‘’Dabas iedvesma – labai dzīves kvalitātei’’

Ķieģeļa vēstureSenākais atklātais ķieģelis – 7 500 gadu p.m.ē.Veidots no formētiem māla dubļiemAtrasts - Sīrijā

Vecākais saulē žāvētais ķieģelis – 6 395 gadu p.m.ē.Veidots no māla un žāvēts saulēAtrasts - Mezopotānijā (tagadējā Irākas teritorija)

Ķieģeļa vēsture

Ūras Zikurāts – 2000 gadu p.m.ē.

Ķieģeļa vēstureLielākā ķieģeļu būve pasaulē ir lielais Ķīnas mūris

Ķieģeļa vēsture

Lielākā, no ķieģeļiem mūrētā pils pasaulē ‘’Malborka pils Ordensburgā, Polijā. Pabeigta 13.gadsimtā

Ķieģeļa vēsture Latvijā

Turaidas mūra pili Rīgas bīskapa Alberta vajadzībām sāka būvēt 1214. gadā

Ķieģeļa vēsture Latvijā

Latvijā ķieģeļi ienāca samērā vēlu, ar bīskapu Albertu 12.gs.

5

Kopējā Latvijas ķieģeļu cepļu jauda pag. g.s. 30-jos gados pārsniedza 200 mio ķieģeļu gadā.

Patreizējā keramikas sienu materiālu jauda, ja pārrēķinām uz līdzvērtīgu tilpumu, sastāda 135 mioķieģeļu gadā.

Kopējā ekvivalentā visu sienu mūra materiālu gada jauda sastāda 550 mio mūra elementu ar ķieģeļa izmēriem.

Galvenais ķieģeļu rūpniecības rajons izveidojās 19. gadsimtā Kalnciemā, Lielupes krastos. Ķieģeļi ar baržām tika transportēti uz Rīgu.

Ķieģeļa vēsture

Koka forma ķieģeļu formēšanaiPirmatnējās kurināmās krāsnis

Ķieģeļa vēsture

Ķieģeļa ražošana šodien

Ķieģeļa ražošana šodien

Kas ir ilgtspēja ?

Ilgtspējīga rīcība nozīmē :Nodrošināt pašreizējās vajadzības neapdraudot nākamo paaudžu iespējas.

Ilgtspējīgums un celtniecība

Ekoloģiskie indikatori Ekonomiskie indikatori

Sociālie indikatori

Primārās enerģijas patēriņš Būvniecības izmaksas Slimības kuras izraisa kaitīgi dzīves apstākļi (slimās ēkas sindroms)

Izejvielu patēriņš Ekspluatācijas izmaksas Termiskais komforts

Atjaunojamo enerģētisko un materiālo resursu saturs celtnē

Remontu izmaksas Telpu gaisa kvalitāte

Teritorija kuru aizņem celtne Modernizācijas izmaksas Aizsardzība no trokšņiem, saules un nukleārās radiācijas, elektro-smoga

Siltumnīcas gāzu resursu patēriņš Transporta izmaksas Ēkas noslodzes atbilstība plānotajai apdzīvotībai

Ozona slāņa resursu patēriņš Enerģijas izmaksas Ēkas drošība pret nesankcionētu ielaušanos

Atmosfēras piesārņojums ar skābos lietus izsaucējām vielām

Telekomunikāciju izmaksas Ēkas ugunsdrošība

Ozona veidošanās vasaras smoga laikā Apsardzes izmaksas Ēkas lietošanas draudzīgums un ērtums visu sabiedrības slāņu, grupu un vecumu pilsoņiem

Atkritumu apjomi un to pārstrādes iespējas Kapitāla izmaksas (naudas cena)

Ēkas arhitektoniskā un vēsturiskā nozīmība

Ūdens neorganiskas vai organiskas izcelsmes piesārņojums

Apdrošināšanas izmaksas Prestiža apliecinājums

Vai mēs esam dzīvojuši ilgtspējīgā valstī ?

Atbilde ir nē !

Nekad agrāk vara nav vēlējusies veltīt savus aktuālos resursus kompromisa meklējumiem

starp šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām.

Spilgts piemērs ir tas, kā mēs šodien dzīvojam un kur dzīvojam.

