Projekta organizatori priecātos un būtu pateicīgi par katru fotogrāfiju vai jebkādu citu tā laika liecību par Lizdēnu muižu vai baronu fon Loudonu, kas būtu saglabājusies kādā privātā arhīvā vai fotoalbumā. Paldies visiem, kas interesējas par tā laika notikumiem, kas dalījās atmiņās par to laiku, kas mūsu identitātes apziņai un kultūrvēsturei ir ļoti nozīmīgi, bet jau zūdoši. Īpašs paldies stāstniecei Valijai Ārgalei par atmiņu stāstījumu, kā arī Jansonu ģimenei, kas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai digitalizēšanai uz laiku nodeva 1907. gada Lizdēnu muižas parka un dzirnavu tehniskos projektus. Pagātnes mantojuma apzināšana – aizraujošs piedzīvojums mūsdienās Daina Jēkabsone, Rencēnu 2.bibliotēkas vadītāja Uzstājas Kristīne Zaļuma. Foto: Inga Surgunte

Transcript of BURTNIEKU · Tad ir laba sajūta,” stāsta Jānis Zauers. “Pateicoties Jānim Zaueram,...

Page 1: BURTNIEKU · Tad ir laba sajūta,” stāsta Jānis Zauers. “Pateicoties Jānim Zaueram, Burtnieka novada vārds ir izskanēja visā Latvijā. Iedzīvotāji, darbinieki un Labklājības

Piektdien, 23. martā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā svinīgā ceremonijā tika apbalvoti labākie sociālie darbinieki Latvijā. Galvenās balvas saņēmējs „Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2017” ir Burtnieku novada pašvaldības Sociālā dienesta sociālais darbinieks Jānis Zauers.

Jānis Zauers sociālajā jomā strādā 18 gadus, no tiem 8 gadus Burtnieku novadā. “Saņemot balvu, biju pārsteigts. Līdz pat pēdējam brīdim, kad izdzirdēju, ka esmu galvenās balvas ieguvējs – neticēju,” tā Jānis Zauers.

“Cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts un padoms visdažādākajās dzīves situācijās - pat kā iztīrīt skursteni un audzināt bērnus. Lielākais gandarījums darbā ir cilvēku pateicība. Ir situācijas, kad centies un dari, ir jābūt rezultātam, bet cilvēks vai ģimene ir neatsaucīgi un izdarīto nenovērtē. Tai pašā laikā ir cilvēki, kuri pasaka paldies, ka esam palīdzējuši, un ir redzams rezultāts -

cilvēkam ir darbs, ir labāk aprūpēti bērni un viss attīstās. Tad ir laba sajūta,” stāsta Jānis Zauers.

“Pateicoties Jānim Zaueram, Burtnieka novada vārds ir izskanēja visā Latvijā. Iedzīvotāji, darbinieki un

Labklājības ministrs ir augsti novērtējuši viņa darbu. Tas ir liels gods un reizē arī atbildība. Jānis ir pelnījis būt labāko vidū!” vērtē Burtnieku novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks.

Labklājības ministrijas rīkotais konkurss „Labākais sociālais darbinieks Latvijā - 2017” notika jau piekto gadu. Konkursa mērķis bija apzināt un pateikt paldies sociālajiem darbiniekiem, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē, sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā un popularizē sociālā darbinieka profesiju Latvijā.

Konkursu Labklājības ministrija rīkoja sadarbībā ar Sociālo darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību un Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociāciju, kuru pārstāvji strādāja žūrijā, lai vērtētu iesniegtās anketas un piešķirtu

atbilstošus titulus.

Jānis Zauers saņēmis balvu “Labākais sociālais darbinieks 2017”

NOVADA VĒSTISBURTNIEKU NOVADA PAŠVALDĪBAS INFORMATĪVAIS IZDEVUMSAPRĪLIS 2018 N 4 (132)O_

BURTNIEKU ......

Burtnieku pagastsĒveles pagastsMatīšu pagastsRencēnu pagastsValmieras pagastsVecates pagasts

Edīte Stērste,pēc Labklājības ministrijas sagatavotās informācijas

Jānis Zauers – otrais no labās puses

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” ietvaros Lizdēnos īpaša uzmanība tiek pievērsta baltvācu baronam Haraldam Georgam Gideonam fon Loudonam (1876-1959), viņa mantojumam un Lizdēnu muižas liktenim. Projekta mērķis ir Latvijas kultūrapziņā atgriezt piemirstu, bet apjomīgu un nozīmīgu Latvijas kultūras mantojuma daļu – zudušās, izceļojušās un LNB bibliotēkas krājumā nonākušās dažādu institūciju un privātpersonu bibliotēkas, ar kurām saistās nozīmīgi un aizraujoši stāsti par mūsu nācijas un valsts identitātes tapšanu.

Barons Haralds Georgs Gideons fon Loudons dzimis 1876. gada 30.martā (pēc vecā stila – 11. aprīlī) tēvam piederošajā Ķeižu muižā. Zēnam agri sāk interesēt daba un norises tajā. Pusaudža gados jaunais barons aizraujas ar dabas pētīšanu, putnu vērošanu. Pirmā putnu olu kolekcija top jau 14 gadu vecumā. 19 gadu vecumā Ķeižu muižas apkārtnē jauneklis veic sistemātiskus putnu pavasara migrācijas vērojumus. Pirmā publikācija top pāris gadus vēlāk – tajā apkopoti sistematizēti 4 gadu vērojumi. Tad jau jaunais barons ar sievu ir pārcēlies uz dzīvi mantotajā Lizdēnu muižā, kur dzīvo līdz 1.pasaules kara beigām. Lizdēnos veic pētījumus un novērojumus, veido kolekciju, publicē rakstus. Dzīvodams Latvijā, viņš dodas pavisam 6 ekspedīcijās uz Kaukāzu, Krimu un Centrālāzijas reģioniem, no kurienes katru reizi pārved bagātīgu ornitoloģisko materiālu, pierakstus. Kādā no ekspedīcijām Haraldam fon Loudonam pievienojas arī draugs un domubiedrs Nikolajs fon Tranzē, kurš vēlāk kļūst par vadošo putnu pētnieku Latvijā pagājušā gadsimta 30.-50.gados. Dzīvodams Lizdēnu muižā (no 1898.-1918.gadam), barons Haralds fon Loudons izveido ievērojamu kolekciju (ap 13 000 putnu ādiņu), kas ir viena no lielākajām Palearktikas putnu kolekcijām tā laika Eiropā un arī Krievijas impērijā. Viņš ir arī viens no pirmajiem, kas sācis gredzenot putnus. 42 gadu vecumā kopā ar ģimeni dodas piespiedu emigrācijā un pēc vairākkārtējas pārcelšanās apmetas uz dzīvi Berlīnē. Barons gan vēl cer atgūt īpašumus un kolekcijas, bet Latviju tā arī vairs neapmeklē.

Kāda daļa no viņa vākuma vēl ir atrodama vairākos Eiropas muzejos, ar kuriem bija izveidojusies sadarbība, mainoties un tirgojoties ar savai kolekcijai liekiem eksponātiem. Tie vēl ir īsti jāapzina. Bet pavisam neliela daļa (444 putnu ādiņas) ir tepat Latvijā – Dabas muzejā. Katra ādiņa vai izbāzenis ir

ar klāt pievienotām ziņām par nosaukumu, iegūšanas datumu, vietu. Domājams, ka lielākā kolekcijas daļa nonākusi Kēnigsbergā un kara beigu posmā gājusi bojā. Lai gan barons ir arī fotografējis, pagaidām ir pieejams tikai viens barona fon Loudona foto, kur viņš redzams jau krietnā vecumā. Barons Haralds fon Loudons

nodzīvo 82 gadus. Līdz 83. dzimšanas dienai pietrūkst vien pāris mēnešu. Viņš sagaida 1959.gada 1.janvāri un dodas meklēt savus putnus jau citur…

Agrārreformas laikā Lizdēnu muižas 513 ha sadala 31 zemes gabalā un zemi piešķir jaunajiem zemniekiem. Muižas ēkā 1923.gadā iemitinās Lizdēnu piensaimnieku biedrība. Vairākas muižas ēkas ir saglabājušās līdz mūsdienām, bet šobrīd nav izmantojamas. Līdz šim nav atrasta neviena fotogrāfija, kur būtu redzama muižas kungu māja.

Savulaik rakstīts, ka putnu pētnieki Ģirts Kasparsons un Juris Lipsbergs, iebraucot Lizēnos, piestāj un noņem cepuri barona Loudona piemiņai. Līdz pat 2015.gadam putnu pētniekiem nekas nebija zināms par barona arhīva likteni, kas nogulējis arhīvā gandrīz 100 gadu. Nu, projekta ietvaros, tiek pievērsta pastiprināta uzmanība Lizdēnu “putnu karaļa” mantojumam un tām vērtībām, kas vēl ir saglabājušās Latvijas Nacionālās bibliotēkas krātuvēs.

17. marta pasākumā ievadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Grāmatniecības muzeja vadītāja Inga Surgunte klātesošos iepazīstināja ar projekta nozīmību, mērķi un turpmāko virzību.

Rencēnu pagasta 2. bibliotēkas vadītāja Daina Jēkabsone uzstājās ar priekšlasījumu “Ieskats Lizdēnu muižas (Lisden) vēsturē un barons Haralds Georgs

Gideons fon Loudons (1876–1959)”. Tajā tika izstāstīta Lizdēnu muižas vēsture, sākot jau ar pirmajām liecībām no 15. gadsimta. Tika sniegts ieskats par barona Haralda fon Loudona dzīvi un darbību sarežģītajā un nemierīgajā laikmetā – 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Informācijas avoti bija bibliotēkā pieejamās grāmatas un raksti, kā arī sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vēsturniece Kristīne Zaļuma pēta tās vērtības, kas paslēpušās krātuvēs. Prezentācijai viņa bija devusi nosaukumu “Lizdēnu muižas “Putnu karaļa” mantojums”. Kristīne Zaļuma iepazīstināja ar nozīmīgāko barona fon Loudona privātā arhīva daļu, kā arī dažiem viņa privātās bibliotēkas grāmatu eksemplāriem, kas mūsdienās glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Ir atrastas vairākas grāmatas, rokraksti, kas saglabājušies un sniedz atkal jaunu ieskatu tā laika vēsturē un barona Haralda fon Loudona dzīvē, zinātniskajā darbībā.

Noslēgumā uzstājās pasākuma īpašais viesis – ornitologs Ruslans Matrozis, Haralda Georga Gideona fon Loudona dzīves un darbu vadošais pētnieks Latvijā. Pētot ornitoloģijas vēsturi Latvijā, viņš vairākkārt uzdūries barona fon Loudona un Lizdēnu vārdam. Tas rosinājis pētnieku pievērsties dziļākiem pētījumiem. Ruslans Matrozis veicis vairākus pirmatklājumus un spēja iedvesmot klātesošos lizdēniešus uz jauniem atklājumiem, kas noteikti ieinteresētu pasaules ornitologu kopienu, kā arī liktu atkal plašāk izskanēt Lizdēnu vārdam.

