Post on 31-Dec-2015
description
LATVIJAS UNIVERSITTE EKONOMIKAS UN VADBAS FAKULTTE
Daina Paula
LATVIJAS TAUTSAIMNIECBAS KONKURTSPJAS NOVRTANAS METOU ANALZE
Promocijas darbs
ekonomikas doktora (Dr.oec.) zintnisk grda ieganai
Zintu nozare Ekonomika Apaknozare Latvijas tautsaimniecba
Zintnisk vadtja: Dr.oec., prof. Elena Dubra
Rga 2010
2
Saturs Lpp.
Sasinjumu un nosacto apzmjumu saraksts
Tabulu saraksts
Attlu saraksts
Ievads
1. Tautsaimniecbas konkurtspja k dinamisks jdziens
1.1. Tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena evolcija ekonomikas teorij un ts
traktjums promocijas darb
1.2. Tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanas stratiju attstba un to
aktulie virzieni
2. Tautsaimniecbas konkurtspjas pozcijas un dinamikas analzes metodoloiskais
pamats: agresvs un ilgtspjas pieejas metou kritisks vrtjums
2.1.rjs tirdzniecbas intensitti raksturojoie rdtji un to interpretcija
konkurtspjas vrtanas agresvs pieejas kontekst
2.2. Cenu un izmaksu konkurtspjas rdtju uzbve un interpretcijas iespjas
2.2.1.Cenu lmea dadu rdtju izmantoanas iespjas konkurtspjas
pozcijas un dinamikas raksturoanai
2.2.2.Iekjo un rjo tirdzniecbas nosacjumu izmantoana konkurtspjas
vrtan
2.2.3.Rel efektv valtas kursa aprina metodoloisks nianses un rel
kursa ldzsvara ierobeotas izmantoanas iespjas konkurtspjas vrtan
2.2.4.Relatvs rentabilittes rdtji, to interpretcija un lietoanas
konkurtspjas analz kritisks vrtjums
2.3.Konverences un dzves lmea rdtju izmantoana konkurtspjas analz
2.4.Faktoru efektva un ilgtspjga izlietojuma vrtanas problmas msdienu
ekonomikas teorij un praks
2.5.Kvalitatvo un kvantitatvo tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas
metou savstarpji papildinos lietojums starptautiskaj praks
2.6.Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas pieeju, metou un galveno
rdtju sistematizcija
3. Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjuma problma un ts risinanas iespjas
Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanas kontekst
3.1.Konkurtspjas formuljums un ts vrtanas problmas Latvijas
tautsaimniecbas attstbas politikas kontekst
4
5
6
8
18
18
30
41
41
50
50
54
57
71
73
78
84
96
101
101
3
3.2.Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu aspektu vrtjums saska
ar agresvo un ilgtspjas pieeju
3.2.1.Latvijas rjs tirdzniecbas intensittes un struktras prmaiu
novrtjums un t metodoloisks pilnveides iespjas
3.2.2.Latvijas tautsaimniecbas cenu un izmaksu konkurtspjas rdtju
analze konverences kontekst un to metodoloisks pilnveides iespjas
3.2.3.Latvijas tirdzniecbas nosacjumu un eksporta relatvs rentabilittes
novrtjums
3.2.4.Resursu izlietojuma aspektu novrtanas problmas Latvijas
tautsaimniecbas konkurtspjas analzes kontekst
3.2.5.Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas starptautisk vrtjuma
interpretcijas un izmantoanas iespjas
3.2.6.Labkljbas lmea un t prmaiu interpretcija Latvijas
tautsaimniecbas konkurtspjas novrtanas kontekst
3.3.Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas izvrtanas koncepcija
Secinjumi
Prieklikumi
Literatras un izmantoto avotu saraksts
Pielikumi
110
110
122
139
141
149
154
161
172
176
180
4
Sasinjumu un nosacto apzmjumu saraksts
ASV Amerikas Savienots Valstis
CA krtjo maksjumu konts
DSE metode divkri svrt eksporta metode
ECB Eiropas centrl Banka
EI - energointensitte
EK Eiropas Komisija
GTPV galvens tirdzniecbas partnervalstis. Tekst is jdziens saistb ar Latviju tiek
attiecints uz valstu grupu, pret kuru tiek aprints publictais lata relais efektvais kurss
(Lietuva, Igaunija, Polija, Krievija, Dnija, Zviedrija, Nderlande, Lielbritnija, ASV, Itlija,
Vcija, Somija, Francija)
HHI Herfindla-Hiramana indekss
IKP iekzemes kopprodukts
IMD Vadbas attstbas institts (Institute for Management Development)
ITN iekjie tirdzniecbas nosacjumi
NEK nominlais efektvais kurss
PCI patria cenu indekss
PPP pirktspjas paritte
PTO Pasaules Tirdzniecbas organizcija
PV pievienot vrtba
RCI raotju cenu indekss
REK relas efektvais kurss
REK_dse ar divkri svrt eksporta metodi aprints relais efektvais valtas kurss
SVF Starptautiskais Valtas fonds
TN tirdzniecbas nosacjumi
VDI (vienas produkcijas) vienbas darbaspka izmaksas
VEI vienbas energoizmaksas
VKI vienbas kapitla izmaksas
WEF Pasaules ekonomikas forums (World Economic Forum)
5
Tabulu saraksts
Lpp.
2.1. tabula. Nozares ar augstko pievienoto vrtbu uz vienu nodarbinto Somij un
Vcij 2007. gad
2.2.tabula. Konkurtspjas rezultti un noteicoie faktori
2.3.tabula. SVF ekonomistu piedvtais zemu ienkumu valstu konkurtspjas
vrtanas ietvars
2.4.tabula. Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas pieeju, metou un galveno
rdtju grupu sistematizcijas tabula
3.1.tabula. Latvijas nozares ar augstko pievienoto vrtbu un ts patsvaru izlaid
3.2.tabula. Nominls un efektvs uzmumu ienkumu nodoku likmes, %,
atsevis ES valsts
3.3.tabula. Lata REK ldzsvara vrtjums, izmantojot fundamentl ldzsvara
viendojumu
3.4.tabula. Gini koeficienta dinamika Latvij un ts nozmgkajs ES tirdzniecbas
partnervalsts
47
86
87
99
108
128
136
157
6
Attlu saraksts
Lpp.
2.1.att. a), b), c). Tautsaimniecbas tirgus daas palielinanas stratija
2.2.att. Atseviu valstu tirdzniecbas bilance (% pret IKP), importa, eksporta dinamika
(gada pieauguma temps %) un ienkumu dinamika (IKP pc PPP gada pieauguma
temps, %).
2.3.att. Nostrdto stundu skaits uz vienu nodarbinto atsevis OECD valsts, vidji
gad no 1960. 2008. gadam
2.4.att. a) un b). Nostrdto stundu skaits vidji gad uz vienu iedzvotju atsevis
OECD valsts no 1960. 2008. gadam
2.5.att. Globls konkurtspjas indeksa struktra WEF 2009/2010. gada prskat
3.1.att. Latvijas importa un eksporta vrtba 1997. 2008. gad, milj. Ls
3.2.att. Ekonomikas atvrtbas pakpe un ienkumu lmenis valst
3.3.att. Ekonomikas atvrtbas pakpe un izaugsme
3.4.att. Ekonomikas lielums un tirdzniecbas bilance
3.5.att. Herfindla-Hirmana indeksa dinamika Latvijas preu import un eksport
3.6.att. Latvijas importa un eksporta valstu struktras diversifikcijas prmaias: HHI
3.7.att. HHI dinamika Latvijas pakalpojumu rj tirdzniecb
3.8.att. Latvijas tirgus daas galveno tirdzniecbas partnervalstu tirgos dada
interpretcija
3.9.att. Latvijas eksporta ekspansijas atirgu rdtju saldzinjums
3.10.att. Atseviu attstto valstu eksporta ekspansijas indeksu saldzinjums
3.11.att. Valstu ar pieaugou eksporta ekspansijas indeksu saldzinjums
3.12.att. Latvijas rjas tirdzniecbas gada pieauguma temps, % (lab ass), tirdzniecbas
bilance (TB), % pret IKP un ienkumu gada pieauguma temps pc pirktspjas parittes
3.13.att. Atldzba nodarbintajiem Latvij un atsevis ts nozmgkajs tirdzniecbas
partnervalsts, uz 1 nodarbinto, EUR
3.14.att. Atldzba nodarbintajiem atsevis ES valsts, uz 1 nodarbinto, EUR
3.15.att. Atldzba nodarbintajiem pret izlaidi ES valsts(%) 2007. gad
3.16.att. Atldzba nodarbintajiem pret pievienoto vrtbu ES valsts (%) 2007. gad
3.17.att. Darba ragums uz vienu nodarbinto ES valsts, ES 27 = 100%, 2007.gad
3.18.att. Vienbas darbaspka izmaksas Latvij bez korekcijas un ar korekciju ar PPP
3.19.att. Nominls vienbas darbaspka izmaksas un nominls vienba kapitla
izmaksas Latvij
3.20.att. Vienbas darbaspka izmaksas un vienba kapitla izmaksas Latvij, koritas
45
49
76
77
94
110
111
111
112
113
114
115
116
117
118
118
119
121
121
122
123
123
124
125
7
ar pirktspjas parittes un valtas kursa attiecbu
3.21.att. Vienbas darbaspka izmaksas un vienba kapitla izmaksas Latvij, koritas
ar PV deflatoru
3.22.att. Telekomunikciju izmaksu saldzinjums ES valsts 2008. gad
3.23.att. Degvielas cenu pakpeniska konverence starp Latviju un ES vidjo lmeni
3.24.att. Vienbas energoizmaksas Latvij rpniecbas un transporta nozars
3.25.att. a), b) un c). Lata nominl efektv un rel efektv kursa atirbas,
izmantojot ar vienkro tirdzniecbas apgrozjumu aprintos svarus un ar divkri
svrt eksporta (DSE) metodi aprintos svarus ar periodisku to atjaunoanu ik gadu.
3.26.att. Sagaidm lata REK_PCI attstba ldz 2011.gada decembrim
3.27.att. Importa un eksporta vienbas vrtbas indekss un Latvijas tirdzniecbas
nosacjumi
3.28.att. Rentabilittes un vienbas maras indekss Latvij un ts GTPV, 2000. gads =
100%
3.29.att. Latvijas eksporta relatvs rentabilittes dinamika, 2000.gads = 100%
3.30.att. Nodarbinto iedzvotju skaits Latvij un iedzvotju emigrcija
3.31.att. Patrtju konfidences rdtjs Latvij un ES valsts vidji (atbilu saldo, %)
3.32.att. Uzkrt kapitla lmenis Latvij 1997.-2006.gad
3.33.att. Jaudu noslodze apstrdes rpniecb Latvij un cits ES dalbvalsts, %
3.34.att. a) un b). Energointensitte Eiropas valsts 1995. un 2007. gad
3.35. att. Energointensittes dinamika Latvij 1990. 2007.gad
3.36.att. Atseviu valstu relatvo pozciju Doing Business un WEF konkurtspjas
vrtjum saldzinjums 2009. gad
3.37.att. Ienkumu un cenu lmea konverence ES valsts
3.38.att. Cenu lmea un rel patria konverence privtajam patriam un
kapitlprecm Latvij
3.39.att. Latvijas patrtju konfidences un iedzvotju izceoanas tendence laik no
1995. ldz 2005. gadam, ceturku dati
3.40.att. Latvijas patrtju konfidences un iedzvotju izceoanas tendence laik no
1995. ldz 2009. gadam, ceturku dati
3.41.att. Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas shma
126
127
129
130
131
133
138
139
140
141
142
144
144
145
147
148
151
156
156
159
160
164
8
Ievads
Promocijas darba aktualitte. Tautsaimniecbas konkurtspjas jdziens ir nokuvis
msdienu ekonomikas analzes centr, ekonomistiem dadi raugoties uz to, kas tiei aj
kontekst ir aplkojams un k interpretjama konkrtu rdtju attstba. Konkurtspjas
paaugstinana k galvenais darbbas virziens tiek mints daudzu valstu tautsaimniecbas
ilgtermia attstbas stratiskajos dokumentos, tau konkurtspja ajos dokumentos ne
vienmr tiek definta un ne vienmr ir skaidrs ts novrtanas ietvars. Ar tad, ja mris ir
nosprausts un ir izvlti kritriji t sasnieganas novrtanai, ir iespjams, ka ie kritriji ir
savstarpji nesadergi, bet izvltie rezultatvie rdtji ne vienmr liecina par konkurtspjas
attstbas konkrtu virzienu. Tau izvlt vrtjuma pieeja un uzmanbas pievrana
konkrtiem rdtjiem ietekm to, kda ir rcba. Pievroties vienam vai otram rdtjam un
rpjoties par it k labvlgu t dinamiku (piemram, tiecoties noteikti samazint relo
efektvo valtas krusu), vl nevar apgalvot, ka ts vienlaikus ir rpes par labkljbas
pieaugumu vai to, cik apmierinti ar dzvi sav valst ir ts iedzvotji. Konkurtspja, tai
skait tautsaimniecbas konkurtspja nav tiei nenovrojams un skalrs lielums, un ar
ekonomikas teorij t tiek traktta dadi, k ar sastopama pretrunga ts vrtanai
izmantoto rdtju un to lietderguma interpretcija. Sistmiskas pieejas trkums
konkurtspjas vrtanai vl arvien raksturgs Latvijas tautsaimniecbas attstbas politikai un
tdjdi apgrtina Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas pozcijas uzlaboanas iespjas. o
iemeslu d autore vispirms trakt konkurtspjas jdzienu Promocijas darba ietvaros, veic
tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas metou, pieeju un rdtju sistematizciju, k ar
izstrd Latvijas tautsaimniecbas vrtanas koncepciju, kuru izmantojot btu iespjams
novrtt stratisk mra sasnieganu. Autore promocijas darb izvirza hipotzi, ka
tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena un atseviu ts rdtju dads interpretcijas d
iespjams iegt atirgu priekstatu par tautsaimniecbas konkurtspjas pozciju un
dinamiku noteikt laika period.