Padomju perioda pilsētu dzīvojamo māju vispārējais apskats

Periods Ēkas tips Stāvu skaits Materiāli Kalpošanaslaiks, gadi

1947-1952 Ķieģeļu 3-5 Silikātu un keramikas ķieģeļi 70

1948- 1953 Ķieģeļu 2-3 stāvi Silikātu un keramikas ķieģeļi 60

1955-1965 286 sērija 3 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60

1955-1965 303 sērija 2-3 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60

1955-1965 M-3 sērija 2-3 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60

1955-1965 316 4 Ķieģeļu / dzelzsbetona 70

1955-1965 318 5 Ķieģeļu / dzelzsbetona 70

1960 - 1975 464 5 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60

1965 - 1975 467 3,5,9 Lielpaneļu dzelzsbetona 60

!975 - 1990 602 5,9 Lielpaneļu dzelzsbetona 60

1978- 1990 103 5-9 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60

1978- 1992 104 5-16 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60

1982 - 1992 119 7-10 Lielpaneļu dzelzsbetona 70

Saskaņā ar Latvijas Republikas reģionālās attīstības ministra rīkojumu Nr.105 no 20.12.1994. par normatīvo dzīvojamā fonda kalpošanas laiku

Vidējie dzīves apstākļi Latvijas mājokļos

http://www.sva.gov.lv/files/vides%20veseliba/vides_faktoru_ietekme.pdf

Kvalitatīvie parametri pašeizējā dzīvojamajā fondā

Latvijā pašlaik par veselības normām atbilstošu tiek uzskatīts dzīvojamo telpu temperatūru diapazons no +18 līdz +27 oC.

Augstākais “A kategorijas komforta līmenis” paredz temperatūru svārstību diapazonu 23,5 līdz 25,5 oC robežās vasarā un 21 līdz 23 oC ziemā.

Saskaņā ar 2008. gada veselības riska faktoru pētījumu 20 % no mājokļiem ir problēma ziemā noturēt temperatūru virs +18 oC. Tas izsauc mitruma kondensāciju

būvkonstrukcijās un veselībai kaitīgas mikrofloras izveidošanos.

Pelējuma sēnes klātbūtne ir konstatēta 16% mājokļu.

Latvijas dzīvojamā fonda dzīves cikla noslēgumsDZĪVOJAMO RAJONU APZINĀŠANA UN INVENTARIZĀCIJA RĪGAS PILSĒTĀ DZĪVOJAMO RAJONU ATDZĪVINĀŠANAS DZĪVOJAMO RAJONU APZINĀŠANA UN INVENTARIZĀCIJA RĪGAS PILSĒTĀ DZĪVOJAMO RAJONU ATDZĪVINĀŠANAS (REVITALIZĀCIJAS) PROJEKTA IETVAROS, SIA ARHO pētījums(REVITALIZĀCIJAS) PROJEKTA IETVAROS, SIA ARHO pētījums

http://www.sus.lv/files/revitalizacija_arho_0.doc

Lai analizētu ilgtspējas jēdzienu ir nepieciešams priekšstats par divām tā būtiskām sastāvdaļām

dzīves cikla fāzes dzīves cikla laiks

Ēkas dzīves cikla ceļš no šūpuļa karjerā līdz kapam atkritumu izgāztuvē

Ilgtspējīgā sabiedrībā ir svarīgi ne tikai tas kas par ēku maksā šodien, bet arī cik izmaksās tās eksistence visas

dzīves laikā no šūpuļa līdz kapam

Lēmumu ietekme uz ēkas dzīves cikla izmaksu likteni

http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf

Ilgtspējīgas ēkas dzīves cikla izmaksu principiāls salīdzinājums ar ēku, kura būvēta pēc principa “uzvar

lētākais projekts”

Izmaksas

Būvniecības izmaksas

Ēka “konkursā uzvar lētākais projekts”

Ilgtspējīga ēka

Ēkas dzīves laiks

http://www.krines.de/Projekte/basys.pdf

Darmštates Tehniskās universitātes “Institut für Massivbau“ interneta saites uz kurām var doties,

lai studētu dziļāk ēkas dzīves cikla izmaksas

http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf

EDV-GESTÜTZTE PROGRAMME UND SOFTWARETOOLS

bauloop: Kontakt: Prof. C.-A. Graubner, Institut für Massivbau, TU Darmstadt.www.c-a-graubner.de.

BEES: Building for Environment and Economic Sustainability (BEES). Version: 3.0.Kontakt: National Institute of Standards and Technology, USA. Download: www.bfrl.nist.gov/oae/software/bees.html.