Pacilājošā noslēguma iespaidā daļa pasākuma dalībnieku kopā ar viesiem devās uz Lizdēnu muižas parku zudušās kungu mājas meklējumos. Izskanēja vairākas versijas par tās atrašanās vietu un cerība, ka tikšanās projekta “Neredzamā bibliotēka” ietvaros būs iekustinājusi turpmākus meklējumus pēc barona portretiem, pils fotogrāfijām un, iespējams, arī citiem materiāliem – liecībām par Haralda fon Loudona dzīvi Lizdēnos, kas līdz šim nav nonākuši pētnieku rokās. Projekta organizatori priecātos un būtu pateicīgi par katru fotogrāfiju vai jebkādu citu tā laika liecību par Lizdēnu muižu vai baronu fon Loudonu, kas būtu saglabājusies kādā privātā arhīvā vai fotoalbumā.

Paldies visiem, kas interesējas par tā laika notikumiem, kas dalījās atmiņās par to laiku, kas mūsu identitātes apziņai un kultūrvēsturei ir ļoti nozīmīgi, bet jau zūdoši. Īpašs paldies stāstniecei Valijai Ārgalei par atmiņu stāstījumu, kā arī Jansonu ģimenei, kas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai digitalizēšanai uz laiku nodeva 1907. gada Lizdēnu muižas parka un dzirnavu tehniskos projektus.

Pagātnes mantojuma apzināšana – aizraujošs piedzīvojums mūsdienās Daina Jēkabsone, Rencēnu 2.bibliotēkas vadītāja

Uzstājas Kristīne Zaļuma. Foto: Inga Surgunte

Page 2: BURTNIEKU · Tad ir laba sajūta,” stāsta Jānis Zauers. “Pateicoties Jānim Zaueram, Burtnieka novada vārds ir izskanēja visā Latvijā. Iedzīvotāji, darbinieki un Labklājības

Šogad pūpolsvētdienā ar ziedotāju un Burtnieku novada pašvaldības finansiālo atbalstu Vecates kultūras centrā norisinājās radošā darbnīca “Lieldienu ligzdiņas gatavošana”. Nodarbību vadīja Zita Petruseviča. Arī bērni varēja zīmēt un krāsot Lieldienu zaķus, par ko bija parūpējusies Diāna Krastiņa. Lieldienu forma ir apaļa, tā simbolizē dzīvību un auglību. Kopā ar vecatiešiem uzpinām skaistus rotājumus Lieldienu brokastu galdam, kur katrs pēc tam varēja ielikt mājās sakrāsotās olas. Ar fotogrāfu Irinas un Ernesta Rudzīšu klātbūtni viss tika iemūžināts fotogrāfijās un pat izveidota neliela filmiņa par kopīgo darbu un jauko gaisotni. Paldies maziem un lieliem dalībniekiem! Visiem kopā mums izdevās! Uz tikšanos!

2 · Burtnieku novada vēstis 2018. gada aprīlis

Inese Karnāte,biedrība Pāvulēni

Eseja par Govi

Man kauns – Es nemāku slaukt govi, Bet Brīvības bulvāra galā, Kur kādreiz stāvēja Ļeņins, Es uzcelšu pieminekli Govij Un sievai, Kas, piespiedusi pieri viņas sānam,Cauri kariem, mēriem un mūžiem Slauc siltu pienu saviem bērniem.

/Ieva Dāboliņa/Kā daļai sabiedrības zināms, govs ir mājdzīvnieks, kas

dod dzīvībai nepieciešamo pienu, simbolizē pārpilnību un drošību. Vislielāko cieņu govij ir apliecinājuši Indijas hinduisti, ieceļot to svēto kārtā. Šajā sakarībā mēģināšu rosināt savus laikabiedrus aizdomāties par sekām, ko esam radījuši govi noceļot no šī pjedestāla.

Bezkaislīgi par to runā statistika. 1938. gadā 274 627 zemnieku ģimeņu saimniecības,

856 000 slaucamās govis un 801 000 lauksaimniecībā nodarbinātie jeb 1,1 govs/1 nodarbināto;

1995. gadā 307 749 (112%) saimniecības, 312 000 (36%) slaucamās govis un 307 000 (38%) lauksaimniecībā nodarbinātie jeb 1,0 govs/1 nodarbināto;

2016. gadā 69 900 (25%) saimniecības, 157 000 (18%) slaucamās govis un 173 900 (22%) lauksaimniecībā nodarbinātie jeb 0,9 govis/1 nodarbināto. Pie tam tikai 26,3% no saimniecībām vairs tura slaucamās govis.

Augšminētās tendences liecina par valsts ideoloģiskās un agrārās politikas neatbilstību tautas un valsts ilgtspējīgai eksistencei. No pieredzes varu teikt: ja ir sava zeme un govs, tad nav vārdu bezdarbs un bads. Šodien zemi - savu tēvzemi un dzimteni esam pārvērtuši par tirgus preci. Nacionālā neatkarīgā valstī tā nedrīkst būt! Romāna „Vējiem līdzi” autore Margareta Mičela norāda uz zemes īpašo statusu: „Zeme ir vienīgā, kas ir mūžīga. Zeme ir vienīgā, kā dēļ vērts strādāt, cīnīties un mirt”. Mēs to esam aizmirsuši. Visam, kas atrodas pamattautas apdzīvotajā teritorijā, jāpieder pamattautai. Tad tā ir patriotiska un vienota. Tad latvieši būs gatavi mirt, lai aizstāvētu savu tautu un tēvzemi. Ka tas tā ir, apliecināja vairāk kā 3000 kritušo Latvijas neatkarības cīņās. To apliecināja leģionāri, nacionālie partizāni,

disidenti, 3.Atmodas dalībnieki. Un pārsteidzoši - kad neatkarība bija atjaunota,

nacionālās neatkarības apziņas vīzija izplēnēja. Valsts likumdevējos un vadītājos pasīvā vienaldzībā salaidām šim uzdevumam nepiemērotus cilvēkus. Rezultātā atrodamies 27 ES dalībvalstu beigu galā, no Somijas atpaliekam 3,2 reizes. Starpkaru Latvija 20 gados apsteidza Somiju par 15% un dabīgais pieaugums bija 47 365 cilvēki. Mūsdienās - laikā no 1995. līdz 2014. gadam dabīgais samazinājums 262 577. Latviju pametuši ap 250 000, t.sk. laukus 150 000 darba spējīgo. Slēgtas vairāk kā 300 skolas. 2015., graudu rekordražas gadā, ražojām 82% no 1938. gadā ražotās lauksaimniecības produkcijas. Līdz 2016. gadam ārzemniekiem esam pārdevuši 1 048 509 ha (28,5%) mežu un lauksaimnieciskās zemes. Šie skaitļi liecina par latviešu tautas esības prieka traģisku zušanu. Tās ir sekas lauksaimnieciskās ražošanas ekonomiskā modeļa neatbilstībai tautas un valsts interesēm. Lauksaimniecisko ražošanu nedrīkst vienādot ar rūpniecisko. Lauksaimniecības uzdevums nodrošināt pamattautas ilgmūžību un to var garantēt vienīgi saimniekošanas – dzīvesveida ekonomiskais modelis, kāds bija starpkaru Latvijā. Bez govs tas grūti iedomājams. Biznesa ekonomikas modeļa ieviešana lauksaimniecībā ir degradējusi nacionālo pašapziņu, dabas un lauku sabiedrisko vidi, veicinājusi zemes apsaimniekotāju skaita samazināšanos, negatīvu demogrāfisko bilanci, emigrāciju. Esam pazaudējuši tautas pastāvēšanu un ilgtspējību nodrošinošo 18. novembra Latvijas izcīnītāju un cēlāju mentalitāti un identitāti – nacionālo pašapziņu, dvēseli, pašaizliedzību un patiesu vēlmi strādāt savai valstij. Kādas jūtas minētais izraisa, sagaidot Latvijas simtgadi? Maskējamies ar neadekvāti izskaistinātu butaforisku uzplaukuma šķietamību.

Latvijas nākotni izšķirs vēl esošās, līdz 100 ha mazās zemnieku ģimeņu saimniecības, pašvaldību vadītāju, likumdevēju un valsts vadītāju tēvzemes, dzimtenes, tautas, valsts mīlestība un griba kalpot tām. Jeb citiem vārdiem, atkārtoju - nacionālā pašapziņa un griba atjaunot lauku apdzīvotību, spēja jaunajā paaudzē iedegt vēlmi pēc pašu apdzīvotiem, apsaimniekotiem un sakoptiem laukiem - atjaunot sabrukušās un brūkošās viensētas, gribēt veidot normālas ģimenes, radīt un audzināt bērnus, piepildīt slēgtās skolas, pašiem celt un kopt savu saimniecību, būt neatkarīgiem un brīviem, visiem kopā būt Latvijas cēlājiem, nevis noārdītājiem.

Pirmais solis šai virzienā ir nevis samaksa vismaz 1000 eiro/mēn. uz rokas, bet savs zemes gabaliņš un govs. Tā ir reālākā kuplas ģimenes veidošanas un kompetenču ieaudzināšanas vide, patriotisma patiesā kalve, kas nodrošinās neatkarību un inovatīvas attīstības iespējas. Ja būs mīlestība, mācītiesgriba, strādātgriba, pieticība, taupīgums, neatlaidība, pacietība un ticība Latvijas saules mūžam.

Turpinot pašreizējo kursu, Latvijas pirmo simtgadi sagaidīsim, bet vai sagaidīsim otro - noteiks latviešu tautas ievēlētie likumdevēji, valsts vadītāji un latviešu sievietes. Tikai viņas var izšķirt – būt vai nebūt.

Neapstrīdama ir „Likteņdārza” veidošanas iniciatora Viļa Vītola vīzija: „Varbūt pirmajā brīdi izklausīsies dīvaini, bet... mana Latvijas vīzija ir latviešu ģimene ar vismaz četriem bērniem. Tā savā dziļākā nozīmē ir doma par nemirstīgu latviešu tautu. Tauta ir dzīvs organisms, un tai visu dzīvo radību pamatuzdevums - atražot sevi. Lai tas notiktu, stiprai, lielai ģimenei atkal jākļūst par latviešu lepnumu un godu, par apziņu, par pienākumu.”

Bez latviešiem, agrāk vai vēlāk, nebūs Latvijas. Ka Ievas Dāboliņas apņemšanās uzcelt pieminekli govij un tās slaucējai ir morāli un atbildīgi pamatota, liecina līdz šim darītais. Atgūtās neatkarības 26 gadu darba rezultāti apstiprina secinājumu: latviešu tauta savā attīstību izšķirošajā vairākumā nemīl un netiek audzināta mīlēt savu Tēvzemi.

Divu Latviju salīdzinājums neapšaubāmi izceļ garīguma - dvēseles jeb nacionālās pašapziņas prioritāro lomu latviešu tautas izaugsmē un attīstībā.