Promocijas darba mris ir izptt tautsaimniecbas konkurtspjas novrtanas
pieejas un metodes un, saldzinot ar dadm metodm iegtus atseviu Latvijas
tautsaimniecbas konkurtspjas pozcijas un dinamikas aspektu vrtjumu, izstrdt Latvijas
tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepciju.
Atbilstoi izvirztajam mriem promocijas darba uzdevumi ietver:
konkurtspjas jdziena attstbas un lietojuma ekonomik izpti un tautsaimniecbas
konkurtspjas definanu promocijas darba ietvaros;
9
tautsaimniecbas konkurtspjas vrtan lietoto pieeju, metou un galveno rdtju
analzi un sistematizciju;
kritriju, pc kuriem tautsaimniecbu iespjams klasifict k konkurt nespjgu vai
konkurtspjgu visprg gadjum, izveidi;
atseviu konkurtspjas rdtju metodoloisko modifikciju, izveidi un
interpretciju Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas kontekst;
Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu aspektu vrtjumu, ietverot ar
atirgm aprina metodm iegtu rdtju saldzinanu;
Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepcijas izstrdi;
Secinjumu un prieklikumu izstrdi Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas
vrtanas shmas ievieanai ar mri uzlabot esoo Latvijas tautsaimniecbas
konkurtspjas pozciju.
Ptjuma objekts tautsaimniecbas konkurtspja.
Ptjuma priekmets tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas metodes, to
raksturojoie rdtji un atseviu faktoru ietekme uz Latvijas tautsaimniecbas
konkurtspjas dinamiku.
Promocijas darba teortiskais un metodoloiskais pamatojums. Promocijas darbs
izstrdts, balstoties uz klasisko un msdienu ekonomikas teoriju kas aptver starpvalstu
ekonomisko attiecbu un to motivcijas analzi, un teorijas msdienu paplainjumu, kas
saskata dzves lmeni un ilgtspjgu resursu izlietojumu k konkurtspjas mrauklu. No
konceptul viedoka (tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena formulanai) autore
galvenokrt izmanto S.Garelli (S.Garelli), F.Ecela-Harisona (F.Ezeala-Harrison), D.tiglica
(J.Stiglitz), H.H.rtranda (H.H.Chartrand), P.Krugmana (P.Krugman), M.Portera
(M.Porter), D.S.o (D.S.Cho), H..Mna (H.Ch.Moon), D.H.Daninga (J.H.Dunning),
F.Guglera (Ph.Gugler), D.B.Brnija (J.B.Barney), un D.N.Klrka (D.N.Clark) atzias.
Izmantot metodoloija un rdtju kopums pamatojas gan akadmiskaj literatr, gan
Latvijas un citu valstu (rijas, Lielbritnijas, ehijas, Grieijas, Horvtijas, ASV, Spnijas),
k ar starptautiskajos (piem., Vadbas attstbas institta (IMD) un Pasaules Ekonomikas
foruma (WEF), Pasaules Bankas un citu institciju) praktiskajos ptjumos, k ar ietver
autores veidoto atseviu rdtju modifikciju un interpretciju. Konkurtspjas vrtana
pamat balsts uz saldzinanu: vai nu ar citu valstu atbilstoajiem rdtjiem, vai savas un
citu valstu pagtnes rdtjiem. Tdjdi tiek iegti gan ranjumi, gan veikta dinamikas rindu
10
analze, gan rdtju struktras saldzino analze. Promocijas darba ietvaros
tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu aspektu vrtanai autore izmanto statistisks
analzes metodes, rdtju struktras analzi un koncentrcijas vrtjumu ar Herfindla
Hirmana (Herfindahl-Hirschmann) indeksu, dinamikas rindu grafisko analzi, sezonls
izldzinanas, k ar regresijas metodes. Relo kursu un tirgus dau rdtji aprinti,
izmantojot tirdzniecbas apgrozjuma un divkri svrt eksporta metodi, k ar ievieot
eksporta ekspansijas indeksu. Darbaspka un kapitla izmaksu vrtjumu autore iegst gan
k nekoritu rdtju, gan koritu ar pievienots vrtbas deflatoru un korits ar pirktspjas
paritti. Izmantoti aptaujs iegti kvalitatvie rdtji (publictie, piem., jaudu izmantoanas
pakpes novrtjums un konkurtspjas prmaiu vrtjums, ko sniedz uzmji, ka ar
nepublictie, piem., investoru viedoka noskaidroanai par investciju lmumu motivciju, k
ar uzmumu sadarbbu ar izgltbas un zintnes sektoru autore izmanto ekspertu intervijas
metodi).
Promocijas darba ierobeojumi. Promocijas darba apjoms un konkurtspjas
jdziena neprtraukta attstba nosaka to, ka darb nevar tikt aplkotas pilngi visas praks
lietots konkurtspjas defincijas un vrtanas metodes, tau autore sistematiz vsturiskaj
un msdienu literatr biek sastopams publicts pieejas, pau uzmanbu pievrot tm,
kas sastopamas jaunkaj literatr un ar Latviju saisttos ptjumos, k ar sniedz atseviu
rdtju modifikciju un dadas interpretcijas iespjas. Iepriek minto iemeslu d ptjum
nevar tikt praktiski demonstrts ar visu aprakstto metou lietojums, k ar uzskaittais
konkurtspju ietekmjoo faktoru kopums nav juztver k pilngs un nemaings.
Promocijas darba ietvaros apjoma ierobeojuma d, k ar dau rdtju trkuma d
autore Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas problmu demonstranas un to risinanas
nolk veic atseviu konkurtspjas aspektu pozcijas un dinamikas vrtjumu (pretstat
kompleksam vrtjumam) gan saska ar agresvo vrtanas pieeju, gan saska ar t.s.
ilgtspjas pieeju, un saldzina ar atirgm metodm iegtu vrtjumu.
Atseviu rdtju un tos ietekmjoo faktoru vrtjums neietilpst autores
profesionls kompetences ietvaros (piemram, dabas resursu atjaunoans iespju
profesionls novrtjums, politisko faktoru ietekme, starpvalstu tirdzniecbas vienoanos
ietekme uz tirdzniecbas izdevgumu, k ar daudzi juridiskie aspekti, piem., darba un nodoku
likumdoan), tau autore os faktorus uzlko k btiskus (un uz to norda ar ekspertu
intervijas rezultti), td autore tos detalizti nevrt, tau iekauj k vienu no sadam
izstrdtaj Latvijas tautsaimniecbas vrtanas shm.
11
Autores izvirzt tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepcija neparedz
koncentranos prioritro nozaru un to identificanu ar mri paredzt tm pau valsts
atbalstu konkurtspjas nodroinanai.
Datu pieejambas d nav veicami atsevii starptautiski saldzinjumi, pai
kvalitatvajiem rdtjiem, k ar atseviiem izmaksu struktras rdtjiem (piemram
autores aprintajai vienbas energoizmaksu dinamikas rpniecbas un transporta nozars).
Promocijas darba struktra un apjoms. Promocijas darbs sastv no trs dam
(187 lpp.), kas aptver gan jdziena vsturisko evolciju un msdienu formuljumu, teortisko
un metodoloisko pamatojumu, k ar Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu
aspektu izvrtjumu atbilstoi autores izstrdtajai koncepcijai. Darba pamatda ietvertas 8
tabulas un 46 attli, k ar pievienoti 8 pielikumi.
Promocijas darba struktras pamatojums. Lai sasniegtu promocijas darba mri,
atbilstoi darba uzdevumiem autore promocijas darba pirmo dau velt ptjuma objektam
tautsaimniecbas konkurtspjas jdzienam, t evolcijai un msdienu traktjumam, k ar
sniedz savu tautsaimniecbas konkurtspjas formuljumu un izstrd kritrijus, pc kuriem
iespjams visprg gadjum spriest par tautsaimniecbas konkurt nespju vai
konkurtspju. Tpat pirmaj da aplkotas dadu valstu stenots konkurtspjas
nodroinanas stratijas un vrtanas pieejas. Promocijas darba otraj da autore velt
uzmanbu ptjuma priekmetam: kritiski izvrt dadu rdtju un metou saturu, un
interpretciju tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu aspektu vrtanas kontekst. Otrs
daas ietvaros autore izveido tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas rdtju un metou
sistematizcijas tabulu, kur sistematizcija veikta pc 3 galvenajm pazmm: pieejas
tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanai (agresv vai ilgtspjas), objekta (pozcija vai
dinamika), vrtjuma plauma (atseviu aspekta vai komplekss vrtjums). Promocijas darba
treaj da autore kritiski izvrt vairkus Latvijas tautsaimniecbas stratisks attstbas
dokumentus un konstat tajos tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjuma problmu. Tres
daas ietvaros autore, izmantojot otraj da aprakstto metodoloiju, izvrt Latvijas
tautsaimniecbas konkurtspjas atsevius aspektus gan saska ar agresvo vrtanas
pieeju, gan saska ar ilgtspjas pieeju un gst apstiprinjumu izvirztajai hipotzei, ka
tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena un atseviu ts rdtju dads interpretcijas d
iespjams iegt atirgu priekstatu par tautsaimniecbas konkurtspjas pozciju un
dinamiku noteikt laika period. Izmantojot iegto vrtjumu rezulttus un ievrojot mints
12
Latvijas tautsaimniecbas stratisks attstbas dokumentos vrojams problmas, autore
treaj da izstrd un pamato Latvijas tautsaimniecbas vrtanas koncepciju.
Aizstvams tzes:
Lai gan Latvijas tautsaimniecbas attstbas stratiskajos dokumentos konkurtspjas
jdziens tiek plai lietots un ts paaugstinana minta k viena no tautsaimniecbas
attstbas pamatmriem, Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas novrtanai trkst
sistmas, uz ko vartu balstt mrtiecgu tautsaimniecbas attstbas politiku, kas
ietver tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanu.
Tradicionlo cenu un izmaksu konkurtspjas rdtju, k ar tirgus dau rdtju
prmaias Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas izvrtanas kontekst
interpretjamas piesardzgi: ie rdtji ir modificjami un skatmi kontekst ar
resursu izmantoanas pakpi, to izvietojuma tautsaimniecb prmaim, piedvjuma
diversifikciju un pieprasjuma nodroinanas iespjm labkljbas pieauguma
kontekst.
Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjumi, kuru rezultts ir rangs, uzsver prkuma
pozcijas nozmi konkurtspjas vrtjum. Vairku iemeslu d tie interpretjami
piesardzgi: tikai daus no diem ranjumiem em vr starptautiski uzmumi,
pieemot lmumu investt rpus savas valsts; augsta pozcija uzmjdarbbas vides
rang pretstat zemkai pozcijai konkurtspjas indeksa rang var liecint par zemko
konkurtspjas nodroinanas stratijas lmeni pasvu pielgoanos (piemram,
Latvij).
