© Novo Nordisk SMAGUMA NOVĒRTĒŠANAS …...Valsts kompetentās iestādes – īstenojot...

1

SMAGUMA NOVĒRTĒŠANAS SISTĒMA

DIREKTĪVA 2010/63/ES PAR ZINĀTNISKIEM MĒRĶIEM IZMANTOJAMO DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBU

Rūpes par dzīvniekiemrūpēs par zinātni

© N

ovo

Nor

disk

Vides

Saturs

Darba dokuments par smaguma novērtēšanas sistēmu ..................................................................1-19

Ilustratīvi smaguma klasificēšanas, ikdienas novērtēšanas un faktiskā smaguma ......................21-92

novērtēšanas procesa piemēri

Valsts kompetentās iestādes – īstenojot Direktīvu 2010/63/ES par

zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību

Darba dokuments par smaguma novērtēšanas sistēmu

Briselē, 2012. gada 11.–12. jūlijā

Komisija izveidoja ekspertu darba grupu (EDG) procedūru smaguma novērtēšanai, lai

atvieglotu Direktīvas 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku

aizsardzību īstenošanu. Visas dalībvalstis un galvenās ieinteresētās organizācijas tika

aicinātas izraudzīt ekspertus, kuri piedalīsies tās darbā.

Lai novērtētu procedūru smagumu, notika divas EDG sanāksmes – 2011. gada decembrī,

pievēršoties ģenētiski modificētiem dzīvniekiem, un 2012. gada maijā, apspriežot vispārējo

sistēmu, kā novērtēt faktisko smagumu, ko dzīvnieki izjūt procedūru gaitā.

Šis dokuments ir divu EDG sanāksmju darba rezultāts, ko papildina apspriedes ar

dalībvalstīm un Komisijas juridiskais vērtējums par smaguma novērtēšanas sistēmas, tās

sastāvdaļu, dalībnieku un darba rīku, un metožu izpratni. Sanāksmē, kas notika 2012. gada

11.–12. jūlijā, to apstiprināja valsts kompetentās iestādes Direktīvas 2010/63/ES īstenošanai.

Atruna

Šis dokuments ir nostādnes, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm un visiem, uz ko

attiecas šī direktīva, panākt kopīgu izpratni par direktīvas noteikumiem. Visas piezīmes

jāizskata saistībā ar Direktīvu 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo

dzīvnieku aizsardzību.

Vienīgi Eiropas Savienības Tiesai ir tiesības interpretēt ES tiesību aktus ar juridiski

saistošu spēku.

1

Satura rādītājs

Direktīvas 2010/63/ES attiecīgie panti ...................................................................................... 3

Vispārīga pamatinformācija ....................................................................................................... 3

Vispārīgi apsvērumi par smaguma novērtējumu ....................................................................... 4

Apsvērumi pirms izpētes uzsākšanas ......................................................................................... 5

Smaguma rādītāji ....................................................................................................................... 6

Augsta līmeņa kategorijas ...................................................................................................... 6

Apstākļi, kas jāņem vērā faktiskā smaguma novērtēšanā ...................................................... 7

Kā nodrošināt konsekvenci faktiskā smaguma novērtēšanā un klasificēšanā ........................... 9

Konkrētās procedūras novērtējuma lapas izstrāde .............................................................. 10

Konsekvence faktiskā smaguma novērtējumā ...................................................................... 10

Kam jāpiedalās faktiskā smaguma novērtēšanā? ..................................................................... 11

Uzraudzības rīki, līdzekļi un citi apsvērumi ............................................................................ 12

I pielikums: Klīnisko novērojumu skaidrojošā vārdnīca ........................................................ 13

Klīnisko novērojumu skaidrojošā vārdnīca ............................................................................. 13

II pielikums: Pamata literatūra, nostādnes un tiešsaistes resursi par zinātniskās procedūrās

iesaistītu dzīvnieku labturības novērtēšanu ........................................................................... 166

2

Direktīvas 2010/63/ES attiecīgie panti

4. panta 3. punkts „Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pilnveidota audzēšana, turēšana

un kopšana un procedūrās izmantojamās metodes, lai likvidētu vai līdz minimumam

samazinātu jebkādas iespējamas sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu

dzīvniekiem.”

15. panta 1. punkts „Dalībvalstis nodrošina visu procedūru klasificēšanu –

„neatgriezeniska”, „viegla”, „mērena” vai „smaga” – katrā gadījumā atsevišķi,

izmantojot VIII pielikumā izklāstītos klasifikācijas piešķiršanas kritērijus.”

16. panta 1. punkta d) apakšpunkts „tas [atkārtotā izmantošana] atbilst

veterinārārstu konsultācijām, ņemot vērā katra dzīvnieka mūžā pieredzēto.”

54. panta 2. punkts „Katru gadu dalībvalstis apkopo un publisko statistikas

informāciju par dzīvnieku izmantošanu procedūrās, tostarp informāciju par

procedūru faktisko smagumu un procedūrās izmantoto primātu, kas nav cilvēkveidīgie

primāti, izcelsmi un sugām. …”

Vispārīga pamatinformācija

Direktīva 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību paredz

veikt perspektīvu novērtējumu par katras procedūras smagumu projektā (15. pants) un

piešķirt smaguma klasifikāciju, kura var būt „neatgriezeniska”, „viegla”, „mērena” vai

„smaga”. VIII pielikums sniedz nostādnes par faktoriem, kas jāņem vērā, novērtējot

perspektīvo smagumu, un dažus piemērus par katru smaguma kategoriju.

54. pants par ziņojumu sniegšanu paredz, ka statistikas informācijas mērķiem ir jāsniedz

ziņas par dzīvnieku izjusto sāpju, ciešanu, diskomforta vai ilgstoša kaitējuma faktisko

smagumu (pretēji perspektīvajam novērtējumam jeb prognozēm par smagumu, ko izdara

projekta novērtējuma laikā). Turklāt jebkuru iepriekšējo procedūru faktiskais smagums ir

galvenais apstāklis, ko ņem vērā, nosakot, vai dzīvnieku var atkārtoti izmantot turpmākajās

procedūrās (16. pants).

Šie pasākumi sniedz iespēju uzlabot zinātnisko kvalitāti un labturību, veicot projektu

pieteikumu perspektīvu novērtējumu, bet, iekļaujot tajos dzīvnieka izjustās faktiskās ciešanas,

uzlabojas pārredzamība un izpratne par zinātnisko procedūru ietekmi uz dzīvnieku labturību.

Galvenās priekšrocības, ko sniedz perspektīvs novērtējums, uzraudzība, faktiskā

smaguma novērtējums un reģistrācija, ir šādas:

iespējas jo īpaši veikt pilnveidi un samazināt ciešanas, lai gan arī perspektīvās

apspriedes kopumā dod iespēju novērtēt, vai dzīvnieka izmantošana ir nepieciešama

(aizstāšana) un vai pētījuma koncepcija ir piemērota, lai minimizētu dzīvnieku

izmantošanu (samazināšana);

uzlabota dzīvnieku labturība, piemēram, ja ciešanas atzīst un atvieglo ātrāk;

uzlabota pārredzamība, jo statistika var precīzāk atspoguļot faktisko dzīvnieku

labturības cenu;

3

uzlabota saziņa starp atbildīgajiem par dzīvnieku izmantošanu, kopšanu un

uzraudzību;

projekta retrospektīva novērtējuma veicināšana pēc tā pabeigšanas (39. pants);

uzlabota zinātnisko datu kvalitāte augstāka labturības līmeņa dēļ;

uzlabotas zināšanas par smaguma un klīnisko pazīmju novērtēšanu, sekmējot

vērtējumu konsekvenci – ar nosacījumu, ka metodes un rezultāti tiek izplatīti,

piemēram, žurnālos, diskusiju grupās un sanāksmēs;

uzlaboti mācību kursi pētniekiem, dzīvnieku tehnologiem un laboratorijas dzīvnieku

veterinārārstiem, ja rezultātus izmanto piemēru sniegšanai;

uz pierādījumiem balstīta informācija, kuru var izmantot perspektīviem kaitējuma un

labuma novērtējumiem līdzīgos nākotnes projektos.

Vispārīgi apsvērumi par smaguma novērtējumu

Smaguma novērtēšanai procedūras gaitā ir jābūt nepārtrauktam procesam, kas sākas ar

sākotnējo pētījuma plānu, turpinās ar dzīvnieku ikdienas uzraudzību pētījumā projekta laikā

un noslēdzas ar „faktiskā” smaguma novērtējumu pēc pētījuma pabeigšanas, tā radot iespēju

apzināt vēl pilnveidojamos aspektus turpmākajiem pētījumiem.

SMAGUMA NOVĒRTĒŠANA – NEPĀRTRAUKTS PROCESS

II pielikums

Atsauces materiālsnovērtējumamun punktiem

PROJEKTA PLĀNOŠANA

I pielikumsAugsta līmeņa kategorijas

kā pamats projekta izstrādeiun ar procedūru saistītās

vērtējuma punktu lapas

Faktiskā smaguma

novērtējums un punkti

PROJEKTA LAIKĀ

Statistikas informācija

Retrospektīvs projekta

novērtējums

II pielikumsAtsauces materiāls projekta

izstrādei un ar procedūrusaistītās vērtējuma

punktu lapas

Ar projektu/procedūru saistītu smaguma novērtējumu piemērs(-i), tostarp ikdienas novērtējumu lapas, vērtējuma punktu rīki, izvēlētās uzraudzības metodes un galīgais novērtējums.

Pareiza saziņa starpvisiem iesaistītajiem

Apmācītu darbiniekunovērojumu konsekvence

Vienojies par rīcību, kad tiek novērotas

sāpju, spriedzes vai ciešanu pazīmes

Izstrādāar projektu, sugām un pārveidojumiem

saistītu smagumanovērtējumu

PĒC PROJEKTA

Analīze un atsauksmes

Atsauksmes turpmākiem

pētījumiem

Nodrošini darbiniekuar nepieciešamajām prasmēm, iesaisti

procesā

Pieņem lēmumu paruzraudzības rīkiem,

biežumu, punktu veidu

Efektīva ikdienasuzraudzība

Atbalsts tematiskaipārskatīšanai

Novērtējuma protokolanepārtraukta pārskatīšana

pēc vajadzības

Pārdomā turpmākāsiespējas ieviest

„trīs R”

Izmantojot šādu metodi, palielinās iespēja nodrošināt, lai trīs „R” [replacement, reduction un

refinement jeb aizstāšana, samazināšana un pilnveide] tiktu novērtēti un ieviesti visā procesā,

lai saziņa starp visām iesaistītajām personām tiktu uzlabota un lai konsekvence tiktu

veicināta.

4

Efektīvam smaguma novērtējumam ir nepieciešama:

• „komandas” pieeja, kurā līdzdarbojas cilvēki ar dažādu kompetenci, pieredzi

un prioritātēm, piemēram, pētnieki, dzīvnieku tehnologi un kopēji, kā arī

dežurējošais veterinārārsts;

• pareiza plānošana;

• piemērota tālākizglītība un mācības visam iesaistītajam personālam;

• smaguma ikdienas novērtēšanas sistēmas, kas attiecīgi pielāgotas sugām,

pārveidojumiem un projektam, tostarp informēti un strukturēti dzīvnieku

novērojumi atbilstošos laika intervālos (piemēram, biežāki novērojumi

procedūru laikā un pēc tām);

• informēti un efektīvi protokoli uzvedības un klīnisko pazīmju novērtēšanai;

• novērojumu analīze, lai varētu pieņemt informētu lēmumu par ciešanu raksturu

un līmeni;

• izpratne par katras procedūras smagumu un rīcību gadījumos, kad tas tiek

sasniegts vai pārsniegts;

• konsekventa pieeja vispārējiem spriedumiem par faktiskajām ciešanām

(vieglas, mērenas vai smagas) statistikas ziņojumos;

• pārdomas par to, cik efektīvi ir ieviesti trīs „R” [aizstāšana, samazināšana un

pilnveide], un vai ir iespējami uzlabojumi turpmākajos pētījumos.

Apsvērumi pirms izpētes uzsākšanas

Process, kurā nodrošina smaguma minimizēšanu zinātnisko procedūru laikā, sākas

plānošanas posmā, kad tiek apsvērts, vai dzīvu dzīvnieku izmantošana zinātniskiem

mērķiem ir nepieciešama un pamatota:

ja dzīvu dzīvnieku izmantošana ir nepieciešama un pamatota, svarīgi nodrošināt

piemērota modeļa izvēli un pētījuma plāna stabilitāti;

jāapzina visi pētījuma aspekti, kas var radīt sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu

kaitējumu, un jānovērtē, kā to ietekmi būtu iespējams minimizēt, piemēram,

iepazīstoties ar literatūru, apspriežoties ar kolēģiem, dzīvnieku tehnologiem,

veterinārārstu un Dzīvnieku labturības iestādi, ja attiecināms;

ieteicamā perspektīvā smaguma klasifikācija, ko piešķir procedūrām, jābalsta uz

augstāko prognozēto smaguma līmeni jebkuram pētījumā izmantotam dzīvniekam;

jāizstrādā dzīvnieku novērošanas plāns, kas būtu piemērots un pielāgots pētījumam.

Standartizēta terminoloģija, ko saprot visi pētījumā iesaistītie, uzlabos konsekvenci

ziņojumos un interpretācijā;

svarīgi nodrošināt pietiekami apmācīta un kompetenta personāla pieejamību pētījuma

nolūkiem, kā arī dzīvnieku uzraudzībai un kopšanai.

5

Smaguma rādītāji

Novērtējot procedūru smagumu no „būra puses” (vai tvertnes, aizgalda u. c. puses), var

pamatoties uz noteiktu uzvedību un klīniskajām pazīmēm. Aprakstos izmantotajiem

terminiem jābūt saprotamiem visiem, kuri iesaistīti dzīvnieku izmantošanā, uzraudzībā un

kopšanā. Jebkurā smaguma novērtēšanas sistēmā būtiska ir pareiza izpratne par normālu

novērojamo veselības, uzvedības un labturības stāvokli katrai sugai (vai pārveidojumam, ja

attiecināms).

Mērķi ir šādi:

sasniegt labāko iespējamo dzīvnieka dzīves kvalitāti;

nodrošināt, lai jebkuras ciešanas, ko rada zinātniskās procedūras, tiktu atzītas; un

samazinātas līdz minimumam, vienlaikus

saglabājot derīgumu zinātniskajiem mērķiem.

Jebkurai novērtēšanas sistēmai būtu efektīvi jāatklāj novirze no normālā veselības un

labturības stāvokļa, ļaujot novērotājam to reģistrēt un veikt skaidru un konsekventu katra

dzīvnieka novērtējumu.

Var izmantot vienkāršu hierarhisku metodi, lai definētu smaguma novērtējuma protokolu, kas

atbilstoši pielāgots sugām, pārveidojumiem, īpatņiem un procedūrai. Procesā, kurā definē

protokolu novērtējumam no „būra puses”, būtu jādefinē jebkura nelabvēlīga ietekme, kas var

rasties visā dzīvnieka dzīves pieredzē, tostarp attiecībā uz izmitināšanu, audzēšanu, kopšanu

un pārvietošanu, kā arī nelabvēlīga ietekme, ko rada zinātniskās procedūras un to sekas.

Novērtējot visu šo nelabvēlīgo ietekmi, būtu jāapzina rādītāji, kurus var izmantot, lai efektīvi

novērtētu dzīvnieka labsajūtu „būra pusē”. Šie rādītāji jāpielāgo sugām, pārveidojumiem un

izmantotajām eksperimentālajām procedūrām. Tiem arī būtu jānodrošina viegla un

konsekventa izpratne, apzināšana un reģistrācija. Tomēr ir svarīgi nodrošināt arī iespēju

atklāt un reģistrēt jebkuru negaidītu nelabvēlīgu ietekmi, piemēram, ierakstot ziņas par to

brīvā tekstā.

Augsta līmeņa kategorijas

Turpmāk ir uzskaitītas galvenās „augsta līmeņa” kategorijas, kas attiecas uz visām sugām, un

tas ir sākumpunkts, lai sagatavotu konkrēto rādītāju visaptverošu sarakstu katrai procedūrai

vai dzīvnieku kopšanas programmai. Mērķis ir izstrādāt ar pētījumu saistītu sarakstu ar

pietiekamu rādītāju skaitu, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka tiks izlaistas kādas

ciešanu pazīmes, neveidojot pārlieku sarežģītu sistēmu, kas būtu nevajadzīgi birokrātiska un

laikietilpīga.

6

Augsta līmeņa kategorijas ir šādas:

izskats;

ķermeņa funkcijas;

vide;

uzvedība;

ar procedūru saistītie rādītāji;

brīvi novērojumi (citi attiecīgi novērojumi).

Katras šīs kategorijas rādītājus var pielāgot jebkurām sugām. Tie būtu jāizmanto, izstrādājot

novērojamo īpašību sarakstu, kuru var novērtēt atbilstoši apmācīta persona, lai pieņemtu

lēmumu par dzīvnieka vispārējo veselības un labturības stāvokli.

Šie rādītāji būtu jāapspriež un jāatlasa, sazinoties ar personu(-ām), kas atbild par dzīvnieku

labturības pārraudzību, un Dzīvnieku labturības iestādi, ja attiecināms. Pēc tam tie būtu

jāizmanto, lai izstrādātu ar pētījumu saistītas „būra puses” uzskaites sistēmas, kas ļautu veikt

ikdienas novērošanu, uzraudzību un novērtēšanu.

I pielikumā ir sniegts piemērs par to, kā šīs augsta līmeņa kategorijas iespējams papildus

sīkāk iedalīt un izmantot, lai izstrādātu piemērotus novērošanas kritērijus, lietojot kopīgu

apraksta terminoloģiju.

II pielikumā ir iekļauta informācija par nostādnēm un tiešsaistes resursiem, kas var atvieglot

piemērotu labturības novērtējumu izstrādi dzīvniekiem, kurus izmanto zinātniskās

procedūrās.

Apstākļi, kas jāņem vērā faktiskā smaguma novērtēšanā

Būtiski ir piebilst, ka atkarībā no konkrētās situācijas smagumu var pozitīvi vai negatīvi

ietekmēt daudzi apstākļi un ir jāņem vērā arī sugu atšķirības.

Faktiskā smaguma novērtējums ir jāveic katram īpatnim individuāli, pamatojoties uz šā

dzīvnieka novērojumiem ikdienas uzraudzības gaitā. Var izmantot arī papildu parametrus, kas

nepieciešami pētījuma nolūkiem, ja tie ir piemēroti un pieejami. Piemēram, pētījumā var būt

nepieciešami arī nenovērojami rādītāji (tādi kā ķermeņa temperatūra, ķermeņa svars,

bioķīmiskie parametri vai biotelemetrijas dati, piemēram, sirdsdarbības ātrums), un tie ir

jāņem vērā, novērtējot smagumu, ja var sniegt noderīgu papildu informāciju.

Faktiskajam smagumam, kas jāziņo par katru atsevišķo dzīvnieku, jābūt augstākajam

līmenim, kas izjusts procedūras gaitā, un tam nebūtu jābalstās uz smagumu procedūras

beigās. Tāpat novērtējumā nebūtu jābalstās uz vienkāršu papildinošu procesu, piemēram,

pieņemot, ka vairākas vieglas procedūras kopā liecina par mērenu smagumu. Tam būtu

jābalstās uz vispārēju dzīvnieka pieredzes vērtējumu – no procedūras sākuma līdz beigām.

Turpmāk sarakstā ir iekļauti piemēri par apstākļiem, kas jāņem vērā un jānovērtē faktiskā

smaguma novērtējumā.

7

Procedūras un paņēmieni:

ķirurģiska/neķirurģiska iejaukšanās;

izolācijas pakāpe un ilgums;

analgēzijas/anestēzijas nenodrošināšana, kad citos apstākļos kāda no tām vai abas

būtu nepieciešamas;

jauns modelis vai procedūra;

vides apstākļi (tostarp mājvieta un pārtikas/ūdens ierobežojumi);

spriedze;

atkārtotas procedūras un laika intervāli starp tām (jāņem vērā arī procedūru biežums

un apvienojums ar „zemsliekšņa” pasākumiem);

atkārtota vai ilgstoša izmantošana.

Sugas, pārveidojumi, attīstības posmi un iepriekšējā pieredze:

šim būtu jābūt galvenajam apstāklim – nepieciešams izprast sugu un

pārveidojumu (un dažkārt arī atsevišķo īpatņu) bioloģiju un uzvedību, lai varētu

efektīvi prognozēt un novērtēt smagumu;

sugas un pārveidojumi;

dzīvnieka izcelsme, piemēram, mērķtiecīgi audzēts, klaiņojošs vai savvaļas;

ieguves veids (tostarp iepriekšējie dzīves apstākļi) un pārvadāšana;

genotips, fenotips, dzimums, vecums, imūnsistēmas stāvoklis;

dabiskā uzvedība un bioloģija (piemēram, dažādu maņu salīdzinošais nozīmīgums, kā

redze primātiem un oža grauzējiem, un kā tās iespējams ietekmēt laboratorijas vidē);

izmitināšana vienatnē/grupā – pamatojums sabiedrisku dzīvnieku izmitināšanai

vienatnē vai nošķiršanai no izveidotas grupas uz īsu vai ilgu laiku;

diennakts ritmi, piemēram, zinātnisko vai audzēšanas procedūru veikšanas ietekme uz

nakts dzīvniekiem gaismas posmā;

nošķiršana no mātes visām sugām, tostarp grauzējiem;

kognitīvās spējas, apziņa, atmiņa, procedūru ietekmes uztvere.

