LATVIJAS UNIVERSITTE EKONOMIKAS UN VADBAS FAKULTTE

Daina Paula

LATVIJAS TAUTSAIMNIECBAS KONKURTSPJAS NOVRTANAS METOU ANALZE

Promocijas darbs

ekonomikas doktora (Dr.oec.) zintnisk grda ieganai

Zintu nozare Ekonomika Apaknozare Latvijas tautsaimniecba

Zintnisk vadtja: Dr.oec., prof. Elena Dubra

Rga 2010

2

Saturs Lpp.

Sasinjumu un nosacto apzmjumu saraksts

Tabulu saraksts

Attlu saraksts

Ievads

1. Tautsaimniecbas konkurtspja k dinamisks jdziens

1.1. Tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena evolcija ekonomikas teorij un ts

traktjums promocijas darb

1.2. Tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanas stratiju attstba un to

aktulie virzieni

2. Tautsaimniecbas konkurtspjas pozcijas un dinamikas analzes metodoloiskais

pamats: agresvs un ilgtspjas pieejas metou kritisks vrtjums

2.1.rjs tirdzniecbas intensitti raksturojoie rdtji un to interpretcija

konkurtspjas vrtanas agresvs pieejas kontekst

2.2. Cenu un izmaksu konkurtspjas rdtju uzbve un interpretcijas iespjas

2.2.1.Cenu lmea dadu rdtju izmantoanas iespjas konkurtspjas

pozcijas un dinamikas raksturoanai

2.2.2.Iekjo un rjo tirdzniecbas nosacjumu izmantoana konkurtspjas

vrtan

2.2.3.Rel efektv valtas kursa aprina metodoloisks nianses un rel

kursa ldzsvara ierobeotas izmantoanas iespjas konkurtspjas vrtan

2.2.4.Relatvs rentabilittes rdtji, to interpretcija un lietoanas

konkurtspjas analz kritisks vrtjums

2.3.Konverences un dzves lmea rdtju izmantoana konkurtspjas analz

2.4.Faktoru efektva un ilgtspjga izlietojuma vrtanas problmas msdienu

ekonomikas teorij un praks

2.5.Kvalitatvo un kvantitatvo tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas

metou savstarpji papildinos lietojums starptautiskaj praks

2.6.Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas pieeju, metou un galveno

rdtju sistematizcija

3. Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjuma problma un ts risinanas iespjas

Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanas kontekst

3.1.Konkurtspjas formuljums un ts vrtanas problmas Latvijas

tautsaimniecbas attstbas politikas kontekst

4

5

6

8

18

18

30

41

41

50

50

54

57

71

73

78

84

96

101

101

3

3.2.Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu aspektu vrtjums saska

ar agresvo un ilgtspjas pieeju

3.2.1.Latvijas rjs tirdzniecbas intensittes un struktras prmaiu

novrtjums un t metodoloisks pilnveides iespjas

3.2.2.Latvijas tautsaimniecbas cenu un izmaksu konkurtspjas rdtju

analze konverences kontekst un to metodoloisks pilnveides iespjas

3.2.3.Latvijas tirdzniecbas nosacjumu un eksporta relatvs rentabilittes

novrtjums

3.2.4.Resursu izlietojuma aspektu novrtanas problmas Latvijas

tautsaimniecbas konkurtspjas analzes kontekst

3.2.5.Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas starptautisk vrtjuma

interpretcijas un izmantoanas iespjas

3.2.6.Labkljbas lmea un t prmaiu interpretcija Latvijas

tautsaimniecbas konkurtspjas novrtanas kontekst

3.3.Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas izvrtanas koncepcija

Secinjumi

Prieklikumi

Literatras un izmantoto avotu saraksts

Pielikumi

110

110

122

139

141

149

154

161

172

176

180

4

Sasinjumu un nosacto apzmjumu saraksts

ASV Amerikas Savienots Valstis

CA krtjo maksjumu konts

DSE metode divkri svrt eksporta metode

ECB Eiropas centrl Banka

EI - energointensitte

EK Eiropas Komisija

GTPV galvens tirdzniecbas partnervalstis. Tekst is jdziens saistb ar Latviju tiek

attiecints uz valstu grupu, pret kuru tiek aprints publictais lata relais efektvais kurss

(Lietuva, Igaunija, Polija, Krievija, Dnija, Zviedrija, Nderlande, Lielbritnija, ASV, Itlija,

Vcija, Somija, Francija)

HHI Herfindla-Hiramana indekss

IKP iekzemes kopprodukts

IMD Vadbas attstbas institts (Institute for Management Development)

ITN iekjie tirdzniecbas nosacjumi

NEK nominlais efektvais kurss

PCI patria cenu indekss

PPP pirktspjas paritte

PTO Pasaules Tirdzniecbas organizcija

PV pievienot vrtba

RCI raotju cenu indekss

REK relas efektvais kurss

REK_dse ar divkri svrt eksporta metodi aprints relais efektvais valtas kurss

SVF Starptautiskais Valtas fonds

TN tirdzniecbas nosacjumi

VDI (vienas produkcijas) vienbas darbaspka izmaksas

VEI vienbas energoizmaksas

VKI vienbas kapitla izmaksas

WEF Pasaules ekonomikas forums (World Economic Forum)

5

Tabulu saraksts

Lpp.

2.1. tabula. Nozares ar augstko pievienoto vrtbu uz vienu nodarbinto Somij un

Vcij 2007. gad

2.2.tabula. Konkurtspjas rezultti un noteicoie faktori

2.3.tabula. SVF ekonomistu piedvtais zemu ienkumu valstu konkurtspjas

vrtanas ietvars

2.4.tabula. Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas pieeju, metou un galveno

rdtju grupu sistematizcijas tabula

3.1.tabula. Latvijas nozares ar augstko pievienoto vrtbu un ts patsvaru izlaid

3.2.tabula. Nominls un efektvs uzmumu ienkumu nodoku likmes, %,

atsevis ES valsts

3.3.tabula. Lata REK ldzsvara vrtjums, izmantojot fundamentl ldzsvara

viendojumu

3.4.tabula. Gini koeficienta dinamika Latvij un ts nozmgkajs ES tirdzniecbas

partnervalsts

47

86

87

99

108

128

136

157

6

Attlu saraksts

Lpp.

2.1.att. a), b), c). Tautsaimniecbas tirgus daas palielinanas stratija

2.2.att. Atseviu valstu tirdzniecbas bilance (% pret IKP), importa, eksporta dinamika

(gada pieauguma temps %) un ienkumu dinamika (IKP pc PPP gada pieauguma

temps, %).

2.3.att. Nostrdto stundu skaits uz vienu nodarbinto atsevis OECD valsts, vidji

gad no 1960. 2008. gadam

2.4.att. a) un b). Nostrdto stundu skaits vidji gad uz vienu iedzvotju atsevis

OECD valsts no 1960. 2008. gadam

2.5.att. Globls konkurtspjas indeksa struktra WEF 2009/2010. gada prskat

3.1.att. Latvijas importa un eksporta vrtba 1997. 2008. gad, milj. Ls

3.2.att. Ekonomikas atvrtbas pakpe un ienkumu lmenis valst

3.3.att. Ekonomikas atvrtbas pakpe un izaugsme

3.4.att. Ekonomikas lielums un tirdzniecbas bilance

3.5.att. Herfindla-Hirmana indeksa dinamika Latvijas preu import un eksport

3.6.att. Latvijas importa un eksporta valstu struktras diversifikcijas prmaias: HHI

3.7.att. HHI dinamika Latvijas pakalpojumu rj tirdzniecb

3.8.att. Latvijas tirgus daas galveno tirdzniecbas partnervalstu tirgos dada

interpretcija

3.9.att. Latvijas eksporta ekspansijas atirgu rdtju saldzinjums

3.10.att. Atseviu attstto valstu eksporta ekspansijas indeksu saldzinjums

3.11.att. Valstu ar pieaugou eksporta ekspansijas indeksu saldzinjums

3.12.att. Latvijas rjas tirdzniecbas gada pieauguma temps, % (lab ass), tirdzniecbas

bilance (TB), % pret IKP un ienkumu gada pieauguma temps pc pirktspjas parittes

3.13.att. Atldzba nodarbintajiem Latvij un atsevis ts nozmgkajs tirdzniecbas

partnervalsts, uz 1 nodarbinto, EUR

3.14.att. Atldzba nodarbintajiem atsevis ES valsts, uz 1 nodarbinto, EUR

3.15.att. Atldzba nodarbintajiem pret izlaidi ES valsts(%) 2007. gad

3.16.att. Atldzba nodarbintajiem pret pievienoto vrtbu ES valsts (%) 2007. gad

3.17.att. Darba ragums uz vienu nodarbinto ES valsts, ES 27 = 100%, 2007.gad

3.18.att. Vienbas darbaspka izmaksas Latvij bez korekcijas un ar korekciju ar PPP

3.19.att. Nominls vienbas darbaspka izmaksas un nominls vienba kapitla

izmaksas Latvij

3.20.att. Vienbas darbaspka izmaksas un vienba kapitla izmaksas Latvij, koritas

45

49

76

77

94

110

111

111

112

113

114

115

116

117

118

118

119

121

121

122

123

123

124

125

7

ar pirktspjas parittes un valtas kursa attiecbu

3.21.att. Vienbas darbaspka izmaksas un vienba kapitla izmaksas Latvij, koritas

ar PV deflatoru

3.22.att. Telekomunikciju izmaksu saldzinjums ES valsts 2008. gad

3.23.att. Degvielas cenu pakpeniska konverence starp Latviju un ES vidjo lmeni

3.24.att. Vienbas energoizmaksas Latvij rpniecbas un transporta nozars

3.25.att. a), b) un c). Lata nominl efektv un rel efektv kursa atirbas,

izmantojot ar vienkro tirdzniecbas apgrozjumu aprintos svarus un ar divkri

svrt eksporta (DSE) metodi aprintos svarus ar periodisku to atjaunoanu ik gadu.

3.26.att. Sagaidm lata REK_PCI attstba ldz 2011.gada decembrim

3.27.att. Importa un eksporta vienbas vrtbas indekss un Latvijas tirdzniecbas

nosacjumi

3.28.att. Rentabilittes un vienbas maras indekss Latvij un ts GTPV, 2000. gads =

100%

3.29.att. Latvijas eksporta relatvs rentabilittes dinamika, 2000.gads = 100%

3.30.att. Nodarbinto iedzvotju skaits Latvij un iedzvotju emigrcija

3.31.att. Patrtju konfidences rdtjs Latvij un ES valsts vidji (atbilu saldo, %)

3.32.att. Uzkrt kapitla lmenis Latvij 1997.-2006.gad

3.33.att. Jaudu noslodze apstrdes rpniecb Latvij un cits ES dalbvalsts, %

3.34.att. a) un b). Energointensitte Eiropas valsts 1995. un 2007. gad

3.35. att. Energointensittes dinamika Latvij 1990. 2007.gad

3.36.att. Atseviu valstu relatvo pozciju Doing Business un WEF konkurtspjas

vrtjum saldzinjums 2009. gad

3.37.att. Ienkumu un cenu lmea konverence ES valsts

3.38.att. Cenu lmea un rel patria konverence privtajam patriam un

kapitlprecm Latvij

3.39.att. Latvijas patrtju konfidences un iedzvotju izceoanas tendence laik no

1995. ldz 2005. gadam, ceturku dati

3.40.att. Latvijas patrtju konfidences un iedzvotju izceoanas tendence laik no

1995. ldz 2009. gadam, ceturku dati

3.41.att. Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas shma

126

127

129

130

131

133

138

139

140

141

142

144

144

145

147

148

151

156

156

159

160

164

8

Ievads

Promocijas darba aktualitte. Tautsaimniecbas konkurtspjas jdziens ir nokuvis

msdienu ekonomikas analzes centr, ekonomistiem dadi raugoties uz to, kas tiei aj

kontekst ir aplkojams un k interpretjama konkrtu rdtju attstba. Konkurtspjas

paaugstinana k galvenais darbbas virziens tiek mints daudzu valstu tautsaimniecbas

ilgtermia attstbas stratiskajos dokumentos, tau konkurtspja ajos dokumentos ne

vienmr tiek definta un ne vienmr ir skaidrs ts novrtanas ietvars. Ar tad, ja mris ir

nosprausts un ir izvlti kritriji t sasnieganas novrtanai, ir iespjams, ka ie kritriji ir

savstarpji nesadergi, bet izvltie rezultatvie rdtji ne vienmr liecina par konkurtspjas

attstbas konkrtu virzienu. Tau izvlt vrtjuma pieeja un uzmanbas pievrana

konkrtiem rdtjiem ietekm to, kda ir rcba. Pievroties vienam vai otram rdtjam un

rpjoties par it k labvlgu t dinamiku (piemram, tiecoties noteikti samazint relo

efektvo valtas krusu), vl nevar apgalvot, ka ts vienlaikus ir rpes par labkljbas

pieaugumu vai to, cik apmierinti ar dzvi sav valst ir ts iedzvotji. Konkurtspja, tai

skait tautsaimniecbas konkurtspja nav tiei nenovrojams un skalrs lielums, un ar

ekonomikas teorij t tiek traktta dadi, k ar sastopama pretrunga ts vrtanai

izmantoto rdtju un to lietderguma interpretcija. Sistmiskas pieejas trkums

konkurtspjas vrtanai vl arvien raksturgs Latvijas tautsaimniecbas attstbas politikai un

tdjdi apgrtina Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas pozcijas uzlaboanas iespjas. o

iemeslu d autore vispirms trakt konkurtspjas jdzienu Promocijas darba ietvaros, veic

tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas metou, pieeju un rdtju sistematizciju, k ar

izstrd Latvijas tautsaimniecbas vrtanas koncepciju, kuru izmantojot btu iespjams

novrtt stratisk mra sasnieganu. Autore promocijas darb izvirza hipotzi, ka

tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena un atseviu ts rdtju dads interpretcijas d

iespjams iegt atirgu priekstatu par tautsaimniecbas konkurtspjas pozciju un

dinamiku noteikt laika period.