Latvijas tautsaimniecbas konkurtspja gan no agresvs, gan ilgtspjas pieejas
viedoka daudzos aspektos vrtjama k vja (relatv cenu un izmaksu lmea
kpums, pieaugoa iedzvotju emigrcija, zema jaudu noslodze, pasvas pielgoans
stratija konkurtspjas nodroinan, neelastga rjs tirdzniecbas politika,
relatvs rentabilittes kritums, augsta energoatkarba u.c.), tau dau aspektu
dinamikas vrtjums norda uz pozcijas uzlaboanos (tirgus dau pieaugums, relatv
eksporta ekspansijas lieluma pieaugums, pakpenisks jaudu noslodzes pieaugums
apstrdes rpniecb ilgk laika period, energointensittes samazinans u.c.).
Lai btu iespjams mrtiecgi uzlabot Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas
pozciju, izstrdjama konsekventa ts izvrtanas koncepcija.
Ptjuma periods ir atirgs darba teortiskaj un praktiskaj da, kas izriet no
praktisks vajadzbas demonstrt konkrtus piemrus, k ar atseviu datu pieejambas gan
13
vienas valsts ietvaros, gan saldzinanai starp valstm. T, piemram, tautsaimniecbas
konkurtspjas pozcijas vrtjum prsvar nav btiskas laikrindas. Savukrt metou
demonstrana pati par sevi neprasa visjaunko vai pc iespjas senku datu izmantoanu
(piemram, promocijas darba otraj da). Promocijas darba treaj da veikt analze
galvenokrt aptver laika posmu no 90. gadu skuma ldz 2008. gadam, izemot detaliztus
nacionlo kontu datus, kas nav bijuu pieejami ldz 2009. gada decembrim, bet daiem
rdtjiem aktualittes nolk izmantoti ar jaunki stermia dati. Atsevios gadjumos
veikta datu ekstrapolcija.
Autores zintnisk novitte:
Tautsaimniecbas konkurtspjas defincija;
tautsaimniecbas konkurtspjas pozcijas un dinamikas novrtanas pieeju, metou
un galveno rdtju sistematizcija pc dm pazmm: pieejas (agresv vai
ilgtspjas); objekta (pozcija vai dinamika); vrtjuma plauma (atseviu aspektu vai
komplekss vrtjums);
kritriju, pc kuriem tautsaimniecbu iespjams klasifict k konkurt nespjgu vai
konkurtspjgu visprg gadjum, izveide.
Autores praktisk novitte:
Atseviu rdtju izveide tautsaimniecbas konkurtspjas noteiktu aspektu
vrtanai
o vienbas energoizmaksu rdtja izveidoana, kas ietver informciju par
resursu izmantoanu un to izmaksm noteikt nozar vai tautsaimniecb
kopum;
o tirgus dau alternatva vrtjuma ievieana, mrot to ar kopjs izlaides dau;
o eksporta ekspansijas indeksa izveide un aprinana Latvijai, k ar Latvijas
galvenajm tirdzniecbas partnervalstm un atsevim citm pasaules valstm,
kuru vrtjums ir augsts starptautiskos konkurtspjas un uzmjdarbbas
vides novrtjumos;
izstrdta Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas novrtanas koncepcija.
Autores praktiskais ieguldjums Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtan
izpauas dadu teortisko metou pielietojuma praktisk demonstrcij un saldzino
analz (metodes un rdtji, kas ir pazstami pasaules praks, bet kuri Latvij nav lietoti
saldzino skatjum tautsaimniecbas konkurtspjas analzes kontekst):
14
veikts Latvijas tautsaimniecbas atseviu aspektu vrtjums un rezulttu
saldzinjums, izmantojot atirgas vrtanas metodes, tai skait:
o divkri svrt eksporta (DSE) matricas aprinana un izmantoana lata
REK novrtanai un Latvijas eksporta tirgus dau aprinanai un
saldzinanai ar citm o rdtju ieguves metodm;
o atseviu konkurtspjas vrtanas pieeju un rdtju interpretcijas un
metodoloisko precizjumu izstrde (piem., starptautisko ranjumu
interpretcija, tirgus dau novrtanas metodes un interpretcija);
o Vienbas kapitla izmaksu aprinana Latvijas tautsaimniecb: trais efekts
un koriana ar pirktspjas paritti (PPP) un valtas kursa attiecbu;
o Vienbas energoizmaksu rdtja izveide un aprinana Latvijai, resursu
efektva izlietojuma kontekst;
o Relatvs rentabilittes aprinan un eksporta relatvs maras noteikana
attiecb pret Latvijas galvenajm tirdzniecbas partnervalstm (GTPV);
veikta investoru viedoka izzinana, izmantojot ekspertu intervijas metodi, ar mri
noskaidrot atseviu investciju lmumus ietekmjoo faktoru nozmgumu un
uzmumu sadarbbu ar izgltbas un zintnes sektoru. Intervti investoru attiecbu
specilisti Latvijas uzmumos, kas invest rvalsts; rvalstu uzmumos, kas
invest Latvij, k ar starptautiskos uzmumos, kas neinvest Latvij.
veikta atseviu konjunktras un labkljbas rdtju saldzinoa analze
tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas kontekst.
Aprobcija. Autore analizjusi ar tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanu saisttus
jautjumus ds aktivitts:
Piedalans zintnisk projekta Nr. 2008/ZP-104 "Latvijas ekonomikas konkurtspja un
investciju nozme ts veicinan" izstrd, ptniece. Vadtja prof. E.Dubra.
Piedalans LU projekta 2007./ZP-12 "Investciju stratija Latvijas ekonomikas rjs
konkurtspjas veicinanai" izpild, Zintnisk asistente. Vadtja prof. E.Dubra.
Projekta LU- 5 Latvijas konkurtspjas un izaugsmes iespju novrtana integrcijas
proces Eiropas Savienb E. Dubras un L.Frolovas vadb izpilde 2004, doktorante.
Tautsaimniecbas konkurtspjas rdtju aprinanas un analzes iekauana studentu
seminrnodarbbs, ts vadot LU Ekonomikas un vadbas fakultt.
Promocijas darb aplkots tautsaimniecbas vrtanas koncepcijas autore analizjusi
savos ziojumos, uzstjoties zintniskajs konferencs.
15
Dalba ptnieciskajos projektos.
Dalba Tautas attstbas prskata 2006/2007 sagatavoan
Autores ziojusi par promocijas darba tmu zintniskajs konferencs:
Uzstans ar refertu Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjums: pretrunu
cloi un aktulas risinjumu iespjas starptautisk zintniskaj konferenc Formation
of Innovative Development Strategies and Mechanisms of Regional Economy Daugavpil,
2009. gada 4.decembr, (sagatavota atbilstoa publikcija un publictas tzes).
Uzstans ar refertu LU 67. konferenc: Monogrfijas Latvijas ekonomikas
konkurtspja un investciju nozme ts veicinan prezentcija.
Uzstans LU 66. konferenc ar ziojumu par projekta 2007./ZP-12 "Investciju
stratija Latvijas ekonomikas rjs konkurtspjas veicinanai" izpildi
Uzstans ar refertu "Baltijas valstu rjs konkurtspjas aspekti konverences procesa
kontekst". Baltijas Foruma konference 2007. gada maij, Rg. Raksts publicts Baltijas
Foruma rakstu krjum "Latvijas ekonomikas ldzsvarota attstba: problmas, riski,
perspektvas", Rga, 2007. ISBN 978-9984-9884-8-1, 37.-45.lpp.
Uzstans ar refertu "Latvijas ekonomikas rjs konkurtspjas prmaiu ietekme uz
galveno makroekonomisko rdtju dinamiku" Latvijas Universittes 65. starptautiskaj
konferenc 2007. gada 8.februr
Uzstans ar refertu "Konverences procesa ietekme uz ekonomikas rjs
konkurtspjas dinamiku" LU 64.konferenc, 2006. gada 9. februr; raksts
"Konverences procesa ietekme uz ekonomikas rjs konkurtspjas prmaim"
publicts LU rakstu ekonomikas srijas 718. krjum, 2007.gad, 11lpp
Uzstans ar refertu "Ekonomikas konkurtspjas rdtju saturs un to interpretcijas
iespjas" LU 62.starptautiskaj konferenc Rg, 2004. gada 6. februr, raksts publicts
LU rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes rakstu srij 677. sjum 263.-270.lpp
Autores zintnisks publikcijas.
Paula D. Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjums: pretrunu cloi un aktulas
risinjumu iespjas raksts sagatavots saska ar uzstanos starptautisk zintniskaj
konferenc 2009. gada 4.decembr, Daugavpil; iesniegts recenzanai; publictas tzes.
Dubra E., Paula D., Titarenko D. Latvijas investciju vide un ekonomikas konkurtspjas
izaicinjumi krzes apstkos, LU rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes srijas 743.
izdevum. 2009. 56.-67. lpp.
16
Paula D., Titarenko D. Latvijas ekonomikas konkurtspja un investciju nozme ts
veicinan. Monogrfija E. Dubras redakcij. Rga: LU Akadmiskais apgds, 2009
166 lpp. ISBN 978-9984-45-069-8
Paula D. Baltijas valstu rjs konkurtspjas aspekti konverences procesa kontekst.
Baltijas Foruma rakstu krjums Latvijas ekonomikas ldzsvarota attstba: problmas, riski,
perspektvas. Rga, 2007.- 37.-45.lpp ISBN 978-9984-9884-8-1
Paula D. Konverences procesa ietekme uz ekonomikas rjs konkurtspjas prmaim.
LU rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes srijas 718. izdevum. 2007. 307.-318.lpp.
ISBN978- 9984-825-15-1
Paula D. Kvalitatvo metou izmantoana ekonomikas rjs konkurtspjas vrtan:
teortiskie un praktiskie aspekti. LU rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes srijas 696.
sjums 2006. 178.-187. lpp. ISBN 9984-783-90-1
Paula D. Ekonomikas konkurtspjas rdtju saturs un to interpretcijas iespjas LU
rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes srijas 677. sjums, 2004. - 263.-270.lpp ISBN 9984-
770-13-3
Paula D. Latvijas rjs ekonomisks attiecbas un to ietekme uz resursu ieguvi un
izmantoanu/ Latvijas konkurtspjas un izaugsmes iespju novrtana integrcijas proces
Eiropas Savienb. E. Dubras un L.Frolovas redakcij. LU EVF, Rga, 2004, 155-.216.lpp
ISBN 9984-725-78-2
Praktisko ptjumu publikcijas.
Benkovskis K., Kulikov D., Paula D., Ruud. L. Inflation in the Baltic Countries. Kroon
and Economy 1/ 2-2009. Bank of Estonia, 2009 56p. ISSN 1406-829X.. Starptautiska
sadarbbas projekta rezultts, pieejams interneta vietn:
http://www.eestipank.info/pub/en/dokumendid/publikatsioonid/seeriad/kroon_majandus/_200
9/_2009_1/full_km109.pdf
Bekovskis K., Paula D. Inflcijas gaidas Latvij: Patrtju apsekojumu rezultti".
Ptjums. Latvijas Banka, 2007. -29 lpp. ISBN 9984676935.
Jaunks populrzintnisks publikcijas
Paula D. Tautsaimniecbas konkurtspja: kas sti sacenas, un kas ir balva? laikraksta
Latvijas Vstnesis elektroniskajam izdevumam, pieejams interneta vietn:
http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&sub=&id=195299
Paula D. Latvijas tautsaimniecbas rj konkurtspja un ts izaicinjumi. Latvijas Bankas
izdevums Averss un Reverss" 2009/2 ISSN 14071789
17
Paula D. Cenu rdtji Latvij. Latvijas Bankas izdevums Averss un Reverss 2008/2
ISSN 14071789
Paula D. Inflcija un tautsaimniecba. Latvijas Bankas izdevums Averss un Reverss
2007/1 ISSN 14071789
Paula D. Eiro dienu gaidot, msu priekrocbas - citu valstu piemros raksts Latvijas
Vstnea elektroniskaj izdevum, pieejams interneta vietn:
http://www.lv.lv/body_print.php?id=164929
Paula D. Vai inflcija ir slikta pc defincijas ? raksts Latvijas Vstnea elektroniskaj
izdevum, pieejams interneta vietn: http://www.lv.lv/body_print.php?id=154260
T k akadmisk literatra parasti aplko tikai atsevius ar konkurtspju saisttus
jautjumus, darb izmantot literatra aptver plau dadu autoru veiktu praktisko ptjumu
loku, kur redzamas praks plak lietots konkurtspjas vrtanas metodes un analizta to
piemrotba dadu valstu praks. Autore izmanto plau statistikas datu apjomu, kas publicts
Latvijas un ts galveno tirdzniecbas partnervalstu centrlo statistikas iestu un centrlo
banku datu bzs, k ar vairkas starptautisks datubzes, piem., Eurostat, Starptautisk
Valtas fonda, Pasaules Bakas u.c. dati. Tpat autore tautsaimniecbas konkurtspjas
nodroinanas stratiju analzes kontekst izmanto atsevius normatvos aktus un
ekonomisks politikas dokumentus.