Biežums un intensitāte:

starp biežumu un smagumu nav tiešas saistības, t. i., palielināts biežums ne obligāti

izraisa lielāku smagumu. Tas tāpēc, ka atkārtotu procedūru vai paņēmienu ietekme uz

smagumu ir atkarīga no daudziem apstākļiem, piemēram, no katras iejaukšanās

intensitātes un ilguma, no sugas un katra īpatņa pieredzes;

iejaukšanos atkārtojot, rodas iespēja aklimatizēties, un tas var samazināt smagumu,

piemēram, kad primātam, kas nav cilvēkveidīgs primāts, veic vieglas procedūras. No

otras puses, atkārtošanās var palielināt smagumu, piemēram, iepriekš paredzot

spriedzes pilnu procedūru vai parādoties hiperalgēzijas pazīmēm, ja veic ķirurģisku

iejaukšanos;

iespējama apmācība ar pozitīvu pamudinājumu jeb „atlīdzību” pēc procedūrām;

8

būtu jāreģistrē augstākais smaguma līmenis, nevis „atgūšanās līmeņa” smagums.

Ietekmes ilgums:

ilgums ir saistīts ar intensitāti (un tādējādi – ar smagumu);

vai ir iespējams izmantot maksimāli humānus vai zinātniskus parametrus.

Pilnveides efektivitāte:

piemērota analgēzija, anestēzija un pēcoperācijas kopšana;

bagātināšana – vides bagātināšana un sabiedrisko dzīvnieku izmitināšana grupās;

izmitināšana, audzēšana un kopšana – vai to ir iespējams pilnveidot saskaņā ar

pašreizējo labāko praksi un vai procedūra paredz ierobežojumus, piemēram, izolēšanu

nelielos sprostos (piemēram, metabolisma būros), režģa grīdas vai pakļaušanu vides

apstākļiem, kas var radīt spriedzi;

dzīvnieka apmācīšana sadarbībai vai pieraduma pie procedūrām veicināšana;

„būra puses” novērtējuma protokolu efektivitāte.

Kumulatīvais smagums:

katram dzīvniekam procedūrā, kas paredz daudzus posmus/iejaukšanās pasākumus, ir

jāņem vērā visa viņa dzīves pieredze, kurā ierobežojumi spējai pilnveidot mājokli vai

nepieciešamība pēc biežas noķeršanas, ņemšanas rokās un izolēšanas utt. var ietekmēt

smagumu;

iepriekšējās procedūras atkārtotas izmantošanas gadījumā;

apsverot atkārtotu izmantošanu, jāņem vērā visa dzīves pieredze, tostarp tādi apstākļi

kā iegūšana (piemēram, priekšlaicīga „nošķiršana no mātes”) un pārvadāšana.

Kā nodrošināt konsekvenci faktiskā smaguma novērtēšanā un klasificēšanā

Pētījuma plānošanas posmā parasti ir vajadzīgs attiecīgu zinātnieku, dzīvnieku tehnologu,

veterinārārstu un dzīvnieku kopēju atbalsts, lai nodrošinātu piemērotu datu pieejamību, kas

procedūras beigās ļauj pieņemt informētu lēmumu par faktisko smagumu. Faktiskā smaguma

kategorijas galīgā piešķiršana pamatosies uz reģistrācijas ierakstu analīzi par „būra puses”

novērojumiem attiecībā uz uzvedību, klīniskajām pazīmēm un citiem attiecīgiem

parametriem.

Konsekvences ievērošanu atvieglo:

- daudzu speciālistu kompetences, pieredzes un prioritāšu integrēšana – „komandas

pieeja”;

- mācības par to, kā izmantot ikdienas novērtējuma protokolu (tostarp kopīgo

terminoloģiju, ko lieto aprakstot novērojumus);

- kompetence jautājumā par dzīvnieka veselību, labturību un uzvedību;

9

- regulāra rezultātu pārskatīšana;

- saziņa starp visiem atbildīgajiem par pētījuma veikšanu un dzīvnieku uzraudzību (no

augšas lejup, no apakšas augšup, savstarpēji un komandas ietvaros);

- pārraudzība (vietējā, piemēram, Dzīvnieku labturības iestādes, reģionālā, valsts un ES

līmenī).

Turpmāk ir minēti galvenie apstākļi, kas jāņem vērā, nodrošinot konsekvenci faktiskā

smaguma novērtēšanā.

Konkrētās procedūras novērtējuma lapas izstrāde

Jāizstrādā novērtējuma lapas, kas pielāgotas sugām, pārveidojumiem un

pētījumam, un tās jāapstiprina pirms projekta uzsākšanas.

Visa pieejamā un attiecīgā informācija jāizmanto efektīvi, izstrādājot konkrētā

pētījuma novērtējuma lapas, piemēram, atspoguļojot iepriekšējo pieredzi, in

vitro vai in silico pētījumu rezultātus, literatūras apskatu, informāciju no

ievadpētījumiem un novērotās klīniskās pazīmes cilvēkiem vai citiem

dzīvniekiem.

„Būra pusē” jābūt pieejamai informācijai par to, kuri parametri jāanalizē un kā

veikt uzraudzību.

Perspektīvā smaguma līmeņa klasifikācija daļēji „diktēs”, kāda būs

operacionālā līmenī nepieciešamā iesaistes pakāpe, vai uzraudzības laikā būs

nepieciešama komandas pieeja, un kas būs jāiesaista faktisko novērojumu un

reģistrācijas procesā. Tiem, kuri izstrādāja konkrētā pētījuma novērtējuma

protokolu, būtu jāveic un/vai jāapstiprina faktiskā smaguma galīgā

klasifikācija.

Atkarībā no pētījuma sarežģītības var noderēt atsevišķas novērtējuma lapas

par katru sastāvdaļu, piemēram, standarta ķirurģijas/perioperatīvā kopšanas

lapa, kuru izmanto kopā ar pielāgotu pētījuma protokola novērtējumu.

Dažos gadījumos konkrētā pētījuma novērtējuma lapās būs jāiekļauj arī

informācija par koloniju vadību, piemēram, GA dzīvnieku audzēšanas un

pieauguma dati.

Konsekvence faktiskā smaguma novērtējumā

Faktiskā smaguma novērtējumu veic procedūras beigās, un tam nepieciešams slēdziens

par vispārējo smagumu, ko dzīvnieks faktiski izjutis, pamatojoties uz ikdienas

novērtējumiem un ņemot vērā veiktās procedūras.

Viena vispārpieņemta metode ir definēt „vieglo”, „mēreno” un „smago”

līmeni katram rādītājam, ko izmanto ikdienas novērtēšanā, un tad pieņemt

lēmumu par to smagumu katrā gadījumā atsevišķi.

Tāpat kā ikdienas uzraudzībā, faktiskā novērtējuma kritērijus ir būtiski

pielāgot procedūrai, sugām un pārveidojumiem; piemēram, 10 % ķermeņa

10

svara zaudējums radīs ļoti atšķirīgu ietekmi uz veselību un labturību augošam

žurku mazulim, pieaugušai pelei ar strauji augošu audzēju vai pieaugušam

sunim.

Būtiski ir ņemt vērā arī laika posmu, kurā šie rādītāji novērojami, jo īpaši

attiecībā uz svara zaudēšanu un barības/ūdens patēriņu.

Novērtējumā pamatojas uz ikdienas novērtējumu reģistrācijas ierakstiem, ņemot vērā ar

dzīvnieku veikto procedūru, nelabvēlīgās ietekmes ilgumu un to, vai dzīvnieks izmantots

atkārtoti. Kaut arī nav iespējams pilnībā izvairīties no subjektivitātes, to palīdzēs

samazināt pareiza novērotāja apmācība.

Faktiskā smaguma klasificēšana, ja dzīvnieks nomirst pats

Ja dzīvnieks nomirst pats, t. i., bez eitanāzijas, iemesls var būt gan eksperimenta

procedūra, gan citi nesaistīti cēloņi1.

Faktiskais smagums dzīvniekiem, kas nomiruši paši, jāklasificē kā „smags”, ja vien

nevar pieņemt informētu lēmumu, ka dzīvnieks nav izjutis smagas ciešanas pirms

nāves.

Ja ir maz ticams, ka pirms nāves būtu pārciestas smagas ciešanas, faktiskā smaguma

klasifikācijai būtu jāatspoguļo zināmā pieredze pirms nāves. Pienācīgi jāizvērtē tādi

apstākļi kā uzraudzības biežums, analgēzijas izmantošana utt.

„(Ilgstošu) kaitējumu” var izjust tikai dzīvs dzīvnieks.

Jāizstrādā un zinātnieku vidū jāizplata piemēri, kas ilustrē smaguma klasificēšanas

procesu, ikdienas novērtējumus un galīgo faktiskā smaguma novērtējumu.

Kam jāpiedalās faktiskā smaguma novērtēšanā?

Ietekmes novērošana un reģistrēšana bieži vien ir atsevišķi procesi, kas

atšķiras no faktiskā smaguma klasificēšanas.

Skaidri jāsadala pienākumi, lai nodrošinātu efektīvu dzīvnieku ikdienas

uzraudzību, kā arī atbilstošu atbalstu un pārraudzību.

Jāizveido verifikācijas process, lai sekmētu konsekvenci, piemēram, salīdzinot

vērtējuma punktus, ko devuši dažādi cilvēki.

Pienākumiem dzīvnieku novērošanā un uzraudzībā un faktiskā smaguma

novērtēšanā jābūt elastīgiem un maināmiem, pamatojoties uz attiecīgā

pētījuma sarežģītību un smagumu – taču juridiskā atbildība par to, lai ciešanas

1 Statistikas ziņojumos faktiskais smagums būtu vispirms jāsaista ar eksperimenta procedūras smagumu, nevis

ar nesaistītiem notikumiem, piemēram, slimības uzliesmojumu vai būra applūšanu. Šāda veida negadījumi

attiecas uz veselības problēmām vai audzēšanas un kopšanas praksi, nevis uz procedūru radīto kaitējumu, tomēr

tie būtu jāreģistrē, sīki jāizmeklē un jāuzrauga, lai novērstu turpmāku atkārtošanos.

11

tiktu konstatētas un samazinātas līdz minimumam, paliek personai, kuras

vārds minēts projekta atļaujā.

Arī dzīvnieku labturības iestādēm jāpilda noteikti pienākumi uzņēmuma

līmenī, lai nodrošinātu konsekvenci.

Valsts komitejas un kompetentās iestādes arī var piedalīties konsekvences

sekmēšanā.

Uzraudzības rīki, līdzekļi un citi apsvērumi

Punktu lapu izmantošana jāizvērtē projekta plānošanas posmā.

Punktu lapām jābūt iespējami vienkāršām, bet tik detalizētām, cik

nepieciešams, kā arī pielāgotām pētījuma veidam.

Iepriekš izstrādātās novērtējuma lapas var izmantot, ja tās ir piemērotas

pētījumam, sugām un pārveidojumiem.

Elektroniska uzskaite var atvieglot konsekvences nodrošināšanu un piekļuvi

visai attiecīgai informācijai.

Ieteicams lietot standartizētus apzīmējumus un terminus.

Reģistrētajiem datiem jābūt iespējami objektīviem.

Katrā gadījumā atsevišķi ir jāizvērtē priekšrocības un trūkumi, kas piemīt

i) skaitliskiem punktiem un ii) „binārajām” novērošanas sistēmām (kurās

rādītāji tiek atzīmēti ar „ir” vai „nav”).

Visiem novērojumu reģistrācijas ierakstu veidiem jāparedz iespēja pievienot

piezīmes brīvā tekstā, kā arī iepriekš izstrādāti rādītāji, lai varētu reģistrēt

negaidītus novērojumus.

Būtiskas ir efektīvas visu iesaistīto darbinieku mācības, jo īpaši attiecībā uz

smaguma un labturības novērtēšanu un uzraudzības paņēmieniem.

Jāizstrādā saziņas plāns, iesaistot visus attiecīgos darbiniekus – tajā iekļauj

mehānismu, kā ātri paziņot par negaidītiem rezultātiem visām atbildīgajām

personām un, ja attiecināms, arī kompetentajai iestādei.

Uzraudzībai jābūt samērīgai ar paredzamo ietekmi – procedūrām, kas var

izraisīt „smagas” ciešanas, parasti būs nepieciešama biežāka un detalizētāka

uzraudzība.

Jāizstrādā skaidri iejaukšanās kritēriji, piemēram, ja tiek novēroti kādi

konkrēti parametri vai drīzumā tiks sasniegts iepriekš noteikts ciešanu līmenis.

Visiem iesaistītajiem darbiniekiem jāzina, kādi ir šie kritēriji, kā ir jārīkojas,

un ar ko jāsazinās, kad tie iestājas.

Ja smaguma novērtēšanas process būs efektīvi īstenots, dzīvnieki un visi darbinieki,

kuri iesaistīti to kopšanā un izmantošanā, varēs gūt labumu no uzlabotas dzīvnieku

labturības, zinātniskā derīguma un pārredzamības.

Vēl plašākas priekšrocības radīs pareiza iekšējā un ārējā saziņa par smaguma

novērtēšanas procesu un trīs „R” principu piemērošanu.

12

I pielikums

Klīnisko novērojumu skaidrojošā vārdnīca

Jebkuras smaguma novērtēšanas sistēmas panākumi ir atkarīgi no tādu labturības rādītāju atlases, kuri:

• ir viegli un droši atpazīstami;

• efektīvi nodrošina pareizus labturības pasākumus;

• attiecas uz zinātnisko pētījumu, sugām un pārveidojumiem (ja attiecināms);

• ir praktiski lietošanā un pārmērīgi netraucē dzīvnieku; un

• nodrošina konsekventus mērījumus, interpretāciju un analīzi.

Tādējādi kopīga pieeja klīnisko novērojumu reģistrācijā ir vēlams mērķis, jo palīdzēs izstrādāt konsekventas metodes smaguma klasificēšanai.

Tā atvieglotu klīnisko secinājumu salīdzināšanu starp pētījumiem un informētu smaguma novērtēšanā iesaistītās personas.

Šie novērojumi tiek strukturēti turpmāk minētajās sešās augsta līmeņa kategorijās.

Izskats/ķermeņa funkcijas/vide/uzvedība/ar procedūru saistītie rādītāji/brīvi novērojumi

Augsta līmeņa

kategorijas

Jomas, kurām jāpievērš

uzmanība, novērojot dzīvniekus

Konkrētie rādītāji, kas jāuzrauga

Izskats Ķermeņa stāvoklis Svara zudums/pieaugums

Uzbarojies

Novājējis

Ķermeņa stāvokļa vērtējums punktos, ja pieejams

13

Apspalvojuma un ādas stāvoklis

Piloerekcija

Nevīžīgs/nekopts

Taukaina spalva

Spalvu izkrišana

Dehidrācija – atkārusies āda

Ādas bojājumi – tūskas, kreveles, čūlas, traumas/brūces

Izkārnījumu vai urīna iekrāsošanās

Izdalījumi No acīm, deguna, dzimumorgāniem; porfirīna iekrāsošanās dažām sugām,

piemēram, žurkām

Acis

Iekritušas jeb „blāvas”

Aizvērtas/pusaizvērtas

Acu bojājumi/traumas (piemēram, radzenes izčūlojumi)

Mute

Siekalošanās

Nepareizs sakodiens/aizauguši zobi

Cita joma

„Sāpju izteiksme” – piemēram, pusaizvērtas acis un izspiedies deguns

pelēm

Vēdera spazmas

Pietūkusi ķermeņa daļa, piemēram, izspiedies vēders

Ķermeņa funkcijas Elpošana

Paātrināta elpošana (tachypnoea)

Apgrūtināta elpošana (hyperpnoea)

Stipri apgrūtināta elpošana (dyspnoea)

Sēkšana vai cita skaņa elpošanas laikā

Barības/ūdens uzņemšana Paaugstināta/pazemināta

Ķermeņa temperatūra

Paaugstināta/ pazemināta; izmērītā ķermeņa temperatūra, ja pieejama

(piemēram, izmantojot mikroshēmu vai telemetrijas ierīci, kontakta vai

bezkontakta termometru); ekstremitāšu krāsa grauzējiem

Maņas Pasliktināta redze, dzirde vai līdzsvara ieturēšana

Vide Sprosta vide, tostarp jebkuri pakaiši,

migas materiāli un bagātināšanas

Izkārnījumu klātbūtne un konsistence

Mitra guļvieta, piemēram, poliūrijas dēļ

14

vienības Vēmekļu vai asiņu klātbūtne

Vai dzīvnieks izmanto bagātināšanas vienības, piemēram, migas materiālus

un graužamos blokus

Uzvedība Sociālā mijiedarbība Atkāpes no normāla temperamenta – satraukta/agresīva reakcija uz citiem

dzīvniekiem; nemiers (piemēram, acīmredzama bēgšana vai slēpšanās)

Izolēšana vai nošķiršana no citiem dzīvniekiem sociālajā grupā

Nevēlama uzvedība Monotona/stereotipiska uzvedība

Spalvu plūkšana (grauzējiem), trihotilomānija

Paaugstināta agresija pret cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem

Poza un mobilitāte Neparasta poza

Gaitas traucējumi, klibošana, nekustīgums/apātija/nevēlēšanās kustēties, pat

ja doti stimuli

Nekoordinētas kustības

Iekritis vēders, nokārta galva

Cita joma Trīsas

Krampji/konvulsijas/spazmas

Skaņu izdalīšana – spontāni vai reaģējot (piezīme – dažas sugas, piemēram,

grauzēji, parasti izdala skaņas ultraskaņas diapazonā, tādēļ sadzirdamas

skaņas raisa īpašas bažas. Truša izdalītās skaņas arī parasti cilvēkiem nav

sadzirdamas, ja vien dzīvnieks nav spriedzes stāvoklī)

Ar procedūru

saistītie rādītāji

Tos apzina katrā projektā atsevišķi,

pamatojoties uz iespējamo nelabvēlīgo

ietekmi un tās paredzamajiem rādītājiem

Piemēram, EAE modelī šie rādītāji var būt astes tonusa zaudēšana,

pakaļkāju vājums, priekškāju vājums, paralīze, urīnpūšļa darbības

traucējumi

Brīvie novērojumi Smaguma novērtēšanas sistēmā vienmēr jāparedz iespēja uzrakstīt piezīmi par jebkuriem novērojumiem attiecībā uz

negaidītu nelabvēlīgu ietekmi uz labturību

15

II pielikums

Pamata literatūra, nostādnes un tiešsaistes resursi par zinātniskās procedūrās iesaistītu

dzīvnieku labturības novērtēšanu

American College of Laboratory Animal Medicine (ACLAM) (2006) Guidelines for the

Assessment and Management of Pain in Rodents and Rabbits, lejupielādēt vietnē

http://www.tinyurl.com/65ez5vh.

Assessing the Health and Welfare of Laboratory Animals (AHWLA) mācību līdzeklis. Skatīt:

http://www.ahwla.org.uk/index.html.

Canadian Council on Animal Care (CCAC) Welfare assessment. Skatīt: http://www.ccac.ca/

un klikšķināt „trīs R” mikrovietni, tad meklēt „welfare assessment” (angļu vai franču

valodā).

Categorising the severity of scientific procedures on animals - Summary and reports from

three round-table discussions, edited by Jane A. Smith and Maggy Jennings on behalf of the

Boyd Group and the RSPCA, 2004. gada jūlijs.

Izdevējs – RSPCA Dzīvnieku pētniecības departaments.

FELASA Darba grupa par ziņojumu sniegšanu attiecībā uz laboratorijas dzīvnieku

klīniskajām pazīmēm (2012) – (iespiešanā).

Institute for Laboratory Animal Research (ILAR) (2008) Recognition and Alleviation of

Distress in Laboratory Animals. Washington, DC: National Academies Press.

Institute for Laboratory Animal Research (ILAR) (2009) Recognition and Alleviation of Pain

in Laboratory Animals. Washington, DC: National Academies Press. Skatīt:

http://dels.nas.edu/animal_pain/.

Johansen R, Needham JR, Colquhoun DJ, et al. (2006) Guidelines for health and welfare

monitoring of fish used in research. Laboratory Animals 40: 323.–340. lpp.

Joint Working Group on Refinement (2011) A guide to defining and implementing protocols

for the welfare assessment of laboratory animals. Laboratory Animals 45: 1.–13. lpp.

Leach MC et al. (2008) Identification of appropriate measures for the assessment of

laboratory mouse welfare. Animal Welfare 17: 161.–170. lpp.

National Centre for the Three Rs (NC3Rs) Welfare assessment. Skatīt:

http://www.nc3rs.org.uk/welfareassessment.

16

http://www.tinyurl.com/65ez5vh

http://www.ahwla.org.uk/index.html

http://www.ccac.ca/

http://dels.nas.edu/animal_pain/

http://www.nc3rs.org.uk/welfareassessment

National Health and Medical Research Council (2008) Guidelines to Promote the Wellbeing

of Animals Used for Scientific Purposes: The Assessment and Alleviation of Pain and

Distress in Research Animals. Canberra: Australian Government. Skatīt:

http://www.nhmrc.gov.au un meklēt „pain and distress”.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) (2000). Guidance Document on

the Recognition, Assessment, and Use of Clinical signs as humane endpoints for experimental

animals used in safety evaluation. OECD Environmental Health and Safety Publications

Series on Testing and Assessment No. 19. Paris: OECD.