Promocijas darba mris ir izptt tautsaimniecbas konkurtspjas novrtanas

pieejas un metodes un, saldzinot ar dadm metodm iegtus atseviu Latvijas

tautsaimniecbas konkurtspjas pozcijas un dinamikas aspektu vrtjumu, izstrdt Latvijas

tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepciju.

Atbilstoi izvirztajam mriem promocijas darba uzdevumi ietver:

konkurtspjas jdziena attstbas un lietojuma ekonomik izpti un tautsaimniecbas

konkurtspjas definanu promocijas darba ietvaros;

9

tautsaimniecbas konkurtspjas vrtan lietoto pieeju, metou un galveno rdtju

analzi un sistematizciju;

kritriju, pc kuriem tautsaimniecbu iespjams klasifict k konkurt nespjgu vai

konkurtspjgu visprg gadjum, izveidi;

atseviu konkurtspjas rdtju metodoloisko modifikciju, izveidi un

interpretciju Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas kontekst;

Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu aspektu vrtjumu, ietverot ar

atirgm aprina metodm iegtu rdtju saldzinanu;

Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepcijas izstrdi;

Secinjumu un prieklikumu izstrdi Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas

vrtanas shmas ievieanai ar mri uzlabot esoo Latvijas tautsaimniecbas

konkurtspjas pozciju.

Ptjuma objekts tautsaimniecbas konkurtspja.

Ptjuma priekmets tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas metodes, to

raksturojoie rdtji un atseviu faktoru ietekme uz Latvijas tautsaimniecbas

konkurtspjas dinamiku.

Promocijas darba teortiskais un metodoloiskais pamatojums. Promocijas darbs

izstrdts, balstoties uz klasisko un msdienu ekonomikas teoriju kas aptver starpvalstu

ekonomisko attiecbu un to motivcijas analzi, un teorijas msdienu paplainjumu, kas

saskata dzves lmeni un ilgtspjgu resursu izlietojumu k konkurtspjas mrauklu. No

konceptul viedoka (tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena formulanai) autore

galvenokrt izmanto S.Garelli (S.Garelli), F.Ecela-Harisona (F.Ezeala-Harrison), D.tiglica

(J.Stiglitz), H.H.rtranda (H.H.Chartrand), P.Krugmana (P.Krugman), M.Portera

(M.Porter), D.S.o (D.S.Cho), H..Mna (H.Ch.Moon), D.H.Daninga (J.H.Dunning),

F.Guglera (Ph.Gugler), D.B.Brnija (J.B.Barney), un D.N.Klrka (D.N.Clark) atzias.

Izmantot metodoloija un rdtju kopums pamatojas gan akadmiskaj literatr, gan

Latvijas un citu valstu (rijas, Lielbritnijas, ehijas, Grieijas, Horvtijas, ASV, Spnijas),

k ar starptautiskajos (piem., Vadbas attstbas institta (IMD) un Pasaules Ekonomikas

foruma (WEF), Pasaules Bankas un citu institciju) praktiskajos ptjumos, k ar ietver

autores veidoto atseviu rdtju modifikciju un interpretciju. Konkurtspjas vrtana

pamat balsts uz saldzinanu: vai nu ar citu valstu atbilstoajiem rdtjiem, vai savas un

citu valstu pagtnes rdtjiem. Tdjdi tiek iegti gan ranjumi, gan veikta dinamikas rindu

10

analze, gan rdtju struktras saldzino analze. Promocijas darba ietvaros

tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu aspektu vrtanai autore izmanto statistisks

analzes metodes, rdtju struktras analzi un koncentrcijas vrtjumu ar Herfindla

Hirmana (Herfindahl-Hirschmann) indeksu, dinamikas rindu grafisko analzi, sezonls

izldzinanas, k ar regresijas metodes. Relo kursu un tirgus dau rdtji aprinti,

izmantojot tirdzniecbas apgrozjuma un divkri svrt eksporta metodi, k ar ievieot

eksporta ekspansijas indeksu. Darbaspka un kapitla izmaksu vrtjumu autore iegst gan

k nekoritu rdtju, gan koritu ar pievienots vrtbas deflatoru un korits ar pirktspjas

paritti. Izmantoti aptaujs iegti kvalitatvie rdtji (publictie, piem., jaudu izmantoanas

pakpes novrtjums un konkurtspjas prmaiu vrtjums, ko sniedz uzmji, ka ar

nepublictie, piem., investoru viedoka noskaidroanai par investciju lmumu motivciju, k

ar uzmumu sadarbbu ar izgltbas un zintnes sektoru autore izmanto ekspertu intervijas

metodi).

Promocijas darba ierobeojumi. Promocijas darba apjoms un konkurtspjas

jdziena neprtraukta attstba nosaka to, ka darb nevar tikt aplkotas pilngi visas praks

lietots konkurtspjas defincijas un vrtanas metodes, tau autore sistematiz vsturiskaj

un msdienu literatr biek sastopams publicts pieejas, pau uzmanbu pievrot tm,

kas sastopamas jaunkaj literatr un ar Latviju saisttos ptjumos, k ar sniedz atseviu

rdtju modifikciju un dadas interpretcijas iespjas. Iepriek minto iemeslu d ptjum

nevar tikt praktiski demonstrts ar visu aprakstto metou lietojums, k ar uzskaittais

konkurtspju ietekmjoo faktoru kopums nav juztver k pilngs un nemaings.

Promocijas darba ietvaros apjoma ierobeojuma d, k ar dau rdtju trkuma d

autore Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas problmu demonstranas un to risinanas

nolk veic atseviu konkurtspjas aspektu pozcijas un dinamikas vrtjumu (pretstat

kompleksam vrtjumam) gan saska ar agresvo vrtanas pieeju, gan saska ar t.s.

ilgtspjas pieeju, un saldzina ar atirgm metodm iegtu vrtjumu.

Atseviu rdtju un tos ietekmjoo faktoru vrtjums neietilpst autores

profesionls kompetences ietvaros (piemram, dabas resursu atjaunoans iespju

profesionls novrtjums, politisko faktoru ietekme, starpvalstu tirdzniecbas vienoanos

ietekme uz tirdzniecbas izdevgumu, k ar daudzi juridiskie aspekti, piem., darba un nodoku

likumdoan), tau autore os faktorus uzlko k btiskus (un uz to norda ar ekspertu

intervijas rezultti), td autore tos detalizti nevrt, tau iekauj k vienu no sadam

izstrdtaj Latvijas tautsaimniecbas vrtanas shm.

11

Autores izvirzt tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepcija neparedz

koncentranos prioritro nozaru un to identificanu ar mri paredzt tm pau valsts

atbalstu konkurtspjas nodroinanai.

Datu pieejambas d nav veicami atsevii starptautiski saldzinjumi, pai

kvalitatvajiem rdtjiem, k ar atseviiem izmaksu struktras rdtjiem (piemram

autores aprintajai vienbas energoizmaksu dinamikas rpniecbas un transporta nozars).

Promocijas darba struktra un apjoms. Promocijas darbs sastv no trs dam

(187 lpp.), kas aptver gan jdziena vsturisko evolciju un msdienu formuljumu, teortisko

un metodoloisko pamatojumu, k ar Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu

aspektu izvrtjumu atbilstoi autores izstrdtajai koncepcijai. Darba pamatda ietvertas 8

tabulas un 46 attli, k ar pievienoti 8 pielikumi.

Promocijas darba struktras pamatojums. Lai sasniegtu promocijas darba mri,

atbilstoi darba uzdevumiem autore promocijas darba pirmo dau velt ptjuma objektam

tautsaimniecbas konkurtspjas jdzienam, t evolcijai un msdienu traktjumam, k ar

sniedz savu tautsaimniecbas konkurtspjas formuljumu un izstrd kritrijus, pc kuriem

iespjams visprg gadjum spriest par tautsaimniecbas konkurt nespju vai

konkurtspju. Tpat pirmaj da aplkotas dadu valstu stenots konkurtspjas

nodroinanas stratijas un vrtanas pieejas. Promocijas darba otraj da autore velt

uzmanbu ptjuma priekmetam: kritiski izvrt dadu rdtju un metou saturu, un

interpretciju tautsaimniecbas konkurtspjas atseviu aspektu vrtanas kontekst. Otrs

daas ietvaros autore izveido tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas rdtju un metou

sistematizcijas tabulu, kur sistematizcija veikta pc 3 galvenajm pazmm: pieejas

tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanai (agresv vai ilgtspjas), objekta (pozcija vai

dinamika), vrtjuma plauma (atseviu aspekta vai komplekss vrtjums). Promocijas darba

treaj da autore kritiski izvrt vairkus Latvijas tautsaimniecbas stratisks attstbas

dokumentus un konstat tajos tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjuma problmu. Tres

daas ietvaros autore, izmantojot otraj da aprakstto metodoloiju, izvrt Latvijas

tautsaimniecbas konkurtspjas atsevius aspektus gan saska ar agresvo vrtanas

pieeju, gan saska ar ilgtspjas pieeju un gst apstiprinjumu izvirztajai hipotzei, ka

tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena un atseviu ts rdtju dads interpretcijas d

iespjams iegt atirgu priekstatu par tautsaimniecbas konkurtspjas pozciju un

dinamiku noteikt laika period. Izmantojot iegto vrtjumu rezulttus un ievrojot mints

12

Latvijas tautsaimniecbas stratisks attstbas dokumentos vrojams problmas, autore

treaj da izstrd un pamato Latvijas tautsaimniecbas vrtanas koncepciju.

Aizstvams tzes:

Lai gan Latvijas tautsaimniecbas attstbas stratiskajos dokumentos konkurtspjas

jdziens tiek plai lietots un ts paaugstinana minta k viena no tautsaimniecbas

attstbas pamatmriem, Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas novrtanai trkst

sistmas, uz ko vartu balstt mrtiecgu tautsaimniecbas attstbas politiku, kas

ietver tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanu.

Tradicionlo cenu un izmaksu konkurtspjas rdtju, k ar tirgus dau rdtju

prmaias Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas izvrtanas kontekst

interpretjamas piesardzgi: ie rdtji ir modificjami un skatmi kontekst ar

resursu izmantoanas pakpi, to izvietojuma tautsaimniecb prmaim, piedvjuma

diversifikciju un pieprasjuma nodroinanas iespjm labkljbas pieauguma

kontekst.

Tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjumi, kuru rezultts ir rangs, uzsver prkuma

pozcijas nozmi konkurtspjas vrtjum. Vairku iemeslu d tie interpretjami

piesardzgi: tikai daus no diem ranjumiem em vr starptautiski uzmumi,

pieemot lmumu investt rpus savas valsts; augsta pozcija uzmjdarbbas vides

rang pretstat zemkai pozcijai konkurtspjas indeksa rang var liecint par zemko

konkurtspjas nodroinanas stratijas lmeni pasvu pielgoanos (piemram,

Latvij).

