5 Soli Riska Nov

7/24/2019 5 Soli Riska Nov

1/10

PIECI SOI DARBA VIDESRISKA NOVRTANAI

MAZAJOS UZMUMOS


2/10

Pieci soi darba vides riska novrtanai mazajos uzmumos

1

Aktualizts 2011.gada jnij

Informatvi skaidrojoais materils


Darba vides riska novrtana ir nozmgs solis gan Jsu uzmum nodarbinto cilvku aizsardzb, gan Jsuuzmjdarbb, gan normatvo aktu prasbu ievroan. Tas auj Jums fokust uzmanbu tiei uz tiem darba vides riskafaktoriem, kas ir svargkie Jsu uzmum t.i. uz tiem faktoriem, kas patiem var nodart kaitjumu un radabstambu. Daudzos gadjumos nekavjoties nepiecieams veikt paskumus, lai novrstu risku, nevis iekaut veicamosdarbus paskumu pln. Piemram, saslauct izlijuo idrumu, lai nodarbintie nepasldtu, vai aizvrtatvilktnes, lai aiztm nevartu aizerties un pakrist. Lielk daaveicamo paskumu biei ir vienkri, lti un efektvi, bet nodroina pausvargkoJsu uzmum nodarbinto cilvkudrobu un veselbu.

Latvij spk esoie normatvie akti darba aizsardzb neliek Jums izskaust pilngi visus darba vides riska faktorus.Jums ie riski ir jsamazina ldz iespjami zemkajam lmenim. is informatvi skaidrojoais materils sniedzinformciju, kto iespjams paveikt bez lieka satraukuma, ja vadt uzmumu, kur ir nodarbinti ne vairk k desmitnodarbintie.

Taj pa laik nepiecieams atzmt, ka aj materil nordtais veids nav viengais, k veikt darba vides riskanovrtjumu, eksist ar citas metodes, kasauj Jums sakrtot darba vidi. Citas metodes ir nepiecieamas saretiemriska faktoriem, dadu riska faktoru kombincijm un vienlaicgai iedarbbai. Tomr Lielbritnijas Veselbas un drobasadministrcija (Health and Safety Executive), kas ir izstrdjusi o metodi, uzskata, ka is darba vides riskanovrtanas veids ir vispiemrotkais mazajiem, bet it pai mikro uzmumiem, kuros ir no pieciem ldz desmitnodarbintajiem.

Informatvais materils Pieci soi darba vides riska novrtanai mazajos uzmumos ir tulkots no angu valodas unadaptts Latvijas situcijai. Materila oriinlais teksts ir pieejams Lielbritnijas Veselbas un drobas administrcijamjas lap (http://www.hse.gov.uk/pubns/indg163.pdf).

Kas ir darba vides riska novrtana?Darba vides riska novrtana ir vienkra, bet rpga darba vietu apsekoana, noskaidrojot, kas katr konkrtaj darbaviet var nodart kaitjumu cilvkam, kas tur strd, lai pc tam vartu secint, vai esat paveicis visu, lai pasargtusavus darbiniekus, vai ar Jums ir jveic vl kdi paskumi. Nodarbintajiem un citiem cilvkiem, kas atrodas Jsuuzmuma teritorij (piemram, apakuzmjiem, apmekltjiem), ir tiesbas btpasargtiemno kaitjuma.

Nelaimes gadjums darb un arodslimba var sagraut cilvka dzvi. Tie ietekm ar Jsu uzmjdarbbu, ja tiek zaudtasaraot produkcija, bojts darba aprkojums, paaugstins apdroinanas maksjumi vai Js tiekat iesaistti tiesasprv par kdam nodarto kaitjumu. Turklt, ar normatvo aktu prasba ir reizi gad veikt darba vides riska faktorunovrtanu un sastdt veicamo paskumu plnu darba aizsardzb(Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiNr. 660 Darba vides iekjs uzraudzbas veikanas krtba).

