Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

23
Pedagogu tālākizglītības organizēšanas un pārraudzības sistēma Latvijā un ES valstīs Baltijas Sociālo Zinātņu institūts Sigulda, 2007.gada 23. februāris Līga Krastiņa

description

Baltijas Sociālo Zinātņu institūts. P edagogu tālākizglītības organizēšanas un pārraudzības sistēma Latvijā un ES valstīs. Līga Krastiņa. Sigulda, 2007.gada 23. februāris. Pētījuma uzdevumi. - PowerPoint PPT Presentation

Transcript of Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

Page 1: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

Pedagogu tālākizglītības organizēšanas un

pārraudzības sistēma Latvijā un ES valstīs

Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

Sigulda, 2007.gada 23. februāris

                       

Līga Krastiņa

Page 2: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Pētījuma uzdevumiI. Noskaidrot Eiropas Savienības valstu pedagogu

profesionālās pilnveides organizēšanas un pārraudzības sistēmas darbības principus

II. Izpētīt situāciju Latvijā pedagogu profesionālās pilnveides jomā vispārizglītojošajās skolās

III. Izstrādāt priekšlikumus un rekomendācijas pedagogu profesionālās pilnveides organizēšanas un pārraudzības sistēmas uzlabošanai Latvijā

Pētījuma veikšanas laiks:2006. gada 12. decembris – 2007. gada 15. februāris

Page 3: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Pētījuma metodoloģijaES valstu gadījumu izpēte

• daļēji strukturētās intervijas ar ES valstu ekspertiem - izglītības speciālistiem pedagogu tālākizglītības jautājumos (10 intervijas)

• ES valstu pedagogu profesionālās pilnveides sistēmas raksturojošu pētījumu un statistisko datu sekundārā analīze (11 valstu izpēte)

Beļģija, Francija, Kipra, Īrija, Lielbritānija (Skotija), Lietuva, Malta, Nīderlande, Slovēnija, Somija, Spānija

Page 4: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Pētījuma metodoloģijaLatvijas situācijas izpēte

• līdzšinējo pētījumu un politikas dokumentu analīze

• intervijas (30) ar pedagogiem, skolu administrāciju un

izglītības pārvalžu pārstāvjiem no Rīgas un reģioniem, LR Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem, pedagogu profesionālās pilnveides kursu organizētājiem, skolotāju profesionālo asociāciju pārstāvjiem

• fokusa grupu diskusijas (2), kurās piedalījās pedagogi, skolu administrāciju un izglītības pārvalžu pārstāvji no Rīgas un reģioniem, augstskolu un skolotāju profesionālo asociāciju pārstāvji

Page 5: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Pedagogu profesionālās pilnveides sistēmu izpētes rādītāji:

• Institucionālā pārvaldība

• Finansiālais nodrošinājums

• Tālākizglītības organizētāji

• Tālākizglītības aktivitāšu saturs, laiks un norises vieta

• Iesaistītie pedagogi

• Kontrole

• Ekspertu vērtējums

Page 6: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Profesionālās pilnveides sistēmas ES valstīs

• sistēmas konteksts (administratīvi, ekonomiski, psiholoģiski faktori)

• centralizētas sistēmas

• decentralizētas sistēmas

• konsultatīvs atbalsts kursu izvēlē un profesionālās pilnveides plānošanā (Skotija)

Page 7: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Profesionālās pilnveides sistēma Latvijā

• profesionālā pilnveide notiek haotiski, nesakārtoti

• vāja institūciju sadarbība

• stiprināt esošās institūcijas, nevis veidot jaunas

Page 8: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Kursu apjoms

• 36 stundas trīs vai piecu gadu laikā?

