Post on 14-Feb-2018
KONCEPTU MZIKALATVIEU JAUNKS PAAUDZES
KOMPONISTU DARBOS
CONCEPT MUSIC BY LATVIAN COMPOSERSOF THE YOUNGEST GENERATION
JZEPA VTOLA LATVIJAS MZIKAS AKADMIJA
Ieva Gintere
KONCEPTU MZIKA
LATVIEU JAUNKS PAAUDZES KOMPONISTU DARBOS
CONCEPT MUSIC BY LATVIAN COMPOSERS
OF THE YOUNGEST GENERATION
Promocijas darba kopsavilkums
Mkslas zintnes doktora zintnisk grda (Dr.art.) ieganai muzikoloij
Summary of Doctoral Dissertation in Musicology
Darba vadtjs: Profesors, Dr.phil. Mrti Boiko
Supervisor: Professor, Dr.phil. Martin Boiko
Rga 2014
2
Promocijas darbs izstrdts Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmijas Doktorantras
noda laika posm no 2009. ldz 2014. gadam.
Promocijas darbs izstrdts ar Eiropas Socil fonda atbalstu projekta nr.
2009/0169/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/001 Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmijas
doktorantras studiju programmas atbalsts ietvaros.
Promocijas darba raksturs: disertcija
Promocijas darba struktra: ievads, etras nodaas, noslgums, literatras saraksts,
pielikumi kop 185 lpp.
Zintniskais vadtjs profesors Dr.phil. Mrti Boiko
Recenzenti:
Dr.art. Jnis Kudi, Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmijas asocitais profesors,
Dr.art. Stella Pele, Latvijas Mkslas akadmijas Mkslas vstures institta vado
ptniece,
Ph.D. Kevin C. Karnes, Emorija Universittes (Atlanta, ASV) profesors.
Promocijas darba aizstvana notiks 04.12.2014 plkst. 14:00 LMT kamerzl.
Ar promocijas darbu un t kopsavilkumu var iepazties Jzepa Vtola Latvijas Mzikas
akadmijas bibliotk un tiesaist www.jvlma.lv.
Ieva Gintere, 2014
Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija, 2014
ISBN 978-9934-8456-2-8
3
Saturs
Saturs ............................................................................................................................................. 3
Ievads ............................................................................................................................................. 4
1. Koncepta jdziens: t izptes stvoklis muzikoloij un saistba ar vizulo konceptulo mkslu ......................................................................................................................................... 10
2. Konceptu mzikas vsturiskais konteksts ............................................................................... 11
3. Koncepts rzemju mzik un t saldzinjums ar latvieu mziku. Koncepta ienkana Latvij .......................................................................................................................................... 14
4. Konceptu mzika Latvij 21. gadsimta pirmaj desmitgad .................................................. 16
Noslgums ................................................................................................................................... 17
Literatras saraksts ...................................................................................................................... 23
Latvieu komponistu skadarbu partitras .................................................................................. 30
Referti konferencs un seminros .............................................................................................. 30
Promocijas darba rezulttus atspoguojoo zintnisko publikciju saraksts ............................... 31
CONCEPT MUSIC BY LATVIAN COMPOSERS OF THE YOUNGEST GENERATION ... 32
Introduction ................................................................................................................................. 34
1. The term concept: the situation of its research in musicology and relation to visual conceptual art .............................................................................................................................. 40
2. Historical context of concept music ........................................................................................ 41
3. Concept in the foreign music and its comparison to the Latvian version. Emergence of concept in the Latvian music ....................................................................................................... 44
4. Concept music in Latvia during the first decade of the 21st century ...................................... 46
Conclusion ................................................................................................................................... 47
Brief Bibliography ....................................................................................................................... 51
Scores by the Latvian composers ................................................................................................ 56
Conference and seminar papers ................................................................................................... 56
Publications on the subject of thesis ............................................................................................ 57
4
Ievads
Par tmas izvli. Promocijas darba tmas izvli noteikusi autores interese par jaunko
mziku Latvij un starpdisciplinrm teorijm (mzikas semiotiku, mzikas filosofiju), k ar
jauns mzikas situcija Latvij: pirmatskaojumu koncertos apmram pdjo desmit gadu
laik arvien biek tiek organiztas nelielas komponistu intervijas ar mri skaidrot jaundarbu
idejas, it sevii, ja tie nepieder tipiztam anram vai tiem ir kds oriinls nosaukums.
prakse liecina par to, ka jaunajai mzikai nepiecieams vrdisks komentrs. Tomr opusi
parasti ir oti sareti veidoti, nereti kriptogrfiski, tpc autoru un muzikologu tlain valoda,
kas adresta plaam koncerta klaustju lokam, parasti nespj sniegt pietiekoi izsmeou
priekstatu par skadarba ideju. Analze paldz to saprast labk.