K veic darba vides riska novrtanu?Seko skaidrojo materila pieciem soiem:

1. solis Identific riska faktorus2.

solis Izlem, kur var bt pakauts riska faktoriem un kd veid3.

solis Novrt riskuun izlem par veicamajiem paskumiem4. solis Pieraksti savus secinjumus un steno paskumus5. solis Prskati savu novrtjumu un preciz, ja nepiecieams

Nevajag saret procesu! Daudzos uzmumos riska faktori ir visiem labi zinmi, un veicamie paskumi - vieglistenojami. Iespjams, ka Js jau zint, kuri nodarbintie prvieto smagus priekmetusun tpc viiem sp mugurajostas-krustu da un kuri cilvki ir pakauti pasldanas un pakrianas riskam. Ja t ir, tad prliecinieties, ka es at

paveicis pietiekami, lai cilvki nesavainotos.
http://www.hse.gov.uk/pubns/indg163.pdfhttp://www.hse.gov.uk/pubns/indg163.pdfhttp://www.hse.gov.uk/pubns/indg163.pdfhttp://www.hse.gov.uk/pubns/indg163.pdf


3/10


2


Darba vides riska novrtanu maz uzmum (ldz 10 nodarbintajiem) varat veikt saviem spkiem, ja: esat ieguvis pamatlmea zinanas profesionls pilnveides izgltbas programm darba aizsardzb (160 h)

atbilstoi Ministru kabineta 2010. gada 10.augusta noteikumiem Nr. 749 Apmcbas krtbadarba aizsardzbasjautjumos prasbm;

uzmums nestrd bstamaj nozar1;

uzmums strd bstamaj nozar, bet uzmum ir mazk par pieciemnodarbintajiem; uzmums strd bstamaj nozar, bet:o uzmum ir izveidota un darbojas darba aizsardzbas sistma;o darba vides iekjo uzraudzbu un risku novrtanu uzmum veic darba aizsardzbas specilists,

kas ieguvis profesionlo augstko izgltbu darba aizsardzb (ldz 2012.gada 1.janvrim to ir tiesgsveikt darba aizsardzbas specilists ar augstko izgltbu dabaszintns, inenierzintns, veselbasaizsardzbas jom vai tiesbu zintns un vismaz piecu gadu darba pieredzi attiecgaj profesij vaidarba aizsardzb, ja vi ir apguvis darba aizsardzbas pamatlmea profesionls pilnveidesprogrammu);

jtaties prliecints par savm zinanm,

Jums nav jbt kompetentam specilistam darba aizsardzb, lai sav mazaj uzmum veiktu darba videsriska novrtanu!

Ja neesat prliecints par saviem spkiem, tad varat lgt konsultcijas Valsts darba inspekcij un ts reionlajsnodas, k ar Latvijas darba devju konfedercijas un Latvijas Brvo arodbiedrbu savienbas konsultatvajos centros(kontaktinformcija atrodama materila beigs). Tomr vienmr prliecinieties, ka darba vides riska novrtan esatiesaistjui sava uzmuma nodarbintos to nodarbinto, kur veic konkrto darbu, nodarbinto uzticbas personu vaikdu citu uzmum nodarbinto, kur oti labi przina darba procesu. ie cilvki parasti sniedz oti lietderguinformciju, tpc riska novrtjums ir daudz preczks. Tomr atceraties, ka pats darba devjs vienmr ir atbildgs ganpar to, ka da novrtana vispr tiek veikta, gan par darba kvalitti, tpc sekojiet darbu izpildei!

Pirms uzskt darba vides riska faktoru novrtanu, atcerieties, ka: darba vides riska faktors ir jebkas, kas darba vid var nodart kaitjumu nodarbinto drobai vai veselbai,

piemram, misks vielas, elektrba, darbs uz prvietojammkpnm, atstta vaja atvilktne utt.; darba vides risks ir varbtba, ka nodarbinto drobai vai veselbai darba vid var rasties kaitjums, un

kaitjuma iespjam smaguma pakpe.

