Lauku tūrisma piedāvājums

4. tēma

Latvijas Lauku tūrisma mītņu

kvalitātes sistēma

Saturs

• Kas ir kvalitāte ?• Zaļais sertifikāts - vides kvalitātes zīme

lauku tūrisma mītnēm• Mārketinga zīmols „Zaļās Brīvdienas”• Kvalitātes tauriņi• Kvalitātes kritēriju koks • Kultūras zīme „Latviskais mantojums” 

Kvalitāte• Kvalitāte ir pazīmju un īpašību kopums, kas

piemīt produktam, kas ataino viņa spēju apmierināt vajadzības.

"Zaļais sertifikāts"• Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku

ceļotājs” ir izstrādājusi un ieviesusi sertifikācijas kritēriju sistēmu, ar kuras palīdzību novērtē lauku tūrisma mītņu darbības ietekmi uz apkārtējo vidi.

• Sertifikāts nosaka gan vides aizsardzības kontroles kritērijus lauku tūrisma uzņēmumā, gan prasības attiecībā uz vidi, transportu, dzīvojamo telpu iekārtošanu, pārtiku, ēdināšanu, atkritumu savākšanu un pārstrādi, tūrisma resursu racionālu izmantošanu u.c.

“Zaļo sertifikātu” piešķir šādām lauku tūrisma mītnēm:

• Lauku mājām• Brīvdienu mājām• Viesu mājām• Kempingiem

Zaļais sertifikāts piešķirts tūrisma mītnēm, kurās:

• Saudzēta vide un ainava;• Racionāli izmantoti ūdens un enerģijas resursi; • Organizēta videi draudzīga atkritumu savākšana,

apsaimniekošana;• Tūristiem piedāvātas videi draudzīgas aktivitātes;• Piedāvāta veselīga vietējā ražojuma pārtika;• Pilnvērtīga informācija par vietējiem dabas kultūras

un vēstures objektiem.

http://www.celotajs.lv/cont/prof/quality/certificates_lv.html

Zaļā sertifikāta piešķiršanas kārtība• Tūrisma mītnes īpašnieka pieteikuma vēstule

vērtēšanas komisijas sekretāram;• Sekretārs to nodod darba grupai;• Darba grupa vienojoties ar mītnes īpašnieku apmeklē

tūrisma mītni un novērtē tās atbildību sertifikāta kritērijiem;

• Par ZS piešķiršanu, atteikšanu vai atlikšanu tūrisma mītnei lemj komisija.

• 15 darba dienu laikā komisija sniedz atbildi mītnes īpašniekam un publisko to Vides ministrijas mājas lapā.

Zaļā sertifikāta piešķiršana• Pēc sertifikāta piešķiršanas, lai kontrolētu tūrisma

mītnes atbilstību ZS kritērijiem, darba grupai ir tiesības atkārtoti apsekot tūrisma mītni.

• Ja komisija konstatē neatbilstību šim sertifikātam un tūrisma mītne noteiktajā termiņā neizpilda izvirzītos nosacījums, komisijai ir tiesības ZS anulēt.

• ZS derīguma termiņš ir 36 mēneši. Lai to pagarinātu, veicama atkārtota tūrisma mītnes apsekošana.

• Sertifikācija ir brīvprātīga.

Labumi Zaļā sertifikāta ieguvējiem

Uzņēmuma Ilgtspējība

AtpazīstamībaLauku ceļotāja

atbalsts Zināšanas apmācība

Resursu ekonomija

Biežākie ieteikumi saimniecībām• Izvietot zaļos padomus pieejamus tūristiem – karikatūras,

uzlīmes (saimnieki tos var saņemt no „Lauku ceļotāja”) http://www.celotajs.lv/cont/wrth/greenadvice/greenadvice_travelling_lv.html);

• Ieviest tvertnes dalītiem atkritumiem, kas viesus rosinātu šķirot atkritumus;