Wells DJ, Playle LC, Enser WEJ, et al. Assessing the welfare of genetically altered mice.

Pilns teksts vietnē: http://www.nc3rs.org.uk/gamice. Kopsavilkums: Laboratory Animals 40:

111.–114. lpp.

Workman P et al. (2010) Guidelines for the welfare and use of animals in cancer research.

British Journal of Cancer 102: 1555. – 1577. lpp., lejupielādēt vietnē:

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2883160/?tool=pubmed.

1.2. Papildu lasīšanai ieteicami noderīgi žurnāli

Applied Animal Behaviour Science http://www.applied-

ethology.org/applied_animal_behaviour_scie

nce.html

Animal Technology and Welfare http://www.iat.org.uk/publications/atw.htm

Animal Welfare http://www.ufaw.org.uk/animal.php

Contemporary Topics in

Laboratory Animal Science and

Journal of the American Association

for Laboratory Animal Science

http://www.aalas.org/publications/index.aspx

#ct

Lab Animal and Lab Animal

Europe

http://www.labanimal.com/laban/index.html

http://www.labanimaleurope.eu/

Laboratory Animals http://la.rsmjournals.com/

1.3. Ieteicamie atslēgvārdi literatūras meklēšanai

Turpmāk minētie atslēgvārdi palīdzēs meklēt informāciju par smaguma novērtēšanu.

17

http://www.nhmrc.gov.au/

http://www.nc3rs.org.uk/gamice

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2883160/?tool=pubmed

http://www.applied-ethology.org/applied_animal_behaviour_science.html



http://www.iat.org.uk/publications/atw.htm

http://www.ufaw.org.uk/animal.php

http://www.aalas.org/publications/index.aspx#23ct

http://www.aalas.org/publications/index.aspx#23ct

http://www.labanimal.com/laban/index.html

http://www.labanimaleurope.eu/

http://la.rsmjournals.com/

ietekmēt

kaitējuma un

ieguvumu

novērtējums

pozitīvie rādītāji smaguma skala

dzīvnieku labturība humānie parametri pozitīvā labturība uzvedība slimības

laikā

dzīvnieku ciešanas vajadzības

kvalitatīvs

uzvedības

novērtējums

spriedze

novērtējums objektīvs

novērtējums dzīves kvalitāte ciešanas

diskomforts sāpes pilnveide labturības

novērtējums

spriedze sāpju novērtējums vērtējuma punktu

lapas labturības rādītājs

kaitējuma

novērtējums sāpju mērījums

vērtēšanas sistēma

ar punktiem

rezultāti labturības

jomā

Atsauces par faktiskā smaguma klasifikāciju

CCAC (1998) Guidelines on: Choosing an Appropriate Endpoint in Experiments Using

Animals for Research, Teaching and Testing. Canadian Council on Animal Care, pieejams

vietnē: http://www.ccac.ca/en_/standards/guidelines (angļu valodā) un

http://www.ccac.ca/fr_/normes/lignes_directrices (franču valodā).

FELASA Working Group on Pain and Distress (1994) Pain and distress in laboratory

rodents and lagomorphs. Laboratory Animals 28: 97.–112. lpp.

Jones HRP, Oates J and Trussell BA (1999) An applied approach to the assessment of

severity. In: Hendriksen CFM. & Morton DB (eds), Humane Endpoints in Animal

Experiments for Biomedical Research. Proceedings of the International Conference, 22-25

November 1998, Zeist, The Netherlands. Royal Society for Medicine Press Ltd., Londona,

40.–47. lpp.

LASA /APC (2008) Final Report of a LASA/APC Working Group to Examine the Feasibility

of Reporting Data on the Severity of Scientific Procedures on Animals. Pieejams:

http://www.lasa.co.uk/publications.html.

18

http://www.ccac.ca/en_/standards/guidelines

http://www.ccac.ca/fr_/normes/lignes_directrices

http://www.lasa.co.uk/publications.html

Morton, DB and Hau J (2011) Chapter 18: Welfare assessment and humane endpoints. In:

Handbook of Laboratory Animal Science, 3rd

Edition, Volume 1 Essential Principles and

Practices. Hau J and Schapiro, SJ (eds), CRC Press LLC, USA, 535.–572. lpp.

Prescott MJ, Morton DB, Anderson D, Buckwell A, Heath S, Hubrecht R, Jennings M, Robb

D, Ruane B, Swallow J and Thompson P (2004) Refining dog husbandry and care, Eighth

report of the BVAAWF/FRAME/RSPCA/UFAW Joint Working Group on Refinement.

Laboratory Animals 38 Suppl 1: S1:1-S1:94.

Wolfensohn S and Lloyd M (2003) Handbook of Laboratory Animal Management and

Welfare, 3rd

Edition. Blackwell Publishing Ltd, Oxford (4. izdevums sagatavošanā).

(Visi URL pēdējo reizi apskatīti 2012. gada 24. maijā.)

19

Ilustratīvi smaguma klasificēšanas, ikdienas novērtēšanas un faktiskā smaguma novērtēšanas procesa piemēri

Briselē, 2013. gada 11. janvārī

Darba dokuments par smaguma novērtēšanas sistēmu, ko sagatavoja Eiropas Komisijas Ekspertu darba grupa un 2012. gada jūlija sanāksmē

apstiprināja valstu kompetentās iestādes Direktīvas 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību īstenošanai,

ieteica izstrādāt piemērus, kas ilustrētu „smaguma klasificēšanas procesu, ikdienas novērtēšanu un faktiskā smaguma galīgo novērtējumu”,

kā arī ieteica ar tiem iepazīstināt zinātnisko sabiedrību.

Pamatojoties uz to, Ekspertu darba grupa sagatavoja vairākus piemērus, lai parādītu, kā dažādām procedūrām var piemērot procesu, kas

raksturots Darba dokumentā. To mērķis ir palīdzēt kompetentajām iestādēm, lietotājiem, dzīvnieku tehnologiem, veterinārārstiem un visiem

citiem iesaistītajiem darbiniekiem nodrošināt, lai sāpes, ciešanas un spriedze tiktu efektīvi paredzēta, atpazīta, novērsta, ja iespējams, un

konsekventi novērtēta procedūru laikā. Šo dokumentu sanāksmē, kas notika 2013. gada 23.–24. janvārī, apstiprināja valsts kompetentās

iestādes Direktīvas 2013/63/ES īstenošanai.

Izmantojot šos piemērus, būtiski ir ņemt vērā vairākus svarīgus apstākļus:

tiek pieņemts, ka labā prakse tiek īstenota visu laiku attiecībā uz izmitināšanu, audzēšanu un kopšanu, pilnveides procedūrām,

izglītību un mācībām, kompetences novērtēšanu, jaunākās informācijas iegūšanu un piemērošanu par aizstāšanu, samazināšanu un

pilnveidi, kā arī attiecībā uz eksperimentu plānošanu;

21

http://ec.europa.eu/environment/chemicals/lab_animals/pdf/Consensus%20doc%20on%20severity%20assessment.pdf

piemēros iekļautās vērtējuma punktu lapas pēc sava veida ir paredzētas apmācītu, kompetentu un iejūtīgu darbinieku slēdziena

papildināšanai – nevis aizstāšanai. Mērķis ir nodrošināt sistemātiskāku un objektīvāku ciešanu novērošanu, uzskaiti un

novērtēšanu, neignorējot profesionālu slēdzienu;

katrs piemērs attiecas uz hipotētisku, bet reālistisku situāciju. Tas nav piemērots visas praksē pieejamās informācijas iekļaušanai,

taču tiek iekļauta pietiekama informācija, lai varētu paskaidrot, kā process tiek īstenots;

kā minēts Darba dokumentā, svarīgi ir pārdomāt un pielāgot smaguma novērtējumu sugām, pārveidojumiem un procedūrai, kas

tiek īstenota individuālā lietotāja iekārtā. Tādēļ Ekspertu grupa stingri iesaka neizmantot tabulu un vērtējuma punktu lapu sistēmas

esošajos piemēros pat attiecībā uz tām pašām procedūrām. Visu smaguma novērtējuma protokolu efektivitāte ir regulāri

jāpārskata, un tie ir jāmaina pēc vajadzības;

arī piemērus var izmainīt, kad paplašinās zināšanas par sāpju, ciešanu un spriedzes rādītājiem un mainās metodika smaguma

novērtēšanai un klasificēšanai. Katram no tiem tiek norādīts datums, un atjauninājumi ir pieejami EK tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/environment/chemicals/lab_animals/interpretation_en.htm;

būtu vēlamas atsauksmes par šo piemēru noderīgumu, kā arī ieteikumi turpmāk paredzamajām procedūrām; piezīmes var sūtīt uz e-

pasta adresi: [email protected].

22

http://ec.europa.eu/environment/chemicals/lab_animals/interpretation_en.htm

mailto:[email protected]

Satura rādītājs

1. modelis. Onkoloģiskie pētījumi ................................................................................................................................................................. 24

1.a modelis. Cilvēka audzēja šūnu līniju uzturēšana pelēm ar novājinātu imūnsistēmu ........................................................... 25

1.b modelis. Jauno farmaceitisko preparātu iedarbība uz audzēja augšanu ............................................................................ 31

2. modelis. Eksperimentālais autoimūnais encefalīts (EAE) pelēm .............................................................................................................. 39

3. modelis. Artrīts ........................................................................................................................................................................................ 49

4. modelis. Trieka. ........................................................................................................................................................................................ 60

5. modelis. Poliklonālo antivielu radīšana trušiem ....................................................................................................................................... 73

6. modelis. Ģenētiski modificētu (GA) dzīvnieku radīšana un uzturēšana .................................................................................................. 80

Modelis – GeneAtm1a(Funding)Lab ....................................................................................................................................................... 82

Modelis –Tg(GeneB)Labcode ........................................................................................................................................................... 88

Modelis – GeneCtm1a(Funding)Lab ........................................................................................................................................................ 90

23

Ilustratīvi smaguma procesa piemēri

1. modelis. Onkoloģiskie pētījumi (1.a un 1.b modelis) Pēdējais atjauninājums – 05/02/2013

1. Dzīvnieku modeļi onkoloģiskajos pētījumos (1.a un 1.b modelis)

Vispārīgs konteksts – Jauno pretvēža līdzekļu novērtēšana in vivo

Vēzis ir biežākais nāves iemesls attīstītajā pasaulē, un cilvēces novecošana neizbēgami palielinās šīs slimības radīto slogu. 2010. gadā vēža

izraisītas nāves varbūtība ES pirms 70 gadu vecuma sasniegšanas bija aptuveni viens pret septiņi. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunas

efektīvākas zāles vēža ārstēšanai. Priekšrocības saistīsies ar vēža izraisītās mirstības samazināšanos un dzīves kvalitātes paaugstināšanos tiem,

kuri saslims ar vēzi nākotnē.

Dzīvnieku modeļus pašlaik izmanto jaunu vēža ārstniecības zāļu izstrādei papildus datormodelēšanai un in vitro metodēm, piemēram, šūnu

kultūru testiem. Kad savienojumu selektivitāte un iedarbība ir apstiprināta in vitro, ar dzīvniekiem testē tikai tos savienojumus, kuru īpašības ir

labvēlīgas. Panesamības pētījumus veic ar nelielām dzīvnieku grupām, lai noteiktu maksimāli pieļaujamo devu (MTD) un dozēšanas sistēmas

piemērotību pirms plašākiem efektivitātes pētījumiem.

Smagums ietekmei uz dzīvniekiem būs atkarīgs no modeļiem un pētījuma mērķa. Piemēram, audzēja šūnu līniju uzturēšana būtiski neietekmēs

labturību, ar nosacījumu, ka visu laiku tiek ievērotas labas prakses prasības, tostarp veikta atbilstoša dzīvnieku uzraudzība un apstiprināti

sākotnējie humānā mērķa parametri. Tomēr pētījumi, lai novērtētu jaunās ārstēšanas metodes metastāžu modeļos, visticamāk radīs lielākas

labturības problēmas saistībā ar vairāku audzēju attīstību un citotoksisko zāļu iespējamo kaitīgo ietekmi.

Ir publicētas vairākas nostādnes par dzīvnieku labturību un izmantošanu vēža pētniecībā, piemēram, izdevumā „British Journal of Cancer”

(Workman et al., 2010). Tās sniedz detalizētu pārskatu par dažādiem pieejamiem dzīvnieku audzēju modeļiem, to ietekmi uz dzīvniekiem un

iespējām samazināt ciešanas.

Šeit tiek sniegti divi piemēri, kas ilustrē onkoloģiskos dzīvnieku modeļus ar dažādu smaguma klasifikāciju.

24

Atsauce

Workman et al. (2010). Guidelines for the welfare and use of animals in cancer research. – British Journal of Cancer (2010) 102(11), 1555.–

1577. lpp.; bezmaksas lejupielāde vietnē: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2883160/pdf/6605642a.pdf.

1.a modelis. Cilvēka audzēja šūnu līniju uzturēšana pelēm ar novājinātu imūnsistēmu

Dažas cilvēku audzēju šūnu līnijas nevar droši atkārtot kultūrā, un laiku pa laikam rodas vajadzība raksturot un uzturēt cilvēka šūnu līnijas

ksenogēnā in vivo modelī.

Pētījums

30 BALB/C novājinātiem peļu tēviņiem kreisajā sānā zem ādas tiks injicēta 10³ HCT 116 šūnu suspensija 0,1 ml fizioloģiskajā šķīdumā.

Dzīvnieki pa grupām tiks ievietoti individuāli ventilējamos sprostos (IVC) ar pakaišiem un migas materiālu. Dzīvnieku labturību novērtēs katru

dienu, un viņus nosvērs ik pēc četrām dienām. Visus dzīvniekus palpēs, meklējot audzējus, katru otro dienu, un visi sataustāmie audzēji tiks

mērīti ar ārtaustiem arī katru otro dienu. Dzīvniekiem veiks eitanāziju 15. dienā, lai ievāktu audzējus.

Sākotnējais perspektīvais novērtējums un apsvērumi par konkrētiem uzlabojumiem un humāniem mērķa parametriem

Kas šā pētījuma

ietvaros tiks nodarīts

dzīvniekiem?

Ko dzīvnieki izjutīs? Cik lielas

ciešanas pētījums var radīt? Kas var

ciešanas palielināt?

Kā ciešanas tiks samazinātas līdz minimumam?

Kaitīgā ietekme Metodoloģija un iejaukšanās

pasākumi

Parametri

Peļu ar novājinātu

imūnsistēmu

Dzīvnieki ir uzņēmīgi pret infekcijām. Izmitināšana IVC un audzēšanas

prakse pielāgota tā, lai līdz

Jebkurš dzīvnieks, kam novēros

saslimšanas pazīmes, tiks

25

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2883160/pdf/6605642a.pdf

uzturēšana minimumam samazinātu

savstarpējas inficēšanās risku.

Dzīvnieku grupa izmitināta, un, lai

mazinātu spriedzi, veikta vides

bagātināšana.

Audzēšana un kopšana tiks

pārskatīta, ja tiks novērotas kādas

spriedzes, agresijas vai uzvedības

noviržu pazīmes.

nogalināts.

Audzēja šūnu

injicēšana zem ādas

Pārejošs diskomforts pēc injekcijas. Injekciju veic tikai vienreiz.

Injicē atbilstošu apjomu (ne vairāk

kā 0,2 ml).

Dzīvniekus stingri uzraudzīs

tuvākajā laikposmā pēc injicēšanas.

Dzīvnieki tiks humāni nogalināti, ja

pēc injekcijas tiks novērota vairāk

nekā viegla spriedze vai

diskomforts un nenotiks strauja

atgūšanās (ļoti retos gadījumos).

Audzēja augšana Var radīt diskomfortu vai ietekmēt

parasto uzvedību vai kustību spējas.

Audzējs var inficēties vai sākt pūžņot

(bet nedrīkst veidot metastāzes).

Audzēja augšanu mērīs katru otro

dienu.

Uzraudzības ietvaros tiks rūpīgi

novērota poza, gaitas traucējumi un

audzēja lielums un stāvoklis.

Dzīvnieks tiks nogalināts, ja audzējs

pūžņos vai traucēs parasto

uzvedību, pozu vai kustības, vai tā

lielums pārsniegs 1,2 cm diametrā

(Workman et al., 2010).

26

Analīze

Paredzams, ka dzīvnieki izjutīs tikai VIEGLU diskomfortu un tiks nogalināti, ja šo līmeni pārsniegs kāda veselības vai labturības problēma.

Tādēļ piemērota ir VIEGLA perspektīvā smaguma klasifikācija.

Šā modeļa beigās ir pievienots aizpildītas novērojumu lapas piemērs.

Klīniskie novērojumi

Ir izstrādāta vērtējuma punktu lapa ar pamatdatiem, pievēršoties audzēja lielumam, ķermeņa svaram, pozai un gaitai, jo nav gaidāms daudz citu

klīnisko pazīmju. Ir atstāta brīva vieta negaidītām klīniskajām pazīmēm, un tās jāraksturo brīvā aprakstā. Ieraksts NAD (nav konstatētas

novirzes) apstiprina, ka dzīvnieks ir pārbaudīts un nav konstatētas nekādas novirzes. Piemērs ir pievienots turpmāk.

Rezultāti

Nevienam dzīvniekam nav konstatēts būtisks svara zudums.

5 dzīvniekiem netika konstatēta audzēja attīstība.

25 dzīvniekiem audzēja attīstība tika konstatēta sānā. Šie audzēji netraucēja normālu uzvedību, un to izmērītais lielums nepārsniedza 1 cm

14. dienā, kad dzīvniekiem tika veikta eitanāzija saskaņā ar pētījuma protokolu par audzēju ievākšanu.

Vienā sprostā tika novērota agresīva uzvedība un cīnīšanās; vienam dzīvniekam radās kostas brūces uz astes un muguras, un tas tika nošķirts

atsevišķā sprostā, brūces tika lokāli dezinficētas katru dienu līdz to sadzīšanai, un dzīvnieks tika saglabāts līdz procedūras beigām.

Faktiskā smaguma novērtējums

Pētījumu pabeidza 29 dzīvnieki, kam radās ne vairāk kā tikai vieglas ciešanas saistībā ar injekciju un audzēju augšanu.

Faktiskais smagums tiem tika novērtēts kā VIEGLS, un viens dzīvnieks guva kostas brūces, kas tika efektīvi apstrādātas. Šim dzīvniekam

radās noteiktas papildu ciešanas, ko izraisīja agresija, taču tās nebija saistītas ar procedūru. Šie starpgadījumi tika efektīvi novērti, un

ciešanas – samazinātas līdz minimumam. Kaut arī šā dzīvnieka izjusto ciešanu līmenis bija mērens, tā kā šis starpgadījums neattiecās uz

procedūru, ar procedūru saistītais faktiskais smagums, kas jāreģistrē, uzskatāms par VIEGLU.

27

Novērojumu lapas piemērs (aizpildīts par hipotētisku gadījumu)

Audzēja augšana novājinātām pelēm – procedūras un novērojumu lapa

1. būris – peļu skaits no 1 līdz 5

Datums Procedūra Audzēja

lielums (cm)

Svars (g) Klīniskie novērojumi – rūpīgi pārbaudīt pozu un

gaitu

28.02. Šūnu

suspensijas

injekcija

1- 21

2- 22

3- 21

4 -22

5- 22

Pēc injekcijām nav konstatētas labturības problēmu

pazīmes

01.03. Nav konstatētas novirzes (NAD)

02.03. Palpācija NAD

03.03. NAD

04.03. Palpācija 1- 21

2- 22

NAD

28

3- 21

4 -22

5- 22

05.03. NAD

06.03. Palpācija NAD

07.03. Noteikta agresīva uzvedība; nav redzamu brūču

08.03. Audzēja

mērījums

1 – 0,1

2 – 0,1

3 – 0,1

4 – nav

audzēja

5 – 0,2

1- 21

2- 22

3- 21

4 -22

5- 22

1. pele guva kostas brūces uz astes un muguras –

lokāla apstrāde, pārvietošana uz atsevišķu būri.

Migas kaste uzstādīta atsevišķi izmitinātajam

dzīvniekam, bet aizvākta no būra ar pārējām

četrām pelēm, ja tā bija agresijas cēlonis.

09.03. 1. pelei dezinficētas brūces, dzīšanas norise

pareiza; nav agresijas pazīmju starp pārējiem

dzīvniekiem

10.03. Audzēja

mērījums

1 – 0.2

2 – 0.1

1. pelei dezinficētas brūces

29

3 – 0.1

4 – nav

audzēja

5 – 0.2

11.03. 1. pelei dezinficētas brūces

12.03. Audzēja

mērījums

1 – 0.4

2 – 0.3

3 – 0.3

4 – nav

audzēja

5 – 0.5

1 – 22

2 – 22

3 – 21

4 – 21

5 – 23

1. pelei brūces sadzijušas, dezinfekcija pārtraukta

13.03. NAD

14.03. Eitanāzija

un audzēju

ievākšana

30

1.b modelis. Jauno farmaceitisko preparātu iedarbība uz audzēja augšanu. Daudzpakāpju procedūra

Pētījuma mērķis ir novērtēt to, cik efektīvi jaunie preparāti samazina vai aptur audzēja šūnu augšanu. Audzējam jābūt pilnībā izveidotam, pirms

var sākt ārstēšanu (parasti pietiek ar 0,5 cm diametrā) – pētījuma ierobežotā ilguma dēļ daži audzēji varēja attīstīties līdz ne vairāk kā 1,2 cm

diametrā, parasti nesēja kontroles grupā. Visticamāk citotoksiskās zāles radīs noteiktu kaitīgu ietekmi uz labturību.