Nemeklēsim laimi tur, kur mūsu nav! Darbs un tēvzemes mīlestība ir laimes pils pamatakmeņi.

„Mums nepiedos ne mirušie, ne dzīvie, Ne arī tie, kas vēl pēc gadu simtiem dzims,

Ja svētā uguns, tā, ko kūra mūsu senči brīvie, Par dzimteni, par tautu mūsos liesmot rims.

Nē, mums to nepiedos, ka sabrūk tēva mājas, Ka aizaug tīrumi, ka dižozoli mirst,

Ka svešu mēli lokot brāļi sarunājas, Ka paši palīdzam mēs savas saknes cirst…

Nē, to mums nepiedos ne mirušie, ne dzīvie, Ne arī tie, kas vēl pēc tūkstots gadiem dzims…”, brīdina nezināms dzejnieks.

Autors: Andrejs Lucāns, agronoms

Senioru konkursa “Dzīve.Stāsti.Atmiņas” laureātu darbi

Gaišu skatu!

Jo senāki topam, jo vairāk atceramies bērnības tīrās, baltās atmiņas kā sniegu, kas tajā laikā bija daudz vairāk un nenokusa vismaz mēnešus četrus.

Nāca rudeņi ar savām daudzkrāsainajām lapām. Atceros kā rudeņos ar māsu vācām kļavu lapas, tās krāsainākās, ko vērām uz stieples. Mamma lapas izmantoja maizītes cepšanai. Sestdienas bija neaizmirstamas ar maizes krāsns un pirts kurināšanu, kā arī maizes cepšanu. Tad mūsu skaistās lapas lika uz lizes, kur uzkaisīja miltus un nosēdināja garenus maizes klaipus. Ar kādu mīlestību tas tika darīts! Kukulīti nogludināja, ievilka krustiņu un ar rādītāja pirkstiem ievilka malas strīpiņas. Visa māja smaržoja pēc maizītes un kļavu lapām.

Vasarā mēs ar dvīņu māsu gājām ganos. Ganījām govis, aitas un kādu kazu. Lai īsinātu laiku – dziedājām - bet kaimiņos arī bija meitenes, kas, ganot savas govis, dziedāja mums pretim. Sacentāmies, dziedot latviešu tautas dziesmas un arī citādas dziesmas. Mēs, protams, dziedājām skaļāk un pratām daudz vairāk dziesmu. Citās dienās aiz garlaicības no zilajiem māliem veidojām dažādus traukus – vāzītes, krūzītes, podiņus. Tik vien žēl – tie, saulē žūstot saplaisāja un pat saplīsa. Nebijām dzirdējušas, ka varētu apdedzināt ugunī. Kurinājām ugunskurus un cepām kartupeļus.

Ganu rītos, kad bija rasa, kājas ātri samirka un sāka salt, tad tiešām nekas cits neatlika, kā sildīt govju plāceņos. Par šo notikumu ir jaunības gados dzirdēta pat anekdote. “Sieviete aizbraukusi uz Rīgu, lai nopirktu vīram 47. numura zābakus. Tajā laikā

veikalos bija lielo apavu izmēru deficīts. Vairākus veikalus izstaigājusi, bet neko piemērotu nav atradusi. Atgriežoties mājās, sieva dusmīga un vīram saka, kur tik lielu kāju izaudzējis. Vīrs atbildējis, ka bērnībā, ganos ejot, kājas sildījis govju plāceņos, tamdēļ tās tādas lielas izaugušas. Sievai atbilde nav tālu jāmeklē. Tā atteikusi tā: “Būtu labāk bez biksēm staigājis!””

Man tā šķiet, ka savas kustīgās bērnības un jaunības gados arī tagad, savos septiņdesmit gados, manī netrūkst spirdzīguma, kustību prieka. Varu dejot, sportot, dziedāt un gaiši lūkoties uz dzīvi.

Lai arī mums visiem tas izdodas! Ikviens no mums ir daļa Latvijas, ar saviem darbiem un labajām domām!

Autore: Skaidrīte Kalniņa, Ēveles pagastā

Lieldienu ligzdiņas gatavošana

Ēveles un Vecates bibliotēkās mājvietu atraduši draudzības kubi. Katra skaldne ar savu galda spēli: dambrete, riču raču, cirks, domino, šahs un tornis. Bez datora ir arī citas iespējas! Kubus veidoja biedrības Rīgas pilsētas ,,Rūpju bērns” jaunieši. Projektu rakstīja biedrība ,,Pāvulēni”, finansēja labdarības organizācija “Giving for Latvia” . Paldies viņiem visiem! Paldies arī Igoram Paņinam par kubu atvešanu uz Burtnieku novadu! Ēvelē 26. martā notika kuba atklāšanas svētki, kas briedināja sportisku vajadzību pēc mačiem starp senioriem un skolēniem! Būs!

Aelita PunkstiņaĒveles bibliotēkas vadītāja

Ēveles un Vecates bibliotēkās mājvietu atraduši draudzības kubi

Page 3: BURTNIEKU · Tad ir laba sajūta,” stāsta Jānis Zauers. “Pateicoties Jānim Zaueram, Burtnieka novada vārds ir izskanēja visā Latvijā. Iedzīvotāji, darbinieki un Labklājības

Burtnieku novada vēstis · 32018. gada aprīlis

Zane Elksne,Lielās Talkas koordinatore Burtnieku novadā

13. maijā, Vecates pagastā tiks dots starts MTB velobraucienam Burtnieku novada kauss 2018 “Apkārt Burtnieku ezeram”. Velobraucienam šogad piešķirta Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) 1. kategorija, taču sacensības ir piemērotas ne tikai profesionāliem riteņbraucējiem un sportistiem, bet arī jebkuram sporta entuziastam, riteņbraukšanas fanam un piedzīvojumu meklētajam.

Dalībniekiem starts tiks dots trīs distancēs.

Tradicionālajā maršrutā apkārt Burtnieka ezeram (47 km), kurā dalībniekiem būs iespēja sacensties dažādās vecuma grupās. Pirmo trīs vietu ieguvēji tiks apbalvoti ar apbalvojuma kausiem un balvām, bet absolūtā vērtējuma uzvarētājiem ir sarūpēts arī iespaidīgs naudas balvu fonds.

Mazie čempioni varēs sacensties bērnu distancēs (300m - 800m).

Šī gada jaunums - Retro velobrauciens 9 km garumā. Retro braucienā tiek aicināti piedalīties velomīļi, kuri grib izbaudīt īpašu riteņbraucēju svētku atmosfēru un nevēlas sacensties. Mudinām saposties retro tērpos, kā arī izrādīt braucienam atbilstošus velosipēdus! Pasākuma noslēgumā sumināsim atraktīvākos un kolorītākos braucējus.

Sacensību programma:No plkst. 9.30 dalībnieku ierašanās, reģistrācija,

distances apskate un iesildīšanās;plkst. 11.00 Retro velobrauciena starts;plkst. 11.05 - 12.00 Starts bērnu distancēm;plkst. 12.10 Komandu pārstāvju sapulce;plkst. 12.30 starts 47km distancei;~plkst. 15.00 apbalvošana un loterija.

Sacensību organizatori būs parūpējušies gan par līdzjutēju, gan par visu dalībnieku labsajūtu pēc pievarētajiem kilometriem. Pārrunāt piedzīvoto un atgūt spēkus varēs, mielojoties ar tradicionālo zupu. Uz vietas darbosies arī veloserviss. Tāpat visi sacensību dalībnieki

piedalīsies loterijā, kurā varēs laimēt dažādas balvas.Iepazīties ar nolikumu un iespēja pieteikties

sacensībām var mājas lapā www.sportlat.lv, aizpildot pieteikšanās formu. Dalību pieteikt varēs arī uz vietas sacensību dienā. Dalības maksa līdz 13. maijam ir mazāka nekā sacensību dienā.

Velobrauciens ir nozīmīgs Burtnieku novada sporta notikums, kurš ik gadu pulcina vairākus simtus dalībnieku. Trase lielākoties ved cauri Burtnieka ezera krasta mežiem, tā neizceļas ar stāviem kāpumiem, taču ir interesanta, pateicoties daudzveidīgajām ainavām, ūdens šķēršļiem, lauku ceļiem, gleznainām ainavām un lielai dabas objektu daudzveidībai.

Sacensības organizē Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Pēdu nav” un sporta klubu “SportLat”.

Velo sezonas atklāšanas pasākums 13. maijā –MTB velobrauciens „Apkārt Burtnieka ezeram”

Elīna Krūkle, Burtnieku novada pašvaldības sporta un kultūras koordinatore

Velo kino festivāls „Kino Pedālis” priecēs arī šogad Liena Kreišmane

Jau trešo gadu Latvijas festivālu vidū gozējas neparastais divdabis – festivāls “Kino Pedālis”, kas duetā sapludina kino un riteņbraukšanu, tāpēc arī šogad 11. un 12.maijā visi kino un velo mīļotāji aicināti uz Valmieru un tās apkārtni, lai mītu pedāļus, skatītos filmas, izklaidētos, izzinātu un lieliski pavadītu laiku.

11.maijs | KINO NAKTS | bez maksasATKLĀŠANA PLKST.19.00 Vecpuišu parkāValmierā un tuvākajā apkaimē tiks atvērti pieci

pop – up kinoteātri, kas skatītājiem būs atvērti bez maksas. Katram kinoteātrim būs sava programma, un filmas izkārtotas tā, lai dalībnieki, pārbraucot ar savu velosipēdu, paspētu noskatīties pēc iespējas vairāk filmu.

Par vienas nakts kinoteātriem festivāla laikā kļūs koncertzāle „Valmiera” Vecpuišu parkā, mākslas galerija „Laipa”, vecais ūdenstornis (Valmieras centrā pie baznīcas) „Siltumnīca” pie Kalnķeņģu mājām un vēl kāda pagaidām slepena vietiņa, kuras atrašanās vieta tiks atklāta vien piektdienas rītā.

Runājot par šī gada filmu programmu, paguliet iepriekš, jo nakts būs gara un laba! Festivāls kino baudītājiem ceļ priekšā vairākas lieliskas filmas, kas līdz kaulam ļaus sajust riteņbraukšanas sacensību sūro pusi, cilvēka fizisko robežu milzīgos apmērus, kā arī neizmērojamo un neizskaidrojamo mīlestību „būt uz riteņiem”.

Noteikti nedrīkst palaist garām divas jaunas, iespaidīgas un jaudīgas pilnmetrāžas dokumentālās filmas, kas pirmo reizi nonāks pie latviešu skatītājiem. Viena no pērlēm ir lietuviešu režisora Arūna Mateļa jaunākā

filma „Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule” (Wonderful losers: A Different World, 2017), kura tapusi sadarbībā ar Latvijas studiju „VFS Films” un jau saņēmusi vairāku starptautisku kino konkursu godalgas. Otra ir režisora Arņa Aspera filma „Neiespējamais ir iespējams” (A to B Rollerski, 2017) par latviešu sportistu, dēkaini un aizrautīgu piedzīvojumu meklētāju – Raimondu Dombrovski. Savukārt 12.maijā koncertzālē „Valmiera” būs iespējams noskatīties pāris piektdien raidītās filmas un sarūpētā arī bagātīga kino programmu bērniem.