• informācijas trūkums (profesionālās pilnveides prasības skolotājiem, kas

māca vairākus priekšmetus)

Page 9: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Skolotāju motivācija apmeklēt kursus

• formāla attieksme

• pedagogu pārslodze

• kursu kvalitāte

• apgūtā pielietošana praksē

Page 10: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Pedagogu vajadzības un kursu saturs

• centralizēta lēmumu pieņemšana

• mazas izvēles iespējas pedagogiem

• atšķirīgas vajadzības skolotājiem ar dažādu darba stāžu

• palielināt iespējas kombinēt dažādas tālākizglītības aktivitātes

Page 11: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Informācijas pieejamība

• informācijas trūkums par pedagogu kursiem

• grūti orientēties piedāvājumos

• grūti plānot ilgtermiņā

• līdzīgi kursu apraksti, atšķirīgs saturs

Page 12: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Kursu kvalitāte

• bieži zema kvalitāte

• saturs neatbilst programmai

• lektori kā kvalitātes garants

• augstskolu pasniedzēji – pārāk akadēmiski

• skolotāji – neprot strādāt ar pieaugušajiem

• multiplikatoru apmācīšana

Page 13: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Finansēšanas sistēmaValsts finansējums pedagogu

profesionālajai pilnveidei

Gads Finansējums kursiem(tūkstoši latu)

2005. 672006. 3142007. 432

Page 14: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Finansēšanas sistēmaValsts iepirkums (2006. gadā)

• novēlota konkursa izsludināšana

• maz laika pieteikuma sagatavošanai un, jo īpaši, kursu īstenošanai

• informācijas trūkums par pretendentu vērtēšanas kritērijiem

• grūtības izvērtēt kursu īstenošanas kvalitāti

Page 15: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Finansēšanas sistēma

Valsts finansu līdzekļu decentralizēts izlietojums – atbilstoši pedagogu skaitam

– skolā

– pašvaldībā

Page 16: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Uzraudzība

• 36 stundas 3 gadu laikā (valsts un skolu administrācijas)

• kursu programmas (IZM, izglītības pārvaldes, skolu administrācijas)

• kursu īstenošanas kvalitāte (organizētāji, ISEC)

• grūtības izvērtēt kursu kvalitāti

Page 17: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Nodarbību laiks

• skolotāji vs. skolu administrācijas

• brīvlaiki

• metodiskās dienas

• laika intervāli starp nodarbībām

Page 18: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Nodarbību vieta

• pēc iespējas tuvāk (laiks, finanses)

• centralizēti

– mācību vide

– psiholoģiski atvērti

– kontaktu veidošana

Page 19: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Secinājumi

• centralizēta sistēma

• formāla attieksme dažādos līmeņos

• piedāvājuma neatbilstība pedagogu profesionālās pilnveides vajadzībām

• zema kursu kvalitāte

• labu lektoru trūkums

Page 20: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Ieteikumi I

• vairāk ņemt vērā pedagogu un skolu administrāciju viedokli, plānojot kursus un izstrādājot programmas

• paplašināt to tālākizglītības aktivitāšu loku, kas tiek ieskaitīts obligātajā profesionālās pilnveides apjomā, un informēt par to pedagogus, skolu administrācijas un izglītības pārvaldes

• veicināt konkurenci kursu organizētāju un lektoru vidū

• valsts finansējumu kursu īstenotājiem piešķirt atbilstoši pieprasījumam - pēc grupu nokomplektēšanas

Page 21: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Ieteikumi II

• sistemātiski izvērtēt kursu norises kvalitāti (jo īpaši - atbilstību plānotajai kursu programmai)

• sekmēt multiplikatoru izglītošanu

• stiprināt izglītības pārvaldes un veicināt to attīstību pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanā

• sekmēt dažādu institūciju sadarbību un savstarpēju profesionālās pilnveides pasākumu koordinēšanu, piemēram, starp izglītības pārvaldēm

Page 22: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Ieteikumi III

• saglabāt, pilnveidot un savstarpēji saskaņot dažāda līmeņa institūciju līdzdalību pedagogu profesionālās pilnveides īstenošanā

• vairāk apkopot un izplatīt informāciju par pedagogu profesionālās pilnveides kursiem, ko organizē dažādas institūcijas

• pēc iespējas plānot pedagogu kursus skolēnu brīvlaikos

• organizēt kursus pēc iespējas tuvāk pedagogu darbavietai

Page 23: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

BISS, 2007

Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

[email protected]

www.biss.soc.lv