Promocijas darba galvens atzias t izstrdes proces izklsttas 7 zintniskajos
rakstos, tostarp 1 monogrfij un 1 sagatavota un recenzijai iesniegta zintnisk publikcija,
k ar publictas 1 starptautisks zintnisks konferences tzes. Promocijas darba atzias
izklsttas 7 zintniskajs konferencs. Autore piedaljusies 3 zintnisko projektu izstrd.
Promocijas darba rezultti izmantojami ekonomisks stratijas dokumentu
sagatavoan, k ar k pamats regulriem konkurtspjas prskatiem Latvij. Autores
piedvt tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepcija var bt lietderga
ekonomisks politikas izstrd iekzem, un gt pielietojumu starptautiskaj praks.
18
1. TAUTSAIMNIECBAS KONKURTSPJA K DINAMISKS JDZIENS
1.1.Tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena evolcija ekonomikas teorij
un ts traktjums promocijas darba ietvaros
Tautsaimniecbas konkurtspjas jdziens ir nokuvis msdienu ekonomikas analzes
centr, ekonomistiem dadi raugoties uz to, kas tiei aj kontekst ir aplkojams un k
interpretjama konkrtu rdtju attstba. Konkurtspja figur k galvenais mris daudzu
atseviu valstu, k ar atseviu to savienbu (piem., ES) tautsaimniecbas ilgtermia
attstbas stratiskajos dokumentos, tau konkurtspja ajos dokumentos ne vienmr tiek
definta un ne vienmr ir skaidrs ts novrtanas ietvars (skat. 1.2. nodau). o problmu
autore ietver izvirztaj promocijas darba hipotz Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas
nodroinanas kontekst, jo nedefintu problmu risinana ir apgrtinoa tpat k neskaidri
nospraustu mru sasniegana: sistmiskas pieejas un ekonomisks politikas mrtiecbas
trkums vl joprojm ietekm Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas pozciju.
Neatkargi no t, vai praktiskos ptjumos konkurence un konkurtspja netiek
defintas un par tm tiek runts k par pasaprotamiem jdzieniem, vai ar tomr tiek defints,
kas ptjuma kontekst uztverams k konkurence un konkurtspja, katra ptjuma pamat ir
t autora izpratne par jdzienu, un t parasti ir nojauama pc izmantotajiem rdtjiem un
izdartajiem secinjumiem. Konkurtspjas jdziens dados vstures posmos, dadu
sabiedrbas vrtbu sistmu ietvaros ir evolucionjis, un aj promocijas darba da autore
aplko konkurtspjas jdziena daudzpusjo attstbu, k ar pamato savu konkurtspjas
formuljumu, saska ar kuru veidots darba prjais saturs.
Konkurences un konkurtspjas jdziens tiek lietots dads zintu nozars un
saistts ar sabiedrbas norism (piem., bioloij, ekoloij, ekonomik, sport, politik u.c.),
un konkurences un konkurtspjas formuljuma kontekst galven izirans ir par to, vai ir
runa par sacensbu ar mri noskaidrot uzvartju. Ja t ir sacensba, tad jbt skaidram, kas
sacenas un par ko sacenas (jeb ko iegst uzvartjs un kas notiek ar zaudtju). Ja sacensba
nav primra, tad formuljum btu jietver konkurences iemesls un mris. Dabaszintns
mdz uzskatt, ka konkurence un konkurtspja saistta ar izdzvoanas instinktu, t ir spja
ldzspastvt apstkos, kad satiekas vairku konkurences dalbnieku (piem., vienas vai
vairku sugu prstvju) intereses, piem., par teritoriju, par vieniem un tiem paiem resursiem,
par citu indivdu labvlbu u.c.. d izpratn t btu ca ar uzvartja noskaidroanu, jeb t.s.
zero-sum game, ldzgi k to mdz traktt ar ekonomik uzmumu savstarpjs
konkurences kontekst. Ekonomik aj kontekst izir konkurtspju aurk un plak
izpratn, kur konkurtspja aurk izpratn ir konkurences dalbnieku tda veida intereu
19
sadursme, kur viena dalbnieka iespja sasniegt mri izsldz du iespju citiem
dalbniekiem, bet konkurtspja plak izpratn ietver ar netieu vai potencilu sacensbu,
analizjot jomas, kur konkurences dalbnieku intereses nekonflikt1.
Darbbas vrda konkurt izcelsme no latu concurrere (skriet kop) ar
priedkli con (kop, ar, ldzs) norda uz ldzsesambu, ldzvrtgu, saldzinmu
stvokli vai pat kopgu, savstarpji papildinou darbbu. Tomr ldzgas izcelsmes lietvrda
konkurence skums tiek skaidrots ar latu concurentia (sadursme), tdjdi das
valods, kurs premts is latu izcelsmes termins, tas tiek lietots td, lai nordtu tiei uz
agresvu sacensbu, turklt agresivitte tad ievieas ar iepriek mint atbilsto darbbas
vrda lietojum. Atsevis valods, kas konkurences apzmanai ekonomik neizmanto
minto latu izcelsmes terminu, bet citas izcelsmes vrdus, to lietojums un skaidrojums
nereti tiei norda uz pretinieka sakauanu (piem., angu to compete, competition,
rivalry skaidrojumos tiei tiek nordts uz agresvu cu). Tdjdi var teikt, ka spja
konkurt jeb konkurtspja atkarb no vrda izcelsmes mekljuma vien gadjum raksturotu
savstarpji papildinou, iedergu, saskangu saimniecisko darbbu, bet otr gadjum
konkurencei btu konkrts iznkums pretinieka (citu tirgus dalbnieku) sakauana un via
vietas ieemana tirg.
Ko ekonomik nozmtu da konkurences izpratne? Tas faktiski nozm ekonomikas
dalbnieku savstarpju rcbu attiecgi vai nu pie t.s. win-win nosacjumiem, kad ieguvji ir
vairkas iesaistts puses, vai ar win-loose nosacjumiem, t.i., ldz viens dalbnieks (viena
valsts tautsaimniecbas konkurtspjas gadjum) prem tirgu. Tomr otrais stvoklis nav
ilgtspjgs: nav grti ievrot, ka da tipa konkurtspjas jdzienam btu destruktvs saturs.
Ne vien td, ka process kopum prvrstos par absolt uzvartja noskaidroanu, bet ar
glui pretja apsvruma d: par spti uzskatam, ka t.s. sncena elpa pakaus motiv skriet
trk, un virzties uz prieku, tam var bt virkne negatvu blakusefektu, ja skrjiens kst par
pamri (hypercompetitieness). Ltk produkcija, maksiml tirgus daa utt. var novest pie
btiska kvalittes samazinjuma, atseviu resursu prliekas ekspluatcijas, citu
neizmantoanas, vides problmm, k ar t.s. prliek patria problmas (excessive
consumption, oveconsumption) ,tdjdi var bt situcija, ka tas, kuram konkurence liek
vienmr bt priekgal, apsteidzot un apspljot citus, pirmais piedzvo neveiksmi, un,
iespjams, laikus apstties nepaspj ar ietamie sekotji. No otras puses, pc autores domm
prkuma pozcijas noskaidroana (labkljgk valsts, konkurtspjgk valsts u.tml.) nav
ekonomiski pamatota, un tai drzk vartu bt saikne ar citu socilo pardbu varas
1 Reiljan J., Hinrikus M., Ivanov A. Key Issues in Defining and Analysing Competitiveness of a Country.
Working Paper on the framework of grant no. 3974 of Estonian Science Foundation. Tartu, 2000, p. 10.
20
apzinanos, iespjm pakaut u.tml., kas ir jomas, kuras nerisina ilgtspjgu resursu
izvietojuma jautjumu, kas savukrt ir btiski no tautsaimniecbas konkurtspjas viedoka.
Iepriekmint atirba jdziena lietojum skaidri izpauas dadu institciju un
autoru sniegtajs konkurtspjas defincijs. Vrtjot ekonomikas konkurtspjas jdziena
evolciju dados laikmetos, ir redzams, ka to btiski ietekmjuas esos politisks un
ekonomisks iekrtas, k ar attiecg laikmeta ekonomisk doma un vrtbu sistma. Kopum
ilgstoi dominjusi tendence pastiprint pozciju rj tirg. Ldz pat msdienm atsevias
defincijas ietver citu tirgus dalbnieku apsplanas vai sakauanas ideju, k d
konkurtspjas ptana tiek uzskatta pat par bstamu apsstbu1.
Ekonomikas literatr ilgk aplkota konkurence dads tirgus forms no
mikroekonomikas viedoka, bet valstu savstarpj konkurence k atsevis ptjumu objekts
taj ienkusi samr nesen 20. gs. 80. gados (nozmgkais s teorijas attsttjs msdiens
ir ASV ekonomists M.Porters (M.Porter)), un vairk tiek aplkota atseviu valstu vai
starpvalstu organizciju (IMD, WEF) empriskos ptjumos. T k akadmisk literatra oti
strikti un vienoti nedefin tautsaimniecbas konkurtspju, ts definana nereti kst par
autora izpratnes par ptjuma objektu skaidrojumu, un no definjuma izriet ar ptjuma
metodes.
Sabiedrbas kopjais procesu uztvrums, un attiecg laikmeta vrtbas btiski ietekm
to, kds racionlais konkurtspjas jdziena formuljums tiek piedvts. Tiei konkurtspjas
jdziens vsturiski netika lietots, tomr tika meklti labkljbas nodroinanas
pamatnosacjumi, kas ietvra teorijas par to, kdai jbt vienas valsts uzvedbai
ekonomiskajos jautjumos attiecb pret citm valstm. .Smits (A.Smith) 18. gadsimt
definja zemes, darba, kapitla, dabas bagtbu nodroinjumu k tirdzniecbas plsmas
noteicoo faktoru un iespju veikt apmaiu ka pamatu darba dalanai2. Daus gadu
desmitus vlk D.Rikadro (D.Ricardo), attstot saldzinos priekrocbas teoriju, resursu
absolto nodroinjumu vairs neizvirzja priekpln. Pc vl apmram 50 gadiem kuva
populri socilpolitiskie aspekti (Marksistu teorijas par to, k politisk rcba atspoguojas
ekonomisks attstbas rezulttos). 20.gs. skum M.Vbers plai aprakstja vrtbu sistmas
ietekmi uz labkljbu, saistot to ar ar reliiskajiem uzskatiem. 20.gs. 40. gados J.umpters
pasvtroja progresu k ldzsvara trkuma rezulttu, jo nepastvot ldzsvaram, tiek veicintas
inovcijas, k ar tehnoloiskais progress, kura ietekmi uz izaugsmi, izmantojot raoanas
1 Krugman P.Competitiveness a Dangerous Obsession. Published in Foreign Affairs, March/April 1994,
Volume 73, No2 2 P. Boazs D. Pasaules filozofisk doma Labkljbas formulas mekljumos. Libertrieu hrestomtija:
klasiskie un msdienu darbi no Laodzi ldz Miltonam Frdmenam. Rga: Biznesa augstskola Turba. 2006., 185.-187. lpp.
21
funkciju 50. gados demonstrja R.Solovs (R.Solov). A.P.Solana (A.P.Solan) un P.Drakera
(P.Drucker) koncepcija 20. gs. 60. gadu beigs balstjs uz vadbas sistmas (menedmenta)
ieguldjumu1. Jatzm, ka mintie ptjumi izmanto gan kvalitatvas, gan kvantitatvas
metodes, tau ne ikreiz mina novrtt sakarbu (starp konkurtspjas rdtjiem) cieumu
un funkcionalitti ekonometriski. Neatkargi no t, vai autori minjui savos darbos
konkurtspjas jdzienu vai n, ekonomikas centrls problmas ierobeoto resursu
racionla izmantoana neierobeotu vajadzbu nodroinanai (attiecgi risinot minimizcijas
vai maksimizcijas uzdevumus) saglabjas. 21.gs. skum periodiski piedzvotie dadu
resursu cenu kpumi (naftas produktiem, lauksaimniecbas precm) skaidri norda uz to
augoo pieprasjumu un ierobeoto ieguvi. Piemram, urnls The Economist 2009. gada
21.novembra izlaidum ai problmai velta vairkus rakstus, kur atzm vsturisko
maldanos par ietami vienkro pasaules padinanas problmas risinjumu, k tas
ekonomistiem bija licies 70. gados: bra prognozes paredz iedzvotju skaita pieaugumu
pasaul par tredau ldz 2050. gadam, kamr pieprasjums pc lauksaimniecbas precm tai
pat laik pieaugtu par 70%2 (apzinoties nepietiekamo to nodroinjumu obrd). Vienlaikus,
lauksaimniecbai piemroto zemju platbas ir ierobeotas un pat sark, glui tpat k naftas
resursi un dzeramais dens.