30 BALB/C novājinātiem peļu tēviņiem tiks injicētas lēni augošas audzēja šūnas (0,1 ml). Dzīvnieku labturību novērtēs katru dienu, un viņus

nosvērs vienreiz nedēļā trīs nedēļas pēc kārtas. Audzēju augšanu mērīs ar ārtaustiem 7. un 14. dienā; 20. dienā audzējus mērīs vēlreiz, dzīvniekus

atlasīs pēc nejaušības principa un sāks ārstēšanu, divreiz dienā veicot intraperitoneālas injekcijas septiņas dienas pēc kārtas.


Kas šā pētījuma


dzīvniekiem?






pasākumi

Parametri

Novājinātas

imūnsistēmas peļu

uzturēšana

Dzīvnieki ir uzņēmīgi pret infekcijām. Izmitināšana IVC un audzēšanas

prakse pielāgota tā, lai līdz

minimumam samazinātu

savstarpējas inficēšanās risku.

Dzīvnieku grupa izmitināta un, lai

mazinātu spriedzi, veikta vides

bagātināšana.

Audzēšana un kopšana tiks

pārskatīta, ja tiks novērotas kādas

Jebkurš dzīvnieks, kam novēros

papildu slimību pazīmes, tiks

nogalināts.

31

spriedzes, agresijas vai uzvedības

noviržu pazīmes.

Audzēja šūnu

injicēšana zem ādas

Pārejošs diskomforts pēc injekcijas. Injekciju veic tikai vienreiz.

Injicē atbilstošu apjomu (ne vairāk

kā 0,2 ml).




pēc injekcijas tiks novērota vairāk

nekā viegla spriedze vai

diskomforts un nenotiks strauja

atgūšanās (ļoti retos gadījumos).

Audzēja augšana Var radīt diskomfortu vai ietekmēt

parasto uzvedību vai kustību spējas.

Izmantotais audzējs var inficēties vai

sākt pūžņot (bet nedrīkst veidot

metastāzes).

Dzīvniekus novēro katru dienu,

regulāri uzrauga viņu vispārējo

veselības stāvokli un audzēja

augšanu.

Uzraudzības ietvaros tiks rūpīgi

novērota poza, gaitas traucējumi un

audzēja lielums un stāvoklis.

Farmaceitiskos pasākumus sāks tad,

kad audzējs sasniegs 0,5 cm

diametrā (mērot ar ārtaustiem).

Dzīvnieks tiks nogalināts, ja audzējs

pūžņos vai traucēs parasto

uzvedību, pozu vai kustības, vai tā

lielums pārsniegs 1,2 cm diametrā

(Workman et al., 2010).

Jauno farmaceitisko

preparātu

intraperitoneāla

injekcija

Pārejošs diskomforts pēc injekcijas.

Citotoksiskās zāles var izraisīt caureju,

svara zudumu, anoreksiju vai apātiju.



Maksimālais apjoms – 10 ml/kg

katru dienu septiņas dienas pēc

Dzīvniekus nogalinās, ja svara

zudums pārsniegs 20 % no

sākotnējā ķermeņa svara. Nogalinās

arī dzīvniekus, kas neēdīs vai kam

būs caureja ilgāk nekā 48 stundas.

32

Analīze

Ņemot vērā audzēja lielumu, paaugstināto noslieci uz pūžņošanu, injekciju biežumu un lietoto zāļu kaitīgo ietekmi, šajā gadījumā būs piemērota

MĒRENA perspektīvā smaguma klasifikācija.

Vai smaguma robeža var būt VIEGLA?

Visdrīzāk ne, ja vien zinātniskie mērķi netiks sasniegti, izmantojot agrākus parametrus, piemēram, samazinot maksimālo audzēja lielumu. Tad

arī zāles būs jāinjicē devā, par kuru zināms, ka tā neradīs nekādu būtiski kaitīgu klīnisko ietekmi. Šādos apstākļos VIEGLU smaguma

klasifikāciju varētu atzīt par piemērotu.


Šā modeļa beigās ir pievienots novērojumu lapas piemērs un vērtējuma punktu lapas paraugs.

Rezultāti

No 30 BALB/C peļu tēviņiem 25 tika izmantoti efektivitātes novērtēšanai; 10 dzīvnieki saņēma B zāles, kuru deva bija H, 10 – B zāles, kuru

deva bija X, un 5 – C zāles, kuru deva bija Y.

kārtas.

Tiks izmantoti minimālie devas

līmeņi (tos noteiks pēc devas robežu

izpētes).

Labturību novērtēs, izmantojot

klīnisko vērtējuma punktu sistēmu.

Klīnisko punktu augšējā robeža tiks

noteikta kā humāna mērķa

parametrs.

33


3 dzīvniekiem audzēji neattīstījās, un tiem veica eitanāziju kā nederīgiem eksperimenta nolūkiem – VIEGLS smagums.

2 dzīvniekiem audzēja injekcijas vietā attīstījās pūžņošana pirms ārstēšanas uzsākšanas, un tiem veica eitanāziju – MĒRENS smagums.

10 dzīvniekiem, kas saņēma B zāles H devā, audzēji palika salīdzinoši nelieli, tiem neradās būtisks ķermeņa svara zudums un neveidojās

klīniskās pazīmes – VIEGLS smagums.

7 dzīvniekiem, kas saņēma B zāles X devā, audzēja lielums samazinājās, ķermeņa svara zudums bija 15 % un radās šķidra vēdera izeja,

tomēr tie tika saglabāti līdz eksperimenta beigām – MĒRENS smagums.

3 dzīvniekiem, kas saņēma B zāles X devā, audzēja lielums samazinājās, ķermeņa svara zudums bija 15 % un radās šķidra vēdera izeja,

anoreksija un izteikta apātija, un tie tika humāni nogalināti 25. dienā – SMAGS smagums.

5 dzīvniekiem, kas saņēma C zāles Y devā, pastāvīgi palielinājās audzēja lielums, palielinājās ķermeņa svars un nebija klīnisku pazīmju, kas

neattiektos uz audzēja augšanu. Šiem dzīvniekiem veica eitanāziju, kad audzēja lielums pārsniedza 1,2 cm – MĒRENS smagums.

Vērtējuma punktu lapas piemērs

Dzīvnieka Nr.

Datums 01.06. 02.06. 03.06. 04.06.

Izskats

Ķermeņa svars

Apspalvojuma

stāvoklis

Ķermeņa funkcijas

Aizdusa un/vai

paātrināta elpošana

34

Barības uzņemšana

Vide

Šķidra vēdera izeja

vai caureja

Asiņaina caureja

Uzvedība

Ņemšana rokās

Agresija

Gaitas traucējumi

Neparasta poza

Nevēlēšanās

kustēties

Ar procedūru saistītie rādītāji

Audzēja lielums

Audzēja pūžņošana

Audzējs kavē

kustības

35

Darbības

1 punkts Pārskatīt uzraudzības biežumu

2 Apsvērt papildu kopšanu, piemēram, papildu

šķidruma uzņemšanu

4 Apspriesties ar veterinārārstu

6 Īstenot humānu mērķa parametru

Klīnisko vērtējuma punktu piemēri

Kopējais

vērtējuma punktu

skaits

Jebkuri citi

novērojumi

Izskats Punktu

skaits

Ķermeņa svars

5–10 % svara zudums 1



20 % + svara zudums HEP

Apspalvojuma stāvoklis

Apspalvojums nedaudz nevīžīgs 1

Neliela piloerekcija 2

36

Izteikta piloerekcija 3

Ķermeņa funkcijas

Tahipnoja (paātrināta elpošana) 1

Aizdusa (elpas trūkums) 3

Vide

Šķidra vēdera izeja vai caureja 1

Asiņaina caureja HEP

Uzvedība

Saspringums un nervozitāte, paņemot

rokās

1

Izteikta spriedze, paņemot rokās,

piemēram, trīsēšana, pīkstēšana,

agresivitāte

3

Kustības

Nedaudz neparasta gaita/poza 1

Izteikti neparasta gaita/poza 2

Būtiskas mobilitātes

problēmas/nevēlēšanās kustēties

3

37

Nekustīgums ilgāk nekā 24 stundas HEP


Audzēja lielums pārsniedz 1,2 cm HEP

Audzēja pūžņošana HEP

Audzējs kavē kustības HEP

38


2. modelis. Eksperimentālais autoimūnais encefalīts (EAE) pelēm

Pēdējais atjauninājums – 05/02/2013

Vispārīgs konteksts

Eksperimentālo autoimūno encefalomielītu (EAE) izmanto dažādu multiplās sklerozes (MS) aspektu modelēšanai grauzējiem un primātiem. MS

ir daudzveidīgi, kompleksi neiroloģiskie traucējumi, kas iestājas jauniem pieaugušajiem. Tās simptomi ir iekaisums, demielinizācija un aksonu

zudums. Dzīvnieku modeļus izmanto, lai izpētītu šīs slimības fiziopatoloģiju un novērtētu iespējamās aizsardzības vai ārstniecības stratēģijas,

tostarp imūnmodulāciju, imūnaizsardzību, aksonu reģenerāciju un mielīna atjaunošanu. MS daudzveidīgo daudzfaktoru īpašību dēļ ir jāizmanto

atbilstoši modeļi, risinot konkrētus jautājumus, kas attiecas uz slimības dažādiem posmiem.

EAE izraisa arī uz mielīnu vērstu imūnsistēmas darbību, kas rosina centrālās nervu sistēmas iekaisumu un atver asins barjeru smadzenēs.

Dzīvnieku modelī tā var izraisīt smagu neiroloģisku sindromu, kam varētu sekot daļēja atveseļošanās pirmajā hroniskajā remitējošajā recidīva

posmā. Šis posms ir saistīts ar iekaisumu un atgriezenisku demielinizāciju. Pēc 9–10 nedēļām dzīvnieks pāries uz progresējošu formu, kas

saistīta ar hronisku demielinizāciju un aksonu zudumu. Šajā posmā ir iespējams novērtēt dažādas terapeitiskās stratēģijas. Humānie un

zinātniskie mērķa parametri ir rūpīgi jāizvēlas, ņemot vērā pētījuma mērķus.

Atsauces

Emerson MR et al. (2009) Enhancing the ability of Experimental Autoimmune Encephalomyelitis to serve as a more rigorous model of Multiple

Sclerosis through refinement of the experimental design. Comparative Medicine 59: 112.–128. lpp.

Miller SD et al. (2010) Experimental Autoimmune Encephalomyelitis in the mouse. Current Protocols in Immunology 88: 15.1.1.–

15.1.20. punkts.

Weissert R (ed) (2012) Experimental Autoimmune Encephalomyelitis - Models, Disease Biology and Experimental Therapy. Published by In

Tech, DOI: 10.5772/1190, http://www.intechopen.com.

Wolfensohn S et al. (in prep) Reducing suffering in Experimental Autoimmune Encephalomyelitis.

39

http://www.intechopen.com/

Pētījums

Šajā piemērā EAE tiks ierosināts četriem Biozzi ABH peļu tēviņiem un četrām mātītēm (plaši izmantots pārveidojums, kuru uzskata par tādu,

kam ir liela praktiska vērtība), lai novērtētu potenciālo MS terapiju. Sākotnējā projekta plānošanas posmā lietotājs apsvērs visus iespējamos

dzīvniekiem kaitīgos notikumus un apzinās iespējamos ciešanu cēloņus, apspriežoties ar dzīvnieku tehnologu un kopējiem, kā arī dežurējošo

veterinārārstu. Tiks meklētas pilnveides iespējas, un tās tiks īstenotas projektā. Peles tiks izmitinātas kopā – viena dzimuma grupās pa četrām.

Īpaša uzmanība tiks veltīta vietējai videi, jo dzīvniekiem ar EAE radīsies būtisks motoriskais deficīts. Sprosti tiks aprīkoti ar cietām grīdām,

zāģskaidu pakaišiem, atbilstošām novietnēm un migas materiāliem, kā arī graužamiem blokiem. Dzīvnieki tiks apstrādāti ar iekaisumu rosinošu

adjuvantu, lai ierosinātu EAE, un uzraudzīti atveseļošanās laikā un hroniskā remitējošā recidīva posmā (no 9 līdz 10 nedēļām). Kad attīstīsies

progresējošā forma, attiecībā uz pelēm tiks novērtēti terapeitiskie kandidātsavienojumi, veicot trīs nedēļu ilgu pētījumu.


Kas šā pētījuma


dzīvniekiem?






pasākumi

Parametri

Vairākas iekaisuma

adjuvantu injekcijas

Diskomforts vai sāpes, ko izraisa

pulvera injekcija.

Iespējama reakcija injekcijas vietā, radot

kairinājumu vai diskomfortu.

Nelielas devas tiks injicētas

vairākās vietās zem ādas (izņemot

pēdu spilventiņus un astes

pamatni).

Adjuvants un starpniekviela tiks

sintezēta tā, lai radītu minimālu

kairinājumu.

Ja pēc injekcijas tiks novērotas

vairāk nekā pārejošas mērenas

sāpes vai spriedze, dzīvnieki tiks

humāni nogalināti.

40

Pēc injekcijas dzīvnieki tiks

uzraudzīti.

EAE ierosināšana –

sākotnējs smags

neiroloģisks sindroms,

kam seko atveseļošanās

posms

Paralīze, kas var izraisīt spriedzi vai

nemieru – astes tonusa zudums,

pakaļkāju vājums, hipomotorika,

ekstremitāšu paralīze, urīnceļu

disfunkcija (nesaturēšana vai aizture).

Urīnceļu funkcija tiks uzraudzīta,

katru dienu pārbaudot urīnpūsli.

Vajadzības gadījumā, ja konstatēs

aizturi, urīnpūslis tiks izspiests

manuāli (rūpīgi uzraugot sāpju vai

spriedzes pazīmes pēc urīnpūšļa

iztukšošanas).

Ja dzīvniekiem iestāsies

nesaturēšana, būri bieži pārbaudīs,

vai pakaiši un migas materiāls nav

mitrs, pēc vajadzības nomainot ar

svaigiem materiāliem.

Tiks nodrošinātas atbilstošas

novietnes un migas materiāls.

HEP jebkuram vienam no šādiem

kritērijiem:

divpusēja priekškāju paralīze

ilgāk par 24 stundām;

divpusēja pakaļkāju paralīze uz

laiku līdz piecām dienām;

jebkāda veida

pašsakropļošanās;

ilgstoša urīna aizture/nespēja

iztukšot urīnpūsli;

parēze (kustības spēju zudums,

viegla paralīze);

35 % svara zudums*;

neēšana vai nedzeršana ilgāk

par 24 stundām pēc slimības

sākuma;

neatveseļošanās no EAE trīs

nedēļas pēc klīniskās slimības

sākuma;

papildu slimības klīniskās

pazīmes, piemēram, kupra

uzmešana.

Būtisks svara zudums (piemēram, līdz

35 %).

Tiks nodrošināta pastāvīga piekļuve

ūdenim un barībai, kas novietota

traukos uz būra grīdas.

Ķermeņa svars un stāvoklis katru

dienu tiks uzraudzīts un biežāk

novērtēts ar punktiem (ja

nepieciešams), kad sāksies svara

41

* Svara zudums 35 % apjomā ir galējs parametrs, kam nepieciešams stabils zinātnisks pamatojums. Šajā gadījumā būtisks svara zudums ir

neizbēgams, un dzīvnieki varēs atgūties no tā, ja saņems atbilstošu atbalstu, piemēram, papildu siltumu vai papildu barību, tostarp barojot ar

roku, ja nepieciešams. 35 % parametrs šajā konkrētajā pētījumā ir noteikts kā veids, lai varētu samazināt nepieciešamību citiem jaundzīvniekiem

ierosināt EAE daudz augstākā līmenī, bet ar „tradicionālāku” parametru (piemēram, 20 %).

zaudēšana.

Tiks nodrošināta izmērcēta barība

un šķidruma bloki, vajadzības

gadījumā papildinot ar zemādas

injekcijām.

Remitējoša/recidīva

klīniskā norise

Hronisks neiroloģiskais deficīts. Tiks samazināti visi spriedzes

izraisītāji, tostarp trokšņa līmenis.

Ja nepieciešams, tiks paaugstināta

vides temperatūra, izmantojot

sildelementu, papildu pakaišus un

migas materiālus.

Jauna terapeitiskā

līdzekļa ievadīšana

(progresējošās formas

laikā)

Diskomforts injekcijas dēļ.

Blaknes vai līdzekļa neefektivitāte.

Pēc kandidātvielas injekcijas

dzīvnieki tiks rūpīgi uzraudzīti.


tiks novērotas kādas no iepriekš

minētajām pazīmēm vai radīsies

jebkādas smagas blaknes, ko

izraisīs jaunais terapeitiskais

līdzeklis.

42

Analīze

Par atbilstošu atzīst SMAGU perspektīvo smagumu, jo paredzams, ka šī procedūra radīs smagus traucējumus dzīvnieku vispārīgajai

labsajūtai un stāvoklim.

Vai smagums var būt MĒRENS?

Kaut arī perspektīvajam smagumam šajā modelī vienmēr būtu jābūt SMAGAM iepriekš minēto iemeslu dēļ, retrospektīvā smaguma klasifikācija

var būt MĒRENA atkarībā no pētījuma ilguma un savlaicīgas HEP ieviešanas, kā šeit minēts.


Pētījuma laikā peles uzraudzīja dzīvnieku tehnologi un kopēji, izmantojot klīnisko vērtējuma punktu lapu sistēmu, kas pielāgota protokolam pēc

apspriešanās ar lietotājiem, dzīvnieku tehnologiem, kopējiem un veterinārārstu. Tas attiecās uz parametriem, kuri saistīti svaru, kažoka stāvokli,

astes tonusu, urīnpūšļa kontroli, pozīcijas atjaunošanu, gaitu, parēzi un citām papildu pazīmēm (gulēšanu uz sāna, gandrīz pilnīgu paralīzi,

strauju, lēnu vai dziļu elpošanu). Tā kā projekts paredzēja smagas procedūras, dzīvnieki tika ļoti rūpīgi uzraudzīti un lietotājs regulāri pārskatīja

smaguma pakāpi, apspriežoties ar dzīvnieku labturības iestādi, dzīvnieku tehnologu un izraudzīto veterinārārstu. Turpmāk ir iekļauts vērtējuma

punktu lapas ilustratīvs piemērs.

Atbilstošas vērtējuma punktu lapas piemērs

Tabula. Klīniskā vērtējuma punktu lapa, ko izmanto EAE pelēm

Datums:

Izskats

Ķermeņa svars

Apspalvojuma

stāvoklis

43

Ķermeņa funkcijas

Urīnpūšļa kontrole

Astes tonuss

Elpošana

Vide

Migas stāvoklis

Uzvedība

Sociālā uzvedība

Gaita


Gulēšana uz sāna

Pozīcijas

atjaunošanas ilgums

Parēze

Paralīze

Pārējie novērojumi

44

(Brīvs teksts)

Piezīmes. Katru rādītāju novērtē saskaņā ar turpmākās tabulas sistēmu, kurā (piemēram) „1” tiek ierakstīts tabulā iepretim „astes tonusam”, ja

novēro vājāku astes pacelšanu, un „2” – iepretim „migas stāvoklim”, ja miga ir nekārtīga.

Tabula. Novērtēšanas sistēma rādītājiem EAE klīniskā vērtējuma punktu lapā

Punkti: 1 = viegls 2 = mērens 3 = smags

Svara zudums Līdz 10 %. No 10 līdz 20 %. No 20 līdz 35 %.

Apspalvojuma stāvoklis Nedaudz nevīžīgs. Nekopts. Izteikta/ilgstoša piloerekcija.

Urīnpūšļa kontrole –

nesaturēšana

Apliecinājums par noteiktu

kontroles zudumu, piemēram,

neliels urīna daudzums migā.

Izteiktāka urīna „noplūde”. Nesaturēšana.

Urīnpūšļa kontrole –

aizture

Urīnpūsli var palpēt, bet tas

iztukšosies, paņemot dzīvnieku

rokās.

Nepieciešama nedaudz lielāka

piepūle, lai iztukšotu urīnpūsli.

Nespēj urinēt bez palīdzības;

diskomforta/spriedzes pazīmes

manuālas iztukšošanas laikā vai

pēc tās.

Astes tonuss Pavājināta astes pacelšana vai

saritināšana.

Tonusa zudums astes distālajā

galā.

Tonusa zudums visai astei.

Elpošana – strauja, lēna

vai dziļa elpa

Viegla. Mērena. Izteikta.

45

Migas stāvoklis Nedaudz nekārtīga. Nelieli centieni migu sakārtot,

taču tā ir nekārtīga.

Nav migas.

Sociālā uzvedība Nav paredzamas izmaiņas,

rodoties nelielām ciešanām –

punktu uzskaite sākas no 2.

Pavājināta saskarsme ar citiem

dzīvniekiem.

Būtiski pavājināta saskarsme,

pasivitāte.

Gaita Neveikla. Velkot vienu pakaļkāju. Velkot abas pakaļkājas.