12.maijs VELO BRAUCIENS – interaktīva spēle | dalība ar biļeti

PULCĒŠANĀS PLKST.11.00 Vecpuišu parkā.

Rīta pusē starts tiks dots aizraujošai spēlei – velo braucienam, kas trijos dažādos maršrutos vedīs pa filmu cienīgiem līkločiem Valmieras apkārtnē.

Ģimenes ar bērniem varēs mīt „Ģimeņu pedālī” (ap 12 km). Pieredzējušāki braucēji aicināti pieteikties „Puspedālim” (ap 25 km). Bet tie, kuri min gan dienu, gan nakti, satiksies „Dižpedālī ” (ap 55 km). Dalība velo braucienā ar biļeti, kas reizē ir arī loze lielajai loterijai, kur arī šogad galvenā balva būs velosipēds, kā arī katram spēles dalībniekam par piemiņu paliks jauks festivāla suvenīrs.

Braukšanas virzienu rādīs īpaša mobilā lietotne, līdz ar norādēm tā piespēlēs dažādus āķīgus jautājumus, kas saistīti ar velo, kino, aktīvu dzīvesveidu un jautru dzīvošanu. Braucienu uz pozitīvas nots iekrāsos arī dažādie pieturas punkti, kuros varēs iestiprināties, izbaudīt kādu muzikālu pārsteigumu un uzkrāt spēkus tālākam ceļam.

Visas dienas garumā sagaidāmas arī dažādas aktivitātes Vecpuišu parkā – līdzsvaru riteņu sacensības bērniem, atrakcijas lielam un mazam, dažādi gardumi, laba atmosfēra un citas izdarības.

PLKST. 19.00 starts tiks dots vakara ballītei, kur par labu omu rūpēsies Mikus Frišfelds un Uģis Melders. Neiztrūks arī kāds muzikāls pārsteigums. Ap plkst. 20.00 plānota lielā loterija velo brauciena dalībniekiem, bet vakaru noslēgs grupas „All day long ” koncerts.

Filmu programmu un velo maršrutus meklē www.kinopedalis.lv

Pasākumu organizē Valmieras pilsētas pašvaldība un aktīvā tūrisma centrs “Eži” sadarbībā ar Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadiem. Festivāla filmu programma ir tapusi sadarbībā ar Norvēģijas vēstniecību, Norvēģijas Filmu institūtu, Dānijas Kultūras institūtu, Dānijas Karalistes vēstniecību Rīgā, Dānijas Filmu institūtu, Gētes Institūtu Rīgā.

2018. gada Lielā Talka norisināsies sestdien, 28.aprīlī, no plkst. 9.00 līdz 15.00 vienlaicīgi visā Latvijā, un par tās vadmotīvu izvēlēts sauklis “Mainām Latviju! Maināmies paši!”, tādējādi atgādinot, ka pārmaiņas mums visapkārt iespējamas tikai tad, ja

mēs paši tās vēlamies. Burtnieku novada pašvaldība aicina novada iedzīvotājus iesaistīties Lielajā Talkā, sakopjot ne tikai savu īpašumu, bet arī tuvējo apkārtni!

Talkošanas vietas Burtnieku novadāRencēnu pagastāRencēnu pamatskolas sporta laukums (sakops un

labiekārtos sporta laukumu).Pensionāru biedrība “Sapratne” talkos pie V.Cedriņa

pieminekļa (sakops apkārtni ap pieminekli). Pulcēšanās plkst. 9.00 centrā vai pie pieminekļa. Līdzi jāņem dakšas!

Lizdēnu centrs un apkārtne ap bibliotēku.Vecates pagastāVecates parka teritorijā tiks stādīti koki, sakopta

pludmale, atjaunots sporta inventārs (meža kaķis) sporta laukumā. Tiks sakopta Vecates apkārtnes teritorija.

Valmieras pagastā“Gaujmalieši” talkos Gaujas krastā, sakopta tiks

apkārtne.“Rūpnieku” iedzīvotāji sakops centru, tiks vākti

atkritumi Rūpnieku apkārtnē.Burtnieku pagastāIedzīvotāji sakops ezermalu, vāks atkritumus. Gar

pagasta ceļmalām tiks vākti atkritumi.Matīšu pagastāIedzīvotāji gar pagasta ceļmalām vāks atkritumus (ceļa

posmos uz Valmieru, Mazsalacu, Alojas pagastiem). Tiks sakopta estrāde, slidotava, pirmsskolas apkārtne, dzirnavu laukums, kapu teritorija. Mednieki aicināti sakopt savu teritoriju.

Ēveles pagastā Iedzīvotāji aicināti sakopt Dakstu un Ēveles kapu

teritoriju.

Plašāka informācija par Lielo Talku un citas talkošanas vietas: www.talkas.lv.

Lielā talka – 28. aprīlis

Page 4: BURTNIEKU · Tad ir laba sajūta,” stāsta Jānis Zauers. “Pateicoties Jānim Zaueram, Burtnieka novada vārds ir izskanēja visā Latvijā. Iedzīvotāji, darbinieki un Labklājības

4 · Burtnieku novada vēstis 2018. gada aprīlis

Turpinot tradīciju, 2018. gada vasarā Burtnieku novada pašvaldība administratīvajā teritorijā deklarētajiem skolēniem vecumā no 13 gadiem piedāvās darba vietas pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās.

Skolēnu nodarbinātības vasaras brīvlaikā mērķis ir piedāvāt iegūt pirmo darba pieredzi, sniegt izpratni par profesijām un nepieciešamo zināšanu līmeni tajās, darba saturu, pienākumiem un perspektīvu. Tā arī ir iespēja lietderīgi pavadīt vasaras brīvdienas, iesaistoties algotā pagaidu darbā, saņemot par to atalgojumu.

Nodarbinātības pasākumos iesaistītie skolēni strādā divas nedēļas, nepārsniedzot 4 stundas dienā un 20 stundas nedēļā.

Lai pieteiktos darbam, interesentiem ir jāaizpilda

pieteikuma anketa, kas atrodama mājaslapas www.burtniekunovads.lv sadaļā “Sabiedrība/Jauniešiem”.

Aizpildīta pieteikuma anketa nodarbinātības pasākumam vasaras brīvlaikā jāiesniedz no 2. līdz 15. maijam jebkurā no pašvaldības pagastu pārvaldēmpie pārvalžu vadītājām, klāt pievienojot ārsta izziņu par veselības stāvokli, kurā norādīts, ka skolēna veselības stāvoklis atļauj strādāt algotu darbu.

Pašvaldības izveidotā darba grupa līdz 25. maijam izvērtēs skolēnu atbilstību attiecīgajam darbam, ņemot vērā skolēnu intereses, attālumu līdz dzīvesvietai un deklarēto dzīvesvietu.

Kārtību, kādā tiek organizēta Burtnieku novadā deklarēto skolēnu nodarbinātība vasaras brīvlaikā, nosaka Burtnieku novada pašvaldības nolikums Nr. 4/2012 “Par skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā Burtnieku novada pašvaldībā ”.

Skolēnu nodarbinātība vasaras brīvlaikāSandra Purmale,Burtnieku novada pašvaldības izglītības pakalpojumu speciāliste

Arī šogad, sadarbojoties ar SIA „ZAAO”, Burtnieku novada pašvaldība organizē lielgabarīta atkritumu savākšanas akciju visos novada pagastos. Konteineri adresē „uzturēsies” vienu nedēļu. Aicinām iedzīvotājus ievērot, ka tie paredzēti sadzīves lielgabarīta atkritumiem (mēbeles, paklāji, matrači u.c.). Lielgabarīta sadzīves atkritumi NAVceltniecības atkritumi (logu rāmji, grīdas dēļi, ģipškartons, flīzes, durvis, stikla vate u.c.) un sadzīves atkritumi.

Kalendārs

Vecates pagastā02.05 – 09.05.2018 – Vecatē, laukumā aiz kultūras

centra;02.05 – 09.05.2018 - Vecates pagasta “Rūdekas” (starp

daudzdzīvokļu mājām);16.05 –23.05.2018 - Austrumi, Vecates pagastā.

Ēveles pagastā02.05 – 09.05.2018 – Ēveles centrā, pie vecā bērnudārza

(laukumā);09.05 – 16.05.2018 - Dakstos, uz asfaltētā laukuma pie

pieturas.

Rencēnu pagastā09.05 - 16.05.2018 – Rencēnos, Valkas ielā 5A, pie katlu

mājas;09.05 - 16.05.2018 – Rencēnu pagasta Lizdēnos uz

laukuma pie katlu mājas;09.05 – 16.05.2018 - Rencēnu pagasta Bukas centrā (pie

akmens mājas).

Burtnieku pagastā09.05 - 16.05.2018 – Burtnieku centrā, stāvlaukumā pie

autobusa pieturas.

Matīšu pagastā09.05 – 16.05.2018 – Matīšos, Upes ielā 22, šķiroto

atkritumu laukumā.

Valmieras pagastā09.05 - 16.05.2018 – Valmieras pagasta Viestura laukumā

2a, pie katlu mājas;09.05.-16.05.2018. Vanagu ielā 4, Valmieras pagastā (aiz

pašvaldības ēkas);16.05 – 23.05.2018 - Valmieras pagastā, Ozolu ielā 2;16.05 – 23.05.2018 - Valmiermuižā, Ābeļu un Birzītes

ielas krustojums (pie šķūņa);16.05 – 23.05.2018 - Valmieras pagasta Rūpniekos,

laukumā pie “Rūpnieki 5”.

Maijā Burtnieku novadā norisināsies lielgabarīta atkritumu savākšanas akcija

Burtnieku centra un Burtnieku Ausekļa pamatskolas centralizētās siltumapgādes lietotājiem!

Lai samazinātu iedzīvotāju izmaksu slogu apkures mēnešos un turpmāk rēķinu summa nesvārstītos vasaras mēnešos no dažiem eiro, līdz ziemas mēnešos līdz pat pāris simtiem, turpmāk SIA BN KOMFORTS piemēros izlīdzināto maksājumu par apkuri. Tas nozīmē, ka apkures maksa tiks sadalīta uz 12 mēnešiem un iekļauta katra mēneša rēķinā.

Piemērs.Ja apkures periodā Jūsu dzīvokļa maksa par apkuri

sastāda 120 EUR mēnesī un apkures sezona ilgst 7 mēnešus, tad gada laikā Jūs samaksājat 840 EUR, turpmāk šos maksājumus sadalīsim vienmērīgi gada garumā un tas sastādīs 70 EUR mēnesī.