Latvijas tautsaimniecbas konkurtspja gan no agresvs, gan ilgtspjas pieejas

viedoka daudzos aspektos vrtjama k vja (relatv cenu un izmaksu lmea

kpums, pieaugoa iedzvotju emigrcija, zema jaudu noslodze, pasvas pielgoans

stratija konkurtspjas nodroinan, neelastga rjs tirdzniecbas politika,

relatvs rentabilittes kritums, augsta energoatkarba u.c.), tau dau aspektu

dinamikas vrtjums norda uz pozcijas uzlaboanos (tirgus dau pieaugums, relatv

eksporta ekspansijas lieluma pieaugums, pakpenisks jaudu noslodzes pieaugums

apstrdes rpniecb ilgk laika period, energointensittes samazinans u.c.).

Lai btu iespjams mrtiecgi uzlabot Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas

pozciju, izstrdjama konsekventa ts izvrtanas koncepcija.

Ptjuma periods ir atirgs darba teortiskaj un praktiskaj da, kas izriet no

praktisks vajadzbas demonstrt konkrtus piemrus, k ar atseviu datu pieejambas gan

13

vienas valsts ietvaros, gan saldzinanai starp valstm. T, piemram, tautsaimniecbas

konkurtspjas pozcijas vrtjum prsvar nav btiskas laikrindas. Savukrt metou

demonstrana pati par sevi neprasa visjaunko vai pc iespjas senku datu izmantoanu

(piemram, promocijas darba otraj da). Promocijas darba treaj da veikt analze

galvenokrt aptver laika posmu no 90. gadu skuma ldz 2008. gadam, izemot detaliztus

nacionlo kontu datus, kas nav bijuu pieejami ldz 2009. gada decembrim, bet daiem

rdtjiem aktualittes nolk izmantoti ar jaunki stermia dati. Atsevios gadjumos

veikta datu ekstrapolcija.

Autores zintnisk novitte:

Tautsaimniecbas konkurtspjas defincija;

tautsaimniecbas konkurtspjas pozcijas un dinamikas novrtanas pieeju, metou

un galveno rdtju sistematizcija pc dm pazmm: pieejas (agresv vai

ilgtspjas); objekta (pozcija vai dinamika); vrtjuma plauma (atseviu aspektu vai

komplekss vrtjums);

kritriju, pc kuriem tautsaimniecbu iespjams klasifict k konkurt nespjgu vai

konkurtspjgu visprg gadjum, izveide.

Autores praktisk novitte:

Atseviu rdtju izveide tautsaimniecbas konkurtspjas noteiktu aspektu

vrtanai

o vienbas energoizmaksu rdtja izveidoana, kas ietver informciju par

resursu izmantoanu un to izmaksm noteikt nozar vai tautsaimniecb

kopum;

o tirgus dau alternatva vrtjuma ievieana, mrot to ar kopjs izlaides dau;

o eksporta ekspansijas indeksa izveide un aprinana Latvijai, k ar Latvijas

galvenajm tirdzniecbas partnervalstm un atsevim citm pasaules valstm,

kuru vrtjums ir augsts starptautiskos konkurtspjas un uzmjdarbbas

vides novrtjumos;

izstrdta Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas novrtanas koncepcija.

Autores praktiskais ieguldjums Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtan

izpauas dadu teortisko metou pielietojuma praktisk demonstrcij un saldzino

analz (metodes un rdtji, kas ir pazstami pasaules praks, bet kuri Latvij nav lietoti

saldzino skatjum tautsaimniecbas konkurtspjas analzes kontekst):

14

veikts Latvijas tautsaimniecbas atseviu aspektu vrtjums un rezulttu

saldzinjums, izmantojot atirgas vrtanas metodes, tai skait:

o divkri svrt eksporta (DSE) matricas aprinana un izmantoana lata

REK novrtanai un Latvijas eksporta tirgus dau aprinanai un

saldzinanai ar citm o rdtju ieguves metodm;

o atseviu konkurtspjas vrtanas pieeju un rdtju interpretcijas un

metodoloisko precizjumu izstrde (piem., starptautisko ranjumu

interpretcija, tirgus dau novrtanas metodes un interpretcija);

o Vienbas kapitla izmaksu aprinana Latvijas tautsaimniecb: trais efekts

un koriana ar pirktspjas paritti (PPP) un valtas kursa attiecbu;

o Vienbas energoizmaksu rdtja izveide un aprinana Latvijai, resursu

efektva izlietojuma kontekst;

o Relatvs rentabilittes aprinan un eksporta relatvs maras noteikana

attiecb pret Latvijas galvenajm tirdzniecbas partnervalstm (GTPV);

veikta investoru viedoka izzinana, izmantojot ekspertu intervijas metodi, ar mri

noskaidrot atseviu investciju lmumus ietekmjoo faktoru nozmgumu un

uzmumu sadarbbu ar izgltbas un zintnes sektoru. Intervti investoru attiecbu

specilisti Latvijas uzmumos, kas invest rvalsts; rvalstu uzmumos, kas

invest Latvij, k ar starptautiskos uzmumos, kas neinvest Latvij.

veikta atseviu konjunktras un labkljbas rdtju saldzinoa analze

tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas kontekst.

Aprobcija. Autore analizjusi ar tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanu saisttus

jautjumus ds aktivitts:

Piedalans zintnisk projekta Nr. 2008/ZP-104 "Latvijas ekonomikas konkurtspja un

investciju nozme ts veicinan" izstrd, ptniece. Vadtja prof. E.Dubra.

Piedalans LU projekta 2007./ZP-12 "Investciju stratija Latvijas ekonomikas rjs

konkurtspjas veicinanai" izpild, Zintnisk asistente. Vadtja prof. E.Dubra.

Projekta LU- 5 Latvijas konkurtspjas un izaugsmes iespju novrtana integrcijas

proces Eiropas Savienb E. Dubras un L.Frolovas vadb izpilde 2004, doktorante.

Tautsaimniecbas konkurtspjas rdtju aprinanas un analzes iekauana studentu

seminrnodarbbs, ts vadot LU Ekonomikas un vadbas fakultt.

Promocijas darb aplkots tautsaimniecbas vrtanas koncepcijas autore analizjusi

savos ziojumos, uzstjoties zintniskajs konferencs.

15

Dalba ptnieciskajos projektos.

Dalba Tautas attstbas prskata 2006/2007 sagatavoan

Autores ziojusi par promocijas darba tmu zintniskajs konferencs:

Uzstans ar refertu Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjums: pretrunu

cloi un aktulas risinjumu iespjas starptautisk zintniskaj konferenc Formation

of Innovative Development Strategies and Mechanisms of Regional Economy Daugavpil,

2009. gada 4.decembr, (sagatavota atbilstoa publikcija un publictas tzes).

Uzstans ar refertu LU 67. konferenc: Monogrfijas Latvijas ekonomikas

konkurtspja un investciju nozme ts veicinan prezentcija.

Uzstans LU 66. konferenc ar ziojumu par projekta 2007./ZP-12 "Investciju

stratija Latvijas ekonomikas rjs konkurtspjas veicinanai" izpildi

Uzstans ar refertu "Baltijas valstu rjs konkurtspjas aspekti konverences procesa

kontekst". Baltijas Foruma konference 2007. gada maij, Rg. Raksts publicts Baltijas

Foruma rakstu krjum "Latvijas ekonomikas ldzsvarota attstba: problmas, riski,

perspektvas", Rga, 2007. ISBN 978-9984-9884-8-1, 37.-45.lpp.

Uzstans ar refertu "Latvijas ekonomikas rjs konkurtspjas prmaiu ietekme uz

galveno makroekonomisko rdtju dinamiku" Latvijas Universittes 65. starptautiskaj

konferenc 2007. gada 8.februr

Uzstans ar refertu "Konverences procesa ietekme uz ekonomikas rjs

konkurtspjas dinamiku" LU 64.konferenc, 2006. gada 9. februr; raksts

"Konverences procesa ietekme uz ekonomikas rjs konkurtspjas prmaim"

publicts LU rakstu ekonomikas srijas 718. krjum, 2007.gad, 11lpp

Uzstans ar refertu "Ekonomikas konkurtspjas rdtju saturs un to interpretcijas

iespjas" LU 62.starptautiskaj konferenc Rg, 2004. gada 6. februr, raksts publicts

LU rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes rakstu srij 677. sjum 263.-270.lpp

Autores zintnisks publikcijas.

Paula D. Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas vrtjums: pretrunu cloi un aktulas

risinjumu iespjas raksts sagatavots saska ar uzstanos starptautisk zintniskaj

konferenc 2009. gada 4.decembr, Daugavpil; iesniegts recenzanai; publictas tzes.

Dubra E., Paula D., Titarenko D. Latvijas investciju vide un ekonomikas konkurtspjas

izaicinjumi krzes apstkos, LU rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes srijas 743.

izdevum. 2009. 56.-67. lpp.

16

Paula D., Titarenko D. Latvijas ekonomikas konkurtspja un investciju nozme ts

veicinan. Monogrfija E. Dubras redakcij. Rga: LU Akadmiskais apgds, 2009

166 lpp. ISBN 978-9984-45-069-8

Paula D. Baltijas valstu rjs konkurtspjas aspekti konverences procesa kontekst.

Baltijas Foruma rakstu krjums Latvijas ekonomikas ldzsvarota attstba: problmas, riski,

perspektvas. Rga, 2007.- 37.-45.lpp ISBN 978-9984-9884-8-1

Paula D. Konverences procesa ietekme uz ekonomikas rjs konkurtspjas prmaim.

LU rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes srijas 718. izdevum. 2007. 307.-318.lpp.

ISBN978- 9984-825-15-1

Paula D. Kvalitatvo metou izmantoana ekonomikas rjs konkurtspjas vrtan:

teortiskie un praktiskie aspekti. LU rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes srijas 696.

sjums 2006. 178.-187. lpp. ISBN 9984-783-90-1

Paula D. Ekonomikas konkurtspjas rdtju saturs un to interpretcijas iespjas LU

rakstu Ekonomikas un vadbas zintnes srijas 677. sjums, 2004. - 263.-270.lpp ISBN 9984-

770-13-3

Paula D. Latvijas rjs ekonomisks attiecbas un to ietekme uz resursu ieguvi un

izmantoanu/ Latvijas konkurtspjas un izaugsmes iespju novrtana integrcijas proces

Eiropas Savienb. E. Dubras un L.Frolovas redakcij. LU EVF, Rga, 2004, 155-.216.lpp

ISBN 9984-725-78-2

Praktisko ptjumu publikcijas.

Benkovskis K., Kulikov D., Paula D., Ruud. L. Inflation in the Baltic Countries. Kroon

and Economy 1/ 2-2009. Bank of Estonia, 2009 56p. ISSN 1406-829X.. Starptautiska

sadarbbas projekta rezultts, pieejams interneta vietn:

http://www.eestipank.info/pub/en/dokumendid/publikatsioonid/seeriad/kroon_majandus/_200

9/_2009_1/full_km109.pdf

Bekovskis K., Paula D. Inflcijas gaidas Latvij: Patrtju apsekojumu rezultti".

Ptjums. Latvijas Banka, 2007. -29 lpp. ISBN 9984676935.

Jaunks populrzintnisks publikcijas

Paula D. Tautsaimniecbas konkurtspja: kas sti sacenas, un kas ir balva? laikraksta

Latvijas Vstnesis elektroniskajam izdevumam, pieejams interneta vietn:

http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&sub=&id=195299

Paula D. Latvijas tautsaimniecbas rj konkurtspja un ts izaicinjumi. Latvijas Bankas

izdevums Averss un Reverss" 2009/2 ISSN 14071789

17

Paula D. Cenu rdtji Latvij. Latvijas Bankas izdevums Averss un Reverss 2008/2

ISSN 14071789

Paula D. Inflcija un tautsaimniecba. Latvijas Bankas izdevums Averss un Reverss

2007/1 ISSN 14071789

Paula D. Eiro dienu gaidot, msu priekrocbas - citu valstu piemros raksts Latvijas

Vstnea elektroniskaj izdevum, pieejams interneta vietn:

http://www.lv.lv/body_print.php?id=164929

Paula D. Vai inflcija ir slikta pc defincijas ? raksts Latvijas Vstnea elektroniskaj

izdevum, pieejams interneta vietn: http://www.lv.lv/body_print.php?id=154260

T k akadmisk literatra parasti aplko tikai atsevius ar konkurtspju saisttus

jautjumus, darb izmantot literatra aptver plau dadu autoru veiktu praktisko ptjumu

loku, kur redzamas praks plak lietots konkurtspjas vrtanas metodes un analizta to

piemrotba dadu valstu praks. Autore izmanto plau statistikas datu apjomu, kas publicts

Latvijas un ts galveno tirdzniecbas partnervalstu centrlo statistikas iestu un centrlo

banku datu bzs, k ar vairkas starptautisks datubzes, piem., Eurostat, Starptautisk

Valtas fonda, Pasaules Bakas u.c. dati. Tpat autore tautsaimniecbas konkurtspjas

nodroinanas stratiju analzes kontekst izmanto atsevius normatvos aktus un

ekonomisks politikas dokumentus.