BLCC: Building Life-Cycle Costs (BLCC). Version: 5.2.-04. Kontakt: U.S. Department ofEnergy, USA. Download: www.eere.energy.gov/femp/information/download_blcc.cfm.

Dynamische Baudaten: Kontakt: Dr. Schiller & Partner GmbH, Dresden. www.dbd.de. LEGEP: LEGOE-Software Demoversion. Kontakt: LEGEP Software GmbH.www.legep.de.

OGIP: Optimierung der Gesamtanforderungen (Kosten/ Energie/ Umwelt) in der Integralen Planung. Kontakt: t.h.e. Software GmbH. www.the-softeware.de/Ogipl.html.

sirAdos-Baudaten: Kontakt: www.sirados.de.STATSBYGG – Årskostnadsanalyse: Download: www.lcprofit.com/download.asp.

STLB-Bau: Textsystem des GAEB für die Beschreibung von Bauleistungen.Herausgegeben durch das DIN Deutsches Institut für Normung e.V., Dr. Schiller & Partner GmbH. CD Stand April 2003. Kontakt: www.stlb-bau.de.

Dzīves cikla izmaksu salīdzinājums grīdas segumiem ēkā 100 gados– flīzēm (50 gadu mūžs), tepiķim (10 gadu

mūžs) un laminātam (25 gadu mūžs)

http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf, 223 lpp.

100 gadu dzīves cikla izmaksu salīdzinājums ārsienu konstrukcijai no Pos1-silikāt blokiem, Pos2-keramikas

blokiem,Pos3- no dzelzbetona

http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf

Sienas vājākais mezgls – siltumizolācija un tās stiprinājums nosaka konstrukcijas likteni

http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf

Krāsa Krāsa

KrāsaTapete

Tapete

Tapete

Iekš. apmetums

Iekš. apmetumsSilikāt-bloku

nesošā siena

Keramikas bloku nesošā

sienaSiltumizolācijas

klājumsSiltumizolācijas

klājums

Āra apmetumsKrāsa Krāsa Krāsa

Monolītā betona siena

Silikātbloku, keramikas bloku un dzelzbetona paneļu konstrukciju izgatavošanas un uzturēšanas remonta izmaksu salīdzinājums

120,55 €/m²145,89 €/m²131,36 €/m²

91,47 €/m²

74,51 €/m²70,93 €/m²

Izgatavošanas izmaksas Uzturēšanas remonta izmaksas

http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf

Kurp dodies Latvija ?

Kas jauns Latvijā ?

Sabiedrība

Ilgtspēja

EkoloģijaEkonomika

Aktuālās un gaidāmās izmaiņas būvniecības noteikumos un būvmateriālu aprites nosacījumos

Eiropas Savienībā un Latvijā.

Eiropas Savienības normatīvie akti Līdzšinējo kārtību Eiropā reglamentēja direktīva 89/106/EEK

Jauno kārtību noteiks regula 305/2011

Direktīva (Directive, Richtlinie) ir normatīvais akts, kas ir ieviešams Dalībvalstu likumdošanā.

Direktīva noteica mērķi, kas ir jāsasniedz, bet līdzekļu izvēli atstāja Dalībvalstu ziņā.

Regula (Regulation, Verordnung) ir normatīvais akts, kas ir saistošs un tieši piemērojams visās Dalībvalstīs.

Tā aizstāj jebkuru nacionālo likumdošanas aktu un stājās spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , ja vien regulā nav noteikts citādi.

Ko dod jaunā regula 305/2011 ?

Līdzšinējā būvizstrādājumu direktīva 89/106/EEK nodrošināja vienu Eiropas Savienības pamatbrīvībām – brīvu preču apriti būvizstrādājumu jomā.

Kaut gan CE marķētu būvizstrādājumu drīkstēja piedāvāt jebkuras Dalībvalsts tirgū, tas nenozīmēja, ka to drīkstēja iebūvēt jebkuras dalībvalsts būvē. Dalībvalstu būvnoteikumi būtiski atšķīrās, tādēļ katrā valstī bija jāsertificējas atkārtoti tādējādi pierādot atbilstību katras valsts būvnoteikumiem.

Jaunā regula 305/2011 nodrošina ne tikai pārdošanas brīvību, bet balstoties uz Eiropas Savienībā vienotiem pielietojuma noteikumiem, kuri formulēti eurokodeksos, nodrošinās arī lietošanas brīvību.