Tas Jūs pasargās no lieliem tēriņiem apkures sezonā!Šāds aprēķina princips tiks pielāgots visiem Burtnieku

centralizētās apkures klientiem un tiks iekļauts tekošajā rēķinā sākot ar maija mēnesi un piegādāts 2018 gada jūnijā. Ja Jūs nepiekrītat šādam apmaksas risinājumam, lūdzam atteikties no piedāvājuma pie SIA BN KOMFORTS klientu apkalpošanas speciālista e-pastā: [email protected], pa tālruni 22025761 vai mūsu mājas lapas kontaktformā: www.bn-komforts.mozello.lv

******Ugunsgrēka dzēšanai nepieciešamā ūdens intensīvu

patēriņa dēļ no Burtnieku centra ūdensapgādes sistēmas, tika saduļķots dzeramā ūdens ieguves avots un sistēma. Lai novērstu nekvalitatīva ūdens piegādi saviem klientiem, 10.04.2018. SIA “BN KOMFORTS” bija spiests pieņemt lēmumu nekavējoties veikt sistēmas skalošanu, kas ilga aptuveni 30 minūtes. Līdz ar to nebija iespējams laicīgi paziņot patērētājiem par ūdensapgādes pārtraukumu skalošanas laikā.

SIA “BN KOMFORTS” atvainojas par sagādātajām neērtībām!

SIA “BN KOMFORTS” informē

Saldie 80-tie...

Burtnieku novada komersanti vai saimnieciskās darbības veicēji var saņemt Burtnieku novada pašvaldības finansiālu atbalstu dalībai Latvijas teritorijā rīkotajās izstādēs. Pieteikties finansiālā atbalsta saņemšanai var no 2018. gada 9. aprīļa.

Uzņēmējiem jāņem vērā, ka finansiālu atbalstu var saņemt dalībai izstādē, kas beidzas ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim, bet to nevar saņemt dalībai izstādē, kas sākusies pirms iesnieguma iesniegšanas.

Iesniegumi tiek pieņemti Valmieras pagasta pārvaldē, Vanagu ielā 4, Valmiermuižā, Valmieras pagastā, Burtnieku novadā, iestādes darba laikā.

Saņemtos iesniegumus izvērtē un atzinumu par atbalstu pieņem Burtnieku novada pašvaldības Tautsaimniecības un attīstības komiteja, izvērtējot pieteikuma dokumentos minēto informāciju. Par komitejas atbalstītajiem pieteikumiem galīgo lēmumu pieņem Burtnieku novada pašvaldības dome.

Plašāka informācija Burtnieku novada pašvaldības noteikumos Nr.5/2018 “Par Burtnieku novada pašvaldības finansējuma piešķiršanas kārtību dalībai Latvijas teritorijā rīkotajās izstādēs”, kuri pieejami mājas lapā www.burtniekunovads.lv sadaļā Pašvaldība/Dokumenti.

Uzņēmēji var pieteikties finansiāla atbalsta saņemšanai dalībai Latvijas teritorijā rīkotajās izstādēs

Zane Elksne,Burtnieku novada pašvaldības nekustamo īpašumu un autoceļu uzturēšanas speciāliste

Burtnieku novada pašvaldība atsevišķiem ceļu posmiem

noteikusi satiksmes ierobežojumus transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7 tonnas. Par noteiktajiem ierobežojumiem informēs ceļa zīmes, kuras izvietotas uz konkrētajiem ceļu

posmiem. Plašāka informācija par ceļu posmiem, kuriem noteiki ierobežojumi,

atrodama mājas lapā www.burtniekunovads.lv

Trešdien, 21. martā, plkst. 10.00 Valmieras pagasta pārvaldē uz kārtējo domes sēdi sanāca Burtnieku novada pašvaldības domes deputāti. Sēdē tika izskatīti 24 darba kārtības jautājumi. Nozīmīgākie domes sēdē pieņemtie

lēmumi:• Noteikt atlīdzību skolēnu darbam vasarā, kas tiek

organizēts, pamatojoties uz 2012.gada 18.aprīļa Burtnieku novada pašvaldības nolikumu Nr.4/2012

“Par skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā Burtnieku novada pašvaldībā”, 3,00 EUR apmērā par faktiski nostrādāto stundu;

• Piešķirt finansējumu 3000,00 EUR apmērā biedrībai „Ezerkrasts AZ”, reģistrācijas Nr.40008158305, darbības nodrošināšanai 2018. gadā pēc finansējuma izlietojuma tāmes;

• Organizēt Burtnieku novada biznesa ideju konkursu uzņēmējdarbības veicināšanai “Ideja Burtnieku novadam 2018” no 2018. gada 1. jūnija līdz 2018. gada 30.

novembrim. Apstiprināt Burtnieku novada biznesa ideju konkursa nolikumu un vērtēšanas komisiju;

• Apstiprināt pašvaldības kapitālsabiedrības SIA „BN KOMFORTS”, vienotais reģistrācijas Nr. 44103002754, 2017.gada pārskatu.

Ar pilnu domes sēdes protokolu iespējams iepazīties Burtnieku novada pašvaldības mājas lapā www.burtniekunovads.lv

Burtnieku novada pašvaldības domes sēdē

Page 5: BURTNIEKU · Tad ir laba sajūta,” stāsta Jānis Zauers. “Pateicoties Jānim Zaueram, Burtnieka novada vārds ir izskanēja visā Latvijā. Iedzīvotāji, darbinieki un Labklājības

Burtnieku novada vēstis · 52018. gada aprīlis

Piektdien, 13. aprīlī, Matīšu pagasta bibliotēkā pulcējās interesenti, lai tiktos ar rakstnieku Jāni Lejiņu un TV režisori Virdžīniju Lejiņu. Rakstnieks Jānis Lejiņš ieguvis popularitāti lasītāju vidū galvenokārt kā vēsturiskā romāna “Zīmogs sarkanā vaskā” autors, savukārt Virdžīnija Lejiņa - kā televīzijas seriāla “Likteņa līdumnieki” režisore.

Nenoliedzami Lejiņu pāra radošā darba bibliogrāfija ar to nebeidzas. Tikšanās reizē autors stāstīja, kā tapusi vēsturiskā triloģija “Zīmogs sarkanā vaskā” - par iemeslu tam bijusi izlasītā grāmata “Ceļš uz Bitarīnu”, ko sarakstījis Arturs Goba. Jānim Lejiņam ir svarīgi, lai latvieši celtu savu pašapziņu, viņaprāt, ir jāgrauj mīts par latviešiem

kā cietēju tautu. Rakstnieks nopietni pētījis latviešu vēsturi un noraida dažus mītus, piemēram, viņš nespēj iztēloties, kā latvietis, ģērbies greznā tautas tērpā, salīcis dodas dūmu pilnā būdiņā.

Vēsturiskā triloģija “Zīmogs sarkanā vaskā“ stāsta par 12. un 13. gs., attēloti notikumi gan līvu, gan igauņu zemēs, kā arī Vācijā, Romas impērijā un Krievijā.

Pasākuma apmeklētāji veltīja labas atsauksmes V. Lejiņas veidotajam TV seriālam “Likteņa līdumnieki” un novēlēja daudz radošu ideju turpmākajā darbā. Ikviens apmeklētājs guva patīkamus iespaidus, tagad gaidīsim pārsteigumu - jaunu grāmatu, kuras saturu pasākuma viesi vēl paturēja noslēpumā.

Tikšanās ar rakstnieku Jāni Lejiņu un režisori Virdžīniju Lejiņu ir Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīts projekts “Šodienas grāmatas – mūsu r ī t d i e n a s darbi”.

Tikšanās Matīšu bibliotēkā Agita Zalte,Matīšu bibliotēkas vadītāja

Pēc izcīnītās pirmās vietas Valmieras zonas sacensībās “Top kauss” (bijušais “Lāses kauss”) uz finālsacensībām Rīgā devās Burtnieku Ausekļa pamatskolas zēnu komanda. Turnīrā, kurā bija pārstāvētas 30 spēcīgākās Latvijas skolas, izcīnot četras uzvaras un piedzīvojot trīs zaudējumus, burtnieciešiem izdevās izcīnīt 19.vietu. Uz turnīru atbalstīt mūsējos bija ieradušies arī Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Guntars Štrombergs un ilggadējais volejbola entuziasts un atbalstītājs Burtnieku novadā Kārlis Greiškalns. Komandā startēja Rolands un Kristaps Riekstiņi, Ritvars Felkers, Daniels Cars, Reinis Bicāns, Rūdolfs Ralfs Lielkājs un Kristiāns Dāvis Auziņš.

Burtniecieši “Top kauss” finālsacensībās Guntars Krūmiņš,Burtnieku Ausekļa pamatskola

BMX kluba “Tālava”/Valmieras bērnu sporta skolas jaunākie sportisti ar sekmīgiem rezultātiem startēja Tartu BMX Ziemas čempionāta kausa izcīņas noslēguma sacensībās, Igaunijā. Spēcīgāko astoņu sportistu pulkā savu piederību starp labākajiem apliecināja trīs valmierieši. Šis bija pēdējais etaps Tartu BMX Ziemas čempionāta kausa izcīņas ciklā, tāpēc tika apbalvoti arī labākie sportisti kopvērtējumā.

Pēc piecu posmu Ziemas čempionāta kausa izcīņas BMX kluba “Tālava/ VBSS” sportiste Sofija Keita Krūmiņa patiesi var lepoties ar izcīnīto augsto otro vietu G7-8 meiteņu grupā, arī šajās noslēguma sacensībās viņa abās dienās godam noturēja savu otro vietu.

Ļoti sīva un interesanta cīņa par uzvaru bija vērojama B7-8 puišu konkurencē, kur BMX kluba Tālavas sportistam Valteram Pozdņihovam izdevās apliecināt savu piederību uz goda pjedestāla, izcīnot 3.vietu.

Visu posmu kopvērtējumā neatlaidība, cīņasspars atnesa vicečempiona titulu Artūram Robertam Krūmiņam. Sezonas noslēguma sacensībās Krūmiņš B9-10 puišu grupā nepārspēts palika visos dienas braucienos, gūstot uzvaras, tikai fināla braucienā piekāpās igauņu sportistam Sten Tristan Raid.

Jāatzīmē, ka vienlaicīgi, Beģijas pilsētā Ģentē visas dienas garumā pozitīvā un spraigā gaisotnē startēja trīs Olafa Lakuča audzēkņi. Ar labiem panākumiem finiša taisnē, izcīnot 2.vietu B7 puišu konkurencē, startēja Toms Višņevskis, savukārt, ne mazāk intriģējošs ar izcīnīto 3.vietu bija Līvas Lizetes Glāzeres fināla brauciens. Mikus Strazdiņš (“Thrill Factory /Tālava VBSS”) demonstrēja azartisku braucienu svarīgākajā dienas braucienā tuvu pietuvojās līderiem, tomēr finišā paliekot godpilnajā 3.vietā.

Tikmēr BMX kluba “Tālava” sportisti turpina aktīvu gatavošanos gaidāmajai 2018. gada sezonai Latvijā. “SMScredit.lv” BMX Latvijas čempionāta atklāšanas sacensības notiks 21. aprīlī Ventspilī.