Promocijas darba galvens atzias t izstrdes proces izklsttas 7 zintniskajos

rakstos, tostarp 1 monogrfij un 1 sagatavota un recenzijai iesniegta zintnisk publikcija,

k ar publictas 1 starptautisks zintnisks konferences tzes. Promocijas darba atzias

izklsttas 7 zintniskajs konferencs. Autore piedaljusies 3 zintnisko projektu izstrd.

Promocijas darba rezultti izmantojami ekonomisks stratijas dokumentu

sagatavoan, k ar k pamats regulriem konkurtspjas prskatiem Latvij. Autores

piedvt tautsaimniecbas konkurtspjas vrtanas koncepcija var bt lietderga

ekonomisks politikas izstrd iekzem, un gt pielietojumu starptautiskaj praks.

18

1. TAUTSAIMNIECBAS KONKURTSPJA K DINAMISKS JDZIENS

1.1.Tautsaimniecbas konkurtspjas jdziena evolcija ekonomikas teorij

un ts traktjums promocijas darba ietvaros

Tautsaimniecbas konkurtspjas jdziens ir nokuvis msdienu ekonomikas analzes

centr, ekonomistiem dadi raugoties uz to, kas tiei aj kontekst ir aplkojams un k

interpretjama konkrtu rdtju attstba. Konkurtspja figur k galvenais mris daudzu

atseviu valstu, k ar atseviu to savienbu (piem., ES) tautsaimniecbas ilgtermia

attstbas stratiskajos dokumentos, tau konkurtspja ajos dokumentos ne vienmr tiek

definta un ne vienmr ir skaidrs ts novrtanas ietvars (skat. 1.2. nodau). o problmu

autore ietver izvirztaj promocijas darba hipotz Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas

nodroinanas kontekst, jo nedefintu problmu risinana ir apgrtinoa tpat k neskaidri

nospraustu mru sasniegana: sistmiskas pieejas un ekonomisks politikas mrtiecbas

trkums vl joprojm ietekm Latvijas tautsaimniecbas konkurtspjas pozciju.

Neatkargi no t, vai praktiskos ptjumos konkurence un konkurtspja netiek

defintas un par tm tiek runts k par pasaprotamiem jdzieniem, vai ar tomr tiek defints,

kas ptjuma kontekst uztverams k konkurence un konkurtspja, katra ptjuma pamat ir

t autora izpratne par jdzienu, un t parasti ir nojauama pc izmantotajiem rdtjiem un

izdartajiem secinjumiem. Konkurtspjas jdziens dados vstures posmos, dadu

sabiedrbas vrtbu sistmu ietvaros ir evolucionjis, un aj promocijas darba da autore

aplko konkurtspjas jdziena daudzpusjo attstbu, k ar pamato savu konkurtspjas

formuljumu, saska ar kuru veidots darba prjais saturs.

Konkurences un konkurtspjas jdziens tiek lietots dads zintu nozars un

saistts ar sabiedrbas norism (piem., bioloij, ekoloij, ekonomik, sport, politik u.c.),

un konkurences un konkurtspjas formuljuma kontekst galven izirans ir par to, vai ir

runa par sacensbu ar mri noskaidrot uzvartju. Ja t ir sacensba, tad jbt skaidram, kas

sacenas un par ko sacenas (jeb ko iegst uzvartjs un kas notiek ar zaudtju). Ja sacensba

nav primra, tad formuljum btu jietver konkurences iemesls un mris. Dabaszintns

mdz uzskatt, ka konkurence un konkurtspja saistta ar izdzvoanas instinktu, t ir spja

ldzspastvt apstkos, kad satiekas vairku konkurences dalbnieku (piem., vienas vai

vairku sugu prstvju) intereses, piem., par teritoriju, par vieniem un tiem paiem resursiem,

par citu indivdu labvlbu u.c.. d izpratn t btu ca ar uzvartja noskaidroanu, jeb t.s.

zero-sum game, ldzgi k to mdz traktt ar ekonomik uzmumu savstarpjs

konkurences kontekst. Ekonomik aj kontekst izir konkurtspju aurk un plak

izpratn, kur konkurtspja aurk izpratn ir konkurences dalbnieku tda veida intereu

19

sadursme, kur viena dalbnieka iespja sasniegt mri izsldz du iespju citiem

dalbniekiem, bet konkurtspja plak izpratn ietver ar netieu vai potencilu sacensbu,

analizjot jomas, kur konkurences dalbnieku intereses nekonflikt1.

Darbbas vrda konkurt izcelsme no latu concurrere (skriet kop) ar

priedkli con (kop, ar, ldzs) norda uz ldzsesambu, ldzvrtgu, saldzinmu

stvokli vai pat kopgu, savstarpji papildinou darbbu. Tomr ldzgas izcelsmes lietvrda

konkurence skums tiek skaidrots ar latu concurentia (sadursme), tdjdi das

valods, kurs premts is latu izcelsmes termins, tas tiek lietots td, lai nordtu tiei uz

agresvu sacensbu, turklt agresivitte tad ievieas ar iepriek mint atbilsto darbbas

vrda lietojum. Atsevis valods, kas konkurences apzmanai ekonomik neizmanto

minto latu izcelsmes terminu, bet citas izcelsmes vrdus, to lietojums un skaidrojums

nereti tiei norda uz pretinieka sakauanu (piem., angu to compete, competition,

rivalry skaidrojumos tiei tiek nordts uz agresvu cu). Tdjdi var teikt, ka spja

konkurt jeb konkurtspja atkarb no vrda izcelsmes mekljuma vien gadjum raksturotu

savstarpji papildinou, iedergu, saskangu saimniecisko darbbu, bet otr gadjum

konkurencei btu konkrts iznkums pretinieka (citu tirgus dalbnieku) sakauana un via

vietas ieemana tirg.

Ko ekonomik nozmtu da konkurences izpratne? Tas faktiski nozm ekonomikas

dalbnieku savstarpju rcbu attiecgi vai nu pie t.s. win-win nosacjumiem, kad ieguvji ir

vairkas iesaistts puses, vai ar win-loose nosacjumiem, t.i., ldz viens dalbnieks (viena

valsts tautsaimniecbas konkurtspjas gadjum) prem tirgu. Tomr otrais stvoklis nav

ilgtspjgs: nav grti ievrot, ka da tipa konkurtspjas jdzienam btu destruktvs saturs.

Ne vien td, ka process kopum prvrstos par absolt uzvartja noskaidroanu, bet ar

glui pretja apsvruma d: par spti uzskatam, ka t.s. sncena elpa pakaus motiv skriet

trk, un virzties uz prieku, tam var bt virkne negatvu blakusefektu, ja skrjiens kst par

pamri (hypercompetitieness). Ltk produkcija, maksiml tirgus daa utt. var novest pie

btiska kvalittes samazinjuma, atseviu resursu prliekas ekspluatcijas, citu

neizmantoanas, vides problmm, k ar t.s. prliek patria problmas (excessive

consumption, oveconsumption) ,tdjdi var bt situcija, ka tas, kuram konkurence liek

vienmr bt priekgal, apsteidzot un apspljot citus, pirmais piedzvo neveiksmi, un,

iespjams, laikus apstties nepaspj ar ietamie sekotji. No otras puses, pc autores domm

prkuma pozcijas noskaidroana (labkljgk valsts, konkurtspjgk valsts u.tml.) nav

ekonomiski pamatota, un tai drzk vartu bt saikne ar citu socilo pardbu varas

1 Reiljan J., Hinrikus M., Ivanov A. Key Issues in Defining and Analysing Competitiveness of a Country.

Working Paper on the framework of grant no. 3974 of Estonian Science Foundation. Tartu, 2000, p. 10.

20

apzinanos, iespjm pakaut u.tml., kas ir jomas, kuras nerisina ilgtspjgu resursu

izvietojuma jautjumu, kas savukrt ir btiski no tautsaimniecbas konkurtspjas viedoka.

Iepriekmint atirba jdziena lietojum skaidri izpauas dadu institciju un

autoru sniegtajs konkurtspjas defincijs. Vrtjot ekonomikas konkurtspjas jdziena

evolciju dados laikmetos, ir redzams, ka to btiski ietekmjuas esos politisks un

ekonomisks iekrtas, k ar attiecg laikmeta ekonomisk doma un vrtbu sistma. Kopum

ilgstoi dominjusi tendence pastiprint pozciju rj tirg. Ldz pat msdienm atsevias

defincijas ietver citu tirgus dalbnieku apsplanas vai sakauanas ideju, k d

konkurtspjas ptana tiek uzskatta pat par bstamu apsstbu1.

Ekonomikas literatr ilgk aplkota konkurence dads tirgus forms no

mikroekonomikas viedoka, bet valstu savstarpj konkurence k atsevis ptjumu objekts

taj ienkusi samr nesen 20. gs. 80. gados (nozmgkais s teorijas attsttjs msdiens

ir ASV ekonomists M.Porters (M.Porter)), un vairk tiek aplkota atseviu valstu vai

starpvalstu organizciju (IMD, WEF) empriskos ptjumos. T k akadmisk literatra oti

strikti un vienoti nedefin tautsaimniecbas konkurtspju, ts definana nereti kst par

autora izpratnes par ptjuma objektu skaidrojumu, un no definjuma izriet ar ptjuma

metodes.

Sabiedrbas kopjais procesu uztvrums, un attiecg laikmeta vrtbas btiski ietekm

to, kds racionlais konkurtspjas jdziena formuljums tiek piedvts. Tiei konkurtspjas

jdziens vsturiski netika lietots, tomr tika meklti labkljbas nodroinanas

pamatnosacjumi, kas ietvra teorijas par to, kdai jbt vienas valsts uzvedbai

ekonomiskajos jautjumos attiecb pret citm valstm. .Smits (A.Smith) 18. gadsimt

definja zemes, darba, kapitla, dabas bagtbu nodroinjumu k tirdzniecbas plsmas

noteicoo faktoru un iespju veikt apmaiu ka pamatu darba dalanai2. Daus gadu

desmitus vlk D.Rikadro (D.Ricardo), attstot saldzinos priekrocbas teoriju, resursu

absolto nodroinjumu vairs neizvirzja priekpln. Pc vl apmram 50 gadiem kuva

populri socilpolitiskie aspekti (Marksistu teorijas par to, k politisk rcba atspoguojas

ekonomisks attstbas rezulttos). 20.gs. skum M.Vbers plai aprakstja vrtbu sistmas

ietekmi uz labkljbu, saistot to ar ar reliiskajiem uzskatiem. 20.gs. 40. gados J.umpters

pasvtroja progresu k ldzsvara trkuma rezulttu, jo nepastvot ldzsvaram, tiek veicintas

inovcijas, k ar tehnoloiskais progress, kura ietekmi uz izaugsmi, izmantojot raoanas

1 Krugman P.Competitiveness a Dangerous Obsession. Published in Foreign Affairs, March/April 1994,

Volume 73, No2 2 P. Boazs D. Pasaules filozofisk doma Labkljbas formulas mekljumos. Libertrieu hrestomtija:

klasiskie un msdienu darbi no Laodzi ldz Miltonam Frdmenam. Rga: Biznesa augstskola Turba. 2006., 185.-187. lpp.

21

funkciju 50. gados demonstrja R.Solovs (R.Solov). A.P.Solana (A.P.Solan) un P.Drakera

(P.Drucker) koncepcija 20. gs. 60. gadu beigs balstjs uz vadbas sistmas (menedmenta)

ieguldjumu1. Jatzm, ka mintie ptjumi izmanto gan kvalitatvas, gan kvantitatvas

metodes, tau ne ikreiz mina novrtt sakarbu (starp konkurtspjas rdtjiem) cieumu

un funkcionalitti ekonometriski. Neatkargi no t, vai autori minjui savos darbos

konkurtspjas jdzienu vai n, ekonomikas centrls problmas ierobeoto resursu

racionla izmantoana neierobeotu vajadzbu nodroinanai (attiecgi risinot minimizcijas

vai maksimizcijas uzdevumus) saglabjas. 21.gs. skum periodiski piedzvotie dadu

resursu cenu kpumi (naftas produktiem, lauksaimniecbas precm) skaidri norda uz to

augoo pieprasjumu un ierobeoto ieguvi. Piemram, urnls The Economist 2009. gada

21.novembra izlaidum ai problmai velta vairkus rakstus, kur atzm vsturisko

maldanos par ietami vienkro pasaules padinanas problmas risinjumu, k tas

ekonomistiem bija licies 70. gados: bra prognozes paredz iedzvotju skaita pieaugumu

pasaul par tredau ldz 2050. gadam, kamr pieprasjums pc lauksaimniecbas precm tai

pat laik pieaugtu par 70%2 (apzinoties nepietiekamo to nodroinjumu obrd). Vienlaikus,

lauksaimniecbai piemroto zemju platbas ir ierobeotas un pat sark, glui tpat k naftas

resursi un dzeramais dens.