• Izveidot piedāvājumu – vidi izzinošas aktivitātes tūristiem, piemēram, iespēju piedalīties saimniecības darbos vai izveidot maršrutus pastaigām vai velobraucieniem apkārtnē;

• Samazināt ūdens patēriņu tualetē; • Iekārtot drošu un videi draudzīgu atpūtas vietu bērniem; • Lielāku pasākumu laikā izvairīties no plastmasas trauku

lietošanas un izvēlēties papīra izstrādājuma traukus, telpu atsvaidzināšanai izmantot videi draudzīgus (dabīgus) gaisa atsvaidzinātājus;

Biežākie ieteikumi saimniecībām

• Apsvērt iespēju iegādāties enerģiju taupošu sadzīves tehniku;

• Ievietot mājas lapā informāciju par Nacionālo parku un sadarboties, ja māja atrodas nacionālā parka teritorijā;

• Ja piedāvā pastaigas pa saimnieku mežu, viesus nodrošināt ar augu, sēņu un dzīvnieku noteicējiem;

• Iekļaut ēdienkartē tradicionālos, novadam raksturīgos ēdienus;

• Uzlabot apgaismošanas sistēmu, izmantojot energoefektīvās spuldzes un pagalmā automatizēt teritorijas apgaismojumu (gaismas sensorus).

Fakti

• 2013.gadā „Zaļais sertifikāts” no jauna piešķirts vai pagarināts 29 saimniecībām;

• Kopumā Latvijā šobrīd lauku tūrisma mītnēm ir piešķirti 73 „Zaļie sertifikāti”;

• „Zaļā sertifikāta” darbību jau kopš 1999.gada atbalsta Vides ministrija.

• 2013.gadā „Zaļais sertifikāts” atzīts kā viens no labākajiem un ilglaicīgākajiem Eiropas Komisijas Life programmas projektiem.

Sertifikātu saņēmušās saimniecības mārketingā izmanto zīmolu

„Zaļās Brīvdienas”

Zīmols nodrošina:• Tīru lauku vidi;• Tradicionālo saimniekošanu, dabiskus materiālus;• Aktivitātes dabā;• Ekoloģiski tīru, vietēja ražojuma pārtiku;• Informāciju par apkārtni;• Dzīvnieku vērošanu;• Tradicionālo svētku svinēšanu;• Spēļu laukumus, dzīvnieku vērošanu – atrakcijas bērniem;• Augstas kvalitātes tūrisma pakalpojumus.

http://www.celotajs.lv/cont/cntr/publ/images/ecobuklets.pdf

Lauku tūrisma mītņu kvalitātes vērtēšanas sistēma  

• Asociācijai "Lauku ceļotājs" kopš 1993. gada ir sava lauku tūrisma mītņu kvalitātes vērtēšanas sistēma;

• Tā ir garantija noteiktam kvalitātes līmenim, kas klientam ir svarīgi, izvēloties atpūtas vietu;

• Lai iegūtu kādu no kvalitātes kategorijām, ir jāizpilda vismaz 80% no visām konkrētās kategorijas prasībām.

• http://www.celotajs.lv/cont/prof/quality_lv.html

Kvalitātes tauriņi• Latvijas lauku tūrisma kvalitātes sistēma lauku, ciema,

viesu un brīvdienu mājām.• Sastāv no minimālajām prasībām un 4 kvalitātes

kategorijām, kur 1. kategorija ir zemākā, bet 4. kategorija – augstākā.

• Katru kvalitātes kategoriju apzīmē ar attiecīgu simbolu skaitu (1-4 tauriņi)

• Kvalitātes taureņi kalpo kā papildu mārketinga iespēja.

Minimālas ērtības

• Mājā ir elektrības pieslēgums, kanalizācija, tiek nodrošināts dzeramais ūdens.