BMX “Tālava” sportisti sekmīgi noslēguši ziemas

sezonu TartuAlise Šoka,“Tālava/VBSS” pārstāve

Ar ļoti labiem rezultātiem dažādās olimpiādēs un konkursos ir piedalījušās jaunāko klašu skolnieces Sintija Daļecka un Evelīna Taube. Sintija izcīnīja 2.vietu Vidzemes reģiona matemātikas olimpiādē un 1.pakāpes

diplomu skolēnu skatuves runas konkursā Vidzemē (skolotāja Iveta Logina), bet Evelīna ieguva atzinību Valmieras un starpnovadu kombinētajā olimpiādē 2.klasei (skolotāja Sandra Gaile).

Atzīmējot 25. martu - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, uz sarunu ar bērniem Burtnieku skolā šogad aicinājām novadnieci un 9.klases skolnieces

mammu Vitu Ozerinsku, kas stāstīja par sava tēta, vecmammas un citu ģimenes locekļu un Latvijas cilvēku izsūtījumu un dalījās pārdomās par pieredzēto, apmeklējot izsūtījuma vietas Blagoveščenskā, Amūras apgabalā. Paldies Vitai, kuras stāstītais daudziem lika pārdomāt par ģimenes vērtībām, latviešu sīkstumu, darba tikumu un dzimtenes mīlestību!

Pirms došanās brīvdienās Burtnieku skolēni Lieldienas ieskandināja ar pavasarīgām aktivitātēm. Notika dažādi atjautības un veiklības uzdevumi, neiztika arī bez tradicionālajām Lieldienu rotaļām un kopīgas Lieldienu olas izkrāsošanas.

Aktualitātes Burtnieku Ausekļa pamatskolā Guntars Krūmiņš,Burtnieku Ausekļa pamatskola

Burtnieku novada pašvaldība un biedrība “Pāvulēni” izsludina zīmējumu konkursu bērniem un jauniešiem vecumā no 7 – 14 gadiem. Konkursam paredzētos darbus jāiesūta vai jāiesniedz personīgi Burtnieku novada pašvaldībā, Vanagu iela 4, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads. Iesniegšanas termiņš: līdz 2018. gada 15. maijam.

Konkursa mērķis ir veicināt bērnos un jauniešos radošo pašizpausmi un prasmi zīmējumā atklāt savas jūtas pret apkārtējo dzīves telpu, stiprinot piederības sajūtu savai dzimtajai vietai un patriotismu. Caur zīmējumu atklāt būtiskāko un interesantāko Vidzemes pilsētu vai Burtnieku novada ikdienas dzīvē.

Godalgotie un labākie darbi tiks atlasīti ceļojošajai izstādei par godu “Latvijai 100” Burtnieku novada pagastu kultūras centros. 3 labākajiem darbiem katrā vecuma grupā (7-8., 9-10., 11-12., 13-14. gadu vecuma grupās) tiks piešķirtas godalgotas vietas un balvas.

Plašāka informācija zīmējumu konkursa “Mana Latvija” nolikumā, kurš pieejams mājas lapā www.burtniekunovads.lv sadaļā Kultūra/Kultūras pasākumu nolikumi.

Zīmējumu konkurss

„Mana Latvija”

Vita Ozerinska piedalījās Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Burtnieku skolā

Page 6: BURTNIEKU · Tad ir laba sajūta,” stāsta Jānis Zauers. “Pateicoties Jānim Zaueram, Burtnieka novada vārds ir izskanēja visā Latvijā. Iedzīvotāji, darbinieki un Labklājības

6 · Burtnieku novada vēstis 2018. gada aprīlis

Apmeklētāju pieņemšanas laiki• pirmdienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 12.00, no plkst. 15.00

līdz plkst. 18.00;• ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 12.00, no plkst. 14.00

līdz plkst. 17.00.

Burtnieku novada pašvaldības kontakti un apmeklētāju pieņemšanas laiki

Burtnieku novada pašvaldības administrācija, Vanagu iela 4,

Valmiermuiža, Valmieras pag., LV-4219

Lietvedības nodaļa tālr. 64226643,e-pasts: [email protected]

Domes priekšsēdētājs Guntars Štrombergs, tālr. 29235058, e-pasts: [email protected]

Domes priekšsēdētāja vietnieks Edvīns Straume, tālr. 29417127, e-pasts: [email protected]

Izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš, tālr. 25668856, e-pasts: [email protected]

Saimnieciskās nodaļas vadītājs Ints Jēkabsons, tālr. 26603363, e-pasts: [email protected]

Nekustamo īpašumu un autoceļu uzturēšanas speciāliste Zane Elksne, tālr. 25629654, e-pasts: [email protected]

Zemes lietu speciāliste Baiba Daneviča,tālr. 28388518, e-pasts: [email protected]

Zemes lietu speciāliste Emīlija Gulbe, tālr. 28663304, e-pasts: [email protected]

Zemes lietu speciālistes apmeklētājus pieņem:Otrdienās 8.00-12.00, 13.00-17.00

Attīstības nodaļas vadītājs Valērijs Seilis, tālr. 26197174, e-pasts: [email protected]

Sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste, tālr. 20219631, e-pasts: [email protected]

Sporta un kultūras koordinatore Elīna Krūkle, tālr. 25971154, e-pasts: [email protected]

Būvvalde, Vanagu iela 4, Valmiermuiža, Valmieras pag., LV-4219

Tālrunis: 26436040E-pasts: [email protected]ētāju pieņemšanas laiki:Trešdienās plkst. 9.00-13.00Ceturtdienās plkst. 13.00-17.00Pārējā laikā pēc iepriekšējas vienošanās

Pašvaldības policija

Burtnieku novada pašvaldības policijas vecākais inspektors:Salvis Buls, atbildīgais par Burtnieka ezeru un Burtnieku novada publiskajām ūdenstilpnēm. Tālr.: 22303122, e-pasts: [email protected] Burtnieku novada pašvaldības policijas vecākais inspektors:Andis Brolītis, atbildīgais par kārtību un drošību Valmieras, Rencēnu un Ēveles pagastos.Tālr: 28343836, e-pasts: [email protected] novada pašvaldības policijas vecākā inspektore:Lolita Kaimiņa, atbildīgā par kārtību un drošību Burtnieku, Matīšu un Vecates pagastos.Tālr.: 25484621, e-pasts: [email protected]

Dzimtsarakstu nodaļa, Viestura laukums 2A, Valmiermuiža,

Valmieras pag.

Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Daina Gustsone, tālr. 64207076, 29388170e-pasts: [email protected]ētāju pieņemšanas laiki:Pirmdienās plkst. 8.00-11.00, 14.00-17.00;Trešdienās plkst. 8.00-11.00, 14.00-17.00;Ceturtdienās plkst. 8.00-11.00, 14.00-17.00.

Tālrunis: 28602525E-pasts: [email protected]ītāja: Daiga Kīna

Burtnieku pagasta bibliotēkaJaunatnes iela 15, Burtnieki, Burtnieku novads, LV-4206Tālrunis: 25770008E-pasts: [email protected]

Ēveles pagasta bibliotēka“Pāvulēni”, Ēveles pagasts, Burtnieku novads, LV-4712Tālrunis: 25749081E-pasts: [email protected]

Matīšu pagasta bibliotēkaSkolas iela 22, Matīši, Matīšu pagasts, Burtnieku novads, LV-4210Tālrunis: 25769555E-pasts: [email protected]

Rencēnu pagasta 1. bibliotēkaValmieras iela 13, Rencēni, Rencēnu pagasts, Burtnieku novads, LV-4232Tālrunis: 26554420E-pasts: [email protected]

Rencēnu pagasta 2. bibliotēkaLizdēni, Rencēnu pagasts, Burtnieku novads, LV-4231Tālrunis: 26335559E-pasts: [email protected] pagasta bibliotēkaViestura laukums 1, “Viesturi”, Valmieras pagasts, Burtnieku novads, LV-4219Tālrunis: 20229901E-pasts: [email protected] Vecates pagasta bibliotēka“Vecates”, Vecates pag., Burtnieku novads, LV-4211Tālrunis: 26336650

Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, tālr. 29452929, e-pasts: [email protected]

Valmieras pagasta sociālais darbinieks Jānis Zauers, tālr. 64207077, 26442991, e-pasts: [email protected]

Apmeklētāju pieņemšanas vieta un laiks:

Draudzības iela 12A, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads, LV-4219Pirmdienās no 8.30-12.00 un 13.00-18.00.Otrdienās no 8.30-12.00.Piektdienās no 8.30-12.00.

Sociālā darbiniece Solveiga Troiņikova, tālr. 64207077, 26442991, e-pasts: E-pasts: [email protected]

Apmeklētāju pieņemšanas vieta un laiks:

Draudzības iela 12A, Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads, LV-4219Pirmdienās no 8.30-12.00 un 13.00-18.00.Otrdienās no 8.30-12.00.Piektdienās no 8.30-12.00.

Matīšu pagasta sociālā darbiniece Rudīte Ādamsone, tālr. 26101602, e-pasts: [email protected]

Apmeklētāju pieņemšanas vieta un laiks:

Skolas iela 11, Matīši, Matīšu pagasts, Burtnieku novads, LV-4210Pirmdienās no 8.30-12.00.Otrdienās no 8.30-12.00.Ceturtdienās no 13.00-17.00.

Rencēnu pagasta sociālā darbiniece Līga Krūmiņa, tālr. 25737711, e-pasts: [email protected]

Apmeklētāju pieņemšanas vieta un laiks:

Valkas iela 11, Rencēni, Rencēnu pagasts, Burtnieku novads, LV-4232Pirmdienās no 8.30-12.00 un 13.00-17.00.Ceturtdienās no 13.00-16.00.“Ēveles skola”, Ēvele, Ēveles pagasts, Burtnieku novads, LV-4712Otrdienās no 13.00-16.30.Ceturtdienās no 8.30-12.00.

Burtnieku pagasta sociālā darbiniece Agita Sniedze, tālr. 25772258, e-pasts: [email protected]

Apmeklētāju pieņemšanas vieta un laiks:

J. Vintēna iela 7, Burtnieki, Burtnieku pagasts, Burtnieku novads, LV-4206Otrdienās no 8.30-12.00.Ceturtdienās no 13.00-16.00.Piektdienās no 8.30-12.00.

Vecates pagasta sociālā darbiniece Vija Ozola, tālr. 20204007, e-pasts: [email protected]

Apmeklētāju pieņemšanas vieta un laiks:

“Pagastnams”, Vecate, Vecates pag., Burtnieku novads, LV-4211Ceturtdienās no 13.00-17.00.Piektdienās no 8.30-12.00.

Sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm un bērniem Irēna Šmite, tālr. 26673388, e-pasts: [email protected]

Psihologs Anna Kalniņa, tālr. 29225729, e-pasts: [email protected]

Psihologs Inga Šulce, tālr. 29322799, e-pasts: [email protected]

Psihologs pieņem pēc iepriekšēja pieraksta, saskaņojot ar sociālajiem darbiniekiem.