1Bstam nozare - atbilstoi Ministru kabineta 2005. gada 8. februra noteikumu Nr. 99 Noteikumi par komercdarbbas veidiem,kuros darba devjs iesaista kompetentu institcijuprasbm (MK 22.09.2009. noteikumu Nr.1077 redakcij.


4/10


3


1. solis Identific riska faktorus

Skum Jums ir jsaprot, kd veid Jsu darbinieki var tikt savainoti. Ja Js katru dienu strdjat vien un tai padarba viet, ir viegli nepamant btiskas lietasJs pie tm esat pieradui un tas liekas pieemami. Lai sptu pamant

ar dus darba vides riska faktorus, Jums var nodert dai vienkri padomi: apstaigjietdarba vietas un nosakiet ts lietas, kas patiesi var nodart kaitjumu; pajautjiet saviem nodarbintajiem, ko vii dom par savu darba vietu parasti vii nords uz tdm lietm, ko

Js uzreiz nebsiet pamanjis(piemram, trkst somia instrumentu rtai prvietoanai, ja darbs tiek veikts uzprvietojamm kpnm);

samekljiet internet pieejamo informcijupar darba aizsardzbu nozar, kur Js strdjat Jums var nodertsekojoas mjas lapas:

o Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentras nacionlais kontaktpunkts(www.osha.lv);

o kampaa Veselgas darba vietas iniciatva(http://osha.europa.eu/lv/campaigns/hwi/ra_tools_checklists);

o Valsts darba inspekcija (www.vdi.gov.lv);

o

LR Labkljbas ministrija (www.lm.gov.lv);o ja last angu valod, tad varat apmeklt ar Lielbritnijas Veselbas un drobas administrcijamjas

lapu (www.hse.gov.uk), kur ir pieejami dadi praktiski skaidrojumi gan par visprgm tmm, ganspecifiskiem darba vides riska faktoriem un to novranas iespjm, u.c.

prskatietraotja sagatavoto darba aprkojuma dokumentciju(piemram, lietoanas instrukciju); prskatiet uzmum lietoto misko vielu/maisjumu drobas datu lapas (ja Jums tdas nav pieejamas vai

pieejam informcija nav pietiekama iespjams varat internet atrast ldzga maisjumadrobas datu lapu;dadu raotju misko vielu/maisjumu drobas datu laps esos informcijas kvalitte var bt otiatirga);

padomjiet par visiem darb notikuajiem nelaimes gadjumiem, k ar vism tm situcijm, kad Jsuuzmum nodarbintie ir kavjui darbu veselbas stvoka d, kad ir bijis nepiecieams izmantot pirmspaldzbas aptieciu iespjams, ka varsiet identifict kdas iepriek nepamantas darba vides problmas;

atcerieties, ka Jums ir jem vr ar visi tie darba vides riska faktori, kas izraisa slimbas, tikai ilgstoiiedarbojoties, piemram, misks vielas vai troksnis.

Ja Jums rodas papildus jautjumi: sazvaniet iespjamos konsultantus(kontaktinformcija nordta materila beigs); ja esat nozares asocicijas biedrsvarat interestiesajasocicij.
http://www.osha.lv/http://www.osha.lv/http://www.osha.lv/http://osha.europa.eu/lv/campaigns/hwi/ra_tools_checklistshttp://osha.europa.eu/lv/campaigns/hwi/ra_tools_checklistshttp://osha.europa.eu/lv/campaigns/hwi/ra_tools_checklistshttp://www.vdi.gov.lv/http://www.vdi.gov.lv/http://www.vdi.gov.lv/http://www.lm.gov.lv/http://www.lm.gov.lv/http://www.lm.gov.lv/http://www.hse.gov.uk/http://www.hse.gov.uk/http://www.hse.gov.uk/http://www.hse.gov.uk/http://www.lm.gov.lv/http://www.vdi.gov.lv/http://osha.europa.eu/lv/campaigns/hwi/ra_tools_checklistshttp://www.osha.lv/


5/10


4


2. solis Izlem, kur var bt pakauts riska faktoriem un kdveid

Noskaidrojiet, kuri cilvki var bt pakauti katram no iepriekj sol identifictajiem riska faktoriem; tas Jums paldzsatrast pareizkos problmas risinjumus. Dzv tas nenozm, ka Jums jpieraksta katra konkrt cilvka vrds un

uzvrds; tas nozm identifict ts cilvku grupas, kuras var tikt pakautaskonkrtiem riska faktoriem, piemram, visicilvki, kas strd noliktav vai nejauigarmgjji.