Gulēšana uz sāna Nav paredzamas izmaiņas,

rodoties vieglām vai mērenām

ciešanām – punktu uzskaite sākas

no 3.

Nav paredzamas izmaiņas,



no 3.

Konstatēta.

Pozīcijas atjaunošanas

ilgums

Lēna pozīcijas atjaunošana,

noguldot uz muguras.

Izteiktas grūtības atjaunot

pozīciju.

Nespēja atjaunot pozīciju piecu

sekunžu laikā pēc noguldīšanas uz

muguras.

Parēze Lēna priekškājas abdukcija,

noguldot uz muguras.

Ierobežots priekškājas abdukcijas

intervāls, noguldot uz muguras.

Nenotiek priekškājas abdukcija.

Gandrīz pilnīga vai

pilnīga paralīze




no 3.




no 3.

Konstatēta.

46


Procedūras beigās katra īpatņa vērtējuma punktu lapa tika pārskatīta, lai novērtētu, cik daudz punktu saņemts par rādītājiem, un kāda ir dinamika

laikā.

Divas peles pēc EAE ierosināšanas zaudēja 8 % ķermeņa svara, kažoks tām kļuva nedaudz nevīžīgs un iestājās lēna priekškājas abdukcija,

taču tās saņēma divus punktus par katru no pārējiem rādītājiem pirmajās piecās projekta dienās. Pēc tam punkti atgriezās pie „1” vai „0” par

katru rādītāju recidīva/remitējošajā posmā un zāļu izmēģinājumu laikā. Smagums = MĒRENS.

Trīs peles zaudēja no 22 līdz 32 % ķermeņa svara un saņēma „3”, „2” vai „1” punktu visā recidīva/remitējošajā posmā un zāļu izmēģinājumu

laikā. Smagums = SMAGS.

Viena pele zaudēja 37 % ķermeņa svara posmā pēc ierosināšanas un tika humāni nogalināta. Smagums = SMAGS.

Divas peles zaudēja attiecīgi no 15 līdz 18 % ķermeņa svara un saņēma „2” vai „3” punktus par visiem citiem rādītājiem pirmajās četrās

pētījuma dienās. Pēc tam tās saņēma „1” vai „2” punktus visā recidīva/remitējošajā posmā un zāļu izmēģinājumu laikā. Smagums =

SMAGS.

Paralīze netika novērota, un atklājās, ka ir pārāk grūti novērtēt elpošanu „būra puses” līmenī, tādēļ abi šie rādītāji tika izsvītroti no reģistrācijas

lapām. Brīvā teksta laukos kā agrīns ciešanu rādītājs bieži tika atzīmēta ilgstoša uzturēšanās novietnēs, tādēļ tā tika iekļauta lapās izmantošanai

citos projektos.

Sešiem dzīvniekiem smagums tika novērtēts kā SMAGS, un diviem – kā MĒRENS.

Iespējas turpmāk piemērot trīs „R”

Pēc faktiskā smaguma novērtēšanas lietotāji apspriedās ar kolēģiem un iepazinās ar literatūru, lai varētu veikt turpmāku pilnveidi. Tika apzinātas

šādas papildu pilnveides iespējas:

dzīvnieku iepriekšēja barošana pirms adjuvanta ievadīšanas ar augsti enerģētisku barību, piemēram, želeju un kondensēto pienu;

mazākas adjuvanta devas izmantošana;

cita izpētes protokola izmantošana, lai varētu saīsināt projekta ilgumu.

47

Šīs iespējas tika iekļautas protokolā turpmākai izpētei, lai varētu salīdzināt faktiskā smaguma līmeņus un noskaidrot, vai pilnveides pasākumi ir

izdevušies.

48


3. modelis. Artrīts

Pēdējais atjauninājums –05/02/2013.


Artrīta dzīvnieku modeļus izmanto, lai izpētītu slimības patoģenēzi un novērtētu potenciālās pretartrīta zāles klīniskai lietošanai. Tādēļ svarīgi

kritēriji modeļa atlasei ir arī morfoloģiskā līdzība ar cilvēku slimību un modeļa spēja prognozēt terapeitisko kandidātu savienojumu efektivitāti

cilvēkiem.

Plaši izmantoti dzīvnieku modeļi reimatoīdajam artrītam ir šādi – žurku adjuvantartrīts, žurku II tipa kolagēnartrīts, peļu II tipa kolagēnartrīts un

antigēna ierosināts artrīts vairākām sugām (Bendele, 2001). Plaši izmanto injekciju pie astes pamatnes, jo tā nodrošina pareizu imunogēno

reakciju, lai gan literatūrā ir minētas arī citas injicēšanas vietas. Ir arī ievērojamas atšķirības attiecībā uz pārveidojumiem saistībā ar uzņēmību,

smagumu un latentumu uz artrīta iestāšanos. Piemēram, ģenētiski modificēto (GA) līniju uzņēmību pret artrīta attīstību iespējams izmainīt

(atvieglot vai apturēt) atkarībā no gēnu pārveidojumu ietekmes. Artrīta dzīvnieku modeļus plaši izmanto, tādēļ tie ir rūpīgi pārbaudīti, slimības

sākums būs prognozējams un visticamāk novērtēšanas paņēmieni būs pareizi definēti un raksturoti. Šādiem modeļiem var izmantot vairākus

novērtējumus, tostarp gaitas analīzi un fon Freja (Von Frey) pavedienus, nevis tikai atsevišķus novērošanas līdzekļus.

Ņemiet vērā, ka ir jāveic pieejamo pārveidojumu, protokolu un pilnveides pasākumu regulāra pārskatīšana, lai varētu izvēlēties piemērotākos,

kad laiku pa laikam tiks uzdoti kādi zinātniska rakstura jautājumi (Joe et al., 1999).

Modelis, kas izmantots šajā piemērā, ir II tipa kolagēnartrīts žurkām, kas var izraisīt smagas ciešanas. Tādēļ pilnīgi noteikti ir jāizstrādā

zinātnisks pamatojums tā izmantošanai. Žurkas ir imunizētas pret heterologu II tipa kolagēnu, kura radītie traucējumi ir līdzīgi tiem, ko novēro

cilvēku reimatoīdajam artrītam (Bendele, 2001). Izrietošo poliartrītu raksturo izteikta skrimšļa iznīcināšana, kas saistīta ar imūnkompleksu

nogulsnēšanos uz locītavu virsmām, kaulu rezorbcija un kaulu plēves izplatīšanās, kā arī mērens vai izteikts sinovīts un periartikulārs iekaisums.

49

Atsauces

Bendele, A.M. Animal models of rheumatoid arthritis, J Musculoskel Neuron Interact 2001; 1(4): 377.–385. lpp.

Jasemian Y et al. (2011) Refinement of the collagen induced arthritis model in rats by infrared thermography. Br. J. Med. & Med. Res. 1(4):

469.–477. lpp.

Joe, B., Griffiths, M.M., Remmers, E.F., Wilder,R.L. Animal models of rheumatoid arthritis, Current Rheumatology Reports 1999; 1 139.–

149. lpp.

Pētījums

Šajā piemērā artrīts tiks ierosināts 18 Luisa žurku tēviņiem un 18 mātītēm, atkārtoti injicējot tām FIA (Froinda nepilnīgo adjuvantu) un kolagēnu.

Injekcijas vieta būs pie astes pamatnes. Ikdienas ārstēšana sāksies pēc desmit dienām (D10), kad artrīts būs attīstījies, un tad turpināsies katru

dienu vēl 14 dienas (līdz D24). Pētījuma mērķis būs iespējamo ārstniecības līdzekļu testēšana. Tika pārskatīti iepriekš publicētie dati par

saistītiem savienojumiem, lai noskaidrotu, vai analgēzijas veikšana netraucēs zinātniskajiem mērķiem, un tika secināts, ka tā radīs traucējumus

eksperimenta gaitā. Tādēļ analgēzija netiks nodrošināta artrīta attīstības vai kontroles pasākumu laikā, un īpaša uzmanība tiks veltīta sāpju

remdēšanas nefarmakoloģiskām metodēm (piemēram, audzēšanas apstākļu pilnveidei), lai samazinātu ciešanas.

Visi dzīvnieki katru dienu tiks novēroti un nosvērti, un vērtējuma punkti tiks ierakstīti vispārīgajā klīnisko punktu lapā, veicot pārbaudi nulles

dienā (D0, t. i., pirms pirmās injekcijas) un desmitajā dienā (D10, t. i., pirms ārstēšanas sākuma), kā arī D13, D16, D20 un D24. Testēšanā tiks

izmantoti fiziskā stāvokļa pasliktināšanās netieši mērījumi, piemēram, locītavu diametrs (mērot ar ārtaustiem) un klīniskie vērtējuma punkti

saskaņā ar artrīta novērtēšanas sistēmu. Humānos mērķa parametrus piemēros, pamatojoties uz klīniskajiem punktiem (skatiet turpmāk).

50

Jauno farmakoloģisko ārstniecības līdzekļu novērtēšana artrīta žurku modelī (II tipa kolagēnam)

SMAGS smagums

Kas šā pētījuma


dzīvniekiem?

Ko dzīvnieki izjutīs? Cik lielas ciešanas

pētījums var radīt? Kas var ciešanas

palielināt?


Kaitīgā ietekme Metodoloģija un iejaukšanās pasākumi Parametri

Liellopu II tipa

kolagēna Froinda

nepilnīgajā adjuvantā

(FIA) injekcijas zem

ādas pie astes

pamatnes līdz trim

reizēm

Ierobežota spriedze.

Pārejošas sāpes, mērens pietūkums

injekcijas vietā un diskomforts vienu vai

divas dienas.

Ādas izčūlojumi iespējami, bet ļoti maz

ticami, ja izmanto FIA.

Iejūtīga attieksme un kompetenta rīcība visā

procedūru laikā.

Standartizētas devas un formulas izvēle, lai

mazinātu pietūkumu un sāpes.

Ja ādas izčūlojumi nepāries vai

inficēsies, dzīvnieki tiks humāni

nogalināti.

Artrīta attīstība (D0–

D10)

Diskomforts, sāpes, nespēja un spriedze;

dzīvniekam var novērot saslimšanas

pazīmes, tostarp trulu izskatu, apetītes

zudumu, nevēlēšanos kustēties, svara

zudumu, locītavu pietūkšanu un

sadzirdamus pīkstienus, paņemot rokās.

Rūpīga klīniskā uzraudzība, izmantojot

vispārīgo klīnisko punktu lapu un veicot

biežāku uzraudzību klīnisko pazīmju

sākumposmā (parasti aptuveni no D8 līdz

D10).

Visā pētījuma laikā papildus nodrošina

mīkstus pakaišus un migas materiālu.

Viegli pieejams ūdens un barība (piemēram,

uz būra grīdas) visā pētījuma laikā.

Dzīvnieki tiks humāni nogalināti,

sasniedzot iepriekš noteiktu

klīnisko punktu skaitu attiecībā uz

humāniem mērķa parametriem

(skatiet turpmāko tabulu).

51

Tiks izmantota artrīta klīniskā vērtējuma

punktu sistēma, novērtējot pietūkuma pakāpi

un skarto locītavu skaitu.

Farmakoloģisko

līdzekļu lietošana

(testēšana un kontrole

divreiz dienā), injicējot

zem ādas vai

intraperitoneāli

(no D10 līdz D24)

Pārejošs diskomforts pēc injekcijas.

Pamatojoties uz iepriekšējiem dzīvnieku

datiem, nav paredzams, ka

farmakoloģiskie līdzekļi radīs kaitīgu

ietekmi.

Rūpīga ikdienas klīniskā uzraudzība,

izmantojot vispārīgo klīnisko punktu lapu.

Humānos mērķa parametrus

piemēros, ja radīsies būtiska kaitīga

ietekme.

Farmakoloģisko

līdzekļu ietekmes uz

artrīta smagumu

novērtēšana (D0, D10,

D13, D16, D20 un D24)

Atkarībā no izmantotajām metodēm var

rasties pārejošas papildu sāpes vai

diskomforts, piemēram, ja izmanto fon

Freja (Von Frey) pavedienus vai ārtaustus

vai izpilda prasību par ņemšanu rokās.

Rūpīga klīniskā uzraudzība.

Uzraudzības biežuma samazināšana (līdz

zinātniskajiem mērķiem nepieciešamajam

minimumam), kamēr dzīvnieks atveseļojas.

Skatiet tabulu turpmāk.

Piezīme

Klīniskā un artrīta vērtējuma punktu sistēma jāapspriež ar pētnieku, veterinārārstu, dzīvnieku tehnologiem un kopējiem un tā jāsaskaņo pirms

pētījuma uzsākšanas.

Analīze

Tā kā ir ticami, ka klīniskā ietekme uz dzīvnieku būs ievērojama un varēs ilgt vairākas nedēļas, par piemērotu uzskatāma perspektīvā smaguma

klasifikācija SMAGS.

52


Tas, vai smagumu var samazināt līdz mērenam, atkarīgs no pētījuma mērķa. Piemēram, bieži veicot detalizētu dzīvnieku uzraudzību, un ja ir

iespēja ieviest agrīnus parametrus (piemēram, klibošanas sākumposmā vai pēc perioda, kad notiek viegla klibošana ar vienu kāju, vai izmantojot

in-vivo attēlveidošanas metodes, lai atklātu agrīnas izmaiņas locītavu patoloģijā), šo procedūru var klasificēt kā MĒRENU. Šādi agrīni parametri

(piemēram, pētījuma pabeigšana 6. dienā pēc attēlveidošanas) var būt iespējami projektos, kas pēta agrīnas izmaiņas iekaisumā. Profilaktiska

ārstēšana (kas sākas pirms pilnīgas artrīta attīstības) ar jauniem farmaceitiskiem līdzekļiem, kam ir liela pretiekaisuma ietekme, un kas novērš

pilnīgu artrīta attīstību, var izraisīt arī smaguma samazināšanos līdz MĒRENAM. Tomēr šeit raksturotā pētījuma veida mērķis ir novērtēt

pilnībā izveidota artrīta ārstēšanu, tādēļ smaguma klasifikācija paliek SMAGA.

Vai smagums var pārsniegt augšējo robežu?

Saskaņā ar Direktīvas 15. panta 2. punktu „dalībvalstis nodrošina, ka procedūra netiek veikta, ja tā saistīta ar stiprām sāpēm, ciešanām vai

diskomfortu, kas var būt ilgstošs un nevar tikt samazināts”. Šis pētījums var radīt smagas ciešanas, kas ilgs vairākas nedēļas, un tās būtu

jāuzskata par ilgstošām. Ja smags artrīts ir izveidojies visās četrās kājās un dzīvnieka ciešanas nerimstas, pētījums ir pārsniedzis smaguma

augšējo robežu un to ir nepieciešams būtiski pilnveidot vai ieviest „drošības klauzulu” (Direktīvas 55. pants), kā arī pieteikties Komisijas

atļaujai.

Tomēr šajā piemērā ir paredzēti līdzekļi, kā samazināt ciešanas – vienlaikus paturot prātā zinātnisko mērķi – tostarp adjuvanta sastāva

pilnveidošana, piegāde un izvēle, ļaujot artrītam attīstīties tikai pakaļkājās un nodrošinot ērtu vidi un vieglu piekļuvi barībai un ūdenim,

visaptverošu uzraudzības sistēmu un humānus mērķa parametrus. Tādējādi šis projekts nebūtu uzskatāms par tādu, kas pārsniedz augšējo robežu,

un to var atļaut, ja tiek sniegts citos aspektos pozitīvs projekta novērtējums, tostarp pārskats par zaudējumiem un ieguvumiem.

Klīnisko punktu lapas piemērs ar artrītu slimu žurku ikdienas novērošanai ir sniegts turpmāk.

Datums: 1. diena 2. diena 3. diena 4. diena

Izskats

Ķermeņa svars

53

Nekopts

Dehidratācija

Ķermeņa funkcijas

Dispnoja (aizdusa)

Tahipnoja (paātrināta

elpošana)

Uzvedība

Nevēlēšanās kustēties

Miegainība/apātija

Nekustīgums

Pīkstēšana

Ar procedūru saistīts rādītājs

Punkti artrīta skartai ķepai

(skatiet 2. tabulu)

Pārējie novērojumi

(Brīvs teksts)

Kopējais vērtējuma

54

punktu skaits

Piezīme. Katrs rādītājs tika novērtēts saskaņā ar turpmāko 1. un 2. tabulas sistēmu. Piemēram, „1” jāieraksta punktu lapā iepretim „nekopts”

(1. tabula) un „5” – iepretim „ar procedūru saistīts rādītājs”, ja abas pakaļkājas ir saņēmušas attiecīgi „3” un „2” punktus (2. tabula). Turpmāk

raksturotās darbības un parametri ņem vērā prasības iespēju robežās novērst smagas ciešanas, bet humāni nenogalināt dzīvniekus pirms

pietiekamu datu ieguves, lai nerastos nepieciešamība izmantot citus jaunus dzīvniekus.

55

1. tabula. Novērtēšanas sistēma rādītājiem, ko izmanto klīnisko punktu lapā

Punkti

Izskats

Normāls < 5 % svara zudums 0




20 % + svara zudums HEP

Nekopts 1

Saspiesta āda/dehidratācija 1

Ķermeņa funkcijas

Dispnoja (aizdusa) 2

Tahipnoja (paātrināta elpošana) 1

2. tabula. Ar procedūru saistīts rādītājs – punkti artrīta

skartai ķepai

0 Normāls

1 Vienas potītes eritēma un pietūkums

2 Potītes un tarsālo locītavu tuvākās puses eritēma un

pietūkums

3 Potītes un visu tarsālo locītavu (līdz pēdas locītavai)

eritēma un pietūkums

4 Visas ķepas, arī pirkstu, eritēma un pietūkums

Šī artrīta vērtējuma punktu sistēma, ko izmanto kā ar

procedūru saistītu rādītāju, pamatojas uz paaugstinātu

pietūkuma līmeni un periartikulāru eritēmu. Punkti tiek

iegūti fiziskā pārbaudē un vizuālā novērtējumā, un tos

izmanto, lai aprēķinātu „artrīta indeksu”, kas definēts kā abu

pakaļkāju punktu kopskaits.

56

Uzvedība

Nevēlēšanās kustēties 1

Miegainība/apātija 2

Pastāvīgs nekustīgums < 24 h 3

Nekustīgums > 24 h HEP

Pīkstēšana, paņemot rokās 1

Pīkstēšana, saspringums un

nervozitāte, paņemot rokās

2

Pīkstēšana kustoties/spontāni 3

Ar procedūru saistīts rādītājs

Punkti artrīta skartai ķepai

(skatiet 2. tabulu)

0-8

HEP – humānais mērķa parametrs ieviests, neatkarīgi no citu klīnisko pazīmju esamības vai neesamības.

57

Piemērotu iejaukšanās pasākumu piemēri, reaģējot uz kopējo klīnisko punktu skaitu

Veicamās darbības Punktu

kopskaits

Palielināt uzraudzības biežumu, apsvērt papildu šķidruma/kopšanas nodrošināšanu ≥ 4

Pārskatīt panākto, apspriežoties ar veterinārārstu 5–15

Humānais mērķa parametrs 16

Piezīme. Kopējais punktu skaits tiek iegūts no klīnisko punktu lapām, kas aizpildītas saskaņā ar 1. un 2. tabulas vērtējuma punktu sistēmām.

Piemēram, dzīvniekam, kurš zaudējis 12 % ķermeņa svara, pierādot samazinātu kopšanu un pietūkumu abās pakaļkāju potītēs, punktu kopskaits

būtu „5”.

Retrospektīvs novērtējums

36 žurkas tika imunizētas ar liellopu II tipa kolagēnu Froinda nepilnīgajā adjuvantā (FIA). Visiem dzīvniekiem attīstījās artrīts – Desmitajā dienā

D10 punktu skaits artrīta skartai ķepai bija seši. Visi dzīvnieki zaudēja 5–10 % svara. Locītavu diametra mērījumi liecināja par būtiskām

izmaiņām, salīdzinot ar bāzlīnijas datiem. Ikdienas klīniskie novērojumi konstatēja nekoptu stāvokli, nevēlēšanos kustēties, apātiju, pīkstēšanu,

paņemot rokās (novērojumu un būra maiņas laikā), samazinātu barības uzņemšanu un nekustīguma periodus.

Ar fizioloģisko šķīdumu apstrādātajā grupā tika iekļauti 12 dzīvnieki. Lielākais punktu skaits par artrīta skartām ķepām visos mērījumos

bija robežās no 6 līdz 8 (D13, D16, D20 un D24). Arī locītavu diametra mērījumi apliecināja būtisku palielinājumu, salīdzinot ar

bāzlīniju, katrā laika punktā. Klīniskie punkti bija robežās no 4 līdz 8, ķermeņa svara zudums – no 5 līdz 15 %, izņemot vienu dzīvnieku,

kuram D17 svara zudums sasniedza 21 % un kurš pēc tam tika humāni nogalināts.

Retrospektīvais novērtējums – SMAGS

12 dzīvnieki tika ārstēti ar A ZĀLĒM, kuru deva bija maza. Visiem dzīvniekiem punktu skaits par artrīta skartām ķepām līdz D16

neatšķīrās no punktu skaita ar fizioloģisko šķīdumu apstrādātajā grupā.

D20 vienam dzīvniekam punktu skaits par ķepām bija 8, pārējiem – no 6 līdz 7.