BāriņtiesaDarbinieks

Inga PāžeBāriņtiesas priekšsēdētāja

Dace RikaBāriņtiesas priekšsēdētājas vietnieceLinda KorneBāriņtiesas locekle

Indra MūrnieceBāriņtiesas locekle

Renāte GrišāneBāriņtiesas locekle

Kontaktinformācija

Tālr. 64223275, [email protected]

Tālr. 29188618, 64226544 [email protected]

Tālr. [email protected]

Tālr. [email protected]

Tālr. [email protected]

Adrese

Viestura laukums 2A,Valmieras pagasts“Pagastnams”, Vecates pagasts

J. Vintēna iela 7, Burtnieku pag.Upes iela 22, Matīšu pag.

Viestura laukums 2A, Valmieras pagasts

Valmieras iela 13, Rencēnu pag.

“Ēveles skola”, Ēveles pag.

Viestura laukums 2A, Valmieras pagasts

Pieņemšanas laiks

P. 08.00-12.00 un 13.00-17.00C. 08.00-12.00 un 13.00-18.00Katra mēneša pirmajā un trešajā otrdienā no plkst. 9.00 - 12.00

O. 13.00-16.00C. 08.00-12.00O. 8.30 - 12.00

P. 08.00-12.00 un 13.00-17.00C. 08.00-12.00 un 13.00-18.00

Katra mēneša otrajā un ceturtajā pirmdienā no plkst. 13.00-18.00C. 15.00-17.00Katra mēneša pirmajā un trešajā pirmdienā, plkst. 13.00-17.00

C. 08.00-12.00 13.00-18.00

Inese Gaumane, tālr. 26306139, e-pasts: [email protected]

Bibliotēkas

Sociālais dienests

Burtnieku novada pašvaldības administrācija, Vanagu iela 4,

Valmiermuiža, Valmieras pag., LV-4219

Būvvalde, Vanagu iela 4, Valmiermuiža, Valmieras pag., LV-4219

Pašvaldības policija

Dzimtsarakstu nodaļa, Viestura laukums 2A, Valmiermuiža,

Valmieras pag.

Burtnieku novada multifunkcionālais jauniešu iniciatīvu centrs, Jaunatnes iela 15, Burtnieku pag.

Lauku attīstības konsultants, “Ēveles skola”, Ēvele, Ēveles pag.

Kontakti atrodami informatīvā izdevuma 8.lpp.

Pagastu pārvaldes

Page 7: BURTNIEKU · Tad ir laba sajūta,” stāsta Jānis Zauers. “Pateicoties Jānim Zaueram, Burtnieka novada vārds ir izskanēja visā Latvijā. Iedzīvotāji, darbinieki un Labklājības

Burtnieku novada vēstis · 72018. gada aprīlis

APSTIPRINĀTS ar Burtnieku novada pašvaldības domes

15.11.2017. sēdes lēmumu Nr.275 (protokols Nr.19(9), 25.punkts)

PRECIZĒTS ar Burtnieku novada pašvaldības domes

21.03.2018. sēdes lēmumu Nr.88 (protokols Nr.4, 6.punkts)

Saistošie noteikumi Nr.16/2017

GrozījumiBurtnieku novada pašvaldības 2014.gada 19.novembra

saistošajos noteikumos Nr.16/2014 “Par sociālās palīdzības pabalstiem Burtnieku novadā”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām”43. panta trešo daļu,

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta otro daļu, 35. panta otro daļu,

Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.857

“Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes

aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”

27., 30., 31. un 31.1punktiem

Izdarīt Burtnieku novada pašvaldības 2014.gada 19.novembra saistošajos noteikumos Nr. 16/2014 „Par sociālās palīdzības pabalstiem Burtnieku novadā” (turpmāk – Noteikumi) šādus grozījumus:

1. izteikt Noteikumu izdošanas tiesisko pamatojumu šādā redakcijā “Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta otro daļu, 35.panta otro daļu, Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās“ 27., 30., 31. un 31.1

punktiem”;2. aizstāt 6.5. apakšpunktā vārdu “ārkārtas” ar vārdu

“krīzes”;3. svītrot 6.4. un 6.6. apakšpunktu;4. papildināt ar 6.8. un 6.9. apakšpunktu šādā redakcijā:

“6.8. pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk – GMI);

6.9. pabalsti bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.”

5. svītrot 8.1.apakšpunktā skaitli un vārdu “6.4. un”, 8.3. un 8.4. apakšpunktus;

6. svītrot 11.punktu;7. svītrot 14.punktā skaitli un vārdu “6.4. un”;8. svītrot 19.punktā vārdu un skaitļus “6.4. un 6.6.” un

19.1.apakšpunktu;9. izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

“25. Tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu 180,00 EUR (viens simts astoņdesmit euro 00 centi) apmērā vienu reizi kalendārajā gadā ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kura atbilst:

25.1. trūcīgas personas (ģimenes) statusam; 25.2. maznodrošinātas personas (ģimenes) statusam”.;

10. svītrot 26. punktu;11. izteikt 27. punktu šādā redakcijā:

“27. Ja persona (ģimene) atbilst trūcīgās personas (ģimenes) statusam un ir noslēgusi īres līgumu par dzīvošanu Burtnieku novada pašvaldības sociālajā dzīvojamā mājā, viņa saņem dzīvokļa pabalstu 90,00 EUR (deviņdesmit euro 00 centi) apmērā”;

12. svītrot 29.2., 29.3. un 29.4. apakšpunktu;13. izteikt 31. punktu šādā redakcijā: “31. Tiesības saņemt pabalstu mācību piederumu iegādei

obligātās izglītības programmas apguvei uzsākot jauno mācību gadu ir:

31.1. audzēkņiem no ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgās ģimenes statuss;

31.2. audzēkņiem no ģimenēm, kurām piešķirts maznodrošinātas ģimenes statuss.”

14. Svītrot Noteikumu VII. Nodaļu;15. aizstāt VIII. nodaļā vārdu “ārkārtas” ar vārdu “krīzes”.16. izteikt 37., 38. un 39.punktu šādā redakcijā:

“37. Vienreizējo pabalstu krīzes situācijā ir tiesības pieprasīt pamatvajadzību nodrošināšanai:

37.1. katastrofu gadījumos. Pabalstu katastrofu gadījumos piešķir līdz 500,00 EUR (pieci simti euro 00 centi) vienai ģimenei (mājsaimniecībai), ņemot vērā radīto zaudējumu sekas;

37.2. citos no ģimenes (personas) gribas neatkarīgu apstākļu gadījumos, ja ģimene (persona) savas pamatvajadzības nespēj nodrošināt saviem spēkiem. Pabalstu citos no ģimenes (personas) gribas neatkarīgu apstākļu gadījumos līdz 120,00 EUR (viens simts divdesmit euro un 00 centi), nepārsniedzot faktiskos izdevumus, izmaksājot skaidrā naudā vai pārskaitot to pakalpojuma sniedzējam.

38. Pabalstu piešķir:38.1. pamatvajadzību nodrošināšanai;38.2. citiem mērķiem, lai novērstu konkrēto krīzes

situāciju.39. Pabalstu var pieprasīt viena mēneša laikā no krīzes

situācijas rašanās dienas, kopā ar iesniegumu iesniedzot dokumentu, kas apliecina krīzes situācijas iestāšanās faktu, (ārstniecības iestādes, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības

un glābšanas dienesta un tml.), kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai pašvaldību iestāžu rīcībā.”

17. svītrot Noteikumu IX. Nodaļu;18. Svītrot Noteikumu 44.2. un 44.3.apakšpunktu;19. papildināt 45. punktu aiz vārda “dienā” ar vārdiem un

skaitļiem “ne vairāk, kā 2,60 EUR dienā”;20. Papildināt Noteikumus ar X.1 nodaļu šādā redakcijā:

“X.1 Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI)

46.1 GMI aprēķina, piešķir un izmaksā saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumos Nr.550 “Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību” noteikto kārtību.

46.2Tiesības saņemt GMI ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kurai noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam, kuras ienākumi ir zemāki par Ministru kabineta noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni un kura pilda līdzdarbības pienākumus.

46.3 Burtnieku novada pašvaldībā noteiktais GMI ir vienāds ar Ministru kabineta attiecīgajā laika periodā valstī noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni.

46.4 GMI izmaksā par kārtējo kalendāra mēnesi, izmaksu veicot vienu reizi mēnesī līdz kārtējā mēneša pēdējai darba dienai.

46.5 GMI izmaksu veic, pārskaitot iesniegumā norādītajā pabalsta pieprasītāja kredītiestādes kontā vai, pēc pabalsta pieprasītāja rakstiska lūguma, pakalpojuma sniedzēja kredītiestādes kontā.”

21. Papildināt Noteikumus ar X.2 nodaļu šādā redakcijā:“X.2 Pabalsti bērnam bārenim un bez vecāku gādības

palikušajam bērnam ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās

46.6 Pabalsti tiek piešķirti saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.857 (turpmāk – Noteikumi Nr.857) 27., 30., 31. un 31.1 punktā noteiktajā kārtībā.

46.7 Dzīvokļa pabalsta bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka Burtnieku novada pašvaldības saistošie noteikumi.

46.8 Noteikumu Nr.857 30.punktā minētais pabalsts tiek izmaksāts ar pārskaitījumu uz pabalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu kredītiestādē.

46.9 Noteikumu Nr.857 31. un 31.1 punktā minēto pabalstu izmaksā par kārtējo kalendāra mēnesi, izmaksu veicot vienu reizi mēnesī līdz kārtējā mēneša pēdējai darba dienai, pārskaitot pabalsta pieprasītāja iesniegumā norādītajā kredītiestādes kontā.”

Domes priekšsēdētājs Guntars Štrombergs

PASKAIDROJUMA RAKSTS Burtnieku novada pašvaldības 2017.gada 15.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.16/2017 „Grozījumi Burtnieku novada pašvaldības 2014.gada 19.novembra

saistošajos noteikumos Nr.16/2014 „Par sociālās palīdzības pabalstiem Burtnieku novadā””

1. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums Saistošie noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumiem. 1. panta 39. daļu, kas nosaka definīciju krīzes situācijai. Krīzes

situācija — situācija, kurā ģimene (persona) katastrofas vai citu no ģimenes (personas) gribas neatkarīgu apstākļu dēļ pati saviem spēkiem nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība.

32. pants nosaka mērķgrupas, kurām sniedzama sociālā palīdzība. Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu trūcīgām, maznodrošinātām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām), lai nodrošinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

35. panta 2.daļa nosaka, ka pašvaldība, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, var piešķirt pabalstu krīzes situācijā. Pārejas noteikumu 32.daļa paredz, ka pašvaldībām līdz 2017. gada 31. decembrim jāizstrādā saistošie noteikumi par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanas kārtību un jānosaka tā apmērs.

Burtnieku novada pašvaldības Sociālā dienesta attīstības stratēģijā 2017.-2019. gadam paredzēts:• precizēt vienreizējā pabalsta ārkārtas situācijā saņemšanas kritērijus;• paplašināt dzīvokļa pabalsta saņēmēju loku, nodrošināt iespēju dzīvokļa pabalstu saņemt personām, kurām noteikts maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss.Saistošajos noteikumos noteikti pabalsti bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kas paredzēti Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr.857

„Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”, kā arī pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumu Nr.550 „Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību”.