K iepriek mints, ekonomisti, vrtjot konkurtspju, ne ikreiz to defin, bet saturs,
ko autors pieir ptmajam objektam (t.i., vai ir, vai nav aktula sacensba un kds ir
ptmas sistmas vlamais stvoklis jeb rezultts, uz ko vajadztu tiekties), var bt nojauams
pc jdziena lietojuma konteksta un izvltajiem rdtjiem. Autore secina, ka konkurtspjas
definanu dareiz apgrtina ne vien izirans par sacensbas ietveranu formuljum, bet
ar vlme to visprint, defint visprg nozm, savukrt, k to autore apraksta tlk aj
noda, konkurtspjas jdziens patiesb visbiek tiek lietots, lai apzmtu pabu, kas
piemt noteiktam indivdam, kopumam vai procesam. Tdjdi ekonomik vien
konkurtspjas jdzienam neatkargi no formulanas ir oti plas lietojums. Visbiek tiek
lietoti tdi jdzieni k konkurtspjgs uzmums un uzmumu konkurtspja, nozares
konkurtspja, eksporta konkurtspja, valsts konkurtspja (national competitiveness,
competitiveness of a country), tautsaimniecbas konkurtspja (competitiveness of
economy; economic competitiveness), starptautisk konkurtspja, tau literatr sastopami
ar tdi jdzienu k lokl, strukturl, iekj, rj un pat indivdu konkurtspja.
Uzmuma konkurtspju biek aplko mikroekonomik, piemram, lai formultu veidu, k
uzmumam veidot savu attstbas stratiju, lai sasniegtu savu mri gtu maksimlu
1 Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006, p616.
Pieejams interneta vietn http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals. Atsauce: 15.03.2008. 2 How to feed the world. The Economist, 2009, Volume 393, Number 8658, p. 13.
22
peu: t var bt gan uz sacensbu orientta rcba (ca t.s. sarkanaj oken jeb esoaj
tirg; iespjams, ca par jau saaurinoos pieprasjumu, k galveno ieroci izmantojot vienbas
izmaksu samazinjumu), gan ar rcba saska ar stratiju, ka gan biznesa ieguvums, gan
labkljba kopum mekljam rpus eso tirgus, tdjdi, padarot konkurenci par neesou
(t.s. zil okena stratija)1, k to formul .V. Kim (Kim Ch.W). D. B.Brnijs un
D.N.Klrks (J.B.Barney, D.N.Clark) uzmuma konkurtspju balsta uz resursu teorijas,
pardot, k tiek radta un uzturta t.s. konkurtspjas priekrocba (jdziens, ko plai lieto
M.Porters (M.Porter). Ar konkurtspjas priekrocbu autori saprot uzmuma spju radt
lielku vrtbu nek to spj robekonkurents (marginal competitor), savas darbbas bez-
zaudjumu punkt (break-even point)2, un kopum uzmuma konkurtspju skaidro ar
prkuma stvokli tirg. Tau makroekonomik uzmumu konkurtspjas jdzienu lieto, vai
nu lai pamatotu to, ka tautsaimniecbas konkurtspja pirmkrt sakojas konkurtspjgos
uzmumos, vai ar, lai pretnostattu atirbas izpratn par konkurtspju uzmuma un
valsts lmen. d kontekst par mintajiem jdzieniem akadmiskaj vid plai diskut gan
P.Krugmans (P.Krugman, skat. atsauci iepriekj lappus), gan M.Porters (M.Porter)3, gan
D.S. o (D.S.Cho)4, k ar citi msdienu ekonomisti un starptautisks konkurtspjas
ptniecbas institcijas. Konkurtspjai plak mrog valsts lmen veltts visvairk
apzmjumu, skot no eksporta konkurtspjas (piem., G.Dvidsons5 u.c.) ldz globlajai
konkurtspjai (S.Garelli (S.Garelli)6 u.c.), un ieverot valsts konkurtspju (skat. 3.atsauci),
rjo konkurtspju (M.Bitns7, S.Bravo (S.Bravo) un E.Gordo (E.Gordo8)), strukturlo
konkurtspju (skat. 6. atsauci), k ar starptautisko konkurtspju (piem., F. Ecela-Harisons
(F.Ezeala-Harrison9)). Par indivdu konkurtspju diskut gan Garelli (skat.6. atsauci), gan
T.Friedman10
. S.Reiljans (S.Reiljan),
M.Hinrikus (M.Hinrikus) un A.Ivanovs (A.Ivanov) k
konkurtspjas visprju iezmi min intereu sadursmi starp sabiedrbm vispr (entities), un
1 Kim Ch. W., Maubrgne R. Blue Ocean Strategy. How to Create Uncontested Market Space and Make
Competitiveness Irrelevant. Boston: Harward Business Shool Publishing Corporation, 2005. 240 p. 2 Barney J.B., Clark D.N. Resource-Based Theory. Creating and Sustaining Competitive Advantage. New
York: Oxford University Press, 2007. 316 p. 3 Porter M. On competition. Updated and expanded edition. USA: A Harvard Business Review Book. 2008.
544 p. 4 Cho D.S., Moon H.C. From Adam Smith to Michael Porter. Evolution of Competitiveness Theory. Asia-
Pacific Business series Vol. 2. Singapore: Fulsland Offset Printing (S) Pte Ltd. 2008. 223 p. 5 Dvidsons G. Latvijas ilgtermia konkurtspjas modelana. Latvijas Banka, ptjums 2//2005. Rga, 2005.
41 lpp. 6 Garelli S. Top Class Competitors. How Nations, Firms and Individuals Succeed in the New World of
Competitiveness. UK, Chichester: John Wiley and Sons Ltd., 2006. 272 p. 7 Bitns M. Relais valtas kurss Latvij: (1994-2001) - Rga: Latvijas Banka, 2002. 32 lpp
8 Bravo S., Gordo E. Competitiveness analysis, The analysis of Spanish Economy: data instruments and
procedures. Servicio de studios del Banco de Espaa, 2006, p. 464. 9 Ezeala-Harrison F. Theory and Policy of International Competitiveness. USA: Greenwood Publishing
Group, 1999. 223 p. 10
Friedman T. The World is Flat. London: Penguin Books, 2006, p. 278.
23
t atspoguojas vlm bt veiksmgkam nek citi. Autori tdjdi secina, ka konkurtspja
ir spja pastvt ldzs (co-exist) ar citm institcijm intereu sadursmes apstkos. Un
ldzspastvana var izpausties 3 lmeos:
zemkaj lmen t ir pasva spja pielgoties konkurences apstkiem, btiski paam
nemainoties un neattstoties;
vidj lmen konkurtspja attiecinma uz spju aktvi reat uz izmaim
konkurences vid, uzlabojot savas pabas un savu darbbu padarot efektvku;
treais augstkais konkurtspjas lmenis attiecinms uz prkumu (superiority), t.i.,
spju ietekmt konkurences vidi, stenojot trku, efektvku darbbu vai demonstrjot
labkas pabas nek to spj konkurenti.1
Praktiski da koncepcija paredz sadalt ekonomikas dalbniekus veiksmgajos un
neveiksmgajos. K jau mints, autori defin konkurtspjas esambu tiei konflikta vid.
Autore uzskata, ka, lai ar aj kontekst konfliktu var plai visprint, tomr nevajadztu
izslgt "ldzspastvanu" ar bez konflikta apstkos, kad indivda, uzmuma vai
tautsaimniecbas darbbas motvs ir nevis vlme prspt kdu citu, bet nodroint savu
vajadzbu neatkargi no t, k to nodroina citi (kaimiu mjsaimniecbu vlme nodroint sev
prtiku vakarim neizsldz vienam otra iespjas, un malttes netiek saldzintas). Citiem
vrdiem darbbas mrim nav noteikti jbt konflikt ar citu darbbas mriem.
F. Ecela-Harisons (F.Ezeala-Harrison) liel mr saista starptautisko konkurtspju
tiei ar tirdzniecbu, kur tirdzniecbas nosacjumus un eksporta iespjas nosaka spja pankt
izdevgu cenu un izmaksu samru. Pc via domm valsts, kura spj pankt savm precm
relatvo konkurtspju, t.i., raojot tirgum preces ar zemkajm vienbas izmaksm (saucot to
par mikro lmea konkurtspju) un aujot efektvi risinties eksporta darjumiem,
nodroinot stabilu valtas kursu (makro lmea konkurtspja), var nodroint vlamo
eksporta cenu lmeni2.
Msdiens t.s. win-lose nosacjumam atbilstoas konkurtspjas defincijas
galvenokrt izmanto uzmumu lmen, ja runa ir par saldzinmu, pat homognu preu tirgu.
Starptautisk biznesa skaidrojoaj vrdnc konkurtspja formulta k Saldzinos
konkrts preces patria un cenas parametru raksturlielums attiecb pret analoisku preci3,
neprecizjot jdziena plaumu vai tas domts visprg nozm, vai tiek attiecints un
noteiktu ekonomikas dalbnieku. European Management Produce and Market lieto definciju
1 Reiljan J., Hinrikus M., Ivanov A. Key Issues in Defining and Analysing Competitiveness of a Country.
Working Paper on the framework of grant no. 3974 of Estonian Science Foundation. Tartu, 2000, p. 12. 2 Ezeala-Harrison F. Theory and Policy of International Competitiveness. USA: Greenwod Publishing Group,
1999, p 8-9. 3 Roldugins V. Starptautisk biznesa skaidrojo vrdnca. Rga: SIA J.L.V. 144. lpp.
24
Konkurtspja ir uzmju tagadnes un nkotnes spja un iespjas radt pasaulei
preces, kuru cenas un rpuscenas pabas veido pievilcgku paketi nek iekzemes
un rvalstu konkurentiem1. o definciju uzmuma konkurtspjas definanai izmanto
ar WEF un IMD). Tau ldzga tipa konkurtspjas formuljumus mdz attiecint ar uz
tautsaimniecbu. Piemram, R.B. Skots (R.B.Scott) un G.C.Lods (G.C.Lodge), ptot ASV
konkurtspju, 1985.gad to definja k valsts spju radt, raot, izplatt un/vai apkalpot
preces starpvalstu tirdzniecb, taj pa laik nodroinot pieaugou ieguldjumu
rentabilitti2. Redzam, ka defincija pieder pie t.s. "agresvs stratijas". Daudzi
Starptautisk Valtas fonda (SVF) specilisti, joprojm pieturas pie t.s. ietekmes sfru
sadalanas rj tirdzniecb, un formul konkurtspju atbilstoi agresvajai pieejai, k ar
vlas gt tru, ablonisku konkurtspjas vrtjumu (pirmkrt, izmantojot REK ldzsvaru un
tikai pc tam citas metodes). Tdjdi atsevii SVF autori apgalvo, ka pietiekami plaa un
izsmeoa konkurtspjas defincija ir spja raot un piedvt starptautiskiem kvalittes
standartiem atbilstoas preces un pakalpojumus ar augstku izmaksu efektivitti nek
to spj citas valstis3. Mint defincija gan nav uzskatma par SVF oficilo konkurtspjas
formuljumu, tomr vairkums SVF konkurtspjas vrtjumu ir ar ldzgu ievirzi, tdjdi ar
dadu valstu konkurtspjas izvrtjumos SVF autori pirmkrt pieturas pie valtas kursa
ldzsvara novrtanas. Plau ievrbu savulaik guva biju ASV prezidenta B. Klintona
formuljums, ka valsts ir k liels uzmums, kas sacenas pasaules tirgus laukum4
iespjams, td, ka valsti vadot k uzmumu, tiek domts par ts nkotnes attstbu, tau, k
redzams tlk darb, ds tautsaimniecbas konkurtspjas definjums var radt virkni
prpratumu un negatvu seku. Lai ar aj jom populrkais jdziena skeptiis vartu bt
P.Krugmans (P.Krugman), Ar citi autori atsaucas uz valstu savstarpjs konkurences
saasintu uztveri un ts negatvo ietekmi. Piemram, M.Kasons (M.Casson) skaidri norda uz
btiskm atirbm starp to, k konkur uzmumi un valstis (run par valsts konkurtspju).