Viss situcijs identificjiet, kas var notikt, piemram, pakotjiem iespjamas muguras spes no atkrtotas kastucelanas.

Atcerieties: dam nodarbinto grupm ir jpievr paa uzmanba: -jaunieiem, grtniecm un sievietm pcdzemdbu

period, cilvkiem ar pam vajadzbm (piemram, ar kustbu traucjumiem); jem vr ar visi tie cilvki, kas neatrodas uzmuma telps visu laiku, piemram, telpu uzkopji, apmekltji,

apakuzmji, iekrtu apkalpojoais personls u.c.; citi cilvki, kas var tikt pakauti riskam (piemram, garmgjji uz ielas, ja veicat ceu remontdarbus);

ja Jums ir kopgas darba vietas ar citiem darba devjiem, tad padomjiet, k Jsu darbs var ietekmt vius unotrdi (piemram, darbs bvobjekt kop ar citiem apakuzmjiem);

pajautjietsaviem darbiniekiem, vai neesat ko aizmirsis vai palaidis garm.

3. solis Novrt riskuun izlem par veicamajiem paskumiem

Kad esat identificjis riska faktorusun noskaidrojis, kuri nodarbintie var bt pakauti darba vides riska faktoriem, Jumsjizlemj, k samazint to iedarbbu. Pirmkrt, prdomjiet, k darbs tiek organizts un vai veiktie darba aizsardzbaspaskumi ir pietiekami efektvi. Uzdodiet sev sekojous jautjumus: vai iespjams novrstdarba vides riska faktorus vispr;

ja n, k varat samazint riska faktorus, lai netiktu nodarts kaitjumscilvku drobai un veselbai.

Nosakot veicamos paskumus, izmantojiet sekojous principus: bstamo aizstjiet ar droo vai mazk bstamo (piemram, bstamu misku vielu nomainiet ar mazk bstamu); ierobeojiet nodarbinto piekuvi bstamajm vietm (piemram, dadi darba aprkojuma aizsargi); organizjiet darbu t, lai atdaltu bstams vietas no droajm (piemram, barjeras starp satiksmes ceiem un

gjju prvietoans ceiem); nodroiniet individulos aizsardzbas ldzekus (piemram, aizsargaprbu, darba apavus, aizsargbrilles utt.); nodroiniet pirms paldzbas ldzekus un piemrotassadzves un atptas telpas, kur iespjams sasildties un

nomazgties.

Uzlabojumi darba aizsardzbas jom ne vienmr maks drgi, piemram, izvietojot sfrisko spoguli uz tda satiksmesceu krustojuma, kur ir slikta prredzamba, Js varat izvairties no lielkiem izdevumiem, kas saistti ar satiksmesnegadjumiem. is ir piemrs, kas parda iespjams sekas, ja netiek stenoti vienkri un lti paskumi. Vienmrpadomjiet, vai tie paskumi, ko Js ieviessiet dzv,nerads jaunus darba vides riska faktorus vai pakaus riskam kducitu.


6/10


5


4. solis Pieraksti savus secinjumus un steno paskumus

Nosakiet tdus darba aizsardzbas paskumus, kas patiesi uzlabo darba apstkus un paldz Jsu uzmuma darbbai.Pierakstus veiciet maksimli preczi, lai katru nkamo gadu prskatot rezulttus, Js sptu atcerties, kas ar katrupierakstto punktu ir domts. Piemram, pierakstiet - aizerans aiz rasoanas atkritumiem nesakrtot darba viet;

paskumi - papildus atkritumu tvertu nodroinana, uzkopanas darbi reizi ned, nodarbinto instruana. Tomr, jauzmum ir mazk k pieci darbinieki, iespjams tik ski pieraksti nav nepiecieami, jo katrs labi przina savuspienkumus. Taj pa laik bez dokumentanas vispr iztikt nevar, jo tir normatvo aktu prasba (Ministru kabineta2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 660 Darba vides iekjs uzraudzbas veikanas krtba).