Eirokodeksa standartu 10 saimes ar 58 dokumentiem:

- EN 1990 – Projektēšanas pamatprincipi (1);

- EN 1991 saime – Iedarbes un konstrukcijām (10);

- EN 1992 saime – Betona konstrukcijas (4);

- EN 1993 saime – Tērauda konstrukcijas (20);

- EN 1994 saime – Kompleksās (betona-tērauda) konstrukcijas (3);

- EN 1995 saime – Koka konstrukcijas (3);

- EN 1996 saime – Mūra konstrukcijas (4);

- EN 1997 saime – Ģeotehniskā projektēšana (pamati un pamatnes (2);

- EN 1998 saime – Seismiskās noturības projektēšana (6);

- EN 1999 saime – Alumīnija konstrukcijas (5).

ES 305 Regula izvirza būvēm septiņas būtiskās prasības:

• mehāniskā stiprība un stabilitāte,

• ugunsdrošība,

• higiēna, veselība un vide ,

• lietošanas drošība un pieejamība ,

• aizsardzība pret trokšņiem,

• enerģijas ekonomija un siltumizolācija,

• ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.

1. Mehāniskā stiprība un stabilitāte

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai slodze, kas var iedarboties uz tām būvēšanas un izmantošanas laikā, neizraisītu šādas sekas:

g) visas būves vai tās atsevišķu daļu sabrukumu;

i) ievērojamas deformācijas, kas pārsniedz pieļaujamās robežas;

k) citu būves daļu vai savienojumu vai uzstādīto iekārtu bojājumus nesošas konstrukcijas deformācijas dēļ;

m) bojājumu, kas ir neproporcionāls cēlonim, kas to izraisījis.

Spiedes stiprība: vidējā 50 N/mm2

Janka 12.101100L

1. Mehāniskā stiprība un stabilitāte EN 1996-1-1 Mūra konstrukciju projektēšana,

vispārīgie noteikumi

2. Ugunsdrošība

• tās noteiktu laiku saglabātu nestspēju ( indekss R);

• ierobežotu uguns un dūmu izraisīšanos un izplatīšanos būvē (indekss E);

• neradītu uguns izplatīšanās draudus blakusesošajām būvēm (indekss I);

• būvēs esošie cilvēki varētu pamest būves vai tikt izglābti citādi;

• ņemtu vērā glābšanas komandu drošību.

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai ugunsgrēka izcelšanās gadījumā:

EN 1996-1-2 Mūra konstrukciju projektēšana, ugunsizturība

2. Ugunsdrošība

3. Higiēna, veselība un vide

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai visā ekspluatācijas ciklā tās neapdraudētu strādājošo, iedzīvotāju vai kaimiņu higiēnu vai veselību un drošību un to ekspluatācijas ciklā, to celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā tām nebūtu pārmērīga ietekme uz vides kvalitāti vai klimatu šādu faktoru iedarbības dēļ:

j) toksisku gāzu izplūde; k) bīstamu vielu, gaistošu organisko savienojumu

(GOS), siltumnīcefekta gāzu vai bīstamu daļiņu emisija gaisā telpās vai ārpus tām;

l) bīstama radiācija; m) gruntsūdens, jūras ūdens, virszemes ūdeņu

vai augsnes piesārņošana ar bīstamām vielām;

n) dzeramā ūdens piesārņošana ar bīstamām vielām vai vielām, kam ir cita veida nelabvēlīga ietekme uz dzeramo ūdeni;

o) notekūdeņu, dūmgāzes, cietu vai šķidru atkritumu neparedzēta noplūde;

g) mitrums būves daļās vai uz būves virsmām.

LVS EN ISO 7730, LVS EN 15251, LVS CR 1752

Kapilaritāte

3. Higiēna, veselība un vide , LVS CR 1752

4. Lietošanas drošība un pieejamība

Būve jāprojektē un jābūvē tā, lai būves ekspluatācijas un remonta laikā tās lietotājiem neizraisītu nepieņemamus nelaimes gadījumu vai zaudējumu riskus, piemēram:slīdēšanu, krišanu, sadursmes, apdegumus, nāvējošu elektrošoku, eksplozijas radītus ievainojumus, zādzības ielaužoties.

Jo īpaši būves jāprojektē un jābūvē, ņemot vērā pieejamību un izmantošanas iespējas personām ar invaliditāti.