Vi nedefin konkurtspju, tau lietotie saldzinjumi skaidri norda un konkurtspju k
izteiktu sacensbu. M.Kasons (M. Casson) vispirms norda uz atirgu sacensbas objektu:
uzmumiem t ir privta prece jeb privtais labums (private good) noteikts preces tirg, bet
valsts specializjas vietjo sabiedrisko preu (public goods) piedvjuma monopolizan,
kur konkurences joma ir nevis s preces tirgus, bet gan teritorija. Tomr galven atirba ir
1 Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006.
p. 617. Pieejams interneta vietn http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals Atsauce: 15.03.2008. 2 Turpat.
3 Bella G.Di, Lewis M., Martin A. Assessing Competitiveness and real Exchange Misalignment in Low-Income
Countries: IMF WP, 2007, p. 4. 4 Krugman P. Competitiveness a Dangerous Obsession: Published in Foreign Affairs, March/April 1994,
Volume 73, No2
25
nevis joma, kur konkur, bet gan izmantoto prkpumu (violence) pakpe1: ja uzmumu
konkurenci noteikts valsts teritorij uzrauga ar likumdoanu, tad nav tdas virsvalsts, kas
noteiktu, k jkonkur valstm. Tdjdi starpvalstu vienoans ajos jautjumos drzk ir
morla, nevis juridiska rakstura. Pc mint autora domm, das konvencijas regul
prkpumu, varas piemroanas lietojumu, bet kopum to nepasludina k rpus likuma esou,
tdjdi sistemtiska varas litoana starp valstm ir btisks konkurences aspekts: ja uzmumi
konkur preu un resursu tirgos, tad valstu gadjum ir iespja uzbrukt, okupt teritorijas
u.tml. Tas nenozm, ka valstu konkurenc jlieto spks, tau tas ir iespjams, apzinoties, ka
nav augstka lmea prvaldtja, sodtjas institcijas. Tdjdi M.Kasons (M.Casson) nonk
pie secinjuma, ka uzmumu konkurence uzlkojama k drzk kaut kas labs, tau to nevar
viennozmgi teikt par valstu konkurtspju. Autore Promocijas darb tlk aplko atsevius
piemrus, k konkurtspjas definana starp valstm var tikt pasniegta destruktv form.
Konkurtspjas jdziena paplainanu un agresvs pieejas aizstanu noteica 70.-80.
gadu ptjumi, kas pardja, ka nav tieas sakarbas starp cenu un izmaksu konkurtspju un
valsts ietekmes palielinanos rj tirg, k tas dominja neoklasisks skolas ietvaros, kur
konkurtspja bija glui k zero sum game jeb labuma gana, kas iespjama vien uz citu
rina, izmantojot absolto un saldzinoo priekrocbu. s sakarbas trkumu sauc par
Kaldora paradoksu2. Konkurtspju iespjams uztvert gan k procesu, gan k rezulttu, t.sk.
k veidu, k konkrti ekonomiskie mri (dzves lmenis, darba vietu radana, nabadzbas
mazinana utt.) ir sasniedzami. Populra ir OECD 90. gadu skuma konkurtspjas defincija
pakpe, ldz kdai, pastvot brvai tirdzniecbai un godgas tirdzniecbas
nosacjumiem, valsts var raot preces un pakalpojumus, kas atbilst starpvalstu tirgus
prasbm, vienlaikus saglabjot un paaugstinot savu iedzvotju ienkumu lmeni ilg
laika period 3, lai gan OECD terminu skaidrojum msdiens tiek lietota daudz ska
defincijas versija: "konkurtspja ir valsts izdevguma vai neizdevguma preu prdoan
starptautiskos tirgos mrs"4. F.Trners (Ph.Turner) un J.Vant daks (J.VanT dack), aplkojot
cenu un izmaksu konkurtspjas vrtanas metodes atzm, ka vrds konkurtspja
praktiski var tikt lietots, lai raksturotu jebkuru tirgus norisi vai stvokli, piem., preces
1 Casson M., Dark K., Gulamhussen M.A. Multinational Enterprise, Imperialism and the Knowledge-Driven
State. In: Foreign Direct Investment, Location and Competitiveness. Progress in International Business
Research Volume 2, by Dunning J.H., Gugler Ph. Oxford: Elsevier Ltd., 2008, p. 12-13. 2 Bravo S., Gordo E. Competitiveness analysis. In: The analysis of Spanish Economy: data instruments and
procedures. Servicio de studios del Banco de Espaa, 2006, p. 462. 3 Technology and the Economy: The Key Relationships. The Technology/Economy
Programme OECD, Paris, 1992, p. 237. 4 http://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=399. Atsauce: 28.11.2009.
26
kvalitti, spju veikt inovatvu darbbu, spju tri pielgoties pircju vajadzbu
nodroinanai, ierobeojou politiku neesambu darba tirg.1
Msdienu konkurtspjas teoriju tvs un daudzu starptautisku konkurtspjas
ptjumu ldzautors vai konsultants prof. M.Porters (M.Porter) savos darbos parasti apgalvo,
ka paties konkurtspja mrma ar produktivitti. Produktivitte auj uzturt augstu
algu lmeni, stipru valtu un pievilcgu kapitla atdevi, un tdjdi augstu dzves
lmeni.2 Pamatojums dai konkurtspjas formuljumam ir pavisam vienkrs: pietiekami
produktva tautsaimniecbas struktra norda gan uz efektvu resursu izvietojumu (tiesa vl
nenorda uz ilgtspjgu resursu izlietojumu pc autores domm, di var vienlaikus defint
ar prlieku intensvu resursu ekspluatciju, pai dabas resursu), turklt, augsts darba
ragums auj nodroint iekjo pieprasjumu (vismaz tajs preu un pakalpojumu grups,
kur tas resursu pieejambas d iespjams) un gt pietiekamus eksporta ienkumus, caur ko
iespjams finanst importu, tlku tehnoloiju un know-how attstbu. Savukrt pieaugoi
ienkumi auj palielint patriu, kas savukrt var nordt uz augstku dzves lmeni. eit
autore nelieto viennozmgu izteicienu kas norda uz augstku dzves lmeni, jo t ir
atsevii definjama kategorija, kas izriet no laikmeta ekonomisks domas un kultru
atirbm, vrtbm, tdjdi, piem., 2 automanas uz vienu mjsaimniecbu vien valst var
tikt uzskattas par augstku dzves lmeni nek 1 automana mjsaimniecbai, kamr cit
valst atirsies gan relais patri naturl izteiksm kopum (piem., - automana nav
nepiecieama) gan ar atirsies uzskati par to, cik daudz cilvkam vajadzgs, un kas tiei
vajadzgs, lai via dzves lmenis btu augsts un subjektv apmierintba ar to btu pilnga.
Izmantojot teortisks atzias, konkurtspju vairk centus defint atseviu valstu
institcijas, kas nodarbojas tiei ar konkurtspjas vrtanu, k ar starptautiskas ptjumu
organizcijas. Ar eit plaks msdienu defincijs domin uzsvars uz produktivitti.
Akadmisk defincija, ko lieto ar viena no pazstamkajm plaa mroga konkurtspjas
ptjumu institcijm veic darbojoais Vadbas attstbas institts (Institute of
Management Development, turpmk tekst IMD), apgalvo, ka valstu konkurtspja
(competitiveness of nations) ir ekonomikas zintnes daa, kas analiz faktus un politiku,
kas nosaka valsts spju radt un saglabt tdu vidi, kas auj uzmumiem radt lielku
vrtbu un nodroint augstku labkljbas lmeni savai tautai. Biznesa sektors lieto
vienkrotu s defincijas versiju: Valsts konkurtspja nozm, ka valsts rada un
1 Turner Ph., Vantdack J. Measuring international price and cost competitiveness. BIS Economic Papers No. 39
November 1993. Basle: Bank of International Settlements, 1993, p. 9. 2 Porter M., Ketels C.M. UK Competitiveness: moving to the next stage. Harvard Business school, Institute for
Strategy and Competitiveness, 2004, p. 7
27
saglab uzmumiem ilgtspjgas attstbas iespju1. d definjum pc autores domm
tomr rodas konflikts starp darbbm, ko uzmums veic pats, un ko tas sagaida no valsts
institcijm, un tas spilgti izpauas atseviu valstu uzmumu privts iniciatvas trkum
attiecb uz uzmjdarbbas veikanu, t.sk., sadarbbu ar zintniski ptniecisko sektoru.
IMD uzsver, ka konkurtspja msdienu ekonomiskaj doman ir viens no
pamatjdzieniem, un t lielkais pienesums klasiskaj ekonomikas teorij ir tiei tas, ka
konkurtspja satur ne-ekonomisku kategoriju (izgltba, zintne, politisks un vrtbu
sistmas) ekonomisks sekas, un to raksturo dinamiska un sistmiska pieeja t.s. bagtbas
(vrtbas) radanai un ilgtermia labkljbas nodroinanai iedzvotjiem2.
Pasaules ekonomikas forums (WEF) defin konkurtspju k institciju, politiku un
faktoru kopumu, kas nosaka produktivitti valst3. Lai ar Pasaules ekonomikas forums
uzskata konkurtspju par dinamisku jdzienu un apgalvo, ka tas ietver statisks un
dinamisks komponentes, tas tomr jaunkajos izdevumos atsaks no viena no plak
lietotajiem rdtjiem relo kursu izmantoanas konkurtspjas vrtan, uzsverot tiei
ldzsvara rel kursa vrtanu un apgalvojot, ka tas t k rdtjs pats par sevi ir maz
izsakos, un rel kursa ldzsvara vrtana vartu bt prsplta un vienlaikus prk pavira
konkurtspjas mraukla. Autore uzskata, ka REK k rdtjs ir informatvs pats par sevi, jo
auj novrtt, k konkrt period mains iespja pelnt atkarb no cenu / izmaksu starpbas
starp iekzemi un galvenajm tirdzniecbas partnervalstm tendences, tau piekrt, ka ldzsvara
REK noteikana pilnb neattaisno savu uzdevumu konkurtspjas vrtjumos. Autore os
jautjumus skk aplko 2. da, apkopojot pasaul un Latvij veikto ptjumu btiskks
atzias, un 3. da, runjot par lata rel kursa ldzsvara vrtanas problmm.
K jau mints, produktivittes uzsvrana daji ietver ilgtspjas kategorijas
konkurtspjas analz, tomr ne pilngi. Pc autores domm, no ilgtspjas viedoka aptveroa
ir Spnijas Bankas ptjumu centra ekonomistu sniegt defincija, kur autori, tie veid
neminot, ka t ir defincija, konkurtspjas analzi sk ar ievadu: nodaa atspoguo
Servicio de Estudios of Banco de Espaa lietoto paraugu Spnijas ekonomikas konkurtspjas
pozcijas izvrtanai. Analzes mris ir novrtt Spnijas ekonomikas pielgoans
maingai globlajai ekonomiskajai videi kapacitti un ts izaugsmes potencilu vidj
un ilgtermi4. Autore uzskata, ka ds konkurtspjas uztvrums auj minimizt
1 Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2003,
p702. Pieejams interneta vietn http://www.imd.ch/research/centers/wcc/upload/Fundamentals.pdf 22.11.2004. 2 Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006,
p609. Pieejams interneta vietn http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals 15.03.2008. 3 World Economic Forum: The Global Competitiveness Report 20082009, p. 3
4 Bravo S., Gordo E. Competitiveness analysis. In: The analysis of Spanish Economy: data instruments and
procedures. Servicio de studios del Banco de Espaa, 2006, p. 461-462.
28
destruktvu uzstdjumu pardanos konkurtspjas mra formuljumos, ietver resursu
ilgtspjgas apsaimniekoanas ideju, k ar no dzves lmea viedoka laikmetgu, ar prjo
pasauli savietojamu preu savstarpjo pielietojambu, un ldzg veid ar pakalpojumu
nodroinanu saviem iedzvotjiem.
Ieskatoties konkurtspjas jdziena evolcij, redzams ar tas, ka, ka konkurtspjas
vieta ekonomikas analz no win-loose pozcijas izskaidrojuma rj tirdzniecb pamazm
prtapusi par tirdzniecbas definanu uz win-win nosacjumiem, bet pck no teorijas, kas
atbalsta savstarpju ieguvumu kuvusi par teoriju, kas aplko t.s. veselumu. Veselums aj
kontekst nozm, ka konkurtspjas rezultts prsniedz ieguldjumu "fizisko" summu ldzgi
k dzva btne ir vairk nek orgnu un skeleta apkopojums. Ldz ar to, lai izvairtos no
ekonomisko ptjumu aurbas td izpratn, ka valsts labkljba tiek uzlkota caur
tirdzniecbas plsmm, fisklo un monetro politiku, konkurtspja jdziens attiecinms uz
uzmumu un valstu iesaistanos prasmju veidoanas proces, t.i., sava veida savstarpj
uzmjdarbb ar mri nodroint vienam labkljbu un otram peu1.