Neviens no darba devja negaida, lai darba vides riska novrtjum btu uzskaitti tie riska faktori, kas nav Jsuuzmum, piemram, metinanas aerosols un karsta metla akatas, ja attiecgaj darba viet tiek veiktapastjumukomplektana prtikas produktu noliktav. Darba vides riska novrtanas dokumentcija nevar bt ar tipveida piemram, pilngi vienda visos skaistumkopanas salonos un friztavs. Dokumentcijai ir jbt atbilstoai konkrtajamdarbam un darba vietai, lai btu identificti visi attiecgaj darba viet esoie darba vides riska faktori (nevar bt viendadokumentcija darbam pie slpmanas un metinanas darbiem, pat ja abi darbi tiek veikti vien telp).

Dokumentcijai ir jsniedz informcijapar to, ka: esat darba viet bijis un redzjis, k tiek veikts darbs; esat noskaidrojis, kuri nodarbintie un citi cilvki var tikt pakauti riska faktoru iedarbbai un cik daudz du

cilvku vispr var bt; esat noskaidrojis, kuri ir bstamkie riska faktori; zint, kdi paskumi ir veikti un vai tie btiski samazina risku, bet tas risks, kas vl pastv, ir zems; esat proces iesaistjis nodarbintos vai viu prstvjus.

skaidrojo materila beigs ir pieejama informatva lapa, ko varat kopt un izmantot darba vides riska novrtanaisav uzmum.

Ja esat rpgiveikui darba vides riska novrtjumu, tad 4.soa beigs Jsu priek vajadztu atrasties sarakstam ardaudziem paskumiem, kuri Jums ir jveic, lai sakrtotu darba vidi un lai t atbilstu normatvo aktu prasbm. Un navnozmes, vai prstvat lielu vai mazu uzmumu ja Jums nav neviena paskuma, tad visticamkais, ka darbs navveikts preczi, kvalitatvi, vai neesat izpratis lietas btbu. Jums btu papildus jkonsultjas ar kdu nozares specilistu!

Savukrt, ja Jums ir saraksts ar vairkiem vai daudziem paskumiem, atcerieties, ka Jums nav jsteno visi paskumivienlaicgi. Katram paskumam atzmjiet reli izpildmu termiu, nosakiet atbildgo personu. Vispirms novrsiet pausbstamkos faktorus un tos, kuri iedarbojas uz vislielko cilvku skaitu. Neviens no Jums negaida, ka vienmr viss Jsuuzmum darba aizsardzbas jom tiks paveikts uzreiz, tomr jatceras, ka ar viens neizdarts darbs var novest ldznelaimes gadjumam. Svargkais - Jums ir jpierda, ka Js esat izveidojui sistmu, kas darbojas un Js visu laikusavs iespju robes veicat paskumus, kas vrsti uz darba vides uzlaboanu.

Kvalitatvsveicamo paskumu plns var saturt oti daudzus un dadus paskumus, piemram,:

vienkri un lti stermia paskumi, kas var tik tri paveikti, iespjams ldz brdim, kad tiek stenoti efektvkipaskumi (piemram, drobas zmju izvietoana);

ilgtermia paskumi, kuru stenoana prasa ilgu laiku vai lielus finansilus ieguldjumus (piemram, noscesventilcijas izbve);

nodarbinto apmcba par specifiskiem jautjumiem (piemram, praktiska ugunsgrka dzana); regulra darba vietu apsekoana un nodarbinto uzraudzba (piemram, vai nodarbintie lieto izsniegtos

individulos aizsardzbas ldzekus).