• Istabu iekārtojums vienkāršs, pieticīgs, tomēr funkcionāls. • Gultas veļa un dvieļi iekļauti nakšņošanas cenā, ja nav norādīts

citādi. • Pieļaujama sausā tualete ārpus naktsmītnes. • Mazgāšanās telpa var atrasties citā ēkā vai koplietošanā ar citiem

viesiem. • Pieļaujams, ka siltais ūdens tiek nodrošināts, kurinot krāsni vai

pirti. • Ja viesiem tiek piedāvāta virtuve, tajā ir minimāls aprīkojums

ēdiena gatavošanai un pasniegšanai. • Pie mājas ir neliela atpūtas vieta – dārzs vai pagalms.

Vienkārša• Mītne un tās iekārtojums ērtāks un pārdomātāks, nekā iepriekšējā

kategorijā. • Labākas kvalitātes mēbeles, telpu apdare, inventārs. • WC un duša var būt koplietošanā ar citiem viesiem, plašāka un

ērtāka, nekā iepriekšējā kategorijā. • Vismaz viena duša/WC uz astoņām personām. • Siltais ūdens pieejams jebkurā laikā. • Ja viesiem tiek piedāvāta virtuve, tajā ir minimālais ēdiena

gatavošanai un pasniegšanai nepieciešamais aprīkojums, virtuves piederumi, izlietne, atverams logs.

• Mājas apkārtne patīkama, labi kopta, ērts pagalms ar atpūtas vietu. • Viesiem pieejama informācija par pakalpojumiem un apskates

vietām apkārtnē.

Laba• Visām tūrisma mītnes ēkām vienots arhitektūras stils. • Telpas plašākas, ērtāk iekārtotas, nekā iepriekšējā kategorijā,

saskaņots dizains, labas kvalitātes mēbeles, interjera priekšmeti un pārējais iekārtojums.

• Dzīvojamā istaba koplietošanā ar citiem viesiem. • WC un duša var būt koplietošanā ar citiem viesiem.• Ērtāks vannas istabas iekārtojums, nekā iepriekšējā kategorijā.• Ja labierīcības ir koplietošanā ar citiem viesiem, tad ir viena

WC/dušas telpa uz ne • vairāk kā 6 personām. • Ja viesiem tiek piedāvāta virtuve, tā ir atsevišķa no saimnieku

virtuves, ērta un nodrošināta ar nepieciešamo aprīkojumu attiecīgam viesu skaitam.

• Personiska uzmanība un viesmīlība, saimnieki labi pārzina tuvāko apkārtni un vēsturi, var ieteikt, ko apskatīt un kā pavadīt laiku.

Ļoti laba• Estētiska, ērta vide, rūpīgi pārdomāts interjers un funkcionalitāte, vienots stils

ēku arhitektūrā, telpās, āra teritorijā. • Ēku arhitektūra harmonē ar apkārtējo vidi. • Skaista apkārtne ar koptu ainavu, ērti iekārtots pagalms ar labiekārtotu atpūtas

vietu. • Atsevišķa dzīvojamā vai atpūtas telpa papildus guļamistabām. • Ja tiek piedāvāta virtuve, tā ir tā atsevišķa viesiem un aprīkota ar labas kvalitātes

tehniku un nepieciešamo inventāru. • WC un duša vai vannasistaba ir ar ieeju no katras guļamistabas. • Miers, netraucēta vide. • Plašas telpas, kvalitatīvas mēbeles un ērts to izvietojums. • Dažādas papildu ērtības, piemēram, bezvadu interneta pieslēgums, veļas mašīna

un trauku mazgājamā mašīna viesu rīcībā, utt. • Personiska uzmanība un viesmīlība, saimnieki labi pārzina tuvāko apkārtni un

vēsturi, var ieteikt, ko apskatīt un kā pavadīt laiku. • Viesmīlīga gaisotne, saimnieki un personāls atsaucīgi pret klientu vēlmēm – pēc

pieprasījuma vai iepriekšēja pieteikuma iespējami dažādi papildu pakalpojumi.