Nobela prmijas laurets, ekonomists P. Krugmans kopum argument pret to, ka
valstis sav starp vispr sacenas (skat. darba 2.dau) tie nozm, un no viedoka uzskata
atsevius konkurtspjas analzes mrus par neatbilstoiem, tomr labkljbas pieauguma
nosacjumus ar vi saista ar produktivitti, kas kst pat par sava veida konkurtspjas
sinonmu (par jdzienu lietojumu autors izsaks skeptiski). Autore piekrt, ka sabiedrbas
uzskatos kopum valdo pieeja tomr joprojm ir, Krugmana vrdiem sakot, apsstba ar
meongu sacensbu un citu tirgus dalbnieku sakauanu, un, ka dai iemesli, kd tad
joprojm tiek uzturta un literatr plai apspriesta da konkurtspjas izpratne vartu bt:
Thrills sell tickets: iebiedana ar skaiem grmatu virsrakstiem par nebeidzamu
cu starp ekonomikas lielvalstm ir ienesgks bizness;
Pasakot, ka, piem., ASV problmas saists ar ts rjo konkurtspju rodas iespaids,
ka tad ts ir iespjams risint;
Pasaules valstu lderiem sacensbas metafora ir parocgs instruments politik.
Tau da uztvruma bstamkais aspekts ir nonkana pie neatbilstoa resursu izvietojuma
tautsaimniecb2.
Balstoties uz teortiskajm atzim par konkurtspjas skaidrojumiem dados
ekonomikas lmeos un msdienas ekonomisks domas attstbu, promocijas darba ietvaros
autore defin tautsaimniecbas konkurtspju k pabu, kas piemt tautsaimniecbai k
1 Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006, p. 607.
Pieejams interneta vietn http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals. Atsauce: 15.03.2008. 2 Krugman P. Competitiveness a Dangerous Obsession. In: Foreign Affairs, March/April 1994, Volume 73,
No2
29
sistmai: no pozcijas viedoka t ir iederans reiona vai galveno tirdzniecbas
partnervalstu saimniekoanas model, bet no virzbas (dinamikas) viedoka t ir spja radt
saimniekoanas modea prmaias, stenojot rcb esoo resursu (raoanas faktoru)
ilgtspjgas apsaimniekoanas koncepcijas, vai tri pielgoties prmaim, ja ts rada citas
reiona valstis vai GTPV.
Tdjdi autore darba ietvaros tautsaimniecbas konkurtspjas jdzienu uztver tuvk
tiei darbbas vrda latniskajai izcelsmei ar ldzvrtgas, savstarpji papildinoas pozcijas
atraanu, kad tirgus dalbnieki spj vienlaikus atrasties tirg, bt ldzvrtgi laikmetam
atbilstou tehnoloiju lietojum, tirgus zinans, pieprasjuma nodroinan, savstarpj
sadarbb utt., radt jaunas zinanas, prasmes un iemaas, prliecint citus tirgus dalbniekus
par to lietderbu. Tomr, ievrojot, ka tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanas
stratijas praks ar tikt balsttas uz abm pieejam, turklt agresvs pieejas vrtjumi domin,
tad autore piemru demonstranai izvlas k agresvs, t ilgtspjas pieejas metodes.
Atbilstoi savai izvirztajai tautsaimniecbas konkurtspjas defincijai autore formul
ar ts vrtanas visprgos kritrijus. Tautsaimniecbu uzreiz iespjams klasifict k
konkurt nespjgu pc diem kritrijiem:
Valsts saem bezatldzbas rvalstu paldzbu (prtiku, medikamentus, ziedojumus
u.c..), kas ldzgi k valsts budets vienas valsts ietvaros kalpo par slaicgu vai
pastvgu instrumentu disproporciju novranai, socilo funkciju pildanai u.c.
ts dzves lmenis ir zemks un diver attiecb pret galvenajm tirdzniecbas
partnervalstm, reionu vai prjo pasauli, t.i., vidj vai ilgtermi no t attlins;
ir pieaugoa iedzvotju emigrcijas tendence (vai izbraukt gribtju skaits: tie btu
aptauju dati vai ekspertu novrtjums gadjum, kad izbraukanu ierobeo
likumdoana);
valsts atrodas militr konflikt ar citu valsti / reionu, un tas skar s valsts teritoriju
un btiski ietekm resursu pieejambu un izmantoanas iespjas.
K redzams, konkurtspja ir dinamiska koncepcija, un ekonomikas teorij un
praktiskajos ptjumos joprojm netiek definta pilngi viennozmgi, k ar ts vrtanas
metodes ietekm gan katra autora izpratne, gan laikmeta ekonomisk doma un vrtbu
sistma. Autore uzskata, ka gan teortiskaj literatr, gan tautsaimniecbas konkurtspjas
praktiskajos ptjumos ir sastopama sakpinta sacensbas un uzvaras pr konkurentu nozme;
vrojama koncentrans uz eksportu, tirdzniecbas plsmu palielinanas iespjm starp
valstm, eksportts produkcijas cenu un konkrtiem izmaksu veidiem. T k zinma
sacensba, lai kdas btu ts izpausmes formas, starp valstm saglabjas, aplkosim, k tiei
30
notiek samroans vai t ir apzinta, vai nejaua; vai tai tiek paredztas paas
stratijas un vai konkurtspjas definjums paredz ar mru formuljumu un ldzeku to
sasnieganai formuljumu. Kdreiz konkurtspja nozmja spju izrdt agresivitti rj
tirg, tiei caur eksportu un tieajm rvalstu investcijm. obrd t arvien vairk ietver spju
radt un uzturt pievilcbu gan saldzinjum ar iekzemes, gan rzemju uzmumiem, t,
lai tiem btu motivcija veikt darbbas, kas vairo t.s. tautsaimniecbas bagtbu1. Vadbas un
attstbas institts (IMD) apgalvo, ka konkurences stratijas ir veiksmgas tad, ja ts spj
veiksmgi balanst starp ekonomisks politikas nordjumiem vai prasbm pasaules tirg
un socilajm prasbm, kas iekzem izriet no ekonomikas attstbas lmea, vsturisks
attstbas, vrtbu sistmas un tradcijm. Aplkosim tautsaimniecbas konkurtspjas
vrtanas pieeju attstbu un to izmantoanu ekonomisks politikas stratijs 1.2. noda.
1.2.Tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanas stratiju attstba un
to aktulie virzieni
Izptot konkurtspjas jdziena dado lietojumu ekonomikas teorij un praktiskajos
ptjumos, autore secina, ka tautsaimniecbas konkurtspjas vai atseviu ts aspektu
vrtjuma metodes un konkrtu rdtju izmantoanu nosaka jdziena uztvere, laikmeta
vrtbu sistma un ar to saistts ekonomisks politikas pamatnostdnes. Arvien saglabjas
diskusija par to, vai valstis patiem sacenas, un vai tautsaimniecbas konkurtspjas
kontekst vispr var bt mris noskaidrot ieguvju vai uzvartju. Atsevii ekonomisti,
piem., P.Krugmans (P.Krugman) norda uz to, ka konkurtspjas jdziena lietojums
tautsaimniecbas kontekst ir neatbilstos, un ikviens, kas starptautisko tirdzniecbu uztver k
karu, pieldzina valsti uzmumam, uzskata, ka tirdzniecbas politika ir darbavietu radanas
politika un ir saasinti koncentrjies uz augstas pievienots vrtbas sektoriem, sevi pozicion
k merkantilistu2. Tomr jautjums par konkurtspjas nodroinanu arvien ir jautjums par
to, ko tiei ekonomikas dalbnieks (aj gadjum valsts ar ts tautsaimniecbu) vlas
nodroint vai tas ir noteikts dzves lmenis, vai t ir dzves lmea prkums pr citm
valstm, vai tas ir dzves lmea padarana par atbilstgu pasaul sastopamajam modelim, vai
modea izmainana un citu valstu pievrana jaunam, efektvam resursu apsaimniekoanas
veidam, vai ar t ir prkuma pozcijas izveidoana un uzturana per se, kas td
1 Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006, p. 617.
Pieejams http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals 2 Reiljan J., Hinrikus M., Ivanov A. Key Issues in Defining and Analysing Competitiveness of a Country.
Working Paper on the framework of grant no. 3974 of Estonian Science Foundation. Tartu, 2000, p. 33.
31
gadjum nevis garanttu saimniecisko vajadzbu nodroinanu vai resursu apsaimniekoanas
optimlu veidu, bet gan nodrointu pavisam citu drobas vajadzbu, kas kop valstu
veidoans pirmskumiem sakojas stratijs, kas paldz nodroint un uzturt varu noteikt
lmen, teritorij, sabiedrbas da.
Msdienu konkurences saasinanos pasaul ekonomisti skaidro ar ekonomikas
atvrtbu. No t izriet jautjums, kd tad ekonomisks barjeras starp reioniem pamazm
tika atceltas. Jau Liels Depresijas laik tika atzts, ka pasaules ekonomisko krzi izraisja
stingrs protekcionistisks politikas. Ldz ar to, lai novrstu ldzgu situciju atkrtoanos,
pamazm tika veidotas dadas starptautiskas organizcijas (skot ar Bretonvudas vienoanos
1949.gad, ldz Pasaules Tirdzniecbas organizcijas izveidei u.c.) ar mri vienoties par
savstarpjiem noteikumiem tirdzniecb un investciju plsmu virzan starp valstm. Lai ar
var uzskatt, ka uzmumi ir kopjs bagtbas radanas pamat, tomr iepriekjo apmram
30 gadu laik valdbu ekonomisk atbildba un pienkumi ir paplainjuies tik tlu, ka ts
ietekmi uz msdienu ekonomiku nevar ignort. Neraugoties uz globalizcijas attstbu, ar
msdienu ptjumi uzsver valsts lomu ts vides radan, kur uzmumi patiem darbojas.
Apzinoties joprojm atirgo resursu nodroinjumu starp valstm, atirgos nosacjumus uz
kdiem starp tm notiek tirdzniecba un kapitla plsmas, vartu teikt, ka sfra, kur notiek
zinma sacensba, no preu un pakalpojumu tirgus (ar to cenu un kvalitti) msdiens ir
prvietojusies uz to lmeni, kur notiek priekrocbu radana uzmjdarbbas vid ar
likumdoanas niansm, diplomtiskajm attiecbm, zinanu un prasmju pilnveidoanu,
patentu aizsardzbu, saretkiem protekcionisma paskumiem u.c.. To, ka valstis konkur ne
vien ar precm un pakalpojumiem, bet ar izgltbu un vrtbm, pamanja un atzmja jau
M.Vbers (M.Weber) pirms vairk nek 100 gadiem, ptot reliisko prliecbu un vrtbu
sistmu ietekmi uz labkljbas lmeni. Tlk, ptot ekonomikas atvrtbu k zinms risku
autori novroja faktu, ka konkur tiei valdbu politikas sav starp: ar nodoku sistmu,
likmm, darba tirgus politiku, investciju vidi utt.. T k konkurtspju veido un taj kaut
kd veid iesaistti praktiski visi ekonomikas dalbnieki, tas it k liek katram ekonomikas
dalbniekam apzinties savu lomu un atbildbas sfru. Konkurtspjas kontekst msdiens
izce izgltbas, zinanu un nematerilo ieguldjumu vrtbu, k ar tehnoloisko
infrastruktru. Msdienu autori, it pai M.Porters (M.Porter) un H.H.rtrands
(H.H.Chartrnd) zinanu un inovciju faktoru definjui k konkurtspju noteicoo faktoru.
M.Porters (M.Porter) piedv sistmisku modeli, t.s. "Dimanta modeli", pardot konkurtu
faktoru ietekmes sfras. Ar M. Porters (M.Porter) atzm tautsaimniecbas konkurtspjas
jdziena defincijas praktisku neesambu un neskaidrbu pretstat uzmuma konkurtspjai.