Vienmr atcerieties, ka skaidri jnorda, kam un kd termi attiecgais paskums jveic(piemram, JnisBrzi, 15.10.2010.). Kad paskums paveikts, tad atzmjiet pln, ka darbs ir izdarts.


7/10


6


5. solis Prskati savu novrtjumu un preciz, ja nepiecieams

Daas darba vietas paliek nemaingas(piemram, darba vietas pie datora). Ar tm ir saldzinoi vienkri reizi gadprskatiet riska novrtjumadokumentciju, lai zintu, ka situcija nemains vai vismaz nepasliktins . Visbiek dos

gadjumos papildinjumi rodas paiem nodarbintajiem, it pai, ja iepriekj gad noteiktie paskumi ir stenoti un trezultt darba apstki ir uzlabojuies.

Tomr gadjum,ja esat iegdjies jaunu darba aprkojumu, skat lietot citas misks vielas vai maisjumus, vai arnomaint darba procedras, tad jveic jauns darba vides riska novrtjums un jsagatavo jauna dokumentcija, pat janav pagjis gads no iepriekj riskanovrtjuma. Bet vl labk, ja Js par darba aizsardzbu domjat pirms Js veicatprmaias, tas var novrst nepiecieambu veikt drgus paskumus pc tam(piemram, prceoties uz citu biroju, Jumsjiegdjas jaunas alzijas padomjiet, vai Jsu izvlts alzijas sps pietiekami novrst tieo saules staruiespdanu).

Vadot uzmumu, ir viegli aizmirst par ikgadjo darba vides riska novrtanu ldz brdim, kad rodas kda rkrtassitucija vai ir par vlu, piemram, notiek nelaimes gadjums darb. Tpc gada skum, kad iegdjaties plnotju

jaunajam gadam, ierakstiet o darbu tajmnes, kad jveic riska novrtjums.

Dai biekuzdotiejautjumiKo dart, ja darbs dads darba viets btiski atiras?Jums jveic darba vides riska novrtana viss darba viets, izemot, ja darba viets ir ldzgi darba apstki(piemram, ldzgs darba aprkojums, telpu iekrtojums, darba raksturs). Tomr ar tad Jums katru atsevionovrtjumu nav jsk veikt no nulles, jo daudzas lietas viss darba viets, iespjams, ir ldzgas, piemram,nodarbinto apmcba, nodrointoindividulo aizsardzbas ldzeku kvalitte utt.

Ko dart, ja darba vietas tiek prceltas uz citm telpm?Jums jveic darba vides riska prvrtana, lielku uzmanbu pievrot tm lietm, kas mainjus apgaismojums,mikroklimats, ventilcija, satiksmes cei utt. Izmantojiet iepriekjos novrtjumus k paraugu!

Ko dart, ja telpas vai darba vietas ir kopgas ar citiem darba devjiem vai panodarbintajm personm?Jums ir jsadarbojas ar citiem darba devjiem un panodarbintajm personm, jinform vii par to, kdus riskafaktorus rada Jsu darbs, unjnoskaidro, k viu darbs var ietekmt Jsu nodarbintos.

Vai nodarbintajiem ir pienkumi?Atbilstoi Darba aizsardzbas likumam nodarbintajiem ir sekojoi pienkumi darba aizsardzbas jom:

1) rpties par savu drobu un veselbu un to personu drobu un veselbu, kuras ietekm vai var ietekmtnodarbint darbs;

2) lietot darba aprkojumu, bstamas vielas, transportu un citus raoanas ldzekus saska ar normatvajos aktosnoteikto dokumentciju (raotja instrukcijas, misko vielu un misko maisjumudrobas datu lapas u.c.);

3) lietot kolektvos aizsardzbas ldzekus, k ar via rcb nodotos individulos aizsardzbas ldzekus saska arnormatvajos aktos noteikto dokumentciju (raotja instrukcijas, misko vielu un misko maisjumudrobasdatu lapas u.c.) un pc lietoanas attiecgos aizsardzbas ldzekus novietot tiem paredztaj viet;