58

D24 pieciem dzīvniekiem nedaudz samazinājās punktu skaits par artrīta skartām ķepām (5–7 punkti). Šiem pieciem dzīvniekiem

klīniskās pazīmes apliecināja noteiktu uzlabošanos, tomēr ķermeņa svars joprojām bija samazināts par 5–10 %; arī viņu kustīgums būrī

saglabājās zems.

Pārējiem septiņiem dzīvniekiem artrīta un klīniskās pazīmes nesamazinājās, salīdzinot ar grupu, kas tika apstrādāta ar fizioloģisko

šķīdumu.


12 dzīvnieki tika ārstēti ar A ZĀLĒM, kuru deva bija liela. D13 punktu skaits par artrīta skartām ķepām bija robežās no 4 līdz 6; arī

locītavu diametri liecināja par nebūtisku samazinājumu. Klīniskās pazīmes ietvēra nekoptu stāvokli un ķermeņa svara zudumu, kas bija <

10 %. D16 punktu skaits par artrīta skartām ķepām samazinājās līdz četriem un locītavu diametri liecināja par būtisku samazinājumu.

Ķermeņa svars stabilizējās D16. Dažiem dzīvniekiem joprojām varēja novērot nevēlēšanos kustēties. Sākot no D20, locītavu pietūkums

bija samazinājies līdz 2–4 punktiem. Būrī tika novērota normāla uzvedība. Ķermeņa svars atjaunojās līdz līmenim pirms procedūras

uzsākšanas.


Piezīme. Līdz pētījuma beigām trešajā 12 dzīvnieku grupā testēšanas viela „A ZĀLES”, ko ievadīja lielā devā, efektīvi samazināja faktisko

smagumu līdz mērenam. Tomēr, tā kā modelim bija nepieciešams, lai pirms ārstēšanas uzsākšanas pilnībā attīstījies artrīts būtu novērojams

visiem dzīvniekiem, un šajā laikā dzīvniekiem bija novērojamas klīniskās pazīmes, kas atbilda „smagai” klasifikācijai, šo dzīvnieku faktiskā

smaguma klasifikācija saglabājās „smaga”.

Tā kā projekts paredzēja smagas procedūras, lietotājs regulāri pārskatīja smaguma pakāpi, apspriežoties ar dzīvnieku labturības iestādi,

dzīvnieku tehnologu un izraudzīto veterinārārstu, lai nodrošinātu trīs „R” pastāvīgu piemērošanu.

59


4. modelis. Trieka Pēdējais atjauninājums – 05/02/2013


Trieku definē kā normālo ķermeņa funkciju zaudējumu vai izmaiņas, kas izriet no nepietiekamas asins padeves noteiktai smadzeņu daļai.

Neraugoties uz labāku izpratni par smadzeņu asinsvadu bojājumu patofizioloģiju, triekas efektīva ārstēšana joprojām ir svarīgs nesasniegts

medicīnisks mērķis, un turpinās pētījumi, lai atrastu piemērotus profilaktiskos un terapeitiskos līdzekļus.

Cilvēkiem var konstatēt trīs dažādus triekas veidus – išēmisko, intracerebrālo asiņošanu un subarahnoidālo asiņošanu, taču lielākā daļa pašlaik

pieejamo dzīvnieku modeļu ir balstīti uz išēmisko veidu. Triekas modeļi jau pēc sava rakstura rada problēmu no dzīvnieku labturības viedokļa.

Laba sadarbība un saziņa starp visām personām, kuras iesaistītas zinātniskajās procedūrās (veterinārārstiem, pētniekiem, dzīvnieku tehnologiem

un kopējiem), ir būtiska, lai varētu nodrošināt atbilstošu līdzsvaru starp derīga modeļa izstrādi šajā izpētes jomā un dzīvnieku ciešanu

samazināšanu līdz minimumam.

Trieku parasti ierosina grauzējiem, uz laiku vai pastāvīgi noslēdzot vidējo cerebrālo artēriju (vidējās cerebrālās artērijas oklūzija; MCAO

modelis). Šā MCAO modeļa mērķis ir eksperimentāli reproducēt fokālo cerebrālo išēmiju, kas iestājas triekas gadījumā, un to plaši izmanto, lai

izpētītu traumas mehānismus, apzinātu potenciālos uzdevumus un testētu piedāvātos neiroloģiskos aizsarglīdzekļus. Pārveidojumu atšķirības

pelēm un žurkām ir apzinātas, tāpat kā kompleksā un būtiskā ietekme, ko rada vecums, dzimums un blakus slimības, piemēram, diabēts,

hipertensija un ateroskleroze. Lai gan pirmsklīniskajā triekas izpētē bieži vien izmanto jaunus un veselīgus grauzēju tēviņus, tādiem faktoriem kā

iepriekš minētie ietekmi var izpētīt, izmantojot modeļus ar blakus slimību stāvokli (piemēram, spontāni hipertensīvas žurkas un streptozotocīna

(STZ) izraisītu žurku diabētu). Šādos gadījumos ar blakus slimību stāvokli var rasties vajadzība pēc rūpīgākiem klīnisko pazīmju novērojumiem

un agrīnākiem humānajiem mērķa parametriem (HEP).

60

Standarta pētījuma plāns paredz dzīvnieku apmācīšanu noteiktu uzvedības testu izpildē pirms MCAO procedūras. Terapeitiskajā laika logā, kas

izveidots saskaņā ar zāļu iedarbības mehānismu un pētījuma mērķi, dzīvnieki saņem testējamo savienojumu. Rezultātu analīzē jāiekļauj

informācija par infarkta lielumu, mirstības rādītājiem, komplikāciju (piemēram, subarahnoidālās asiņošanas) biežumu, kā arī funkcionālais un

neiroloģiskais novērtējums, lai uzraudzītu progresu. Ir pierādīts, ka sērijveida magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI) ir iedarbīgs rīks

informācijas vākšanai par infarkta lieluma izmaiņām laika gaitā, bet tā var sniegt arī papildu informāciju par asins plūsmu vai metabolisko

stāvokli. Var iekļaut arī histoloģiskos, bioķīmiskos un molekulāros parametrus.

Triekas modeļiem var piemērot dažādus uzvedības testus. Vienkāršākie testi attiecas uz neiroloģisko vērtējuma punktu sistēmām, kas novērtē

vispārējo neiroloģisko stāvokli, un ekstremitāšu novietojuma testiem, kas mēra motoriskos refleksus. Tos parasti izmanto dzīvnieku novērtēšanai

akūtajā pēctriekas posmā. Ilglaicīgos pētījumos var izmantot sarežģītākus testus, novērtējot sensoriskās un motoriskās funkcijas (piemēram,

testus ar abpusēji lipīgo uzlīmi, taisno staigāšanu, rotējošo stieni vai kāpnēm) un kognitīvās funkcijas, tādas kā atmiņu (piemēram, pasīvās

izvairīšanās testus vai mācību stratēģiju novērtējumus).

Laba prakse ir veikt vairākus uzvedības testus, tostarp vismaz vienu testu katrā posmā (akūtajā vai ilglaicīgajā), lai varētu savākt vispusīgu

informāciju par ietekmi uz sensoriskajām, motoriskajām un kognitīvajām funkcijām. Šie testi ir rūpīgi jāizvēlas, lai fiksētu jebkuru ietekmi uz

plānotajām terapeitiskajām stratēģijām. Šeit nav iekļauts katra uzvedības testa detalizēts apraksts, ne arī mācību grafiki, bet vispusīgu pārskatu

un diskusijas par to izmantošanu skatiet izdevumā Schaar et al. (2010).

Atsauces

Braeuninger S and Kleinschnitz C. Recent models of focal cerebral ischemia: procedural pitfalls and translational problems.

Experimental & Translational Stroke Medicine, 2009. gada novembris; 1: 8. lpp.

Freret T and Bouet V. Improvements of the Stroke Model Guidelines – Animal body weight and long-term functional concerns.

Experimental & Translational Stroke Medicine, 2009; 2(2): 28.–31. lpp.

Graham SM et al. Animal models of ischemic stroke: balancing experimental aims and animal care. Comparative Medicine, 2004. gada

oktobris; 54(5): 486.–496. lpp.

Yanamoto H et al. Evaluation of MCAo stroke models in normotensive rats: standardized neocortical infarction by the 3VO technique.

ExpNeurol, 2003. gada augusts; 182(2): 261.–274. lpp.

Liu S et al. Rodent stroke model guidelines for preclinical stroke trials (1st edition). Journal of experimental stroke and translational

medicine, 2009. gada 1. janvāris; 2(2): 2.–27. lpp.

61

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed?term=%22Yanamoto%20H%22%5BAuthor%5D

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/12895438

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed?term=%22Liu%20S%22%5BAuthor%5D

Schaar KL et al. Functional assessments in the rodent stroke model. Experimental &Translatinal Stroke Medicine, 2010; 2: 13. lpp.;

brīvi pieejams vietnē: http://www.etsmjournal.com/content/2/1/13.

Virley et al. A temporal MRI assessment of neuropathology after transient middle cerebral artery occlusion in the rat: correlations with

behaviour. J Cereb Blood Flow Metab, 2000; 20: 563.–582. lpp.

Pētījums

Jaunā ārstniecības līdzekļa efektivitāte intraluminālā pavediena vidējās cerebrālās artērijas oklūzijas (MCAO) modelī žurkām

Šajā piemērā 40 jauniem Sprague-Dawley žurku tēviņiem (300–350 g) veiks pastāvīgu MCAO, izmantojot intraluminālā pavediena paņēmienu

vispārējas anestēzijas apstākļos. Žurkas tiks nejauši izvēlētas (n=10/ grupa), un tām ievadīs vai nu starpniekvielu (10 ml/kg), vai jauno testa vielu

(A savienojumu) 1, 3 vai 10 mg/kg apjomā, injicējot to intravenozi astes vēnā vienas stundas laikā un sākot 30 minūtes pēc MCAO. Turpmākās

devas (starpniekviela vai A savienojums 1, 3 vai 10 mg/kg apjomā) tiks ievadītas intraperitoneāli 6 un 24 stundas pēc MCAO. Dzīvnieki sākumā

tiks izvietoti pa pāriem būros ar cietu grīdu un dziļu pakaišu un migas materiāla kārtu. Iepriekšējās apmācības laikā barošana tiks ierobežota, lai

atvieglotu kāpņu testa veikšanu, jo šis uzdevums veicina apetīti. Dzīvnieki tiks nodrošināti ar barību ad libitum, sākot no brīža sešas stundas

pirms ķirurģiskās iejaukšanās un līdz sešām dienām pēc MCAO, lai uzlabotu pēcoperācijas svaru un atveseļošanos.

Funkcionālais rezultāts tiks novērtēts katru dienu, izmantojot neiroloģisko vērtējuma punktu sistēmu (Bedersona skalu, skatiet Schaar et al.

(2010)) un uzvedības testus (testu ar abpusēji lipīgo uzlīmi un taisno staigāšanu). Arī kāpņu tests tiks veikts katru dienu, sākot no 7. dienas pēc

MCAO, lai pietiktu laika atveseļoties pēc operācijas, pirms atkal tiek noteikti barības ierobežojumi. Nav paredzams, ka kāds no uzvedības

testiem varētu radīt būtisku spriedzi. Magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI) anestezētām žurkām tiks veikta 1., 7., 14. un 28. dienā, lai

varētu novērtēt kaitējuma apjomu. Visi dzīvnieki tiks nogalināti 28 dienas pēc MCAO.

62

http://www.etsmjournal.com/content/2/1/13

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/14688614


Kas šā pētījuma ietvaros tiks

nodarīts dzīvniekiem?


ciešanas pētījums var radīt? Kas

var ciešanas palielināt?



pasākumi

Parametri

Pirmsoperācijas mācības par

uzvedības testiem 2–3 nedēļu

laika posmā – par testu ar

abpusēji lipīgo uzlīmi (pretējās

ķermeņa puses nejūtībai), taisno

staigāšanu (pakaļkāju

koordinācijai) un kāpņu testu

(prasmīgām darbībām ar

priekškājām)

Minimāla spriedze/nemiers var

rasties pirms dzīvnieku pierašanas

pie testiem, jo testēšana paredz

dzīvnieku pārvietošanu uz jaunām

telpām/ vietām.

Pakāpeniskas pierašana pie testa

iekārtas.

Mierīga un iejūtīga ņemšana rokās..

Izslēgšana no sesijas, ja

tiek novērotas spriedzes

pazīmes.

Dzīvnieki, kas neizpildīs

bāzlīnijas prasības iepriekš

noteiktā laikā, tiks izslēgti

no pētījuma.

Barošanas ierobežojums (85–

90 % no svara, brīvi barojot)

pirms operācijas un no 7. dienas

pēc MCAO, lai atvieglotu kāpņu

testa veikšanu

Viegls izsalkums; iespējama

neapmierinātība un nemiers.

Svara zudums nepārsniegs 10 %,

pretējā gadījumā barības

ierobežojums tiks apturēts.

Ja tiks novērotas

uzvedības problēmas

barības neuzņemšanas dēļ,

dzīvnieks tiks izslēgts no

pētījuma.

Vispārējas anestēzijas apstākļos

īslaicīga (90 minūšu) MCA

oklūzija, izmantojot

Sāpes un diskomforts ķirurģiskās

iejaukšanās dēļ.

Piemērotu un minimālas bailes

izraisošu anestēzijas līdzekļu, kā arī

piemērotu analgētisko līdzekļu

Dzīvnieki tiks humāni

nogalināti, ja iestāsies kāds

63

intraluminālu pavedienu, kas

ievadīts caur kopējo miega

artēriju

Var rasties neparedzētas ķirurģiskas

komplikācijas, piemēram,

subarahnoidāla asiņošana,

ipsilaterāla tīklenes trauma, var

izveidoties intralumināls trombs vai

tikt skarts smadzeņu oedema

hypothalamus ar no tā izrietošu

hipertermiju vai īslaicīgu muskuļu

nekrozi. Tās var izpausties dažādos

veidos, piemēram, kā pēkšņs

sabrukums, paralīze, smagas

galvassāpes, krampji.

Bailes no anestēzijas un tās

potenciālā ietekme uz

fizioloģiskajiem mainīgajiem

lielumiem (piemēram, hipotermija,

hipotensija, hipoksija).

Nepietiekama barības uzņemšana, ko

izraisa pazemināts apziņas līmenis,

gremošanas traucējumi un

nepietiekams kustīgums, parasti

pirmajās 48 stundās pēc MCAO.

Balsta un kustību deficīta pakāpe,

kas var izraisīt spriedzi un/vai

lietošana (t. i., tādu, kas iedarbojas

jau ar minimālām neiroloģiskās

aizsardzības īpašībām).

Pietiekami apmācīts ķirurgs, kurš

izmanto piemērotas aseptiskas

ķirurģiskās metodes (un regulāri

pārskata panākumu rādītājus).

Homeostāzes uzturēšana anestēzijas

laikā.

Standartizētu monopavedienu un

ķirurģisko metožu lietošana, lai

samazinātu svārstības un

komplikācijas, kas izriet no

pārmērīgiem bojājumiem.

Intensīva kopšana pirmās 3–

5 dienas pēc operācijas, tostarp

ārēji sildelementi.

Regulāras ķermeņa svara

pārbaudes; ikdienas novērošana un

brūču apkopšana.

Viegli pieejamas barības un ūdens

nodrošināšana atveseļošanās

periodā vai papildu barība

no šādiem apstākļiem –

ķirurģiskās operācijas

laikā rodas būtiskas

tehniskas problēmas;

nenotiek pilnīga

atgūšanās no anestēzijas;

pazīmes par

neparedzētām

ķirurģiskām

komplikācijām;

ja dzīvnieka ķermeņa

svara zudums pārsniedz

20 % no svara pirms

operācijas, neraugoties

uz papildu piebarošanu

un/vai rehidratāciju, vai

ja tas paliek nekustīgs

ilgāk par 24 stundām.

64

neapmierinātību. (biezenis, šķidrums) un palīdzība

barības uzņemšanā, ja

nepieciešama; rehidratācija

(piemēram, injicējot fizioloģisko

šķīdumu), ja nepieciešama.

Uzvedības testi (tests ar abpusēji

lipīgo uzlīmi un taisnās

staigāšanas tests) tiek veikti

katru dienu no 1. dienas līdz

28. dienai pēc MCAO; kāpņu

tests tiek veikts katru dienu no

7. dienas pēc MCAO

Dzīvniekiem šie uzdevumi var radīt

spriedzi, ja ir mazinātas viņu kustību

spējas.

Tādu uzvedības rādītāju kā nemiers

un spriedze uzraudzība.

Dzīvniekus nepārtraukti novēros

pieredzējuši darbinieki.

Parasti nosaka maksimālo

laiku (īsāko laiku)

uzdevuma izpildei un pēc

tam piešķir attiecīgus

punktus.

Jaunā ārstniecības līdzekļa

lietošana s.c/ i.v/ i.p. veidā pirms

un/vai pēc ķirurģiskās

iejaukšanās (profilaktiski/

ārstnieciski)

Pārejošs diskomforts lietošanas veida

dēļ.

Nav paredzama nelabvēlīga ietekme

lietotās devas līmenī.

Lietošana saskaņā ar labo praksi,

izmantojot iespēju robežās

vismazāk sāpīgo/spriedzi radošo

veidu un metodes saskaņā ar

zinātniskajiem mērķiem.

Dzīvniekus rūpīgi novēros, vai testa

vielas nerada nelabvēlīgu ietekmi.


nogalināti, ja radīsies

jebkādas smagas blaknes,

ko izraisīs jaunais

terapeitiskais līdzeklis.

Garengriezuma MRI anestēzijas

apstākļos 1., 7., 14. un 28. dienā

pēc MCAO

Atkārtota anestēzija.

Bailes no anestēzijas un tās

potenciālā ietekme uz

fizioloģiskajiem mainīgajiem

lielumiem (piemēram, hipotermija,

Piemērotu un minimāli bailes

izraisošu anestēzijas līdzekļu

lietošana.

Homeostāzes uzturēšana anestēzijas

laikā, tostarp šķidruma terapija

Dzīvniekiem, kuri pilnībā

neatgūsies no anestēzijas,

veiks eitanāziju.


nogalināti, ja nebūs

65

Analīze

Šis modelis ir uzskatāms par SMAGU saistībā ar attiecīgo ķirurģisko procedūru, kā arī MCAO nelabvēlīgo (bet parasti pārejošo) ietekmi uz

dzīvnieka labturību un iespēju, ka radīsies būtiskas perioperatīvas komplikācijas. Tomēr negatīvo ietekmi uz dzīvnieka labturību var samazināt,

veicot intensīvu pēcoperācijas kopšanu vismaz pirmās 48 stundas un turpmākā posma rūpīgu uzraudzību – laikus rīkojoties, ja rodas kādas

problēmas. No eksperimenta viedokļa, pievēršot uzmanību katras atsevišķās procedūras pilnveidei un standartizācijai, var samazināties

komplikāciju un svārstību iestāšanās biežums, un līdz ar to – paaugstināties datu kvalitāte un samazināties izmantoto dzīvnieku skaits.

Tādēļ piemērota ir SMAGA perspektīvā smaguma klasifikācija.


Kaut arī šā modeļa perspektīvajam smagumam vienmēr būtu jābūt SMAGAM iepriekš minēto iemeslu dēļ, smagas ietekmes iespējamību var

samazināt, ja iesaista pieredzējušus operatorus, kā arī nodrošina kompetentu veterināro uzraudzību un dzīvnieku kopšanu un veic saskaņotus

agrīnos iejaukšanās pasākumus, kad rodas komplikācijas. Dažos gadījumos var atļaut MĒRENU smagumu, taču tikai laiku pa laikam un tikai

atsevišķām pētnieku grupām, kurām ir pierādāma pieredze darbā ar konkrēto modeli un par kurām ir zināms, ka tās spēj lietot modeli, radot ne

vairāk kā tikai mērenas ciešanas.

Klīniskā novērošana

Pēcoperācijas periodā dzīvniekus ļoti rūpīgi uzrauga. Vajadzības gadījumā nodrošina analgēziju un vietējo balstterapiju.

Šā piemēra beigās ir iekļauts piemērs par kombinētu neiroloģisko/klīnisko vērtējuma punktu sistēmu, ko izmanto, lai atvieglotu dzīvnieku

klīniskā stāvokļa uzraudzību visas procedūras laikā.

hipotensija, hipoksija).

pirms tās vai tās laikā, ja rodas

problēmas ar dehidratāciju un

apsildi, lai varētu saglabāt

normotermiju.

iespējams uzturēt

homeostāzi pēc atgūšanās.

66

Rezultāti

Visi dzīvnieki, izņemot vienu, kas piederēja ar starpniekvielu apstrādātajai grupai, atveseļojās no ķirurģiskās operācijas bez kādām

neparedzētām komplikācijām, jo tika nodrošināts intensīvs perioperatīvais atbalsts.

- Visiem desmit ar starpniekvielu apstrādātajiem dzīvniekiem bija mazāks neiroloģisko punktu skaits visa pētījuma laikā, kā arī sliktāki

rezultāti uzvedības testos, salīdzinot ar ārstētajiem dzīvniekiem. Klīnisko punktu skaits bija līdzīgs ārstētajiem dzīvniekiem tuvākajā laikā

(pirmajās 48 stundās) pēc MCAO, bet pēc tam tika konstatētas atšķirības starp dzīvniekiem starpniekvielas grupā.