Jaunks paaudzes komponisti Armands Strazds (1970), Mrti Viums (1974), Ruta
Paidere (1977), Santa Ratniece (1977), Andris Dzentis (1978), Jnis Petrakevis (1978),
Kristaps Ptersons (1982), Santa Bus (1981) u. c. intervijs atklj, ka viu mzika nereti ir
teortiski noslogota, tai ir intertekstulas atsauces, un informcija par o rpusmuziklo
materilu ir btiska skadarbu uztveres proces. Autori pasniedz savus darbus ne tikai k
skaniskus fenomenus, bet ar k pla nozm filosofiskas idejas, kas aizgtas no citm
kultrm, k ar humanitrm un eksaktm zintnm. Katram aj ptjum analiztajam
skadarbam ir racionli prdomts rpusmuzikls saturs, kas ietverts darba struktr un ir
nozmga skadarba analzes sastvdaa.
Jpiebilst, ka termins jaunk paaudze tiek attiecints uz 20. gs. 70. un 80. gados
dzimuajiem latvieu autoriem, bet analzes proces izmantoti prsvar 70. gadu prstvju
opusi. da izvle izskaidrojama ar to, ka 70. gados dzimuo komponistu rados nostdnes
kopum ir objektvk novrtjamas laika distances d: vii jau ieguvui idejisko stabilitti, k
ar nozmgus starptautiskus pankumus un atpazstambu, bet vairkiem 80. gados
dzimuajiem vl nav noturgas lomas jauns mzikas vid: vii nav pabeigui kompozcijas
studijas un sasniegui rados darbbas briedumu, tpc iespjams vrtt viu darba
skumstadiju bez plaka ieskata dairades kontekst. 70. gados dzimuo autoru idejas
izpaudus jau saldzinoi ilgsto laika period, lielk darbu skait un vrtjamas k stabila
pardba latvieu mzik.
5
Konceptu mzikas defincija un jdziena raksturojums. Konceptu mzika Latvij ir
apmram pdjs divs desmitgads vrojama kompozcijas paradigma rpusmuzikls
semantikas jom. Ts ietvaros tapuajiem skadarbiem raksturgas specifiskas pabas, kas
formultas komponistu interviju, skadarbu un to vsturisk konteksta analzes proces.
Konceptu mzikai piemt vrdiski izklstta, rpusmuzikla ideja, kas iemiesota dzikajos
struktras slos, holistiska1 materila uzbve, laiktelpiska2 attstba, semantiska slgtba, koda
atslganas iespja, k ar pretenzija uz maksimlu oriinalitti.
Ptjum apzinti lietots koncepta, nevis koncepcijas jdziens, ar kuru parasti tiek
saprasta skadarba iecere pdjais btu attiecinms uz programmas veida skadarbiem, k ar
uz sontes, simfonijas u. c. mzikas anru idejm, saturiskiem risinjumiem, formveides
principiem , tau koncepts ir aurk definjams termins.
Msdienu latvieu konceptu mzika atsevios aspektos ldzins ASV un Rietumeiropas
konceptu mzikas (angl. concept music) tradcijai, kas uzplauka 20. gs. 60.-70. gados. Dons
Keids to aizska jau 50. gados ar plai pazstamo opusu 433 (1952). Konceptu mzikai
piemt holistiski jeb viengabalaini strukturta ideja, temats, bet ne naratvs, un semantiska
necaurredzamba. Latvieu konceptu mziku tomr nevar uzskatt par Keida iedibints
konceptu mzikas tieu atdarinjumu, jo, atirb no pirmajiem konceptu mzikas paraugiem,
latvieu mzikai nav raksturga skanisk medija iekavoana, nenopietns rotagums,
performances elementi un materila vienkrba.
Plak mrog latvieu konceptu mzika radniecga avangarda mzikas tradcijai, kas
Rietumeirop aizskas 50. gados un ilgst ldz pat 80. gadiem, bet Krievijas un Lietuvas
msdienu mzik spilgti pards vl 90. gados. K jebkuras tendences, ar avangarda perioda
robeas laik nav stingri nosakmas: Latvij tas iesniedzas 21. gs. pirmaj dekd. Latvieu
mziku ar Rietumeiropas avangardu vieno materila dzikajos slos iestrdta rpusmuzikla
ideja un konceptu mzikas principu saretbas pieaugums, piemram, koda aspekt. Bet,
atirb no konceptiskajiem opusiem Rietumeiropas avangarda mzik (tokhauzens, Ligeti
u. c.), latvieu mzikai nav tipiska kompozcijas tehnikas valdo loma.
Promocijas darbs atspoguo koncep