4) ievrot drobas zmes, k ar lietot drobas ierces, ar ko apgdts darba aprkojums un darba vieta, saskaar normatvajos aktos noteikto dokumentciju (raotja instrukcijas, misko vielu un misko maisjumu drobas datu lapas u.c.) un atturties no attiecgo drobas ieru patvagas iedarbinanas, mainanas vaiprvietoanas;

5) nekavjoties ziot darba devjam, tieajam darba vadtjam vai darba aizsardzbas specilistam par nelaimesgadjumu darb, k ar par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri rada vai var radt risku personu drobai unveselbai, ar par trkumiem uzmuma darba aizsardzbas sistm;

6) piedalties darba devja rkotajs instrukts un apmcbs darba aizsardzbas jom;

7) sadarboties ar darba devju vai darba aizsardzbas specilistu, lai izpildtu prasbas, kas ietvertas Valsts darba

inspekcijas atzinumos, brdinjumos, rkojumos vai lmumos par uzmuma darba aizsardzbas sistmu;


8/10


7


8) sadarboties ar darba devju vai darba aizsardzbas specilistu droas darba vides un darba apstku

nodroinan, lai neradtu risku nodarbint drobai un veselbai;9)

apmeklt obligts veselbas prbaudes saska ar darba devja rkojumu.

Ko dart, ja mains kda nodarbint apstki?

Jau iepriek mints, ka daas nodarbinto grupas pieder pie paaugstintas jtbas grupm, kurm ir nepiecieamapaa aizsardzba. No normatvo aktu viedoka tdas grupas ir grtnieces un sievietes pcdzemdbu period ldz vienamgadam, bet, ja sieviete baro brnu ar krti, vis baroanas laik. Ja darbiniece Js inform par savu grtniecbu,Jums jveic rpuskrtas darba vides riska novrtana, lai vartu noteikt veicamos paskumus . Piemram, nomaintvias darba pienkumus, lai nebtu jveic darbs, kur iespjama kaitgu misko vielu iedarbba, vai ar darbs, kassaistts ar smagu priekmetu celanu, prvietoanu.

Ldzgi, ja kds nodarbintais ieguvis invaliditti, tad, ja nepiecieams, darba vieta jpielgo cilvka individulajmpatnbm, bet pirms tam jveic darba vides riska novrtjums, lai Jspreczi zintu, kas konkrti jdara.

Kur un kd veid var saemt informciju un konsultcijas?

LR Labkljbas ministrijas Darba departamentSkolas iel 28, Rg, LV-1331Tlrunis 67021526www.lm.gov.lv

Valsts darba inspekcijK.Valdemra iel 38, k.-1, Rg, LV-1010Tlrunis 67186522, 67186523www.vdi.gov.lvvai Valsts darba inspekcijas reionlajs inspekcijs

Latvijas Darba devju konfedercij

Bazncas iela 25-3, Rga, LV 1010Tlrunis 67225162www.lddk.lv

Latvijas Brvo arodbiedrbu savienbBruinieku iel 29/31, Rg, LV 1001Tlrunis 67270351, 67035960www.lbas.lv

RSU Darba drobas un vides veselbasinstittDzirciema iel 16, Rg, LV 1007

Tlrunis 67409139www.rsu.lv/ddvvi

Plaka informcija par darba aizsardzbu Latvijwww.osha.lv.

is materils ir sagatavots ar Valsts Socils apdroinanas aentras atbalstu k daa no darba aizsardzbaspreventvo paskumu plna. Materila oriinlais teksts Five steps to risk assessment ir pieejams LielbritnijasVeselbas un drobas administrcija mjas lap (http://www.hse.gov.uk/pubns/indg163.pdf).

Materilu aktualizja Rgas Stradia universittes Darba drobas un vides veselbas institts 2011.gada jnij.