Kvalitāte lauku, ciema, viesu mājās

• 5% -

• 54% -

• 38% -

• 3% -

Eiropas Savienības vides kvalitātes zīme - Puķīte

• ES vides kvalitātes zīme Puķīte - apzīmē zemu ietekmi uz apkārtējo vidi visa produkta dzīves cikla laikā – no ražošanas līdz tā realizācijai.

• To var atrast visā ES, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Islandē.

• Kritēriji ir izveidoti vairāk kā 23 dažādiem produktu un pakalpojumu veidiem, un šim sarakstam nemitīgi tiek pievienotas jaunas kategorijas.

• Šī Puķīte grezno daudzus produktus, tai skaitā videi draudzīgas iekārtas, apģērbu, dārzkopības produktus un tūristu naktsmītnes.

Kvalitātes kritēriju koks

1. Telpas, iekārtas un aprīkojums 

• Vispārējās prasības, kas attiecas uz ēkas lietošanu. • Te apskatītas vispārējās tehniskās prasības mītnei

un katras viesiem domātās telpas/istabu tehniskais stāvoklis, iekārtojums un mēbeles.  

2. Apkārtne • Naktsmītnes tuvākā un tālākā apkārtne –

dabasskati, dabas bagātības, laucinieku dzīves atspoguļojums ciematā u.tml. Šis ir ļoti svarīgs aspekts brīvdienu vietas izvēlē – tas, ko tūristi sagaida no atpūtas laukos.

• Novērtētas arī dārza mēbeles, ēkas pašas no ārpuses, ceļa norādes un stāvvieta, iespējamie ārējie trokšņi un vieta kā tāda. 

3. Papildu piedāvājums un pakalpojumi

• Papildus pakalpojums, atpūtas iespējas, kas viesiem pieejamas to uzturēšanās laikā.

• Piemēram, pirts, ēdināšana, pastaigu takas, zirgu izjādes, velosipēdu, laivu, slēpju vai cita

• Sporta inventāra noma un maršruti vai trases, gida pakalpojumi, saimniecības pasākumi, citas īpašas vērtības piem., uz kultūras un dabas mantojumu balstīti tūrisma produkti.

• Šie pakalpojumi ietekmē tūristu izvēli atpūtai laukos, īpaši, ja viesi dodas uz konkrēto mītni un paliek tur ilgāku laiku.

4. Klientu apkalpošana, saskarsme

• Lauku tūrisma mītnes gaisotne, viesmīlība, saimnieku

un darbinieku attieksme, viesu apkalpošanas kultūra. • Papildus punktus dod saņemtie kvalitātes sertifikāti,

kā arī saimnieka svešvalodu zināšanas.

5. Drošība• Nosacījumi un apstākļi viesu un viņu īpašumā esošo

mantu drošības nodrošināšanai, tai skaitā norādes un brīdinājumi attiecībā uz mītnē esošo ierīču lietošanu (piem., sauna, baseins).

• Droša rezervēšana un patiesa, aktuāla informācija par naktsmītni pirms rezervēšanas.

• Piederība profesionālajām organizācijām, saimnieku profesionālā apmācība (semināri, kursi, utt.).

6. Ilgtspējība

• Dabas un vides resursu saudzēšana, lauku tūrisma individualitātes saglabāšana, sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem.

Konkursi• "Lauku ceļotājs" katru gadu rīko

konkursu par Gada labāko lauku naktsmītnes saimnieku.

• Uzņēmēji konkursam var pieteikties visu gadu līdz pat decembrim, aizpildot un atsūtot "Lauku ceļotājam" konkursa pieteikuma anketu.

• Trīs konkursa uzvarētāji tiek paziņoti ikgadējās Latvijas Lauku tūrisma konferences laikā janvāra beigās.

• Labākajiem saimniekiem tiek pasniegta tradicionālā asociācijas "Lauku ceļotājs" goda plāksne. 