2. Īss saistošo noteikumu satura izklāstsSaistošo noteikumu projekts Grozījumi Burtnieku novada pašvaldības 2014. gada 19. novembra saistošajos noteikumos Nr.16/2014 „Par sociālās palīdzības pabalstiem Burtnieku

novadā” paredz noteikt:1. Precizēt vienreizējā pabalsta krīzes situācijā saņemšanas nosacījumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.2. Papildināt dzīvokļa pabalsta saņēmēju klāstu, nosakot, ka dzīvokļa pabalstu varēs saņemt ģimenes vai personas, kurām noteikta atbilstība maznodrošinātas ģimenes (personas)

statusam.3. Precizēt pabalstu ēdināšanai izglītības iestādēs, ka pabalstu kompensē līdz 2,60 eiro dienā.4. Papildināt saistošos noteikumus ar jaunu nodaļu, pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk – GMI).5. Papildināt saistošos noteikumus ar jaunu nodaļu, pabalsti bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes

beigšanās.

3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetuSaistošie noteikumi ietekmēs pašvaldības budžetu.Precīzu kopējo noteikumu projekta ietekmi uz sociālo budžetu noteikt nevar, jo pašreiz nav iespējams prognozēt, cik novada iedzīvotājiem tiks piešķirts trūcīgas vai

maznodrošinātas ģimeņu (personu) statuss sakarā ar iespēju saņemt dzīvokļa pabalstu.

4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijāNeietekmē.

5.Normatīvā akta ietekme uz sabiedrību Saistošo noteikumu projekts ir vērsts uz to, lai atbalstītu novada trūcīgos un maznodrošinātos iedzīvotājus.

6. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrāmSaistošo noteikumu projekts vienkāršo Burtnieku novada sociālās sistēmas administratīvo procedūru īstenošanu.

7. Informācija par konsultācijām ar privātpersonāmSaistošo noteikumu projekts izstrādāts ņemot vērā Labklājības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājumiem.

Domes priekšsēdētājs Guntars Štrombergs

Page 8: BURTNIEKU · Tad ir laba sajūta,” stāsta Jānis Zauers. “Pateicoties Jānim Zaueram, Burtnieka novada vārds ir izskanēja visā Latvijā. Iedzīvotāji, darbinieki un Labklājības

8 · Burtnieku novada vēstis 2018. gada aprīlis

Burtnieku novada pašvaldības informatīvais izdevums“Burtnieku novada vēstis”, bezmaksas izdevums. Tiek izdots vienu reizi mēnesī, tirāža – 3300 eksemplāru.Izdevējs: Burtnieku novada pašvaldība, J. Vintēna iela 7, Burtnieki, Burtnieku pagasts, Burtnieku novads, LV-4206.Tālrunis 64226643, fakss 64238257. Reģ. Nr. 90009114148; e-pasts: [email protected]ācija: Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste, tālr. 20219631; e-pasts: [email protected]

Par rakstu saturu un faktu precizitāti atbild autori. Burtnieku novada pašvaldības viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Kontaktinformācija (pagasts, vadītājs, tālr., mob. tālr. un e-pasts)Burtnieku pagasts Lita Ozerinska - 64226332, 22017227, [email protected]Ēveles pagasts Sarmīte Rodziņa - 29353774, [email protected]īšu pagasts Skaidrīte Klāsone - 29457698, [email protected]ēnu pagasts Inese Sippo - 22016115, [email protected] pagasts Māra Vītola - 64238257, 26313154, [email protected] pagasts Maija Kozlovska - 29456970, [email protected]

Kultūra un izklaide

29. aprīlīBurtnieku pagasta kultūras centrā13.00 Rundāles amatierteātra “Stella” Izrāde bērniem un vecākiem“Kad zāle bija divreiz…”.14.00 Rundāles teātra studijas “Savējie” muzikāli horeogrāfisksUzvedums “Vainadziņš”14.40 Rundāles amatierteātra “Stella” Izrāde “Dzīves Tango”. Izrāde 10+.

4. maijā plkst. 13.00Vecates pagasta estrādēBaltā galdauta svētku koncerts. Piedalās Vecates, Matīšu un kaimiņu novada pašdarbnieki

4. maijā plkst. 13.00Rencēnu pagasta kultūras namāBaltā galdauta svētki. Demonstrēs kolhoza “Zelta druva” filmu “Rencēnu etīdes”, būs iespēja aplūkot foto albumu izstādi un pakavēties atmiņās. Paņemiet līdzi nelielu cienastu, klāsim galdu kopīgi!

5. maijā plkst. 20.00 Ēveles Tautas namākoncerts - konkurss “Ēvelvīzija 2018”. Ieeja EUR 2,00. Pēc koncerta ~ pl.22.30 balle kopā ar grupu “Bums”. Ieeja EUR 2,00

10. maijā plkst.12.00Ēveles tautas namāPamatskolas skolēnu koncerts “Veltījums māmiņai”

15. maijā plkst. 18.00 Ģimeņu diena Viestura laukumā (Starptautiskās ģimenes dienas ietvaros). Ieeja bez maksas

19. maijā plkst. 12.00Ēveles pagasta estrādē Burtnieku novada Bērnu svētki

26. maijā plkst. 13.00Rencēnu 1. bibliotēkāLiterārā pēcpusdiena. Tiksimies domās un sarunās ar un par izcilāko pasaku meistaru latviešu literatūrā - Kārli Skalbi.

2. jūnijā plkst. 12.00Lizdēnos Izziņas pārgājiens “Lizdēni senāk un tagad”.Pulcēšanās pie Lizdēnu zāles. Gaidām lielus un mazus, jaunus un mūžam jaunus ar un bez pārgājiena pieredzes.Dosimies izpētes ceļojumā pa takām, ceļiem, pāri laukiem, cauri parkam, lai iepazītu un izzinātu Lizdēnu ciemata vēsturi, tiktos ar esošajiem darbīgajiem cilvēkiem.

Sports12. maijā plkst. 9.00Burtnieku centra kanālāSpiningošanas sacensības “Atlaid mammu”. Plašāka informācija www.nomad.lv

13. maijā plkst. 11.00Vecates parkāBurtnieku novada kauss MTB velobraukšanā “Apkārt Burtnieka ezeram 2018”. Vairāk izdevuma 3.lpp.

19. maijā plkst. 11.00Burtnieku novada MJIC,Jaunatnes iela 15, Burtnieki.2018. gada Latvijas kausa 2. posms armvrestlingā,Burtnieku novada čempionāts armvrestlingā. Nolikums un pieteikšanās www.armwrestling.lv

Veselību veicinošie pasākumi

Lekcijas “Es augu vesels” par veselīga uztura un fizisko aktivitāšu

nozīmi bērna augšanas procesā. Ieeja bez maksas

10. maijā plkst. 8.45Ēveles Tautas namā

6. jūnijā plkst. 9.00Burtnieku Ausekļa pamatskolā

13. jūnijā plkst. 9.00Matīšu pamatskolā

20. jūnijā plkst. 9.00Rencēnu pamatskolā

Nodarbība “Veselīgs uzturs un tā ietekme uz sirds un asinsvadu

slimību un cukura diabēta profilaksei”. Ieeja bez maksas

16. maijā plkst. 15.00Rencēnu pamatskolā

18. maijā plkst. 13.30PII “Burtiņš”, Valmieras pag.

21. maijā plkst. 13.00Burtnieku Ausekļa pamatskolā

22. maijā plkst. 14.10Matīšu pamatskolā

6. jūnijā plkst. 14.00PII “Sienāzītis”, Burtniekos

13. jūnijā plkst. 9.00PII “Namiņš”, Matīšos

20. jūnijā plkst. 14.00PII “Zīļuks”, Rencēnos

28. jūnijā plkst. 14.30Ēveles pagasta kultūras centrs

Pasākumi Burtnieku novadā

Dievkalpojumi Matīšu Sv. Matveja baznīcā

13. maijā plkst. 10.00 dievkalpojums, Mātes diena,

20. maijā plkst. 10.00 Vasarsvētku dievkalpojums ar Kristībām un Iesvētībām,

27. maijā plkst. 10.00 dievkalpojums.

Svētdienas skolas nodarbības: 26. maijā plkst. 9.00, bet sestdien, 12. maijā, plkst. 9.00 Svētdienas skolas bērniem kopā ar vecākiem ekskursija uz Aloju, pieteikties pie Sandras, tālr. 26030000 .

Matīšu baznīcas draudze pateicas bijušā mācītāja Kārļa Freimaņa (no 1940.-1944) dēlam Jurim Freimanim, meitai Gaidai Skultei un mazmeitai Astrai Vilinskis no ASV par projekta (baznīcas durvju remonts) finansiālu atbalstu. Durvis ir restaurētas un priecē mūs un mūsu skaisto Matīšu baznīcu! Paldies darba veicējam Mārtiņam Metālam!

2018. gada 5. janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosūtīja Latvijas pašvaldībām vēstuli “Par Datu valsts inspekcijas vēstuli par publikācijām pašvaldību izdevumos”, kura sagatavota, pamatojoties uz Datu valsts inspekcijas 2018. gada 4. janvāra vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz pašvaldību mājaslapās publicētajiem un pašvaldību izdotajiem informatīvajiem izdevumiem, kuros tiek publicēta informācija par attiecīgajā mēnesī pašvaldībā dzimušajiem, noslēgtajām laulībām, kā arī jubilāriem, norādot minēto personu vārdus un uzvārdus. Pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Datu valsts inspekcija pauž viedokli, ka privātpersonu dati nav publicējami. Ņemot vērā minēto un izvērtējot Datu valsts inspekcijas sniegto viedokli, ministrija nolēma informēt visas pašvaldības par nepieciešamību turpmāk mainīt pašvaldību publikāciju saturu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Burtnieku novada pašvaldības

informatīvajā izdevumā turpmāk informācija par mēneša īpašo jubileju

gaviļniekiem un jaundzimušajiem netiks publicēta. Jāatzīmē, ka jubilārus,

sasniedzot 80 gadus un vairāk, arī turpmāk pagastu pārvalžu vadītājas

turpinās sveikt klātienē!

Paziņojums par izmaiņām jubilāru sveikšanā

Biedrība “V.P. Mežābele” organizē!

9. maijā ekskursija – mazā Holande Lietuvā. Burbišķu muižas pasakainie tulpju lauki, cepelīnu ēšana Šedovas dzirnavās, Šauļu vecpilsētas apskate,

Krusta kalna apmeklējums. Dalības maksa 14,00 EUR. Pieteikties līdz

14. maijam pa tālr. 26567577

Biedrības “SAPRATNE” saime!Tiekamies 27. aprīlī plkst. 13.00

Rencēnu kultūras namā.

Sveicam 4 jubilārus (Ruta, Rita, Janīna, Ināra), pasākums “Atpazīsti sevi!” (videoieraksti).

Gaidīsim visus! Biedrības “SAPRATNE” valde