1/10 bija jāveic eitanāzija 2. dienā pēc operācijas, jo ķermeņa svara zudums pārsniedza 20 % (neraugoties uz papildu piebarošanu

un rehidratāciju).

Novērtējums – SMAGS.

6/10 attīstījās mērens neiroloģiskais deficīts, taču klīnisko punktu skaita uzlabojumi laika gaitā bija minimāli.

Novērtējums – SMAGS.

3/10 dzīvniekiem attīstījās mērens neiroloģiskais deficīts un laika gaitā pakāpeniski samazinājās klīnisko punktu skaits, iespējams

saistībā ar viņu spēju kompensēt ilglaicīgo neiroloģisko deficītu un pielāgoties tam.

Novērtējums – MĒRENS.

- Visiem 20 dzīvniekiem, kas tika ārstēti ar A savienojumu mazākās devās (1 un 3 mg/kg), radās uzlabojumi neiroloģisko punktu skaitā,

kad pagāja 48 stundas pēc MCAO, un uzlabojās arī viņu klīnisko punktu skaits.


- Visiem 10 dzīvniekiem, kas tika ārstēti ar A savienojumu lielākās devās (10 mg/ kg), radās uzlabojumi neiroloģisko punktu skaitā,

salīdzinot ar starpniekvielas grupu, kad pagāja 24 stundas pēc MCAO, radās tikai minimāls (5 %) ķermeņa svara zudums 24 stundas pēc

ķirurģiskās operācijas un būtiski uzlabojumi klīnisko punktu skaitā, kad pagāja 48 stundas pēc MCAO.


67

Darbības

1 punkts Pārskatīt uzraudzības biežumu

4 Nodrošināt papildu kopšanu, piemēram,

papildu šķidrumu un mitra biezeņa uzņemšanu

5 Pārskatīt panākto, apspriežoties ar

veterinārārstu

12 Īstenot humānu mērķa parametru


Septiņiem dzīvniekiem smagums tika novērtēts kā SMAGS, un 33 – kā MĒRENS.

Vērtējuma punktu sistēma

Smaguma novērtēšanu veic, apvienojot vispārējos klīniskos novērojumus (par ķermeņa svaru, izskatu, uzvedību, būra vidi) ar konkrētās

procedūras neiroloģisko novērtēšanu. Bedersona skala ir vispārīgs neiroloģisks novērtējums, kas izstrādāts neiroloģisko traucējumu mērīšanai

pēc triekas. Izmanto skalu ar punktiem no 0 līdz 3, kur 0 = normāls un 3 = augstākais funkcionālās nespējas līmenis. Testi attiecas uz priekškāju

fleksiju, izturību pret sānisku grūdienu un riņķošanas kustībām.

0. pakāpe – nav redzama deficīta.

1. pakāpe – priekškāju fleksija.

2. pakāpe – samazināta izturība pret sānisku grūdienu (un priekškāju fleksija) bez riņķošanas kustībām.

3. pakāpe – tāda pati uzvedība kā 2. pakāpē, bet ar riņķošanas kustībām.

HEP – humānais mērķa parametrs.

Punkti

Izskats



68


Vairāk nekā 20 % svara zudums HEP

Apspalvojums nedaudz nevīžīgs 1

Neliela piloerekcija 2

Izteikta piloerekcija 3

Uzvedība

Nedaudz neparasta gaita 1

Izteikti neparasta gaita 2

Būtiskas mobilitātes problēmas 3

Nekustīgums vairāk nekā 24 stundas HEP

Saspringums un nervozitāte, paņemot

rokās

2

Izteikta spriedze, paņemot rokās,

piemēram, trīsēšana, pīkstēšana,

agresivitāte

3

Vide

Nedaudz nekārtīga miga 1

69

Darbības – ņemiet vērā, ka, tā kā ķirurģiskas komplikācijas parasti tiek konstatētas tuvākajā atveseļošanās periodā pēc operācijas,

būtiski ir veikt stingru uzraudzību un sniegt kompetentu iejūtīgu slēdzienu pirmajās 24 stundās, lai varētu nodrošināt kaitīgās ietekmes

konstatēšanu un veikt pasākumus tās risināšanai, bet dzīvnieki tiktu humāni nogalināti, ja viņu ciešanas pārsniedz „smago” kategoriju.

Miga grūti atpazīstama 2

Nav migas 3

Neiroloģiskie punkti

Priekškāju fleksija 1

Samazināta izturība pret sānisku grūdienu

(un priekškāju fleksija) bez riņķošanas

kustībām

2

Tāda pati uzvedība kā 2. pakāpē, bet ar

riņķošanas kustībām

3

70

Individuālās novērošanas lapas piemērs (0.–4. diena)

Diena 0 1 2 3 4

Izskats

Ķermeņa svars (g) (punkti) 320 (0) 292 (1) 285 (2) 287 (1) 292 (1)

Apspalvojuma stāvoklis

Apspalvojums

nevīžīgs/piloerekcija 1 1 0 1 0

Uzvedība

Gaita 3 2 2 2 1

Reakcija uz paņemšanu rokās 0 0 2 0 0

Vide

Migas stāvoklis 3 2 1 0 0

Ar procedūru saistīto

neiroloģisko punktu skaits 2 2 1 1 1

Punktu kopskaits 9 8 8 5 3

Bojājumu apjoms (MRI

novērtējums)* 11 %

71

Pārējie novērojumi Bez grūtībām un

komplikācijām

atguvās no

ķirurģiskās

operācijas.

Deva ievadīta

30. minūtē un

6. stundā

Kustās būrī un

mēģina veidot

migu

Uzvedības

testi, sākumā

satraukts, bet

visu pabeidz,

miga vairāk

strukturēta

Apspalvojums

šodien nav īpaši

kopts, taču svars

stabils un miga

kārtībā

Uzvedības testi

pabeigti, mazāks

satraukums un gaita

jūtami uzlabojusies

* „Bojājumu apjoms” (novērtējot ar MRI) ir iekļauts, lai pētnieks to aizpildītu pētījuma beigās. Šos datus pēc tam var salīdzināt ar klīniskajiem

un uzvedības novērojumiem, lai uzraudzību, dzīvnieku kopšanu un procedūras varētu turpmāk pilnveidot.

72


5. modelis. Poliklonālo antivielu radīšana trušiem



Galvenais mērķis antivielu radīšanai laboratorijas dzīvniekos ir iegūt augsta titra, augstas afinitātes imūnserumu izmantošanai eksperimentos vai

diagnostikas testos.

Modernā bioloģija un bioķīmija lielā mērā paļaujas uz ļoti specifisku antivielu pieejamību izmantošanai dažādās metodēs, piemēram,

imūnhistoķīmijā, ELISA, imūnsedimentācijā un imunoblotingā. Tādēļ, lai daudzas pētnieciskās pamatprogrammas un lietišķās programmas

varētu gūt panākumus, ir būtiski radīt lielu daudzumu specifisku antivielu, kas vērstas uz interesējošajiem proteīniem vai peptīdiem.

Šajā piemērā tiks izmantots trusis, lai radītu antivielas pret mazajiem peptīdiem, kas uzskatāmi par svarīgiem šūnu dalīšanās regulēšanā, un tas

notiks tādas pētnieciskās programmas ietvaros, kura paredz bioķīmiski izpētīt šūnu dalīšanos zīdītājiem.

Atsauces

Canadian Council on Animal Care. Nostādnes par antivielu radīšanu (2002). Lejupielāde vietnē:

http://www.ccac.ca/Documents/Standards/Guidelines/Antibody_production.pdf.

EFPIA/ECVAM (Diehl K-H et al.) (2001) A good practice guide to the administration of substances and the removal of blood, including

routes and volumes. Journal of Applied Toxicology 21: 15.–23. lpp.

JWGR (2001) Refining procedures for the administration of substances. Laboratory Animals 35: 1.–41. lpp.

Keating SCJ, Thomas AA, Flecknell PA & Leach MC (2012) Evaluation of EMLA cream for preventing pain during tattooing of rabbits:

changes in physiological, behavioural and facial expression responses. PLOS ONE 7(9): e44437 (brīvi pieejams vietnē:

http://www.plosone.org).

Leenars M, Hendriksen CFM (2005) Critical steps in the production of polyclonal and monoclonal antibodies: evaluation and

recommendation. ILAR Journal 46: 269.–279. lpp.

73

http://www.ccac.ca/Documents/Standards/Guidelines/Antibody_production.pdf

http://www.plosone.org/

Stills HF (2005) Adjuvants and antibody production: Dispelling the myths associated with Freund’s complete and other adjuvants. ILAR

Journal 46: 280.-293. lpp.

UFAW/RSPCA (2008) Refining Rabbit Care: A Resource for Those Working With Rabbits in Research.Southwater, UK: RSPCA (lejupielāde

bez maksas vietnē: http://www.rspca.org.uk/researchrabbits).

Pētījums

No iepriekšējās pieredzes zināms, ka viens trusis var nodrošināt pietiekamu materiālu par katru interesējošo peptīdu. Trusi izmitina aizgaldā ar

grīdu stabilā salīdzināmu trušu grupā (tos arī izmanto antivielu radīšanai), nodrošinot pietiekamu telpu bagātināšanai, vingrinājumiem un

parastai sociālai saskarsmei (UFAW/RSPCA, 2008). Dzīvnieks tiks imunizēts ar antigēna/adjuvanta maisījumu. Iepriekš noteiktos laika brīžos

tiks paņemti nelieli asins paraugi, lai noteiktu, vai imunizācija ir notikusi sekmīgi. Kad būs iegūts piemērots antivielu titrs, dzīvniekam notecinās

visas asinis, izmantojot dziļu anestēziju bez atmošanās, lai ievāktu antivielas no asinīm.

Trušu ņemšana rokās var radīt spriedzi, un to drīkst darīt tikai kompetenti un iejūtīgi darbinieki. Trušu uzvedība var būt grūti izskaidrojama, un

laba prakse ir regulāri atjaunināt literatūrā zināšanas par trušu uzvedību un labturību. Piemēram, jaunākā literatūra apgalvo, ka noteiktos

apstākļos trušiem var veidoties „sāpju izteiksme” (Keating et al., 2012), un iespēja izmantot to kā rīku labturības novērtēšanai būtu jāizpēta katrā

gadījumā atsevišķi.

Tā kā īsas ķēdes peptīdam ir nepietiekama imunogenitāte, būs nepieciešams to lietot kopā ar adjuvantu. Iepriekš tika izmantots Froinda pilnīgais

adjuvants (FCA), taču tagad ir pieejami sintētiskie adjuvanti, kas arī ir derīgi šai procedūrai un rada minimālu kairinājumu.

74

http://www.rspca.org.uk/researchrabbits


Analīze

Gaidāms tikai viegls smagums, jo ir pilnveidota audzēšana un kopšana, ir ieviesta laba zāļu ievadīšanas un paraugu ņemšanas prakse, kā arī tiek

izvēlēts minimāli karinošs adjuvants.

Kas šā pētījuma ietvaros tiks

nodarīts dzīvniekiem?


ciešanas pētījums var radīt? Kas

var ciešanas palielināt?



pasākumi

Parametri

Imunizācija ar antigēnu un

adjuvantu; trīs zemādas

injekcijas 8., 22. un 37. dienā

Diskomforts pēc injekcijas.

Reaģējot uz adjuvantu, nevar

attīstīties sāpīgi sacietējumi.

(Reta) iespēja, ka injekcijas vietā

veidosies čūlas.

Injekcijas tilpums, formula un

biežums būs atbilstošs labas

prakses nostādnēm (piemēram,

EFPIA/ECVAM vai JWGR), parasti

ne vairāk kā četrās vietās un

0,25 ml katrā vietā.

Visas čūlas nekavējoties pienācīgi

apstrādās veterinārārsts.

Dzīvnieks tiks humāni

nogalināts, ja radīsies

kādas pazīmes par ilgstošu

diskomfortu, sāpēm vai

spriedzi (piemēram,

pievērsīs pastāvīgu

uzmanību injekcijas

vietām vai sacietējumiem)

vai ja čūlas nedzīs.

Atasiņošana ar vispārēju

anestēziju

Neliels diskomforts un iespējama

nepatika pret anestēzijas līdzekli tā

ievadīšanas laikā.

Izmantos minimāli nepatīkamu

anestēzijas līdzekli.

Dzīvnieks paliks

anestēzijas iedarbībā līdz

nāvei.

75

Tādēļ piemērota ir VIEGLA perspektīvā smaguma klasifikācija.

Vai procedūru iespējams papildus pilnveidot?

Iespējas izmantot minimāli kairinošus adjuvantus un mazākas bailes izraisošus anestēzijas līdzekļus ir regulāri jāpārskata, iepazīstoties ar

jaunāko literatūru un apspriežot problēmas ar kolēģiem. Var izstrādāt programmu, kā pieradināt jaunus trušus pie ņemšanas rokās, lai vēl vairāk

samazinātu spriedzi (UFAW/RSPCA, 2008).


Tā kā šajā pētījumā bija paredzēta tikai nenozīmīga kaitīgā ietekme, izmantoja uzraudzības pamatprogrammu, t. i., dzīvniekus pārbaudīja reizi

dienā un novērojumus reģistrēja, taču netika atzīts par vajadzīgu izmantot strukturētas reģistrācijas lapas.

Šā piemēra beigās ir pievienots novērojumu lapas ilustratīvs piemērs.

76


Vienā injekcijas vietā tika reģistrēti daži nelieli un pārejoši pietūkumi, taču ārstēšana nebija nepieciešama. Trusis īsu laiku izrādīja noteiktu

interesi par injekcijas vietām, taču tika atzīts, ka tas liecina tikai par vieglu diskomfortu. Netika novērota „sāpju izteiksme”.

Netika konstatēta kaitīga ietekme, ko radītu faktiskā asins paraugu ņemšana no auss vēnas.

Šim dzīvniekam par piemērotu tika atzīts VIEGLS faktiskais smagums.

Piemēra novērošanas lapa

Antivielu radīšana trusim – procedūras un novērojumu lapa

Datums Ķermeņa

svars (kg)

Piezīmes

01.03. 3,5 Pirms asiņošanas – 5 ml no auss vēnas; nav kaitīgas ietekmes

02.03. Nav konstatētas novirzes (NAD)

06.03. NAD

07.03. NAD

08.03. 3,6 Imunizēts – 0,25 ml 2 vietās zem ādas, neliela interese par

injekcijas vietām (kažoka sukāšana) vairākas minūtes, tad

atgriešanās normālā stāvoklī

09.03. NAD

77

10.03. NAD

11.03. NAD

12.03. Neliels, mīksts un nesāpīgs pietūkums LHS vietā

13.03. Joprojām pietūkusi LHS vieta, nav konstatēta pasliktināšanās

14.03. Joprojām pietūkusi LHS vieta, taču tā nesāp iztaustot

15.03. 3,6 Pietūkums pārgājis, viss normāli

21.03. NAD

22.03. 3,6 Imunizēts – 0,25 ml 2 vietās zem ādas, īslaicīga interese par šīm

vietām

28.09. NAD

29.03. 3,7 NAD

30.03. Asiņošanas tests – 2 ml no auss vēnas, nav kaitīgas ietekmes

05.04. NAD

78

06.04. 3,6 Imunizēts – 0,25 ml 2 vietās

14.04. 3,6 NAD

15.04. Asiņošanas tests – 2 ml no auss vēnas, nav kaitīgas ietekmes

26.04. NAD

27.04. 3,6 Atasiņošana ar vispārēju anestēziju, nav kaitīgas ietekmes

Jāsaglabā apliecinājums, ka dzīvnieks ir pārbaudīts vismaz reizi dienā – piemēram, reģistrācijas ieraksts par konkrēto dzīvnieku (kā minēts

iepriekš) vai kopējais reģistrācijas ieraksts par visu telpu.

79


6. modelis. Ģenētiski modificētu (GA) dzīvnieku radīšana un uzturēšana


1. Vispārīgs konteksts

Ģenētiski modificētu (GA) dzīvnieku izmantošana pētniecībā veicina izpratni par gēnu funkcijām un tiem atbilstošajām olbaltumvielām. Dažādi

fenotipi var atšķirīgi ietekmēt dzīvnieku labturību, un daži no tiem var radīt sāpes, ciešanas vai spriedzi. Kaut arī daži fenotipi un rezultāti ir

iepriekš paredzami, GA līniju izveides laikā var rasties daudzas neparedzētas vai sekundāras īpašības, tādēļ ne vienmēr ir iespējams precīzi

prognozēt smagumu. Praksē daudzās GA līnijās fenotips netiek ietekmēts, un var izstrādāt novērtēšanas protokolus, lai nodrošinātu jebkādu

kaitīgu fenotipu konstatēšanu. Otra iespēja – gaidāmo fenotipu bieži vien var saistīt ar neparedzētiem sekundāriem fenotipiem, kas atklājas

dažādos laika punktos un ko var ietekmēt dažādi vides apstākļi.

Novērtējot faktisko kaitējumu dzīvniekam, vērā jāņem vairāki apstākļi, piemēram, mutācijas tips, genotips, fenotips un audzēšanas stratēģija

(piemēram, jāizvairās no kaitīgajiem homozigotajiem fenotipiem, sapārojot heterozigotos ar savvaļas tipu), kā arī jebkuru zinātnisko vai

audzēšanas papildu procedūru raksturs un tā visa potenciālā ietekme. Sistemātiski un laikā pareizi plānoti novērojumi gan koloniju progresēšanas

laikā, gan visā kolonijas eksperimentālajā posmā ir nepieciešami dzīvnieku labturības stāvokļa efektīvai novērtēšanai.

Jaunās līnijas ir rūpīgi jāuzrauga, un tām ir jāveic standartizēts labturības novērtējums. Koloniju progresēšanas un uzturēšanas laikā visas līnijas

ir individuāli jānovērtē pietiekami apmācītiem un kompetentiem darbiniekiem, un ir jāapkopo un jāpaziņo informācija par novēroto specifisko

kaitīgo ietekmi. Licencētiem darbiniekiem jāveic jebkuras attiecīgās zinātniskās procedūras un kopā ar kopējiem jāuzrauga un jāreģistrē jebkura

ietekme uz dzīvniekiem. Iepriekš ir jānosaka humānie mērķa parametri, ņemot vērā tādus parametrus kā svara zudums, ķermeņa stāvoklis un

problemātiskā uzvedība, kā arī konkrētās attīstības iezīmes. Dzīvu nedrīkst atstāt nevienu dzīvnieku, kuram tiek pārsniegta plānotā smaguma

robeža, ja vien tas neizraisa īpašu zinātnisku interesi, un tādā gadījumā obligāti ir nepieciešama kompetentās iestādes atļauja.

80

Novērojumu raksturs, laika grafiks un ilgums būs atkarīgs no vairākiem apstākļiem, ne tikai no veiktās mutācijas vien. Piemēram, ģenētiskais

fons un vides apstākļi, kādos dzīvniekus tur, var būtiski izmainīt fenotipa izpausmes. Šie specifiskie apstākļi ir precīzi jāreģistrē, lai varētu labāk

salīdzināt iekārtas un atvieglot GA dzīvnieku uzraudzību kopumā. Jāņem vērā arī katras līnijas dzīves ilgums katrā konkrētā iekārtā, jo dažiem

fenotipiem pazīmes izpaužas novēloti un tādēļ tās iespējams novērot tikai, turot dzīvniekus ilgāku laika posmu.

Atsauces

RSPCA GA pasu darba grupa (2010). GA Passports: The Key to Consistent Animal Care. Southwater, UK: RSPCA (lejupielāde vietnē:

http://www.rspca.org.uk/sciencegroup/researchanimals/implementing3rs/gapassport).

Wells DJ et al (2006). Assessing the welfare of genetically altered mice. Laboratory Animals 40(2): 111.–114. lpp. (lejupielāde vietnē:

http://www.nc3rs.org.uk/downloaddoc.asp?id=356&page=231&skin=0).

2. Piemēri

Turpmāk 2.1.–2.3. punktā sniegtie trīs piemēri ilustrē, kā iespējams novērtēt smagumu GA pelēm, tostarp pārskatot attīstības starpposma mērķus,

procedūras ietekmi un kolonijas attīstību. Katrs piemērs drīzāk pievēršas smaguma novērtēšanas principiem, nevis izmanto visus iespējamos

scenārijus visā kolonijas attīstības laikā.

Katra modeļa radīšanā tiks izmantotas standartizētas procedūras, kurām nepieciešami ķirurģiski sagatavoti vaislas tēviņi, kam veikta

vazektomija, manipulācijas ar embrijiem un to ķirurģiska ievietošana saņēmējās mātītēs ar viltus grūsnību. Pieņem, ka tiks izmantota labā prakse

attiecībā uz aseptikas pakāpi, sāpju novēršanu un ķirurga kompetenci.

No avota jeb cilmes līnijas atvasināta pēcnācēja esamības apstiprinājums tiks iegūts no audu paraugiem, kas ņemti kā identifikācijas

blakusprodukti (veidojot auru ierobojumus) vai izmantojot mazāk invazīvu metodi, kas nodrošina pietiekami daudz audu genotipa

novērtējumam. Fenotipa noteikšanas stratēģija katrā līnijā būs atkarīga no gēna, pētniecības jomas un plānotās ietekmes. Smaguma novērtējums

tiks iegūts, veicot daudzus standartizētus novērojumus.