Bezmaksas izdevums.
http://www.lm.gov.lv/http://www.vdi.gov.lv/http://www.lddk.lv/http://www.lddk.lv/http://www.lbas.lv/http://www.rsu.lv/ddvvihttp://www.osha.lv/http://www.osha.lv/http://www.hse.gov.uk/pubns/indg163.pdfhttp://www.hse.gov.uk/pubns/indg163.pdfhttp://www.hse.gov.uk/pubns/indg163.pdfhttp://www.hse.gov.uk/pubns/indg163.pdfhttp://www.osha.lv/http://www.rsu.lv/ddvvihttp://www.lbas.lv/http://www.lddk.lv/http://www.vdi.gov.lv/http://www.lm.gov.lv/


9/10


8


DARBA VIDES RISKA NOVRTJUMA DOKUMENTCIJAS PARAUGS

Uzmums nosaukums: Novrtanas datums: Novrtjuma veicji:1.solis. 2.solis. 3.solis. 4.solis.

Kuri darba vides riska faktori? Kur var ciest un kd veid? K Js jau samazint riska faktorus? Kas vl ir jdara riska samazinanai? K Js stenosiet paskumus?Identificjiet riska faktorus: apstaigjot darba vietas;

pajautjot nodarbintajiem;

samekljot papildus informciju(internets, nozares asocicija,konsultatvie telefoni);

prskatot raotju dokumentciju.

Neaizmirstiet par tiem faktoriem, kuru sekaspamanmas pc vairkiem gadiem!

Nosakiet pakauto cilvku grupas;atcerieties, ka:

daai nodarbinto ir paasvajadzbas;

ne visi cilvki atrodas darba vietspastvgi;

sabiedrbas daas;

nodarbintie, kas strd pie citiemdarba devjiem!

Nosakiet, kd veid rodas kaitjums!

Uzskaitiet, kas darba viet jau tiek darts, lainovrstu vai samazintu risku!

Prliecinieties, ka esat samazinjis riskusldz minimumam. Saldziniet to, ko esatpaveicis pats, ar labs prakses piemriem.Ja pamant atirbu, padomjiet, vai esatpaveicis visu!

Atcerieties, ka jnosaka paskumu prioritte vispirms jnovr bstamkie faktori un tiefaktori, kuri izraisa smagks sekas!

Kas veiks? Kad veiks? Atzme parpaveikto

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

_______________________________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

___________

5.solis. Prskatanas datums

Prskatiet riska novrtjumu, lai zintu, ka situcija visu laiku uzlabojas vai vismaz nepasliktins! Ja darba viet ir notikuas btiskas izmaias, atcerieties, ka jprbauda ar riska novrtjums, un, ja nepiecieams,

jpapildina tas!


10/10

is materils ir izdots ar Valsts Socils apdroinanas aentras atbalstu k daa noDarba aizsardzbas preventvo paskumu plna.

Informciju par darba aizsardzbas jautjumiem mekljiet mjas lap www.osha.lv

Materilu sagatavoja: Rgas Stradia universittes Darba drobas un vides veselbas institts, 2011. Bezmaksas izdevums.

Nr. 65-2011

PAPILDU INFORMCIJA:

LABKLJBAS MINISTRIJAS DARBA DEPARTAMENTSkolas iel 28, Rg, LV-1010

Tlrunis 67021526

www.lm.gov.lv

VALSTS DARBA INSPEKCIJ

K. Valdemra iel 38, k-1, Rg, LV-1010

Tlrunis 67186522, 67186523

vai Valsts darba inspekcijas reionlajs inspekcijs

www.vdi.gov.lv

LATVIJAS DARBA DEVJU KONFEDERCIJ

Vlandes iel 12-1, Rg, LV-1010

Tlrunis 67225162

www.lddk.lv

LATVIJAS BRVO ARODBIEDRBU SAVIENB

Bruinieku iel 29/31, Rg, LV-1001

Tlrunis 67270351, 67035960

www.lbas.lv

RSU DARBA DROBAS UN VIDES VESELBAS INSTITT

Dzirciema iel 16, LV-1007

Tlrunis 67409139www.rsu.lv/ddvvi

5 Soli Riska Nov

Documents

Transcript of 5 Soli Riska Nov