Ķieģelis šodien

Vecā Sarmīte Vecais Rūdis Asais Brunis

Brunis Rudīte Sencis

Vecais Janka Mārtiņš Melnais Sencis

Ķieģelis šodien

5. Aizsardzība pret trokšņiem

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai trokšņi tajās vai to apkārtnē ir tādā līmenī, ka tie neapdraud būvēs vai to apkārtnē esošo cilvēku veselību, netraucē piemērotos apstākļos gulēt, atpūsties vai strādāt.

R’w ≥ 55 dB REI = 240 min

Keraterm AKU 25

6. Enerģijas ekonomija un siltuma izolācija

Būve, kā arī to apsildīšanas, dzesēšanas, apgaismošanas un ventilācijas iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus.

Būvēm jābūt arī energoefektīvām, to būvniecības un nojaukšanas laikā izmantojot pēc iespējas mazāk enerģijas.

Keraterm

K-44 K-44/2 K-44s

K-51 K-25 K-17,5 K-12

7. Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana

Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tā, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi un jo īpaši nodrošinātu:

c) būves, tās materiālu un tās daļu atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi pēc nojaukšanas;

e) būves izturīgumu;

c) videi nekaitīgu izejvielu un otrreizējo izejvielu izmantošanu būvē.

Ilgtspējas atslēga – dzīves vides kvalitātes garantijas visā ēkas mūža garumā

Būvizstrādājumu regulas pārejas posms66. pants

Pārejas noteikumi – līdzšinējos sertifikātus var lietot līdz 2013 gada 1. jūlijam !

• Līdz 2013. gada 1. jūlijam būvizstrādājumus, kas tirgū laisti saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK, uzskata par atbilstīgiem 305 regulai.

2. Līdz 2013. gada 1. jūlijam ražotāji var sagatavot ekspluatācijas īpašību deklarāciju, pamatojoties uz atbilstības sertifikātu vai atbilstības deklarāciju, kas izdota saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK.

3. Līdz 2013. gada 1. jūlijam ražotāji un importētāji var izmantot Eiropas tehniskos apstiprinājumus ( ETA), kas izdoti saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 9. pantu

Būvizstrādājumu regulas Nr. 305/2011 ieviešana Latvijā prasīs veikt izmaiņas sekojošos dokumentos

1995.gada 10.augusta Būvniecības likums;

1996.gada 8.augusta Likums „Par atbilstības novērtēšanu”;

1999.gada 18.marta Patērētāju tiesību aizsardzības likums;

MK 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.181 „Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”;

Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija noteikumi Nr. 457 „Noteikumi par Eiropas tehnisko apstiprinājumu”;

Ministru kabineta 2001.gada 31.marta noteikumi Nr.142 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00” “Būtiskās prasības būvēm” .

Tehnisko un fizikālo īpašību vietā jaunā regula pieprasa ražotājiem deklarēt ekspluatācijas īpašības

• Līdzšinējā Būvniecības likuma 25.panta pirmā daļa: Būvizstrādājumu ražotāja (izplatītāja) pienākums ir katrai vienlaicīgi pārdotai būvizstrādājumu partijai pievienot produkta tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida rakstisku informāciju, kurā norādīts attiecīgā būvizstrādājuma izgatavošanas un piegādes datums un attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto rādītāju garantētās tehniskās un fizikālās īpašības, kā arī atbilstību apliecinošs dokuments saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu", ja būvizstrādājums pakļauts reglamentētās sfēras prasībām.

Regulas Nr. 305/2011 noteikumu 24 pants pieprasa:Laižot tirgū būvizstrādājumus, uz kuriem attiecas saskaņots standarts vai kuriem izdots Eiropas tehniskais novērtējums, ir jāpievieno ekspluatācijas īpašību deklarācija attiecībā uz būvizstrādājuma būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.

53

Salturība

radioaktīvā starojuma emisija, Bq/kg

Ūdens tvaika vadītspējas koeficents

Saistīšanās stiprība: norādītā vērtība

Aktīvo šķīstošo sāļu saturs

Ūdens uzsūce

Saistīšanās stiprība: norādītā vērtībaIzmēru pielaižu un izkliedes intervāla kategorija

Produkta Vides Deklarācija

Būvmateriālu ekosertifikācija un būvkeramikas ekosertifikāta nosacījumi

Produkta Vides Deklarācija Ēkām

Produkta Vides Deklarācija Ēkām

Vācijā eksperti analizējot ēkas dzīves cikla prognozējamo likteni izvērtē visus kritērijus un to izsniedz kvalitātes apliecinājumus sertifikātu veidā

http://www.frankfurt.de/sixcms/media.php/738/Die%20DGNB%20090818%20Dr.%20Reich.pdf