81

http://www.rspca.org.uk/sciencegroup/researchanimals/implementing3rs/gapassport

http://www.nc3rs.org.uk/downloaddoc.asp?id=356&page=231&skin=0

2.1. Ģenētiski modificētas peles modelis – GeneAtm1a(Funding)Lab

2.1.1. Vispārīgs konteksts

Tika izveidota peļu kolonija ar jaunu mutāciju A gēnā, kas bija virzīta uz embrionālās cilmes šūnu līniju un atvasināta no C57BL/6N fona ar

nezināmu fenotipisko potenciālu. Modelis tika uzturēts definētajā fonā (C57BL/6N). Kad tika konstatēta G1 peles cilmes līnijas transmisija, tika

izveidots vispārējā labturības novērtējuma ekrāns, iesaistot 30 mazuļus no 3–5 metieniem, kas iegūti savstarpēji nesaistītā pārošanā. Pēcnācēji

tika uzraudzīti, pamatojoties uz noteiktiem starpposma mērķiem kolonijas attīstībā – piedzimstot, 14 dienas pēc piedzimšanas (vienlaikus ar

mazuļu identificēšanu un audu reģenerāciju genotipa noteikšanai) un atšķirot no mātes. Tika izstrādāta piemērota vērtējuma punktu lapa,

pamatojoties uz GA labturības novērtējuma sistēmu (Wells et al., 2006). Mazuļu novērošanu veica dzīvnieku tehnologi no „būra puses”, bet

koloniju pārvaldnieki uzraudzīja genotipa proporcijas. Pēc atšķiršanas no mātes peles, ja bija iespējams, tika izmitinātas grupās un individuāli

ventilējamos būros ar pakaišiem, migas materiāliem un atbilstošu vides bagātinājumu. Dzīvnieku tehnologi ikdienas darba gaitā veica „būra

puses” novērtējumus, kamēr peles sasniedza dzimumbriedumu. Ilglaicīgāki novērtējumi par kaitīgo ietekmi uz labturību saistībā ar vecumu tika

uzraudzīti un reģistrēti parastajiem dzīvniekiem un nākamajiem vaislas dzīvniekiem. Visi novērojumi tika salīdzināti ar fona pārveidojumiem, un

to atbilstība tika novērtēta.

2.1.2. Perspektīvā novērtēšana

Kas šā pētījuma


dzīvniekiem?






pasākumi

Parametri

Ģenētiskās

modificēšanas ietekme

Ģenētiskā modificēšana var radīt

klīniski kaitīgu ietekmi.

Pastāvīga uzraudzība no „būra

puses”.

Dzīvnieki tiks nogalināti, ja tiks

pārsniegta mērena smaguma

82

uz bāzlīniju Ja tā nav iepriekš paredzama, jebkura

norāde par to, ka mutētajiem

dzīvniekiem ir radušās novirzes no

normālajiem fiziskajiem vai uzvedības

parametriem (t. i., tiem, par kuriem

zināms, ka tie rodas ar ģenētisko fonu

saistītos fenotipos un/vai savvaļas tipa

kontroles pasākumos) var liecināt par

labturības problēmu.

Labturības novērtējums definētos

attīstības laika punktos –

piedzimstot, atšķirot no mātes un

sasniedzot dzimumbriedumu.

Atkarībā no jebkuras konstatētās

kaitīgās ietekmes rakstura, ja būs

iespējams, tiks veikti atbilstoši

korekcijas pasākumi, piemēram,

izmaiņas vaislas stratēģijas vai

audzēšanas pilnveide (piemēram,

papildinot migas materiālu, lai

uzlabotu pasliktinājušos

termoregulāciju).

pakāpe.

Audu paraugu

ņemšana genotipa

noteikšanai

Iespējamas sāpes un/vai spriedze, ko

radīs audu paraugu ņemšanas metodes,

piemēram, ausu

caurumošana/ierobošana vai astes

„apgriešana”.

Astes biopsiju plaši izmanto, ja

nepieciešams lielāks DNS apjoms, un tā

var radīt sāpes uz īsu brīdi vai ilgāku

laiku (ilgāku, ja izveidojas neiroma).

Identificējot atsevišķus dzīvniekus

ar ausu ierobošanu, laba prakse ir

izmantot ausu audus genotipa

noteikšanai, ja iespējams.

„Apgriežot” asti, jāņem minimālais

astes daudzums (paturot prātā, ka

atkārtota paraugu ņemšana ir ļoti

nevēlama), ja nepieciešams, lietojot

anestēziju un analgēziju, kā arī

pienācīgi apstrādājot pārlieku

asiņojošās vietas.

Nepiemēro, jo šai procedūrai jābūt

„vienreizējai” un nav ticams, ka

sāpes vai spriedze būs tik liela, ka

būs nepieciešama humāna

nogalināšana.

83

Pētāmais gēns ir jauns mutants, un tā kaitīgā ietekme nav zināma. Šajā kontekstā iegūtā pieredze liecina, ka lielākajai daļai līdzīgu modeļu

parasti ir viegls fenotips. Tomēr laiku pa laikam šim modelim negaidīti tiek konstatētas mērenas klīniskās pazīmes, un tādēļ šis piemērs būtu

perspektīvi klasificējams kā MĒRENS.

Mazāk invazīvu metožu

izmantošana ir jāuzrauga, jānovērtē

vietējā mērogā un jāievieš, kad tas

ir iespējams.

Fenotipa noteikšana Spriedze, ko rada ņemšana rokās vai

fenotipiskā testa veikšana, piemēram,

spriedze, ko rada ievietošana

nepazīstamā vidē, eksperimentālu

savienojumu ievadīšana, lai izsauktu

reakciju, infekcijas uzraudzība,

anestēzija un ierobežošana

attēlveidošanai utt.

Fenotipa noteikšanā iesaistīto

darbinieku apmācība, lai ņemšana

rokās un novērošana notiktu

kompetenti, iejūtīgi un standartizēti.

Anestēzijas izmantošana

attēlveidošanas vai sāpīgu

procedūru laikā. Fenotipisko testu

strukturēšana, pārejot no mazāk

invazīviem (piemēram, no

uzvedības novērošanas atklātā

telpā) uz vairāk invazīviem

(piemēram, uz procedūrām, kam

nepieciešama anestēzija).

Ja mutācija izraisīs smagu reakciju

uz fenotipisko testu, humānie mērķa

parametri būs sasniegti un

dzīvniekus humāni nogalinās.

84

2.1.3. Rezultāti

Jaundzimušo dzīvnieku sākotnējais novērtējums (piedzimstot)

Mazuļu krāsa

(tikai

jaundzimušajiem)

Normāla

Mazuļu aktivitāte

(tikai

jaundzimušajiem)

Normāla

Piena zīšanas vieta

(tikai

jaundzimušajiem)

Konstatēta

Metiens Visi mazuļi atbilst fona parametriem attiecībā uz metiena lielumu

un homogenitāti, kā arī mazuļu attīstības un pieauguma

rādītājiem

14 dienas pēc piedzimšanas un atšķiršanas no mātes tika konstatēti šādi rādītāji:

Vispārējais izskats Visi mazuļi bija morfoloģiski „normāli”.

Netika novērotas anomāliju pazīmes

85

Lielums, ķermeņa

uzbūve un

pieaugums

Normāls pieaugums saskaņā ar standarta pieauguma līkni fona

pārveidojumiem

Apspalvojuma

stāvoklis

Normāls

Uzvedība – poza,

gaita, aktivitāte un

mijiedarbība ar

vidi

Normāla uzvedība un mijiedarbība starp visiem būra

iemītniekiem, netika konstatēta hiperaktivitāte vai agresija

Klīniskās pazīmes Netika konstatētas

Relatīvais lielums Normāls, salīdzinot ar fonu

Skaits Mirstības rādītājs pirms atšķiršanas no mātes bija normāls,

salīdzinot ar fonu


Visi jaundzimušo mazuļu novērojumi un rādītāji līdz atšķiršanai no mātes tika atzīti par normāliem, salīdzinot ar ģenētisko fonu (C57BL/6N), un

homozigotās, heterozigotās un savvaļas tipa peles bija piedzimušas ar normāliem Mendeļa rādītājiem.

Četru nedēļu vecumā homozigotajām un savvaļas tipa kontroles pelēm (7+7) tika veikti vairāki novērošanas un vieglo procedūru testi,

piemēram, SHIRPA, dismorfoloģijas, atklātā lauka, asins klīniskās ķīmijas, DEXA un Faxitron attēlu testi vairāk nekā 16 nedēļu ilgā laikposmā.

Šā eksperimenta beigās fenotipa analīze apliecināja, ka ir samazinājusies glikozes tīrības pakāpe homozigotām pelēm pēc intraperitoneālā

glikozes tolerances testa (ipGTT). Kaut arī iedarbības laikā glikozes tīrības pakāpe samazinājās, pēc procedūras visi dzīvnieki atgriezās savā

pamatstāvoklī un vairs netika reģistrēta nekāda kaitīga ietekme.

86

2.1.4. Rezultātu analīze


Pēc kolonijas izveidošanās tās uzturēšanai un progresēšanai izmantoja heterozigotas peles un to savvaļas tipa metiena biedrus. Nevienai pelei, ko

izmantoja vaislai un uzturēšanai, netika novēroti kaitīgi fenotipi, tādēļ tika atzīts, ka tās nav skārusi kaitīga ietekme. Tā kā nebija gaidāms kaitīgs

fenotips, šo līniju bija iespējams pārveidot par homozigotu un uzturēt bez projekta atļaujas.

Iepriekš minētā heterozigotu peļu pārošana ar hetorezigotām pelēm radīja homozigotas peles. Šī peļu grupa tika izmantota, lai izveidotu fenotipa

noteikšanas standarta ekrānu, kas sastāvēja no vairākiem viegliem protokoliem, tostarp arī no adatas ieduršanas asins paraugu ņemšanai

intraperitoneālā glikozes tolerances testa ietvaros. Vienlaikus ar testu starpniecību tika veikti savvaļas tipa kontroles pasākumi. Kumulatīvajai

ietekmei uz pelēm bija jābūt vieglai saistībā ar asins paraugu ņemšanu un tai sekojošām fenotipa noteikšanas procedūrām, pretēji ģenētiskās

modificēšanas vispārējai ietekmei.

Kopsavilkums

Vaisla un uzturēšana – bez kaitīgas ietekmes.

Homozigotas peles pārošana ar kontroles peli radīja VIEGLU smagumu, kā to apliecināja pārbaudes testi (nevis ģenētiskās modificēšanas

ietekme).

Kopumā šī GA peļu līnija uzskatāma par tādu, kam ir nekaitīgs fenotips. Jau izveidotu līniju audzēšanai nebūtu vajadzīga projekta

atļauja, kā paredzēts Direktīvā.

87

2.2. Ģenētiski modificētas peles modelis – Tg(GeneB)Labcode


Peļu kolonija, kuru mutācijā pārmērīgi izpaužas transgēns, tiks izveidota kā modelis vēža paveida izpētei. Šī līnija tiks veidota ar C57BL/6N

fonu. Tomēr nav iespējams noteikt audzēja attīstības sākuma brīdi un ātrumu, tādēļ tam nepieciešams novērtējums modeļa raksturojuma ietvaros.

Kad būs izveidotas avota līnijas, tiks veidots arī labturības novērtēšanas galvenais ekrāns, kā minēts 2.1. punktā. Progresēta tika visnoderīgākā

līnija, lai varētu izpētīt šo leikēmijas paveidu.

2.2.2. Perspektīvais novērtējums

Kas šā pētījuma


dzīvniekiem?






pasākumi

Parametri

Audzēja attīstības

novērtējums un

raksturojums

Svara un stāvokļa zudumi progresēs

līdz ar vēža attīstību.

Zemādas pietūkumi var radīt

diskomfortu un ietekmēt parasto

uzvedību, pozu vai balsta un kustību

spējas.

Dzīvnieki var kļūt uzņēmīgāki pret

slimību, jo tiek novājināta imūnsistēma.

Iejaukšanās pasākumi balstīsies uz

ikdienas novērojumiem, izmantojot

tādus kritērijus kā svara un ķermeņa

stāvokļa zudums, miegainība utt.

Vispārējā veselības stāvokļa un

audzēja augšanas ikdienas

novērošana un uzraudzība.

Audzētie un vaislas dzīvnieki,

kuriem konstatēs eksperimenta

procedūrām neatbilstošas klīniskās

pazīmes, piemēram, svara zudumu

par vairāk nekā 15 %, sliktu

apspalvojuma stāvokli vai

miegainību, tiks humāni nogalināti.


audzējs pūžņos vai traucēs parasto

88

Pētāmajam modelim veiks mutāciju, lai radītu prognozētos ģenētiskos traucējumus. Slimības sākumu nav viegli paredzēt, taču var iepriekš

noteikt klīniskās pazīmes, lai šo sākumu varētu raksturot. Raksturoto modeli vajadzētu uzturēt, lai to varētu izmantot turpmākos

eksperimentālajos pētījumos par pētāmā vēža paveida potenciālajām ārstniecības metodēm. Pamatojoties uz to, šis piemērs būtu perspektīvi

klasificējams kā MĒRENS.

2.2.3. Rezultāti

Tika veikti labturības novērtējumi, kā iepriekš izklāstīts 2.2. punktā. Netika konstatētas novirzes attiecībā uz attīstības starpposma mērķiem un

pieaugumu līdz dzimumbriedumam. Kolonija tika paplašināta ar parastajiem un nākamajiem vaislas dzīvniekiem, kas pāroti, sākot no 10 nedēļu

vecuma, lai varētu saglabāt koloniju un radīt jaunus eksperimenta dzīvniekus. Visā šajā laikā dzīvnieki tika uzraudzīti, un audzēja attīstība tika

konstatēta, sākot no 18 nedēļu vecuma, 60 % dzīvnieku, kas bija šīs mutācijas pārnēsātāji. Slimības klīniskā gaita ilga no četrām līdz sešām

nedēļām, un pēc tam dzīvniekiem vajadzēja veikt eitanāziju.



Tika konstatēts, ka no mutācijas pārnēsātājiem audzēji attīstījās 60 % dzīvnieku, sākot no 18 nedēļu vecuma. Vaislas stratēģija paredzēja pārot

dzīvniekus no 10 nedēļu vecuma. Vaislas pāru potenciāls audzēju attīstīšanai tika atzīts par pietiekamu, lai modificētu vaislu un uzturēšanu. Pēc

uzvedību, pozu vai balsta un

kustību spējas, vai tā lielums

pārsniegs 1,2 cm diametrā.

Dzīvnieki, kuriem novēros papildu

slimību pazīmes, tiks humāni

nogalināti.

89

tam vaislas pāri tika pāroti no sešu nedēļu vecuma, un šie pāri tika izjaukti 12 nedēļu vecumā, nogalinot vaislas tēviņus. Parastās un vaislas

mātītes tika uzraudzītas katru dienu, lai varētu laikus atklāt audzēja attīstības pazīmes. Dzīvnieki, kas netika izmantoti vai nebija nepieciešami,

tika humāni nogalināti pirms jebkādu klīnisko pazīmju parādīšanās.

Kopsavilkums

Dzīvnieki pirms 18 nedēļu vecuma sasniegšanas – bez kaitīgas ietekmes.

Dzīvniekiem no 18 nedēļu vecuma, kam attīstījās audzēji – VIEGLS smagums agrīno klīnisko parametru dēļ.

Dzīvniekiem no 18 nedēļu vecuma, kam attīstījās audzēji un kas tika nodoti izmantošanai – VIEGLS vai MĒRENS smagums atkarībā no

klīnisko parametru piemērošanas.

2.3. Ģenētiski modificētas peles modelis – GeneCtm1a(Funding)Lab


Lai testētu uzvedību un atmiņu, tika izveidota peļu kolonija ar mutāciju C gēnā, kas bija virzīta uz embrionālās cilmes šūnu līniju un atvasināta

no C57BL/6N fona ar zināmu fenotipisko potenciālu. Modelis tika uzturēts definētajā fonā (C57BL/6N). Kad tika konstatēta G1 peles cilmes

līnijas transmisija, tika izveidots vispārējā labturības novērtējuma ekrāns.

2.3.2. Perspektīvais novērtējums

Tāpat kā 2.1. punktā, pētāmais gēns ir jauns mutants. Šo modeli paredzēts izmantot turpmākos uzvedības pētījumos, lai testētu jauno

farmaceitisko savienojumu efektivitāti. Šajā kontekstā iegūtā pieredze liecina, ka lielākajai daļai līdzīgu modeļu parasti ir viegls fenotips. Tomēr

laiku pa laikam šim modelim negaidīti tiek konstatētas mērenas klīniskās pazīmes, un tādēļ šis piemērs būtu perspektīvi klasificējams kā

MĒRENS.

90

2.3.3. Rezultāti

Visi novērojumi un rādītāji tika atzīti par normāliem, salīdzinot ar šā modeļa ģenētisko fonu (C57BL/6N), un homozigotās, heterozigotās un

savvaļas tipa peles bija piedzimušas ar normāliem Mendeļa rādītājiem.

Četru nedēļu vecumā homozigotajām un savvaļas tipa kontroles pelēm tika veikti vairāki novērojumi un testi, novērtējot mācīšanās spējas un

atmiņu. Šie testi notika desmit nedēļu ilgā laika posmā. Šīs fenotipiskās analīzes beigās netika novēroti nekādi kaitīgi fenotipi. Pēc tam šo modeli

izmantoja jauno farmaceitisko savienojumu efektivitātes testēšanai.

Heterozigoto peļu audzēšana ļāva iegūt veselīgus homozigotus dzīvniekus, kuru reproduktīvā darbība bija līdzīga kā fona pārveidojumu

gadījumos. Tādēļ, lai samazinātu dzīvnieku skaitu, tika izmantota vaislas stratēģija, kas paredzēja homozigotu pārošanu. Pretēji sākotnējai

pārošanai, kurā homozigotās peles tika iegūtas, savstarpēji sapārojot heterozigotus vecākus, jaunā grupa, kas sastāvēja no homozigotiem

dzīvniekiem, kuri iegūti, pārojot homozigotus vecākus, izrādījās punduri, kas nespēja pilnībā sasniegt tādu izmēru un svaru, kas bija raksturīgs

viņu līdziniekiem.

Kaut arī šī līnija sākotnēji bija paredzēta kā uzvedības un atmiņas modelis, no šiem dzīvniekiem iegūtajiem audiem un asinīm tika veiktas

papildu analīzes. Analizējot asins bioķīmiskos rezultātus un papildus iepazīstoties ar literatūru, tika atzīts, ka C gēns ir būtisks olbaltumvielu

pārnēsātājs, kas saistās ar vitamīnu B12. C gēna izslēgšana radīja pārrāvumu ekstracelulārajā pārnēsāšanas mehānismā, tādējādi traucējot DNS

sintēzi, kā arī izraisīja tauku un olbaltumvielu metabolismu. Šīs mutācijas ietekme nebūtu redzama pelēm, kas dzimušas heterozigotām mātītēm,

jo mātes vitamīna B12 avots dzemdē ar placentas starpniecību tiek nodots augošajam auglim. Tādēļ šā gēna sākotnējā izslēgšana bija saistīta ar

pietiekamu daudzumu uzkrāta B12 vitamīna, lai tas spētu izdzīvot un augt vismaz līdz 16 nedēļu vecumam, nodrošinot normālu audzēšanu un

auglību, salīdzinājumā ar fona pārveidojumiem.

91



Šis piemērs apliecina, ka koloniju uzturēšana var būtiski un bieži vien negaidīti ietekmēt peles. Pamatojoties uz iepriekš pieejamo informāciju un

primārās vaislas un fenotipa noteikšanas rezultātiem, šī kolonija būtu likusies neievērojama. Loģiski, ka kolonijas uzturēšana saskaņā ar

homozigotu pārošanas stratēģiju parasti nodrošinātu minimāla dzīvnieku skaita radīšanu, un tas būtu vēlami, lai samazinātu dzīvnieku

izmantošanu. Neparedzēti kaitīgi fenotipi var rasties līnijās, kas iepriekš uzturētas kā normālu dzīvnieku līnijas, nepieprasot šim projektam

atļauju. Tā kā šajā piemērā uz dzīvniekiem iedarbojās labturībai kaitīga ietekme, uz minēto modeli atkal būtu jāattiecina prasība par atļaujas

saņemšanu projektam, kad tiek izmantota šāda veida audzēšanas sistēma.

Kopsavilkums

Heterozigotu pāru vaisla un uzturēšana – bez kaitīgas ietekmes.

Homozigotu pāru vaisla un uzturēšana – MĒRENS smagums šīs paaudzes pēcnācējiem, ko rada pundura izmērs un nespēja augt.

2.3. piemērs – tas uzsver nepieciešamību izplatīt starp iestādēm precīzus un noderīgus labturības datus, ja var veidoties kaitīgi fenotipi,

piemēram, izdodot „peles pasi”i.

i RSPCA GA pasu darba grupa (2010). GA Passports: The Key to Consistent Animal Care. Southwater, UK: RSPCA (lejupielāde vietnē:

http://www.rspca.org.uk/sciencegroup/researchanimals/implementing3rs/gapassport).

92

http://www.rspca.org.uk/sciencegroup/researchanimals/implementing3rs/gapassport

© Novo Nordisk SMAGUMA NOVĒRTĒŠANAS …...Valsts kompetentās iestādes – īstenojot...

Documents

Transcript of © Novo Nordisk SMAGUMA NOVĒRTĒŠANAS …...Valsts kompetentās iestādes – īstenojot...