Kultūras zīme „Latviskais mantojums” 

• Pēc šīs zīmes varēs atpazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus.

• Latviskā mantojuma zīmi saņems naktsmītnes, lauku saimniecības, amatnieki, lauku krodziņi, latvisko tradīciju pasākumu rīkotāji un vadītāji, muzeji, kolekcijas, prasmju un arodu zinātāji (maizes cepēji, audēji, bitenieki, keramiķi, kalēji, pirtnieki, jumtu licēji, teicēji, dziesminieki, u.c.).

• Zīmes uzdevums ir popularizēt un saglabāt kultūras mantojumu, to aktīvi lietojot un padarot saprotamu mūsdienu cilvēkam. 

Kultūras zīme „Latviskais mantojums” 

• Kultūras zīme “Latviskais mantojums” tiek pasniegta tiem Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kas saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, demonstrējot to tūrismā.

• Latviskā Mantojuma zīme izveidota pēc „Lauku ceļotāja” iniciatīvas, lai godinātu un rādītu latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, kas dzīvo mūsdienās un nav sastindzis muzeju plauktos. 

Pirmie 12 lauku tūrisma uzņēmēji, kuri latviskās vērtības nes tautās

• Mekes krogs, • Lauku sēta „Ūši”, • Tradīciju nams „Zvanītāji”, • Valmiermuižas alus darītava, • Zemnieku saimniecība „Adzelvieši”, • Vienkoču parks, • Ludzas Amatnieku centrs, • Salacgrīvas nēģu tači, • Lauku sēta „Dzirnupes”, • Zemnieku saimniecība „Vaidelotes”, • Lauku mājas „Donas”, • Viesu nams „Lantus”.

Vēl 16 lauku tūrisma uzņēmēji tika apbalvoti "Lauku ceļotāja" 20 gadu svinību ietvaros

• Baibai Smilgai no Braslas kroga par latviskiem ēdieniem;

• Ilzei Stabulniecei no z/s "Klajumi" par zirgkopības tradīciju uzturēšanu;

• Mediņu ģimenei no "Ausekļa dzirnavām" par latvisku tradīciju un amatu daudzināšanu un latvisko darbarīju kolekcijas uzturēšanu;

• Lidijai un Jurim Lubāniem no z/s "Juri" par latvisku vidi savās lauku mājās un siera gatavošanu;

• Dainim Rakstiņam un Ilonai Gruševai (IK "Kolnasāta") par Latgales alus brūvēšanu;

• Vijai Kudiņai no Aglonas maizes muzeja par maizes kultūras daudzināšanu;

• Gunāram Igaunim no Senlaiku mūzikas instrumentu darbnīcas par tradicionālo muzicēšanu un mūzikas instrumentu daudzināšanu;

• Mārai un Aivaram Liepiņiem no Ltd "Līcīši" par kazkopības tradīciju uzturēšanu un siera gatavošanu;

Vēl 16 lauku tūrisma uzņēmēji tika apbalvoti "Lauku ceļotāja" 20 gadu svinību ietvaros

• Zanei un Jānim Vaivodiem (Rojas zvejnieku mielasts) par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu;

• Latgales podniekam Aivaram Ušpelim par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu;

• "Mikjāņu mājas saimniekiem par latvisku sētu un arhitektūru kā arī niedru jumtu likšanu;

• Čākuru ģimenei no "Koņu dzirnavām" par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu;

• Slavinsku ģimenei no "Spēlmaņu kroga" par suitu ēdienu un tradīciju daudzināšanu;

• Vainovsku ģimenei no "Lejas Bregžiem" par latvisku ainavu un latvisku amatu prasmju daudzināšanu;

• Dagdas folkloras kopai "Olūteņi" par latgaliešu svētku un godu tradīciju daudzināšanu;

• Podniecei Igrīdai Žagatai no radošās darbnīcas "Cepļi" par latviskās podniecības tradīciju attīstīšanu.