Galamērķis – nodrošināt ilgtspējīgu celtniecību, kura apvieno šodienas dzīves vides kvalitātes garantijas un nākotnes attīstības iespējas – gan jaunbūvēm:

Gan modernizējamiem objektiem :

Jauna biedrība – LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS BŪVNIECĪBAS

PADOME

http://www.ibp.lv/– Latvijas ilgtspējīgas būvniecības padome

LIBP mērķis ir veicināt ilgtspējīgas būvniecības attīstību Latvijā, kas ievēro ekoloģiskos ierobežojumus, atbilst mūsdienu komforta un kvalitātes prasībām un vienlaikus ir sociāli un finansiāli izdevīga.

Uz BREEAM (British Research Establishment Environmental Assesment Method) pamata izstrādāta Latvijas ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertificēšanas sistēma.

Kategorija Īpatsvars 1 Primārās enerģijas patēriņš 19 % 2 Iekštelpu klimats un lietotāja komforts 15 % 3 Būvniecības un apdares materiālu

pielietojums12,5 %

4 Ūdens resursu lietošana 6 % 5 Teritorijas izmantošana 10 % 6 Piesārņojuma kontrole 10 % 7 Transports 8 % 8 Atkritumu saimniecība 7,5 % 9 Ēkas un būvdarbu pārvaldība 12 %

Ļoti svarīgi

Būtiski

Rekomendējami

ZEMA ENERĢIJAS PATĒRIŅA UN ILGTSPĒJĪGU ĒKU NOVĒRTĒJUMA SISTĒMA BREEAM_ LV

Vērtējums tiek noteikts, aritmētiski saskaitot katrā kritērijā iegūtos punktus. Apakšējā robeža ir Latvijas Būvnormatīvā noteiktā, vai ja tāda nav, tad atbilstošā Eiropas standarta robežvērtība. Par vērtēšanas instrumentu izmantojama Microsoft Office Excel programma, vai līdzvērtīgs programmrīks, pievienots projekta atskaitei elektroniskā kopijā.

Kritēriji sagrupēti 9 kategorijās:Kritēriji izsvērti pēc to nozīmības:

Ēkas galveno būvelementu dzīves cikla analīze

Vietēju materiālu pielietošana

Atbildīga materiālu ieguve

Būvmateriālu atkārtota izmantošana

Materiālu izturība un garantijas laiks

Materiālu un būves detaļu savienojumu mezglu izturība un ilgmūžība

Veselībai droši iekšējās apdares materiāli

3 Izvēloties būvniecības un apdares materiālus, jāizvērtē to iespaids uz vidi visā dzīves cikla garumā (izejmateriālu ieguve, ražošana, iepakojums, uzstādīšana, lietošana un pārstāde/utilizācija). Dodot priekšroku vietējas izcelsmes, dabīgiem, atjaunojamiem un/vai pārstrādājamiem materiāliem, iespējams samazināt izejvielu resursu patēriņu. Apsverama arī ēkas esošo struktūru, piemēram, fasādes otrreizēja izmantošana.

Kritēriji

Būvniecības un apdares materiālu pielietojums

Mērķis: samazināt izejvielu resursu patēriņu, kā arī negatīvo ietekmi uz vidi, materiālu izvēlē vadoties no to pilna dzīves cikla vērtējuma.

Ko mums sniedz BREEAM_LV jaunbūvju kvalitātes standarts

Projekta iecere Projekta izstrāde un būvniecība

Ēkas pārdošana un izīrēšana

BREAAMLV

standarts

investīcijas

Ēkas ekspluatācija un apsaimniekošana

Augstāka ēkas perspektīvā tirgus vērtība un ekspluatācijas rentabilitāte

Ērtāka ēkas apsaimniekošana, tās funkciju pārvaldes kontrole un darbību novērtēšana

Pievilcīgāka ēkas reputācijaun prestižs

Komfortablāks mikroklimats, iemītnieku Labāka veselība un darba ražība

Ķieģeļa iespējas

‘’Melngalvju nams’’ 14.-20.gs.

Ķieģeļa iespējas

Pasaule mainās

• Ilgtspējīgi ir raudzīties nākotnē ,

Paldies par uzmanību!