K iepriek mints, ekonomisti, vrtjot konkurtspju, ne ikreiz to defin, bet saturs,

ko autors pieir ptmajam objektam (t.i., vai ir, vai nav aktula sacensba un kds ir

ptmas sistmas vlamais stvoklis jeb rezultts, uz ko vajadztu tiekties), var bt nojauams

pc jdziena lietojuma konteksta un izvltajiem rdtjiem. Autore secina, ka konkurtspjas

definanu dareiz apgrtina ne vien izirans par sacensbas ietveranu formuljum, bet

ar vlme to visprint, defint visprg nozm, savukrt, k to autore apraksta tlk aj

noda, konkurtspjas jdziens patiesb visbiek tiek lietots, lai apzmtu pabu, kas

piemt noteiktam indivdam, kopumam vai procesam. Tdjdi ekonomik vien

konkurtspjas jdzienam neatkargi no formulanas ir oti plas lietojums. Visbiek tiek

lietoti tdi jdzieni k konkurtspjgs uzmums un uzmumu konkurtspja, nozares

konkurtspja, eksporta konkurtspja, valsts konkurtspja (national competitiveness,

competitiveness of a country), tautsaimniecbas konkurtspja (competitiveness of

economy; economic competitiveness), starptautisk konkurtspja, tau literatr sastopami

ar tdi jdzienu k lokl, strukturl, iekj, rj un pat indivdu konkurtspja.

Uzmuma konkurtspju biek aplko mikroekonomik, piemram, lai formultu veidu, k

uzmumam veidot savu attstbas stratiju, lai sasniegtu savu mri gtu maksimlu

1 Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006, p616.

Pieejams interneta vietn http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals. Atsauce: 15.03.2008. 2 How to feed the world. The Economist, 2009, Volume 393, Number 8658, p. 13.

22

peu: t var bt gan uz sacensbu orientta rcba (ca t.s. sarkanaj oken jeb esoaj

tirg; iespjams, ca par jau saaurinoos pieprasjumu, k galveno ieroci izmantojot vienbas

izmaksu samazinjumu), gan ar rcba saska ar stratiju, ka gan biznesa ieguvums, gan

labkljba kopum mekljam rpus eso tirgus, tdjdi, padarot konkurenci par neesou

(t.s. zil okena stratija)1, k to formul .V. Kim (Kim Ch.W). D. B.Brnijs un

D.N.Klrks (J.B.Barney, D.N.Clark) uzmuma konkurtspju balsta uz resursu teorijas,

pardot, k tiek radta un uzturta t.s. konkurtspjas priekrocba (jdziens, ko plai lieto

M.Porters (M.Porter). Ar konkurtspjas priekrocbu autori saprot uzmuma spju radt

lielku vrtbu nek to spj robekonkurents (marginal competitor), savas darbbas bez-

zaudjumu punkt (break-even point)2, un kopum uzmuma konkurtspju skaidro ar

prkuma stvokli tirg. Tau makroekonomik uzmumu konkurtspjas jdzienu lieto, vai

nu lai pamatotu to, ka tautsaimniecbas konkurtspja pirmkrt sakojas konkurtspjgos

uzmumos, vai ar, lai pretnostattu atirbas izpratn par konkurtspju uzmuma un

valsts lmen. d kontekst par mintajiem jdzieniem akadmiskaj vid plai diskut gan

P.Krugmans (P.Krugman, skat. atsauci iepriekj lappus), gan M.Porters (M.Porter)3, gan

D.S. o (D.S.Cho)4, k ar citi msdienu ekonomisti un starptautisks konkurtspjas

ptniecbas institcijas. Konkurtspjai plak mrog valsts lmen veltts visvairk

apzmjumu, skot no eksporta konkurtspjas (piem., G.Dvidsons5 u.c.) ldz globlajai

konkurtspjai (S.Garelli (S.Garelli)6 u.c.), un ieverot valsts konkurtspju (skat. 3.atsauci),

rjo konkurtspju (M.Bitns7, S.Bravo (S.Bravo) un E.Gordo (E.Gordo8)), strukturlo

konkurtspju (skat. 6. atsauci), k ar starptautisko konkurtspju (piem., F. Ecela-Harisons

(F.Ezeala-Harrison9)). Par indivdu konkurtspju diskut gan Garelli (skat.6. atsauci), gan

T.Friedman10

. S.Reiljans (S.Reiljan),

M.Hinrikus (M.Hinrikus) un A.Ivanovs (A.Ivanov) k

konkurtspjas visprju iezmi min intereu sadursmi starp sabiedrbm vispr (entities), un

1 Kim Ch. W., Maubrgne R. Blue Ocean Strategy. How to Create Uncontested Market Space and Make

Competitiveness Irrelevant. Boston: Harward Business Shool Publishing Corporation, 2005. 240 p. 2 Barney J.B., Clark D.N. Resource-Based Theory. Creating and Sustaining Competitive Advantage. New

York: Oxford University Press, 2007. 316 p. 3 Porter M. On competition. Updated and expanded edition. USA: A Harvard Business Review Book. 2008.

544 p. 4 Cho D.S., Moon H.C. From Adam Smith to Michael Porter. Evolution of Competitiveness Theory. Asia-

Pacific Business series Vol. 2. Singapore: Fulsland Offset Printing (S) Pte Ltd. 2008. 223 p. 5 Dvidsons G. Latvijas ilgtermia konkurtspjas modelana. Latvijas Banka, ptjums 2//2005. Rga, 2005.

41 lpp. 6 Garelli S. Top Class Competitors. How Nations, Firms and Individuals Succeed in the New World of

Competitiveness. UK, Chichester: John Wiley and Sons Ltd., 2006. 272 p. 7 Bitns M. Relais valtas kurss Latvij: (1994-2001) - Rga: Latvijas Banka, 2002. 32 lpp

8 Bravo S., Gordo E. Competitiveness analysis, The analysis of Spanish Economy: data instruments and

procedures. Servicio de studios del Banco de Espaa, 2006, p. 464. 9 Ezeala-Harrison F. Theory and Policy of International Competitiveness. USA: Greenwood Publishing

Group, 1999. 223 p. 10

Friedman T. The World is Flat. London: Penguin Books, 2006, p. 278.

23

t atspoguojas vlm bt veiksmgkam nek citi. Autori tdjdi secina, ka konkurtspja

ir spja pastvt ldzs (co-exist) ar citm institcijm intereu sadursmes apstkos. Un

ldzspastvana var izpausties 3 lmeos:

zemkaj lmen t ir pasva spja pielgoties konkurences apstkiem, btiski paam

nemainoties un neattstoties;

vidj lmen konkurtspja attiecinma uz spju aktvi reat uz izmaim

konkurences vid, uzlabojot savas pabas un savu darbbu padarot efektvku;

treais augstkais konkurtspjas lmenis attiecinms uz prkumu (superiority), t.i.,

spju ietekmt konkurences vidi, stenojot trku, efektvku darbbu vai demonstrjot

labkas pabas nek to spj konkurenti.1

Praktiski da koncepcija paredz sadalt ekonomikas dalbniekus veiksmgajos un

neveiksmgajos. K jau mints, autori defin konkurtspjas esambu tiei konflikta vid.

Autore uzskata, ka, lai ar aj kontekst konfliktu var plai visprint, tomr nevajadztu

izslgt "ldzspastvanu" ar bez konflikta apstkos, kad indivda, uzmuma vai

tautsaimniecbas darbbas motvs ir nevis vlme prspt kdu citu, bet nodroint savu

vajadzbu neatkargi no t, k to nodroina citi (kaimiu mjsaimniecbu vlme nodroint sev

prtiku vakarim neizsldz vienam otra iespjas, un malttes netiek saldzintas). Citiem

vrdiem darbbas mrim nav noteikti jbt konflikt ar citu darbbas mriem.

F. Ecela-Harisons (F.Ezeala-Harrison) liel mr saista starptautisko konkurtspju

tiei ar tirdzniecbu, kur tirdzniecbas nosacjumus un eksporta iespjas nosaka spja pankt

izdevgu cenu un izmaksu samru. Pc via domm valsts, kura spj pankt savm precm

relatvo konkurtspju, t.i., raojot tirgum preces ar zemkajm vienbas izmaksm (saucot to

par mikro lmea konkurtspju) un aujot efektvi risinties eksporta darjumiem,

nodroinot stabilu valtas kursu (makro lmea konkurtspja), var nodroint vlamo

eksporta cenu lmeni2.

Msdiens t.s. win-lose nosacjumam atbilstoas konkurtspjas defincijas

galvenokrt izmanto uzmumu lmen, ja runa ir par saldzinmu, pat homognu preu tirgu.

Starptautisk biznesa skaidrojoaj vrdnc konkurtspja formulta k Saldzinos

konkrts preces patria un cenas parametru raksturlielums attiecb pret analoisku preci3,

neprecizjot jdziena plaumu vai tas domts visprg nozm, vai tiek attiecints un

noteiktu ekonomikas dalbnieku. European Management Produce and Market lieto definciju

1 Reiljan J., Hinrikus M., Ivanov A. Key Issues in Defining and Analysing Competitiveness of a Country.

Working Paper on the framework of grant no. 3974 of Estonian Science Foundation. Tartu, 2000, p. 12. 2 Ezeala-Harrison F. Theory and Policy of International Competitiveness. USA: Greenwod Publishing Group,

1999, p 8-9. 3 Roldugins V. Starptautisk biznesa skaidrojo vrdnca. Rga: SIA J.L.V. 144. lpp.

24

Konkurtspja ir uzmju tagadnes un nkotnes spja un iespjas radt pasaulei

preces, kuru cenas un rpuscenas pabas veido pievilcgku paketi nek iekzemes

un rvalstu konkurentiem1. o definciju uzmuma konkurtspjas definanai izmanto

ar WEF un IMD). Tau ldzga tipa konkurtspjas formuljumus mdz attiecint ar uz

tautsaimniecbu. Piemram, R.B. Skots (R.B.Scott) un G.C.Lods (G.C.Lodge), ptot ASV

konkurtspju, 1985.gad to definja k valsts spju radt, raot, izplatt un/vai apkalpot

preces starpvalstu tirdzniecb, taj pa laik nodroinot pieaugou ieguldjumu

rentabilitti2. Redzam, ka defincija pieder pie t.s. "agresvs stratijas". Daudzi

Starptautisk Valtas fonda (SVF) specilisti, joprojm pieturas pie t.s. ietekmes sfru

sadalanas rj tirdzniecb, un formul konkurtspju atbilstoi agresvajai pieejai, k ar

vlas gt tru, ablonisku konkurtspjas vrtjumu (pirmkrt, izmantojot REK ldzsvaru un

tikai pc tam citas metodes). Tdjdi atsevii SVF autori apgalvo, ka pietiekami plaa un

izsmeoa konkurtspjas defincija ir spja raot un piedvt starptautiskiem kvalittes

standartiem atbilstoas preces un pakalpojumus ar augstku izmaksu efektivitti nek

to spj citas valstis3. Mint defincija gan nav uzskatma par SVF oficilo konkurtspjas

formuljumu, tomr vairkums SVF konkurtspjas vrtjumu ir ar ldzgu ievirzi, tdjdi ar

dadu valstu konkurtspjas izvrtjumos SVF autori pirmkrt pieturas pie valtas kursa

ldzsvara novrtanas. Plau ievrbu savulaik guva biju ASV prezidenta B. Klintona

formuljums, ka valsts ir k liels uzmums, kas sacenas pasaules tirgus laukum4

iespjams, td, ka valsti vadot k uzmumu, tiek domts par ts nkotnes attstbu, tau, k

redzams tlk darb, ds tautsaimniecbas konkurtspjas definjums var radt virkni

prpratumu un negatvu seku. Lai ar aj jom populrkais jdziena skeptiis vartu bt

P.Krugmans (P.Krugman), Ar citi autori atsaucas uz valstu savstarpjs konkurences

saasintu uztveri un ts negatvo ietekmi. Piemram, M.Kasons (M.Casson) skaidri norda uz

btiskm atirbm starp to, k konkur uzmumi un valstis (run par valsts konkurtspju).