Autors ar pats nedefin tautsaimniecbas konkurtspju, bet min biei lietoto konkurtspjas
32
vrtjumu argumentu trkumus, piem., to, ka neviena valsts neatbilstu tdam kritrijam, ka
katras nozares katrs uzmums ir konkurtspjgs, k ar ka valtas kurss ir tas, kas
nodroina preu konkurtspju globlaj tirg. T viet M.Porters (M.Porter) piedv
produktivitti k mrauklu, definjot valsts pastvanas mri nodroint augstu un
pieaugou dzves lmeni saviem iedzvotjiem.1
Ja M. Porters (M.Porter) plai apraksta priekrocbas attstbu ekonomikas teorij no
absolts priekrocbas ldz saldzinoajai priekrocbai un tlko posmu ldz
konkurtspjas priekrocbai (competitive advantage), kas jau liel mr balsts uz zinanu
izmantoanu, tad tiei zinanu aspektam konkurtspjas kontekst detalizti pievrsies cits
msdienu autors H.H.rtrands (H.H.Chartrand), sav darb The Competitiveness of
Nations in a Global Knowledge-Based Economy aplkojot minto jdzienu ideoloisko
attstbu vairku gadsimtu ekonomiskaj dom; nacionlas valsts un ts ekonomisks,
politisks u.c. suverenittes izpratni, zinanas par zinanm, iejaukans tirg pakpi (kas
pretji ietamai liberalizcijai ir daudz dzika un daudz personiskk skar indivdu ikdienas
dzvi nek 18. gs. monarhiju laik), saistot konkurtspjas un zinanu traktjumu no dadu
zintu (galvenokrt dabaszintu, piem., bioloijas) skatupunkta, tdjdi nonkot pie
secinjuma, ka konkurtspja k uzvara pr sncensi ir neadekvta, jo nerins ar simbiozi
un vides (pla izpratn, autores piezme) izmaim. Autors piedv t.s. iederanos,
piemrotbu (fitness) k piemrotku kritriju2. T izriet no bioloijas pamatiem un
ekonomisks domas attstbas, rinoties ar jau minto simbiozi un pielgoans spjm.
Autore M.Portera (M.Porter) un H.H.rtranda (H.H.Chartrand) teorij saskata btisku
atirbu: attiecgi tiekanos vai netiekanos pc lderpozcijas. C.V. Prestovis
(C.V.Prestowitz), oponjot P.Krugmanam (P.Krugman) par starptautisks sacensbas nozmi
diezgan skaidri norda uz to, ka ekonomisk sacensba patiesb ir sacensba par politisko
drobu3. Pc autores domm is ir iemesls k d daudzas valstis iesaists it k svargaj c,
lai gan no saimniecisk viedoka tam var nebt pamata.
Uz zinanm balstta ekonomika ir tipiska msdienu konkurtspjas stratija (to
varam last gan Latvijas tautsaimniecbas stratisks attstbas dokumentos, skat., 3.1.
noda, gan citu valstu ekonomisks attstbas dokumentos). M.Mioco (M.Miozzo) un V.Vola
1 Porter M. On competition. Updated and expanded edition. USA: A Harvard Business Review Book. 2008,
p. 174 - 176. 2 Chartrand H.H. The Competitiveness of Nations in a Global Knowledge-Based Economy. Saarbrcken VDM
Verlag Dr. Mller, 2007, p. 228-234, 258. 3 Prestowitz C.V., Jr. Playing to win. No: Cho D.S., Moon H.C. From Adam Smith to Michael Porter. Evolution of Competitiveness Theory. Asia-Pacific Business series Vol. 2. Singapore: Fulsland Offset
Printing (S) Pte Ltd. 2008, p. 40.
33
(V.Walsh), risinot problmu par inovciju saikni ar konkurtspju, secina, ka valstu valdbas
biei iet premtas ar sacenanos, un to veicina plai publicti starpvalstu saldzinjumi pc
dadiem rdtjiem, kamr saikne starp ieguldjumiem zinanu veidoan un konkurtspju
joprojm nav skaidra. Autores uzsver neoklasisks ekonomikas teorijas patnbas, kas neauj
o saikni izskaidrot: metodoloisk patnba koncentrans uz ldzsvaru, pie kura
ekonomikai jatgrieas; tirgus mehnisms k ldzeklis resursu efektvam izvietojumam
tautsaimniecb, kamr tehnoloiju lmenis paliek k dotais lielums kaut kas, kas ir
eksogns un atrodas rpus ekonomikas; koncentrans uz cenu konkurtspju, kas ir daudzu
faktoru rezultta; tiek ignorta raoanas organizcijas nozme, aplkojot to k raoanas t.s.
melno kasti1.
Lai ar specifiskas zinanas paver konkurtspjas priekrocbu, ja ar konkurtspju
saprotam spju kdu apsteigt (ar gadjum, kad runa ir par labku resursu apsaimniekoanas
veida risinjumu, mris var bt peas gana uz t rina, ka citi t nedara (skat. zil
okena stratija)). Tomr zinanas ir sabiedriska prece: to patri neizsldz iespjas ts
patrt citiem, ja vien zinanas nav iemiesotas konkrt prec, piem., raoanas iekrt,
kuru vienlaikus var izmantot viens ts apkalpotjs2. Zinanu apguve var bt drga, tdjdi
pastv iespja, ka noteiktas lietas var netikt pttas un zinanas netikt gtas, ja vien nav
skaidri zinms mris gt peu uz atkljuma rina. Patentu un autortiesbu sistmas
eksistence ir risinjums t.s. pircja nenoteiktbas problmai: katrs vartu specializties
noteiktu jautjumu risinan, piemram, vieni izgudroan, bet otri raoan. Tau
raotjs ne vienmr ne vienmr bs prliecints, ka izgudrojums ir praktiski pielietojams un
pieprass izgudrotja garantiju. Tas nozm, ka izgudrotjs kst par pirmo raotju. Tau tad
izgudrojuma darbbas principi ir skaidri ar prjiem un no vienas puses zd motivcija
iegdties izgudrojumu, bet no otras vajadzba to prdot3. Ar jau mints autores M.Mioco
(M.Miozzo) un V.Vola (V.Walsh) aplko inovcijas procesa virztjspkus, iedalot tos k
pieprasjuma puses veicints (demand-pull) inovcijas un no piedvjuma puses nkus
izgudrojuma rezultt apzinti radts (discovery-push) inovcijas. Autores secina, kaapzinti
ieguldjumi zintn un palielints to apjoms nenoved viennozmgi pie augstka dzves
lmea, k to pierdja vairku valstu centieni pc 2. Pasaules kara: ASV, Francija un
Lielbritnija, ieguldja daudz ldzeku zintn un ptniecb, tomr akcentjot militrs
tehnoloijas, kodolierou sistmas u.tml. aktivittes, milzgie ieguldjumi zintn
1 Miozzo M., Walsh V. International Competitiveness and Technological Change. New York: Oxford University
Press, 2006, p. 3-8. 2 Casson M., Dark K., Gulamhussen M.A. Multinational Enterprise, Imperialism and the Knowledge-Driven
State. In: Foreign Direct Investment, Location and Competitiveness. Progress in International Business Research
Volume 2, by Dunning J.H., Gugler Ph. Oxford: Elsevier Ltd., 2008, p. 6. 3 Turpat, 7.
34
neattaisnojs certaj apmr, jo, piemram, Japna ar daudz mazku ieguldjumu apjomu
attiecb pret IKP, tau ieguldot to civilaj nevis militraj sfr, sasniedza straujku
ekonomikas izaugsmi1. is ir viens no piemriem, kas apliecina daudzu msdiens populru
konkurtspjas rdtju piesardzgas interpretcijas nepiecieambu, jo rdtja saturs var bt
dziks nek skotnji iet. Pc autores domm izirans starp zinanu izplatanu un
vajadzbu nodroinanau vai peas ganu k prioritti ir viena no galvenajam
konkurtspjas problmm, kas vieno k uzmumus t valstis.
Autore uzskata, ka msdiens konkurtspjas vrtan sastopami atsevii
prspljumi. Teorij un praks sastopamais arguments par to, ka konkurtspja msdiens
saasins un ka du saasinjumu nosaka globalizcija ir viens no diem piemriem.
T.Frdmens (T.Friedman) min daudzus iemeslus, kas dads globalizcijas attstbas pakps
liek 1) valstm domt globli, lai ts uzplauktu, vai vismaz izdzvotu; 2) uzmumiem domt
globli, lai tie uzplauktu, vai vismaz izdzvotu, un 3) indivdiem domt globli, lai uzlabotu
savu dzves lmeni, vai vismaz izdzvotu (to thrive or at least survive2). Un ie iemesli
attstjuies vsturiski. Autors tos sauc par 10 faktoriem, kas saaurinjui pasauli3: 1989.
gada 9. novembris Berlnes mra sabrukums, jeb brdis, kad kuva skaidrs, ka par vienu
ekonomikas sistmu kst mazk (o faktoru ar citi autori, piem., D.tiglics (J.Stiglitz)
atzm k pagrieziena punktu pieaugoas sacensbas radan pasaul); 1995. gada 9. augusts
diena, kad Netscape kuva publiski pieejams; work flow software jeb daudzu funkciju
veikana, jau bez cilvka starpniecbas, t.i., iekrtu, tehnoloiju lmen, tm nostot attiecgu
signlu vienai otrai; uploading td izpratn, ka ikviens, kas izmanto atbilstoas
tehnoloijas, var ts modifict, papildint un padart pieejamas citiem neprtraukt rem,
izmantojot internetu u.c.; rpakalpojumu izmantoana jeb t.s. outsourcing; kompniju
attlinta dibinana jeb t.s. offshoring; piegdes u attstba; insourcing, jeb, kop ar
loistiku nodarbojas tres puses, tm ir svarga dzika sadarbba ne tikai ar saviem
klientiem, bet ar ar klientu klientiem; neierobeot informcijas plsma: interneta
mekltjprogrammu attstba, elektronisk sarakste utt.; t.s. sterodi, kas nodroina atraanos
nemitg uzvilktbas rem ciparu tehnoloiju attstba, neprtraukta informcijas
apmaia, prstot un redijot datnes, izmantojot internetu telefonu sarunm,
videokonferences, virtuls izklaides rel laika rem un bezvadu tehnoloijas. Tomr tas
vienlaikus nosaka, ka vism mintajm tehnoloijm ir jbt ne vien radtm un darboties
spjgm, bet ar izmantotm pietiekami pla iedzvotju lok; pretj gadjum
1 Miozzo M., Walsh V. International Competitiveness and Technological Change. New York: Oxford University
Press, 2006 p.6-7. 2 Friedman T. The World is Flat. London: Penguin Books, 2006. p. 278.
3 Turpat, p.51-199.
35
konkurtspja saasins vien iedzvotju da, kas dzvo trk un vienlaikus paplains
plaisa ar prjo sabiedrbas dau, kuras rcb nav neviena vai trkst kda no iem tehnoloiju
posmiem. aj kontekst autore piekrt J.Stiglica (J.Stiglitz) uzskatam, ka attstbas valsts, kas
vienkri kst atvrta apkrtjai pasaulei, nebt nesk baudt globalizcijas augus. Pat ja ts
IKP pieaug, izaugsme var nebt ilgtspjga vai uzturama. Un pat ja t ir uzturama ilgk
laik, ir iespjama situcija, ka lielk sabiedrbas daa aj proces kst par zaudtjiem1.
Autore neuzskata, ka is ir k ieteikums vrsties pie socils politikas td izpratn k tas tika
pieemts komandekonomik, tau socils politikas paas par sevi kst aizvien populrkas
un socils problmas kst aizvien daudzveidgkas. Ldzgu problmu aplko ar
H.H.rtrands (H.H.Chartrand), demonstrjot savstarpji pretrungo virzanos vienlaikus uz
pareguljou tirgu un vienlaikus minot taj ieviest reguljous mehnismus un atzmjot
agrks ekonomisks domas kdainos piemumus, par t.s. beigu stvokli (komna). Iemesls
nebija zinmas daudzas tehnoloiju iespjas (kaut vai elektroniska norinu reistrcija un
informcijas uzkrana), sabiedrisko procesu prmaias un ar to saistt tl k ekonomisk
domas attstba. Ldz ar Berlnes mra sabrukumu praktiski beidza pastvt tiekans uz
pilngu plnveida ekonomiku, savukrt daudzas socili orienttas (un atsevias socilistiski
orienttas) valstis msdiens ir PTO (kas savukrt ir uz savstarpjiem noteikumiem balsttas
suverenittes viens no paraugiem) dalbnieces2.
Starpvalstu tirdzniecbas organizciju evolcija ir viens no piemriem, k mierg ce
risint godgas saimniecisks darbbas principilos jautjumus. Tau resursu
apsaimniekoanas optimizanas jautjuma risinanai ir ar citi piemri. Ja valstu veidoans