Vi nedefin konkurtspju, tau lietotie saldzinjumi skaidri norda un konkurtspju k

izteiktu sacensbu. M.Kasons (M. Casson) vispirms norda uz atirgu sacensbas objektu:

uzmumiem t ir privta prece jeb privtais labums (private good) noteikts preces tirg, bet

valsts specializjas vietjo sabiedrisko preu (public goods) piedvjuma monopolizan,

kur konkurences joma ir nevis s preces tirgus, bet gan teritorija. Tomr galven atirba ir

1 Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006.

p. 617. Pieejams interneta vietn http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals Atsauce: 15.03.2008. 2 Turpat.

3 Bella G.Di, Lewis M., Martin A. Assessing Competitiveness and real Exchange Misalignment in Low-Income

Countries: IMF WP, 2007, p. 4. 4 Krugman P. Competitiveness a Dangerous Obsession: Published in Foreign Affairs, March/April 1994,

Volume 73, No2

25

nevis joma, kur konkur, bet gan izmantoto prkpumu (violence) pakpe1: ja uzmumu

konkurenci noteikts valsts teritorij uzrauga ar likumdoanu, tad nav tdas virsvalsts, kas

noteiktu, k jkonkur valstm. Tdjdi starpvalstu vienoans ajos jautjumos drzk ir

morla, nevis juridiska rakstura. Pc mint autora domm, das konvencijas regul

prkpumu, varas piemroanas lietojumu, bet kopum to nepasludina k rpus likuma esou,

tdjdi sistemtiska varas litoana starp valstm ir btisks konkurences aspekts: ja uzmumi

konkur preu un resursu tirgos, tad valstu gadjum ir iespja uzbrukt, okupt teritorijas

u.tml. Tas nenozm, ka valstu konkurenc jlieto spks, tau tas ir iespjams, apzinoties, ka

nav augstka lmea prvaldtja, sodtjas institcijas. Tdjdi M.Kasons (M.Casson) nonk

pie secinjuma, ka uzmumu konkurence uzlkojama k drzk kaut kas labs, tau to nevar

viennozmgi teikt par valstu konkurtspju. Autore Promocijas darb tlk aplko atsevius

piemrus, k konkurtspjas definana starp valstm var tikt pasniegta destruktv form.

Konkurtspjas jdziena paplainanu un agresvs pieejas aizstanu noteica 70.-80.

gadu ptjumi, kas pardja, ka nav tieas sakarbas starp cenu un izmaksu konkurtspju un

valsts ietekmes palielinanos rj tirg, k tas dominja neoklasisks skolas ietvaros, kur

konkurtspja bija glui k zero sum game jeb labuma gana, kas iespjama vien uz citu

rina, izmantojot absolto un saldzinoo priekrocbu. s sakarbas trkumu sauc par

Kaldora paradoksu2. Konkurtspju iespjams uztvert gan k procesu, gan k rezulttu, t.sk.

k veidu, k konkrti ekonomiskie mri (dzves lmenis, darba vietu radana, nabadzbas

mazinana utt.) ir sasniedzami. Populra ir OECD 90. gadu skuma konkurtspjas defincija

pakpe, ldz kdai, pastvot brvai tirdzniecbai un godgas tirdzniecbas

nosacjumiem, valsts var raot preces un pakalpojumus, kas atbilst starpvalstu tirgus

prasbm, vienlaikus saglabjot un paaugstinot savu iedzvotju ienkumu lmeni ilg

laika period 3, lai gan OECD terminu skaidrojum msdiens tiek lietota daudz ska

defincijas versija: "konkurtspja ir valsts izdevguma vai neizdevguma preu prdoan

starptautiskos tirgos mrs"4. F.Trners (Ph.Turner) un J.Vant daks (J.VanT dack), aplkojot

cenu un izmaksu konkurtspjas vrtanas metodes atzm, ka vrds konkurtspja

praktiski var tikt lietots, lai raksturotu jebkuru tirgus norisi vai stvokli, piem., preces

1 Casson M., Dark K., Gulamhussen M.A. Multinational Enterprise, Imperialism and the Knowledge-Driven

State. In: Foreign Direct Investment, Location and Competitiveness. Progress in International Business

Research Volume 2, by Dunning J.H., Gugler Ph. Oxford: Elsevier Ltd., 2008, p. 12-13. 2 Bravo S., Gordo E. Competitiveness analysis. In: The analysis of Spanish Economy: data instruments and

procedures. Servicio de studios del Banco de Espaa, 2006, p. 462. 3 Technology and the Economy: The Key Relationships. The Technology/Economy

Programme OECD, Paris, 1992, p. 237. 4 http://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=399. Atsauce: 28.11.2009.

26

kvalitti, spju veikt inovatvu darbbu, spju tri pielgoties pircju vajadzbu

nodroinanai, ierobeojou politiku neesambu darba tirg.1

Msdienu konkurtspjas teoriju tvs un daudzu starptautisku konkurtspjas

ptjumu ldzautors vai konsultants prof. M.Porters (M.Porter) savos darbos parasti apgalvo,

ka paties konkurtspja mrma ar produktivitti. Produktivitte auj uzturt augstu

algu lmeni, stipru valtu un pievilcgu kapitla atdevi, un tdjdi augstu dzves

lmeni.2 Pamatojums dai konkurtspjas formuljumam ir pavisam vienkrs: pietiekami

produktva tautsaimniecbas struktra norda gan uz efektvu resursu izvietojumu (tiesa vl

nenorda uz ilgtspjgu resursu izlietojumu pc autores domm, di var vienlaikus defint

ar prlieku intensvu resursu ekspluatciju, pai dabas resursu), turklt, augsts darba

ragums auj nodroint iekjo pieprasjumu (vismaz tajs preu un pakalpojumu grups,

kur tas resursu pieejambas d iespjams) un gt pietiekamus eksporta ienkumus, caur ko

iespjams finanst importu, tlku tehnoloiju un know-how attstbu. Savukrt pieaugoi

ienkumi auj palielint patriu, kas savukrt var nordt uz augstku dzves lmeni. eit

autore nelieto viennozmgu izteicienu kas norda uz augstku dzves lmeni, jo t ir

atsevii definjama kategorija, kas izriet no laikmeta ekonomisks domas un kultru

atirbm, vrtbm, tdjdi, piem., 2 automanas uz vienu mjsaimniecbu vien valst var

tikt uzskattas par augstku dzves lmeni nek 1 automana mjsaimniecbai, kamr cit

valst atirsies gan relais patri naturl izteiksm kopum (piem., - automana nav

nepiecieama) gan ar atirsies uzskati par to, cik daudz cilvkam vajadzgs, un kas tiei

vajadzgs, lai via dzves lmenis btu augsts un subjektv apmierintba ar to btu pilnga.

Izmantojot teortisks atzias, konkurtspju vairk centus defint atseviu valstu

institcijas, kas nodarbojas tiei ar konkurtspjas vrtanu, k ar starptautiskas ptjumu

organizcijas. Ar eit plaks msdienu defincijs domin uzsvars uz produktivitti.

Akadmisk defincija, ko lieto ar viena no pazstamkajm plaa mroga konkurtspjas

ptjumu institcijm veic darbojoais Vadbas attstbas institts (Institute of

Management Development, turpmk tekst IMD), apgalvo, ka valstu konkurtspja

(competitiveness of nations) ir ekonomikas zintnes daa, kas analiz faktus un politiku,

kas nosaka valsts spju radt un saglabt tdu vidi, kas auj uzmumiem radt lielku

vrtbu un nodroint augstku labkljbas lmeni savai tautai. Biznesa sektors lieto

vienkrotu s defincijas versiju: Valsts konkurtspja nozm, ka valsts rada un

1 Turner Ph., Vantdack J. Measuring international price and cost competitiveness. BIS Economic Papers No. 39

November 1993. Basle: Bank of International Settlements, 1993, p. 9. 2 Porter M., Ketels C.M. UK Competitiveness: moving to the next stage. Harvard Business school, Institute for

Strategy and Competitiveness, 2004, p. 7

27

saglab uzmumiem ilgtspjgas attstbas iespju1. d definjum pc autores domm

tomr rodas konflikts starp darbbm, ko uzmums veic pats, un ko tas sagaida no valsts

institcijm, un tas spilgti izpauas atseviu valstu uzmumu privts iniciatvas trkum

attiecb uz uzmjdarbbas veikanu, t.sk., sadarbbu ar zintniski ptniecisko sektoru.

IMD uzsver, ka konkurtspja msdienu ekonomiskaj doman ir viens no

pamatjdzieniem, un t lielkais pienesums klasiskaj ekonomikas teorij ir tiei tas, ka

konkurtspja satur ne-ekonomisku kategoriju (izgltba, zintne, politisks un vrtbu

sistmas) ekonomisks sekas, un to raksturo dinamiska un sistmiska pieeja t.s. bagtbas

(vrtbas) radanai un ilgtermia labkljbas nodroinanai iedzvotjiem2.

Pasaules ekonomikas forums (WEF) defin konkurtspju k institciju, politiku un

faktoru kopumu, kas nosaka produktivitti valst3. Lai ar Pasaules ekonomikas forums

uzskata konkurtspju par dinamisku jdzienu un apgalvo, ka tas ietver statisks un

dinamisks komponentes, tas tomr jaunkajos izdevumos atsaks no viena no plak

lietotajiem rdtjiem relo kursu izmantoanas konkurtspjas vrtan, uzsverot tiei

ldzsvara rel kursa vrtanu un apgalvojot, ka tas t k rdtjs pats par sevi ir maz

izsakos, un rel kursa ldzsvara vrtana vartu bt prsplta un vienlaikus prk pavira

konkurtspjas mraukla. Autore uzskata, ka REK k rdtjs ir informatvs pats par sevi, jo

auj novrtt, k konkrt period mains iespja pelnt atkarb no cenu / izmaksu starpbas

starp iekzemi un galvenajm tirdzniecbas partnervalstm tendences, tau piekrt, ka ldzsvara

REK noteikana pilnb neattaisno savu uzdevumu konkurtspjas vrtjumos. Autore os

jautjumus skk aplko 2. da, apkopojot pasaul un Latvij veikto ptjumu btiskks

atzias, un 3. da, runjot par lata rel kursa ldzsvara vrtanas problmm.

K jau mints, produktivittes uzsvrana daji ietver ilgtspjas kategorijas

konkurtspjas analz, tomr ne pilngi. Pc autores domm, no ilgtspjas viedoka aptveroa

ir Spnijas Bankas ptjumu centra ekonomistu sniegt defincija, kur autori, tie veid

neminot, ka t ir defincija, konkurtspjas analzi sk ar ievadu: nodaa atspoguo

Servicio de Estudios of Banco de Espaa lietoto paraugu Spnijas ekonomikas konkurtspjas

pozcijas izvrtanai. Analzes mris ir novrtt Spnijas ekonomikas pielgoans

maingai globlajai ekonomiskajai videi kapacitti un ts izaugsmes potencilu vidj

un ilgtermi4. Autore uzskata, ka ds konkurtspjas uztvrums auj minimizt

1 Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2003,

p702. Pieejams interneta vietn http://www.imd.ch/research/centers/wcc/upload/Fundamentals.pdf 22.11.2004. 2 Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006,

p609. Pieejams interneta vietn http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals 15.03.2008. 3 World Economic Forum: The Global Competitiveness Report 20082009, p. 3

4 Bravo S., Gordo E. Competitiveness analysis. In: The analysis of Spanish Economy: data instruments and

procedures. Servicio de studios del Banco de Espaa, 2006, p. 461-462.

28

destruktvu uzstdjumu pardanos konkurtspjas mra formuljumos, ietver resursu

ilgtspjgas apsaimniekoanas ideju, k ar no dzves lmea viedoka laikmetgu, ar prjo

pasauli savietojamu preu savstarpjo pielietojambu, un ldzg veid ar pakalpojumu

nodroinanu saviem iedzvotjiem.

Ieskatoties konkurtspjas jdziena evolcij, redzams ar tas, ka, ka konkurtspjas

vieta ekonomikas analz no win-loose pozcijas izskaidrojuma rj tirdzniecb pamazm

prtapusi par tirdzniecbas definanu uz win-win nosacjumiem, bet pck no teorijas, kas

atbalsta savstarpju ieguvumu kuvusi par teoriju, kas aplko t.s. veselumu. Veselums aj

kontekst nozm, ka konkurtspjas rezultts prsniedz ieguldjumu "fizisko" summu ldzgi

k dzva btne ir vairk nek orgnu un skeleta apkopojums. Ldz ar to, lai izvairtos no

ekonomisko ptjumu aurbas td izpratn, ka valsts labkljba tiek uzlkota caur

tirdzniecbas plsmm, fisklo un monetro politiku, konkurtspja jdziens attiecinms uz

uzmumu un valstu iesaistanos prasmju veidoanas proces, t.i., sava veida savstarpj

uzmjdarbb ar mri nodroint vienam labkljbu un otram peu1.

Nobela prmijas laurets, ekonomists P. Krugmans kopum argument pret to, ka

valstis sav starp vispr sacenas (skat. darba 2.dau) tie nozm, un no viedoka uzskata

atsevius konkurtspjas analzes mrus par neatbilstoiem, tomr labkljbas pieauguma

nosacjumus ar vi saista ar produktivitti, kas kst pat par sava veida konkurtspjas

sinonmu (par jdzienu lietojumu autors izsaks skeptiski). Autore piekrt, ka sabiedrbas

uzskatos kopum valdo pieeja tomr joprojm ir, Krugmana vrdiem sakot, apsstba ar

meongu sacensbu un citu tirgus dalbnieku sakauanu, un, ka dai iemesli, kd tad

joprojm tiek uzturta un literatr plai apspriesta da konkurtspjas izpratne vartu bt:

Thrills sell tickets: iebiedana ar skaiem grmatu virsrakstiem par nebeidzamu

cu starp ekonomikas lielvalstm ir ienesgks bizness;

Pasakot, ka, piem., ASV problmas saists ar ts rjo konkurtspju rodas iespaids,

ka tad ts ir iespjams risint;

Pasaules valstu lderiem sacensbas metafora ir parocgs instruments politik.

Tau da uztvruma bstamkais aspekts ir nonkana pie neatbilstoa resursu izvietojuma

tautsaimniecb2.

Balstoties uz teortiskajm atzim par konkurtspjas skaidrojumiem dados

ekonomikas lmeos un msdienas ekonomisks domas attstbu, promocijas darba ietvaros

autore defin tautsaimniecbas konkurtspju k pabu, kas piemt tautsaimniecbai k

1 Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006, p. 607.

Pieejams interneta vietn http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals. Atsauce: 15.03.2008. 2 Krugman P. Competitiveness a Dangerous Obsession. In: Foreign Affairs, March/April 1994, Volume 73,

No2

29

sistmai: no pozcijas viedoka t ir iederans reiona vai galveno tirdzniecbas

partnervalstu saimniekoanas model, bet no virzbas (dinamikas) viedoka t ir spja radt

saimniekoanas modea prmaias, stenojot rcb esoo resursu (raoanas faktoru)

ilgtspjgas apsaimniekoanas koncepcijas, vai tri pielgoties prmaim, ja ts rada citas

reiona valstis vai GTPV.

Tdjdi autore darba ietvaros tautsaimniecbas konkurtspjas jdzienu uztver tuvk

tiei darbbas vrda latniskajai izcelsmei ar ldzvrtgas, savstarpji papildinoas pozcijas

atraanu, kad tirgus dalbnieki spj vienlaikus atrasties tirg, bt ldzvrtgi laikmetam

atbilstou tehnoloiju lietojum, tirgus zinans, pieprasjuma nodroinan, savstarpj

sadarbb utt., radt jaunas zinanas, prasmes un iemaas, prliecint citus tirgus dalbniekus

par to lietderbu. Tomr, ievrojot, ka tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanas

stratijas praks ar tikt balsttas uz abm pieejam, turklt agresvs pieejas vrtjumi domin,

tad autore piemru demonstranai izvlas k agresvs, t ilgtspjas pieejas metodes.

Atbilstoi savai izvirztajai tautsaimniecbas konkurtspjas defincijai autore formul

ar ts vrtanas visprgos kritrijus. Tautsaimniecbu uzreiz iespjams klasifict k

konkurt nespjgu pc diem kritrijiem:

Valsts saem bezatldzbas rvalstu paldzbu (prtiku, medikamentus, ziedojumus

u.c..), kas ldzgi k valsts budets vienas valsts ietvaros kalpo par slaicgu vai

pastvgu instrumentu disproporciju novranai, socilo funkciju pildanai u.c.

ts dzves lmenis ir zemks un diver attiecb pret galvenajm tirdzniecbas

partnervalstm, reionu vai prjo pasauli, t.i., vidj vai ilgtermi no t attlins;

ir pieaugoa iedzvotju emigrcijas tendence (vai izbraukt gribtju skaits: tie btu

aptauju dati vai ekspertu novrtjums gadjum, kad izbraukanu ierobeo

likumdoana);

valsts atrodas militr konflikt ar citu valsti / reionu, un tas skar s valsts teritoriju

un btiski ietekm resursu pieejambu un izmantoanas iespjas.

K redzams, konkurtspja ir dinamiska koncepcija, un ekonomikas teorij un

praktiskajos ptjumos joprojm netiek definta pilngi viennozmgi, k ar ts vrtanas

metodes ietekm gan katra autora izpratne, gan laikmeta ekonomisk doma un vrtbu

sistma. Autore uzskata, ka gan teortiskaj literatr, gan tautsaimniecbas konkurtspjas

praktiskajos ptjumos ir sastopama sakpinta sacensbas un uzvaras pr konkurentu nozme;

vrojama koncentrans uz eksportu, tirdzniecbas plsmu palielinanas iespjm starp

valstm, eksportts produkcijas cenu un konkrtiem izmaksu veidiem. T k zinma

sacensba, lai kdas btu ts izpausmes formas, starp valstm saglabjas, aplkosim, k tiei

30

notiek samroans vai t ir apzinta, vai nejaua; vai tai tiek paredztas paas

stratijas un vai konkurtspjas definjums paredz ar mru formuljumu un ldzeku to

sasnieganai formuljumu. Kdreiz konkurtspja nozmja spju izrdt agresivitti rj

tirg, tiei caur eksportu un tieajm rvalstu investcijm. obrd t arvien vairk ietver spju

radt un uzturt pievilcbu gan saldzinjum ar iekzemes, gan rzemju uzmumiem, t,

lai tiem btu motivcija veikt darbbas, kas vairo t.s. tautsaimniecbas bagtbu1. Vadbas un

attstbas institts (IMD) apgalvo, ka konkurences stratijas ir veiksmgas tad, ja ts spj

veiksmgi balanst starp ekonomisks politikas nordjumiem vai prasbm pasaules tirg

un socilajm prasbm, kas iekzem izriet no ekonomikas attstbas lmea, vsturisks

attstbas, vrtbu sistmas un tradcijm. Aplkosim tautsaimniecbas konkurtspjas

vrtanas pieeju attstbu un to izmantoanu ekonomisks politikas stratijs 1.2. noda.

1.2.Tautsaimniecbas konkurtspjas nodroinanas stratiju attstba un

to aktulie virzieni

Izptot konkurtspjas jdziena dado lietojumu ekonomikas teorij un praktiskajos

ptjumos, autore secina, ka tautsaimniecbas konkurtspjas vai atseviu ts aspektu

vrtjuma metodes un konkrtu rdtju izmantoanu nosaka jdziena uztvere, laikmeta

vrtbu sistma un ar to saistts ekonomisks politikas pamatnostdnes. Arvien saglabjas

diskusija par to, vai valstis patiem sacenas, un vai tautsaimniecbas konkurtspjas

kontekst vispr var bt mris noskaidrot ieguvju vai uzvartju. Atsevii ekonomisti,

piem., P.Krugmans (P.Krugman) norda uz to, ka konkurtspjas jdziena lietojums

tautsaimniecbas kontekst ir neatbilstos, un ikviens, kas starptautisko tirdzniecbu uztver k

karu, pieldzina valsti uzmumam, uzskata, ka tirdzniecbas politika ir darbavietu radanas

politika un ir saasinti koncentrjies uz augstas pievienots vrtbas sektoriem, sevi pozicion

k merkantilistu2. Tomr jautjums par konkurtspjas nodroinanu arvien ir jautjums par

to, ko tiei ekonomikas dalbnieks (aj gadjum valsts ar ts tautsaimniecbu) vlas

nodroint vai tas ir noteikts dzves lmenis, vai t ir dzves lmea prkums pr citm

valstm, vai tas ir dzves lmea padarana par atbilstgu pasaul sastopamajam modelim, vai

modea izmainana un citu valstu pievrana jaunam, efektvam resursu apsaimniekoanas

veidam, vai ar t ir prkuma pozcijas izveidoana un uzturana per se, kas td

1 Garelli S. Competitiveness of Nations: the Fundamentals. IMD World Competitiveness Yearbook 2006, p. 617.

Pieejams http://www01.imd.ch/documents/wcc/content/fundamentals 2 Reiljan J., Hinrikus M., Ivanov A. Key Issues in Defining and Analysing Competitiveness of a Country.

Working Paper on the framework of grant no. 3974 of Estonian Science Foundation. Tartu, 2000, p. 33.

31

gadjum nevis garanttu saimniecisko vajadzbu nodroinanu vai resursu apsaimniekoanas

optimlu veidu, bet gan nodrointu pavisam citu drobas vajadzbu, kas kop valstu

veidoans pirmskumiem sakojas stratijs, kas paldz nodroint un uzturt varu noteikt

lmen, teritorij, sabiedrbas da.

Msdienu konkurences saasinanos pasaul ekonomisti skaidro ar ekonomikas

atvrtbu. No t izriet jautjums, kd tad ekonomisks barjeras starp reioniem pamazm

tika atceltas. Jau Liels Depresijas laik tika atzts, ka pasaules ekonomisko krzi izraisja

stingrs protekcionistisks politikas. Ldz ar to, lai novrstu ldzgu situciju atkrtoanos,

pamazm tika veidotas dadas starptautiskas organizcijas (skot ar Bretonvudas vienoanos

1949.gad, ldz Pasaules Tirdzniecbas organizcijas izveidei u.c.) ar mri vienoties par

savstarpjiem noteikumiem tirdzniecb un investciju plsmu virzan starp valstm. Lai ar

var uzskatt, ka uzmumi ir kopjs bagtbas radanas pamat, tomr iepriekjo apmram

30 gadu laik valdbu ekonomisk atbildba un pienkumi ir paplainjuies tik tlu, ka ts

ietekmi uz msdienu ekonomiku nevar ignort. Neraugoties uz globalizcijas attstbu, ar

msdienu ptjumi uzsver valsts lomu ts vides radan, kur uzmumi patiem darbojas.

Apzinoties joprojm atirgo resursu nodroinjumu starp valstm, atirgos nosacjumus uz

kdiem starp tm notiek tirdzniecba un kapitla plsmas, vartu teikt, ka sfra, kur notiek

zinma sacensba, no preu un pakalpojumu tirgus (ar to cenu un kvalitti) msdiens ir

prvietojusies uz to lmeni, kur notiek priekrocbu radana uzmjdarbbas vid ar

likumdoanas niansm, diplomtiskajm attiecbm, zinanu un prasmju pilnveidoanu,

patentu aizsardzbu, saretkiem protekcionisma paskumiem u.c.. To, ka valstis konkur ne

vien ar precm un pakalpojumiem, bet ar izgltbu un vrtbm, pamanja un atzmja jau

M.Vbers (M.Weber) pirms vairk nek 100 gadiem, ptot reliisko prliecbu un vrtbu

sistmu ietekmi uz labkljbas lmeni. Tlk, ptot ekonomikas atvrtbu k zinms risku

autori novroja faktu, ka konkur tiei valdbu politikas sav starp: ar nodoku sistmu,

likmm, darba tirgus politiku, investciju vidi utt.. T k konkurtspju veido un taj kaut

kd veid iesaistti praktiski visi ekonomikas dalbnieki, tas it k liek katram ekonomikas

dalbniekam apzinties savu lomu un atbildbas sfru. Konkurtspjas kontekst msdiens

izce izgltbas, zinanu un nematerilo ieguldjumu vrtbu, k ar tehnoloisko

infrastruktru. Msdienu autori, it pai M.Porters (M.Porter) un H.H.rtrands

(H.H.Chartrnd) zinanu un inovciju faktoru definjui k konkurtspju noteicoo faktoru.

M.Porters (M.Porter) piedv sistmisku modeli, t.s. "Dimanta modeli", pardot konkurtu

faktoru ietekmes sfras. Ar M. Porters (M.Porter) atzm tautsaimniecbas konkurtspjas

jdziena defincijas praktisku neesambu un neskaidrbu pretstat uzmuma konkurtspjai.

Autors ar pats nedefin tautsaimniecbas konkurtspju, bet min biei lietoto konkurtspjas

32

vrtjumu argumentu trkumus, piem., to, ka neviena valsts neatbilstu tdam kritrijam, ka

katras nozares katrs uzmums ir konkurtspjgs, k ar ka valtas kurss ir tas, kas

nodroina preu konkurtspju globlaj tirg. T viet M.Porters (M.Porter) piedv

produktivitti k mrauklu, definjot valsts pastvanas mri nodroint augstu un

pieaugou dzves lmeni saviem iedzvotjiem.1

Ja M. Porters (M.Porter) plai apraksta priekrocbas attstbu ekonomikas teorij no

absolts priekrocbas ldz saldzinoajai priekrocbai un tlko posmu ldz

konkurtspjas priekrocbai (competitive advantage), kas jau liel mr balsts uz zinanu

izmantoanu, tad tiei zinanu aspektam konkurtspjas kontekst detalizti pievrsies cits

msdienu autors H.H.rtrands (H.H.Chartrand), sav darb The Competitiveness of

Nations in a Global Knowledge-Based Economy aplkojot minto jdzienu ideoloisko

attstbu vairku gadsimtu ekonomiskaj dom; nacionlas valsts un ts ekonomisks,

politisks u.c. suverenittes izpratni, zinanas par zinanm, iejaukans tirg pakpi (kas

pretji ietamai liberalizcijai ir daudz dzika un daudz personiskk skar indivdu ikdienas

dzvi nek 18. gs. monarhiju laik), saistot konkurtspjas un zinanu traktjumu no dadu

zintu (galvenokrt dabaszintu, piem., bioloijas) skatupunkta, tdjdi nonkot pie

secinjuma, ka konkurtspja k uzvara pr sncensi ir neadekvta, jo nerins ar simbiozi

un vides (pla izpratn, autores piezme) izmaim. Autors piedv t.s. iederanos,

piemrotbu (fitness) k piemrotku kritriju2. T izriet no bioloijas pamatiem un

ekonomisks domas attstbas, rinoties ar jau minto simbiozi un pielgoans spjm.

Autore M.Portera (M.Porter) un H.H.rtranda (H.H.Chartrand) teorij saskata btisku

atirbu: attiecgi tiekanos vai netiekanos pc lderpozcijas. C.V. Prestovis

(C.V.Prestowitz), oponjot P.Krugmanam (P.Krugman) par starptautisks sacensbas nozmi

diezgan skaidri norda uz to, ka ekonomisk sacensba patiesb ir sacensba par politisko

drobu3. Pc autores domm is ir iemesls k d daudzas valstis iesaists it k svargaj c,

lai gan no saimniecisk viedoka tam var nebt pamata.

Uz zinanm balstta ekonomika ir tipiska msdienu konkurtspjas stratija (to

varam last gan Latvijas tautsaimniecbas stratisks attstbas dokumentos, skat., 3.1.

noda, gan citu valstu ekonomisks attstbas dokumentos). M.Mioco (M.Miozzo) un V.Vola

1 Porter M. On competition. Updated and expanded edition. USA: A Harvard Business Review Book. 2008,

p. 174 - 176. 2 Chartrand H.H. The Competitiveness of Nations in a Global Knowledge-Based Economy. Saarbrcken VDM

Verlag Dr. Mller, 2007, p. 228-234, 258. 3 Prestowitz C.V., Jr. Playing to win. No: Cho D.S., Moon H.C. From Adam Smith to Michael Porter. Evolution of Competitiveness Theory. Asia-Pacific Business series Vol. 2. Singapore: Fulsland Offset

Printing (S) Pte Ltd. 2008, p. 40.

33

(V.Walsh), risinot problmu par inovciju saikni ar konkurtspju, secina, ka valstu valdbas

biei iet premtas ar sacenanos, un to veicina plai publicti starpvalstu saldzinjumi pc

dadiem rdtjiem, kamr saikne starp ieguldjumiem zinanu veidoan un konkurtspju

joprojm nav skaidra. Autores uzsver neoklasisks ekonomikas teorijas patnbas, kas neauj

o saikni izskaidrot: metodoloisk patnba koncentrans uz ldzsvaru, pie kura

ekonomikai jatgrieas; tirgus mehnisms k ldzeklis resursu efektvam izvietojumam

tautsaimniecb, kamr tehnoloiju lmenis paliek k dotais lielums kaut kas, kas ir

eksogns un atrodas rpus ekonomikas; koncentrans uz cenu konkurtspju, kas ir daudzu

faktoru rezultta; tiek ignorta raoanas organizcijas nozme, aplkojot to k raoanas t.s.

melno kasti1.

Lai ar specifiskas zinanas paver konkurtspjas priekrocbu, ja ar konkurtspju

saprotam spju kdu apsteigt (ar gadjum, kad runa ir par labku resursu apsaimniekoanas

veida risinjumu, mris var bt peas gana uz t rina, ka citi t nedara (skat. zil

okena stratija)). Tomr zinanas ir sabiedriska prece: to patri neizsldz iespjas ts

patrt citiem, ja vien zinanas nav iemiesotas konkrt prec, piem., raoanas iekrt,

kuru vienlaikus var izmantot viens ts apkalpotjs2. Zinanu apguve var bt drga, tdjdi

pastv iespja, ka noteiktas lietas var netikt pttas un zinanas netikt gtas, ja vien nav

skaidri zinms mris gt peu uz atkljuma rina. Patentu un autortiesbu sistmas

eksistence ir risinjums t.s. pircja nenoteiktbas problmai: katrs vartu specializties

noteiktu jautjumu risinan, piemram, vieni izgudroan, bet otri raoan. Tau

raotjs ne vienmr ne vienmr bs prliecints, ka izgudrojums ir praktiski pielietojams un

pieprass izgudrotja garantiju. Tas nozm, ka izgudrotjs kst par pirmo raotju. Tau tad

izgudrojuma darbbas principi ir skaidri ar prjiem un no vienas puses zd motivcija

iegdties izgudrojumu, bet no otras vajadzba to prdot3. Ar jau mints autores M.Mioco

(M.Miozzo) un V.Vola (V.Walsh) aplko inovcijas procesa virztjspkus, iedalot tos k

pieprasjuma puses veicints (demand-pull) inovcijas un no piedvjuma puses nkus

izgudrojuma rezultt apzinti radts (discovery-push) inovcijas. Autores secina, kaapzinti

ieguldjumi zintn un palielints to apjoms nenoved viennozmgi pie augstka dzves

lmea, k to pierdja vairku valstu centieni pc 2. Pasaules kara: ASV, Francija un

Lielbritnija, ieguldja daudz ldzeku zintn un ptniecb, tomr akcentjot militrs

tehnoloijas, kodolierou sistmas u.tml. aktivittes, milzgie ieguldjumi zintn

1 Miozzo M., Walsh V. International Competitiveness and Technological Change. New York: Oxford University

Press, 2006, p. 3-8. 2 Casson M., Dark K., Gulamhussen M.A. Multinational Enterprise, Imperialism and the Knowledge-Driven

State. In: Foreign Direct Investment, Location and Competitiveness. Progress in International Business Research

Volume 2, by Dunning J.H., Gugler Ph. Oxford: Elsevier Ltd., 2008, p. 6. 3 Turpat, 7.

34

neattaisnojs certaj apmr, jo, piemram, Japna ar daudz mazku ieguldjumu apjomu

attiecb pret IKP, tau ieguldot to civilaj nevis militraj sfr, sasniedza straujku

ekonomikas izaugsmi1. is ir viens no piemriem, kas apliecina daudzu msdiens populru

konkurtspjas rdtju piesardzgas interpretcijas nepiecieambu, jo rdtja saturs var bt

dziks nek skotnji iet. Pc autores domm izirans starp zinanu izplatanu un

vajadzbu nodroinanau vai peas ganu k prioritti ir viena no galvenajam

konkurtspjas problmm, kas vieno k uzmumus t valstis.

Autore uzskata, ka msdiens konkurtspjas vrtan sastopami atsevii

prspljumi. Teorij un praks sastopamais arguments par to, ka konkurtspja msdiens

saasins un ka du saasinjumu nosaka globalizcija ir viens no diem piemriem.

T.Frdmens (T.Friedman) min daudzus iemeslus, kas dads globalizcijas attstbas pakps

liek 1) valstm domt globli, lai ts uzplauktu, vai vismaz izdzvotu; 2) uzmumiem domt

globli, lai tie uzplauktu, vai vismaz izdzvotu, un 3) indivdiem domt globli, lai uzlabotu

savu dzves lmeni, vai vismaz izdzvotu (to thrive or at least survive2). Un ie iemesli

attstjuies vsturiski. Autors tos sauc par 10 faktoriem, kas saaurinjui pasauli3: 1989.

gada 9. novembris Berlnes mra sabrukums, jeb brdis, kad kuva skaidrs, ka par vienu

ekonomikas sistmu kst mazk (o faktoru ar citi autori, piem., D.tiglics (J.Stiglitz)

atzm k pagrieziena punktu pieaugoas sacensbas radan pasaul); 1995. gada 9. augusts

diena, kad Netscape kuva publiski pieejams; work flow software jeb daudzu funkciju

veikana, jau bez cilvka starpniecbas, t.i., iekrtu, tehnoloiju lmen, tm nostot attiecgu

signlu vienai otrai; uploading td izpratn, ka ikviens, kas izmanto atbilstoas

tehnoloijas, var ts modifict, papildint un padart pieejamas citiem neprtraukt rem,

izmantojot internetu u.c.; rpakalpojumu izmantoana jeb t.s. outsourcing; kompniju

attlinta dibinana jeb t.s. offshoring; piegdes u attstba; insourcing, jeb, kop ar

loistiku nodarbojas tres puses, tm ir svarga dzika sadarbba ne tikai ar saviem

klientiem, bet ar ar klientu klientiem; neierobeot informcijas plsma: interneta

mekltjprogrammu attstba, elektronisk sarakste utt.; t.s. sterodi, kas nodroina atraanos

nemitg uzvilktbas rem ciparu tehnoloiju attstba, neprtraukta informcijas

apmaia, prstot un redijot datnes, izmantojot internetu telefonu sarunm,

videokonferences, virtuls izklaides rel laika rem un bezvadu tehnoloijas. Tomr tas

vienlaikus nosaka, ka vism mintajm tehnoloijm ir jbt ne vien radtm un darboties

spjgm, bet ar izmantotm pietiekami pla iedzvotju lok; pretj gadjum

1 Miozzo M., Walsh V. International Competitiveness and Technological Change. New York: Oxford University

Press, 2006 p.6-7. 2 Friedman T. The World is Flat. London: Penguin Books, 2006. p. 278.

3 Turpat, p.51-199.

35

konkurtspja saasins vien iedzvotju da, kas dzvo trk un vienlaikus paplains

plaisa ar prjo sabiedrbas dau, kuras rcb nav neviena vai trkst kda no iem tehnoloiju

posmiem. aj kontekst autore piekrt J.Stiglica (J.Stiglitz) uzskatam, ka attstbas valsts, kas

vienkri kst atvrta apkrtjai pasaulei, nebt nesk baudt globalizcijas augus. Pat ja ts

IKP pieaug, izaugsme var nebt ilgtspjga vai uzturama. Un pat ja t ir uzturama ilgk

laik, ir iespjama situcija, ka lielk sabiedrbas daa aj proces kst par zaudtjiem1.

Autore neuzskata, ka is ir k ieteikums vrsties pie socils politikas td izpratn k tas tika

pieemts komandekonomik, tau socils politikas paas par sevi kst aizvien populrkas

un socils problmas kst aizvien daudzveidgkas. Ldzgu problmu aplko ar

H.H.rtrands (H.H.Chartrand), demonstrjot savstarpji pretrungo virzanos vienlaikus uz

pareguljou tirgu un vienlaikus minot taj ieviest reguljous mehnismus un atzmjot

agrks ekonomisks domas kdainos piemumus, par t.s. beigu stvokli (komna). Iemesls

nebija zinmas daudzas tehnoloiju iespjas (kaut vai elektroniska norinu reistrcija un

informcijas uzkrana), sabiedrisko procesu prmaias un ar to saistt tl k ekonomisk

domas attstba. Ldz ar Berlnes mra sabrukumu praktiski beidza pastvt tiekans uz

pilngu plnveida ekonomiku, savukrt daudzas socili orienttas (un atsevias socilistiski

orienttas) valstis msdiens ir PTO (kas savukrt ir uz savstarpjiem noteikumiem balsttas

suverenittes viens no paraugiem) dalbnieces2.

Starpvalstu tirdzniecbas organizciju evolcija ir viens no piemriem, k mierg ce

risint godgas saimniecisks darbbas principilos jautjumus. Tau resursu

apsaimniekoanas optimizanas jautjuma risinanai ir ar citi piemri. Ja valstu veidoans